Darbības ar dokumentu
Skatīt 2018. gada 25. oktobra likumu: Administratīvās atbildības likums.
1.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi
Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.
Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
2.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošana
(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
4.pants. Latvijas Republikas kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā
(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)
5.pants. Pašvaldību domju tiesības paredzēt administratīvo atbildību
Pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
6.pants. Administratīvo pārkāpumu novēršana
(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
7.pants. Likumības nodrošināšana, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem
Nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.
Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem
Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.
Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.
9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens
Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.
Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.05.1997. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
10.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu
Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.
11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības
Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.
12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība
Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
12.1 pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem
Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumu.)
14.pants. Amatpersonu atbildība
Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.
(Otrā daļa izslēgta ar 17.03.2005. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991., 28.04.1992. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
14.1 pants. Juridisko personu atbildība
Šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem
Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.
Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu.
Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos - administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.
(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991., 28.05.1997., 19.06.1997. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība
Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.
(28.04.1992. likuma redakcijā)
17.pants. Galējā nepieciešamība
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)
18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)
19.pants. Nepieskaitāmība
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.
20.pants. Administratīvā pārkāpuma materiālu nodošana izskatīšanai biedru tiesā, sabiedriskajā organizācijā vai darba kolektīvā
(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)
21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā
Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
22.pants. Administratīvā soda mērķis
Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)
23.pants. Administratīvo sodu veidi
Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:
1) brīdinājumu;
2) naudas sodu;
3) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);
4) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;
5) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;
51) aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;
52) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;
6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;
7) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);
8) administratīvo arestu.
Šā panta pirmās daļas 4.-6. un 8.punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 12.03.1991., 28.05.1997., 12.06.2003., 16.10.2003., 17.03.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi
Naudas sodu, administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu, kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības var piemērot tikai kā papildsodu. Citus šā kodeksa 23.panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus.
Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.
(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
25.pants. Brīdinājums
Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.
26.pants. Naudas sods
Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 45.1, 57., 61., 62., 66.3, 75., 75.2, 78.1, 81., 82., 82.1, 82.2, 84., 87., 87.1, 88.7, 114.2, 114.3pantā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15, 150.2, 150.3, 152., 155.16 pantā un 159.8 panta septītajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.2 pantā un 159.8 panta septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu) — desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.
Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).
Pašvaldību domes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.
Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.
Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.
(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 04.11.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 17.03.2005., 15.09.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 14.12.2006., 20.12.2007., 03.07.2008., 28.05.2009., 10.06.2010., 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
27.pants. Priekšmeta - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta - atsavināšana pret atlīdzību
(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
28.pants. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija
Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, komercdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli un šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, - arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus.
Konfiskācijas piemērošanas kārtību un nekonfiscējamo priekšmetu sarakstu nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.
(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 19.06.1997., 23.03.2000., 17.03.2005. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
29.pants. Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana
Personai piešķirto speciālo tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, atpūtas kuģu vadīšanas tiesību, medīšanas tiesību, zvejas tiesību, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz pieciem gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.
Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.
(Trešā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu.)
Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.07.1995., 15.10.2003., 16.10.2003., 22.04.2004., 09.09.2004., 15.09.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
29.1 pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību
Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).
(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
29.2 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības
Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot velosipēdu, neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.
Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.
(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
29.3 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības
Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.
Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.
Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
31.pants. Administratīvais arests
Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.
Administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997., 22.06.2006. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
32.pants. Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu
Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksas pakalpojumus, izdarītu ziedojumus vai kādus citus likumā neparedzētus maksājumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)
33.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu
Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;
2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;
3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;
4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;
5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;
6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.
Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.
Institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994., 14.10.1998., 14.06.2001. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
34.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu
Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;
2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;
3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;
4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;
5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.
Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
35.pants. Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi
Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.
Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2003.)
36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana
Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību, - gados un mēnešos.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
37.pants. Administratīvā soda uzlikšanas termiņi
Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja lietā nepieciešams saņemt eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas.
Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iespējams noskaidrot visus apstākļus, lai varētu pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
Šajā pantā minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās.
Administratīvo sodu par šā kodeksa 45.— 45.3, 47., 48., 51.—53., 53.2—68., 71., 72.—74.1 pantā, 75.panta pirmajā daļā, 75.1—88.1, 88.4—88.7 pantā, divpadsmitajā "c" nodaļā, 159.7—159.9 un 204.7—204.11 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Administratīvo sodu par šā kodeksa 155.10, 155.11, 155.12, 155.14 un 166.13 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts uzraudzības iestādes lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 16.10.2003., 25.03.2004., 17.03.2005., 14.12.2006., 17.05.2007., 28.05.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
38.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu
Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu.
39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu
Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem.
Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 06.08.1991., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
40.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods
Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.
41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā —
uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu —
uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai — no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas
Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu veikšanai, -
uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,—
uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam — fiziskajai personai no divsimt līdz piecsimt latiem, darba devējam — juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana
Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, —
uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai
personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, —
uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par nelikumīga streika turpināšanu —
uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
41.3 pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas noteikumu pārkāpšana Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupās un darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšana, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu
Par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanas kārtības ietvaros, vai par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta saistībā ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanu vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, darbojoties speciālajā sarunu grupā, pārstāvības komitejā vai citas darbinieku iesaistīšanas kārtības ietvaros, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par:
1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;
2) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajām sabiedrībām un to atkarīgajām sabiedrībām vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;
3) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas noteikumu projekta vai pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu —
uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.
Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, vai par pārstāvības komitejas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā —
uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.
Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām vai par pārskata nesniegšanu vismaz reizi gadā pārstāvības komitejai par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību —
uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.
Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai — ja tādas nav — Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, vai par pārstāvības komitejas neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, —
uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.
(04.02.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
41.4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz piecsimt latiem.
Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz piecsimt latiem.
Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
41.5 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai
Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību
neievērošanu —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
41.6 pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības
Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
42.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana
Par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 19.07.1995. un 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)
42.1 pants. Smēķēšanas ierobežojumu neievērošana
Par smēķēšanu neatļautās vietās —
uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.
Par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu —
uzliek naudas sodu iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
42.2 pants. Higiēnas prasību pārkāpšana, ievedot Latvijā kravas
Par higiēnas prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijā kravas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs kravas vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā
Par dzelzceļa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
44.pants. Prasību neievērošana, kuru mērķis ir novērst venerisko slimību izplatīšanos
Personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisku slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Personām, kuras bijušas kontaktā ar veneriski slimu personu un kurām tādēļ nepieciešama profilaktiskā ārstēšana, bet kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanās, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Personām, kuras slimo ar venerisku slimību un apzināti slēpj infekcijas avotu un personas, ar ko bijušas kontaktā, -
uzliek naudas sodu līdz simt divdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)
45.pants. Neatļauta ārstniecība
Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav medicīniskās izglītības, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā -
uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz simt latiem.
Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē, ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par atļaušanu augstāko medicīniskās izglītības iestāžu un medicīniskās pamatizglītības iestāžu klausītājiem mācību programmu ietvaros nodarboties ar slimnieku ārstēšanu vai sniegt dzemdībpalīdzību, ja nav tādas ārstniecības personas tiešas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(11.04.1996. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
45.1 pants. Medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes un veselības aprūpes pārkāpumi
Par medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes (izņemot darbnespējas ekspertīzi) vai veselības aprūpes pārkāpumiem —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam līdz piecsimt latiem.
Par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē —
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
45.2 pants. Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba
Par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas Veselības ministrijai par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba, -
uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam līdz simt latiem.
(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
45.3 pants. Ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana
Par ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīgu izpaušanu -
uzliek naudas sodu ārstniecības personai līdz divsimt piecdesmit latiem.
(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.)
46.pants. Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļauta iegādāšanās vai glabāšana nelielā apmērā vai narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma
Par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt, kā arī par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, -
uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursorus), ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, tiek atbrīvota no administratīvās atbildības par šajā pantā paredzētajām darbībām. Nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, noteikts likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2.pielikumā.
(23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
46.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā
Par narkotisko un psihotropo zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), ražošanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai prekursorus vai bez konfiskācijas.
Par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu -
uzliek naudas sodu izplatītājam - fiziskajai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai - no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles.
Par tādu zāļu izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuru kvalitāte neatbilst apstiprinātās tehnisko normatīvu dokumentācijas prasībām, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.
Par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.
Par zāļu dokumentācijas uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par zāļu ražošanas, kontroles un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot zāles vai bez konfiskācijas.
Par zāļu reklāmas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par recepšu veidlapu izgatavošanas vai uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(23.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
46.2 pants. Zāļu saņemšanas, uzglabāšanas un izlietošanas pārkāpumi ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās
Par zāļu saņemšanas, uzglabāšanas vai izlietošanas pārkāpumiem ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā -
uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājam līdz divsimt piecdesmit latiem.
(23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
47.pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšana
Par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu īpašuma tiesības, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
48.pants. Ūdeņu īpašuma tiesību pārkāpšana
Par ūdens objektu patvaļīgu aizņemšanu, ūdeņu patvaļīgu lietošanu, ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
49.pants. Mežu īpašuma tiesību pārkāpšana
(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
49.1 pants. Dzīvnieku valsts īpašuma tiesību pārkāpšana
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
50.1 pants. Izvairīšanās no mantiska zaudējuma vai morāla kaitējuma atlīdzināšanas, kas ar noziegumu nodarīts uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
51.pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana
Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
51.1 pants. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīga transformēšana
Par lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.
51.2 pants. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana
Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.
51.3 pants. Invazīvo augu sugu ievešanas aizlieguma pārkāpšana
Par invazīvo augu sugu sarakstā iekļauto augu sugu ievešanu valstī —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
51.2 pants. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana
Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
51.3 pants. Invazīvo augu sugu ievešanas aizlieguma pārkāpšana
Par invazīvo augu sugu sarakstā iekļauto augu sugu ievešanu valstī —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
52.pants. Uz laiku aizņemtās zemes savlaicīga nenodošana atpakaļ vai zemes nesakārtošana lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem
Par tās zemes savlaicīgu nenodošanu atpakaļ, kura aizņemta uz laiku, vai par to pienākumu neizpildīšanu, kas saistīti ar zemes sakārtošanu lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem, -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
53.pants. Patvaļīga atkāpšanās no valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem)
Par patvaļīgu atkāpšanos bez attiecīgas atļaujas no paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem), kas izraisījusi vai varējusi izraisīt negatīvas ekoloģiskas sekas, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
53.1 pants. Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas
Par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes īpašuma tiesības, -
uzliek naudas sodu personām līdz simt latiem un zemes komisiju amatpersonām - līdz divsimt latiem.
Par zemes robežu ierādīšanu dabā, neievērojot vai pārkāpjot zemes ierīcības projektu, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
53.2 pants. Meža apsaimniekošanas informācijas sniegšanas prasību pārkāpšana
Par meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana
Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu —
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
54.1 pants. Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana
Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu vai bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
55.pants. Zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
Par derīgo izrakteņu iegulu teritoriju patvaļīgu apbūvi; par zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apkārtējās vides, ēku vai būvju aizsardzību pret zemes dzīļu izmantošanas darbu kaitīgo ietekmi; par pazemes ūdeņu režīma novērošanas urbumu, kā arī ģeodēzisko zīmju vai licences laukuma robežpunktu iznīcināšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
Par atradņu bagāto iecirkņu izstrādāšanu izlases veidā, kuras dēļ radušies nepamatoti bilancē iekļauto derīgo izrakteņu krājumu zudumi; par virsnormatīviem derīgo izrakteņu zudumiem vai virsnormatīvu derīgo izrakteņu vērtības samazināšanu to ieguves laikā; par derīgo izrakteņu atradņu bojāšanu vai citu to krājumu racionālas izmantošanas prasību neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
Par raktuvju ģeodēziskās un ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, noteikumu neizpildīšanu attiecībā uz likvidējamo vai konservējamo raktuvju vai urbumu sakārtošanu tādā stāvoklī, kas garantē iedzīvotāju drošību, kā arī par prasību neizpildīšanu attiecībā uz atradņu, raktuvju vai urbumu saglabāšanu konservācijas laikā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
55.1 pants. Zemes dzīļu izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos reglamentēto zemes dzīļu izmantošanas noteikumu vai zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) noteikto prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
56.pants. Zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšana
Par zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšanu, kuras dēļ nevar tikt pareizi noteikti vai nav pareizi noteikti izpētīto derīgo izrakteņu krājumi vai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistīto pazemes būvju celšanas vai ekspluatēšanas apstākļi; par ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, kā arī par zemes dzīļu tālākai ģeoloģiskajai izpētei vai atradņu izstrādāšanai nepieciešamo derīgo izrakteņu paraugu dublikātu vai urbumu seržu nozaudēšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
57.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana
Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz tūkstoš latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
57.1 pants. Meža iznīcināšana vai bojāšana
Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
57.2 pants. Darbības veikšana meža zemēs bez apliecinājuma
Par darbības veikšanu meža zemēs bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
57.3 pants. Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā,—
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
58.pants. Vides piesārņošana un piegružošana
Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos un ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus
Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
60.pants. Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos
Par ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšanu ūdens sateces baseinos, izraisot to piesārņošanu, augsnes eroziju, ūdenstilpes gultnes un krastu izmaiņas, ūdenstilpes normālā ūdenslīmeņa izmaiņas vai citas kaitīgas parādības, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem
Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, —
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit latiem līdz tūkstoš piecsimt latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
62.pants. Virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana
Par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.
Par virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošanu bez nepieciešamās ūdens resursu lietošanas atļaujas vai par atļaujas nosacījumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
63.pants. Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana
Par patvaļīgu artēzisko urbumu ierīkošanu vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana
Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu, vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti -
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
66.pants. Vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana
Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
66.1 pants. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšana un informācijas nesniegšana par izmaiņām meliorācijas sistēmās
Par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādas informācijas nesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, kura saistīta ar izmaiņām sava zemes īpašuma vai tā lietojuma robežās esošajās meliorācijas sistēmās, -
uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.
(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana
Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
66.3 pants. Meža zemju patvaļīga apbūvēšana
Par meža zemju patvaļīgu apbūvēšanu, būvējot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
66.4 pants. Meža zemju patvaļīga transformēšana
Par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
67.pants. Koku patvaļīga ciršana un bojāšana
Par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
67.1 pants. Dabas aizsardzības prasību pārkāpšana meža apsaimniekošanā un izmantošanā
Par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu meža apsaimniekošanā un izmantošanā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
68.pants. Meža atjaunošanas, kopšanas un reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšana
Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no desmit līdz simt latiem.
Par meža reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
69.pants. Uzturēšanos mežā regulējošo normu pārkāpšana
Par uzturēšanos mežā, kad tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem.
Par pasākumu un citu darbību organizēšanu mežā, kad uzturēšanās mežā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par fizisko personu tiesību uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ierobežošanu, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
70.pants. Savvaļas augu, riekstu, sēņu vai ogu lasīšana, pārkāpjot to ievākšanas kārtību
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
71.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana mežā
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
71.1 pants. Meža aizsardzības prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
72.pants. Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par jaunu vai rekonstruētu rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu pieņemšanu un nodošanu bez projektā paredzētajām būvēm vai ietaisēm, kas novērš dabas resursu piesārņošanu, piegružošanu vai šo objektu kaitīgu iedarbību uz apkārtējo vidi, -
uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit līdz piecsimt latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
73.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu laišana ekspluatācijā, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus
Par autotransporta, lidmašīnu, kuģu vai citu mobilo līdzekļu vai iekārtu laišanu ekspluatācijā, ja piesārņojošo vielu izplūde no tām vai to darba radītā trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos normatīvus, -
uzliek naudas sodu par transporta līdzekļu vai iekārtu ekspluatāciju atbildīgajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
74.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu ekspluatācija, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus
Par autotransporta vai citu mobilo līdzekļu ekspluatāciju, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus vai pieļaujamos fizikālo faktoru iedarbības normatīvus, -
uzliek naudas sodu autotransporta vai cita mobilā līdzekļa vadītājam līdz simt latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
74.1 pants. Vides aizsardzības prasību pārkāpšana, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes
Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem.
Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot naftas bāzes, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
75.pants. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana
Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 09.09.2004. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
75.1 pants. Iepakojuma apsaimniekošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos iepakotājam noteiktās prasības reģistrēties pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt līdz septiņsimt latiem.
Par likumā noteiktā ziņojuma par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem vai ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem nesniegšanu -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt līdz septiņsimt latiem.
Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kurš nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
75.2 pants. Azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana
Par azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz sešsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
75.3 pants. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteiktās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam reģistrēties nepildīšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
75.4 pants. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes prasību pārkāpšana
Par nolietota transportlīdzekļa apstrādi bez attiecīgas atļaujas saņemšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par apstrādes uzņēmuma atteikšanos pieņemt nolietotu transportlīdzekli, kuram netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kurā nav papildu atkritumu un kurš nav reģistrēts komercķīlu reģistrā, —
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem.
75.5 pants. Bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt bateriju un akumulatoru atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu baterijām un akumulatoriem —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteiktās prasības bateriju un akumulatoru ražotājam reģistrēties nepildīšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
75.6 pants. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana
Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
75.5 pants. Bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt bateriju un akumulatoru atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu baterijām un akumulatoriem —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteiktās prasības bateriju un akumulatoru ražotājam reģistrēties nepildīšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
75.6 pants. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana
Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
76.pants. Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas kaitē vai būtu varējusi kaitēt videi, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
77.pants. Dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
78.pants. Sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.
Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību vai savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
78.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
80.pants. Medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana
Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas.
Par zvejas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.
Par medību noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par nelikumīgām medībām —
uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus.
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
80.1 pants. Medību produkcijas pirkšana, pārdošana, pārstrāde, pārvadāšana un glabāšana bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas)
Par medību produkcijas pirkšanu, pārdošanu, pārstrādi, pārvadāšanu vai glabāšanu bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas) -
uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūto medību produkciju.
(15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
80.2 pants. Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana
Par nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
82.pants. Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem
Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
82.1 pants. Mākslīgo salu radīšanas, ierīču vai būvju ierīkošanas noteikumu pārkāpšana
Par mākslīgo salu radīšanu, ierīču vai būvju ierīkošanu bez attiecīgas atļaujas; par mākslīgo salu, ierīču vai citu būvju nenodrošināšanu ar pastāvīgiem brīdinājuma līdzekļiem, kas liecina par šo mākslīgo salu, ierīču vai būvju esamību; par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz minēto brīdinājuma līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā vai uz to ierīču vai būvju likvidāciju, kuru ekspluatācija pilnīgi izbeigta Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos, ko pieļāvuši kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
82.2 pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu
Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem —
uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
83.pants. Piesārņojošo vielu emisiju ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos
Par piesārņojošo vielu emisiju regulējošu vai ierobežojošu pasākumu neveikšanu, ja ir saņemtas ziņas par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, kā rezultātā ir radīts kaitējums videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem vai cilvēku veselībai, -
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana
Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldību institūcijām par bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neiesniegšanu vai datu sagrozīšanu; par monitoringa datu slēpšanu vai sagrozīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, pārkāpjot ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajos aktos noteiktās prasības, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz četrsimt latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
84.1 pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana
Par neziņošanu par cilvēkiem vai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, -
uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot bīstamas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus vai eksplozīvus priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi kaitējumu videi vai cilvēkiem, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
85.pants. Prasību pārkāpšana attiecībā uz projektu dokumentācijas saskaņošanu
Par prasību pārkāpšanu attiecībā uz jaunu objektu celtniecības, esošo objektu rekonstrukcijas, renovācijas, restaurācijas vai paplašināšanas projektu vai pirmsprojektu dokumentācijas saskaņošanu ar vides aizsardzības institūcijām, kā arī par šo darbu veikšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
85.1 pants. Apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšana projektu dokumentācijā par tās atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām
Par projektu dokumentācijā apzināti izdarītiem nepatiesiem ierakstiem par ražošanas vai citu objektu celtniecības, rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu dokumentācijas atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 12.06.2003. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
86.pants. Darbu veikšana, pārkāpjot dzīvnieku aizsardzības noteikumus
(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
87.pants. Bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas un sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšana
Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vides piesārņošanu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
87.1 pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz astoņsimt latiem.
Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem.
Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā -
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu iekšējo ūdeņu, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.
Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem -
uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem -
uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 09.09.2004., 22.12.2005. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
88.pants. Ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu realizāciju bez licences veicamajai darbībai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
88.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām
Par neatļautu ozona slāni noārdošo vielu ievešanu (importu) -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas, ražošanas, ievešanas (importa) un izvešanas (eksporta) pārskatu neiesniegšanu -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
88.2 pants. Patvaļīga uzņēmumu vai citu objektu darbības turpināšana vai atsākšana, ja to apturējušas amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību
(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)
88.3 pants. Vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu norādījumu nepildīšana
(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)
88.4 pants. Prasību pārkāpšana, veicot darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem
Par bīstamu ķīmisku vielu vai bīstamu maisījumu marķējuma nenodrošināšanu, par neatbilstošu (nepareizu) vai nekvalitatīvu bīstamu ķīmisku vielu vai maisījumu klasifikāciju vai marķējumu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs vielas un maisījumus vai bez konfiskācijas.
(Otrā daļa izslēgta ar 28.05.2009. likumu)
(Trešā daļa izslēgta ar 20.05.2010. likumu)
Par ikgadējā pārskata par darbībām ar ķīmiskām vielām un maisījumiem neiesniegšanu ķīmisku vielu un maisījumu datu bāzei -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz trīssimt latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar biocīdiem, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem.
Par bīstamo ķīmisko vielu neatļautu eksportu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz septiņsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. un 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
88.5 pants. Darbības ar bīstamām vielām, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem
Par iesnieguma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par drošības pārskata (arī papildinātā vai pārstrādātā) vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas (arī papildinātās vai pārstrādātās) neiesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam, par informācijas par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā nesniegšanu sabiedrībai —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.
Par drošības sistēmas darbības atbilstības drošības pārskatam vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmai nenodrošināšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
88.6 pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām
Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.
Par piesārņojošas darbības A kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
Par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez darbības apliecinājuma —
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par piesārņojošas darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par piesārņojošas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā minēto nosacījumu neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai —
uzliek naudas sodu operatoram no piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai —
uzliek naudas sodu operatoram no divdesmit līdz divsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
88.7 pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma prasību neievērošana
Par paredzētās darbības uzsākšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības akcepta saņemšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot obligātos nosacījumus un turpmākajā projektēšanā veicamos pasākumus, kas noteikti kompetentās institūcijas atzinumā par noslēguma ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.
Par paredzētās darbības veikšanu bez reģionālajā vides pārvaldē izdotiem tehniskajiem noteikumiem —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.
Par reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.
88.8 pants. Ķīmisko vielu reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas prasību pārkāpšana
Par ķīmisko vielu vai maisījumā vai izstrādājumos esošo ķīmisko vielu nereģistrēšanu un neziņošanu par tām Eiropas Ķimikāliju aģentūrai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par ķīmiskās drošības pārskata nesastādīšanu vai esoša ķīmiskās drošības pārskata neatjaunošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par reģistrētāja pienākuma atjaunināt ķīmiskās vielas reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegt to Eiropas Ķimikāliju aģentūrai nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz septiņsimt latiem.
Par piegādātāja pienākuma nodrošināt ķīmiskās vielas vai maisījuma saņēmēju ar drošības datu lapu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par izgatavotāja, importētāja, pakārtota lietotāja vai izplatītāja pienākuma nepildīšanu glabāt informāciju par ķīmiskajām vielām vai maisījumiem 10 gadus —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par darbībām ar ķīmiskajām vielām bez licences, kura nepieciešama saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā licencē minēto nosacījumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par informācijas nesniegšanu lejup vai augšup pa piegādes ķēdi par ķīmiskajām vielām un maisījumos esošām ķīmiskajām vielām, kā arī par neziņošanu par vielām izstrādājumos, kuriem drošības datu lapa nav paredzēta, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
88.9 pants. Normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšana, veicot darbības ar dažām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm
Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaužu un šo noplūžu konstatēšanas sistēmu darbības nenodrošināšanu, normatīvajiem aktiem neatbilstoša personāla veiktu fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaudi vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperācijas nenodrošināšanu stacionārajām saldēšanas iekārtām, gaisa kondicionēšanas iekārtām, siltumsūkņiem (ieskaitot šo iekārtu kontūru) un ugunsdrošības sistēmām, kas satur Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, —
uzliek naudas sodu operatoram no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu ražotāja, importētāja vai eksportētāja ziņojumu Eiropas Komisijai nesniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par ražojumu un iekārtu, kurās ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes, marķēšanas prasību nenodrošināšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem.
Par iekārtu, kuru darbību nodrošina fluorētās siltumnīcefekta gāzes, neatļautu laišanu tirgū vai prasību attiecībā uz šo gāzu izmantošanas pārtraukšanu neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
88.8 pants. Ķīmisko vielu reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas prasību pārkāpšana
Par ķīmisko vielu vai maisījumā vai izstrādājumos esošo ķīmisko vielu nereģistrēšanu un neziņošanu par tām Eiropas Ķimikāliju aģentūrai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par ķīmiskās drošības pārskata nesastādīšanu vai esoša ķīmiskās drošības pārskata neatjaunošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par reģistrētāja pienākuma atjaunināt ķīmiskās vielas reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegt to Eiropas Ķimikāliju aģentūrai nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz septiņsimt latiem.
Par piegādātāja pienākuma nodrošināt ķīmiskās vielas vai maisījuma saņēmēju ar drošības datu lapu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par izgatavotāja, importētāja, pakārtota lietotāja vai izplatītāja pienākuma nepildīšanu glabāt informāciju par ķīmiskajām vielām vai maisījumiem 10 gadus —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par darbībām ar ķīmiskajām vielām bez licences, kura nepieciešama saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā licencē minēto nosacījumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par informācijas nesniegšanu lejup vai augšup pa piegādes ķēdi par ķīmiskajām vielām un maisījumos esošām ķīmiskajām vielām, kā arī par neziņošanu par vielām izstrādājumos, kuriem drošības datu lapa nav paredzēta, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
88.9 pants. Normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšana, veicot darbības ar dažām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm
Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaužu un šo noplūžu konstatēšanas sistēmu darbības nenodrošināšanu, normatīvajiem aktiem neatbilstoša personāla veiktu fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaudi vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperācijas nenodrošināšanu stacionārajām saldēšanas iekārtām, gaisa kondicionēšanas iekārtām, siltumsūkņiem (ieskaitot šo iekārtu kontūru) un ugunsdrošības sistēmām, kas satur Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, —
uzliek naudas sodu operatoram no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu ražotāja, importētāja vai eksportētāja ziņojumu Eiropas Komisijai nesniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par ražojumu un iekārtu, kurās ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes, marķēšanas prasību nenodrošināšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem.
Par iekārtu, kuru darbību nodrošina fluorētās siltumnīcefekta gāzes, neatļautu laišanu tirgū vai prasību attiecībā uz šo gāzu izmantošanas pārtraukšanu neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana
Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana un neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās
Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.3 pants. Kultūras pieminekļa remontdarbu savlaicīga neveikšana
Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.4 pants. Normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšana pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas
Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.5 pants. Kapa bojāšana
Par kapa bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana
Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana
Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un
siltuma enerģijas izmantošanā un metroloģijā
(Nodaļas nosaukums 02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu — fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz piecsimt latiem.
Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu —
uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai, —
uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.
Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
90.1 pants. Valsts darba inspekcijas, valsts tehniskās uzraudzības, valsts ugunsdrošības uzraudzības un valsts energokontroles iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
91.pants. Sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana
Par sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
92.pants. Izšķērdīga elektriskās un siltuma enerģijas izlietošana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
93.pants. Elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikto aprobežojumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
94.pants. Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšana aiz neuzmanības
Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
95.pants. Gāzes un elektroenerģijas izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumi
Par gāzes pievadīšanu gāzes izmantošanas iekārtām bez valsts gāzes uzraudzības iestāžu atļaujas, piešķirto gāzes fondu pārsniegšanu vai noteiktā gāzes patērēšanas režīma neievērošanu, tās patērēšanu gāzes izmantošanas iekārtās bez apstiprinātām gāzes patēriņa īpatnējām normām vai šo īpatnējo normu pārsniegšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu komersantiem, iestāžu un organizāciju vadītājiem, vadītāju vietniekiem, galvenajiem enerģētiķiem (galvenajiem mehāniķiem), cehu un dienestu priekšniekiem līdz simt divdesmit pieciem latiem.
Par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, lietotāju iekārtu pieslēgšanu energotīkliem bez enerģijas uzskaites aparātiem, neverificētu, bojātu vai pārveidotu enerģijas uzskaites aparātu uzstādīšanu vai patvaļīgu enerģijas uzskaites aparātu shēmas sagrozīšanu —
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994., 15.05.2003., 17.03.2005. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
96.pants. Gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatācija bez gāzes patēriņa uzskaites
Par gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatāciju bez gāzes patēriņa uzskaites vai bez siltumenerģijas un produkcijas uzskaites, kuras ražo, izmantojot gāzi, vai par to, ka nav (vai ir bojāti) gāzes izmantošanas iekārtas projektā paredzēto gāzes degšanas procesu automātiskās regulēšanas līdzekļu vai siltumtehniskās kontroles aparātu, vai siltumutilizācijas iekārtu, kas nodrošina gāzes racionālu un efektīvu izmantošanu, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
97.pants. Rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotība darbam
Par gāzes lietotājam komersantam, iestādei un organizācijai paredzētās rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotību darbam vai gāzes izmantošanas iekārtu nesagatavotību darbam ar noteiktā veida rezerves kurināmo -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
98.pants. Siltumapgādes tīklu bojāšana, patvaļīga pieslēgšanās gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem
Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.1987. dekrētu un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
98.1 pants. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.
Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz četrsimt latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
98.2 pants. Gāzes vadu bojāšana darbu veikšanas laikā
Par gāzes vadu (izņemot maģistrālos) un to iekārtu bojāšanu darbu veikšanas laikā -
uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.
(26.02.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
99.pants. Metroloģisko prasību neievērošana
Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka metroloģiskās prasības; par tādu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri ir bojāti vai nav verificēti vai kuri nenodrošina mērījumu precizitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām; par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, ar kuriem veic mērījumus, lai nodrošinātu procesiem vai pakalpojumiem noteikto būtisko prasību ievērošanu reglamentētajā sfērā, un kuriem nav veikta kalibrēšana, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz tūkstoš divsimt piecdesmit latiem.
Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu neatbilstošu uzstādīšanu, ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz tūkstoš piecsimt latiem.
Par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču satura daudzuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divtūkstoš latiem.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā.
Veterināro un pārtikas aprites prasību pārkāpšana
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
100.pants. Sējumu nobradāšana vai stādījumu bojāšana
Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, -
uzliek naudas sodu personām līdz desmit latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem.
Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc naudas soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, -
uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.
Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar automobili, traktoru, kombainu vai citu mašīnu -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1987. dekrētu, 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
101.pants. Augu karantīnas prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro pasākumu neveikšanu augu karantīnas organismu izplatības ierobežošanai un apkarošanai vai citu augu karantīnas prasību neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
101.1 pants. Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšana ar nederīgu augu pasi vai bez tās
Par normatīvajos aktos par augu karantīnu noteikto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanu ar nederīgu augu pasi vai bez tās —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
102.pants. Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu ievešana un izvešana bez fitosanitārās kontroles un attiecīgas apstrādes
Par fitosanitārajai kontrolei vai attiecīgai apstrādei pakļauto augu vai augu produktu ievešanu un izvešanu no robežkontroles punktiem, kravas saņemšanas vai nosūtīšanas vietām bez šādas pārbaudes un apstrādes -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
102.1 pants. Selekcionāra tiesību pārkāpšana
Par selekcionāra tiesību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
102.2 pants. Augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšana
Par Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu, izplatīšanu vai lietošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nereģistrētos augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.
Par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
103.pants. Zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus
Par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu -
uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz divdesmit pieciem latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz piecdesmit latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
103.1 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu sējumu apsardzības nenodrošināšana
Par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu augu sējumu, šo kultūru ražas uzglabāšanas un pārstrādes vietu noteiktā apsardzības režīma nodrošināšanai, kā arī par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu atlikumu iznīcināšanai pēc ražas novākšanas un ražošanas atkritumu iznīcināšanai -
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
103.2 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana
Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
103.3 pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana
Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par noteikto pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.
Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.
Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai pārkāpjot atzīšanas apliecībā minētos nosacījumus -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.
Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
103.4 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
103.5 pants. Sēklu aprites prasību pārkāpšana
Par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu no pieciem līdz simt piecdesmit latiem.
Par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem, ja tos izdara sēklu importētājs vai vairumtirgotājs, -
uzliek naudas sodu no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
103.6 pants. Labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību pārkāpšana
Par labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību un labības tirgus intervences prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
103.7 pants. Mēslošanas līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšana
Par mēslošanas līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no desmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot mēslošanas līdzekļus vai bez to konfiskācijas.
Par mēslošanas līdzekļu apriti regulējošajos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu detonācijas testa veikšanu un testa rezultātu iesniegšanu noteiktajai institūcijai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
103.8 pants. Līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem
Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par ģenētiski modificētu kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
103.9 pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
103.10 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros
Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.
Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
103.11 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros
Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piecsimt latiem.
Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.
Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros
Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošos normatīvajos aktos minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
103.13 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt atbilstības noteikšanai nepieciešamās pārbaudes kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros
Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošiem normatīvajiem aktiem, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
104.pants. Traktoru, mašīnu un iekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
105.pants. Karantīnas un veterināro prasību pārkāpšana dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās
Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
105.1 pants. Ciltsdarba noteikumu pārkāpšana
Par embriju transplantācijā noteikto tehnoloģiju neievērošanu, mākslīgās apsēklošanas, pārraudzības vai citu ciltsdarba noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz septiņdesmit pieciem latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
105.2 pants. Noteiktu ciltsdarba darbību veikšana bez apliecības vai sertifikāta un darbības neatbilstība normatīvajiem aktiem
Par dzīvnieku pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas veikšanu bez ciltsdarbu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās apliecības, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu darba veikšanu, ja ir minētā apliecība, —
uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju pārstādīšanas pakalpojumu sniegšanu bez ciltsdarbu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu, ja ir minētais sertifikāts, —
uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
105.3 pants. Vaislas materiāla pirkšanas un pārdošanas noteikumu pārkāpšana
Par šķirnes dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju pirkšanas vai pārdošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
105.4 pants. Nekvalitatīva vaislas materiāla ievešana valstī un izmantošana
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
105.5 pants. Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšana
Par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par dzīvnieku dzimšanu, pārvietošanu, nobeigšanos vai nokautajiem dzīvniekiem —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
105.6 pants. Piena pirkšanas, pārdošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana
Par piena pirkšanas, pārdošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
105.7 pants. Piena uzskaites dokumentu neuzrādīšana un nepatiesu ziņu norādīšana šajos dokumentos
Par piena uzskaites dokumentu neuzrādīšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu šajos dokumentos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
105.8 pants. Piena kvotu administrēšanas, piena un piena produktu pārvadāšanas, pārstrādāšanas, uzglabāšanas, realizēšanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
106.pants. Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana
Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
106.1 pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
106.2 pants. Aizliegtu zāļu lietošana attiecībā uz dzīvniekiem un zāļu izdalīšanās perioda neievērošana pēc zāļu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem
Par aizliegtu zāļu lietošanu attiecībā uz dzīvniekiem -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par zāļu izdalīšanās perioda neievērošanu pēc zāļu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
107.pants. Dzīvnieku slēpšana, neidentificēšana (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites
Par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
108.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
108.1 pants. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites prasību pārkāpšana
Par dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites (ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas) prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
108.2 pants. Dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas un iznīcināšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas prasību pārkāpšana
Par dzīvnieku līķu vai kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas vai iznīcināšanas, kā arī dzīvnieku kapsētu iekārtošanas vai uzturēšanas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
108.3 pants. Dzīvnieku barības, veterināro zāļu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšana
Par dzīvnieku barības aprites prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku barību vai bez konfiskācijas.
Par veterināro zāļu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot veterinārās zāles un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku barību, veterinārās zāles un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
108.4 pants. Izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšana
Par izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)
108.5 pants. Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, —
izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot produktus.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
109.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā
Par sliežu ceļu, meža aizsargstādījumu, sniega aizsargu vai citu ceļa objektu, kā arī signalizācijas vai sakaru būvju vai iekārtu bojāšanu -
uzliek naudas sodu personām līdz divdesmit pieciem latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem.
Par noteikumu pārkāpšanu, kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām no pieciem līdz desmit latiem un amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par noteikto gabarītu neievērošanu kravas iekraušanā vai izkraušanā -
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.
Par tādu priekšmetu likšanu uz sliežu ceļiem, kuri var traucēt vilcienu kustību, -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.
Par tādas informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar dzelzceļa satiksmes negadījumu vai dzelzceļa satiksmes drošību, vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 14.06.2001. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
110.pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par pasažieru vagonu iekšējā aprīkojuma, lokomotīvju vai vagonu logu stiklu bojāšanu -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības, -
uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.
Par smēķēšanu dzelzceļa transporta objektos, kur tas ir aizliegts, -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.
Par atkritumu, taras, iepakojuma materiālu vai citu priekšmetu izmešanu no dzelzceļa transporta līdzekļiem -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.
Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
110.1 pants. Dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizliegumu neievērošana
Par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas noteiktā dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizlieguma neievērošanu -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
110.2 pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
110.3 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu
Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
110.4 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana
Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
110.4 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana
Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
111.pants. Lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana
Par tādu ēku un citu objektu celtniecību vai izvietošanu bez Civilās aviācijas administrācijas attiecīgas atļaujas, kuri var radīt draudus gaisa kuģu lidojumu drošībai, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par jebkādu vispāratzītajām lidlauku pazīšanas zīmēm un ierīcēm līdzīgu marķēšanas zīmju un ierīču izvietošanu lidlauka tuvumā -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par pirotehnisko izstrādājumu dedzināšanu lidlauka tuvumā bez lidlauka administrācijas atļaujas -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu objektu ierīkošanu, kuri veicina gaisa kuģu lidojumiem bīstamu putnu masveida koncentrāciju, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādu noteikumu nepildīšanu, kuri paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz ēkām un būvēm, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par lidlauka iekārtas, lidlauka zīmju, gaisa kuģu un to iekārtas bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
112.pants. Bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā
Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot minētos izstrādājumus un vielas.
To bīstamo izstrādājumu vai vielu sarakstu, par kuru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu šajā pantā noteikta administratīvā atbildība, reglamentē attiecībā uz gaisa transportu spēkā esošie pārvadāšanas noteikumi.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
113.pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas amatpersonu norādījumu nepildīšana
Par to norādījumu nepildīšanu, kurus savas kompetences ietvaros devušas Aviācijas departamenta vai Civilās aviācijas administrācijas amatpersonas, lai novērstu civilās aviācijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
114.pants. Gaisa telpas izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par gaisa kuģu lidojumiem, visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanu gaisa telpā, kā arī par raķešu palaišanu bez attiecīgas atļaujas -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību apdraudošu visu veidu šaušanu, spridzināšanas darbiem un darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un veikta bez attiecīgas atļaujas, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
114.1 pants. Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Par lidojumu veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi, kā arī ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālās piederības zīme un reģistrācijas zīme, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par lidojumu veikšanu ar gaisa kuģi bez apliecības par tā derīgumu lidojumiem vai pēc šīs apliecības derīguma termiņa izbeigšanās -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par gaisa kuģa tehniskās apkopes noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un darbības specifikācijās noteikto nosacījumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādas rakstveida informācijas nesniegšanu Civilās aviācijas administrācijai, kas saistīta ar to nosacījumu grozījumiem, uz kuru pamata tika izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu Civilās aviācijas administrācijai -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par civilās aviācijas darbību, ar kuru tiek pārkāpti obligātās apdrošināšanas noteikumi, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
114.2 pants. Personu pārvadāšana uz Latvijas Republiku bez ceļošanas dokumentiem
Par tādu valstu pilsoņu pārvadāšanu, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no tūkstoš septiņsimt latiem līdz divtūkstoš astoņsimt latiem par katru pārvadāto personu.
114.3 pants. Pasažieru datu neiesniegšana un nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšana
Par pieprasīto pasažieru datu neiesniegšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšanu Valsts robežsardzei, ja to izdarījis pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, uz Latvijas Republiku, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam — fiziskai vai juridiskai personai — no divtūkstoš divsimt līdz trīstūkstoš sešsimt latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
114.3 pants. Pasažieru datu neiesniegšana un nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšana
Par pieprasīto pasažieru datu neiesniegšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšanu Valsts robežsardzei, ja to izdarījis pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, uz Latvijas Republiku, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam — fiziskai vai juridiskai personai — no divtūkstoš divsimt līdz trīstūkstoš sešsimt latiem.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)
115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana
Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:
1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;
2) kuģa droša ātruma neievērošana;
3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;
4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;
5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;
6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;
7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;
8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;
9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;
10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;
11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;
12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;
13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;
14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;
15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;
16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, —
uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.1, 116.1, 117.1 un 117.3—117.9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī ūdensmotocikls.
(03.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
115.1 pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana
Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos) noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:
1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;
2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;
3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;
4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;
5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.
116.1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, —
uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem.
Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai līdz atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
116.2 pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana
Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai pēc to derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošu teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
116.3 pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana
Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
116.4 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana
Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
116.1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, —
uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem.
Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai līdz atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —
uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
116.2 pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana
Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai pēc to derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošu teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
116.3 pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana
Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
116.4 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana
Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
117.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana upju transportā
117.1 pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana
Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.
Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, —
uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā.
Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem.
Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.
Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.
Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.
(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 30.04.2009. likumu.)
117.2 pants. Kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos
Par kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos —
uzliek naudas sodu personai, kura apmāca kuģot, no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.
117.3 pants. Atpūtas kuģa iekārtojuma prasību neievērošana iekšējos ūdeņos
Par tāda atpūtas kuģa izmantošanu, kurš nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.
117.4 pants. Kravas un pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kuģojot ar atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos
Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem.
117.5 pants. Kuģošanas ātruma neievērošana, kuģojot iekšējos ūdeņos ar atpūtas kuģi, kuram izgatavotājs ir paredzējis ātruma noteikšanas ierīci
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem.
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez atpūtas kuģa vadīšanas tiesību atņemšanas.
117.6 pants. Manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un noenkurošanās noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos
Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.
Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
117.7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.
117.8 pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos
Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.
Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.
Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.
117.9 pants. Atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu pārkāpšana
Par tādu reģistrācijai pakļauto atpūtas kuģu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.
117.10 pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana
Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par navigācijas līdzekļu bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
117.11 pants. Ūdenslīdēju darbu veikšanas noteikumu neievērošana
Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā —
uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
117.1 pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana
Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.
Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, —
uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā.
Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem.
Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.
Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.
Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.
(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 30.04.2009. likumu.)
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
117.2 pants. Kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos
Par kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos —
uzliek naudas sodu personai, kura apmāca kuģot, no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
117.3 pants. Atpūtas kuģa iekārtojuma prasību neievērošana iekšējos ūdeņos
Par tāda atpūtas kuģa izmantošanu, kurš nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
117.4 pants. Kravas un pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kuģojot ar atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos
Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
117.5 pants. Kuģošanas ātruma neievērošana, kuģojot iekšējos ūdeņos ar atpūtas kuģi, kuram izgatavotājs ir paredzējis ātruma noteikšanas ierīci
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem.
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez atpūtas kuģa vadīšanas tiesību atņemšanas.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
117.6 pants. Manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un noenkurošanās noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos
Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.
Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
117.7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
117.8 pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos
Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.
Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.
Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
117.9 pants. Atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu pārkāpšana
Par tādu reģistrācijai pakļauto atpūtas kuģu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, —
uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
117.10 pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana
Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par navigācijas līdzekļu bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
117.11 pants. Ūdenslīdēju darbu veikšanas noteikumu neievērošana
Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā —
uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
118.pants. Mazo kuģu reģistrācijas, uzskaites un lietošanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa un gaisa transportā
Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa transportā -
uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem.
Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -
uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
121.pants. Transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
122.pants. Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
122.1 pants. Ceļa zīmju prasību neievērošana, cilvēku vai kravas pārvadāšanas noteikumu un citu satiksmes noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
122.2 pants. Satiksmes noteikumu pārkāpums, kura dēļ radusies avārijas situācija
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
122.3 pants. Piedalīšanās transportlīdzekļu grupu braucienos
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
123.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
124.pants. Transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
124.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
125.pants. Satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi vai citāda manta, kā arī citi satiksmes noteikumu pārkāpumi
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.2 pants. Transportlīdzekļu apstādināšanas prasību neizpildīšana, satiksmes negadījuma vietas atstāšana vai izvairīšanās no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.3 pants. Alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.4 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, ja nav apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
126.5 pants. Izvairīšanās no transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
127.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām dzērumā
(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)
128.pants. Izvairīšanās no dzēruma stāvokli konstatējošas pārbaudes
(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)
129.pants. Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
130.pants. Norīkojumu došana lietot transportlīdzekļus, neievērojot darba un atpūtas laika režīmu, vai lietot transportlīdzekļus, kuriem ir bojājumi, un citi transportlīdzekļu ekspluatācijas vai kontrolierīču lietošanas noteikumu pārkāpumi
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
131.pants. Pieļaušana vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
131.1 pants. Autopārvadājumos nodarbinātajiem transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošana un darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
131.2 pants. Ziņu nesniegšana par personu, kas vadījusi transportlīdzekli, ar kuru izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
132.pants. Transporta līdzekļu, mašīnu vai mehānismu izmantošana personiskās iedzīvošanās nolūkā
(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)
134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā un elektrotransportā
Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās -
uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz divsimt piecdesmit latiem.
Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 14.06.2001. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
134.1 pants. Autopārvadājumu veikšana, ja nav klāt licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai reģistrācijas apliecības vai pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
134.2 pants. Starptautisko autopārvadājumu veikšana bez atļaujas vai pārkāpjot starptautiskos līgumus
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
134.3 pants. Bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
135.pants. Virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksāta pārvadāšana
Par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.
Naudas soda uzlikšana neatbrīvo pasažieri no maksas par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanu.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
136.pants. Braukšana bez biļetes
Pasažieriem par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī:
1) pilsētas nozīmes maršrutos —
uzliek naudas sodu no diviem līdz pieciem latiem;
2) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos —
uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem;
3) reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos —
uzliek naudas sodu no desmit līdz piecpadsmit latiem.
Par pasažieru pārvadāšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī vai noteiktā tarifa neievērošanu pilsētas nozīmes vai starptautiskajos maršrutos, ko izdara transportlīdzekļa vadītājs vai konduktors vai ko pieļauj transportlīdzekļa vadītājs vai konduktors, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai konduktoram no desmit līdz piecdesmit latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
137.pants. Autotransporta un elektrotransporta lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par autotransporta un elektrotransporta (tramvaju, trolejbusu) lietošanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 134.-136., 137.1 pantā, -
uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991., 19.07.1995. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
137.1 pants. Taksometru lietošanas noteikumu pārkāpšana
Personai, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildīti pasūtījuma nosacījumi, -
uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.
Taksometru vadītājiem par atteikšanos apkalpot pasažierus, izņemot noteikumos paredzētos gadījumus, vai par pasažieru komplektēšanu stāvvietās, nosakot maršruta virzienu (izņemot maršruta taksometrus), kā arī par pasažieru pārvadāšanu ar taksometru, kura speciālais aprīkojums neatbilst noteiktajām prasībām, -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.
Taksometru vadītājiem par valsts kontroles iestāžu kompetencē esošajos jautājumos doto norādījumu nepildīšanu, kā arī par kavēšanu realizēt šo iestāžu amatpersonu likumīgās tiesības -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 10.06.2010. likumu)
(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 14.06.2001. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, iekšējo ūdeņu un automobiļu transportā
Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
139.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā
Par konteineru plombu un slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tiem, atsevišķu kravas vietu un to iesaiņojuma un pakešu bojāšanu, kā arī noliktavu, ko izmanto ar kravu pārvadājumiem saistīto operāciju izpildei, iežogojumu bojāšanu gaisa transportā -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par kravu pārvadāšanai paredzēto konteineru un transporta līdzekļu bojāšanu gaisa transportā -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
139.1 pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana
Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, atņemot tiesības veikt tranzītkravu pārvadājumus vai bez tā.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
140.pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
Par ceļa zīmju, luksoforu vai citu ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu noņemšanu vai uzstādīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.
Par ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu autoceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi, pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļus pievienojot valsts autoceļiem, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar ceļiem bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par autoceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —
uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam — fiziskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai ceļa pārvaldītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par pasākumu neveikšanu, lai aizliegtu vai ierobežotu transportlīdzekļu satiksmi, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —
uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, —
uzliek naudas sodu darbu veicējam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt latiem.
(16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
140.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, pārsniedzot Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos transportlīdzekļa gabarītus, pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
141.pants. Aprobežojumu neievērošana aizsargjoslās gar autoceļiem (ielām)
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
142.pants. Autoceļu (ielu) uzturēšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
143.pants. Ceļu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 11.03.1992. likumu)
144.pants. Maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšana
Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
145.pants. Radioamatieru darbības noteikumu pārkāpšana
Par radioamatieriem noteiktās radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas kārtības pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.pants. Radioiekārtu uzstādīšana un lietošana bez atļaujas vai pārkāpjot tās nosacījumus
Par koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez Elektronisko sakaru direkcijas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.1 pants. Radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai Elektronisko sakaru direkcijas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, vai tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgus radiotraucējumus vai kuru elektromagnētiskie izstarojumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.
Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai tādu radiotraucējumu radīšanu, kuri kaitē personas vai īpašuma aizsardzībai izmantojamo radionavigācijas sakaru vai radiosakaru (drošības radiosakari) iekārtu darbībai vai var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas vai gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.2 pants. Radiosakarus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par radiosakarus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
146.3 pants. Nesadarbošanās ar radioiekārtu lietošanu uzraugošajām institūcijām
Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai, lai pārbaudītu tās tehniskos parametrus, vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu radioiekārtu lietošanu uzraugošās institūcijas amatpersonai vai pilnvarotajai personai, kā arī par šo personu likumīgo norādījumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par radioiekārtas darbības nepārtraukšanu gadījumos, kad radioiekārtas lietošana rada apdraudējumu radionavigācijas vai cita drošības dienesta sakaru iekārtu darbībai, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
146.4 pants. Sakaru iekārtu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana
Par otrās kategorijas sakaru iekārtu laišanu apgrozībā vai izplatīšanas uzsākšanu Latvijā, par to nepaziņojot Elektronisko sakaru direkcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no četrsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot sakaru iekārtas vai bez konfiskācijas.
146.5 pants. Informācijas nesniegšana numerācijas datu bāzes un atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai
Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par numerācijas lietošanu nesniegšanu numerācijas datu bāzes uzturēšanai vai par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai, kā arī par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.3 pants. Nesadarbošanās ar radioiekārtu lietošanu uzraugošajām institūcijām
Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai, lai pārbaudītu tās tehniskos parametrus, vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu radioiekārtu lietošanu uzraugošās institūcijas amatpersonai vai pilnvarotajai personai, kā arī par šo personu likumīgo norādījumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par radioiekārtas darbības nepārtraukšanu gadījumos, kad radioiekārtas lietošana rada apdraudējumu radionavigācijas vai cita drošības dienesta sakaru iekārtu darbībai, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.4 pants. Sakaru iekārtu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana
Par otrās kategorijas sakaru iekārtu laišanu apgrozībā vai izplatīšanas uzsākšanu Latvijā, par to nepaziņojot Elektronisko sakaru direkcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no četrsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot sakaru iekārtas vai bez konfiskācijas.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
146.5 pants. Informācijas nesniegšana numerācijas datu bāzes un atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai
Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par numerācijas lietošanu nesniegšanu numerācijas datu bāzes uzturēšanai vai par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai, kā arī par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
147.pants. Radio un televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšana
Par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)
147.1 pants. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana
Par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanu vai lietošanu bez attiecīgas atļaujas -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
148.pants. Elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana
Par elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšanu, elektronisko sakaru tīklu aizsardzībai noteikto aizsardzības zonu neievērošanu, kā arī par elektronisko sakaru tīklu bojāšanu vai to darbības traucēšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
148.1 pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā
Par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz trīssimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
148.2 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām
Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
149.pants. Taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu elektronisko sakaru un pasta iekārtu un ierīču bojāšana vai patvaļīga uzstādīšana
(Izslēgts ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
149.1 pants. Elektronisko sakaru iekārtu patvaļīga pieslēgšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam un patvaļīga pieslēgšanās televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšana
Par elektronisko sakaru iekārtu, tajā skaitā galiekārtu, patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
149.2 pants. Nesertificētu telekomunikāciju līdzekļu realizācija
(Izslēgts ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē
(Nodaļa 16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
149.3 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītāju administratīvā atbildība ceļu satiksmē
Šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta.
149.4 pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:
1) vadītāja apliecība;
2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;
3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);
4) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati;
5) citi transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;
6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot negabarīta vai smagsvara kravu;
7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);
8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.
Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par tādas transportlīdzekļa vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna transportlīdzekļa vadītāja apliecība, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros,—
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:
1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);
2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja:
1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);
2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —
transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā.
Par transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pasažierim piecu latu apmērā.
Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem.
Par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:
1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 27.09.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.5 pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana
Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no divdesmit līdz simt latiem.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —
uzliek naudas sodu mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam (izņemot velosipēda vadītāju) piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.12.2005. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
149.6 pants. Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.
Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par trolejbusu un autobusu vadītāju uzsākšanu braukt no apzīmētas pieturas, nepārliecinoties, vai viņiem tiek dots ceļš, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.
Par nogriešanos tā, ka, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena joslā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par tramvaja sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem, kā arī uz gājēju pārejām —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā tuneļos vai vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
149.7 pants. Transportlīdzekļu izkārtojuma uz brauktuves noteikumu pārkāpšana
Par iebraukšanu pretējā virziena joslā uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par iebraukšanu vidējā joslā, kas izmantojama braukšanai abos virzienos, ja iebraukšana nav saistīta ar apdzīšanu, apbraukšanu, nogriešanos pa kreisi vai apgriešanos pretējā virzienā, uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu pa joslu, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu gadījumos, kad tas ir aizliegts, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātni gadījumos, kad tas nav atļauts, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu pa pretējā virziena tramvaja sliežu ceļa klātni —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par nebraukšanu pa apzīmētu joslu (braukšana starp joslām) —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
149.8 pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par šā panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.
Par šā panta vienpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.
Par šā panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.
Par šā panta piecpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.
Par šā panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.
Par šā panta deviņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.
Par šā panta divdesmit pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par šā panta divdesmit trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par drošas distances vai intervāla neievērošanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. un 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
149.9 pants. Apdzīšanas un samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli noteikumu pārkāpšana
Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.
Par apdzīšanas uzsākšanu, ja pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs rāda kreisā pagrieziena signālu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par apdzīšanu tuvāk par 100 metriem pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par apdzīšanu uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml., —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par tramvaja apdzīšanu pa pretējā virziena sliežu ceļa klātni —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par ceļa nedošanu pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.
149.10 pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana
Par apstāšanos:
1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;
2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;
3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;
4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;
5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;
6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par apstāšanos:
1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;
2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;
3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;
4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;
5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;
6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;
7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;
8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;
9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;
10) tuneļos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par stāvēšanu:
1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;
2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;
3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;
4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;
5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;
6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;
7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 metriem no tās —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par stāvēšanu:
1) otrajā rindā;
2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;
3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;
4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;
5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;
6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;
7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;
8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;
9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;
10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;
11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;
12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;
13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;
14) tuneļos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
149.11 pants. Braukšanas kārtības krustojumos pārkāpšana
Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par iebraukšanu krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju piespiež apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucē braukt citiem transportlīdzekļiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
149.12 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana dzīvojamā zonā
Par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.
149.13 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana pie gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu apzīmētas pieturas
Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā apzīmētā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par uzbraukšanu uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucē gājēju pārvietošanos, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
149.14 pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana
Par ceļa nedošanu vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja:
1) uzbraukšanu aizliedz dzelzceļa pārbrauktuves dežuranta žests ;
2) luksoforā deg aizlieguma signāls, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves, vai ja uz tās stāv transportlīdzeklis, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vadītāja rīcību piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.
Par to transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms dzelzceļa pārbrauktuves, ja kustība pāri pārbrauktuvei aizliegta, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par barjeras patvaļīgu atvēršanu, apbraukšanu vai dzelzceļa sliežu ceļa šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
Par transportēšanai nesagatavotu lauksaimniecības mašīnu, ceļu būves mašīnu, celtniecības mašīnu un tamlīdzīgu mašīnu vešanu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
Par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu bez dzelzceļa distances priekšnieka atļaujas ar transportlīdzekli, kura gabarīti vai faktiskā masa pārsniedz noteiktos lielumus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
149.15 pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam astoņdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no sešsimt līdz astoņsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežā) pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
149.16 pants. Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos
Par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu, ja tas nav saistīts ar neatliekamu dienesta uzdevumu pildīšanu, kā arī par bākuguņu un speciālo skaņas signālu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, jāaptur transportlīdzeklis, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par ceļa nedošanu noteiktajā kārtībā operatīvajam transportlīdzeklim —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.
Par oranžo (dzelteno) bākuguņu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu vai par oranžo (dzelteno) bākuguņu neieslēgšanu gadījumos, kad tās obligāti jāieslēdz, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz četrdesmit latiem, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.
Par brauktuves neatbrīvošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma Ceļu satiksmes noteikumos minētajos gadījumos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
149.17 pants. Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par braukšanu bez iedegtiem dienas gaismas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots vai ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem noteiktajā attālumā vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par apstāšanos pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par stāvēšanu pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par apstāšanos apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par stāvēšanu apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties vai stāvēt aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts iedegt pakaļējos miglas lukturus vai priekšējos miglas lukturus kopā ar tālās gaismas lukturiem, braucot diennakts tumšajā laikā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par prožektora vai grozāmluktura iedegšanu transportlīdzeklim, kam nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts gaišajā laikā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
149.18 pants. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts lietot skaņas signālu, kā arī par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 325.ceļa zīmi, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts gaišajā laikā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts gaišajā laikā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par avārijas gaismas signalizācijas iedegšanu, apstājoties vietās, kur tas aizliegts, ja apstāšanās nav notikusi piespiedu apstākļos, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
149.19 pants. Transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu pārkāpšana
Par transportlīdzekļa vilkšanu, ja pie tā stūres nav transportlīdzekļa vadītāja, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par noteiktā attāluma neievērošanu starp velkošo un velkamo transportlīdzekli —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļu vilkšanas aizlieguma neievērošanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
149.20 pants. Mācību braukšanas noteikumu pārkāpšana
Par braukšanas mācīšanu, ja noteiktajos gadījumos instruktoram nav instruktora apliecības vai personai, kura mācās, nav braukšanas mācību atļaujas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanas mācīšanu individuāli, ja atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir mazāks par trim gadiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanas mācīšanu individuāli ar tādas kategorijas transportlīdzekli, ar kuru nav atļauta individuālā braukšanas apmācība, vai par braukšanas mācīšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots atbilstoši noteiktajām prasībām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanas mācīšanu personai, kura nav sasniegusi noteikto vecumu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanas mācīšanu uz ceļiem, ja mācāmā persona nav pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
149.21 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
149.22 pants. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem noteikto papildu prasību pārkāpšana
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pajūga vadītājam, jātniekam vai dzīvnieku dzinējam no pieciem līdz divdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
149.23 pants. Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi
Par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pasažierim desmit latu apmērā.
Par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu gājējam no pieciem līdz divdesmit latiem.
(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
149.24 pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem.
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.
Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —
uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, no divsimt līdz trīssimt latiem.
Par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu diennakts gaišajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi vai darba bremžu sistēma neļauj vadītājam izdarīt manevru, vai par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav apgādāts ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) vai kuram ir speciālais krāsojums, ja saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām šādas ierīces un krāsojums ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot attiecīgās ierīces.
Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, kuru dēļ aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —
uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.
Par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 08.02.2007., 22.01.2009., 28.05.2009. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
149.25 pants. Transportlīdzekļu reģistrācijas un numura zīmju lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm vai kāda no tām ir aizsegta, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm vai tās ir aizsegtas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz simt latiem.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tai paredzētajā vietā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, —
uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tāda vieglā automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš reģistrēts ārvalstīs un kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet atļauja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemta, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
149.26 pants. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmju, brīdināšanas ierīču un apzīmējumu lietošanas noteikumu pārkāpšana
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram ir netīras pazīšanas zīmes, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam piestiprināta jebkāda cita informācija vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav uzstādīta noteiktā pazīšanas zīme (zīmes) vai uzstādīta neatļauta pazīšanas zīme, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram neatļauti uzstādīta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)
149.27 pants. Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 206., 207. vai 208.ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka), —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana), —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši noteiktajā vietā), —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
149.28 pants. Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 302., 303., 304., 306., 307., 308., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 331., 332., 333. vai 334.ceļa zīmi, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 305. vai 309. ceļa zīmi, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam vai gājējam piecu latu apmērā.
149.29 pants. Rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422.ceļa zīmi, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 409.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa loku), —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 418.ceļa zīmi, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
149.30 pants. Norādījuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana
Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 501., 503. vai 504.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), —
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.
149.31 pants. Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana
Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
149.32 pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana
Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa klātbūtnes —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par tādu personu pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, kuras ir jaunākas par 14 gadiem, ja automobiļa konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Astotā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
Par starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanu, pārkāpjot noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par pasažieru pārvadājumiem, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 08.02.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.33 pants. Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana
Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 5 procentiem —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 20 procentiem —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Par kravas novietošanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par kravas konteineru vai kokmateriālu pārvadāšanu ar transportlīdzekļiem, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam un nav attiecīgi reģistrēti, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts gaišajā laikā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, līdz 1 tonnai, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, kravas pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas pārvadātājam — no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz tūkstoš latiem.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 3 līdz 5 tonnām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, kravas pārvadātājam — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, par 5 tonnām vai vairāk, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz piecsimt latiem, kravas pārvadātājam — no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem.
Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas pieļaujamos gabarītus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, kravas pārvadātājam — no divsimt līdz četrsimt latiem vai kravas nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz četrsimt latiem.
(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Trīspadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Četrpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Piecpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Sešpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Septiņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Astoņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
(Deviņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)
Par kabotāžas autopārvadājumus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit latu apmērā, pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz simt latiem.
Par komercpārvadājuma veikšanu ar citas personas transportlīdzekli bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina nomas saistības vai darba tiesiskās attiecības, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par aizlieguma piedalīties ceļu satiksmē, kas uzlikts, konstatējot pārkāpumu autopārvadājumu kontroles laikā, neievērošanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.34 pants. Ar bīstamo kravu autopārvadājumiem saistīto noteikumu pārkāpšana
Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai bez normatīvajos aktos paredzētajām norādēm par bīstamās kravas esamību transportlīdzeklī —
uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas autopārvadājuma veikšanu bez bīstamo kravu autopārvadājumam nepieciešamajiem dokumentiem vai par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar šādiem dokumentiem, vai par šādu dokumentu nepareizu noformēšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt latiem, pārvadātājam — no simt līdz septiņsimt latiem, kravas nosūtītājam — fiziskajai personai — no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas nosūtītājam — juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt pa autoceļiem, vai par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt cisternās vai beztaras pārvadājumos, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu neatbilstošā transportlīdzeklī vai konteinerā vai neievērojot iepakojumu, cisternkonteineru vai cisternu pārbaužu vai izmantošanas periodus —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no trīssimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai neatbilstošā iepakojumā vai par nepareizi kopā iepakotu bīstamo vielu (materiālu) nodošanu pārvadāšanai —
uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas vai kravas iepakojuma piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām vai neievērojot iepakojuma apzīmēšanas vai marķēšanas prasības, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu, neievērojot jauktās iekraušanas aizliegumus vai nepieciešamās drošības prasības attiecībā uz iekraušanu kopā ar citām kravām, vai bīstamās kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par tāda transportlīdzekļa dzinēja nepamatotu darbināšanu, kurā iekrauj vai no kura izkrauj bīstamo kravu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par smēķēšanas aizlieguma neievērošanu vai par atklātas uguns lietošanu bīstamās kravas tuvumā, veicot kravu iekraušanu vai izkraušanu, —
uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.
Par bīstamās kravas noplūdi cisternas vai iepakojuma nehermētiskuma dēļ vai par bīstamās kravas pārvadāšanu nepareizi noslēgtā tvertnē vai iepakojumā, vai par tādas tukšas, neattīrītas un nenoslēgtas tvertnes vai iepakojuma pārvadāšanu, kurā ir transportēta bīstamā krava, vai tad, ja uz iepakojuma vai tvertnes ārējās virsmas atrodas bīstamās kravas atliekas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu cisternā ar neatbilstošu informāciju uz datu plāksnes —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu ar transportlīdzekli, kuram nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzstādītas transportlīdzekļa pazīšanas vai bīstamības zīmes, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
Par transportlīdzekļa apzīmēšanu ar pazīšanas zīmēm vai bīstamības zīmēm, ja transportlīdzeklī bīstamā krava netiek pārvadāta, —
izsaka transportlīdzekļa vadītājam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Par bīstamās kravas pārvadāšanu vai nosūtīšanu bez nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļa papildu aprīkojuma vai ugunsdzēšamajiem aparātiem vai tad, ja individuālās aizsardzības līdzekļi, papildu aprīkojums vai ugunsdzēšamie aparāti neatbilst noteiktajām prasībām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.
Par transportlīdzekļa, kas pārvadā bīstamo kravu, stāvēšanu bez iedarbinātas stāvbremzes —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
Par pasažieru pārvadāšanu transportlīdzeklī, kurā tiek pārvadāta bīstamā krava, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu komersantiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nosūtīšanu, iekraušanu un izkraušanu vai citām ar bīstamo kravu pārvadājumiem saistītām darbībām, —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par paziņojuma par drošības konsultanta (padomnieka) norīkošanu, ziņojuma par negadījumu ar bīstamo kravu vai gada pārskata par darbību bīstamo kravu autopārvadājumu jomā neiesniegšanu kompetentajai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai no simt līdz trīssimt latiem.
Par bīstamo kravu pārvadājumu aizsardzības plāna nesastādīšanu, nepareizu sastādīšanu vai neuzrādīšanu pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.35 pants. Ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā
Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu attiecībā uz ātrbojīgiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas laikā —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu pārvadājumam paredzēto ātrbojīgu pārtikas produktu iekraušanas laikā —
uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
Par ātrbojīgu pārtikas produktu nodošanu pārvadājuma veikšanai vai iekraušanu transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja šāda iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama) vai kura speciālā pārvadāšanas iekārta neatbilst tehniskajām vai sanitārajām prasībām vai tai nav veikta regulārā pārbaude, —
uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt līdz divsimt latiem.
Par šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz četrsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.36 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz autopārvadājumu veikšanai nepieciešamajiem dokumentiem
Par komercpārvadājuma vai pašpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt licences kartītes, Eiropas Kopienas atļaujas kopijas vai pašpārvadājumu sertifikāta, kas apliecina tiesības veikt komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus ar konkrēto autotransporta līdzekli, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.
Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt atļaujas vai apliecinājuma, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā, bet pārvadātājam — divdesmit piecu latu apmērā.
Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu sertifikāta izmantošanas noteikumus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz simt latiem.
Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.
Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas izmantošanas noteikumus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no simt līdz divsimt latiem.
Par licences vai Eiropas Kopienas atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot starptautisko autopārvadājumu atļaujas izmantošanas noteikumus, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.
Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu bez starptautisko autopārvadājumu atļaujas attiecīgajam autopārvadājuma veidam —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt līdz trīssimt latiem.
Par starptautiskā kravas komercpārvadājuma veikšanu bez nepieciešamā autovadītāja atestāta, ja transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.
Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem.
Par Eiropas Transporta ministru konferences atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.37 pants. Transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšana
Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz divsimt latiem.
Par iknedēļas atpūtas laika vai ikdienas atpūtas laika saīsināšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.
Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divdesmit četru stundu periodā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.
Par kopējā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divu nedēļu periodā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz četrsimt latiem.
Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.38 pants. Transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšana
Par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par laiku, kuram tā paredzēta, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no trīsdesmit līdz divsimt latiem.
Par nepamatotu vairāku reģistrācijas karšu (tahogrammu) lietošanu divdesmit četru stundu periodā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.
Par reģistrācijas kartē reģistrētā laika atšķiršanos no transportlīdzekļa reģistrācijas valsts laika —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet pārvadātājam — piecdesmit latu apmērā.
Par nesalasāmas vai sabojātas reģistrācijas kartes (tahogrammas) uzrādīšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par tahogrāfam neatbilstoša tipa reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no pieciem līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz simt latiem.
Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar pietiekamu papīra daudzumu, kas nepieciešams informācijas izdrukāšanai no digitālā tahogrāfa, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.
Par dokumentu, protokolu un citu datu par uzņēmumā vai uz ceļa veiktajām pārbaudēm neglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.
Par nepareizu reģistrācijas kartes (tahogrammas) aizpildīšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz simt latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu vai datu nesēju neuzrādīšanu —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz trīssimt latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo tahogrāfu, vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa kartes vai ar cita transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa karti —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz četrsimt latiem.
Par pasažieru autopārvadājumu veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrēšanai un plānošanai nepieciešamā žurnāla aizpildīšanu, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika datu un dokumentu uzskaites un glabāšanas noteikumu neievērošanu, kas konstatēta kontroles laikā uzņēmumā, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.
Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas konstatēta kontroles laikā uzņēmumā, —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.
Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kas nav aprīkots ar tahogrāfu vai ātruma ierobežošanas ierīci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.
Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta tahogrāfa vai ātruma ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā pārbaude, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.
Par autopārvadājumu veikšanu, ja ātruma ierobežošanas ierīce vai tahogrāfs ir bojāts un bojājums nav savlaicīgi novērsts vai bojāta tahogrāfa gadījumā autovadītājs nereģistrē datus manuāli, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.
Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu autopārvadājumos, kuram konstatēta patvaļīga ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa atslēgšana vai iejaukšanās ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa darbībā, kas var radīt tahogrāfa rādījumu izmaiņas, —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar nepieciešamo reģistrācijas karšu (tahogrammu) skaitu —
uzliek naudas sodu pārvadātājam no septiņdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.
Par patvaļīgu iejaukšanos digitālā tahogrāfa ierakstītajos datos vai digitālajā kartē vai par informācijas modificēšanu tahogrammā —
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
149.39 pants. Nesadarbošanās ar autotransporta kontroles institūcijām
Par atteikšanos pakļauties autotransporta kontroles institūciju amatpersonu likumīgajām prasībām nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai —
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par atteikšanos iesniegt pārbaudei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus pēc autotransporta kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
Administratīvie pārkāpumi būvniecībā, pilsoņu dzīvokļa tiesību ievērošanā,
dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
150.pants. Reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai pārkāpšana
Par reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
150.1 pants. Neziņošana par dzīvojamās telpas atbrīvošanu
Par valsts vai pašvaldības namā izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas rakstveida paziņojuma iesniegšanas termiņu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
150.2 pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas
Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
150.3 pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam
Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana
Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par būves patvaļīgu būvniecību —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
152.1 pants. Vasaras dārza mājiņu celtniecības un kolektīvās dārzkopības organizēšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
152.2 pants. Darba drošības noteikumu un būvnormatīvu pārkāpšana celtniecības objektos un būvindustrijas uzņēmumos
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
152.3 pants. Valsts celtniecības inspekciju amatpersonu norādījumu nepildīšana
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
152.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību
Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
152.5 pants. Elektronisko sakaru tīklu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšana
Par elektronisko sakaru tīklu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kā arī par elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanas prasību neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
152.6 pants. Būvju un telpu grupu nereģistrēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā
Par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
153.pants. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu labiekārtošanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)
154.pants. Apstādījumu bojāšana vai patvaļīga izciršana pilsētās un citās apdzīvotajās vietās
(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)
Administratīvie pārkāpumi tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)
155.pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana
Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.
Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem —
uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —
uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divdesmit līdz piecsimt latiem.
Par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra nepareizu noteikšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
(Septītā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu)
(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993., 04.11.1993., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 12.06.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 10.06.2010. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.1 pants. Preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošana
Par noteiktās preču saņemšanas (iepirkšanas) dokumentu noformēšanas vai preču (pakalpojumu) uzskaites kārtības neievērošanu uzglabāšanas, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās —
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par noteiktās preču pavadzīmju vai pavaddokumentu uzskaites, saglabāšanas, noformēšanas vai lietošanas kārtības neievērošanu, kā arī par normatīvajos aktos noteikto preču pavadzīmju vai pavaddokumentu aprites kārtību reglamentējošo prasību neievērošanu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, —
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
Par preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez preču pavadzīmēm vai pavaddokumentiem, izņemot normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumus, —
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana
Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu —
uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.
(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
155.3 pants. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība neatļautās vietās
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās
Par tirdzniecību neatļautās vietās -
konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā esošās preces.
(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
155.5 pants. Preču derīguma termiņa neievērošana
Par tādu preču realizāciju vai izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kurām nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā norādīts derīguma termiņš, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
155.6 pants. Naftas produktu tirdzniecība neatļautās vietās
Par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās —
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos naftas produktus.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
155.7 pants. Labības vairumtirdzniecības noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
155.8 pants. Autortiesību vai blakustiesību pārkāpšana
Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
155.9 pants. Izpārdošanas un cenu pazemināšanas noteikumu neievērošana
(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.10 pants. Patērētāja kreditēšanas noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
Par patērētāju kreditēšanas rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.11 pants. Komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošana
Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
Par komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu, nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.
Par komplekso tūrisma pakalpojumu rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.12 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz noteiktiem patērētāju līgumiem
Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus, līgumus ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, līgumus par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par atteikuma tiesību nenodrošināšanu patērētājiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
155.13 pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšana darījumos
Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšanu darījumos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.
155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana
Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem.
Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz septiņsimt latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
155.15 pants. Ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšana
Par ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt piecdesmit latiem.
155.16 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.13 pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšana darījumos
Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšanu darījumos —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.
(20.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana
Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem.
Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz septiņsimt latiem.
Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
155.15 pants. Ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšana
Par ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt piecdesmit latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008. Pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Sk. pārejas noteikumus.)
155.16 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
156.pants. Darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšana
(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
156.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana
Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu —
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
156.2 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšana un neizmantošana
Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu —
uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.
Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
156.3 pants. Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana
Par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu —
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
156.4 pants. Patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana
Par patvaļīgu tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos apturējušas tam pilnvarotas institūcijas, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.
(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
156.5 pants. Pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu un pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšana
Par pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu vai pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšanu -
uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.
156.6 pants. Patērētāja kreditēšanas līguma slēgšana, nesaņemot izziņu
Par tāda patērētāja kreditēšanas līguma slēgšanu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka, ja nav saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par patērētāja ienākumiem, —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
156.6 pants. Patērētāja kreditēšanas līguma slēgšana, nesaņemot izziņu
Par tāda patērētāja kreditēšanas līguma slēgšanu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka, ja nav saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par patērētāja ienākumiem, —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
157.pants. Šaujamieroču un munīcijas pārdošanas kārtības pārkāpšana
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
158.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana maksas pakalpojumu sniegšanā
(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
158.1 pants. Vienotās braukšanas maksas (tarifu) patvaļīga pārsniegšana taksometros
(Izslēgts ar 04.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.03.2010.)
158.2 pants. Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences un licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana
Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai par sabiedrisko pakalpojumu licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piectūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana
Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.
158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, pasta pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu
Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, pasta pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
158.5 pants. Viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, pasta pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu
Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, pasta pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
158.5 pants. Viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana
Par viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
159.2 pants. Budžeta līdzekļu vai ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšana
Par laikā neiesniegtu vai nepilnīgu pārskatu vai ziņojumu par budžeta izpildi saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" prasībām -
izsaka brīdinājumu iestādes amatpersonām vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par budžeta līdzekļu un ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšanu likumā noteiktajā kārtībā -
uzliek naudas sodu iestādes amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)
159.3 pants. Valsts kases sniegtā asignējuma pārsniegšana
Par saistībām, ko uzņēmusies budžeta iestādes amatpersona un kas pārsniedz Valsts kases sniegto asignējumu, -
uzliek naudas sodu iestādes amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)
159.4 pants. Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšana
Par naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vai iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgos naftas produktus un transportlīdzekļus, kuru degvielas tvertnēs tiek konstatēti attiecīgie naftas produkti, vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
159.5 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vielu slēpšana, likvidēšana vai citāda neitralizēšana (iznīcināšana)
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
159.6 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu glabāšana neatļautās tvertnēs
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
159.7 pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošana
Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī trīstūkstoš latus, bet nepārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas.
Par skaidrā naudā veikto kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu kopsumma pārsniedz mēnesī desmittūkstoš latus, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām desmit procentu apmērā no nedeklarētās summas.
Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.
Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2010.)
159.8 pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana
Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām, -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz piecdesmit latiem.
Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit viena lata līdz divsimt latiem.
Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 kalendāra dienām, -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt viena lata līdz piecsimt latiem.
Par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu par uzkrājumu ienākumiem nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt piecdesmit viena lata līdz piecsimt latiem.
Par informatīvās deklarācijas, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem un informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kas uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām desmit latu apmērā.
Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz simt latiem par katru informatīvajā deklarācijā neiekļauto personu.
(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
159.9 pants. Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām
Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par neatļaušanu nodokļu administrācijas amatpersonām ieiet nodokļu maksātāja saimnieciskajai darbībai izmantojamās telpās, ja nodokļu administrācijas darbiniekam ir šādas tiesības, -
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.
(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
160.1 pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes
Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.
(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
161.pants. Maizes un citu pārtikas produktu izpirkšana valsts vai kooperatīvajos veikalos izbarošanai lopiem un mājputniem
(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)
162.pants. Nelikumīgas operācijas ar ārvalstu valūtu un maksājumu dokumentiem
(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)
163.pants. Maksājumu dokumentu, kurus iegūst par ārvalstu valūtu bez tiesībām pārvērst tos atpakaļ šajā valūtā, nelikumīga pārdošana
(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)
163.1 pants. Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provēšanas, zīmogošanas, marķēšanas un uzglabāšanas prasību pārkāpšana
Par dārgmetālu, dārgakmeņu vai to izstrādājumu provēšanas prasību vai dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas prasību pārkāpšanu -
fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrsimt latiem.
Par neprovētu dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu uzglabāšanas prasību pārkāpšanu -
fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrsimt latiem.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.
Par dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu marķēšanas prasību pārkāpšanu -
fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz četrsimt latiem.
(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
163.2 pants. Darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšana
Par darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšanu -
fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz četrsimt latiem.
(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
164.pants. Benzīna vai citu degvielu un eļļošanas materiālu nelikumīga izsniegšana vai iegādāšanās
(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)
164.1 pants. Preču vai pakalpojumu talonu, kartīšu vai citu zīmju nelikumīga izsniegšana
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
165.2 pants. Nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana
Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos -
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
165.3 pants. Kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
165.4 pants. Neziņošana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem
Par neziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu -
darbiniekam, kura pienākums ir par to ziņot, uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.1998.)
165.5 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
165.6 pants. Vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu neievērošana
(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
165.7 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana
Par klienta identifikācijas vai izpētes prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
165.8 pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai noteiktās kārtības neievērošana
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neieviešanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgo darbinieku neiecelšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas apmācību nenodrošināšanu darbiniekiem —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienestam —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības
Par nodarbošanos ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
(03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
166.1 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu norādījumu nepildīšana
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā
(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.2 pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus
Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.3 pants. Ziņu un dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistram noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai Uzņēmumu reģistra amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgu izpildīšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.4 pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantiju pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.5 pants. Algota darbaspēka pieņemšanas un nodarbināšanas kārtības pārkāpšana
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
166.6 pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana
Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
166.7 pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde
Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
166.8 pants. Apdrošināšanas noteikumu pārkāpšana
Par izvairīšanos no mantas obligātās apdrošināšanas vai par fiktīvu ziņu sniegšanu, izdarot mantas apdrošināšanu, -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā
(Nodaļa 19.01.1993. likuma redakcijā)
166.9 pants. Noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija
Par normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošas kvalitātes naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu, alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai pārdošanu —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, kuru kvalitāte neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai bez konfiskācijas.
Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
Par normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem neatbilstošu preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 11.12.2003., 17.03.2005., 14.05.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.10 pants. Pieļaujamā bīstamo vielu daudzuma pārsniegšana precēs
Par tādu preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu daudzums vai radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas,—
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.11 pants. Patērētāja prasījuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtības neievērošana, preču un pakalpojumu garantijas saistību nepildīšana
(Pirmā un otrā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu)
Par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošas preču vai pakalpojumu garantijas piedāvāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem.
(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.12 pants. Informācijas nesniegšana par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju
Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju nenodrošināšanu vai par preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu bez normatīvajos aktos noteiktā marķējuma vai ar marķējumu, kurā sniegtā informācija vai kura izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divdesmit līdz piecsimt latiem.
(Otrā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu)
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti attiecībā uz degvielu, -
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.13 pants. Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana
Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā —
fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Par negodīgu komercpraksi —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009., 17.06.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
166.14 pants. Viltotu preču pārdošana
Par viltotu preču piedāvāšanu vai pārdošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.
(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)
(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
166.15 pants. Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem
Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču ievietošanu tirgū, nenodrošinot tās ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu, izņemot ārstniecības līdzekļu ievietošanu tirgū, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)
Par tabakas izstrādājumu nenodrošināšanu ar testēšanas pārskatu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizēšanu bez testēšanas pārskata —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus, kuriem nav izsniegts testēšanas pārskats, vai bez konfiskācijas.
Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai realizēšanu bez tiem —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, kuriem nav atbilstības sertifikāta, atbilstības apliecinājuma, testēšanas pārskata vai cita normatīvajos aktos noteikta atbilstību apliecinoša dokumenta, vai bez konfiskācijas.
Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot ārstniecības līdzekļu piedāvāšanu vai realizēšanu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 14.05.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.16 pants. Uzraudzības iestādes lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšana vai lēmuma izpildes kārtības neievērošana, rakstveida līguma neslēgšana ar patērētāju un atteikuma tiesību nenodrošināšana patērētājam
(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
166.17 pants. Preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana
Par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes izmantošanu vai izplatīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīku vai pārkāpuma priekšmetu.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
166.18 pants. Informācijas nesniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komitejai
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
166.19 pants. Attiecībā uz monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences pārtraukšanu rīkojuma nepildīšana
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
166.20 pants. Tabakas izstrādājumu realizācijas noteikumu pārkāpšana
Par tādu tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizāciju, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.
Par tabakas izstrādājumu realizāciju, neievērojot noteikumu par to realizācijas cenu, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.
Par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuri nav slēgtā iepakojumā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kā arī par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuru daudzums cigarešu paciņā atšķiras no daudzuma, kāds norādīts uz akcīzes nodokļa markas, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.21 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršana bez izsoles (konkursa)
Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, kā arī par citu metožu, nevis izsoles, nepamatotu izmantošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā -
uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
166.22 pants. Pretendentu loka nepamatota sašaurināšana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanā
Par pretendentu loka nepamatotu sašaurināšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā -
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
166.23 pants. Nevienlīdzīgu apstākļu radīšana valsts un pašvaldību pasūtījuma pretendentiem
Par nevienlīdzīgu apstākļu radīšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu noteikšanā, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
166.24 pants. Atklātuma vai konfidencialitātes neievērošana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē
Par atklātuma, publiskuma vai konfidencialitātes noteikumu neievērošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas norisē -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
166.25 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīga vai sagrozīta dokumentēšana
Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīgu vai sagrozītu dokumentēšanu, kā arī par šīs dokumentācijas nesaglabāšanu -
uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.
(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)
Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā
(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
166.27 pants. Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana
Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
166.28 pants. Amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana
Par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā -
uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
166.29 pants. Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā
Par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā -
valsts amatpersonai uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
166.30 pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana
Par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā -
uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
166.31 pants. Dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana
Par dāvanu vai ziedojumu, vai citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
166.32 pants. Valsts amatpersonu sarakstu neiesniegšana
Par likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu šādu sarakstu iesniegšanu -
uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
166.33 pants. Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem noteikto pienākumu nepildīšana
Par valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par likumā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju attiecībā uz personu, kura informējusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu, pārkāpšanu vai par nelabvēlīgu seku radīšanu šai personai bez objektīva iemesla —
uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
166.34 pants. Politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšana
Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošanu —
uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai līdz piecsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.
Par finansējuma apmēra ierobežojumu neievērošanu; par neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) tiešu vai netiešu apzinātu pieņemšanu; par tāda finanšu līdzekļu dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, kurš pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu; par aizņēmuma ņemšanu; par galvojuma došanu; par aizdevuma izsniegšanu vai par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu —
uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.
Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus.
Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, —
uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divdesmit līdz piecsimt latiem.
Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi (dāvinājumu) ziedojumu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divsimt līdz piecsimt latiem.
Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, —
uzliek naudas sodu personai, kura finansējusi politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību no citu personu ziedojumiem un aizdevumiem, no divsimt līdz piecsimt latiem.
Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību —
uzliek naudas sodu personai, kura izmantojusi starpnieku, vai starpniekam no simt līdz divsimt latiem.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Administratīvie pārkāpumi maksātnespējas jomā
(Nodaļa 28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
166.35 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana
Par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.
166.36 pants. Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšana
Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
167.pants. Sīkais huligānisms
Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
167.1 pants. Akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana
Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, —
fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,—
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
167.2 pants. Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana
Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu —
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, —
uzliek naudas sodu no trīssimt līdz piecsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
167.2 pants. Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana
Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu —
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, —
uzliek naudas sodu no trīssimt līdz piecsimt latiem.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
168.pants. Šaušana ar šaujamieroci apdzīvotajās vietās un vietās, kas nav tam ierādītas, vai pārkāpjot noteikto kārtību
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
169.1 pants. Mājās gatavota vīna, kas nav uzskatāms par stipru alkoholisko dzērienu, pārdošana
(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)
169.2 pants. Stipru alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos vai šo dzērienu glabāšana
(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)
169.3 pants. Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana
Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
170.1 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanās
Par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), vai spirta iegādāšanos —
uzliek naudas sodu līdz simt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.
170.2 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana
Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.
170.3 pants. Telpu nodošana nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai
Par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai vai realizācijai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
170.2 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana
Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
170.3 pants. Telpu nodošana nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai
Par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai vai realizācijai —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī
Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm.
171.1 pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais
Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis nepilngadīgais, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
171.1 pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais
Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis nepilngadīgais, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim
Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
172.1 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā
Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, —
uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
172.2 pants. Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu
Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
172.3 pants. Bērna nelikumīga iesaistīšana pasākumos
Par bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā vai citā pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.
Par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri nosaka kārtību, kādā bērni iesaistāmi aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
172.4 pants. Bērna atstāšana bez uzraudzības
Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
172.5 pants. Bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošana
Par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
172.5 pants. Bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošana
Par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.02.2010.)
173.pants. Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana
Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu —
vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, —
vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
173.2 pants. Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšana
Par erotiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas.
Par pornogrāfiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz divtūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
174.1 pants. Nodarbošanās ar prostitūciju
(Izslēgts ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)
174.2 pants. Uzmākšanās ārvalstu pilsoņiem, lai no viņiem iegūtu mantas
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana
Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.
Par nepilngadīgo, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, iesaistīšanu nesankcionētu sapulču, gājienu un piketu norisē vai organizēšanā —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
174.4 pants. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana
Par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
174.5 pants. Publiski aicinājumi izdarīt likumpārkāpumus
Par sapulces, gājiena vai piketa, kā arī publiska izklaides vai svētku pasākuma laikā publiski izteiktu aicinājumu izdarīt likumpārkāpumu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai
Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, —
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
175.1 pants. Necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm
Par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
175.2 pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana
Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
175.3 pants. Karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana
Par karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju vai zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
175.4 pants. Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļauta izpaušana
Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē vai citas Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
175.5 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana Konkurences padomei
Par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
175.6 pants. Konkurences padomes lēmumu un amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana
Par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
175.7 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts energoinspekcijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana
175.8 pants. Uzdošanās par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes
Par uzdošanos par citu personu, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai iegūtu šai personai valsts valodas prasmes apliecību, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, —
uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
175.9 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana reklāmas un patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādēm un to likumīgo prasību un lēmumu nepildīšana
Par personas rīcībā esošās informācijas nesniegšanu reklāmas vai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā vai apjomā vai par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par uzraudzības iestādes likumīgo prasību vai lēmumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
175.10 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam
Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
175.5 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana Konkurences padomei
Par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
175.6 pants. Konkurences padomes lēmumu un amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana
Par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
175.7 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts energoinspekcijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana
(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
175.8 pants. Uzdošanās par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes
Par uzdošanos par citu personu, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai iegūtu šai personai valsts valodas prasmes apliecību, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, —
uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
175.9 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana reklāmas un patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādēm un to likumīgo prasību un lēmumu nepildīšana
Par personas rīcībā esošās informācijas nesniegšanu reklāmas vai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā vai apjomā vai par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par uzraudzības iestādes likumīgo prasību vai lēmumu nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
175.10 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam
Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
176.pants. Patvarība
Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
176.1 pants. Sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšana
Par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības publiskās darbības uzsākšanu pirms sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas, kā arī par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības turpināšanu pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas anulēšanas -
uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.
(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
177.pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana
Par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
(12.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1998.)
178.pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana personām, kuras ievietotas iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās vai citās no sabiedrības izolējošās vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām
Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu vai mēģinājumu jebkurā veidā tos nodot personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.
Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no personām, kuras ievietotas šā panta pirmajā daļā norādītajās iestādēs un kurām šo vielu, izstrādājumu un priekšmetu glabāšana un lietošana ir aizliegta, -
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.
Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
Par kūlas dedzināšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
179.1 pants. Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana
Par stratēģiskas nozīmes preču (izņemot jonizējošā starojuma avotus) aprites noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.
179.2 pants. Civilās aizsardzības prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.
Par civilās aizsardzības prasībām noteiktās atbilstības nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
179.2 pants. Civilās aizsardzības prasību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.
Par civilās aizsardzības prasībām noteiktās atbilstības nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
180.pants. Poligrāfijas un zīmogu un gravējumu uzņēmumu nodibināšanas, pavairošanas tehnikas iegādāšanās, realizācijas, izmantošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)
181.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā, izvešanas no Latvijas Republikas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Par gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas vai nēsāšanas kārtības pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par aukstā ieroča nēsāšanas vai mazas enerģijas pneimatiskā ieroča vai aukstā ieroča (loka, arbaleta, metamā naža, cirvja vai cita aukstā ieroča) izmantošanas kārtības pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas kārtības vai izmantošanas ierobežojumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
182.pants. Šaujamieroču reģistrācijas (pārreģistrācijas) termiņu vai noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
183.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšana
Par ieroča, munīcijas, speciālā līdzekļa, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskā izstrādājuma komerciālās aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai izsniegta speciāla atļauja (licence) vai reģistrācijas apliecība attiecīgās komercdarbības veikšanai, -
uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2004.)
183.1 pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtības un darbības noteikumu pārkāpšana
Par iekšējās drošības dienesta nereģistrēšanu -
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt latiem.
Par iekšējās drošības dienesta darbības noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
184.pants. Izvairīšanās no gludstobra medību šaujamieroču un munīcijas realizēšanas
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana
Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
186.pants. Dzīvošana bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas
Par dzīvošanu bez derīgas pases vai to aizstājoša dokumenta -
uzliek naudas sodu personām, kurām jābūt pasei, līdz divdesmit pieciem latiem.
Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)
187.pants. Tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tādas pases lietošana, kuras vietā izsniegta jauna pase
Par tīšu pases bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta,-
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, -
uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.
Par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
187.1 pants. Diplomātiskās pases nenodošana glabāšanā
Par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā likumā noteiktajā termiņā -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
188.pants. Pieļaušana personām dzīvot bez pases vai bez reģistrācijas dzīvesvietā
(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta
Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
189.1 pants. Strādāšana bez darba atļaujas
Par strādāšanu, ja nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
189.2 pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana
Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
189.2 pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana
Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.
(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
190.pants. Pases nelikumīga atņemšana vai pieņemšana ķīlā
Par pases nelikumīgu atņemšanu, kā arī par pases pieņemšanu ķīlā -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
190.1 pants. Nelikumīgas darbības attiecībā pret valsts apbalvojumiem
(Izslēgts ar 07.04.1992. likumu)
190.2 pants. Izvairīšanās no reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās
Personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir obligāti jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās, bet kuras izvairās no reģistrēšanās, -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 25.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
190.3 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām
Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām -
uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
190.4 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā
Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā -
uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
190.6 pants. Prettiesiska rīcība ar ziņām, kas saņemtas no Iedzīvotāju reģistra
Par Iedzīvotāju reģistra ziņu izmantošanu pretēji norādītajam mērķim, ja tās saņemtas no Iedzīvotāju reģistra pēc rakstveida pieprasījuma vai rakstveida vienošanās, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.
(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
190.7 pants. Legalizēto dokumentu kopiju izvešana ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību
Par legalizēto dokumentu kopiju izvešanu ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību, -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
190.8 pants. Arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšana
Par valsts, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas vai izmantošanas kārtības nenodrošināšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
190.9 pants. Arhīvu fondu dokumentu iznīcināšana bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas. Dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšana
Par valsts arhīvu fondu dokumentu, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanu bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas -
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktās arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
190.10 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm
Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
190.11 pants. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei
Par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā -
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
190.12 pants. Uzturēšanās atļaujas nereģistrēšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē
Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
190.13 pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta
Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
190.14 pants. Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā
Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā -
uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem.
190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas
Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas
Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu —
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
191.pants. Noteikumu pārkāpšana par iebraukšanu pierobežas zonā vai dzīvošana tajā
(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)
192.pants. Uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki
(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)
193.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezpavalstnieku uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījušas amatpersonas un citi PSRS pilsoņi
(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)
194.pants. Krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšana
Par krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara ārvalsts kuģa komandas locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
194.1 pants. Valsts robežas režīma pārkāpšana
Par valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punkta režīma pārkāpšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
194.2 pants. Valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšana, iznīcināšana vai noņemšana
Par valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšanu, iznīcināšanu vai patvaļīgu noņemšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
194.3 pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana
Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
194.4 pants. Aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu noteikto aprobežojumu pārkāpšana
Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
194.4 pants. Aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu noteikto aprobežojumu pārkāpšana
Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —
uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
197.pants. Tīša zīmogu vai plombu bojāšana vai noraušana
Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
198.pants. Izvairīšanās nodot valstij medībās iegūtās vērtīgo kažokzvēru ādas, kā arī nelikumīga šo ādu pārdošana, uzpirkšana un pārstrādāšana
(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)
199.2 pants. Iesaukšanas iecirkņiem pierakstāmo jauniešu sarakstu neiesniegšana kara komisariātos
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
199.3 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo, kas nav stājušies kara uzskaitē, pieņemšana darbā
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
199.4 pants. Nepaziņošana karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem par viņu izsaukšanu uz kara komisariātiem
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
199.5 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo pirmuzskaitei nepieciešamo dokumentu savlaicīga neiesniegšana un nepaziņošana viņiem par izsaukšanu uz kara komisariātu
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
199.6 pants. Ziņu nesniegšana par karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
200.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites noteikumu neievērošana
Par ziņu nesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām vai uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
200.1 pants. Rezerves karavīra pienākumu nepildīšana
Par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā -
uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
201.pants. Tīša karaklausības apliecības bojāšana vai nozaudēšana aiz neuzmanības
(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)
Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas līdzekļu jomā
(Nodaļa 06.08.1991. likuma redakcijā)
201.2 pants. Masu informācijas līdzekļu brīvības principa pārkāpšana
Par atteikšanos politisku iemeslu dēļ pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus —
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.
Par nelikumīgu atteikšanos atļaut lietot frekvenci vai kanālu radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļiem programmu izplatīšanai -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993., 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.3 pants. Pārkāpumi informācijas sniegšanā
Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem -
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.4 pants. Masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personiskajā dzīvē
Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.5 pants. Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana
Par masu informācijas līdzekļa izgatavošanu vai izplatīšanu, arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas sagatavošanu vai izplatīšanu, ja šis masu informācijas līdzeklis vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā vai ir izbeiguši savu darbību, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš piecsimt latiem.
Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību darbības pamatnosacījumiem, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi persona, kura jau ir administratīvi sodīta par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
201.6 pants. Izlaidumdatu nepublicēšana un obligāto eksemplāru nenosūtīšana
Par likumā noteikto izlaidumdatu nepublicēšanu -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
Par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
201.7 pants. Tiesas noteiktā nepatieso ziņu atsaukuma termiņa neievērošana
Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš tiesas noteiktajā termiņā nav izplatījis (publicējis) nepatieso ziņu atsaukumu, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.8 pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana
Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš masu informācijas līdzeklī izpauž informācijas avotu, kuru tas rakstveidā apņēmies neizpaust, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.9 pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana
Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.10 pants. Muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšana
Par muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
Par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.
Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
201.11 pants. Preču un citu vērtību izvešana no muitas kontroles zonas bez muitas iestādes atļaujas
(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
201.12 pants. Kontrabanda
Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
201.13 pants. Nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei
Par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.14 pants. Preču deklarēšana ar neīstu nosaukumu vai neatbilstošu kodu
Par preču deklarēšanu ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.15 pants. Neatļautas darbības ar muitošanai pakļautajām precēm un citām vērtībām
Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
Par muitas nodrošinājumu noņemšanu, mainīšanu vai iznīcināšanu bez muitas iestāžu atļaujas —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.16 pants. Tādu preču izmantošana citiem mērķiem bez muitas iestādes atļaujas, kurām piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi
Par preču izmantošanu bez muitas iestādes atļaujas citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trim tūkstošiem latu.
(17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.17 pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi un citi muitas maksājumi
Par muitas nodokļu vai citu muitas maksājumu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi vai citi muitas maksājumi, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.18 pants. Pietauvošanās pie muitas kontrolē esošā kuģa
Par citu kuģu vai peldlīdzekļu pietauvošanos pie muitas kontrolē esošā kuģa bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.
(17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.19 pants. Preču un citu priekšmetu, kā arī dokumentu nenogādāšana Latvijas Republikas muitas iestādē
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.20 pants. Atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas saistību neievērošana
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.21 pants. Preču un citu priekšmetu, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, izmantošana citiem mērķiem bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.22 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.23 pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai to nozaudēšana
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.24 pants. Apejot muitas kontroli vai noslēpjot no muitas kontroles, Latvijas Republikā ievesto preču un citu priekšmetu uzglabāšana vai pārvadāšana
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
201.25 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles
(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā
(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā
Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 18.12.2008. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
201.27 pants. Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs
Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu sēdēs vai citās darba sanāksmēs, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu, -
uzliek naudas sodu sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
201.28 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā
Par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā un dokumentos, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.29 pants. Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai tulkojuma valsts valodā nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam
Par fizisko un juridisko personu ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšanu valsts valodā vai par tulkojuma valsts valodā nepievienošanu svešvalodā noslēgtam līgumam -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.30 pants. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana vai neizskatīšana
Par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu vai neizskatīšanu, ja dokumenti atbilst iestādes, organizācijas vai komersanta kompetencei, —
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.31 pants. Tulkojuma nenodrošināšana Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos
Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, -
uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
201.32 pants. Radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā
Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā vai par publiski demonstrējamas kinofilmas, videofilmas vai tās fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā, vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvais akts paredz šādu tulkojumu, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
201.33 pants. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā
Par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, komersantu nosaukumu, kā arī pasākumu nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz nosaukuma veidošanu un lietošanu valsts valodā, -
uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.34 pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neatveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā
Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neatveidošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šos tekstus atveidot valsts valodā, vai atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts paredz šīs informācijas atveidošanu tikai valsts valodā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
201.35 pants. Sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana
Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šo informāciju sniegt valsts valodā, -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvais akts paredz ievērot šīs normas, -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.
Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā gadījumos, kad līdztekus valsts valodai informācijā tiek izmantota arī svešvaloda, -
uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
201.36 pants. Necieņa pret valsts valodu
Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
201.37 pants. Nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšana
Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst valsts noteiktās lietvedības kārtošana, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai pašnodarbinātajai personai no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu
(Nodaļa 05.01.1993. likuma redakcijā)
201.39 pants. Necieņa pret tiesu
Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka, personas, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.40 pants. Tiesas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā
Amatpersonai vai citai personai, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tiesas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
201.41 pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu
Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, -
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.42 pants. Krimināllietā dotā personiskā galvojuma saistību pārkāpšana
Par krimināllietā drošības līdzekļa veidā dotā personiskā galvojuma rakstveida saistību pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu galviniekam līdz simt piecdesmit latiem.
Par to pašu pārkāpumu, ja personiskais galvojums dots par aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo, kurš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu, -
uzliek naudas sodu galviniekam līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā
(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.43 pants. Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības pārkāpšana, kā arī nepacelšana un citu valstu karogu nepacelšana
Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem.
(04.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.03.2010.)
201.44 pants. Necieņa pret valsts simboliem
Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai -
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
201.45 pants. Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas un realizācijas kārtības pārkāpšana
Par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās
(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
201.46 pants. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
201.47 pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtības pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
201.48 pants. Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
Administratīvie pārkāpumi izglītības un sporta jomā
(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
201.49 pants. Prettiesiska maksas pieprasīšana un saņemšana izglītības iestādē
Par prettiesisku maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē—
uzliek naudas sodu izglītības iestādes atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
201.50 pants. Mācību stundu slodzes pārsniegšana
Par pieļaujamās izglītojamo nedēļas mācību stundu slodzes vai dienā pieļaujamo mācību stundu skaita nelikumīgu pārsniegšanu -
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
201.51 pants. Uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas noteikumu pārkāpšana izglītības iestādē
Par bērnu vai izglītojamo uzņemšanas vai pārcelšanas noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādē vai par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
201.52 pants. Reģistrācijas, licencēšanas un akreditācijas noteikumu pārkāpšana
Par izglītības iestāžu reģistrācijas, licencēšanas vai akreditācijas noteikumu pārkāpšanu vai izglītības programmas īstenošanu bez licences vai akreditācijas —
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
201.53 pants. Akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšana
Par akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
201.54 pants. Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšana
Par valsts atzītu izglītības dokumentu - apliecību, atestātu vai diplomu - izsniegšanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.
201.55 pants. Pedagoga privātprakse bez sertifikāta
Par pedagoga privātprakses uzsākšanu bez pedagoga privātprakses sertifikāta saņemšanas -
uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.
201.56 pants. Dopinga kontroles kārtības pārkāpšana
Par noteiktās dopinga kontroles kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
201.57 pants. Izvairīšanās no dopinga kontroles
Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmas dopinga kontroles -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
201.58 pants. Ziņu nesniegšana par dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu
Par tādu ziņu nesniegšanu, kas saistītas ar dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai - no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)
201.59 pants. Studiju līguma noteikumu pārkāpšana
Par studiju līgumā obligāti ietveramo noteikumu neiekļaušanu līgumā vai studiju līgumā iekļauto noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.
(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
201.60 pants. Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai
Par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
201.61 pants. Pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšana darbā un darba tiesisko attiecību turpināšana ar šādu pedagogu
Par pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pieņemšanu darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšanu ar šādu pedagogu —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
201.62 pants. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšana
Par ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
201.63 pants. Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana
Par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu nometnes organizētājam — fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no simt līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu nometnes organizētājam — fiziskajai personai no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
201.64 pants. Izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšana
Par izvairīšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumus —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt līdz piecsimt latiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
201.65 pants. Izglītojamo tiesību pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteikto izglītojamo tiesību pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
201.66 pants. Izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšana izglītības iestādēs
Par izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes darbiniekam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem, bet izglītības iestādes vadītājam — no piecdesmit līdz divsimt latiem.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu izglītības iestādes darbiniekam no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet izglītības iestādes vadītājam — no divsimt līdz piecsimt latiem.
(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.02.2010.)
202.pants. Apzināti nepamatota speciālo dienestu izsaukšana
Par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.
Par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam tiek iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(20.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.02.2011.)
202.1 pants. Notikuma vietā uzstādīto norobežojumu patvaļīga šķērsošana, pārvietošana, bojāšana un iznīcināšana
Par notikuma vietā policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzstādīto barjeru, novilkto lenšu vai citādu norobežojumu patvaļīgu šķērsošanu vai pārvietošanu, kā arī par šo norobežojumu tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu -
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
203.pants. Dzimšanas un miršanas reģistrācijas termiņu pārkāpšana
Par dzimšanas un miršanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
204.pants. Reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču un gājienu organizēšanas vai norises kārtības neievērošana
Reliģisko organizāciju vadītājiem, kuri neievēro likumā noteikto kārtību reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču, gājienu vai citu reliģiska rakstura darbību organizēšanā vai norisē, -
uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.
(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
204.1 pants. Ziņu un materiālu neiesniegšana vēlēšanu komisijām un to lēmumu nepildīšana
Par nepieciešamo ziņu un materiālu neiesniegšanu vēlēšanu komisijām, kā arī par šo komisiju lēmumu nepildīšanu -
uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.
(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
204.2 pants. Aģitācijas noteikumu pārkāpšana
Par likumā paredzēto priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz astoņsimt latiem.
Par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistīto personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt latiem.
Par likumā noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par tiem, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas, uzskaites un glabāšanas kārtības neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par to, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu, par līgumu noslēgšanas nosacījumu neievērošanu —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
204.3 pants. Reklāmas noteikumu pārkāpšana
(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
204.4 pants. Filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana
Par filmu un to ražošanas materiālu producēšanu izplatīšanai un izvešanai no Latvijas Republikas bez filmu producenta reģistrācijas -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.
Par filmu izplatīšanu bez izplatīšanas veida un darbības vietas reģistrācijas -
uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.
Par nereģistrētu filmu kopiju (videoierakstu) izplatīšanu, par filmas reģistrācijas apliecībā norādīto filmas izmantošanas tiesību neievērošanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šo filmu kopijas (videoierakstus).
Par filmas reģistrācijas apliecības saņēmēja pienākumu neievērošanu -
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
Par filmu glabāšanas un uzskaites noteikumu neievērošanu, par izplatītāja pienākumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot ar pārkāpuma izdarīšanu saistītās filmu kopijas (videoierakstus).
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
204.5 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšana
Par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
204.6 pants. Autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīga izmantošana
(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz astoņtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
204.8 pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam
Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
204.9 pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas
Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijai —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no astoņsimt līdz astoņtūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
204.10 pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai
Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
204.11 pants. Personu neakreditēšanās Datu valsts inspekcijā
Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
204.12 pants. Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšana
Par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības
pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.
(16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2003.)
204.13 pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz divsimt latiem, juridiskajai personai — līdz četrsimt latiem.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai — līdz sešsimt latiem.
Par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai — līdz sešsimt latiem.
Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz četrsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz deviņsimt latiem.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
204.14 pants. Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršana
Par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu ierobežotas piekļuves sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
204.15 pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana
Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu —
uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.
Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu —
uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas —
uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
204.16 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšana
Par likumā noteiktā komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšanu —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006. Pants stājas spēkā 01.06.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
204.17 pants. Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana
Par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
204.18 pants. Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtības pārkāpšana
Par naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtības pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz astoņtūkstoš latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —
uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas
Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:
1) pašvaldību administratīvās komisijas;
2) pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;
3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;
4) rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši;
5) policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā;
6) institūcijas (amatpersonas), kuras pašvaldības dome pilnvarojusi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2003.)
206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana
Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos.
(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
207.pants. Administratīvo komisiju izveidošanas kārtība
Pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru laiku.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
208.pants. Administratīvo komisiju sēžu tiesīgums
Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
209.pants. Amatpersonu pilnvaras
To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.
Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas
Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 42.1 panta ceturtajā daļā, 44., 51., 51.1, 51.2, 52., 53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.—98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.—107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.—137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā daļā, 149.33 pantā, 149.36 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 150.—150.3, 152., 152.6, 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1 (izņemot lietas par saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumiem), 171.1, 172.—172.2, 172.4, 172.5, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.pantā, 186.panta otrajā daļā, 189., 189.1, 190.10, 194.3, 194.4 pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona), 201.43—201.45, 201.63 un 202.—204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.
Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.
Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.
Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 12.06.2003., 19.06.2003., 13.03.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 20.12.2007., 17.04.2008., 22.01.2009., 12.06.2009., 21.01.2010., 10.06.2010., 17.06.2010., 28.10.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
211.1 pants. Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori
Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori izskata šā kodeksa 51. — 54., 57., 58., 66., 69., 75., 76., 89., 94.pantā (ja pārkāpumu izdarījusi persona), 100., 152.pantā (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem) un 172.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī lietas par pašvaldības domes apstiprināto saistošo noteikumu pārkāpšanu.
Naudas sods, ko uzliek republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, nedrīkst pārsniegt simt latus.
Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori ir tiesīgi naudas sodu līdz divdesmit latiem iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
211.2 pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju izdoto saistošo noteikumu ievērošanu
Kontroli pār pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).
Izskatot lietas par pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.
(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)
211.3 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu
Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
211.4 pants. Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas
Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.32 panta septītajā un devītajā daļā, 149.33, 149.36 (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.37 un 149.38 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:
1) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki vai pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas);
2) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 22.12.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
211.4 pants. Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas
Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.32 panta septītajā un devītajā daļā, 149.33, 149.36 (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.37 un 149.38 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:
1) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki vai pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas);
2) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.
(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2011.)
212.pants. Nepilngadīgo lietu komisijas
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši
Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 139.1 panta otrajā daļā, 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.6, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 166.2, 166.3, 166.17, 166.21—166.25, 166.28—166.30 pantā, 166.33 panta otrajā daļā, 167., 170.1 , 170.2 pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 174.3 panta pirmajā un otrajā daļā, 174.5, 175.—175.4, 175.8, 175.10, 176.1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.1, 190.5, 190.6, 194.1, 200., 200.1, 201.2—201.9, 201.39—201.42, 204.1, 204.2 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008., 30.04.2009., 03.09.2009., 04.02.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
214.pants. Valsts policija
Valsts policija izskata šā kodeksa 42.1, 46., 91., 109.—114.pantā, 117.1 panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9, 134.—139.pantā, 139.1 panta pirmajā daļā, 148.2 pantā, 149.4—149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36—149.39 pantā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.4 panta pirmajā daļā, 155.15, 159.4, 166.8 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 166.35, 166.36 , 167., 167.2 , 169.3, 170.1, 170.2, 170.3 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 179.1, 181., 183., 183.1, 202.1, 204.4, 204.14 un 204.15 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;
2) Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, vecākie inspektori, inspektori, jaunākie inspektori un kārtībnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 109., 110.pantā, 117.1 panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9, 135., 136., 170.1 pantā un 171.panta pirmajā daļā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4—149.33 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;
3) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.—137.1 pantā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.32—149.34, 149.36 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;
4) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4—149.33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.
(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2011.)
214.1 pants. Pašvaldības policija
Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā un 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 149.5 panta trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.9 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172., 174.4pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.panta otrajā daļā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:
1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; šo amatpersonu prombūtnē vecākie inspektori laikā, kad viņi pilda struktūrvienības dežūrdaļas maiņas vecākā pienākumus, — lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā.
2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.5 panta trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.
(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 18.12.2008., 30.04.2009., 10.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
214.2 pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.6 pantā [ja pārkāpumu izdarījusi politiskā organizācija (partija)], 166.28—166.31 pantā, 166.33 panta pirmajā daļā, 166.34 pantā un 204.2 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā ir tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, kā arī par šā kodeksa 166.33 panta otrajā daļā un 175.2 pantā paredzētajiem pārkāpumiem.
(19.06.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.09.2009. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179.pantā (izņemot tā ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu) un 179.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē, kā arī par šā kodeksa 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
(20.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.02.2011.)
215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests
Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 108.5 pantā, 149.36 panta astotajā un devītajā daļā, 155.1, 155.2, 155.6, 155.13, 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā, 156.5, 156.6, 159., 159.4, 159.7, 159.8, 159.9 pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 163.1, 163.2, 165.2, 165.7, 165.8, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.10 pantā (par pārkāpumiem dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā), 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 166.35, 169.3, 170.2, 190.7, 190.15, 201.10, 201.12, 201.13, 201.14, 201.15, 201.16, 201.17, 201.18 un 204.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, -
naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;
2) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);
3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas -
naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 19.06.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 20.01.2005., 17.03.2005., 22.12.2005., 14.12.2006., 08.02.2007., 17.05.2007., 22.01.2009., 08.04.2009., 28.05.2009., 12.06.2009., 01.12.2009., 20.05.2010., 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
215.2 pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komiteja
(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)
215.3 pants. Valsts darba inspekcija
Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3, 41.4, 41.5, 41.6, 88.8, 103.9, 166.7 pantā, 166.15 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;
2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.
(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 17.04.2008. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
215.4 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata šā kodeksa 155.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par minētajiem pārkāpumiem sastādījušas centra amatpersonas, kā arī 90.panta pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 99., 155.5, 155.10, 155.11, 155.12, 155.14 un 156.6 pantā, 166.9 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.10 un 166.11 pantā, 166.12 panta pirmajā daļā, 166.13 pantā, 166.15 panta pirmajā un piektajā daļā, 175.9 un 204.14 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdā ir tiesīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktors un viņa vietnieki, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā kodeksa 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
215.6 pants. Centrālā statistikas pārvalde
Centrālā statistikas pārvalde izskata šā kodeksa 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Centrālās statistikas pārvaldes vārdā ir tiesīgi Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
215.7 pants. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nodokļu kontroles iestādes
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
215.8 pants. Konkurences padome
Konkurences padome izskata lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 175.5 un 175.6 pantā.
(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
215.9 pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskata šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā, 173.2, 175.9, 201.5 un 201.32 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.
(10.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 20.12.2007., 08.04.2009. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
215.10 pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 64.pantā, 90.panta otrajā daļā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 148.1, 158.2, 158.3, 158.4, 158.5 pantā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vārdā ir tiesīgi:
1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome — uzlikt naudas sodus līdz desmittūkstoš latiem;
2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja izveidota Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas komisija — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodus līdz piectūkstoš latiem;
3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodus līdz tūkstoš latiem.
(29.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 14.05.2009., 12.06.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
216.pants. Dzelzceļa transporta institūcijas
Dzelzceļa transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā), 109., 110.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dzelzceļa transporta institūciju vārdā ir tiesīgi:
1) stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, pasažieru stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, lokomotīvju (vagonu) depo priekšnieks un viņa vietnieks, ceļa distances priekšnieks, apsardzes iecirkņa (daļas) priekšnieks un viņa vietnieks -
brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt latiem;
2) ugunsdzēsības komandas daļas (sardzes) priekšnieks, nodaļas (vienības, komandas, ugunsdzēsības vilciena) priekšnieks un viņa vietnieks, ugunsdzēsības profilakses vecākais instruktors, vecākais ceļu meistars -
brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem;
3) pasažieru vilciena priekšnieks (pasažieru vilciena mehāniķis brigadieris), pasažieru vilciena kontrolieris revidents, pasažieru vilciena revidents instruktors, ceļu meistars -
brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.
Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz piecpadsmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 28.05.1997. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
216.1 pants. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata šā kodeksa 109.panta sestajā daļā, 110.1, 110.2 un 110.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors;
2) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora vietnieks un vecākie inspektori - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 110.2 pantā.
216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija
Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija
Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas
(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
219.pants. Latvijas Mazo kuģu inspekcija
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
220.pants. Civilās aviācijas institūcijas
Civilās aviācijas institūcijas izskata šā kodeksa 111.pantā (izņemot trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētos pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 112.-114.1, 120.panta otrajā daļā un 139.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus civilās aviācijas institūciju vārdā ir tiesīgi:
1) Aviācijas departamenta direktors un viņa vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 113.pantā un 114.panta pirmajā daļā;
2) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas amatpersonas - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)
221.pants. Autotransporta kontroles institūcijas
(Izslēgts ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2011.)
221.1 pants. Valsts ceļu dienesta iestādes
(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
221.2 pants. Ceļu satiksmes drošības iestādes
(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
223.pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes
(Izslēgts ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
223.1 pants. Valsts celtniecības darbu drošības un būvnormatīvu uzraudzības iestādes
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
225.pants. PSRS Mašīnbūves ministrijas un PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas inspekciju orgāni
(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)
226.1 pants. Valsts robežsardze
Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā, 115., 115.1, 116., 116.1 pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.1—117.11 pantā, 149.4 panta pirmajā, trešajā — piektajā un astotajā daļā, 149.5 panta pirmajā — trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.16 panta otrajā un trešajā daļā, 149.17, 149.18 pantā, 149.24 panta pirmajā — divpadsmitajā un piecpadsmitajā — septiņpadsmitajā daļā, 149.25 panta pirmajā — piektajā daļā, 149.26 panta otrajā daļā, 149.27— 149.31, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.1, 189.2, 190.13, 190.14, 194., 194.1 un 194.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes struktūrvienību priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;
2) citas Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā).
Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.
226.2 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 115.—116.4 un 117.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.—116.2, 116.4 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus:
1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115., 115.1, 116., 116.2, 116.3 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem;
2) ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115.—116.3 un 117.10 pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).
(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 03.07.2008., 30.04.2009., 03.09.2009. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
226.2 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 115.—116.4 un 117.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.—116.2, 116.4 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus:
1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115., 115.1, 116., 116.2, 116.3 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem;
2) ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115.—116.3 un 117.10 pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
228.pants. Veselības inspekcija
Veselības inspekcija izskata šā kodeksa 42., 43., 45., 45.1, 45.2, 45.3 , 46.1 (izņemot pārkāpumus veterināro zāļu apritē) un 46.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī 62., 63., 64., 72., 75., 76., 83. un 84.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi) lietas, 88.4, 88.8 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5 un 166.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas, 166.10, 166.11 pantā, 166.13 panta trešajā daļā un 175.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 166.12 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas un 167.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumi) lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Veselības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
2) Veselības inspekcijas kontroles struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki — naudas sodu līdz seštūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
3) Veselības inspekcijas vecākie inspektori un vecākie eksperti — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;
4) Veselības inspekcijas inspektori un eksperti — naudas sodus līdz divtūkstoš latiem;
5) Veselības inspekcijas jaunākie inspektori un jaunākie eksperti — naudas sodus līdz tūkstoš latiem.
Veselības inspekcija šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē zāļu reklāmas noteikumu vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.
Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos) sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 30.04.2009., 28.05.2009., 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
228.1 pants. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija
(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)
228.2 pants. Valsts farmācijas inspekcija
(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)
229.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas sanitārās uzraudzības medicīnas dienesti
(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)
230.pants. Pārtikas un veterinārais dienests
Pārtikas un veterinārais dienests izskata šā kodeksa 42.2, 46.1, 51.3, 78.1, 102., 102.2, 103.3, 103.6, 103.8, 103.9, 105., 105.1, 105.2, 105.3, 105.5, 105.6, 105.7, 106., 106.1, 106.2, 107., 108., 108.1, 108.2, 108.3, 108.4, 149.35 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5, 155.16, 166.2 pantā, 166.9 panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.12 panta pirmajā daļā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā un 175.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārtikas un veterinārā dienesta vārdā ir tiesīgi:
1) valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
2) valsts vecākie inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
3) valsts inspektori — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
230.1 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestādes
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
230.2 pants. Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
230.3 pants. Ciltsdarba valsts inspekcija
(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
230.4 pants. Valsts labības inspekcija
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
230.5 pants. Valsts augu aizsardzības dienests
Valsts augu aizsardzības dienests izskata šā kodeksa 51.2, 78.1, 101., 101.1, 102., 102.1, 102.2, 103., 103.5, 103.7, 103.8 un 155.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts augu aizsardzības dienesta vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts augu aizsardzības dienesta galvenie inspektori - naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;
2) Valsts augu aizsardzības dienesta vecākie inspektori un inspektori - naudas sodu līdz piecsimt latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 20.12.2007. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
230.6 pants. Lauku atbalsta dienests
Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.1, 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs.
(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
230.7 pants. Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs
(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)
230.9 pants. Sanitārā robežinspekcija
(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
230.10 pants. Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests
(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes
Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.-53., 53.2, 54.1—69., 71., 72.-88.1, 88.4 — 88.9, 103.8 pantā.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes, Radiācijas drošības centra vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un ģenerāldirektora vietnieks, Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālās struktūrvienības direktors un direktora vietnieks —
uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;
2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs —
uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju, bet par šā kodeksa 82.pantā paredzētajiem pārkāpumiem — uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam minētajā pantā paredzētajam naudas sodam;
3) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors —
uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju.
(Trešā daļa izslēgta ar 28.05.2009. likumu.)
Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003., 09.09.2004., 17.03.2005., 17.05.2007., 20.12.2007., 03.07.2008., 28.05.2009. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;
2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
231.2 pants. Pašvaldību būvvaldes
Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152. un 152.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.
Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.
(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
231.3 pants. Radiācijas drošības centrs
(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
232.pants. Zivju aizsardzības iestādes
(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)
233.pants. Valsts meža dienesta amatpersonas
Valsts meža dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 53.2, 54., 54.1, 57.-57.2, 58., 66., 66.2-66.5, 67.-69., 71., 71.1, 80., 80.1, 81. un 155.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts meža dienesta ģenerāldirektors — uzlikt naudas sodu līdz diviem tūkstošiem latu un atņemt medīšanas tiesības;
2) virsmežziņi — uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un atņemt medīšanas tiesības;
3) mežziņi - uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;
4) mežsargi - uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Valsts meža dienesta amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2003. un 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2005.)
234.pants. Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu
Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, izskata šā kodeksa 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus ir tiesīgi to republikas un vietējo institūciju vadītāji, kas realizē resoruzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu.
(28.04.1992. likuma redakcijā)
235.pants. Sakaru institūcijas
Sakaru institūcijas izskata šā kodeksa 145.—148., 149.1, 152.4 un 152.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus sakaru institūciju vārdā ir tiesīga Elektronisko sakaru direkcija.
(Trešā daļa izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 14.05.2009. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
236.pants. Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes
(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)
236.1 pants. Valsts proves uzraudzības inspekcija
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes
Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:
1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;
2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem.
(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
236.3 pants. Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26-201.37 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks;
2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori - brīdinājumu un naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē, kā arī par šā kodeksa 175.2 pantā paredzētajiem pārkāpumiem.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003., 22.12.2005., 21.06.2007., 18.12.2008. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
236.4 pants. Valsts kontrole
Valsts kontrole izskata šā kodeksa 156.3 un 175.2 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kontroles vārdā ir tiesīgs valsts kontrolieris.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)
236.5 pants. Valsts kase
Valsts kase izskata šā kodeksa 159., 159.2, 159.3 un 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kases vārdā ir tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)
236.6 pants. Valsts metroloģiskā inspekcija
(Izslēgts ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. 22.06.2006. likuma Pārejas noteikumus.)
236.7 pants. Vērtspapīru tirgus komisija
(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
236.8 pants. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 204.5 un 204.12 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki.
(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
236.9 pants. Izglītības kvalitātes valsts dienests
Izglītības kvalitātes valsts dienests izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58, 201.59, 201.60, 201.61, 201.62, 201.64, 201.65 un 201.66 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības kvalitātes valsts dienesta vārdā ir tiesīgi:
1) Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs — uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;
2) Izglītības kvalitātes valsts dienesta departamentu direktori, daļu vadītāji — uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem;
3) vecākie eksperti un vecākie inspektori — uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.
(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2010.)
236.10 pants. Datu valsts inspekcija
Datu valsts inspekcija izskata šā kodeksa 204.7, 204.8, 204.9, 204.10, 204.11 un 204.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Datu valsts inspekcijas vārdā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgs Datu valsts inspekcijas direktors un viņa pilnvaroti darbinieki.
(13.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
236.11 pants. Labklājības ministrija
Labklājības ministrija izskata šā kodeksa 204.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Labklājības ministrijas vārdā ir tiesīgs Labklājības ministrijas valsts sekretārs un viņa pilnvarotas amatpersonas.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
236.12 pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 172.2 (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) un 172.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieks — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš piecsimt latiem;
2) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(03.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2009.)
236.13 pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izskata šā kodeksa 186., 187., 187.1, 190., 190.2, 190.3, 190.10, 190.11, 190.12, 190.13 un 190.14 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdā ir tiesīgs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks un viņa pilnvaroti darbinieki.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
237.pants. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās
Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)
238.pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās
Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.
(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā
Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:
1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;
2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;
3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;
4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.
Izņēmuma gadījumā šādu lēmumu var pieņemt desmit dienu laikā. Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.
Administratīvā pārkāpuma lietvedību par šā kodeksa 167.2 pantā minēto pārkāpumu uzsāk, ja saņemts cietušās personas pieteikums.
Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.
Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu)
239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:
1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;
2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;
3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;
4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;
6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;
7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;
8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;
9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi;
10) ja nav cietušās personas pieteikuma par šā kodeksa 167.2 pantā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma nodarīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 23.03.2000., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas
Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
241.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atklātums
241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību
Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.
Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.
Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību
Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.
Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.
Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)
242.pants. Prokurora uzraudzība pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās
Prokurors, veicot uzraudzību pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās, ir tiesīgs: ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; iepazīties ar lietas materiāliem; pārbaudīt orgānu (amatpersonu) darbības likumību lietvedībā; piedalīties lietas izskatīšanā; iesniegt pieteikumus, dot atzinumus jautājumos, kas rodas lietas izskatīšanas gaitā; pārbaudīt attiecīgo orgānu (amatpersonu) piemēroto ietekmēšanas līdzekļu pareizību par administratīvajiem pārkāpumiem; iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; apturēt lēmuma izpildīšanu, kā arī veikt citas likumā paredzētās darbības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)
243.pants. Pierādījumi
Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
244.pants. Pierādījumu novērtēšana
Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei
Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu
Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250.pantā norādītajos gadījumos.
Protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu
Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.
Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.
Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs
Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.
Par pārkāpēju protokolā norāda:
1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam — dzimšanas datumu), dzīvesvietu;
2) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.
Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.
Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.
Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 16.10.2003. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
248.1 pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes
Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
249.pants. Protokola nosūtīšana
Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam.
Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003., 17.03.2005., 17.05.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda
Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.1 panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.1, 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.-137., 149.22, 149.23 pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ja ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā, pilnvarotai iestādei (amatpersonai) ir tiesības nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, uzlikt naudas sodu un iekasēt to pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu un tā apmērs nepārsniedz četrdesmit latus, vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.
Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.
Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007., 27.09.2007., 20.12.2007., 14.11.2008., 10.06.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
251.pants. Pārkāpēja atvešana
Lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar sastādīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, pārkāpēju var nogādāt policijā, Zemessardzes vai Robežsardzes dienesta telpās policists, zemessargs, robežsargs vai karavīrs.
Ja izdarīti transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumi vai kustības kārtības un drošības noteikumu pārkāpumi, kravu saglabāšanas noteikumu pārkāpumi transportā, ugunsdrošības, sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpumi transportā, pārkāpēju var nogādāt policijā uz to pilnvarota persona, ja pārkāpējam nav personas dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt nepieciešamās ziņas par viņu.
Ja pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, kā arī citi likumdošanas akti par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, protokola noformēšanai (ja pārkāpēja personu nevar noskaidrot pārkāpuma vietā) vides aizsardzības valsts iestāžu, Valsts meža dienesta amatpersonas, kā arī attiecīgi pilnvarotas to iestāžu amatpersonas, kuras realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, kontroli pār dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu realizējošo citu iestāžu amatpersonas, Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas, kā arī zemessargi var nogādāt pārkāpēju policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās.
Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie administratīvie pārkāpumi izdarīti valsts robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā, pārkāpēju attiecīgajās dienesta telpās var nogādāt arī robežsargs.
Nogādāšana jāizdara iespējami īsākā laikā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 03.11.1992., 19.07.1995., 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 18.12.2008. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
Administratīvā aizturēšana, personas, mantu un
vietas apskate un mantu un dokumentu izņemšana
(Nodaļas nosaukums 17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā
Likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu un pareizu izskatīšanu un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.
Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss un citi likumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu.)
253.pants. Administratīvā aizturēšana
Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.
Pēc personas lūguma, kura aizturēta par administratīvo pārkāpumu, par tās atrašanās vietu paziņo radiniekiem, darba vai mācību vietas administrācijai. Par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu
Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir:
1) policijas darbinieki (amatpersonas) - ja nodarīts tīšs maznozīmīgs miesas bojājums, ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos;
2) Valsts robežsardzes amatpersonas - ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.
3) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai pārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;
4) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;
5) lidostas aviodrošības dienests - ja izdarīti lidostas drošības noteikumu pārkāpumi;
6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);
7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi — ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.
(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 09.09.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 14.05.2009., 28.05.2009., 12.06.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi
Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu.
Ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, - uz laiku līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram.
(Trešā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)
Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, - no atskurbšanas brīža.
Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 11.07.1992., 19.01.1993., 04.11.1993., 28.07.1994., 28.05.1997., 19.06.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
256.pants. Personas un mantu apskate
Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas.
Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.
Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts vides dienesta, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu, Elektronisko sakaru direkcijas amatpersonas, Valsts vides dienesta pilnvarotas personas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos — arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas.
Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.
Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.
Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 28.04.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997., 09.09.2004., 17.03.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
256.1 pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate
Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.
Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.
Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.
Ja publiski nepieejama teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var piemērot administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.
Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa apskati var izdarīt pilnvarotas Valsts policijas, Valsts robežsardzes iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — arī citu pilnvarotu institūciju amatpersonas ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.
Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šā panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.
Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai tā pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.
Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās veikšanas par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.
Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic Valsts policija vai citas ar normatīvajiem aktiem pilnvarotas iestādes, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana
Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.1 pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.
Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.
Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.
(Ceturtā, piektā un sestā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu.)
Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.
Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1988. dekrētu, 02.01.1991., 25.09.1991., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 11.04.1996., 28.05.1997., 19.06.1997., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 16.10.2003., 25.03.2004., 09.09.2004., 17.03.2005., 15.09.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 20.12.2007., 03.07.2008., 30.04.2009. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
258.pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude
Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī atpūtas kuģa vadītāju, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas un noteiktā kārtībā pārbauda, vai viņš nav alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai atpūtas kuģi vada bez vadīšanas tiesībām vai attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām.
(Otrā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu).
Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 03.11.1992., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
259.pants. Administratīvās aizturēšanas, personas apskates, mantu un dokumentu apskates un izņemšanas pārsūdzēšana
(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
Garantijas nauda
(Nodaļa 28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
259.1 pants. Garantijas nauda un tās iemaksas kārtība
Garantijas nauda ir naudas summa, kura nodrošina naudas soda iekasēšanu no ārzemnieka, kas izdarījis šā kodeksa 46.pantā, 149.4 panta sestajā un trīspadsmitajā daļā, 149.8, 149.15, 167. un 171.pantā minēto administratīvo pārkāpumu, un ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja, kas izdarījis administratīvo pārkāpumu autopārvadājumu jomā, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē.
Ja ārzemnieks, kas izdarījis šā panta pirmajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu (izņemot pārkāpumu autopārvadājumu jomā), uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas neiemaksā garantijas naudu, viņam izsniedz rakstveida informāciju par pienākumu triju darbdienu laikā labprātīgi iemaksāt garantijas naudu, kā arī par iestādes budžeta kontu, kurā veicama iemaksa.
Ja ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis administratīvo pārkāpumu autopārvadājumu jomā, tiek aizturēti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība līdz garantijas naudas vai naudas soda iemaksāšanai. Ja ir aizturēti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība, par transportlīdzekli un kravu atbild transportlīdzekļa vadītājs (turētājs, īpašnieks).
Garantijas naudas iemaksas kārtību un dokumentu aizturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Garantijas nauda nav jāmaksā, ja naudas sods tiek uzlikts uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas un pārkāpējs nomaksā naudas sodu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2011.)
259.2 pants. Garantijas naudas apmērs
Garantijas naudas apmēru atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nosaka amatpersona, kas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.
Ja lēmumu par naudas soda uzlikšanu pieņem pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudu nosaka uzliktā naudas soda apmērā.
Ja administratīvā pārkāpuma protokols tiek nodots izskatīšanai pēc piekritības, garantijas naudas apmēru nosaka šajā kodeksā par attiecīgo administratīvo pārkāpumu paredzētā maksimālā naudas soda apmērā.
260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.
Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.3, 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu var izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.
(Piektā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)
(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 16.10.2003., 15.09.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
261.pants. Cietušais
Cietušais ir persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums un kura administratīvā pārkāpuma lietā ir izteikusi lūgumu atzīt to par cietušo.
Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, iesniegt lūgumus un pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
Cietušajam ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, bet, ja viņš tiek uzaicināts ar pavēsti, viņa pienākums ir ierasties norādītajā laikā un vietā pie amatpersonas, kas viņu izsaukusi, un dot patiesas liecības, tas ir, paziņot visu, ko viņš lietā zina, un atbildēt uz jautājumiem.
Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot nopratināmajām personām jautājumus dzimtajā valodā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010)
262.pants. Pārstāvis
Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.
Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, šīs personas un cietušā intereses ir tiesīgi pārstāvēt viņu likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
264.pants. Liecinieks
Par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā var izsaukt jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro šajā lietā.
Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.
Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un tuviem radiniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
265.pants. Eksperts
Par ekspertu var būt persona, kurai attiecīgajā nozarē ir speciālas zināšanas.
Ekspertu uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām.
Ekspertam jāierodas pēc uzaicinājuma un jādod objektīvs atzinums viņam uzdotajos jautājumos.
Ekspertam ir tiesības:
1) iepazīties ar lietas materiāliem, kas attiecas uz ekspertīzes priekšmetu;
2) lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus;
3) ar tās institūcijas (amatpersonas) atļauju, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, uzdot jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu, personai, kuru sauc pie atbildības, cietušajam un lieciniekiem;
4) piedalīties lietas izskatīšanā.
Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam iesniegtie materiāli nav pietiekami vai viņš pats šajā jautājumā nav pietiekami kompetents.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
266.pants. Tulks
Tulku uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.
Tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic viņam uzdotais tulkojums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
267.pants. Summas, kas jāizmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem
Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.
Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku sakarā ar institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai
Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus:
1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē;
2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu;
3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;
4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli;
5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā un pārstāvja lūgumus;
6) vai ir pamats lietu par administratīvo pārkāpumu nosūtīt pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 13.03.2003. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
268.1 pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.
Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta
Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 117.1, 117.2, 117.3, 117.4, 117.5, 117.6, 117.7, 117.8, 117.9, 117.10, 117.11, 140. un 149.4—149.33 pantā, var izskatīt arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas, juridiskajām personām — pēc to juridiskās adreses, bet lietas, kurās piemērojamais administratīvais sods var būt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, izskata tikai pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.
Administratīvās komisijas administratīvo pārkāpumu lietas var nosūtīt izskatīšanai pēc pārkāpēja dzīvesvietas.
Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, materiālus un administratīvo pārkāpumu lietas nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.
(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 14.06.2001., 13.03.2003., 16.10.2003. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.
Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām.
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus.
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.
Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
270.1 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana
Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:
1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām vai ar citu lietas izskatīšanā iesaistītu tiesnesi;
3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.
Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
270.2 pants. Noraidījuma pieteikšana
Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.
Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
270.3 pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība
Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.
Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.
Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:
1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;
2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
271.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sākas ar koleģiālās institūcijas sastāva paziņošanu vai ar amatpersonas, kas izskata lietu, stādīšanos priekšā.
Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, paziņo, kādu lietu izskatīs, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības, izskaidro personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus, nolasa protokolu par administratīvo pārkāpumu. Sēdē noklausās personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā, izskata pierādījumus un izlemj lūgumus. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski
Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.
Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki un uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.
Ja lietvedībā piedalās pārstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas.
(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 17.05.2007. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
271.2 pants. Šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas īpatnības
Administratīvo sodu par šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir tiesīgs uzlikt tiesas sēdes priekšsēdētājs ar savu lēmumu.
Par tiesas sēžu zālē izdarīto administratīvo pārkāpumu jāizdara ieraksts izskatāmās lietas tiesas sēdes protokolā.
Pēc šā ieraksta nolasīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro pārkāpēja personību, kvalificē viņa nodarījumu un pēc tam paziņo pieņemtā lēmuma saturu.
Lēmuma saturs jāieraksta tiesas sēdes protokolā; šo tiesas sēdes protokola daļu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.
Administratīvi sodītā persona ir tiesīga lēmuma pieņemšanas dienā saņemt izrakstu no tās tiesas sēdes protokola daļas, kurā fiksēta administratīvā pārkāpuma būtība un pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
Ja tiesas sēdē nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību vai ir citi apstākļi, kas liedz iespēju tieši tiesas sēdē pārkāpējam uzlikt administratīvo sodu, kā arī gadījumos, kad necieņa pret tiesu izrādīta ārpus tiesas zāles, tiesnesis vai tiesas sēdes priekšsēdētājs pēc lietas izskatīšanas materiālus par administratīvo pārkāpumu nosūta tās valsts policijas iestādes priekšniekam, kuras teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.
Protokolu sastāda tiesnesis, kura lietvedībā atrodas izskatāmā lieta. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesas priekšsēdētājs vai cits tiesnesis.
(05.01.1993. likuma redakcijā)
272.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu
Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
273.pants. Koleģiālās institūcijas sēdes protokols
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiālajā institūcijā, raksta protokolu, kurā norāda:
1) sēdes laiku un vietu;
2) institūcijas, kas izskata lietu, nosaukumu un sastāvu;
3) izskatāmās lietas saturu;
4) ziņas par personu ierašanos, kuras piedalās lietas izskatīšanā;
5) personu, kuras piedalās lietas izskatīšanā, paskaidrojumus, lūgumus un to izskatīšanas rezultātus;
6) dokumentus un lietiskos pierādījumus, kas pārbaudīti lietas izskatīšanas gaitā;
7) ziņas par pieņemtā lēmuma paziņošanu un tā pārsūdzēšanas kārtības un termiņu izskaidrošanu.
Koleģiālās institūcijas sēdes protokolu paraksta sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā
Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.
Lēmumā norāda:
1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu;
2) lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;
3) lietas izskatīšanas datumu;
4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi;
5) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
6) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;
7) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;
8) lietā pieņemto lēmumu.
Ja, izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, institūcijas (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205.panta 1.-5.punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.
Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem, kā arī par iemaksāto garantijas naudu.
Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.
Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.
Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu - priekšsēdētājs un sekretārs.
Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
274.1 pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem
Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt:
1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;
2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;
3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.
Ja izņemtās mantas nav konfiscējamas, taču ir realizētas vai iznīcinātas šā kodeksa 257.pantā noteiktajā gadījumā, institūcija, kura izņemtās mantas realizējusi vai iznīcinājusi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašniekam par tām atlīdzina ar tās pašas sugas un kvalitātes mantām vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajām vai iznīcinātajām mantām būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī. Ja izņemtie apaļie kokmateriāli ir realizēti, īpašniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā kokmateriālu realizācijā gūtos ieņēmumus.
(Trešā daļa izslēgta ar 22.06.2006. likumu.)
Ja personai par pārkāpumu ceļu satiksmē piemērots administratīvais sods un izņemtās mantas realizētas atbilstoši šā kodeksa 257.pantā noteiktajai kārtībai, tad no iegūtajiem līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atskaita summu, kas nepieciešama naudas soda samaksai un to izdevumu segšanai, kas saistīti ar izņemto mantu nogādāšanu glabāšanai, mantu glabāšanu un realizāciju.
(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004., 20.01.2005., 15.09.2005. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
274.2 pants. Rīcība ar iemaksāto garantijas naudu
Pēc lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēšanas (apstrīdēšanas) termiņa beigām, ja lēmums nav pārsūdzēts (apstrīdēts), vai pēc lēmuma par sūdzības noraidīšanu apstrīdēšanas termiņa beigām, ja lēmums nav pārsūdzēts (apstrīdēts), vai ja lēmums nav apstrīdams, iemaksāto garantijas naudas daļu uzliktā naudas soda apmērā ieskaita valsts budžetā, bet atlikumu atmaksā personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, atbilstoši tās norādītajiem norēķinu rekvizītiem.
Ja personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, netiek uzlikts naudas sods, iemaksāto garantijas naudu atmaksā atbilstoši personas norādītajiem norēķinu rekvizītiem.
Ja persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu, nenorāda norēķinu rekvizītus, garantijas naudu vai tās atlikumu ieskaita valsts budžetā.
Ministru kabinets nosaka termiņus un kārtību, kādā personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, atmaksā iemaksāto garantijas naudu vai tās atlikumu.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
275.pants. Lēmumu veidi
Izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, institūcija (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par administratīvā soda uzlikšanu;
2) par lietvedības izbeigšanu;
3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.
Ja lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija, tā var pieņemt arī lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.
Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas iestādei, kā arī gadījumos, ja ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 13.03.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta vai kopijas izsniegšana
Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu vai kopiju triju darba dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.
Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis īpaši sarežģītās lietās var sastādīt saīsinātas formas lēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu lēmumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātu lēmumu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.
Cietušajam lēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pēc viņa lūguma.
Lēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu vai kopiju nosūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu un par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai
Institūcijai (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.—114.3, 120. pantā, 134.panta pirmajā daļā, 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201.pantā norādītajos gadījumos - pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas.
Ja institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata tādas šajā kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kuru izskatīšana ir arī Valsts vides dienesta kompetencē, tās par vainīgajām personām uzliktajiem sodiem paziņo šim dienestam.
Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.—116.2 vai 117.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. un 02.12.1986. dekrētu, 28.04.1992., 25.08.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 28.07.1994., 12.06.2003., 16.10.2003., 17.03.2005., 22.01.2009. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
278.pants. Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu
Institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatējot administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgiem komersantiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai. Minētajām organizācijām un personām ir pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas paziņot par veiktajiem pasākumiem institūcijai (amatpersonai), kas priekšlikumu iesniegusi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana un protesta iesniegšana par lēmumu
279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu
Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994., 28.05.1997. likumu un 20.06.2002. Satversmes tiesas spriedumu, kas stājas spēkā 26.06.2002.)
280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):
1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu - administratīvajā rajona tiesā;
2) republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu - administratīvajā rajona tiesā;
21) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu — administratīvajā rajona tiesā;
3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu - apgabaltiesā;
4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu — pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.
5) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);
6) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu).
Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā, bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, — triju darba dienu laikā, kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.
No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997. likumu, 20.06.2002. Satversmes tiesas spriedumu, 25.03.2004., 17.03.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 09.10.2008. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
281.pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var apstrīdēt iestādē
Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.
Ja attaisnojoša iemesla dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas lūguma, kura iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
281.1 pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā un šajā kodeksā paredzētajā termiņā un kārtībā.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.
Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.
Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2008., 18.12.2008. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
281.2 pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā
Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.
Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.
Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.
Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.
Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
281.3 pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana
Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.
Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestādei vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.
Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību, vai tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.
Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams, var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
282.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu
Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu.
283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu
Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.
Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.
Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 16.10.2003., 09.10.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš
Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc lietas materiālu saņemšanas.
Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.
Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.
Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana
Iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
286.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes vai tiesas nolēmums
Iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.
Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.
Tā nolēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam — pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
286.1 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā
(Izslēgts ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.2 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība
(Izslēgts ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.3 pants. Apelācijas sūdzības saturs
Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);
3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
6) sūdzībai pievienotos dokumentus;
7) sūdzības sastādīšanas laiku.
Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.
Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.4 pants. Apelācijas sūdzības noraksti
Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.5 pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības
Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.3 panta prasībām.
Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz desmit dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.
Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.
Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.
Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.6 pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas
Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.
Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.7 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana
Tiesnesis referents, pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.
Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;
2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.3 panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.
Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;
2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.8 pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana administratīvo pārkāpumu lietās, kurās noteikts administratīvais arests
Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.
Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.3 un 286.5 panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.
Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.9 pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā
Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.1 panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegusi gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.
Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.10 pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā
Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegts par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.
Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.11 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā
Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;
2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;
3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;
4) nolēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5) lietā nav pilna nolēmuma, kā arī — šajā kodeksā noteiktajos gadījumos — sēdes protokola.
Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;
3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;
4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;
5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.
Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.12 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība
Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā desmit dienu laikā.
Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.13 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma nosūtīšanas un izsniegšanas kārtība
Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.
Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.14 pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks
Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.15 pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus
Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.
Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.
Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.
Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.
Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.
Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā.
Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.
Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:
1) datumā, kas norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;
2) septītajā dienā no lēmuma nosūtīšanas dienas.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
286.16 pants. Tiesas blakus lēmums
Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu.
Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
287.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana
Iestāde vai tiesa, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.
Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.
Atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, septiņu dienu laikā var apstrīdēt
augstākā iestādē vai — ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets — pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu tiesas nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
288.pants. Par sūdzību pieņemtā lēmuma protestēšana
Par lēmumu, kas pieņemts sakarā ar sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, prokurors var iesniegt protestu.
Protestu par lēmumu sakarā ar sūdzību iesniedz institūcijas (amatpersonas), kas pieņēmusi lēmumu par sūdzību, augstākai institūcijai (amatpersonai)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
289.pants. Sekas, ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu
Ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu, tad piedzītās naudas summas atmaksā, pret atlīdzību atsavinātos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu. Ja priekšmetu atdot nav iespējams, tiek atlīdzināta tā vērtība.
Zaudējumus, kas personai nodarīti sakarā ar nelikumīgu administratīvo arestu, izbeidzot administratīvo lietvedību, atlīdzina likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
290.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu obligātums
Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir obligāti izpildāms valsts un sabiedriskajām institūcijām, komersantiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)
291.pants. Lēmuma nodošana izpildei
Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.
Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem:
1) brīdinājums;
2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana;
3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.
Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.1 panta trešajā daļā vai 299.2 panta otrajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.
Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.
Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, kas minēts šā kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 4.punktā, spriedumu nodod izpildei apelācijas instances tiesa.
Ja apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesneša pieņemto nolēmumu, administratīvā pārkāpuma lietā taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994., 16.10.2003., 17.05.2007., 09.10.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
292.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu
Lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu izpilda uz to pilnvarotas institūcijas kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumos.
Lēmumu par administratīvo arestu izpilda policijas iestādes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
293.pants. Par vienu un to pašu personu pieņemto vairāku lēmumu izpilde
Ja par vienu un to pašu personu pieņemti vairāki lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu, katru lēmumu izpilda atsevišķi.
294.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes atlikšana
Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim. Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.
Par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā) var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uzlikto naudas sodu iekasē pa daļām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997., 19.06.1997. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
295.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes izbeigšana
Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izbeidz lēmuma izpildi šādos gadījumos:
1) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;
2) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;
3) ja persona, par kuru pieņemts lēmums, mirusi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
296.pants. Par administratīvo sodu uzlikšanu pieņemto lēmumu izpildes noilgums
Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar šā kodeksa 283.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai. Ja lēmuma izpildi atliek saskaņā ar šā kodeksa 294.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildes atlikšanas termiņa beigām.
Likumā var noteikt citus, ilgākus termiņus lēmumu izpildei lietās par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
297.pants. Ar lēmumu izpildi saistīto jautājumu izlemšana
Jautājumus, kas saistīti ar lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, izlemj institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.
Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē iestāde, kura pieņēmusi sākotnējo lēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
298.pants. Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība
Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā izpilda institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, paziņojot lēmumu pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas.
Ja lēmums par brīdinājumu pieņemts pārkāpēja prombūtnē, viņam izsniedz lēmuma norakstu šā kodeksa 276.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
299.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes termiņš un kārtība
Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Ja personai vecumā no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.
Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, persona iemaksā kredītiestādē vai valsts institūcijā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic naudas soda izpildes kontroli, ja attiecīgā valsts institūcija šādu pakalpojumu sniedz. Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos obligāti norādāmajai informācijai norāda lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru. Iekasēto naudas sodu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā kredītiestāde vai valsts institūcija iemaksā noteiktā valsts budžeta vai pašvaldības budžeta kontā. Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz naudas soda maksātājs.
Naudas sodus, kas uzlikti par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita valsts budžetā, ja likumā nav paredzēts citādi. Naudas sodus, kas uzlikti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 11.07.1992., 03.11.1992., 28.05.1997., 23.03.2000., 16.10.2003. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2011. Sk. pārejas noteikumu 16.punktu)
299.1 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē
Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:
1) izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
2) veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;
3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;
4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.
Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.
Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šā panta nosacījumi attiecināmi arī uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.12.2005. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
299.2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā
Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija:
1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;
2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums;
3) nereģistrē kuģi, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums.
Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības aizliegt kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta otro daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
300.pants. Lēmuma par naudas sodu piespiedu izpilde
Ja parādnieks nav labprātīgi samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299.pantā un 299.1 panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, institūcija vai amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nosūta šo lēmumu parādnieka darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ieturējumu izdarīšanai no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus.
Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav iespējama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz institūcijas (amatpersonas) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā.
Naudas soda piedziņu nevar vērst uz mantu, uz kuru saskaņā ar likumdošanu nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 11.07.1992., 28.07.1994., 19.06.2003. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
301.pants. Lēmuma izpilde par naudas soda piedziņu uz vietas
Ja saskaņā ar šā kodeksa 250.pantu naudas sodu iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā, pārkāpējam izdod noteikta parauga kvīti.
Ja naudas sodu administratīvā pārkāpuma vietā nesamaksā, sastādāms administratīvais protokols, bet lietvedība lietā un lēmuma izpilde notiek šajā kodeksā paredzētajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
302.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes pabeigšana
Lēmumu par naudas soda uzlikšanu, pēc kura naudas sods iekasēts pilnīgi, ar atzīmi par izpildi nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
Lēmuma izpildes kārtība par priekšmeta
atsavināšanu pret atlīdzību
(Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju
Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda:
1) tiesu izpildītāji - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 156.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 204.5 pantā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.10-201.15 pantā, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;
2) policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 148.2 pantā, 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā, 155.1 panta ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.4—155.6 pantā, 155.8 pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 159.4 pantā, 166.9 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.10 pantā, 166.14, 166.15, 166.17 pantā, 166.20, 169.3, 170.1, 170.2, 176.1, 178., 179.1, 204.4 un 204.14 pantā;
3) Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 58., 75., 78.-80.2 un 88.4 pantā;
4) meža dienesta un Valsts vides dienesta pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 69. panta otrajā un trešajā daļā;
5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);
6) Veselības inspekcijas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 pantā;
7) civilās aviācijas institūciju pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112.pantā;
8) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.2, 46.1, 102.2, 108.1, 108.3, 108.5 pantā, 155.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.6 pantā, 156.panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta trešajā daļā, 156.3 panta otrajā daļā, 159.4, 166.2 pantā, 166.9 panta otrajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15, 166.20, 169.3, 170.2 un 201.10 — 201.15 pantā;
9) Elektronisko sakaru direkcijas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146., 146.1, 146.4 un 149.1 pantā;
10) Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 101.1, 102., 102.2 un 103.7 pantā;
11) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 51.3, 103.3, 106., 106.1 pantā, 108.panta otrajā daļā un 155.5 pantā;
12) Datu valsts inspekcijas pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 204.7 un 204.9 pantā;
13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166.31 un 166.34 pantā;
14) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīts pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā daļā.
(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 28.05.1997., 14.05.1998., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 20.12.2001., 13.03.2003., 08.05.2003., 12.06.2003., 19.06.2003., 11.12.2003., 22.04.2004., 16.10.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 27.09.2007., 20.12.2007., 03.07.2008., 08.04.2009., 14.05.2009., 28.05.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)
305.pants. Lēmumu par konfiskāciju izpildes kārtība
Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda, priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un bez atlīdzības nododot to valsts īpašumā.
(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
306.pants. Konfiscēto priekšmetu realizācijas kārtība
Konfiscētos administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus realizē likumā noteiktajā kārtībā.
(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
307.pants. Lēmuma par konfiskāciju izpildes lietvedības pabeigšana
Lēmumu par priekšmeta konfiskāciju ar atzīmi par izpildīšanu nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)
308.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumu par speciālo tiesību atņemšanu
Lēmumu par transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos.
Lēmumu par medīšanas tiesību atņemšanu izpilda Valsts meža dienesta amatpersonas, kas norādītas 233.panta otrās daļas 1.punktā, vai resoruzraudzības amatpersonas, kas seko medību noteikumu ievērošanai un ir norādītas 234.panta otrajā daļā.
Lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu izpilda tam pilnvarotas Valsts policijas iestādes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 03.11.1992., 19.07.1995., 28.05.1997., 15.10.2003., 22.04.2004. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
309.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu
Lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja apliecību.
Ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet transportlīdzekļu vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.
Izpildot lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu transportlīdzekļu kategoriju vadītāja apliecības, izņemot velosipēda vadītāja apliecību.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 03.07.2008. likumu.)
(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 03.07.2008. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
309.1 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības
Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
(16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)
309.2 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu
Lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un izņemot atpūtas kuģu vadītāja apliecību.
Ja atpūtas kuģa vadītājam atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, bet atpūtas kuģu vadītāja apliecība nav izņemta, atpūtas kuģa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts policijai.
Izpildot lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu atpūtas kuģu veidu vadītāja apliecības.
(03.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)
309.3 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības
Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā.
(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
310.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par medīšanas tiesību atņemšanu
Lēmumu par medīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izņemot mednieka apliecību.
Ja persona, kurai atņemtas medīšanas tiesības, izvairās nodot mednieka apliecību, medību noteikumu ievērošanas valsts uzraudzības iestādes to izņem noteiktā kārtībā.
(15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)
310.1 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu
Lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu izpilda, anulējot attiecīgā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas.
(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2004.)
310.2 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par zvejas tiesību atņemšanu
Lēmumu par zvejas tiesību atņemšanu izpilda, izņemot zvejas licenci.
(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
311.pants. Pamats un kārtība, kādā saīsināms speciālo tiesību atņemšanas termiņš
Personai, kurai uz noteiktu laiku atņemtas medīšanas tiesības vai zvejas tiesības, institūcija (amatpersona), kas uzlikusi sodu, var saīsināt minēto tiesību atņemšanas laiku, kad pagājusi ne mazāk kā puse no noteiktā laika.
(Otrā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 19.06.1997., 15.10.2003., 16.10.2003. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
312.pants. Speciālo tiesību atņemšanas termiņu aprēķināšana
Transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus vai zvejas noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.
Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.
Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas, kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu, persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atgūst tiesības un saņem tiesības apliecinošo dokumentu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991., 03.11.1992., 09.09.2004., 15.09.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)
Lēmuma izpildes kārtība par labošanas darbiem
(Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde
Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
318.pants. Administratīvā aresta izciešanas kārtība
Personas, kas pakļautas administratīvajam arestam, tiek turētas apcietinājuma vietās, ko nosaka policijas iestādes. Izpildot lēmumu par administratīvo arestu, izdara arestētās personas apskati.
Administratīvās aizturēšanas laiku ieskaita administratīvā aresta termiņā.
Administratīvo arestu izcieš likumdošanā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 03.11.1992. likumu)
319.pants. Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošana darbā
Personas, kuras pakļautas administratīvajam arestam, tiek izmantotas fiziskos darbos.
Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošanu darbā organizē attiecīgās pašvaldības.
Personām, kuras pakļautas administratīvajam arestam, par aresta laiku darba algu pastāvīgā darba vietā neizmaksā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
320.pants. Kārtība un termiņi, kādā jāizpilda lēmumi daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu
Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu izpilda šajā kodeksā un Civilprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu ir izpilddokuments.
Mantiskais zaudējums pārkāpējam jāatlīdzina ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas (šā kodeksa 276.pants), bet gadījumā, ja par lēmumu iesniegta sūdzība vai protests, - ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
321.pants. Sekas, ja neizpilda lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu
Ja lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu neizpilda šā kodeksa 320.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, to nosūta zaudējuma piedzīšanai Civilprocesa kodeksā paredzētajā izpildu lietvedības kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)
1. Kodeksa 12.1 pants, 210.panta trešā daļa, 238.1 panta pirmās daļas 4.punkts, 268.panta 6.punkts, 269.panta ceturtā daļa, kā arī ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem saistītie grozījumi 275.pantā un 283.panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem".
2. Kodeksa 88.6 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)
3. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidei šā kodeksa 172.2 un 172.3 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai šo komisiju bērnu lietu apakškomisijas.
(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)
4. Kodeksa 190.15 pants un grozījums 215.1 pantā par papildināšanu ar 190.15 pantu stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)
5. Kodeksa 103.8 un 103.9 pants, grozījums 230.pantā par papildināšanu ar 103.9 pantu un grozījums 230.5 pantā par papildināšanu ar 103.8 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
6. Kodeksa 204.16 pants un grozījums 236.10 pantā par papildināšanu ar 204.16 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)
7. Kodeksa 117.1—117.11 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas Valsts robežsardze izskata ar 2007.gada 1.oktobri.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
8. Kodeksa 257.panta astotā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
9. Kodeksa 258.panta trešā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)
10. Šā kodeksa 155.15 pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2009.gada 1.janvāra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus, un šo lietu izskatīšana jāpabeidz līdz 2009.gada 31.decembrim. Uz Administratīvo apgabaltiesu nav attiecināms šā kodeksa 284.pantā noteiktais lietas izskatīšanas termiņš — 15 dienas.
(09.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)
12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdz 2009.gada 1.janvārim ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
13. Grozījumi šā kodeksa 238.1 panta trešajā daļā, 280.panta pirmajā daļā un 281.1 panta pirmajā daļā par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas uz rajona (pilsētas) tiesām stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2012.)
14. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras saskaņā ar šā kodeksa 211.1 pantu izskata rajonu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori un kuras ierosinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, turpina izskatīt tās republikas pilsētas vai tā novada domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektori, kura administratīvajā teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
15. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras saskaņā ar šā kodeksa 211.1 pantu izskata pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori un kuras ierosinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, turpina izskatīt tā novada domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektori, kura administratīvajā teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
16. Šā kodeksa 299.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
17. Administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 186., 187., 187.1, 190., 190.2, 190.3, 190.10, 190.11, 190.12, 190.13 un 190.14 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, kas sastādīti līdz 2010.gada 31.decembrim, izskata kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
18. Naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem pašvaldības institūcija uzlikusi līdz 2011.gada 31.decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.
(20.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.2011.)
(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 03.07.2008., 08.04.2009., 30.04.2009., 28.10.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)
Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;
2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;
6) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;
7) Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;
8) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;
9) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai;
10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai;
12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem;
15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un direktīvas 2001/25/EK grozīšanu;
16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu;
17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;
18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra direktīvas 2009/123/EK, ar ko groza direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;
19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām;
20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija);
21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.
 |
 |
 |
 |