Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) reģionālā attīstība — labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;
2) reģionālā politika — valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai;
3) teritorijas attīstības indekss - sintētisks rādītājs, kas apkopo atsevišķu teritoriju grupu rādītājus un raksturo teritorijas attīstības līmeni;
4) teritorijas attīstības plānošanas dokuments — attīstības plānošanas dokuments, kas tiek izstrādāts, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts un tās teritoriju (plānošanas reģiona, vietējās pašvaldības) attīstību, atbilstoši tās potenciālam un resursiem koordinējot sociālekonomiskās un telpiskās attīstības prioritātes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.
3.pants. Reģionālās attīstības atbalsta pasākums
Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma un tai atbilstošo, likuma mērķu sasniegšanai īstenojamo projektu kopums.
4.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi
Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:
1) koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;
2) programmēšanas princips — reģionālās attīstības atbalsta pasākumi īstenojami, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;
3) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem un komersantiem;
4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu.
5) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu)
6) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu)
7) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003., 20.11.2008., 25.02.2010., 13.10.2011. un 03.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
5.pants. Plānošanas reģioni
(1) Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome.
(2) Plānošanas reģionu teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem nosaka Ministru kabinets.
(3) Plānošanas reģioni ir Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2006.)
Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti
(Nodaļa izslēgta ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2011.)
14.pants. Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets:
1) apstiprina reģionālās politikas pamatnostādnes;
2) nosaka valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību;
3) (izslēgts ar 13.02.2003. likumu);
4) nosaka reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību;
5) nosaka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un tā vērtību publicēšanas kārtību;
6) nosaka kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai;
7) nosaka kārtību, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām;
8) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevuma saņemšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 13.02.2003., 22.06.2006., 08.11.2007., 20.11.2008., 13.10.2011., 03.04.2014. un 27.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
15.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome
(Izslēgts ar 03.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
16.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī teritoriju attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārrauga plānošanas reģionu darbību.
(13.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006., 16.12.2010. un 03.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
16.1 pants. Plānošanas reģiona kompetence
(1) Plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģions papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:
1) nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
2) nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
3) vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu;
31) sniedz atzinumu par vietējā līmeņa ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas atbilstību reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
4) nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;
5) izvērtē Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, nacionālā attīstības plāna un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem un, konstatējot neatbilstību, ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;
6) izvērtē vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;
7) sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un valsts iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina to savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam, kā arī šo plānošanas dokumentu ieviešanu;
8) koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;
9) sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem;
10) izstrādā un īsteno projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros;
11) veicina saimniecisko darbību plānošanas reģiona teritorijā.
(2) Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome:
1) apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu;
2) var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības;
3) var lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos;
4) var noteikt atlīdzību par padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu un administrācijas darbinieku pienākumu pildīšanu un tās izmaksāšanas kārtību;
5) var noteikt plānošanas reģiona sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 25.02.2010., 13.10.2011. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2016.)
17.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome
(1) Plānošanas reģiona attīstības padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce. Pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce, ja vien likumā nav noteikts citādi, lēmumus pieņem šādi:
1) ja neviens no kopsapulces dalībniekiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;
2) ja iebilst kaut viens no kopsapulces dalībniekiem, par lēmumu balso. Lēmums tiek pieņemts, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no kopsapulces dalībniekiem un par lēmuma pieņemšanu nobalsojušie pārstāv ne mazāk kā pusi no attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju reģistra datiem ne agrāk kā nedēļu pirms kopsapulces dienas.
(2) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlē Plānošanas reģiona attīstības padome no tajā ievēlētajiem padomes locekļiem.
(21) Plānošanas reģiona attīstības padomes pilnvaras izbeidzas ar jaunas padomes ievēlēšanu. Ja divu mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātu paziņošanas jauna padome nav ievēlēta, Ministru kabinets pēc konsultācijām ar attiecīgā plānošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām ieceļ personu, kas līdz jaunas plānošanas reģiona attīstības padomes ievēlēšanai īsteno šīs padomes un tās priekšsēdētāja kompetenci.
(3) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas, un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, biedrību un nodibinājumu, komersantu un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.
(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka nolikums.
(5) Padomes priekšsēdētājs papildus plānošanas reģiona nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģionu Reģionālās attīstības apakšpadomē.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
17.1 pants. Plānošanas reģionu finansēšanas kārtība
(1) Plānošanas reģionu finansēšanas avoti var būt šādi:
1) valsts budžeta dotācijas plānošanas reģionu atbalstam un citas valsts budžeta dotācijas;
2) pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no plānošanas reģiona sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
3) pēc pašvaldības ieskatiem — dotācija no pašvaldības budžeta vai dotācija no pašvaldības budžeta saskaņā ar pašvaldības un plānošanas reģiona noslēgtajiem līgumiem;
4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi;
5) ziedojumi un dāvinājumi.
(2) Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai plānošanas reģions atver norēķinu kontu Valsts kasē. Atbildīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita dotāciju norēķinu kontā. Gada beigās neizmantoto valsts budžeta dotāciju ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, izņemot dotāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Gada beigās neizmantotā valsts budžeta dotācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paliek plānošanas reģiona rīcībā, un šo dotāciju plānošanas reģions var izlietot atbilstošiem mērķiem nākamajā saimnieciskajā gadā.
(3) Plānošanas reģions var atvērt norēķinu kontu Valsts kasē to līdzekļu uzskaitei, kuri nav plānoti valsts budžetā. Gada beigās konta atlikums paliek plānošanas reģiona rīcībā, un to plānošanas reģions var izlietot nākamajā saimnieciskajā gadā.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008. un 03.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
18.pants. Plānošanas reģiona sadarbības komisija
(1) Lai reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā nodrošinātu koordināciju un sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām un plānošanas reģionu, katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona sadarbības komisiju.
(2) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes ir atklātas, un tās vada Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.
(3) Ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti (turpmāk — ministrijas) ieceļ sadarbības koordinatoru, kurš nodrošina informācijas apmaiņu starp plānošanas reģionu un ministriju. Katra ministrija informē Plānošanas reģiona attīstības padomi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbības koordinatora iecelšanu.
(4) Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sastāvā ir:
1) Plānošanas reģiona attīstības padomes norīkotie pārstāvji;
2) ministriju norīkotie pārstāvji.
(5) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdes informē attiecīgās ministrijas sadarbības koordinatoru par Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē izskatāmo jautājumu un uzaicina attiecīgo ministriju nodrošināt tās dalību Plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē.
(6) Šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā ministrija norīko savus pārstāvjus dalībai Plānošanas reģiona sadarbības komisijā atbilstoši izskatāmajam jautājumam.
(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
19.pants. Reģionālās attīstības finansēšanas avoti
(1) Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu maksājumiem, tai skaitā ziedojumiem.
(2) Nacionālās attīstības plānā iekļautos reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no juridisko un fizisko personu līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. un 10.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2005.)
21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana
(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir mērķteritorijām vai to daļām atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktajiem reģionālās politikas mērķteritoriju atbalsta virzieniem.
(2) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir pašvaldību un plānošanas reģionu projektiem un programmām, kas atbilst reģionālā vai vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, prioritātēm, plānotajai rīcībai un investīcijām.
(3) Publisko investīciju plānošanā individuālo pakalpojumu nodrošināšanai tiek piemērots Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktais pakalpojumu teritoriālās diferenciācijas princips, kas paredz pakalpojumu apjoma noteikšanu dažādām apdzīvoto vietu grupām, kuras ietvertas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, reģionālā vai vietējā līmeņa teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
(4) Publiskās investīcijas attiecīgajās teritorijās nozaru politiku ietvaros tiek balstītas uz vietējā vai reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, izņemot nacionālas nozīmes objektu izvietojuma plānošanu.
(5) Šā likuma 14. panta 8. punktā minētajā gadījumā pašvaldību investīciju projekti valsts aizdevuma saņemšanai tiek izvērtēti gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētā finansējuma apmērā.
(03.04.2014. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2023.)
Reģionālās politikas mērķteritorijas
(Nodaļa 03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
22.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju jēdziens
Reģionālās politikas mērķteritorijas ir teritorijas, kurām sakarā ar to novietojumu valsts telpiskajā struktūrā un ar šo novietojumu saistīto iezīmju dēļ ir raksturīgi specifiski izaicinājumi un attīstības potenciāls.
23.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju statuss
(1) Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšanas mērķis ir veikt šo teritoriju specifiskajām vajadzībām un attīstības potenciālam atbilstošus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.
(2) Reģionālās politikas mērķteritoriju attīstība tiek veicināta ar reģionālās politikas un nozaru politiku ietvaros īstenotiem investīciju un cita veida atbalsta pasākumiem, kas tiek diferencēti atbilstoši mērķteritorijās ietilpstošo pašvaldību vai to teritorijas daļu sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī vajadzībām un attīstības iespējām un kas tiek noteikti plānošanas reģionu vai vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
24.pants. Reģionālās politikas mērķteritoriju noteikšana
Reģionālās politikas mērķteritorijas tiek noteiktas, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Mērķteritorijās ietilpstošās pašvaldības tiek noteiktas Reģionālās politikas pamatnostādnēs, izvērtējot plānošanas reģionu teritoriju attīstības plānošanas dokumentus.
(Nodaļa 25.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
25.pants. Pārvaldes uzdevumu deleģēšana un kompetences nodošana plānošanas reģioniem
(1) Plānošanas reģioniem var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kas ir tiešās pārvaldes iestādes kompetencē. Ja pārvaldes uzdevumu deleģē ar līgumu, tā projektu saskaņo ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.
(2) Ministru kabinets pastāvīgi izvērtē, kādu tiešās pārvaldes iestāžu kompetenci nodot plānošanas reģioniem, kā arī izdod nepieciešamos normatīvos aktus vai sagatavo un iesniedz attiecīgus likumprojektus Saeimai.
(3) Ja plānošanas reģionam deleģē pārvaldes uzdevumu vai nodod kompetenci, šis plānošanas reģions attiecīgo uzdevumu vai kompetenci īsteno ar tādu valsts budžeta finanšu līdzekļu apjomu, kas ir vismaz par 10 procentiem mazāks, nekā būtu nepieciešams tad, ja attiecīgo uzdevumu vai kompetenci īstenotu tiešās pārvaldes iestāde.
(4) Valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājs sadarbībā ar plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju organizē pārvaldes uzdevumu vai kompetences pārņemšanu no tiešās pārvaldes iestādēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
26.pants. Tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālās struktūras
(1) Tiešās pārvaldes iestādes savas teritoriālās struktūras organizē atbilstoši teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 5.panta otro daļu, ja likums vai Ministru kabinets nav noteicis citādi.
(2) Ja tiešās pārvaldes iestāžu struktūru veicamie uzdevumi kādā teritoriālajā vienībā to pieļauj, Ministru kabinets pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma lemj par attiecīgo teritoriālo struktūru daļēju vai pilnīgu apvienošanu un papildus arī par šā likuma 25.pantā minēto darbību veikšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).
2. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izveidotā Reģionālās attīstības padome turpina pildīt savas funkcijas līdz Nacionālās reģionālās padomes izveidošanai.
3. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmo reģionu statuss ir spēkā līdz 2004.gada 27.jūnijam.
4. Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izveidotais Reģionālais fonds turpina savu darbību līdz brīdim, kad tiek izveidots šajā likumā paredzētais Reģionālais fonds, kas ir tā tiesību un saistību pārmantotājs.
5. Ministru kabinets:
1) līdz 2002.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.pantā paredzētos noteikumus un ieteikumus, piedāvā priekšlikumu par plānošanas reģionu teritorijām un nosaka kārtību, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām;
2) līdz 2002.gada 15.oktobrim nosaka šā likuma 5.pantā paredzētās plānošanas reģionu teritorijas;
3) līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 15.panta trešajā daļā paredzēto Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu;
4) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību;
5) līdz 2003.gada 1.septembrim izdod šā likuma 14.panta 2.punktā un 21.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;
6) līdz 2003.gada 1.oktobrim saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo un trešo daļu izveido Reģionālo fondu un apstiprina tā nolikumu;
7) līdz 2008.gada 31.janvārim izdod šā likuma 14.panta 5. un 6.punktā paredzētos noteikumus;
8) līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 14.panta 7.punktā paredzētos noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 13.02.2003., 08.11.2007. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2011.)
6. Šā likuma 5.pantā minētās plānošanas reģionu attīstības padomes divu mēnešu laikā pēc tam, kad plānošanas reģiona robežas apstiprinātas Ministru kabinetā, izvirza savu pārstāvi darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2003.)
9. Līdz šajā likumā paredzēto plānošanas reģionu izveidošanai plānošanas reģionu funkcijas veic saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu izveidotie plānošanas reģioni.
10. Plānošanas reģiona attīstības padome, kas izveidota un darbojas līdz 2006.gada 1.augustam, uzskatāma par šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētās atvasinātas publiskas personas lēmējorgānu līdz dienai, kad Plānošanas reģiona attīstības padome tiek ievēlēta atbilstoši šā likuma 17.panta pirmās daļas noteikumiem.
(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2006.)
11. Rajona pašvaldība līdz 2009.gada 1.augustam nodod tās attīstības programmu plānošanas reģionam. Ja rajona teritorijā izveido vienu novadu, rajona pašvaldības attīstības programmu nodod attiecīgajam novadam.
(20.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2008.)
12. Līdz šā likuma 14.panta 5.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumi Nr.730 “Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtība”.
(20.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2008.)
13. Līdz šā likuma 14.panta 6.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumi Nr.815 “Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai”.
(20.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2008.)
14. Šā likuma 26.panta pirmā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
(25.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
15. Ministru kabinets reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu par šā likuma 25.panta otrās daļas un 26.panta īstenošanu.
(03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
19. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 5.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumi Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām".
(03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
 |
 |
 |
 |