Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
2) valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);
3) pašvaldības nodeva — pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos;
4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem;
5) nodokļu (nodevu) administrācija - Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos;
6) nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama;
7) refinansēšanas likme — Latvijas Bankas noteiktā īstermiņa kreditēšanas likme kredītiem, kurus tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai;
8) taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis;
9) pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda;
10) pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda;
11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai;
12) nodokļu parādu kapitalizācija — uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtu kapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu;
13) īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu;
14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
2. pants. Likuma darbības sfēra
(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk — nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.
(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998. un 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma
(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma
(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.
(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
5.pants. Noteikumi
(1) Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi.
(2) Atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības.
6.pants. Nodokļu un nodevu maksāšana
(1) Nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami latos un santīmos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā.
(2) Nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.
(3) Nav pieļaujams nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu ieskaits, izņemot no budžeta finansējamo iestāžu maksājumu parādus Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana
(1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.
(2) Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.
(3) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi
Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:
1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";
3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";
4) pievienotās vērtības nodoklis — "Par pievienotās vērtības nodokli";
5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";
6) muitas nodoklis — "Par muitas nodokli (tarifiem)";
7) dabas resursu nodoklis — "Par dabas resursu nodokli";
8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";
9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem
(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.
(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
10.pants. Nodevu sistēma
(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas — ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
11.pants. Valsts nodevu objekti
(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:
1) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);
2) transportlīdzekļu ikgadējā nodeva — likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu";
3) izložu un azartspēļu nodeva — likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";
4) nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs — Civilprocesa likums;
5) nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos — likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu";
6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos — likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";
7) nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās un pagasttiesās — likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām";
8) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);
9) (izslēgts ar 13.04.2000. likumu).
(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:
1) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);
2) par notariālo darbību izpildi;
3) par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;
4) par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrēšanu;
5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu, kā arī par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu;
6) par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem;
7) par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra;
8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, kā arī arodbiedrību reģistrāciju;
9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem;
10) par operācijām ar vekseļiem;
11) par operācijām ar sertifikātiem;
12) par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
13) par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
14) par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;
15) par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā;
16) par selekcionāru tiesību aizsardzību;
17) par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;
18) par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;
19) par muitas iestāžu pakalpojumiem;
20) par komercķīlas reģistrāciju, kā arī par komercķīlas pārjaunojuma, grozījumu un dzēšanas reģistrāciju;
21) par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
22) par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā;
23) par būvprakses sertifikātu reģistrāciju;
24) par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;
25) par naftas ieguvi;
26) par visu veidu šaujamieroču un speciālo līdzekļu atļauju izsniegšanu un to termiņa pagarināšanu (šīs atļaujas izsniedz Valsts policijas iestādes);
27) par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju;
28) par azartspēļu iekārtu marķēšanu;
29) par transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrāciju (transportlīdzekļu reģistra nodeva);
30) par dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju;
31) par pasažieru izlidošanu;
32) par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu;
33) par dārgakmeņu provēšanu un kvalitātes apliecības izsniegšanu;
34) par dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrāciju;
35) par filmu producētāju (ražotāju) un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu reģistrāciju;
36) par izziņu izsniegšanu par nekustamo īpašumu piederību un sastāvu;
37) (izslēgts ar 09.10.2002. likumu);
38) par dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju);
39) par atļaujas izsniegšanu veikt darbības, kuras nav uzņēmējdarbība, ar jonizējošā starojuma avotiem vai arī iegūt īpašumā jonizējošā starojuma avotus;
40) par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai;
41) par atteikšanās no Latvijas pilsonības dokumentēšanu;
42) par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu;
43) par sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu detektīvdarbības veikšanai;
44) par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju;
45) par informācijas sniegšanu no Sodu reģistra;
46) par ārvalstu komersantu pārstāvniecību un ārvalstu organizāciju pārstāvniecību reģistrāciju;
47) par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju;
48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);
49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās;
50) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu;
51) par medību atļauju un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas Republikas;
52) par personas datu apstrādes sistēmas reģistrēšanu vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu izdarīšanu;
53) par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu (šo akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu veic Datu valsts inspekcija);
54) par informācijas sniegšanu no Valsts adrešu reģistra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 18.06.1998., 14.10.1998., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 14.12.2000., 08.03.2001., 20.12.2001. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002. Otrās daļas 48. un 53.punkts stājas spēkā 01.01.2003., bet 52.punkts - 27.11.2002. Sk. pārejas noteikumus.)
12.pants. Pašvaldību nodevu objekti
(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:
1) pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;
3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;
4) tirdzniecību publiskās vietās;
5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;
6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;
7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;
8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;
9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;
10) būvatļaujas saņemšanu.
(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:
1) rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.
(3) Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.
(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
(6) Nelikumīgi saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek apturēti likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1999.)
13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem
(1) Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē pilsētu un pagastu pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos.
(2) Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)
14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija
(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:
1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:
1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:
1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).
(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:
1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;
2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;
5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.
(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi
(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:
1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;
2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;
3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;
4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku;
5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;
6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas;
7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.
(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:
1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamatdarba vietā;
3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;
4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;
5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;
6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.
(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:
1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;
2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;
3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;
4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par izmaiņām to reģistrācijas datos;
5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;
6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;
7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;
8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 22.10.1998., 14.12.2000. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija
(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, sabiedriskās organizācijas un to apvienības arī kā nodokļu maksātājus.
(2) Uzņēmumu reģistrs uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), tā pārstāvniecībai un filiālei, kā arī sabiedriskajai organizācijai un sabiedrisko organizāciju apvienībai piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.
(3) Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), tā pārstāvniecībai un filiālei, kā arī sabiedriskajai organizācijai un sabiedrisko organizāciju apvienībai Uzņēmumu reģistrs izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.
(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvniecību vai filiāli, piešķir pārstāvniecībai vai filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un pārstāvniecības vai filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas kodu.
(5) Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.
(6) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus.
(8) Vienas darbdienas laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), tā pārstāvniecības vai filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā pārstāvniecību vai filiāli, par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā.
(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), to pārstāvniecībām un filiālēm, kā arī par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības
Nodokļu maksātājiem ir tiesības:
1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;
2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;
3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;
4) iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;
5) pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;
6) iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;
7) saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;
8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;
9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības
Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.
18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi
Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:
1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;
2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;
3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;
4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;
6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;
7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;
8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;
9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;
10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;
11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma;
12) nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība
(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.
(2) (Izslēgta ar 04.12.1997. likumu.)
(3) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana
Nodokļus administrē šādas institūcijas:
1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";
4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli";
7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
8) muitas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija
Nodokļu administrācija patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
22.pants. Konfidencialitāte
(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.
(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:
1) Finansu ministriju — jautājumos par valsts ieņēmumu nodrošināšanu;
2) citu nodokļu administrācijas pārstāvi — gadījumos, kad nepieciešams izskatīt jautājumu par aplikšanu ar nodokli;
3) izmeklēšanas institūcijas un tiesu iestādes — likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos;
4) Valsts kontroli — jautājumos, kas saistīti ar revīziju veikšanu;
5) pašvaldības domi (padomi) — jautājumos par pašvaldības ieņēmumu nodrošināšanu;
6) ārvalsts pilnvaroto pārstāvi — saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem, informējot par to nodokļu maksātāju. Ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par apliekamo objektu slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātāju var informēt 90 dienas pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas;
7) Naturalizācijas pārvaldi — par to, vai nodokļu maksātāji, kuri atsakās no Latvijas pilsonības, ir izpildījuši valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistības pret valsti;
8) citas personas — saskaņā ar šā likuma 18.panta 8.punktu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)
23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana
(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu, ja ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, kā arī samazināt nodokļu (nodevu) maksājumus par pārmaksātajiem nodokļiem (nodevām) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja šajā laikā uzņēmumā notikusi nodokļu administrācijas kontrole, tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, par krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.
(2) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām vai pārbaudes laikā iegūtajām ziņām.
(3) Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
23.1 pants. Nodokļu iemaksāšana budžetā
(1) Nodokļu maksātājs iemaksā nodokļus budžetā saskaņā ar nodokļu administrācijas norādītajiem budžeta kontiem.
(2) Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem tiek ieskaitīti budžetā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija
(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:
1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās;
2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;
3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;
4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs veikt Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām.
(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)
(5) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)
(6) Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.
(7) Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.
(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Nodokļa pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus.
(9) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.
(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:
1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai to daļām;
2) privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(11) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.
(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts speciālajam budžetam.
(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt zemes nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zemes nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(15) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot zemes nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.
(16) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)
(17) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.11.1999., 10.05.2001., 20.12.2001. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
25.pants. Nodokļu parādu dzēšana
(1) Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šādos gadījumos:
1) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) — ja ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;
2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja — īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;
3) fiziskajai personai — nodokļu maksātājam — viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas.
(2) Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, izņemot zemes nodokļa parādus, Finansu ministrija dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto zemes nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgās pašvaldības publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
(5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nosūta:
1) Valsts ieņēmumu dienests — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;
2) pašvaldības — domes (padomes) lēmumu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu dzēšanu, kuriem ar tiesas nolēmumu ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta.
(22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. un 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)
26.pants. Termiņā nenomaksāto nodokļu iekasēšana
(1) Nodokļu administrācijas pienākums ir rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam aprēķināšanas vai precizēšanas rezultātā noteiktā maksājuma lielumu, ja tas nesaskan ar maksātāja deklarēto maksājuma lielumu.
(2) Termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā:
1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;
2) no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;
3) izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4) no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma. To realizē nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.
(4) Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad ierosināta maksātnespējas lieta, nodokļu administrācija nepiedzen bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus un ar tiem saistītos maksājumus, kuri izveidojušies līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai.
(5) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem piemērojams šā panta ceturtajā daļā paredzētais atvieglojums, veic visus konkrēto nodokļu likumos noteiktos kārtējos nodokļu maksājumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 19.11.1998. Ceturtās daļas 1.punkta "b" apakšpunkts stājas spēkā 18.12.1998. Sk. 22.10.1998. likuma spēkā stāšanas laiku noteicošo normu.)
27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos
Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.
28.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana
(1) Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.
(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota pieprasījuma atmaksājamas 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nodokļu administrācijai, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību.
(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā, kā arī nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai pret kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums.
(4) Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
29.pants. Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana
(1) Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.
(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).
(4) Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana:
1) tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā nav noteikts citādi:
a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,
b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, — no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas,
c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;
2) tiek atjaunota, ja:
a) šīs daļas 1.punkta "a" vai "c" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta;
b) šīs daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.
(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.
(7) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summa sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 10.05.2001. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
30.pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi
(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, — 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(3) Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, kuriem deklarējamo darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu un kuri šos darījumus ir deklarējuši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, netiek piemērota soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.
(4) Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nav ievērojuši šā panta trešās daļas nosacījumus, maksā soda naudu atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem.
(5) Šā panta normas neattiecas uz:
1) kredītiestāžu pakalpojumiem;
2) skaidrās naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā noteikto darījumu dalībnieku kontos.
(6) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta normas ir attiecināmas tikai uz preču pircēju.
(04.12.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 13.04.2000. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā
Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.
32.pants. Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu
(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.
(2) Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:
1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;
2) piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.
(21) Šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas samazinātā nodokļa summai neaprēķina pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu. Ja maksājumi noteikto piecu dienu laikā netiek veikti, ar deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.
(3) (Izslēgta ar 13.04.2000. likumu.)
(4) Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31.dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 13.04.2000., 08.03.2001. un 09.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
32.1 pants. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu
(1) Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:
1) līdz 15 kalendāra dienām — 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;
2) no 16 līdz 30 kalendāra dienām — 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;
3) virs 30 kalendāra dienām — 1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā deklarācijas aprēķina rezultātā nodoklis nav jāmaksā vai soda nauda, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir mazāka par 10 latiem, par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos uzliek soda naudu 10 latu apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi.
(13.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
33.pants. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu
(1) Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.
(2) (Izslēgta ar 13.04.2000. likumu.)
(3) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2000.)
33.1 pants. Nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto soda naudu
(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par šā likuma un konkrēto nodokļu likumu pārkāpumiem, ir tiesības samazināt kontroles (pārbaužu, revīziju) rezultātā uzlikto soda naudu, bet ne vairāk kā 70 procentu apmērā un ne biežāk kā vienu reizi trijos gados.
(2) Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:
1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;
2) nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītājiem, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
(3) Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas teritoriālo iestāžu vadītāju nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no teritoriālās iestādes vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.
(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)
34.pants. Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem
Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:
1) tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;
2) pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:
a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,
b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas,
c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;
3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai.
34.1 pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos
(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, — saimnieciski finansiālās darbības revīziju.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem
(1) Ja nodokļu maksātājs sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un tai nav informācijas par šā maksātāja darbību vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma konkrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai organizācija tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu un materiālus attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai.
36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība
(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.
37.pants. Nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, ko šā likuma 36.panta kārtībā ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.
38.pants. Pierādījumu nodrošināšana
Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.
39.pants. Lēmumu pārsūdzēšana Darījumu novērtējuma komisijā
(1) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.
(2) Darījumu novērtējuma komisiju izveido Ministru kabinets no lietpratējiem, un tā darbojas un dod atzinumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.
(3) Līdz Darījumu novērtējuma komisijas atzinuma saņemšanai nodokļu administrācijai nav tiesību pielietot soda sankcijas pret nodokļu maksātāju par apstrīdēto darījumu.
(4) Pēc atzinuma saņemšanas gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.
40.pants. Lēmuma izpildes neatkarība no pārsūdzēšanas
Pārsūdzēšana neaptur nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmuma izpildi, izņemot šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī šā ierēdņa (darbinieka) pienākumu izpildi, ja augstāka amatpersona vai institūcija nav pieņēmusi citādu lēmumu.
41.pants. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līgums
(1) Ja nodokļu administrācija pārbaudes rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus budžetā sakarā ar nodokļu bāzes samazināšanu un nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, nodokļu administrācijas vadītājs ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par aprēķināto summu samazināšanu tikai tādos gadījumos, kad piemērojamo normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un dažādi skaidrojamas.
(2) Nodokļu maksātajam, kurš nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas šajā sakarā ir jāiesniedz motivēts rakstveida iesniegums nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu.
(3) Nodokļu administrācija noslēgto vienošanās līgumu piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja noslēgtais vienošanās līgums ir galīgs, un neviena no līgumslēdzējām pusēm to nevar apstrīdēt tiesā.
(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);
2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);
3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);
4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);
5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.);
6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).
3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.).
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".
5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".
7. Šā likuma 26.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".
8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.
9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.
10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.
12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.
13. Līdz atbilstošu grozījumu izdarīšanai likumā "Par aviāciju" Ministru kabinetam ir tiesības noteikt lidostu nodevas un to likmes.
(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)
15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums "Par sociālo nodokli", piemēro likuma "Par sociālo nodokli" normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
19. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību".
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu.
(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1998.)
22. Uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām un pret kurām savus kreditoru prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latus, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.
(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. un 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)
23. Ar šo likumu izdarītie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.panta 5.punktā attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", bet grozījumi attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" — vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".
(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)
24. Finansu ministrijas lēmumi par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam un līdz trijiem gadiem un ar šo termiņu pagarināšanu saistītie saistību raksti, kuri pieņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos noteiktajam termiņam. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finansu ministrija, pamatojoties uz finansu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga atcelt lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu, ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un no budžeta finansējamās iestādes nepilda saistības.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
25. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finansu ministrija, pamatojoties uz finansu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga līdz 2001.gada 1.janvārim:
a) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu līdz 100 procentiem tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no Finansu ministrijas lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu līdz 1999.gada 1.oktobrim nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu,
b) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk nekā 50 procentus no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu,
c) piemērot nodokļu maksātājam šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus ne vairāk kā divas reizes,
d) piemērot šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādiem ar tās pašvaldības piekrišanu, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2000.)
26. Piemērojot pārejas noteikumu 25.punktu, vispirms maksājams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) pamatparāds un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma nauda.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
27. Finansu ministrija uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) samazina iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu 100 procentu apmērā, ja pastāv abi šādi nosacījumi:
a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par valsts atbalsta sniegšanu konkrētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", ir saņēmis valsts atbalstu uzņēmējdarbībai,
b) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir izmantojis šā valsts atbalsta līdzekļus to nodokļu pamatparādu samaksai, kuri izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas samaksai.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
28. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.septembrim pieņem noteikumus, kuri reglamentē valsts nodevas apmēru par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tās maksāšanas kārtību un nodevas atlaides mazaizsargātām un maznodrošinātām personām.
(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)
29. Šā likuma 11.panta otrās daļas 40.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.
(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)
30. Līdz 2001.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības nav jāpārreģistrē saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.1 pantu un nodokļu maksātāju identifikācijai ir izmantojami Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtie reģistrācijas numuri.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
31. Līdz 2003.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrs piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un Uzņēmumu reģistra deviņzīmju kodu. Izsniegtajās reģistrācijas apliecībās norāda abus kodus. Attiecīgo juridisko personu identifikācijai minētajā laikposmā var izmantot abus piešķirtos kodus.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
32. Visas valsts institūcijas, kuras juridisko personu identifikācijai lieto deviņzīmju kodu, līdz pārejas noteikumu 31.punktā minētajam termiņam veic nepieciešamos pārkārtojumus, lai no 2003.gada 1.janvāra varētu lietot vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
33. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.martam izdod likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.1 panta septītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
34. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu, līdz normatīvā akta par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību spēkā stāšanās dienai nodokļu maksātāji, kuri iesniedz deklarācijas elektroniskā veidā, iesniedz arī rakstveida deklarācijas. Elektroniskā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja:
1) tā ir iesniegta normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;
2) iesniegtajā rakstveida deklarācijā iekļautā informācija atbilst elektroniskā veidā iesniegtajai;
3) rakstveida deklarācija ir iesniegta ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas elektroniskā veidā.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finansu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja:
1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra;
2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;
3) par šādu valsts atbalsta formu ir pieņemts pozitīvs Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums atbilstoši likumam "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli";
4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem.
(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)
36. 11.panta otrās daļas 43.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma par detektīvdarbību spēkā stāšanos.
(08.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2001.)
37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad Privatizācijas aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu šīs funkcijas ir nodevusi Ministru kabineta noteiktajai valsts īpašuma atsavināšanu veicošajai institūcijai.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
38. Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 24.panta desmito un divpadsmito daļu, ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā minētās darbības pēc attiecīgo funkciju pārņemšanas no Privatizācijas aģentūras veic šā likuma pārejas noteikumu 37.punktā minētā valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
39. Gadījumos, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetā iemaksājamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, finansu ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitalizāciju un valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:
a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ražo augstas tehnoloģijas produktus un šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti pirmstaksācijas periodā ir vairāk nekā 75 procenti,
b) valsts vai pašvaldību daļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā nepārsniedz 25 procentus.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
40. Pārejas noteikumu 39.punkts ir piemērojams šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
41. Kapitalizāciju veicošā institūcija pārejas noteikumu 39.punktā paredzētajos gadījumos kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādus, kā arī vienlaikus noraksta nokavējuma un soda naudas, piemērojot šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta kārtību.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
42. Saskaņā ar pārejas noteikumu 39.punktu kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma un soda naudas pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finansu ministrs.
(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)
43. 11.panta otrās daļas 44.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.
(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
44. 11.panta otrās daļas 46. un 47.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.martā.
(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;
b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;
c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:
a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem;
b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu;
c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
49. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 15.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanos.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2003.)
50. Likuma 11.panta otrās daļas:
a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";
b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā;
c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos.
(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.februārī.
 |
 |
 |
 |