Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2017. - 31.12.2017. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2017. gada 28. jūlija likumu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par uzņēmumu ienākuma nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā un Zinātniskās darbības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iekšzemes uzņēmumi — komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Saistīti uzņēmumi — divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šai sabiedrībai nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla, daļu vai paju vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā) pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder tieši vai netieši vairāk nekā 50 procenti no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību (vai komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības) pārvaldes institūcijās;

5) starp šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību) papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī minētās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.

(4) Persona — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji.

(5) Ar uzņēmumu saistīta persona - persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

(6) Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī personālsabiedrības peļņas sadali.

(7) Procentu ienākumi (augļi) — ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

(8) Samaksa par intelektuālo īpašumu — jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

(9) Saimnieciskā darbība — darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

(10) Tonnāžas nodoklis — uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk — tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

(11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) — dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.

(12) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības ir:

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esoša kuģa, izņemot kuģi, kura neto tonnāžas tilpība ir mazāka par 100 vienībām, izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus;

4) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdztekus kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem minētajiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību) atsavināšana.

(13) Kuģa ekspluatācijas laiks — taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts kuģa remonta un kuģa brīvguļas laiks, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar tā arestu vai nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ.

(14) Saimnieciskās darbības veida nodošana — process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu. Darbības nozare ietver visus tos sabiedrības aktīvus un pasīvus, kas no organizatoriskā viedokļa ir patstāvīgs ekonomiskās darbības veids.

(15) Akciju apmaiņa — process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošajai sabiedrībai ir balsu vairākums iegūtajā sabiedrībā.

(16) Apvienošana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.

(17) Sadalīšana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā.

(18) Atzīstama atlīdzība naudā — atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.

(19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas ir:

1) Latvijas Republikas rezidents;

2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir minēta šā likuma 1.pielikumā,

b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,

c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu;

3) tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīts par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.

(191) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības — sabiedrības, kuras atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā;

2) 25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minēta šā likuma 3.pielikumā.

(20) Dalībnieks — kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.

(21) Akcija — akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē.

(22) Juridiskās adreses pārcelšana — process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.

(23) Mātes uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kuras līdzdalības daļa citā komercsabiedrībā pārsniedz 50 procentus vai kurai citā komercsabiedrībā ir balsu vairākums.

(24) Meitas uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums.

(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

(26) Reprezentatīvs automobilis — automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro un kurš ir:

1) vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas [izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks), vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti, jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili];

2) kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja tas klasificēts par kravas automobili (N1 kategorija), bet pēc būtības ir vieglais automobilis (M1 kategorija).

(27) Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi — ieguldījumi nelietotos (jaunos) pamatlīdzekļos [jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un telekomunikāciju un datorprogrammēšanas iekārtas, serveri un datu centru aprīkojums, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (būvju klasifikācijas kods 22) un to palīgiekārtas, kas nodrošina to pilna ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas cikla tehnoloģisko operāciju kopumu], kā arī ieguldījumi ēkās un būvēs, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka būvju klasifikāciju, klasificētas kā satiksmes un sakaru ēkas (būvju klasifikācijas kods 124), rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas (būvju klasifikācijas kods 125) un transporta būves (būvju klasifikācijas kods 21), atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie ilgtermiņa ieguldījumi izmantojami nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai šā likuma 17.2 panta astotajā daļā norādītajās atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un ir izpildītas šā likuma 17.2 panta ceturtās daļas 4.punktā minētās prasības.

(28) Jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas — nelietotas (jaunas) darba mašīnas noteiktu secīgu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai, lai pārveidotu darba priekšmeta (vielas, materiāla, izstrādājuma) īpašības, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnas tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai. Darba mašīnas ir ietaises (mehānismi vai to komplekss), kuru būtiska sastāvdaļa ir jebkura veida izpildsistēmas un vadības sistēma. Tirdzniecības tehnoloģiskās iekārtas šā likuma izpratnē nav ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.

(29) Pētniecība un attīstība — radošs darbs, kas sistemātiski tiek veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei un kas atbilst vismaz vienam no šādiem darba veidiem:

1) rūpnieciskie pētījumi — plānoti pētījumi vai kritiska izpēte, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu (preču vai pakalpojumu), tehnoloģiju izstrādei vai būtiskai esošo produktu vai tehnoloģiju uzlabošanai;

2) eksperimentālā izstrādne — zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju kombinēšana, modelēšana vai izmantošana, lai radītu jaunus vai būtiski uzlabotus produktus (preces vai pakalpojumus) vai tehnoloģijas, vai darbības, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus (preces vai pakalpojumus) vai tehnoloģijas.

(30) Zinātniskais personāls — zinātnieki, kuri ieguvuši zinātnisko kvalifikāciju (doktora zinātnisko grādu), un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kuri veic pētniecisko darbību, lai iegūtu jaunas zināšanas, produktus, procesus, metodes un sistēmas, kā arī projektu vadītāji, kuri iesaistīti pētniecības darbību zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā.

(31) Zinātnes tehniskais personāls — personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātniskā personāla vadībā piedalās pētnieciskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi laboranti, tehnologi, operatori.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 30.03.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 01.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

2.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti):

a) iekšzemes uzņēmumi,

b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi,

c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk — nerezidenti);

3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk — pastāvīgās pārstāvniecības).

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:

1) fiziskās personas;

2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu;

3) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

4) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos;

5) privātie pensiju fondi;

6) biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem;

7) reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, biedrs — par tam sadalīto atbilstošās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto peļņas daļu.

(31) Šā panta trešā daļa attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, ir piemērojama taksācijas periodā, pēc kura rezultātu izvērtēšanas pēctaksācijas periodā attiecīgajai sabiedrībai ir piešķirts atbilstības statuss. Minēto sabiedrību taksācijas perioda izdevumi, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību un nav personificējami, uzskatāmi par biedriem sadalīto peļņas daļu, kas attiecināma uz katram biedram sadalīto attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.

(32) Šā panta 3.1 daļā minētajos izdevumos, kuri attiecināmi uz sabiedrības biedram sadalīto pārpalikuma daļu, neietver:

1) maksājumus, kuri ir ziedojums šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām, ja ievēroti šā likuma 20.1 panta septītajā daļā minētie nosacījumi;

2) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 700 euro un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums nepārsniedz 700 000 euro;

3) kooperatīvās sabiedrības reprezentācijas izdevumu summu, ja tā nepārsniedz 0,1 procentu no taksācijas perioda neto apgrozījuma un kooperatīvās sabiedrības taksācijas perioda neto apgrozījums pārsniedz 700 000 euro;

4) soda naudai, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem.

(33) Šā panta trešajā daļā minēto personālsabiedrības biedram — fiziskajai personai — pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu palielina par atbilstošu personālsabiedrības ienākuma daļu, kas gūta no:

1) akciju atsavināšanas, izņemot ienākumu no kapitālsabiedrības akciju atsavināšanas, ja kapitālsabiedrība ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju;

2) personālsabiedrībai noteiktajām dividendēm, izņemot gadījumu, kad dividenžu izmaksātājs ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju;

3) tādu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas, kuri nav valsts vai pašvaldību vērtspapīri (ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām).

(4) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu)

(5) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu)

(6) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, uzņēmumu ienākuma nodokli ietver kopīgajā mikrouzņēmumu nodoklī saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 25.11.1999., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 12.06.2009., 10.06.2010., 09.08.2010., 06.11.2013., 17.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas 4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas veicamajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo, tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

(3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(11) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.

(12) Attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

(2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes.

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu);

11) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma;

12) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem;

2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 10 procenti no atlīdzības summas;

3) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu);

4) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu);

5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu — 5 procenti no šīs atlīdzības summas;

6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas.

(41) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu)

(42) (Izslēgta no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(43) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(44) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(45) Šā panta ceturtās daļas 7.punkta izpratnē atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas (izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 6.2 vai 6.3 pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros) Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja taksācijas periodā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā taksācijas periodā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā taksācijas perioda sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā taksācijas periodā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā taksācijas periodā, kurā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumam šo daļu nepiemēro.

(46) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(47) Šā panta ceturtās daļas 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu, kā arī maksājumiem par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu.

(48) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta ceturtās daļas 2., 5. un 7.punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 15 procentu nodokļa likmi.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.

(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.2 daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:

1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu);

2) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

3) maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.

(81) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.

(82) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā:

1) no procentu maksājumiem — 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem;

2) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu — 15 procenti no maksājumiem.

3) no ārkārtas dividendēm — 30 procenti no maksājumiem.

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

(10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(11) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)

(12) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)

(13) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)

(14) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013., 17.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

II nodaļa
Apliekamā ienākuma noteikšana

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī — maksātājs) — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem sagatavotajā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, noteiktajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā un citu apvienoto ienākumu pārskatā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

(11) Citiem nodokļa maksātājiem, kuriem nav saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, kā arī tiem, uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā un trešā daļa un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Norāde uz nodokļa maksātāja peļņas palielināšanu vai samazināšanu turpmāk ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu vai palielināšanu.

(4) Apliekamā ienākuma koriģēšanu, to palielinot vai samazinot 6.pantā paredzētajā kārtībā, var veikt tikai tad, ja, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, ir ņemtas vērā šā panta pirmajā daļā minētās summas. Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad koriģēšana tiek veikta attiecībā uz aktīviem, kas ir nodoti vai pārņemti reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas rezultātā.

(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam — ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

(6) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā).

(9) Šā panta normas nav piemērojamas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

(10) Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, uz kurām neattiecas šā likuma 2.panta otrās daļas nosacījumi, piemērojot šā panta 1.1 daļu, apliekamajā ienākumā, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi, neiekļauj no valsts budžeta saņemto finansējumu, Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējumu un ar šā finansējuma realizēšanu saistītos izdevumus.

(11) Šā panta pirmajā daļā norādīto koeficientu nepiemēro:

1) ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1 pantā minētajām institūcijām, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma sniegšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas saistītas ar labdarību;

11) invalīdu biedrību kapitālsabiedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrību veiktajiem maksājumiem to dibinātājiem, ja par šiem maksājumiem piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide saskaņā ar šā likuma 21.pantu;

2) maksājumiem, kas veicami saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalsta sniegšanu kredītiestāžu reorganizācijai saistībā ar aktīvu glābšanas pasākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.10.2005., 19.12.2006., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013., 04.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem (izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), ārkārtas dividendes, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

(4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

(5) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.

(6) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatācijas izdevumi mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(7) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta un zemnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētais komersants vai zemnieku saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(71) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētā kooperatīvā saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar tās noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(8) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita kredītiestādes veiktos maksājumus par ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas radušies parāda piedziņas procesa laikā, par ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (tai skaitā nokavējuma naudu), kurus parādnieks nav veicis par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, ja tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet par tā norakstīšanu tiek nosūtīta informācija debitoram.

(9) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarīšanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirkšanas nolūkos.

(10) Šā panta astotā daļa attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurām ir anulēta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai, ja maksājumi tiek veikti par tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kura nodibināta laikā, kad kapitālsabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 23.11.2000., 20.10.2005., 19.12.2006., 14.11.2008., 20.12.2010., 15.12.2011., 07.03.2013., 06.06.2013., 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekciju summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10. un 23.punktā un šā panta ceturtās daļas 21.punktā minētos gadījumus;

2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. un 5.punktā, astotajā daļā paredzētajām izmaksām (izņemot dividendes) un 8.2 daļā paredzētajām izmaksām (izņemot ārkārtas dividendes), ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, ja no tiem izmaksas brīdī bija jāietur nodoklis saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto, 8.2 un devīto daļu, bet ienākuma izmaksas brīdī to nevarēja ieturēt;

5) 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;

6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.2 un 9.1 pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās);

7) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu);

8) zaudējumiem, kas radušies no akciju atsavināšanas;

81) zaudējumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, kas nav akcijas;

82) citiem izdevumiem, kas saistīti ar akciju un Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi, atsavināšanu vai glabāšanu taksācijas periodā;

9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu;

12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

13) izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu;

14) nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa nomu;

15) procentu maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa iegādi vai nomu;

16) (izslēgts ar 24.09.2009. likumu);

17) parāda summu, par kuru nodokļa maksātājs nav veicis norēķinus un par kuru preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 9.1 panta pirmās daļas 7.punktam ir informējis nodokļa maksātāju — debitoru;

18) parāda summu, par kuru saskaņā ar šā likuma 9.1 pantu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) parāds nav atgūts triju pirmstaksācijas periodu laikā pēc tam, kad izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem,

b) parāds neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem, bet izveidotais uzkrājums ir norakstīts pirms šā punkta “a” apakšpunktā minētā termiņa un nav iekļauts ieņēmumos;

19) starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai;

20) ieķīlātā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kurus apmaksājusi kredītiestāde;

21) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sadalīto pārpalikuma daļu, kura ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli;

22) izdevumiem, kas ir saistīti ar šā panta ceturtās daļas 18., 19. un 20.punktā minēto ienākumu gūšanu;

23) peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto izdevumu summu, kurai, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērots šā likuma 6.6 pantā noteiktais koeficients;

24) pētniecības un attīstības izdevumu summas daļu, par kuru jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar šā likuma 6.6 panta ceturto daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.

(21) Šā panta pirmās daļas 19.punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;

2) cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

3) cesijas darījums nenotiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu;

4) cesijas darījuma, kas notiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, vērtība atbilst tā tirgus vērtībai.

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 9.1pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu.

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu, preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summām,

2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

3) par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.2 un 9.1 pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;

6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu;

61) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;

7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

9) par ienākumu no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju;

10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;

12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus;

13) par summām, par kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 17.punktu iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts ar nodokli apliekamais ienākums, bet par kurām nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis norēķinus;

14) par summām, par kurām, saskaņā ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiek dzēstas vai samazinātas kredītsaistības, ja tās ir iekļautas nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā un nav uzrādītas nodokļa maksātāja izdevumos;

15) par ienākumu no to Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas (ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām), kuri nav akcijas;

16) par nokavējuma naudas un soda naudas summu, kas ir dzēsta saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu;

17) par nodokļa maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, pārpalikuma daļu;

18) par augstskolu un koledžu ieņēmumiem, kas gūti kā samaksa par apmācības nodrošināšanu profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un augstākās izglītības programmas ietvaros, ieskaitot minētajiem mērķiem piešķirtos valsts budžeta līdzekļus (tai skaitā valsts budžeta transfertus), ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

19) par ieņēmumiem, ko augstskolas gūst par publiski izpildītiem un izstādītiem (piemēram, izstādes, koncerti) darbiem, kas tapuši studiju procesā organizētas mākslinieciskās jaunrades ietvaros, ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

20) par augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju ieņēmumiem no neatkarīgu pētījumu veikšanas nolūkā vairot zināšanas un izpratni, ja tiek nodrošināta šādu pētījumu un komersantu interesēs veiktu pētījumu dalīta uzskaite un ievēroti šādi kritēriji:

a) pētījumu rezultāti tiek izplatīti mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā,

b) peļņa no pētniecības tiek atkārtoti investēta neatkarīgajā pētniecības darbā, tās rezultātu izplatīšanā vai studējošo apmācībā,

c) privāto augstskolu un koledžu gadījumā to kapitāldaļu turētājiem ir liegta iespēja izmantot priekšrocības attiecībā uz pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

21) par pētniecības un attīstības izdevumu summu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.6 panta pirmo daļu.

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, tai skaitā novērtēšanas patiesajā vērtībā (turpmāk — pārvērtēšana), rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

(51) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(52) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(53) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus (arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā), kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.

(54) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā zaudējumus, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa atsavināšanu, ja šim automobilim, kas kvalificēts kā pamatlīdzeklis, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav aprēķināts nolietojums.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģiska rakstura privātajos pensiju fondos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

(7) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu)

(8) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(9) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(10) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(11) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(12) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(13) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)

(14) Nosakot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības apliekamo ienākumu (taksācijas periodā, kurā tā veic juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas izveidotas minētajai sabiedrībai Latvijas Republikā, ja tās nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā, kuru tā izveido, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas. Tomēr šīs daļas noteikumi nav piemērojami uzkrājumiem un rezervēm, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai ir izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas.

(15) Taksācijas periodā, kurā notiek juridiskās adreses pārcelšana no Latvijas Republikas, nosakot apliekamo ienākumu pastāvīgajai pārstāvniecībai (kas izveidota, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas ir izveidotas attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā (izņemot uzkrājumus un rezerves, kas izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas), ja uzkrājumi un rezerves tiek nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā. Ja šajā panta daļā minētās pārņemtās uzkrājumu un rezervju veidošanas summas reorganizētajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu, pastāvīgā pārstāvniecība par norakstīto uzkrājumu summu drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.

(16) Nosakot apliekamo ienākumu nodokļu maksātājam, kura komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana un kuram šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma, attiecībā uz nomas objektiem nepiemēro šā panta pirmās daļas 13. un 14.punktu un 5.4 daļu un 13.panta pirmās daļas 8.1 un 8.2 punktu tiem pamatlīdzekļiem, kuri taksācijas gadā tiek iznomāti. Ar ieņēmumiem no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas šīs daļas izpratnē saprot ieņēmumu summu, ko veido ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumi, kas gūti no to papildu pakalpojumu sniegšanas, kuri ir tieši saistīti ar vieglā pasažieru autotransporta nomu, kā arī ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta kā nomas objekta atsavināšanas.

(17) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(18) Nodokļa maksātājs, kas nodarbina darbinieku, kurš dienē Zemessardzē, taksācijas perioda apliekamo ienākumu var samazināt par to darbinieka darba algas summas daļu, kura attiecīgajam darbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistītā zemessarga aizvietošanu un kura šajā periodā nepārsniedz aizvietotā zemessarga darba līgumā noteikto atlīdzību atbilstoši aizvietošanas periodam. Apliekamo ienākumu var samazināt atbilstoši šīs daļas noteikumiem, ja darbinieks, kurš dienē Zemessardzē, ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar nodokļa maksātāju vairāk nekā trīs mēnešus (pirms Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanas vai mācību uzsākšanas dienas).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997.,13.11.1997., 10.09.1998., 04.02.1999., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 01.11.2007., 14.11.2008., 16.06.2009., 12.06.2009., 24.09.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 07.10.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā).

(3) Ienākuma koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;

3) 0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;

4) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

6.2 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz to pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kurus iegūstošā sabiedrībā saņēmusi saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un ja aktīvi un pasīvi pēc to nodošanas nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un ja aktīvi un saistības pēc to nodošanas ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, ko saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta nolūkā samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt Latvijā maksājamos nodokļus vai samazināt to apjomu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

6.3 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātus attiecībā uz iegūstošo sabiedrību neņem vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar slēguma finanšu pārskatu, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir Latvijas rezidents;

2) nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņas rezultātā saņemto akciju turētājs.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,57 reizes palielinātu taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi. Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprēķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta mājaslapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(41) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā, kā arī no Latvijas Republikas Valsts kases, Attīstības finanšu institūcijas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekon­strukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas.

(42) Šā panta otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem šajā panta daļā minētajiem kritērijiem:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā;

2) tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija.

(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas. Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem nav attiecināma uz Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 15.10.2009., 06.11.2013. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 114.punktu)

6.5 pants. Īpaši noteikumi reprezentatīva automobiļa vērtības noteikšanai

(1) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai par vieglā automobiļa vērtību tiek uzskatīta augstākā no šādām vērtībām bez pievienotās vērtības nodokļa: automobiļa iegādes vērtība vai uzskaites vērtība grāmatvedībā visā automobiļa izmantošanas laikā.

(2) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai gadījumā, kad vieglais automobilis tiek nomāts ar izpirkuma tiesībām, vieglā automobiļa vērtība ir nomas līgumā ar izpirkuma tiesībām norādītā automobiļa vērtība.

(3) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai gadījumā, kad vieglais automobilis tiek nomāts bez izpirkuma tiesībām, vieglā automobiļa vērtība, ja tā nav norādīta nomas līgumā, ir automobiļa apdrošināšanas līgumā norādītā automobiļa vērtība.

(4) Ja nomas līgumā norādītā automobiļa vērtība ir samazināta vairāk nekā par 10 procentiem no tirgus cenas vai tā vērtība nomas līgumā nav norādīta nolūkā samazināt nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu, automobili neatkarīgi no citiem šajā pantā minētajiem nosacījumiem kvalificē kā reprezentatīvu automobili.

(01.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.6 pants. Izdevumi pētniecībai un attīstībai

(1) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem izdevumiem:

1) par zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla definīcijai atbilstoša darbinieka izmaksām, kas tieši attiecināmas uz pētniecības un attīstības izstrādnes darbu;

2) par atlīdzības summu par pētniecības pakalpojumiem, kas saņemti no zinātniskās institūcijas, kura reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā, vai tai pielīdzināmas zinātniskās institūcijas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ja pētniecības pakalpojumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja veikto pētniecības un attīstības darbu;

3) par atlīdzības summu par testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas nepieciešami jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un ko sniegusi sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūcija, kura akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai tai pielīdzināmā institūcijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

(2) Šā panta pirmā daļa ir piemērojama tiem pētniecības un attīstības darbiem, kuriem ir nodokļa maksātāja paša izstrādāta projekta dokumentācija. Pētniecības un attīstības darbības atbilstības, novērtēšanas, piemērošanas un uzskaites kārtību un prasības projekta dokumentācijai nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktās attīstības izmaksas kapitalizē, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu samazina atbilstoši periodam, kāds noteikts finanšu grāmatvedībā.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot, ja pētniecības un attīstības darba rezultātā radītais intelektuālais īpašums tiek atsavināts triju taksācijas periodu laikā, skaitot no taksācijas perioda, kurā izdevumos ir iekļauti pēdējie izdevumi attiecībā uz šā intelektuālā īpašuma radīšanu.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā intelektuālā īpašuma izveidošanas izmaksām ir piemērots šā panta pirmajā daļā noteiktais nodokļa atvieglojums, tad nodokļa maksātājs likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā veic uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas (turpmāk — deklarācija) precizēšanu, izslēdzot nodokļa atvieglojuma piemērošanai veiktās apliekamā ienākuma korekcijas. Savukārt atlikušo izdevumu vērtības summu, par kuru tika palielināti izdevumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu un par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību precizēt attiecīgo taksācijas periodu deklarācijas, iekļauj apliekamajā ienākumā tajā taksācijas periodā, kurā intelektuālais īpašums ir atsavināts.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2014.)

7.pants. Banku un krājaizdevu sabiedrību izveidoto debitora parādiem paredzēto uzkrājumu iekļaušana ar nodokli apliekamajā ienākumā

Ar nodokli apliekamo ienākumu bankām un krājaizdevumu sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, par kādu taksācijas periodā atzīti izdevumi debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem, un nesamazina par summu, par kādu taksācijas periodā tiek samazināti izveidotie uzkrājumi (apvērsti iepriekšējos taksācijas periodos atzītie izdevumi) debitoru parādiem saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto uzkrājumu veidošanas kārtību.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

7.1 pants. Banku aizņēmuma kapitalizācija

(1) Nodokļu maksātājs — līdzekļu aizdevējs — apliekamo ienākumu samazina par banku akciju atsavināšanas ienākumu vai palielina par akciju atsavināšanas zaudējumu, ja akcijas iegūtas un atsavinātas, ievērojot visus šā panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus.

(2) Nodokļu maksātājs — līdzekļu aizdevējs — apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumos iekļautā kapitalizējamā aizdevuma vērtības samazināšanas summu, ja aizdevums (izņemot noguldījumu) tiek ieguldīts bankas pamatkapitālā.

(3) Banka — aizņēmēja — apliekamo ienākumu nesamazina par ieņēmumos iekļauto aizņēmuma vērtības samazināšanas summu, ja aizņēmums, kuru iegulda pamatkapitālā, ir novērtēts zemākā vērtībā.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu ir tiesības piemērot, ja ievēroti visi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) bankai — aizņēmējai — ir rīcības plāns bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšanai, kas iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemto lēmumu un pieprasījumu;

2) akcijas iegūtas, aizdevumu ieguldot bankas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu;

3) akcijas tiek atsavinātas 36 mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(5) Šā panta normas neattiecas uz aizdevumiem, kuri uzskatāmi par garantētiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu.)

7.2 pants. Attīstības finanšu institūcijas izveidoto uzkrājumu iekļaušana ar nodokli apliekamajā ienākumā

Ar nodokli apliekamo ienākumu Attīstības finanšu institūcija nepalielina par atskaitījumu summu, par kādu taksācijas periodā atzīti izdevumi debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem, un nesamazina par summu, par kādu taksācijas periodā tiek samazināti izveidotie uzkrājumi (apvērsti iepriekšējos taksācijas periodos atzītie izdevumi) debitoru parādiem. Uzkrājumi debitoru parādiem šā panta izpratnē ir arī Attīstības finanšu institūcijas izveidotie uzkrājumi izsniegtajām garantijām (arī eksporta kredītu garantijām), uzkrājumi ieguldījumiem riska kapitāla fondos un uzkrājumi izsniegtajiem kredītiem, īstenojot atbalsta un attīstības programmas.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 127.punktu)

8.pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību tehniskajām rezervēm paredzētie līdzekļi

Ar nodokli apliekamo ienākumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, kas ieskaitīta tehniskajās rezervēs, un nesamazina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm un ieskaitīta ienākumos saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

8.1 pants. Nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

8.2 pants. Nodokļa atvieglojums ziedotājiem

(Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

9.pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra;

7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma;

8) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.

(12) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par zaudētā parāda summu:

1) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu;

2) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;

3) kas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram.

(13) Šā panta 1.1 daļu piemēro debitora parādiem, ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2007.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas. Ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā bijušās Maksātnespējas likuma normas, zaudētos parādus noraksta saskaņā ar šā panta 1.1 daļu.

(14) Ja debitors ir nerezidents, kas atbilst šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, tad debitora parādam tiek piemērota šā panta 1.2 daļa.

(2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt:

1) par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā brīdī, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un netika atgūtas;

2) par kredītiestādei realizēto preču vai pakalpojumu vērtību, par kuru līdz brīdim, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, atlīdzība netika saņemta.

(3) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) (Izslēgta ar 07.10.2010. likumu)

(5) Šā panta pirmās daļas 1.punkts nav piemērojams attiecībā uz:

1) neatgūto zaudētā parāda pievienotās vērtības nodokļa summu, par kuru nav samazināta valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu;

2) neatgūto aizdevuma summu, par kuru tika aprēķināti procentu maksājumi.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 12.06.2009., 07.10.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

9.1 pants. Uzkrājumi nedrošiem parādiem

(1) Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī;

2) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

3) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

4) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona;

5) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti;

6) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai;

7) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju — debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu.

(2) Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas).

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010. Sk. pārejas noteikumu 97.punktu)

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(1) Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ciests pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

(4) Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

10.1 pants. Pamatlīdzekļu nomaiņas gadījumā gūtais ienākums

(1) Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.

(2) Šā panta izpratnē funkcionāli līdzīgi izmantojami pamatlīdzekļi ir vienas kategorijas pamatlīdzekļi, kuri nodrošina līdzīga veida lietderību. Ja iegādātā pamatlīdzekļa lietderība ir līdzīga veida, bet tas nodrošina kvalitatīvi labāku rezultātu nekā nomainītais pamatlīdzeklis, pamatlīdzekļus šā panta izpratnē uzskata par funkcionāli līdzīgi izmantojamiem.

(3) Ja izpilda šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtību nodokļa aprēķināšanai nosaka, no jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtības atņemot ienākumu, kas gūts no aizstātā pamatlīdzekļa atsavināšanas.

(4) Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz:

1) mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem;

2) ieguldījuma īpašumiem, pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

3) motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem, gaisa transporta līdzekļiem un automobiļiem.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Pantu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā. Sk. pārejas noteikumus.)

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu.

(2) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

(3) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(4) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 104.punktu)

12.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem

(1) (Izslēgta ar 04.02.2016. likumu)

(2) Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido:

1) pamatlīdzekļu vērtības starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu uzņēmumu grupu;

11) pamatlīdzekļu vērtību starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirkti no ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai no komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu uzņēmumu grupu;

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu uzņēmumu grupu, un komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas ar uzņēmumu saistītām personām;

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu uzņēmumu grupu, un no komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no ar uzņēmumu saistītām personām;

4) darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētās komercsabiedrības vai personas veic cita veida savstarpējus darījumus.

(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts (ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem.

(4) Rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījums ar citu komercsabiedrību vai personu, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja ar uzņēmumu saistīta persona, saistīts ārvalstu uzņēmums vai komercsabiedrība, kura ir atbrīvota no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai saistīts uzņēmums, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu uzņēmumu grupu, nosakot apliekamo ienākumu, to palielina atbilstoši šā panta otrajai daļai, uzņēmums (nodokļa maksātājs), nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par attiecīgo summu.

(6) Piemērojot šā panta piekto daļu, apliekamo ienākumu var samazināt, ja darījuma dalībnieks ir Latvijas rezidents vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, un nodokļa maksātājs kopā ar gada pārskatu ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgās valsts nodokļu administrācijas apliecinājumu, ka ar nodokli apliekamais ienākums ir palielināts.

(7) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(8) Galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.

(9) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(10) Piemērojot šā panta devīto daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 14.10.1998., 04.02.1999., 20.10.2005., 19.12.2006., 20.12.2010., 06.11.2013. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

1) pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos:

KategorijaNolietojuma likmePamatlīdzekļu veids
15 %Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi
210 %Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas
335 %Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums
420 %Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos pamatlīdzekļus
57,5 %Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

2) pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam saskaņā ar šo pantu kārto:

a) attiecībā uz ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem, naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem, jaunām — pēc 2005.gada 31.decembra iegādātām — ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem, kā arī attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā netiek izmantoti vai tiek izmantoti tikai daļēji, — par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu),

c) attiecībā uz pārējiem pamatlīdzekļiem — par visu kategoriju kopā;

3) nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā;

31) vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem (izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili, vai vieglo automobili, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti, vai jaunu vieglo automobili, kas tiek izmantots kā pilnvarotā automobiļu tirgotāja demonstrācijas automobilis) nepiemēro šīs daļas 3.punktu, bet taksācijas perioda nolietojumu aprēķina katra pamatlīdzekļa atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot pamatlīdzeklim noteikto nolietojuma likmi, kas reizināta ar koeficientu 1,5;

4) attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

5) ja iepriekšējā punktā minētajos aprēķinos tiek iegūta negatīva bilance, attiecīgo summu pieskaita pie nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei;

6) ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 71,14 euro vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos;

7) nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, ieskaitot iepriekšējā punktā minēto vērtību, nosaka, summējot pa pamatlīdzekļu kategorijām aprēķināto nolietojumu. Ja nodokļa maksātāja taksācijas periods ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, tiek reizināta ar koeficientu, kuru savukārt aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, tiek piemērota koriģētā taksācijas perioda nolietojuma kopsumma;

71) nodokļa maksātāji saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu veiktās reorganizācijas procesa ietvaros nodoto un saņemto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit;

8) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz zemi, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, kā arī ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nodokļa maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā;

81) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz reprezentatīvu automobili;

82) ja vieglā automobiļa atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā ir palielināta un pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos šā likuma 13.panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro šā likuma normas par reprezentatīvu automobili;

9) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

10) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu).

(11) Jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kuras nodokļa maksātājs iegādājies vai izveidojis taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos un kuras izmanto saimnieciskajā darbībā, taksācijas perioda nolietojumu aprēķina, ievērojot šā panta 1.2 daļas nosacījumus.

(12) Pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

1) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, — 1,5;

2) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2007.gadā, — 1,4;

3) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, — 1,3;

4) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, — 1,5;

5) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2010.gadā, — 1,5;

6) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2011.gadā, — 1,5;

7) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2012.gadā, — 1,5;

8) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2013.gadā, — 1,5;

9) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2014.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2020.gadā, — 1,5.

(13) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu)

(14) Ja šā panta 1.1 daļā minētais pamatlīdzeklis (kuram ir veikta pamatlīdzekļa nolietojuma norakstīšana nodokļu vajadzībām) tiek atsavināts piecu taksācijas periodu laikā kopš šāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas, apliekamo ienākumu palielina par saskaņā ar šā panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību summu, par kuru iepriekšējos piecos taksācijas periodos tika samazināts apliekamais ienākums, un samazina par uzņēmuma gada pārskatā minēto šā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtību summu. Šo normu nepiemēro, ja minētais pamatlīdzeklis tiek zaudēts stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tiek nomainīts atbilstoši šā likuma 10.pantā noteiktajam.

(15) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.

(21) Pamatlīdzekļa atlikušajā vērtībā neņem vērā izmaksas, kas aplēstas tā nojaukšanai un likvidācijai, kā arī atrašanās vietas atjaunošanai.

(3) Ja nodokļa maksātājs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus, izņemot sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izdarītās pārvērtēšanas rezultātus, pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

(31) Pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas izveidota Latvijas Republikā, pārceļot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridisko adresi no Latvijas, bilancē uzrādīto un saimnieciskajā darbībā izmantoto, no minētās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārņemto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība šo pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām ir pārņemto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

(41) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 06.11.2013. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 118.punktu)

(5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām — 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm — piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

(51) Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.

(6) Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

(7) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.

(8) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā. Ja nomnieks nekustamo īpašumu nomā bez izpirkuma tiesībām un šajā īpašumā ir veicis rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, bet līgums tiek izbeigts pirms termiņa sakarā ar nomnieka komercdarbības apgrozījuma vai peļņas apmēra samazināšanos (nomātajās telpās) vairāk nekā par 30 procentiem (salīdzinot rādītājus no taksācijas perioda sākuma līdz līguma izbeigšanas dienai ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laika posmu) vai no nomnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izņemot gadījumu, kad līgumu izbeidz pēc iznomātāja iniciatīvas, nomnieka apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksu atlikušo summu tajā taksācijas periodā, kurā līgums izbeigts.

(81) Ja nodokļa maksātājs publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā veic ilgtermiņa ieguldījumus ar šo līgumu tam nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos, tad šo izmaksu summu nodokļa maksātājs noraksta vienlīdzīgās daļās publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā periodā.

(82) Šā panta 8.1 daļas noteikumi piemērojami arī:

1) publiskās un privātās partnerības procesiem, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām uzsākti pirms Publiskās un privātās partnerības likuma spēkā stāšanās dienas un tiek turpināti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām;

2) koncesijas līgumiem, ja Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība Koncesiju likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par koncesijas resursu nodošanu koncesijā un apstiprinājusi koncesijas piešķiršanas nosacījumus un turpmākās darbības tiek veiktas atbilstoši Koncesiju likuma normām.

(9) Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

(10) Ja nodokļa maksātājs ir izvēlējies ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, kuri ir bijuši klasificēti kā pamatlīdzekļi, novērtēt patiesajā vērtībā, tos izslēdz no attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas.

(11) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus pārklasificē par pamatlīdzekļiem, tos iekļauj attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas vērtībā atbilstoši to sākotnējai vērtībai, neņemot vērā minēto aktīvu pārvērtēšanu to patiesajā vērtībā.

(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc tā sākotnējās uzskaites izmaksās turpina novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījuma īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījuma īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem aprēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.

(13) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas vienā vai vairākos pirmstaksācijas periodos maksāja mikrouzņēmumu nodokli, sākot maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma normām, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības, kurai pieskaitītas pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksas, atskaitot nolietojuma vērtību, kas aprēķināta par pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar šā panta normām. Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība pirms mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, tad, atsākot maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma normām, pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību taksācijas perioda sākumā nosaka, koriģējot pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību tā taksācijas perioda pēdējā dienā, kurā tika pieņemts lēmums pēctaksācijas gadā maksāt mikrouzņēmumu nodokli, saskaņā ar šā panta normām par periodiem, kuros nodokļa maksātājs maksāja mikrouzņēmumu nodokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 13.11.1997., 25.11.1999., 23.11.2000., 19.06.2003., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 14.11.2008., 15.10.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(1) Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kurš sākās 2008.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Taksācijas periodā pirmstaksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt par summu, kas nepārsniedz 75 procentus no ienākuma, kas apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc veiktās koriģēšanas.

(11) Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kura īpašnieks pirmstaksācijas periodā par tā ienākumiem maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu saimnieciskās darbības zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", segt hronoloģiskā secībā no šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā uzņēmuma apliekamā ienākuma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā zaudējumu pārnešanas periodā, tas ir, no triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar to taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus.

(12) Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota Latvijas Republikā pēc minētās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas no Latvijas un Latvijas Republikā šai sabiedrībai saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts iepriekšējos taksācijas periodos ir bijuši zaudējumi, tad minētā pastāvīgā pārstāvniecība zaudējumus, kas radušies attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā, var segt hronoloģiskā secībā no pastāvīgās pārstāvniecības nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Minētos zaudējumus var segt saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību, skaitot no taksācijas perioda, kad zaudējumi attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai aprēķināti saskaņā ar šo likumu.

(13) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma astoņu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku.

(14) Aprēķinot apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju — nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un informāciju par zaudējumu pārņēmēju uzrāda deklarācijā.

(2) Ja taksācijas periodā kontroli pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību, šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību tiek iegūta tās privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība nav izpildījusi kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tās privatizācija.

(5) Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(6) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(7) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(8) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(81) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(9) Ja, koriģējot apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, korekcijas rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(10) Ja nodokļa maksātājs veic naftas izpētes un ieguves darbus un tā kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(11) Ja viena kapitālsabiedrība tiek reorganizēta, pievienojot to otrai kapitālsabiedrībai, un pirmo un otro kapitālsabiedrību pirms reorganizācijas, bet otro kapitālsabiedrību pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas ir tiesīga pārņemt pirmās kapitālsabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(111) Iegūstošā sabiedrība saskaņā ar šā likuma 6.2 panta noteikumiem ir tiesīga pārņemt pārvedošās sabiedrības iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kuri attiecas uz tai nodoto saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, un segt šos zaudējumus saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tajā taksācijas periodā, kurā notikusi nodošana, un nākamajos taksācijas periodos.

(12) Ja reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība tiek sadalīta vai atdalīta un sadalāmajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tā ir tiesīga segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito daļu, pārņem jaundibinātās kapitālsabiedrības, bet atdalīšanas gadījumā — sadalāmā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas un jaundibinātā atdalītā kapitālsabiedrība.

(13) Sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumi starp sadalāmo kapitālsabiedrību un jaundibināto atdalīto kapitālsabiedrību atdalīšanas gadījumā un starp jaundibinātajām kapitālsabiedrībām sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli attiecībai — atdalītās (sadalāmās) kapitālsabiedrības aktīvu daļas vērtība pēc reorganizācijas pret sadalāmās kapitālsabiedrības aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.

(14) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(15) Sedzot zaudējumus, kapitālsabiedrībās, kurās veikta reorganizācija kapitālsabiedrību pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta desmitā daļa.

(16) Zaudējumi, kas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, radušies pirms mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, nav sedzami turpmākajos taksācijas periodos.

(17) Nodokļa maksātājs nav tiesīgs segt zaudējumus, kas radušies taksācijas periodā, kurā saņemts atbalsts saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, un zaudējumus, kas radušies pirmstaksācijas periodos pirms minētā atbalsta saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 13.11.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 14.11.2008., 01.12.2009., 09.08.2010., 15.12.2011., 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(Izslēgts ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 114.punktu)

III nodaļa
Nodokļa atlaides

15.pants. Atlaižu piemērošana

(1) Katra šajā likumā noteiktā nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

(2) Ja nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.1 pantu. Nodokļa atlaidi saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.1 pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

(21) Taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides nepiemēro.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētais nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai, kas aprēķināma par:

1) izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību;

2) izveidotajiem uzkrājumiem;

3) soda naudām un līgumsodiem;

4) maksājumu nerezidentam, no kura bija jāietur, bet netika ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis;

5) izdevumu daļu, kura radusies sakarā ar aktīvu pārvērtēšanu;

6) zaudēto parādu summu, kura neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem;

7) saņemtā pakalpojuma vai preces vai arī sniegtā pakalpojuma vai preces vērtības un tirgus vērtības starpību.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

(4) Nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs piemērot kādu šajā likumā vai citos likumos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un ir sācis to piemērot, tā ir piemērojama visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļa maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.10.2005., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

16.pants. Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli


(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu.

(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, tad nodokļa nomaksu ārvalstīs var apliecināt ar dokumentiem, kuri apstiprina, ka nodokļi no publiskās apgrozības ienākuma ārvalstī ir nomaksāti, un kurus attiecīgajam finanšu starpniekam izsniegusi nodokļu iekasēšanas institūcija Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ievērojot nosacījumu, ka minētajos dokumentos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas finanšu starpniekam izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts.

(5) Šā panta pirmo daļu attiecībā uz ienākumu, kas gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, ir tiesības piemērot arī, pamatojoties uz dokumentiem, kurus izsniedzis ārvalsts finanšu starpnieks, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja šī konvencija vai līgums ir stājies spēkā, un kuri apstiprina nodokļa nomaksu ārvalstī no publiskās apgrozības vērtspapīru ienākuma, ievērojot nosacījumu, ka tajos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar finanšu starpnieka izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzētās soda un nokavējuma naudas, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(Zaudējis spēku ar 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

17.1 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

17.2 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem

(1) Nodokļa maksātājam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem piemērot nodokļa atlaidi:

1) 25 procentu apmērā no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas līdz 50 miljoniem euro;

2) 15 procentu apmērā no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro.

(11) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, kas pārsniedz 100 miljonus euro. Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, kas pārsniedz 100 miljonus euro, ne vairāk kā 11,9 procentu apmērā, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(12) Ja nodokļa maksātājs attiecībā uz investīcijām, kuras tiek pieteiktas atbalstāmo investīciju projektā, papildus šajā pantā noteiktajam atbalstam saņem citu valsts atbalstu, Ministru kabinets nosaka maksimāli pieļaujamos procentus, kādus drīkst sasniegt nodokļa atlaižu summa attiecībā pret sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summu.

(13) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem līdz 50 miljoniem euro attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem nodokļa maksātājs var apvienot ar citu valsts atbalstu, ja tas saņemts kā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums vai tiešais maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas) vai kā de minimis atbalsts, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par citu valsts atbalstu tiek paziņots Ekonomikas ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nodokļa atlaide kopā ar citu valsts atbalstu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti šādā apmērā:

a) 35 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs neatbilst Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

b) 45 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajai vidējo uzņēmumu kategorijai,

c) 55 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajai mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu kategorijai.

(14) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem nodokļa maksātājs var apvienot ar citu valsts atbalstu, ja tas saņemts kā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums vai tiešais maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas) vai kā de minimis atbalsts, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par citu valsts atbalstu tiek paziņots Ekonomikas ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nodokļa atlaide kopā ar citu valsts atbalstu nepārsniedz 17,5 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas.

(15) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas lielāki par 100 miljoniem euro, nodokļa maksātājs neapvieno ar citu valsts atbalstu (neatkarīgi no tā, vai atbalsts saņemts no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem) attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

(16) Nosakot plānotā atbalstāmo investīciju projekta maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti attiecībā uz nodokļa atlaides piemērošanu, ņem vērā visus tos nodokļa maksātāja (Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3.panta 3.punktā definēto saistīto uzņēmumu grupas līmenī) sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuri veikti trijos taksācijas periodos tajā pašā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) III līmeņa reģionā (vienots ieguldījumu projekts) un kuru veikšanai nodokļa maksātājs saņēmis vai plāno saņemt atbalstu. NUTS III līmeņa reģioni nosakāmi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.

(2) Nodokļa atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(3) Ja nodokļa maksātāja taksācijas periodā aprēķinātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, nodokļa maksātājs par nodokļa atlaides neizmantoto daļu var samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto nodokli, līdz nodokļa atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā 16 nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

(4) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi ir tiesības piemērot nodokļa maksātājam, kas atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) nodokļa maksātājs atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus euro;

11) nodokļa maksātājs vismaz 25 procentus no atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem veic, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts, tostarp atbalsts kā valsts vai pašvaldības galvojums vai arī aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem;

2) kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa tiek ieguldīta piecu gadu laikā, sākot no dienas, kurā Ekonomikas ministrija ir saņēmusi atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu. Ja nodokļa maksātājs šajā likumā noteikto valsts atbalstu — nodokļa atlaidi — vēlas apvienot ar citu valsts atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai, nodokļa maksātājs uzsāk atbalstāmo investīciju projektu, kuru plānots apvienot ar citu valsts atbalstu, tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu atbalstāmo investīciju projektam;

3) nodokļa maksātājs veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus kādā no šā panta astotajā daļā minētajām atbalstāmajām prioritārajām nozarēm;

31) ieguldījumi ēkās un būvēs nepārsniedz 40 procentus no kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas;

4) sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi ir veikti, lai izveidotu jaunu uzņēmējdarbības vietu, palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, uzsāktu tādas jaunas produkcijas ražošanu, kādu nodokļa maksātājs iepriekš nav ražojis, vai būtiski mainītu ražošanas procesu;

41) aktīvi, kas saistīti ar būtisku ražošanas procesa maiņu, atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14.panta 7.punktā noteiktajām prasībām;

5) nekustamais īpašums, kurā veic un izmanto ilgtermiņa sākotnējos ieguldījumus, ir nodokļa maksātāja īpašums vai nodokļa maksātājam uz to ir ilgtermiņa nomas tiesības (vismaz vēl 13 gadu pēc projekta uzsākšanas), un tās ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja nekustamais īpašums tiek nomāts no valsts vai pašvaldības, ilgtermiņa nomas tiesībām jābūt vismaz vēl 12 gadu pēc projekta uzsākšanas;

6) ir sagatavots atbalstāmo investīciju projekts. Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi atbalstāmo investīciju projekta ietekmi uz valsts ekonomiku un uz šā izvērtējuma pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu. Ministru kabinets lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu vai atteikumu pieņem 12 mēnešu laikā no dienas, kad atbalstāmo investīciju projekts ir saņemts Ekonomikas ministrijā.

(41) Nodokļa maksātājs nepiemēro šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi, ja atbalstāmo investīciju projekta īstenošana ir uzsākta pirms tā iesniegšanas Ekonomikas ministrijai. Par atbalstāmo investīciju projekta īstenošanas uzsākšanas dienu uzskata dienu, kad tiek sākti būvdarbi vai kad projekta iesniedzējs uzņemas pirmās noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, izņemot zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana.

(42) Ja nodokļu maksātājs nenodrošina atbalstāmajā investīciju projektā norādītos un Ministru kabineta apstiprinātos atbilstības kritērijus vai minimālos kvalitātes kritērijus, ko noteicis Ministru kabinets atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai, Ministru kabinets pieņem lēmumu, kas atceļ atbilstoši šā panta ceturtās daļas 6.punktam pieņemto lēmumu.

(5) Nodokļa maksātājs, kurš piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nepiemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 1.2 daļā noteiktos atvieglojumus attiecībā uz atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem un 18. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās tiešo nodokļu atlaides.

(6) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro, ja:

1) izpildās Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.panta 2.punkta "c" un "d" apakšpunkta un 4.punkta "a" un "c" apakšpunkta nosacījumi;

2) nodokļa maksātājs divu taksācijas periodu laikā pirms taksācijas perioda, kurā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu, Eiropas Ekonomikas zonā ir beidzis to pašu vai līdzīgu darbību, kā definēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 50.punktā, vai nodokļa maksātājam ir konkrēti plāni izbeigt šādu darbību divu taksācijas periodu laikā pēc taksācijas perioda, kurā atbalstāmo ilgtermiņa ieguldījumu projekts pabeigts;

3) taksācijas periodā, par kuru tiek piemērota nodokļu atlaide, nodokļu parāda kopsumma šā taksācijas perioda pēdējā dienā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(61) Piemērojot šā panta sestās daļas 1.punktu, par grūtībās nonākušu uzņēmumu ir uzskatāms uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 18.punkta nosacījumiem.

(7) Sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu vērtībā iekļauj tikai to pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības daļu, kas atbilst to tirgus cenai, ja darījumi notiek ar saistītajiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītajām personām.

(8) Atbalstāmās prioritārās nozares šā panta izpratnē ir saimnieciskās darbības veidi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — NACE):

1) pārtikas produktu ražošana (NACE C10);

2) dzērienu ražošana (NACE C11);

3) koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeļu ražošanu; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (NACE C16);

4) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (NACE C20), izņemot sintētisko šķiedru ražošanu (NACE C20.6);

5) farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (NACE C21);

6) gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (NACE C22);

7) metālu ražošana (NACE C24), izņemot tērauda rūpniecības produktu ražošanu, kuri noteikti Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 43.punktā;

8) gatavo metālizstrādājumu ražošana (NACE C25), izņemot mašīnu un iekārtu, kā arī ieroču un munīcijas ražošanu (NACE C25.4);

9) datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (NACE C26);

10) elektrisko iekārtu ražošana (NACE C27);

11) citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (NACE C28);

12) automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (NACE C29);

13) citu transportlīdzekļu ražošana (NACE C30), izņemot kuģu un peldošo iekārtu būvi (NACE C30.11);

131) mēbeļu ražošana (NACE C31);

14) telekomunikācija (NACE J61);

15) datorprogrammēšana un saistītās darbības (NACE J62), izņemot konsultēšanu datoru lietojuma jautājumos (NACE J62.02);

151) informācijas pakalpojumi (NACE J63);

16) uzglabāšanas un transporta palīgdarbības (NACE H52);

17) tekstilizstrādājumu ražošana (NACE C13);

18) apģērbu ražošana (NACE C14);

19) ādas un ādas izstrādājumu ražošana (NACE C15);

20) papīra un papīra izstrādājumu ražošana (NACE C17);

21) poligrāfija un ierakstu reproducēšana (NACE C18);

22) koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana (NACE C19);

23) nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (NACE C23);

24) cita veida ražošana (NACE C32);

25) iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (NACE C33).

(9) Ēkas un būves, kuras iegādātas vai izveidotas atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, kā arī atbalstāmo investīciju projekta ietvaros rekonstruētas vai renovētas ēkas un būves, paliek nodokļa maksātāja īpašumā un netiek pārceltas uz citu valsti, kā arī tiek izmantotas tā saimnieciskajā darbībā ne mazāk kā 10 taksācijas periodus, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas — piecus taksācijas periodus, sākot ar taksācijas periodu, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(91) Sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumos netiek ietverti transportlīdzekļi, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem satiksmes jomā ir paredzēti reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā.

(10) Ja kāds no sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumos ietvertajiem pamatlīdzekļiem tiek atsavināts, nodots lietošanā citai personai vai netiek izmantots saimnieciskās darbības nodrošināšanai atbalstāmajā prioritārajā nozarē, vai tiek pārcelts uz citu valsti pirms minētā termiņa beigām, nodokļa maksātājs precizē sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu vērtību un nodokli par iepriekšējiem taksācijas periodiem. Nodokļa maksātājs taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos zaudē tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi, kā arī saskaņā ar šā panta trešo daļu samazināt taksācijas periodā aprēķināto nodokli par iepriekšējos taksācijas periodos neizmantoto nodokļa atlaidi, ja tiek pārkāpti šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētie nosacījumi vai ilgtermiņa ieguldījumi, kuri tika ieguldīti atbalstāmo investīciju projekta ietvaros un kuru kopējā iegādes vai izveidošanas vērtība ir 50 un vairāk procentu no investīciju projektā noteiktās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, tiek atsavināti, nodoti lietošanā citai personai vai netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai atbalstāmajā prioritārajā nozarē pirms šā panta devītajā daļā minētā termiņa beigām.

(11) Nodokļa atlaide piemērojama saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas 1.iedaļu "Reģionālais atbalsts".

(12) Nodokļa maksātājs nodokļa atlaidi ir tiesīgs saņemt ne vairāk kā vienu reizi 10 taksācijas periodos.

(20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

18.pants. Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību

(1) Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta taksācijas gadā 14,23 euro apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

(2) Nodokļa maksātājs šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi ir tiesīgs piemērot, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir deklarēta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros vai tad ja nodokļa maksātājs vienlaikus ar deklarāciju ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības izsniegtu izziņu par zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

(3) Šajā pantā noteiktā nodokļa atlaide netiek piemērota nodokļa maksātājiem, kas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesas ziņas par zemes izmantošanu.

(4) Šā panta izpratnē lauksaimnieciska darbība ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 01.11.2007., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18.1 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus

(Zaudējis spēku ar 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

20.1 pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem.

(2) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās budžeta iestādes, valsts kapitālsabiedrības, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā. Ja valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, gada pārskata periods nesakrīt ar kalendāra gadu, minētā kapitālsabiedrība publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas periodā sniedz triju mēnešu laikā pēc taksācijas perioda pēdējās dienas.

(4) Nodokļa atlaidi nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(5) Ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis šā panta noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu.

(6) Manta vai finanšu līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei, valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

(7) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju;

3) rezidents un pastāvīgā pārstāvniecība, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar deklarāciju par taksācijas gadu nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:

a) ziedojuma saņēmējs ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,

b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,

c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,

d) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.

(24.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 112.punktu)

21.pants. Īpašās nodokļa atlaides

Invalīdu biedrību kapitālsabiedrības, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

IV nodaļa
Nodokļa aplēse un maksāšanas kārtība

22.pants. Deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar gada pārskatu termiņā, kāds noteikts Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību. Nodokļa maksātājs, kuram pasludināts maksātnespējas process, bet attiecībā uz kuru administrators nav pieņēmis lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(11) Ja jaunuzņēmuma taksācijas periods nesakrīt ar atbalsta periodu, par kuru Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, iesniedzot šā panta pirmajā daļā minēto deklarāciju par taksācijas periodu, tai pielikumā pievieno finanšu pārskatu (starpperiodu pārskatu) un deklarāciju par periodu, par kuru tas ir tiesīgs saņemt atbalstu.

(2) Saskaņā ar deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā minētajām un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un deklarācijas iesniegšanas dienas.

(21) Ja saskaņā ar deklarāciju aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms pirmstaksācijas perioda zaudējumu segšanas neveidojas vai tā ir mazāka par 50 euro, tad nodokļa maksātājs deklarācijā norāda budžetā maksājamo nodokli 50 euro apmērā, kuru pārskaita budžetā šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā. Saskaņā ar šo daļu budžetā papildus iemaksājamā nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu.

(22) Šā panta 2.1 daļu nepiemēro, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:

1) taksācijas periodā uzņēmējsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā;

2) taksācijas periodā ir pabeigts uzņēmējsabiedrības likvidācijas process;

3) nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku.

(3) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu)

(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un 4.2 daļā nav noteikts citādi.

(41) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(42) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(43) Šā panta 4.2 daļu nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.

(5) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu)

(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto deklarāciju un tonnāžas deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli.

(7) Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto tonnāžas nodokli un tonnāžas nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto tonnāžas nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20 procentus no aprēķinātās tonnāžas nodokļa summas, palielina par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Aprēķinātā tonnāžas nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.

(8) Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un dārzkopības kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu.

(81) Normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedri, pamatojoties uz minēto sabiedrību deklarāciju par sabiedrības biedriem ar nodokli apliekamo sadalīto pārpalikumu, iekļauj uz sevi attiecināto ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu daļu savā deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu.

(9) Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu, par katram biedram pienākošos ar nodokli apliekamā ienākuma vai attiecināmo zaudējumu daļu un par personālsabiedrības biedram — fiziskajai personai — pienākošos apliekamā ienākuma daļu, kas noteikta šā likuma 2.panta 3.3 daļā.

(10) Personālsabiedrības biedri — rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības, pamatojoties uz personālsabiedrības deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu. Ja personālsabiedrības taksācijas periods nesakrīt ar tās biedra taksācijas periodu, tad personālsabiedrības biedrs uz sevi attiecināmo personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu iekļauj tā taksācijas perioda deklarācijā, kurā beidzas personālsabiedrības taksācijas periods.

(11) Šā panta normas nav piemērojamas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, individuālajam uzņēmumam, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

(12) Nodokļu maksātājs — nerezidents pārskatu par nodokļa aprēķinu saskaņā ar šā likuma 3.panta 4.8 daļu Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no darījuma brīža.

(13) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata pārskatu par nodokļa aprēķinu un atmaksā nodokli, kā arī nosaka kopā ar pārskatu iesniedzamos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 10.09.1998., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 01.12.2009., 09.08.2010., 06.11.2013., 17.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Nodokļa maksātāji, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta noteikto avansa maksājumu apmēru, taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, — summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 20.1 pantā noteikto atlaidi, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda;

2) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā — summu, kas noteikta, starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 20.1 pantā noteikto atlaidi.

(11) Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis maksātāja iesniegumu, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, — nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (kas aprēķināts, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.1 pantā noteiktās nodokļu atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, vai samazinājies peļņas apjoms, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto nodokli un nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas, palielina par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Aprēķinātā nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem;

3) ja maksātājam pirmstaksācijas periodā ir noteikti mazāki avansa maksājumi atbilstoši šīs daļas 1. vai 2.punktam un taksācijas periodā ir prognozējama arī turpmāka apgrozījuma nepalielināšanās, tad līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, var noteikt samazinātus avansa maksājumus atbilstoši pirmstaksācijas periodā noteiktajiem vai atbilstoši citai šajā pantā noteiktajai metodei.

(12) Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var neveikt mēnešos, kuros saimnieciskā darbība ir apturēta, sākot ar mēnesi, kurā komercreģistrā izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu.

(2) Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta pirmo teikumu aprēķinātā nodokļa summa jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12. Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies nepilnu periodu pirms pirmstaksācijas perioda, jāveic šāda korekcija attiecībā uz nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(3) (Izslēgta ar 04.02.2016. likumu)

(31) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minēto likumu, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.1 daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minēto likumu, tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"

(4) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(5) Nodokļa maksātāji, kuru ikmēneša avansa maksājumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu pirmstaksācijas periodos nav pārsnieguši 711 euro, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī — līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(6) Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

(7) Par šā likuma 22. un 23.pantā minēto maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā nodokļa maksātājiem aprēķina kavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Jaunizveidots nodokļa maksātājs un nodokļa maksātājs, kas pirmstaksācijas periodā bija reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai var veikt labprātīgi.

(9) Nodokļa maksātājiem ar izteiktu darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo nodokļa maksātāju ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

(10) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei.

(12) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nodokļa avansa maksājumus neveic.

(13) Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras pretendē uz atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, kā arī mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas pretendē uz atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var veikt labprātīgi.

(14) Nodokļa maksātājs par taksācijas periodu, kurā tas saņem atbalstu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, nodokļa avansa maksājumus var veikt labprātīgi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 25.11.1999., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.10.2005., 19.12.2006., 01.11.2007., 16.06.2009., 24.09.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 15.12.2011., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

24.pants. Nodokļa ieturēšana un informācijas sniegšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā, astotajā vai 8.2 daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu, ja šā panta 1.1 un 1.2 daļā nav noteikts citādi.

(11) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram — nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības deklarācijas iesniegšanas.

(12) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 25.11.1999., 20.12.2004., 12.06.2009., 15.12.2011., 06.11.2013. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu)

25.pants. Nodokļa maksāšanas uzsākšana un izbeigšana

(1) Ja nodokļa maksātājam — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā pirmo reizi jāsāk maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no brīža, kad attiecīgajam maksātājam jāsāk maksāt nodokli, līdz gada beigām.

(2) Ja nodokļa maksātājs — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no gada sākuma līdz brīdim, kad attiecīgais maksātājs beidz maksāt šo nodokli, saglabājot maksātāja atbildību attiecībā uz visām šā likuma normām par šo periodu.

(3) Juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā Eiropas komercsabiedrība un Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodokli sāk maksāt ar dienu, kad tā tiek reģistrēta Latvijā, un izbeidz dienā, kad tā pabeigusi juridiskās adreses pārcelšanu, reģistrējot šo faktu jaunajā, tās juridiskajai adresei atbilstošajā reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(4) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa izbeigšanu, sāk maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli taksācijas gadā saskaņā ar šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

26.pants. Atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī likumā "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

26.1 pants. Izvairīšanās no nodokļiem novēršana

(1) Šā likuma 6.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 13.panta 3.1 daļa un 14.panta 1.2 daļa nav piemērojama, ja tiek konstatēts, ka juridiskās adreses pārcelšanas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(2) Ja juridiskās adreses pārcelšanu neveic pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, tas var radīt pieņēmumu, ka attiecīgās darbības galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

27.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets nosaka:

1) šajā likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

2) ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus un šajā likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;

3) kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām;

4) īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai iekšzemes uzņēmumiem, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

5) procedūras maksājumu, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas;

6) darījuma patiesās vērtības noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem;

7) nodokļa avansa maksājumu noteikšanas metodoloģiju;

8) šā likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamās situācijas un aprēķinu formulas;

9) kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, uzskaita saņemtos ziedojumus, sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu un šajā pārskatā ietveramo informāciju, kā arī pasākumus, kurus veic, ja ziedojums nav izmantots sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai;

10) kārtību, kādā iesniedzams investīciju projekta pieteikums atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai;

11) šā likuma 3.panta 4.8 daļā minētā pārskata formu un iesniegšanas kārtību;

12) pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības, projekta dokumentācijas prasības, pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtību, kā arī atbilstības un novērtēšanas prasības;

13) kārtību, kādā piemērojami nosacījumi par nodokļa atlaides par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem piemērošanu, un kārtību, kādā piemērojami nosacījumi par šīs nodokļa atlaides apvienošanu ar citu valsts atbalstu;

14) kārtību, kādā izveido investīciju projektu izvērtēšanas komisiju un nodrošina tās darbību, kā arī šīs komisijas tiesības un pienākumus;

15) kārtību, kādā vērtē investīciju projekta pieteikumu atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai;

16) kārtību, kādā Ekonomikas ministrijai tiek sniegta informācija par atbalstāmo investīciju projekta īstenošanu;

17) kārtību, kādā veic grozījumus atbalstāmo investīciju projektā;

18) kārtību, kādā pēc atbalstāmo investīciju projekta īstenošanas izvērtējuma komisija pieņem lēmumu par to, vai piemērojama nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, un kārtību, kādā Ministru kabinets pieņem lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.11.2013., 04.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Likums piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 1995.gada 1.janvāri.

2. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu un 12. panta trešo daļu, tiek ieturēts no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995. gada 1. aprīli. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi.

3. Dividendes, kuras izmaksā nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem par ienākumiem, kas gūti laika posmā līdz 1994. gada 31. decembrim, ar šo nodokli netiek apliktas.

4. Līdz 1994.gada 31.decembrim iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu nolietojumu apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķina pēc to bilances atlikuma vērtības uz 1995. gada 1. janvāri, ņemot vērā šā likuma 13. panta trešās daļas prasības.

5. Nemateriālie ieguldījumi, kuri izveidoti līdz 1994. gada 31. decembrim, jānoraksta piecu gadu laikā no to izveidošanas dienas, izņemot ieguldījumus, kuri saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturtās daļas noteikumiem nav norakstāmi. Par šo ieguldījumu nenorakstīto vērtību ir jāpalielina 1995. gada un turpmāko gadu apliekamais ienākums - katru gadu par summu, kas atbilst šo ieguldījumu gadā norakstāmajai vērtībai.

6. Apliekamo ienākumu 1995.-1996. gadā var samazināt par zaudējumiem, kas uzņēmumiem radušies līdz 1994. gada 31.decembrim un aprēķināti saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 22. pantu, ja šie zaudējumi ir fiksēti peļņas nodokļa aprēķinā (atskaitē) par 1994. gadu. Zaudējumus par 1993.gadu var segt ne vēlāk kā 1995.gadā.

7. Peļņas nodokļa parādi vai, ja šādu parādu nav, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par to zaudējumu summu, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā, ir dokumentāri pierādīti un nav tikuši kompensēti no 1994. gada vai iepriekšējo gadu valsts budžeta. Šie zaudējumi aprēķināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz summām, kas ir aprēķinātas kā pamatparāda palielinājums un nokavējuma naudas, kuras var samazināt tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

8. Maksātāji par 1995. gadu un 1996. gada janvāri - aprīli izdara avansa maksājumus 0,75 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nomaksājuši izložu un azartspēļu nodokli un nodevu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) avansa maksājumus neizdara.

9. Uzņēmumi, kuri iesnieguši pārskatu par peļņas nodokļa maksājumiem 1994.gada pirmajos deviņos mēnešos un šajā pārskatā ir uzrādījuši zaudējumus, avansa maksājumus par 1995.gada janvāri - aprīli neizdara.

Ja uzņēmuma 1994.gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995.gadu nav jāizdara, izņemot šo pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1994. gada 31. decembrī bija 1 miljons latu un lielāka vai neto apgrozījums 1994. gadā bija 2,5 miljoni latu un lielāks, iesniedz pārskatu un nodokļa deklarāciju par 1995. gada pirmo pusgadu ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. jūlijam un 1995. gada augustā - decembrī izdara avansa maksājumus par atlikušajiem mēnešiem, kā arī 1996. gada janvārī - aprīlī šādā veidā:

1) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā ir guvis apliekamus ienākumus, avansa maksājumi par katru atlikušo mēnesi un 1996. gada janvārī - aprīlī ir vienādi ar vienu piekto daļu no divkāršotas 1995. gada pirmā pusgada deklarētās nodokļa summas, no kuras atņemti faktiski izdarītie avansa maksājumi 1995. gada septiņos mēnešos, tajā skaitā peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu;

2) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, 1995. gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 1996. gada janvārī avansa maksājumi nav jāizdara. Gada pārskats par 1995. gadu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija šādiem nodokļa maksātājiem ir jāsastāda un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996. gada februārim un par 1996. gada februāri - aprīli jāizdara avansa maksājumi vienas divpadsmitās daļas apmērā no nodokļa summas par 1995. gadu. Šie nodokļa maksātāji saglabā tiesības šā likuma 22. pantā noteiktajos termiņos iesniegt precizētu gada pārskatu un nodokļa deklarāciju, taču, ja 1996. gada februārī - aprīlī atbilstoši precizētajai nodokļa deklarācijai ir bijuši samazināti avansa maksājumi, nodokļa maksātājam jāmaksā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda par samazinātās summas daļu;

3) šādā kārtībā nodokļa avansa maksājumus var izdarīt arī citi šajā punktā neminēti nodokļa maksātāji, ja tie iesniedz pusgada pārskatu un nodokļa deklarāciju.

11. Peļņas nodokļa avansa maksājumi, kas izdarīti 1995. gadā, ir ņemami vērā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 1995. gadu, bet šo pārejas noteikumu 12. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1995. gadu.

12. Peļņas nodokļa maksātājiem, kuri atbilstoši šā likuma 2. panta ceturtās daļas noteikumiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem:

a) līdz 1995. gada 1. maijam jāreģistrējas pašvaldībās pēc to atrašanās vietas (juridiskās adreses) kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem;

b) sākot ar 1995. gada otro ceturksni, ir jāizdara iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

c) izdarītie peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu ir ņemami vērā, aprēķinot kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokli 1995. gadam.

13. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

14. Šā likuma 6.panta astotā, devītā un desmitā daļa nav attiecināma uz aizņēmumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 37./38.nr.; 1992, 18./19., 27./28., 29./31. nr.; 1993, 16./17. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 12. nr.), taču saglabājas šā nodokļa maksātāju atbildība pēc visām šā likuma normām par periodu līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 20.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.janvāra lēmums "Par dažu ražošanas apvienības "LITTA" uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa maksāšanas" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991, 9./10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 12.novembra lēmums "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem uzņēmumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,18./19. nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.); (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.);

8) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.);

9) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 2.decembra lēmums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52. nr.);

10) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 31.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 4.septembra likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par peļņas nodokli"" 8.panta un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta piemērošanu".

16. 8.1 panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas izveidotas 1999.—2007.gadā.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2007.)

17. 6.panta 5.1 daļu, grozījumus 11.pantā, 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 14.panta trešajā daļā, kā arī 23.panta 3.1 daļu piemēro, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs — iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība — iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Grozījumi likuma 14.pantā attiecināmi uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

21. Grozījums likuma 18.1 panta 2.punktā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 2001.gada 1.janvāri.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

22. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.maijam nosaka kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumiem izsniedzams Labas ražošanas prakses sertifikāts.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

23. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

29. 6.1 panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 — tonnāžai no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikuma iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk izdarīt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

32. Ja iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 2002.gadā ir iesniedzis pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, bet šis statuss nav piešķirts, tad šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

35. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījumu un 4.1 daļas stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

36. Šā likuma 6.2 un 6.3 panta stāšanās spēkā attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu (turpmāk — uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

38. Vienlaikus ar 2003.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

39. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

40. Grozījumi šā likuma 2.panta trešajā daļā, 6.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 6.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā (attiecībā uz šo daļu izslēgšanu), 6.4 pants, grozījumi 15.panta otrajā daļā, 22.pantā un 23.panta 3.1 daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

41. Šā likuma 1.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā (izņemot šo pārejas noteikumu 34.punktā atrunāto gadījumu), divdesmitā un divdesmit pirmā daļa, 6.2 pants un 6.3 pants (izņemot šo pārejas noteikumu 36.punktā atrunāto gadījumu), 8.1 panta 5.1 daļa, 14.panta 8.1, 11.1 daļa un grozījumi 14.panta četrpadsmitajā daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu) un piecpadsmitajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

42. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 14.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

43. Grozījumi 6.panta ceturtās daļas 1.punktā, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanos."

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, — arī uz statūtsabiedrībām.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

45. (Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a) līdz 2005.gada 30.jūnijam — 15 procenti,

b) no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam — 10 procenti,

c) no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procenti;

2) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu — 5 procenti.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

47.1 Līdz 2013.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta divpadsmitās daļas noteikumu nodokļa ieturēšanai no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu piemēro atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 46. un 47.punktu.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

48. Šā likuma 3.panta 4.3 un 4.4 daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.1 daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

52. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

53. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

54. Ja kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

54.1 Ja kooperatīvā sabiedrība, kas ierakstīta Uzņēmumu reģistrā, izdara grozījumus statūtos par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, šīs kooperatīvās sabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kādu palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļu vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58.1 Izmaksājot kooperatīvās sabiedrības biedram — nerezidentam — vai kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram — nerezidentam — no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātajā rezerves fondā (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) izveidotās speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārreģistrējot par kooperatīvo sabiedrību vai reorganizējot par kapitālsabiedrību, un kuras nav uzskatāmas par kooperatīvās sabiedrības vai kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa pārreģistrācijas dienā.

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

61.1 Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība taksācijas periodā, kurā tā izdara statūtos grozījumus par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa dienā, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" apliekamo ienākumu, šo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu, kuri ieskaitīti rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem" 5.panta otro daļu, un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja šos atskaitījumus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, vai reliģiskajām organizācijām, ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1) ja ziedots Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam, — par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2) ja ziedots biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, — par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Sabiedriskā labuma komisijai pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.1 punktu, 6.panta 5.2 daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66.1 Grozījumi šā likuma 20.pantā attiecībā uz 2.1daļas izteikšanu jaunā redakcijā aizstāj tos grozījumus šā likuma 20.pantā, kuri izdarīti saskaņā ar 2005.gada 20.oktobrī Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" un kuri paredz papildināt 20.pantu ar 2.1 daļu.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

67. Ja bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību vai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, tad no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrātā rezerves fonda veido speciālo rezervi. Bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrāto rezerves fondu (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), kurš ir ieskaitīts speciālajā rezervē, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbības laikā aizliegts izmaksāt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) vai kooperatīvās sabiedrības biedriem. Kooperatīvās sabiedrības biedriem vai kapitālsabiedrības dalībniekiem sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā izmaksātās summas no speciālās rezerves, kuras tajā ir ieskaitītas kā bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātais rezerves fonds (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), apliek ar ienākuma nodokli nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

68. Piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem līdz to izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav uzskatāmi:

1) valsts uzņēmumi, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

2) bezpeļņas organizācijas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

69. Nodokļa maksātājiem, par kuriem līdz 2005.gada 31.decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu šā likuma 17.1 pantā noteiktajā kārtībā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim), ir tiesības uzsākt investīciju projektu, piemērojot 17.1 pantā noteikto atlaidi, ar brīdi, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par investīciju projekta atbalstu, arī tad, ja Eiropas Komisijas lēmums pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

70. Likuma 19.pantā noteiktā nodokļa atlaide ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim. Minēto nodokļa atlaidi nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot par visu taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

71. Grozījumi likuma 2.panta trešajā daļā, grozījumi 6.pantā attiecībā uz 5.1 un 5.2 daļu izslēgšanu, 6.panta 5.3 daļa, grozījumi 13.panta pirmās daļas 8.punktā, 13.panta desmitā un vienpadsmitā daļa, grozījumi 22.panta astotajā daļā un pārejas noteikumu 61.punktā, kā arī pārejas noteikumu 54.1, 58.1, 61.1 un 68.punkts piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

72. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 27.pantu izdotie Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

75. Grozījumi 11.panta ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007)

76. Grozījumi 14.1 panta otrajā, trešajā, sestajā daļā, 6.1 daļa, grozījumi septītajā daļā, 7.1 daļa, grozījumi astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā daļā un divpadsmitā daļa piemērojama, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Likuma 1.panta divdesmit sestā daļa, 6.panta pirmās daļas 13. un 14.punkts un 13.panta pirmās daļas 3.1, 8.1 un 8.2 punkts piemērojams vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem, kas iegādāti pēc to likuma normu spēkā stāšanās, kas nosaka reprezentatīva automobiļa statusu.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

78. Šā likuma 3.panta 4.6 daļu, 6.panta ceturtās daļas 12.punktu un septiņpadsmito daļu, 10.1 pantu un 13.panta 4.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

79. Grozījumu šā likuma 14.panta pirmajā, 1.2 , 1.3, astotajā un 8.1 daļā attiecībā uz vārda “pieci” (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu “astoņi” (attiecīgā locījumā) piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā. Līdz dienai, kad sāk piemērot šajā punktā minētos grozījumus likuma 14.pantā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus šādā kārtībā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada taksācijas periodā, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada vai 2008.gada taksācijas periodos, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

80. Valsts dibināta augstākās izglītības institūcija, valsts zinātniskais institūts un valsts augstskolas zinātniskais institūts, kurš līdz 2013.gadam saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli par saimnieciskās darbības ienākumiem līdz tā taksācijas perioda beigām, kurā beidz īstenot attiecīgo Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

81. Šā likuma 7.1 pantu piemēro ienākumam vai zaudējumam no akciju atsavināšanas, ja akcijas iegūtas atbilstoši minētā panta pirmajai daļai, no 2009.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 31.decembrim. Šā likuma 7.1 panta otro un trešo daļu piemēro no 2009.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 31.decembrim.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

82. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

83. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

84. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

85. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par šā likuma 8.2 panta spēkā esamības laikā veiktajiem ziedojumiem piemēro nodokļa atlaidi saskaņā ar šā likuma 20.1 panta noteikumiem. Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā likuma 20. un 20.1 panta noteikumiem taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējās nodokļa summas.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

86. Aprēķinot nodokļa avansa maksājumus atbilstoši šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam vai 1.1 daļas 1.punktam, nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, ir piemērojis šā likuma 20.pantā noteikto nodokļa atlaidi, kas bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam, nodokļa avansa maksājumu aprēķinā par taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā, papildus šā likuma 23.pantā noteiktajam neņem vērā arī saskaņā ar šā likuma 20.pantu aprēķināto nodokļa atlaidi.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

87. (Izslēgts ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

88. Grozījumi likuma 6.4 panta ceturtajā daļā, 6.4 panta 4.1 un 4.2 daļa, kā arī grozījumi 6.4 panta piektajā daļā piemērojami ar taksācijas periodu, kurš sākas 2010.gadā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.2009.)

89. Grozījumi šā likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā, ja nodokļa maksātājs grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Gada pārskatu likumu ir nodrošinājis ar 2010.gada 1.janvāri.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

90. Individuālais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kura pārreģistrāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja statusa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu ir veikusi 2010.gadā, avansa maksājumus par laika posmu no pārreģistrācijas mēneša līdz gada pārskata par 2010.gadu iesniegšanai var veikt labprātīgi.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

91. Ja individuālais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība 2010.gadā veic pārreģistrāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja statusa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu, tad 2010.gadā attiecīgā individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības samaksātie iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi novirzāmi uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem par 2010.gadu.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

92. Šā likuma 6.panta astoņpadsmito daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

93. Grozījumus šā likuma 13.panta astotajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar trešo teikumu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākās 2009.gadā.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

94. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktā, 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 17.punktu, 6.panta ceturtās daļas 3.punktā piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

95. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 18.punktu un 6.panta ceturtajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 13.punktu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

96. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 19.punktu, 6.pantā attiecībā uz tā papildināšanu ar 2.1 daļu un grozījumu 9.pantā attiecībā uz ceturtās daļas izslēgšanu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

97. Šā likuma 9.1 pantu piemēro uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas izveidoti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

98. Šā likuma 17.2 pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā turpina piemērot šā likuma 17.1 pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim) noteikto atlaidi.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

99. Šā likuma 17.2 panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu līdz 2014.gada 30.jūnijam un kuri pabeigti līdz 2019.gada 30.jūnijam, ievērojot Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula). Šā likuma 17.2 panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim un kuri pabeigti līdz 2025.gada 31.decembrim, ievērojot valsts atbalsta normas, kas aizstāj Eiropas Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

100. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta, 4.2 daļas un astotās daļas 1.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

101. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 3. un 4.punkta, 4.3, 4.4 un 4.6 daļas un 24.panta 1.2 daļas izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā un ir piemērojami tiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kapitālsabiedrībai, vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc 2013.gada 30.jūnija, bet no 2014.gada 1.janvāra šie grozījumi ir piemērojami visiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra.

(15.12.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

102. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. No 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz šā likuma 3.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minēto piemēro šādu regulējumu:

1) ja procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu izmaksas brīdī izmaksātāja rīcībā nav bijusi attiecīgā ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētie dokumenti un 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums nav ticis piemērots ienākuma izmaksas brīdī, bet ienākuma saņēmējs uzskata, ka ir tiesīgs to izmantot, tad pārmaksātās nodokļa summas atgūšanai ienākuma saņēmējs triju gadu laikā no maksājumu izmaksas dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu vai to aizvietojošos šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētos dokumentus, kas apstiprina, ka ienākuma izmaksas brīdī sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.1 daļas prasībām. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā papildus iekasēto summu likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un termiņos. Šā apakšpunkta piemērošanai ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie dokumenti ir derīgi tikai tā pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai, kas ieturēts no ienākuma, kura izmaksas brīdī tie apstiprina, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.1 daļas prasībām;

2) ja sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas rezidences valsts nodokļu administrācija neizsniedz atsevišķu izziņu, kas apstiprina, ka sabiedrība atbilst visām šā likuma 1.panta 19.1 daļas prasībām, tad šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas ir piemērojams, pamatojoties uz rezidences apliecību, ko attiecīgās valsts nodokļu administrācija izsniegusi šīs valsts un Latvijas Republikas līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanai, un uz sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas — pilnvarota pārstāvja rakstveida apliecinājumu Valsts ieņēmumu dienestam, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst pārējām šā likuma 1.panta 19.1 daļas prasībām.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

103. Grozījums likuma 4.panta pirmajā daļā ir piemērojams ziedojumiem, kuri veikti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

104. Grozījumi attiecībā uz likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkta izslēgšanu, 8.punkta un ceturtās daļas 9.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums likuma 11.panta pirmajā daļā, grozījumi attiecībā uz likuma 11.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un trešās, ceturtās un piektās daļas izslēgšanu, kā arī 14.panta astotās un 8.1 daļas izslēgšanu piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

105. Likuma 9.panta 1.2 daļa ir piemērojama zaudēto parādu summām, ja tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa pabeigšanu vai bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts saskaņā ar Saeimā 2010.gada 26.jūlijā pieņemtā Maksātnespējas likuma normām, arī aprēķinot apliekamo ienākumu par taksācijas periodu, kurš sācies pirms šā likuma spēkā stāšanās.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

106. Grozījums likuma 17.2 panta piektajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

107. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, nevēlas turpmāk saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, likuma 25.panta ceturtajā daļā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2012.gada 15.janvārim.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

108. Šā likuma 3.panta 4.7 daļu piemēro, sākot ar 2013.gada 1.jūliju.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

109. Grozījums šā likuma 4.panta pirmajā daļā un 4.panta vienpadsmitā daļa, 5.panta desmitā daļa, 6.panta ceturtās daļas 16.punkts un grozījums 9.panta otrajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2012.gadā.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

110. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 8.1 un 8.2 punkts, ceturtās daļas 15.punkts ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

111. Zaudējumus, kuri radušies no vērtspapīru pārdošanas līdz 2012.gada 31.decembrim, izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, un kuri netika segti, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

112. Grozījumi šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā un 20.1 panta ceturtajā daļā ir piemērojami par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos. Grozījumu šā likuma 20.1 panta ceturtajā daļā var piemērot par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, ja tas ir labvēlīgs nodokļa maksātājam. Piemērojot minētos grozījumus periodā, kurā kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots lats, nodokļu parāda kopsumma nevar pārsniegt 100 latu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

113. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 21.punkts, ceturtās daļas 17.punkts un 22.panta 8.1 daļa ir piemērojama attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļai, kura sadalīta par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

114. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 22.punkts un ceturtās daļas 18., 19. un 20.punkts, grozījums 6.panta septiņpadsmitajā daļā par tās izslēgšanu, 6.4 panta pirmajā daļā, 14.1 pantā par tā izslēgšanu, 22.panta 2.1 un 2.2 daļa un grozījums 22.panta desmitajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

115. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 23. un 24.punkts, ceturtās daļas 21.punkts un 6.6 pants ir piemērojams attiecībā uz darbaspēka izmaksām, kuras aprēķinātas par 2014.gada jūliju un turpmākajiem periodiem, kā arī pētniecības un attīstības līgumiem, kuri noslēgti ar zinātniskajām institūcijām vai akreditētu sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūciju no 2014.gada 1.jūlija un turpmākajos periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

116. Grozījums šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktā par tā izslēgšanu un 14.panta devītajā daļā par tās izslēgšanu piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2019.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

117. Grozījumi, kas izslēdz šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 9. un 10.punktu un 14.panta sesto un septīto daļu, ir piemērojami, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

118. Grozījums šā likuma 13.panta 4.1 daļā par tās izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

119. Līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā nodokļa maksātājs, kas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinam piemērojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā (redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 31.decembri) minēto koeficientu, turpina aprēķināt nolietojumu, nesamazinot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par summu, kas radusies, piemērojot pamatlīdzekļa vērtību palielinošo koeficientu, ja šo pamatlīdzekli turpina izmantot attiecīgajā teritorijā saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

120. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojās līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus, kas radušies līdz 2004.gadam, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2005.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

121. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta 1.1 daļā minētos taksācijas periodu zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

122. Pārejas noteikumu 120. un 121.punkta normas ir piemērojamas tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajai teritorijai bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

123. Grozījumi šā likuma 1.panta divdesmit sestajā daļā un 13.panta pirmās daļas 8.2 punktā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

124. Sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, par reprezentatīviem automobiļiem nav uzskatāmi vieglie automobiļi, kuri taksācijas periodā, kas sākās 2007.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, tika atzīti par reprezentatīviem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) nepārsniedza 50 000 euro.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

125. Šā likuma 2.panta 3.3 daļu un grozījumu 22.panta devītajā un desmitajā daļā attiecībā uz deklarācijā iekļaujamo informāciju piemēro, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2015.gada 1.janvārī.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

126. Grozījumu šā likuma 3.panta 4.8 daļā piemēro darījumiem, kas veikti, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

127. Grozījumus attiecībā uz šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkta un ceturtās daļas 3.punkta papildināšanu ar skaitli "7.2", 6.4 panta 4.1 daļas papildināšanu ar norādi uz Attīstības finanšu institūciju, kā arī 7.2 pantu piemēro Attīstības un finanšu institūcijas uzkrājumiem un procentu maksājumiem, kas attiecīgi tiek veidoti vai veikti no 2015.gada 1.marta.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

128. Grozījumi šā likuma 24.panta otrajā daļā un 27.panta 3.punktā attiecībā uz kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām, piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 17.05.2007. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs;

7) Padomes 2005.gada 17.februāra direktīvas 2005/19/EK, ar ko groza direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

8) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

9) Padomes 2011.gada 30.novembra direktīvas 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādātā versija).

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.februārī.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 1.martā
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
1.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma šā likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Kommanditgesellschaft auf Aktien", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit", "Erwerbsund Wirtschafts­genossenschaft", "Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 2.punktā minētais nodoklis.

3. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem ir "société anonyme"/"naamloze vennootschap", "société en commandite par actions"/"commanditaire vennootschap op aandelen", "société privée à responsabilité limitée"/"besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité limitée"/"coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité illimitée"/"coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid", "société en nom collectif"/"vennootschap onder firma", "société en commandite simple"/"gewone commanditaire vennootschap", publisks uzņēmums, kas ir pieņēmis vienu no iepriekš minētajām juridiskajām formām, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 3.punktā minētais nodoklis.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Bulgārijas tiesību aktiem ir "събирателното дружество", "командитното дружество", "дружеството с ограничена отговорност", "акционерното дружество", "командитното дружество с акции", "неперсонифицирано дружество", "кооперации", "кооперативни съюзи" "държавни предприятия", kura dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem un veic komercdarbību.

5. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným".

6. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab", "anpartsselskab", vai cita sabiedrība, uz ko attiecas nodokļi saskaņā ar Uzņēmuma peļņas nodokļa aktu, ciktāl tās ar nodokļiem apliekamais ienākums ir aprēķināts un aplikts ar nodokļiem saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro "aktieselskaber".

7. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "sociétés par actions simplifiées", "sociétés d'assurances mutuelles", "caisses d'épargne et de prévoyance", "sociétés civiles", uz kuru automātiski attiecas uzņēmuma peļņas nodoklis, "coopératives", "unions de coopératives", rūpniecības un tirdzniecības publiskā iestāde vai uzņēmums, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Francijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 6.punktā minētais nodoklis.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Grieķijas tiesību aktiem ir "ανώνυµη εταιρεία", "εταιρεία περιορισµένης ευθύνης (Ε.Π.Ε.)", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Grieķijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 7.punktā minētais nodoklis.

9. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu".

10. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni", "società in accomandita per azioni", "società a responsibilità limitata", "società cooperative", "società di mutua assicurazione", vai valsts uzņēmums, kura darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla.

11. Sabiedrība, kas inkorporēta vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar "Industrial and Provident Societies Act" (Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu), būvniecības sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar "Building Societies Acts" (Būvniecības sabiedrību aktiem), un trasta krājbankas 1989.gada "Trustee Savings Banks Act" (Trasta krājbanku akta) nozīmē.

12. Atbilstoši Kipras tiesību aktiem "εταιρείες", kā definēts attiecīgos likumos par ienākuma nodokļiem.

13. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Luksemburgas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "société coopérative", "société coopérative organisée comme une société anonyme", "association d'assurances mutuelles", "association d'épargne-pension", "entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l'Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Luksemburgas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 14.punktā minētais nodoklis.

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

16. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennnootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "Open commanditaire vennootschap", "Coöperatie", "onderlinge waarborgmaatschappij", "Fonds voor gemene rekening", "vereniging op coöperatieve grondslag", "vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Nīderlandes tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 16.punktā minētais nodoklis.

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas ir reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Rumānijas tiesību aktiem ir "societãþi pe acþiuni", "societãþi în comanditã pe acþiuni", "societãþi cu rãspundere limitatã".

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnosť", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnosť".

21. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo".

22. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag", "osuuskunta/andelslag", "säästöpankki/sparbank", "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima", "sociedad comanditaria por acciones", "sociedad de responsabilidad limitada", publisko tiesību subjekts, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 22.punktā minētais nodoklis.

24. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "szövetkezet".

25. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Kommanditgesellschaft auf Aktien", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit", "Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft", "Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Vācijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 24.punktā minētais nodoklis.

26. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag", "ekonomiska föreningar", "sparbanker", "ömsesidiga försäkringsbolag".

27. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem un Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, un kooperatīvā sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem un Padomes 2003.gada 22.jūlija direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
2.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma šā likuma 1.panta deviņpadsmitā un 19.1 daļa, un šo nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Corporation tax Apvienotajā Karalistē.

2. Körperschaftsteuer Austrijā.

3. Impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā.

3.1 корпоративен данък Bulgārijā.

4. Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā.

5. Selskabsskat Dānijā.

6. Impôt sur les sociétés Francijā.

7. Φόρος εισοδήμιτος νομκών προσώπων Grieķijā.

8. Tulumaks Igaunijā.

9. 9. Imposta sul reddito della societa Itālijā.

10. Corporation tax Īrijā.

11. Φόρος εισοδήματος Kiprā.

12. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā.

13. Pelno mokestis Lietuvā.

14. Impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā.

15. Taxxa fuq l-income Maltā.

16. Vennootschapsbelasting Nīderlandē.

17. Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā.

18. Imposto sobre o rendimento da pessoas colectivas Portugālē.

18.1 impozit pe profit, impozitul pe veniturile obţinute din România de nerezidenţi Rumānijā.

19. Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā.

20. Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā.

21. Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā.

22. Impuesto sobre sociedades Spānijā.

23. Társasági adó Ungārijā.

24. Körperschaftsteuer Vācijā.

25. Statlig inkomstskatt Zviedrijā.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
3.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma šā likuma 1.panta 19.1 daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft" un "Gesellschaft mit beschränkter Haftung".

3. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap/société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen/société en commandite par actions, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid/société privée à respons".

3.1 Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Bulgārijas tiesību aktiem ir "събирателното дружество", "командитното дружество", "дружеството с ограничена отговорност", "акционерното дружество", "командитното дружество с акции", "кооперации", "кооперативни съюзи", "държавни предприятия", kura dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem un veic komercdarbību.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným", "veřejná obchodní společnost", "komanditní společnost", "družstvo".

5. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab" un "anpartsselskab".

6. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée", un rūpnieciski un komerciāli publiskas iestādes un uzņēmumi.

7. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir "ανώνυμη εταιρ ία".

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu".

9. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata", un valsts vai privātas iestādes, kas veic rūpnieciskas un komerciālas darbības.

10. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ir "public company limited by shares or by guarantee", "private company limited by shares or by guarantee", struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar "Industrial and Provident Societies Acts", vai "building society", kas reģistrēta saskaņā ar "Building Societies Acts".

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir "company in accordance with the Companýs Law, Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws".

12. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Latvijas tiesību aktiem ir "akciju sabiedrība", "sabiedrība ar ierobežotu atbildību".

13. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas likumiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée".

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

16. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid".

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

18.1 Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Rumānijas tiesību aktiem ir "societăţi pe acţiuni", "societăţi în comandită pe acţiuni", "societăţi cu răspundere limitată".

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnos", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnos", "verejná obchodná spoločnos", "družstvo".

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo", "družba z neomejeno odgovornostjo".

21. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag, osuuskunta/andelslag, säästöpankki/sparbank", "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

22. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima, sociedad comanditaria por acciones, sociedad de responsabilidad limitada", un tādas publisko tiesību iestādes, kuras darbojas saskaņā ar privāttiesībām.

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "közhasznú társaság", "szövetkezet".

24. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft, Kommanditgesellschaft auf Aktien, Gesellschaft mit beschraenkter Haftung", "bergrechtliche Gewerkschaft".

25. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag".

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
4.pielikums
Tērauda rūpniecības produkti, kuru ražošanai nevar piemērot nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem

(Pielikums izslēgts ar 04.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2014.)

01.01.2017
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.