Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 12.06.2007. - 27.11.2007. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2017. gada 28. jūlija likumu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par uzņēmumu ienākuma nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iekšzemes uzņēmumi — komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Saistīti uzņēmumi — divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šai sabiedrībai nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla, daļu vai paju vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā) pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (vai komercsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder tieši vai netieši vairāk nekā 50 procenti no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību (vai komercsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības) pārvaldes institūcijās;

5) starp šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām (vai komercsabiedrību un kooperatīvo sabiedrību) papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī minētās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.

(4) Persona — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji.

(5) Ar uzņēmumu saistīta persona - persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

(6) Dividendes — ienākumi naudā vai citās lietās no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī personālsabiedrības peļņas sadali.

(7) Procentu ienākumi (augļi) — ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

(8) Samaksa par intelektuālo īpašumu — jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

(9) Saimnieciskā darbība — darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

(10) Tonnāžas nodoklis — uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk — tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

(11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) — dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.

(12) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības ir:

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esoša kuģa izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus;

4) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdztekus kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem minētajiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību) atsavināšana.

(13) Kuģa ekspluatācijas laiks — taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts kuģa remonta un kuģa brīvguļas laiks, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar tā arestu vai nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ.

(14) Saimnieciskās darbības veida nodošana — process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu. Darbības nozare ietver visus tos sabiedrības aktīvus un pasīvus, kas no organizatoriskā viedokļa ir patstāvīgs ekonomiskās darbības veids.

(15) Akciju apmaiņa — process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošajai sabiedrībai ir balsu vairākums iegūtajā sabiedrībā.

(16) Apvienošana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.

(17) Sadalīšana — process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā.

(18) Atzīstama atlīdzība naudā — atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.

(19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas ir:

1) Latvijas Republikas rezidents;

2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir minēta šā likuma 1.pielikumā,

b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,

c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu;

3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.

(191) Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības — sabiedrības, kuras atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minētas šā likuma 3.pielikumā, kā arī ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) vienai sabiedrībai pieder vismaz 25 procenti kapitāla vai balsošanas tiesību otrā sabiedrībā;

2) 25 procenti abu sabiedrību kapitāla vai balsošanas tiesību pieder citai sabiedrībai, kas atbilst šā panta deviņpadsmitās daļas 2. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem un minēta šā likuma 3.pielikumā.

(20) Dalībnieks — kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.

(21) Akcija — akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē.

(22) Juridiskās adreses pārcelšana — process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.

(23) Mātes uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kuras līdzdalības daļa citā komercsabiedrībā pārsniedz 50 procentus vai kurai citā komercsabiedrībā ir balsu vairākums.

(24) Meitas uzņēmums — tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums.

(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

(26) Reprezentatīvs vieglais automobilis — vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (iegādes vērtība, uzskaites vērtība grāmatvedībā visā izmantošanas laikā vai kopējā nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumu summa bez pievienotās vērtības nodokļa) pārsniedz 25 424 latus un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis vai speciālais vieglais automobilis (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks), vai vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos invalīdus, vai jauns vieglais automobilis, kas tiek izmantots kā pilnvarotā automobiļu tirgotāja demonstrācijas automobilis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 30.03.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

2.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti):

a) iekšzemes uzņēmumi,

b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi,

c) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk — nerezidenti);

3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk — pastāvīgās pārstāvniecības).

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā:

1) fiziskās personas;

2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši Gada pārskatu likumam nav jāiesniedz gada pārskats;

3) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

4) no pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos;

5) privātie pensiju fondi;

6) biedrības, nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem;

7) reliģiskās organizācijas, arodbiedrības un politiskās partijas;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto atbilstošās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedrs — par tam sadalīto peļņas daļu.

(4) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 25.11.1999., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas 4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas veicamajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo, tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

(3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(11) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.

(2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes.

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm — 10 procenti no dividenžu summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam. Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam — akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu;

11) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma;

12) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem;

2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 10 procenti no atlīdzības summas;

3) procentu maksājumiem, ja to maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas, — 10 procenti no šiem maksājumiem, bet procentu maksājumiem, ko Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām, — 5 procenti no šiem maksājumiem, izņemot minētos procentu maksājumus, ko kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents (turpmāk — Latvijas sabiedrība), izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

4) samaksas par intelektuālo īpašumu, izņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, ko Latvijas sabiedrība izmaksā Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī:

a) maksājumiem par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, — 15 procenti no šiem maksājumiem,

b) maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem — 5 procenti no šiem maksājumiem;

5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu — 5 procenti no šīs atlīdzības summas;

6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas.

(41) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

(42) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli. Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.

(43) Ja procentu maksājums tiek veikts vai samaksa par intelektuālo īpašumu tiek izmaksāta Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams, ja saņemtie procenti vai samaksa par intelektuālo īpašumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus.

(44) Ja procentu maksājumu vai samaksu par intelektuālo īpašumu veic nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams tikai tad, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība veic maksājumu, gan sabiedrība, kura to saņem (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī to saņem), ir Eiropas Savienības dalībvalstu saistītas sabiedrības šā likuma pirmā panta 19.1 daļas izpratnē.

(45) Šā panta ceturtās daļas 7.punkta izpratnē atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja taksācijas periodā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā taksācijas periodā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā taksācijas perioda sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā taksācijas periodā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā taksācijas periodā, kurā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumam šo daļu nepiemēro.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.

(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", Gada pārskatu likumu, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:

1) Latvijas rezidentu izmaksātās dividendes;

2) procentus no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

3) maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces;

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

(10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007. Grozījumi ceturtās daļas 1.punktā stājas spēkā 01.01.2009., grozījumi ceturtās daļas 3. un 4.punktā stājas spēkā 01.07.2013. Sk. pārejas noteikumus.)

II nodaļa
Apliekamā ienākuma noteikšana

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī — maksātājs) — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

(11) Citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms Gada pārskatu likums vai Kredītiestāžu likums, vai Krājaizdevu sabiedrību likums, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, vai Finanšu instrumentu tirgus likums, kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Norāde uz nodokļa maksātāja peļņas palielināšanu vai samazināšanu turpmāk ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu vai palielināšanu.

(4) Apliekamā ienākuma koriģēšanu, to palielinot vai samazinot 6.pantā paredzētajā kārtībā, var veikt tikai tad, ja, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, ir ņemtas vērā šā panta pirmajā daļā minētās summas.

(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam — ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu likumam.

(6) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

(4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 23.11.2000., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10.punktā minētos gadījumus;

2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. — 6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no kuriem saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto un devīto daļu jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izmaksas brīdī to nevar ieturēt;

5) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;

6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība) grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās);

7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā;

9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu;

12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi;

13) izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu;

14) nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa nomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 8.1pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu.

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu, preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summām,

2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

3) par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;

6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu;

61) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;

7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;

10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.

(51) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(52) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(53) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus (arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā), kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.

(54) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā vērtības izmaiņas, kas saistītas ar reprezentatīva vieglā automobiļa atsavināšanu, ja tam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav ticis aprēķināts nolietojums.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģiska rakstura privātajos pensiju fondos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

(7) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(10) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(11) Apliekamais ienākums konkrētam nodokļa maksātājam, uz kuru saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem ir pārnesti cita nodokļa maksātāja zaudējumi, jāpalielina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais nodokļa maksātājs ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir atskaitīta, aprēķinot šā nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu.

(12) Apliekamais ienākums konkrētam nodokļa maksātājam, no kura saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uz citu nodokļa maksātāju, jāsamazina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais nodokļa maksātājs ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir iekļauta šā nodokļa maksātāja ienākumā.

(13) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(14) Nosakot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības apliekamo ienākumu (taksācijas periodā, kurā tā veic juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas izveidotas minētajai sabiedrībai Latvijas Republikā, ja tās nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā, kuru tā izveido, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas. Tomēr šīs daļas noteikumi nav piemērojami uzkrājumiem un rezervēm, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai ir izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas.

(15) Taksācijas periodā, kurā notiek juridiskās adreses pārcelšana no Latvijas Republikas, nosakot apliekamo ienākumu pastāvīgajai pārstāvniecībai (kas izveidota, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas ir izveidotas attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā (izņemot uzkrājumus un rezerves, kas izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas), ja uzkrājumi un rezerves tiek nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā. Ja šajā panta daļā minētās pārņemtās uzkrājumu un rezervju veidošanas summas reorganizētajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu, pastāvīgā pārstāvniecība par norakstīto uzkrājumu summu drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.

(16) Nosakot apliekamo ienākumu nodokļu maksātājam, kura komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana (par nomas objektu izmantojot reprezentatīvu vieglo automobili) un kuram šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma, attiecībā uz nomas objektiem nepiemēro šā panta pirmās daļas 13. un 14.punktu un 5.4 daļu un 13.panta pirmās daļas 8.1 un 8.2 punktu tiem pamatlīdzekļiem, kuri taksācijas gadā tiek iznomāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997.,13.11.1997., 10.09.1998., 04.02.1999., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā).

(3) Ienākuma koeficients (izteikts latos uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;

3) 0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;

4) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

6.2 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz to pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kurus iegūstošā sabiedrībā saņēmusi saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un ja aktīvi un pasīvi pēc to nodošanas nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un ja aktīvi un saistības pēc to nodošanas ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, ko saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta nolūkā samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt Latvijā maksājamos nodokļus vai samazināt to apjomu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

6.3 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātus attiecībā uz iegūstošo sabiedrību neņem vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar slēguma finanšu pārskatu, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir Latvijas rezidents;

2) nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņas rezultātā saņemto akciju turētājs.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu maksājumiem par kredītiem, līzinga pakalpojumiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, Latvijas Republikas Valsts kases, Ziemeļu investīciju bankas vai no Pasaules Bankas grupas, kā arī no Latvijas Republikas rezidentiem.

(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

7.pants. Kredītiestāžu vai krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu un noguldījumu apdrošināšanas fondos izdarīto maksājumu iekļaušana ienākumos vai izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu

Nosakot apliekamo ienākumu kredītiestādēm vai krājaizdevu sabiedrībām, peļņu samazina par to atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos un — saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību — speciālajos uzkrājumos nedrošiem parādiem, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šiem uzkrājumiem gada laikā un ieskaitīta kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības ienākumos.

(12.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

8.pants. Apdrošināšanas sabiedrību speciālajām (tehniskajām) rezervēm paredzētie līdzekļi

Nosakot apliekamo ienākumu apdrošināšanas sabiedrībām, saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu peļņu samazina par speciālajās (tehniskajās) rezervēs gada laikā izdarīto atskaitījumu summu, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šīm rezervēm gada laikā un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.10.1998.)

8.1 pants. Nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei

(1) Nodokļa maksātāji, kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, sadalot taksācijas perioda peļņu, var veidot speciālu rezervi.

(2) Izveidotās rezerves kopējā summa taksācijas periodā nedrīkst pārsniegt summu, kas aprēķināta, piecus tūkstošus latu reizinot ar autotransporta kapitālsabiedrības bilancē esošo autobusu skaitu tā taksācijas perioda sākumā, kurā šī kapitālsabiedrība pirmo reizi izmanto nodokļa atvieglojumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto rezervi var veidot triju taksācijas periodu laikā, ieskaitot taksācijas periodu, kurā attiecīgā rezerve izveidota. Minēto rezervi šo triju taksācijas periodu laikā nevar izmantot pamatkapitāla palielināšanai.

(4) Ja triju taksācijas periodu laikā autotransporta kapitālsabiedrība nav iegādājusies pasažieru pārvadājumos izmantojamos autobusus vai iegādāto šādu autobusu vērtība ir mazāka par izveidotās rezerves lielumu, tad apliekamais ienākums ir jāpalielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp izveidotās rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību.

(5) Nodokļa daļa, kuru saskaņā ar šā panta ceturto daļu var attiecināt uz apliekamā ienākuma palielinājumu, uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(51) Iegūstošā sabiedrība, kurai piemēro šā likuma 6.2 pantu, ir tiesīga izmantot šā panta pirmajā daļā minēto rezervi, kas attiecināma uz saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, atbilstoši visiem nosacījumiem, kuri būtu piemērojami pārvedošajai, pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, ja nodošana nebūtu notikusi. Iegūstošā sabiedrība uzņemas pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu.

(6) Šā panta piemērošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā nodokļa maksātāji — autotransporta kapitālsabiedrības sniedz informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu Valsts ieņēmumu dienestam, nosaka Ministru kabinets.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

9.pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra;

7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma.

(11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.

(2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām nodokļa maksātājs ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras nodokļa maksātājam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda.

(3) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(1) Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ciests pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

(4) Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

(1) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu.

(2) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par:

1) dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās dividendes;

2) dividenžu summas daļu, kas saņemama no kapitālsabiedrībām, kuras piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, un kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides un atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām un dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām.

(3) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja saņemamās dividendes vienlaicīgi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) dividendes tiek saņemtas no tāda nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

2) dividenžu izmaksātājs ir rezidents tādā valstī vai teritorijā, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

12.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem

(1) Ja saistīti uzņēmumi veido koncernu, koncerns iesniedz gada pārskatu par visu tajā ietilpstošo komercsabiedrību nodokļa maksājumiem vienlaikus ar mātes uzņēmuma pārskatu par nodokļa maksājumiem.

(2) Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido:

1) pamatlīdzekļu vērtības starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu;

11) pamatlīdzekļu vērtību starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirkti no ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai no komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu;

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu, un komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas ar uzņēmumu saistītām personām;

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, no saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu, un no komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no ar uzņēmumu saistītām personām;

4) darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētās komercsabiedrības vai personas veic cita veida savstarpējus darījumus.

(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts (ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem.

(4) Rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījums ar citu komercsabiedrību vai personu, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 14.10.1998., 04.02.1999., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

1) pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija. Nolietojuma likme. Pamatlīdzekļu veids

1. 5 % Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi

2. 10 % Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas

3. 35 % Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums

4. 20 % Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos pamatlīdzekļus

5. 7,5 % Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

2) pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam saskaņā ar šo pantu kārto:

a) attiecībā uz ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem, naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem, jaunām — pēc 2005.gada 31.decembra iegādātām — ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem, kā arī attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā netiek izmantoti vai tiek izmantoti tikai daļēji, — par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) attiecībā uz šīs daļas 9.punktā minētajiem pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, — atsevišķi no pārējiem attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem,

c) attiecībā uz pārējiem pamatlīdzekļiem — par visu kategoriju kopā;

3) nodokļa maksātāja pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā;

31) vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem (izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili, vai vieglo automobili, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos invalīdus, vai jaunu vieglo automobili, kas tiek izmantots kā pilnvarotā automobiļu tirgotāja demonstrācijas automobilis) nepiemēro šīs daļas 3.punktu, bet taksācijas perioda nolietojumu aprēķina katra pamatlīdzekļa atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot pamatlīdzeklim noteikto nolietojuma likmi, kas reizināta ar koeficientu 1,5;

4) attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

5) ja iepriekšējā punktā minētajos aprēķinos tiek iegūta negatīva bilance, attiecīgo summu pieskaita pie nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei;

6) ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos;

7) nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, ieskaitot iepriekšējā punktā minēto vērtību, nosaka, summējot pa pamatlīdzekļu kategorijām aprēķināto nolietojumu. Ja nodokļa maksātāja taksācijas periods ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, nodokļa maksātāja pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, tiek reizināta ar koeficientu, kuru savukārt aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, tiek piemērota koriģētā taksācijas perioda nolietojuma kopsumma;

8) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz zemi, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, kā arī ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nodokļa maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā;

81) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz reprezentatīvu vieglo automobili;

82) ja vieglā automobiļa atlikusī vērtība pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu rezultātā ir palielināta un pārsniedz 25 424 latus (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad minētajam pamatlīdzeklim taksācijas periodā, kurā tā uzskaites vērtība pārsniedz 25 424 latus (bez pievienotās vērtības nodokļa), un turpmākajos taksācijas periodos šā likuma 13.panta pirmo daļu nepiemēro, bet piemēro šā likuma normas par reprezentatīvu vieglo automobili;

9) ja nodokļa maksātājs reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds nodokļa maksātājs iegādājies sākot ar to taksācijas periodu, kurā Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai, un laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto savā saimnieciskajā darbībā šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,5,

b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,3,

c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,8,

d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem — 2.

(11) Jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kuras nodokļa maksātājs iegādājies vai izveidojis taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos un kuras izmanto saimnieciskajā darbībā, taksācijas perioda nolietojumu aprēķina, ievērojot šā panta 1.2 daļas nosacījumus.

(12) Pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

1) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2006.gadā, — 1,5;

2) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2007.gadā, — 1,4;

3) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, — 1,3;

4) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, — 1,2;

5) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2010.gadā, — 1,1.

(13) Jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas šā panta izpratnē ir nelietotas (jaunas) darba mašīnas noteiktu secīgu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai, kā rezultātā darba priekšmeta (viela, materiāls, izstrādājums) īpašības tiek pārveidotas, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai. Darba mašīnas ir ietaises (mehānismi vai to komplekss), kuru būtiska sastāvdaļa ir pilnpiedziņas izpildsistēmas un vadības sistēma. Tirdzniecības tehnoloģiskās iekārtas šā likuma izpratnē nav ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.

(14) Ja šā panta 1.1 daļā minētais pamatlīdzeklis (kuram ir veikta pamatlīdzekļa nolietojuma norakstīšana nodokļu vajadzībām) tiek atsavināts piecu taksācijas periodu laikā kopš šāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas, apliekamo ienākumu palielina par saskaņā ar šā panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību summu, par kuru iepriekšējos piecos taksācijas periodos tika samazināts apliekamais ienākums, un samazina par uzņēmuma gada pārskatā minēto šā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtību summu. Šo normu nepiemēro, ja minētais pamatlīdzeklis tiek zaudēts stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tiek nomainīts atbilstoši šā likuma 10.pantā noteiktajam.

(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.

(3) Ja nodokļa maksātājs veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus, izņemot sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izdarītās pārvērtēšanas rezultātus, pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

(31) Pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas izveidota Latvijas Republikā, pārceļot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridisko adresi no Latvijas, bilancē uzrādīto un saimnieciskajā darbībā izmantoto, no minētās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārņemto pamatlīdzekļu sākotnējā vērtība šo pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām ir pārņemto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

(5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām — 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm — piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

(51) Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.

(6) Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

(7) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.

(8) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā.

(9) Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

(10) Ja nodokļa maksātājs ir izvēlējies ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, kuri ir bijuši klasificēti kā pamatlīdzekļi, novērtēt patiesajā vērtībā, tos izslēdz no attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas.

(11) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus pārklasificē par pamatlīdzekļiem, tos iekļauj attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas vērtībā atbilstoši to sākotnējai vērtībai, neņemot vērā minēto aktīvu pārvērtēšanu to patiesajā vērtībā.

(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc tā sākotnējās uzskaites izmaksās turpina novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījuma īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījuma īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem aprēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 13.11.1997., 25.11.1999., 23.11.2000., 19.06.2003., 20.10.2005., 19.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(1) Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(11) Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kura īpašnieks pirmstaksācijas periodā par tā ienākumiem maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu saimnieciskās darbības zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", segt hronoloģiskā secībā no šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā uzņēmuma apliekamā ienākuma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā zaudējumu pārnešanas periodā, tas ir, no triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar to taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus.

(12) Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota Latvijas Republikā pēc minētās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas no Latvijas un Latvijas Republikā šai sabiedrībai saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts iepriekšējos taksācijas periodos ir bijuši zaudējumi, tad minētā pastāvīgā pārstāvniecība zaudējumus, kas radušies attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā, var segt hronoloģiskā secībā no pastāvīgās pārstāvniecības nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Minētos zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā ne vairāk kā piecus taksācijas periodus, skaitot no taksācijas perioda, kad zaudējumi attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai aprēķināti saskaņā ar šo likumu.

(13) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku.

(14) Aprēķinot apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju — nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.

(2) Ja taksācijas periodā kontroli pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību, šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību tiek iegūta tās privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība nav izpildījusi kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tās privatizācija.

(5) Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Šā panta 1.1 daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

(81) Zaudējumus, kas radušies šā panta astotajā daļā minēto vērtspapīru pārdošanas rezultātā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja nodokļa maksātājs šo vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus.

(9) Ja, koriģējot apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, korekcijas rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(10) Ja nodokļa maksātājs veic naftas izpētes un ieguves darbus un tā kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(11) Ja viena kapitālsabiedrība tiek reorganizēta, pievienojot to otrai kapitālsabiedrībai, un pirmo un otro kapitālsabiedrību pirms reorganizācijas, bet otro kapitālsabiedrību pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas ir tiesīga pārņemt pirmās kapitālsabiedrības pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(111) Iegūstošā sabiedrība saskaņā ar šā likuma 6.2 panta noteikumiem ir tiesīga pārņemt pārvedošās sabiedrības iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kuri attiecas uz tai nodoto saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, un segt šos zaudējumus saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tajā taksācijas periodā, kurā notikusi nodošana, un nākamajos taksācijas periodos.

(12) Ja reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība tiek sadalīta vai atdalīta un sadalāmajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tā ir tiesīga segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito daļu, pārņem jaundibinātās kapitālsabiedrības, bet atdalīšanas gadījumā — sadalāmā kapitālsabiedrība pēc reorganizācijas un jaundibinātā atdalītā kapitālsabiedrība.

(13) Sadalāmās kapitālsabiedrības zaudējumi starp sadalāmo kapitālsabiedrību un jaundibināto atdalīto kapitālsabiedrību atdalīšanas gadījumā un starp jaundibinātajām kapitālsabiedrībām sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli attiecībai — atdalītās (sadalāmās) kapitālsabiedrības aktīvu daļas vērtība pēc reorganizācijas pret sadalāmās kapitālsabiedrības aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.

(14) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(15) Sedzot zaudējumus, kapitālsabiedrībās, kurās veikta reorganizācija kapitālsabiedrību pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta sestā un desmitā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 13.11.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(1) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.

(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(4) Piemērojot šā panta trešo daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(5) Neatkarīgi no šā panta ceturtās daļas noteikumiem konkrēts uzņēmums netiek uzskatīts par apakšuzņēmumu, ja:

1) kādai personai, kas nav šīs uzņēmumu grupas dalībnieks, ir iespēja ietekmēt galvenā uzņēmuma vai apakšuzņēmuma tiesības attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām vai šai personai ir tiesības iegūt jebkuras konkrētā uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas, un

2) viens no šīs vienošanās galvenajiem mērķiem ir bijis nodrošināt, lai konkrētais uzņēmums paliek uzņēmumu grupas dalībnieks.

(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.

(61) Ja uzņēmumu grupas dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summu.

(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais turpmāk minētais nosacījums:

1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.1 daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu;

6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents, un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.

(71) Šā panta 6.1 daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks — kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.1 daļā minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un 5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

2) neviens no uzņēmumiem (vai to pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.

(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.

(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.1 daļai, tad nodokļu maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts saskaņā ar šo likumu;

2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu maksātāji;

3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka:

a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas dalībnieks,

b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā taksācijas periodā,

c) atbilstoši rezidences valsts normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu maksātājiem tā rezidences valstī.

(13.03.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

III nodaļa
Nodokļa atlaides

15.pants. Atlaižu piemērošana

(1) Katra šajā likumā noteiktā nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

(2) Ja nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu. Nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

(4) Nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs piemērot kādu šajā likumā vai citos likumos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un ir sācis to piemērot, tā ir piemērojama visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļa maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

16.pants. Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli

(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu.

(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(Zaudējis spēku ar 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

17.1 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

18.pants. Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību

(1) Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

(2) Lai saņemtu šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi, nodokļa maksātājam vienlaikus ar nodokļa deklarāciju jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības apstiprināts zemes izmantošanas plāns.

(3) Šajā pantā noteiktā nodokļa atlaide netiek piemērota nodokļa maksātājiem, kas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesas ziņas par zemes izmantošanu.

(4) Šā panta izpratnē lauksaimnieciska darbība ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

18.1 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus

(Zaudējis spēku ar 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

(2) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(21) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura darbību regulē likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesīgs piemērot šā panta pirmo daļu no tarifu ieņēmumiem veiktajiem ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, ja ziedojumu saņēmējam ziedojumu veikšanas brīdī ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

(3) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās budžeta iestādes, Latvijas Republikā reģistrētās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas vai to iestādes, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu taksācijas gadā.

(5) Nodokļa atlaidi nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

(6) Ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis šā panta noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu divkāršā apmērā.

(7) Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, vai

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 11.03.1998., 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.12.2004., 08.12.2005., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

21.pants. Īpašās nodokļa atlaides

Invalīdu biedrību kapitālsabiedrības, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

IV nodaļa
Nodokļa aplēse un maksāšanas kārtība

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs — krājaizdevu sabiedrība — ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc taksācijas gada beigām.

(2) Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā minētajām un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

(3) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un 4.2 daļā nav noteikts citādi.

(41) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(42) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(43) Šā panta 4.2 daļu nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.

(5) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli.

(7) Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto tonnāžas nodokli un tonnāžas nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto tonnāžas nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20 procentus no aprēķinātās tonnāžas nodokļa summas, palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Aprēķinātā tonnāžas nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.

(8) Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un dārzkopības kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu.

(9) Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

(10) Personālsabiedrības biedri — rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības, pamatojoties uz personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu, bet, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam savu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pielikumā pievieno personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, gada finanšu pārskatus un personālsabiedrības apliecinājumu par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 10.09.1998., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar Gada pārskatu likumu, — summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 20.pantā noteikto atlaidi, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā — summu, kas noteikta, starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu (kura koriģēta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu) un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 20.pantā noteikto atlaidi.

(11) Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis maksātāja iesniegumu, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, — nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (kas aprēķināts, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un izdevumu (ieņēmumu vai izdevumu) struktūra, — nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā punktā minētajām metodēm, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta pirmo teikumu aprēķinātā nodokļa summa jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12. Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies nepilnu periodu pirms pirmstaksācijas perioda, jāveic šāda korekcija attiecībā uz nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(3) Nodokļa maksātāji, kuriem pirmstaksācijas periodā vai taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda piemērota nodokļa atlaide saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", šā panta pirmajā daļā paredzētos avansa maksājumus nosaka, ņemot vērā iepriekšminētajā likumā taksācijas periodam paredzētos atvieglojumu nosacījumus.

(31) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minēto likumu, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.1 daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minēto likumu, tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"

(4) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(5) Nodokļa maksātāji, kuru ikmēneša avansa maksājumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu pirmstaksācijas periodos nav pārsnieguši 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī — līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(6) Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

(7) Par šā likuma 22. un 23.pantā minēto maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā nodokļa maksātājiem aprēķina kavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Ja jaunizveidota nodokļa maksātāja pirmais taksācijas periods ilgst 12 mēnešus vai mazāk, šis nodokļa maksātājs nodokļa avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu var veikt labprātīgi. Ja jaunizveidota nodokļa maksātāja pirmais taksācijas periods ir garāks par 12 mēnešiem, šis nodokļa maksātājs nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi. Par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu šis nodokļa maksātājs avansa maksājumus veic 0,50 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī.

(9) Nodokļa maksātājiem ar izteiktu darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo nodokļa maksātāju ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

(10) Nodokļa maksātāja nodokļa avansa maksājumi nosakāmi, neņemot vērā jebkādus zaudējumus, kuri uz to ir pārnesti vai var tikt pārnesti no cita nodokļa maksātāja atbilstoši šā likuma 14.1 panta noteikumiem.

(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 25.11.1999., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

24.pants. Nodokļa ieturēšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu, ja šā panta 1.1 daļā nav noteikts citādi.

(11) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram — nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas.

(2) Summas izmaksātājam ir jāveic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam un naudas saņēmējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 25.11.1999. un 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

25.pants. Nodokļa maksāšanas uzsākšana un izbeigšana

(1) Ja nodokļa maksātājam — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā pirmo reizi jāsāk maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no brīža, kad attiecīgajam maksātājam jāsāk maksāt nodokli, līdz gada beigām.

(2) Ja nodokļa maksātājs — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no gada sākuma līdz brīdim, kad attiecīgais maksātājs beidz maksāt šo nodokli, saglabājot maksātāja atbildību attiecībā uz visām šā likuma normām par šo periodu.

(3) Juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā Eiropas komercsabiedrība un Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodokli sāk maksāt ar dienu, kad tā tiek reģistrēta Latvijā, un izbeidz dienā, kad tā pabeigusi juridiskās adreses pārcelšanu, reģistrējot šo faktu jaunajā, tās juridiskajai adresei atbilstošajā reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

26.pants. Atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 20.12.2004., 20.10.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

26.1 pants. Izvairīšanās no nodokļiem novēršana

(1) Šā likuma 6.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 13.panta 3.1 daļa un 14.panta 1.2 daļa nav piemērojama, ja tiek konstatēts, ka juridiskās adreses pārcelšanas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(2) Ja juridiskās adreses pārcelšanu neveic pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, tas var radīt pieņēmumu, ka attiecīgās darbības galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

27.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets nosaka:

1) šajā likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

2) ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus un šajā likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;

3) nosacījumus nodokļa ieturēšanai no nerezidentiem izmaksājamām summām;

4) īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai iekšzemes uzņēmumiem, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

5) procedūras maksājumu, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas;

6) darījuma patiesās vērtības noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem;

7) nodokļa avansa maksājumu noteikšanas metodoloģiju;

8) šā likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamās situācijas un aprēķinu formulas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

Pārejas noteikumi

1. Likums piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 1995.gada 1.janvāri.

2. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu un 12. panta trešo daļu, tiek ieturēts no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995. gada 1. aprīli. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi.

3. Dividendes, kuras izmaksā nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem par ienākumiem, kas gūti laika posmā līdz 1994. gada 31. decembrim, ar šo nodokli netiek apliktas.

4. Līdz 1994.gada 31.decembrim iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu nolietojumu apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķina pēc to bilances atlikuma vērtības uz 1995. gada 1. janvāri, ņemot vērā šā likuma 13. panta trešās daļas prasības.

5. Nemateriālie ieguldījumi, kuri izveidoti līdz 1994. gada 31. decembrim, jānoraksta piecu gadu laikā no to izveidošanas dienas, izņemot ieguldījumus, kuri saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturtās daļas noteikumiem nav norakstāmi. Par šo ieguldījumu nenorakstīto vērtību ir jāpalielina 1995. gada un turpmāko gadu apliekamais ienākums - katru gadu par summu, kas atbilst šo ieguldījumu gadā norakstāmajai vērtībai.

6. Apliekamo ienākumu 1995.-1996. gadā var samazināt par zaudējumiem, kas uzņēmumiem radušies līdz 1994. gada 31.decembrim un aprēķināti saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 22. pantu, ja šie zaudējumi ir fiksēti peļņas nodokļa aprēķinā (atskaitē) par 1994. gadu. Zaudējumus par 1993.gadu var segt ne vēlāk kā 1995.gadā.

7. Peļņas nodokļa parādi vai, ja šādu parādu nav, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par to zaudējumu summu, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā, ir dokumentāri pierādīti un nav tikuši kompensēti no 1994. gada vai iepriekšējo gadu valsts budžeta. Šie zaudējumi aprēķināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz summām, kas ir aprēķinātas kā pamatparāda palielinājums un nokavējuma naudas, kuras var samazināt tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

8. Maksātāji par 1995. gadu un 1996. gada janvāri - aprīli izdara avansa maksājumus 0,75 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nomaksājuši izložu un azartspēļu nodokli un nodevu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) avansa maksājumus neizdara.

9. Uzņēmumi, kuri iesnieguši pārskatu par peļņas nodokļa maksājumiem 1994.gada pirmajos deviņos mēnešos un šajā pārskatā ir uzrādījuši zaudējumus, avansa maksājumus par 1995.gada janvāri - aprīli neizdara.

Ja uzņēmuma 1994.gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995.gadu nav jāizdara, izņemot šo pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1994. gada 31. decembrī bija 1 miljons latu un lielāka vai neto apgrozījums 1994. gadā bija 2,5 miljoni latu un lielāks, iesniedz pārskatu un nodokļa deklarāciju par 1995. gada pirmo pusgadu ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. jūlijam un 1995. gada augustā - decembrī izdara avansa maksājumus par atlikušajiem mēnešiem, kā arī 1996. gada janvārī - aprīlī šādā veidā:

1) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā ir guvis apliekamus ienākumus, avansa maksājumi par katru atlikušo mēnesi un 1996. gada janvārī - aprīlī ir vienādi ar vienu piekto daļu no divkāršotas 1995. gada pirmā pusgada deklarētās nodokļa summas, no kuras atņemti faktiski izdarītie avansa maksājumi 1995. gada septiņos mēnešos, tajā skaitā peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu;

2) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, 1995. gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 1996. gada janvārī avansa maksājumi nav jāizdara. Gada pārskats par 1995. gadu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija šādiem nodokļa maksātājiem ir jāsastāda un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996. gada februārim un par 1996. gada februāri - aprīli jāizdara avansa maksājumi vienas divpadsmitās daļas apmērā no nodokļa summas par 1995. gadu. Šie nodokļa maksātāji saglabā tiesības šā likuma 22. pantā noteiktajos termiņos iesniegt precizētu gada pārskatu un nodokļa deklarāciju, taču, ja 1996. gada februārī - aprīlī atbilstoši precizētajai nodokļa deklarācijai ir bijuši samazināti avansa maksājumi, nodokļa maksātājam jāmaksā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda par samazinātās summas daļu;

3) šādā kārtībā nodokļa avansa maksājumus var izdarīt arī citi šajā punktā neminēti nodokļa maksātāji, ja tie iesniedz pusgada pārskatu un nodokļa deklarāciju.

11. Peļņas nodokļa avansa maksājumi, kas izdarīti 1995. gadā, ir ņemami vērā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 1995. gadu, bet šo pārejas noteikumu 12. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1995. gadu.

12. Peļņas nodokļa maksātājiem, kuri atbilstoši šā likuma 2. panta ceturtās daļas noteikumiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem:

a) līdz 1995. gada 1. maijam jāreģistrējas pašvaldībās pēc to atrašanās vietas (juridiskās adreses) kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem;

b) sākot ar 1995. gada otro ceturksni, ir jāizdara iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

c) izdarītie peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu ir ņemami vērā, aprēķinot kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokli 1995. gadam.

13. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

14. Šā likuma 6.panta astotā, devītā un desmitā daļa nav attiecināma uz aizņēmumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 37./38.nr.; 1992, 18./19., 27./28., 29./31. nr.; 1993, 16./17. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 12. nr.), taču saglabājas šā nodokļa maksātāju atbildība pēc visām šā likuma normām par periodu līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 20.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.janvāra lēmums "Par dažu ražošanas apvienības "LITTA" uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa maksāšanas" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991, 9./10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 12.novembra lēmums "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem uzņēmumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,18./19. nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.); (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.);

8) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.);

9) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 2.decembra lēmums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52. nr.);

10) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 31.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 4.septembra likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par peļņas nodokli"" 8.panta un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta piemērošanu".

16. 8.1 panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas izveidotas 1999.-2008.gadā.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.1999.)

17. 6.panta 5.1 daļu, grozījumus 11.pantā, 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 14.panta trešajā daļā, kā arī 23.panta 3.1 daļu piemēro, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs — iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība — iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Grozījumi likuma 14.pantā attiecināmi uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

21. Grozījums likuma 18.1 panta 2.punktā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 2001.gada 1.janvāri.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

22. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.maijam nosaka kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumiem izsniedzams Labas ražošanas prakses sertifikāts.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

23. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

29. 6.1 panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 — tonnāžai no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikuma iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk izdarīt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

32. Ja iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 2002.gadā ir iesniedzis pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, bet šis statuss nav piešķirts, tad šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

35. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījumu un 4.1 daļas stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

36. Šā likuma 6.2 un 6.3 panta stāšanās spēkā attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu (turpmāk — uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

38. Vienlaikus ar 2003.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

39. Nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu laikā, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

40. Grozījumi šā likuma 2.panta trešajā daļā, 6.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 6.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā (attiecībā uz šo daļu izslēgšanu), 6.4 pants, grozījumi 15.panta otrajā daļā, 22.pantā un 23.panta 3.1 daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

41. Šā likuma 1.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā (izņemot šo pārejas noteikumu 34.punktā atrunāto gadījumu), divdesmitā un divdesmit pirmā daļa, 6.2 pants un 6.3 pants (izņemot šo pārejas noteikumu 36.punktā atrunāto gadījumu), 8.1 panta 5.1 daļa, 14.panta 8.1, 11.1 daļa un grozījumi 14.panta četrpadsmitajā daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu) un piecpadsmitajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

42. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 14.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

43. Grozījumi 6.panta ceturtās daļas 1.punktā, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanos."

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, — arī uz statūtsabiedrībām.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

45. (Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a) līdz 2005.gada 30.jūnijam — 15 procenti,

b) no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam — 10 procenti,

c) no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procenti;

2) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu — 5 procenti.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

48. Šā likuma 3.panta 4.3 un 4.4 daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.1 daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

52. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

53. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

54. Ja kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

54.1 Ja kooperatīvā sabiedrība, kas ierakstīta Uzņēmumu reģistrā, izdara grozījumus statūtos par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, šīs kooperatīvās sabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kādu palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļu vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58.1 Izmaksājot kooperatīvās sabiedrības biedram — nerezidentam — vai kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram — nerezidentam — no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātajā rezerves fondā (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) izveidotās speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārreģistrējot par kooperatīvo sabiedrību vai reorganizējot par kapitālsabiedrību, un kuras nav uzskatāmas par kooperatīvās sabiedrības vai kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa pārreģistrācijas dienā.

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

61.1 Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība taksācijas periodā, kurā tā izdara statūtos grozījumus par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa dienā, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" apliekamo ienākumu, šo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu, kuri ieskaitīti rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem" 5.panta otro daļu, un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja šos atskaitījumus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, vai reliģiskajām organizācijām, ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1) ja ziedots Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam, — par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2) ja ziedots biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, — par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Sabiedriskā labuma komisijai pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.1 punktu, 6.panta 5.2 daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.1 daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66.1 Grozījumi šā likuma 20.pantā attiecībā uz 2.1daļas izteikšanu jaunā redakcijā aizstāj tos grozījumus šā likuma 20.pantā, kuri izdarīti saskaņā ar 2005.gada 20.oktobrī Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" un kuri paredz papildināt 20.pantu ar 2.1 daļu.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

67. Ja bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību vai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, tad no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrātā rezerves fonda veido speciālo rezervi. Bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrāto rezerves fondu (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), kurš ir ieskaitīts speciālajā rezervē, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbības laikā aizliegts izmaksāt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) vai kooperatīvās sabiedrības biedriem. Kooperatīvās sabiedrības biedriem vai kapitālsabiedrības dalībniekiem sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā izmaksātās summas no speciālās rezerves, kuras tajā ir ieskaitītas kā bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātais rezerves fonds (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), apliek ar ienākuma nodokli nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

68. Piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem līdz to izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav uzskatāmi:

1) valsts uzņēmumi, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

2) bezpeļņas organizācijas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

69. Nodokļa maksātājiem, par kuriem līdz 2005.gada 31.decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu šā likuma 17.1 pantā noteiktajā kārtībā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim), ir tiesības uzsākt investīciju projektu, piemērojot 17.1 pantā noteikto atlaidi, ar brīdi, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par investīciju projekta atbalstu, arī tad, ja Eiropas Komisijas lēmums pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

70. Likuma 19.pantā noteiktā nodokļa atlaide ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim. Minēto nodokļa atlaidi nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot par visu taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

71. Grozījumi likuma 2.panta trešajā daļā, grozījumi 6.pantā attiecībā uz 5.1 un 5.2 daļu izslēgšanu, 6.panta 5.3 daļa, grozījumi 13.panta pirmās daļas 8.punktā, 13.panta desmitā un vienpadsmitā daļa, grozījumi 22.panta astotajā daļā un pārejas noteikumu 61.punktā, kā arī pārejas noteikumu 54.1, 58.1, 61.1 un 68.punkts piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

72. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 27.pantu izdotie Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

75. Grozījumi 11.panta ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007)

76. Grozījumi 14.1 panta otrajā, trešajā, sestajā daļā, 6.1 daļa, grozījumi septītajā daļā, 7.1 daļa, grozījumi astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā daļā un divpadsmitā daļa piemērojama, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Likuma 1.panta divdesmit sestā daļa, 6.panta pirmās daļas 13. un 14.punkts un 13.panta pirmās daļas 3.1, 8.1 un 8.2 punkts piemērojams vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem, kas iegādāti pēc to likuma normu spēkā stāšanās, kas nosaka reprezentatīva vieglā automobiļa statusu.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) Padomes 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/123/EK, ar ko groza direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs;

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs;

7) Padomes 2005.gada 17.februāra direktīvas 2005/19/EK, ar ko groza direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

8) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.februārī.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 1.martā
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
1.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma šā likuma 1.panta deviņpadsmitā daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Kommanditgesellschaft auf Aktien", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit", "Erwerbsund Wirtschafts­genossenschaft", "Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Austrijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 2.punktā minētais nodoklis.

3. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem ir "société anonyme"/"naamloze vennootschap", "société en commandite par actions"/"commanditaire vennootschap op aandelen", "société privée à responsabilité limitée"/"besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité limitée"/"coöperatieve vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "société coopérative à responsabilité illimitée"/"coöperatieve vennootschap met onbeperkte aansprakelijkheid", "société en nom collectif"/"vennootschap onder firma", "société en commandite simple"/"gewone commanditaire vennootschap", publisks uzņēmums, kas ir pieņēmis vienu no iepriekš minētajām juridiskajām formām, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Beļģijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 3.punktā minētais nodoklis.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Bulgārijas tiesību aktiem ir "събирателното дружество", "командитното дружество", "дружеството с ограничена отговорност", "акционерното дружество", "командитното дружество с акции", "неперсонифицирано дружество", "кооперации", "кооперативни съюзи" "държавни предприятия", kura dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem un veic komercdarbību.

5. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným".

6. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab", "anpartsselskab", vai cita sabiedrība, uz ko attiecas nodokļi saskaņā ar Uzņēmuma peļņas nodokļa aktu, ciktāl tās ar nodokļiem apliekamais ienākums ir aprēķināts un aplikts ar nodokļiem saskaņā ar vispārējiem nodokļu tiesību aktu noteikumiem, ko piemēro "aktieselskaber".

7. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "sociétés par actions simplifiées", "sociétés d'assurances mutuelles", "caisses d'épargne et de prévoyance", "sociétés civiles", uz kuru automātiski attiecas uzņēmuma peļņas nodoklis, "coopératives", "unions de coopératives", rūpniecības un tirdzniecības publiskā iestāde vai uzņēmums, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Francijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 6.punktā minētais nodoklis.

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Grieķijas tiesību aktiem ir "ανώνυµη εταιρεία", "εταιρεία περιορισµένης ευθύνης (Ε.Π.Ε.)", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Grieķijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 7.punktā minētais nodoklis.

9. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu".

10. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni", "società in accomandita per azioni", "società a responsibilità limitata", "società cooperative", "società di mutua assicurazione", vai valsts uzņēmums, kura darbība ir pilnīgi vai galvenokārt komerciāla.

11. Sabiedrība, kas inkorporēta vai pastāv saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar "Industrial and Provident Societies Act" (Rūpnieciskās un sociālās nodrošināšanas sabiedrību aktu), būvniecības sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar "Building Societies Acts" (Būvniecības sabiedrību aktiem), un trasta krājbankas 1989.gada "Trustee Savings Banks Act" (Trasta krājbanku akta) nozīmē.

12. Atbilstoši Kipras tiesību aktiem "εταιρείες", kā definēts attiecīgos likumos par ienākuma nodokļiem.

13. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Luksemburgas tiesību aktiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée", "société coopérative", "société coopérative organisée comme une société anonyme", "association d'assurances mutuelles", "association d'épargne-pension", "entreprise de nature commerciale, industrielle ou minière de l'Etat, des communes, des syndicats de communes, des établissements publics et des autres personnes morales de droit public", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Luksemburgas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 14.punktā minētais nodoklis.

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en commandite li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

16. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennnootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid", "Open commanditaire vennootschap", "Coöperatie", "onderlinge waarborgmaatschappij", "Fonds voor gemene rekening", "vereniging op coöperatieve grondslag", "vereniging welke op onderlinge grondslag als verzekeraar of kredietinstelling optreedt", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Nīderlandes tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 16.punktā minētais nodoklis.

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas ir reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Rumānijas tiesību aktiem ir "societãþi pe acþiuni", "societãþi în comanditã pe acþiuni", "societãþi cu rãspundere limitatã".

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnosť", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnosť".

21. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo".

22. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag", "osuuskunta/andelslag", "säästöpankki/sparbank", "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima", "sociedad comanditaria por acciones", "sociedad de responsabilidad limitada", publisko tiesību subjekts, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām, vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 22.punktā minētais nodoklis.

24. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "szövetkezet".

25. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft", "Kommanditgesellschaft auf Aktien", "Gesellschaft mit beschränkter Haftung", "Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit", "Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaft", "Betriebe gewerblicher Art von juristischen Personen des öffentlichen Rechts", vai cita sabiedrība, kas izveidota atbilstoši Vācijas tiesību aktiem un uz ko attiecas šā likuma 2.pielikuma 24.punktā minētais nodoklis.

26. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag", "ekonomiska föreningar", "sparbanker", "ömsesidiga försäkringsbolag".

27. Sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem un Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, un kooperatīvā sabiedrība, kas inkorporēta saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem un Padomes 2003.gada 22.jūlija direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
2.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma šā likuma 1.panta deviņpadsmitā un 19.1 daļa, un šo nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Corporation tax Apvienotajā Karalistē.

2. Körperschaftsteuer Austrijā.

3. Impôt des sociétés/vennootschapsbelasting Beļģijā.

3.1 корпоративен данък Bulgārijā.

4. Daň z příjmů právnických osob Čehijas Republikā.

5. Selskabsskat Dānijā.

6. Impôt sur les sociétés Francijā.

7. Φόρος εισοδήμιτος νομκών προσώπων Grieķijā.

8. Tulumaks Igaunijā.

9. 9. Imposta sul reddito della societa Itālijā.

10. Corporation tax Īrijā.

11. Φόρος εισοδήματος Kiprā.

12. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā.

13. Pelno mokestis Lietuvā.

14. Impôt sur le revenu des collectivités Luksemburgā.

15. Taxxa fuq l-income Maltā.

16. Vennootschapsbelasting Nīderlandē.

17. Podatek dochodowy od osób prawnych Polijā.

18. Imposto sobre o rendimento da pessoas colectivas Portugālē.

18.1 impozit pe profit, impozitul pe veniturile obţinute din România de nerezidenţi Rumānijā.

19. Daň z príjmov právnických osôb Slovākijā.

20. Davek od dobička pravnih oseb Slovēnijā.

21. Yhteisöjen tulovero/inkomstskatten för samfund Somijā.

22. Impuesto sobre sociedades Spānijā.

23. Társasági adó Ungārijā.

24. Körperschaftsteuer Vācijā.

25. Statlig inkomstskatt Zviedrijā.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
3.pielikums
Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma šā likuma 1.panta 19.1 daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

1. Uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

2. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft" un "Gesellschaft mit beschränkter Haftung".

3. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap/société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen/société en commandite par actions, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid/société privée à respons".

3.1 Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Bulgārijas tiesību aktiem ir "събирателното дружество", "командитното дружество", "дружеството с ограничена отговорност", "акционерното дружество", "командитното дружество с акции", "кооперации", "кооперативни съюзи", "държавни предприятия", kura dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem un veic komercdarbību.

4. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Čehijas Republikas tiesību aktiem ir "akciová společnost", "společnost s ručením omezeným", "veřejná obchodní společnost", "komanditní společnost", "družstvo".

5. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem ir "aktieselskab" un "anpartsselskab".

6. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem ir "société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée", un rūpnieciski un komerciāli publiskas iestādes un uzņēmumi.

7. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem ir "ανώνυμη εταιρ ία".

8. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem ir "täisühing", "usaldusühing", "osaühing", "aktsiaselts", "tulundusühistu".

9. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir "società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata", un valsts vai privātas iestādes, kas veic rūpnieciskas un komerciālas darbības.

10. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem ir "public company limited by shares or by guarantee", "private company limited by shares or by guarantee", struktūra, kas reģistrēta saskaņā ar "Industrial and Provident Societies Acts", vai "building society", kas reģistrēta saskaņā ar "Building Societies Acts".

11. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Kipras tiesību aktiem ir "company in accordance with the Companýs Law, Public Corporate Body as well as any other Body which is considered as a company in accordance with the Income tax Laws".

12. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Latvijas tiesību aktiem ir "akciju sabiedrība", "sabiedrība ar ierobežotu atbildību".

13. Sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Lietuvas tiesību aktiem.

14. Sabiedrība, kas saskaņā ar Luksemburgas likumiem ir "société anonyme", "société en commandite par actions", "société à responsabilité limitée".

15. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Maltas tiesību aktiem ir "Kumpaniji ta' Responsabilita' Limitata", "Soċjetajiet en akkomandita li l-kapital tagħhom maqsum f'azzjonijiet".

16. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir "naamloze vennootschap", "besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid".

17. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Polijas tiesību aktiem ir "spółka akcyjna", "spółka z ograniczoną odpowiedzialnością".

18. Komercsabiedrība vai saskaņā ar civiltiesībām izveidota komercsabiedrība, kooperatīvs un valsts uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem.

18.1 Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Rumānijas tiesību aktiem ir "societăţi pe acţiuni", "societăţi în comandită pe acţiuni", "societăţi cu răspundere limitată".

19. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovākijas tiesību aktiem ir "akciová spoločnos", "spoločnosť s ručením obmedzeným", "komanditná spoločnos", "verejná obchodná spoločnos", "družstvo".

20. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Slovēnijas tiesību aktiem ir "delniška družba", "komanditna delniška družba", "komanditna družba", "družba z omejeno odgovornostjo", "družba z neomejeno odgovornostjo".

21. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir "osakeyhtiö/aktiebolag, osuuskunta/andelslag, säästöpankki/sparbank", "vakuutusyhtiö/försäkringsbolag".

22. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ir "sociedad anónima, sociedad comanditaria por acciones, sociedad de responsabilidad limitada", un tādas publisko tiesību iestādes, kuras darbojas saskaņā ar privāttiesībām.

23. Sabiedrība, kuras nosaukums atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem ir "közkereseti társaság", "betéti társaság", "közös vállalat", "korlátolt felelősségű társaság", "részvénytársaság", "egyesülés", "közhasznú társaság", "szövetkezet".

24. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir "Aktiengesellschaft, Kommanditgesellschaft auf Aktien, Gesellschaft mit beschraenkter Haftung", "bergrechtliche Gewerkschaft".

25. Uzņēmējsabiedrība, kas saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem ir "aktiebolag", "försäkringsaktiebolag".

12.06.2007