Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums — ieguldījums, kas kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek veikts pirmajos piecos gados kopš tās reģistrēšanas komercreģistrā un kas var ietvert arī kapitāla daļu emisijas uzcenojumu vai īstenoties tāda aizdevuma veidā, kura izsniegšanas noteikumi ir aizņēmējam labvēlīgāki nekā tie, ar kādiem šādu aizdevumu izsniegtu savstarpēji nesaistīti komersanti, un kurš paredz aizdevēja tiesības neatmaksāto aizdevuma daļu konvertēt tai atbilstoša skaita kapitālsabiedrības (aizņēmēja) pamatkapitāla daļās (akcijās). Šis ieguldījums paredzēts vismaz vienam no šādiem mērķiem:
a) kapitālsabiedrības nodibināšana, tai skaitā produkta vai saimnieciskās darbības modeļa izstrāde, izpēte, novērtēšana un apstiprināšana,
b) kapitālsabiedrības izaugsme, tai skaitā produkta vai saimnieciskās darbības modeļa attīstīšana,
c) kapitālsabiedrības darbības attīstīšana;
2) atbalsta programmas — valsts atbalsta pasākumu kopums, kas veicina inovatīva produkta attīstīšanu un pētniecību un kas tiek īstenots kā:
a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai, šajā likumā noteiktajā kārtībā piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus,
b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei saskaņā ar šā likuma 7. pantu;
3) fiksēts maksājums — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk — obligātās iemaksas) galīgs mēneša maksājums, ko jaunuzņēmums veic par darba ņēmēju, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
4) inovatīvs produkts — prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu;
5) jaunuzņēmums — kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību;
6) jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija — koleģiāla lēmējinstitūcija, kurai ir šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā (pētniecības produktu komercializāciju).
3. pants. Likuma darbības joma
Šis likums nosaka:
1) atbalsta programmas, to piešķiršanas kritērijus, kā arī jaunuzņēmumam piešķirtā atbalsta administrēšanas kārtību;
2) riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumus;
3) jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas (turpmāk — Komisija) izveidošanas kārtību un kompetenci.
4. pants. Atbalsta programmu piešķiršanas kritēriji
(1) Atbalsta programmas var piešķirt jaunuzņēmumam, kas pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā atbilst šādiem kritērijiem:
1) kvalificēts riska kapitāla investors, kas nav ar jaunuzņēmumu saistīta persona Komerclikuma 184.1 panta izpratnē (par saistītu personu netiek uzskatīts kvalificēts riska kapitāla investors, kas veic atkārtotu ieguldījumu vienā un tajā pašā jaunuzņēmumā), pēdējo 24 mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums dalībai atbalsta programmā, ir veicis agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz 30 000 euro apmērā pieteiktās biznesa idejas īstenošanai saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu vai ieguldījumu vismaz 15 000 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu:
a) jaunuzņēmumā,
b) jaunuzņēmuma mātes vai meitas sabiedrībā, kas atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2) jaunuzņēmuma nodokļu parāds nepārsniedz 150 euro;
3) jaunuzņēmumam nav pasludināts maksātnespējas process.
(2) Uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā minēto jaunuzņēmuma mātes vai meitas sabiedrību attiecas šādas prasības:
1) sabiedrība un jaunuzņēmums pilnīgi vai daļēji darbojas vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos;
2) sabiedrības nodokļu parāds nepārsniedz 150 euro;
3) sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process.
(3) Ja jaunuzņēmums atbilst šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, bet nav saņēmis agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu, tas var pieteikties uz atbalstu šajā likumā noteiktajās atbalsta programmās, ja iesniedz informāciju, kas apliecina inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību. Komisija var pieprasīt no jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām atzinumu par jaunuzņēmuma atbilstību šā likuma 1. panta 5. punkta prasībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Komisija pieprasa un izvērtē minēto informāciju.
(03.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
5. pants. Riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi
(1) Kvalificēts riska kapitāla investors (turpmāk — investors) ir persona vai lietu kopība, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem, proti, ir:
1) persona vai lietu kopība, kas reģistrēta kā alternatīvo ieguldījumu fonds vai fonda pārvaldnieks Latvijā atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam vai citā valstī atbilstoši līdzvērtīgam normatīvajam regulējumam par alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku reģistrēšanu un licencēšanu un pēdējo triju gadu laikā no investora pieteikuma iesniegšanas dienas veikusi tieši vai, ja investors ir fonda pārvaldnieks, ar tā pārvaldītā fonda starpniecību agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trijās kapitālsabiedrībās un vismaz 30 000 euro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla;
2) juridiskā persona, kas pēdējo triju gadu laikā no investora pieteikuma iesniegšanas dienas īstenojusi vismaz triju tādu īstermiņa (ne vairāk kā 12 mēneši) pasākumu un darbību kopumu, kura ietvaros nodrošinātas lietpratēju konsultācijas pircēju, piegādātāju, partneru un investoru piesaistīšanai ar mērķi izstrādāt, izpētīt, novērtēt, apstiprināt un attīstīt produktu vai pakalpojumu, vai biznesa darbības modeli, veicināt ieiešanu tirgū (akcelerācijas programma), un veikusi agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz 10 kapitālsabiedrībās un vismaz 15 000 euro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 15 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla;
3) fiziskā persona, kas ieguvusi komercdarbības pieredzi un no tai piederošiem finanšu līdzekļiem pēdējo piecu gadu laikā no investora pieteikuma iesniegšanas dienas veikusi agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz divās kapitālsabiedrībās — ja tā nav ar šīm kapitālsabiedrībām saistīta persona Komerclikuma 184.1 panta izpratnē — vismaz 15 000 euro apmērā katrā, bet kopumā ne mazāk kā 60 000 euro, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla;
4) juridiskā persona, no kuras kapitāla daļām vairāk nekā 50 procenti ir tādu personu turējumā, no kurām katra pēdējo piecu gadu laikā no investora pieteikuma iesniegšanas dienas ir veikusi agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz divās kapitālsabiedrībās — ja tā nav ar šīm kapitālsabiedrībām saistīta persona Komerclikuma 184.1 panta izpratnē — vismaz 15 000 euro apmērā katrā, bet kopumā ne mazāk kā 60 000 euro, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.
(2) Par kvalificētiem riska kapitāla investoriem nevar būt personas, kuru veiktie ieguldījumi atzīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
6. pants. Atbalsta programma fiksēta maksājuma veikšanai
(1) Jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantu.
(2) Fiksēto maksājumu par darba ņēmēju jaunuzņēmums veic par kalendāra mēnesi arī tad, ja darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātie ienākumi kalendāra gadā ir sasnieguši obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
(3) Fiksēto maksājumu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām darba ņēmējam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".
(4) Ja jaunuzņēmuma darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātie ienākumi kalendāra gadā pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, jaunuzņēmumam ir pienākums papildus veikt solidaritātes nodokļa maksājumus saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu.
(5) Ja jaunuzņēmums par darba ņēmēju veic fiksēto maksājumu, tad darba ņēmējs ar darba devēja starpniecību veic papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Iepriekš minētās iemaksas veic vismaz 10 procentu apmērā no darba ņēmējam algotā darbā aprēķinātā bruto ienākuma (kas nav lielāks par obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru gadā) un šā panta pirmajā daļā noteiktā fiksētā maksājuma objekta starpības. Darba ņēmējs informē darba devēju par savu izvēli veikt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šādu izvēli darba ņēmējs izdara vienu reizi atbalsta periodā.
(6) Jaunuzņēmums fiksēto maksājumu un solidaritātes nodokļa maksājumus veic un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un termiņos.
(7) Ja jaunuzņēmums plāno veikt fiksēto maksājumu par darba ņēmēju, tas, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē par to, ka darba devējs ir jaunuzņēmums, ka par darba ņēmēju tiek veikts fiksēts maksājums un ka jaunuzņēmuma darba ņēmējam ir pienākums veikt papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šo informāciju ietver darba līgumā.
(8) Jaunuzņēmums var precizēt darba ņēmēja ienākumus, obligātās iemaksas un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(9) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā jaunuzņēmums iesniedz ziņojumu par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem;
2) kārtību, kādā jaunuzņēmums veic fiksēto maksājumu, maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā;
3) kā jaunuzņēmums pāriet uz vispārējo nodokļu maksāšanas kārtību un pilda citus pienākumus pēc tam, kad ir zaudējis tiesības veikt fiksēto maksājumu.
7. pants. Atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei
(1) Jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties uz atbalsta programmu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.
(2) (Izslēgta ar 03.09.2020. likumu)
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par atbalsta programmu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, nosakot kārtību, kādā tiek piešķirts atbalsts jaunuzņēmumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
8. pants. Ar atbalsta programmām saistītie nodokļu atvieglojumi
(1) Atbalsta periodā, kad jaunuzņēmums piedalās vienā vai abās šā likuma 6. un 7. pantā noteiktajās atbalsta programmās:
1) jaunuzņēmuma darba ņēmējs, par kuru veikts fiksētais maksājums par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli;
2) (izslēgts ar 12.04.2018. likumu).
(2) Darba ņēmējam, kas par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, taksācijas gada periodā, kurā tas bijis jaunuzņēmuma darba ņēmējs, nav tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu (to atļauts piemērot tikai pensijas ienākumam) un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kā arī tas nevar būt apgādībā esoša persona saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Jaunuzņēmuma darba ņēmējs, ja tas gūst citus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, nav tiesīgs attaisnotajos izdevumos iekļaut valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus un solidaritātes nodokļa maksājumus, kas veikti no jaunuzņēmumā gūtā algota darba ienākuma, kā arī taksācijas gada attaisnotos izdevumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 8. punktu.
(3) (Izslēgta ar 12.04.2018. likumu)
(4) (Izslēgta ar 12.04.2018. likumu)
(5) (Izslēgta ar 12.04.2018. likumu)
(6) (Izslēgta ar 12.04.2018. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
9. pants. Atbalsta programmu ietvaros piemērojamie valsts atbalsta nosacījumi
(1) Šā likuma 6., 7. un 8. pantā noteiktie atbalsta pasākumi tiek īstenoti kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas (ES) 2013. gada 18. decembra regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L352/1) (turpmāk — Komisijas regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
(2) De minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī — 200 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
(3) Ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, atbalstu, kas sniegts šā likuma ietvaros, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
(4) Jaunuzņēmums ir atbildīgs par šajā pantā noteiktā maksimāli pieļaujamā atbalsta apmēra ievērošanu viena vienota uzņēmuma līmenī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
10. pants. Atbalsta programmas periods
(1) Atbalsta programmas periods, izņemot šā panta 1.1 daļā minēto gadījumu, ir divpadsmit mēneši, skaitot no dienas, kad stājas spēkā Komisijas lēmums par atbalsta programmas piešķiršanu.
(11) Atbalsta programmas periods ir 24 mēneši, ja jaunuzņēmums, iesniedzot pieteikumu dalībai programmā, to lūdzis un kvalificēts riska kapitāla investors veicis jaunuzņēmumā agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz 150 000 euro apmērā 24 mēnešu laikā no dienas, kad minētais pieteikums iesniegts.
(2) Šā likuma 19. panta trešajā daļā minētajos gadījumos atbalsta programmas periods skaitāms no dienas, kad stājas spēkā Komisijas lēmums par atbalsta programmas piešķiršanu, līdz dienai, kad jaunuzņēmums zaudē tiesības izmantot atbalsta programmu.
(3) Par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai sniegusi atzinumu par nosacījumu izpildi šā likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
11. pants. Atbalsta programmu izmantošanas ierobežojumi
(1) Jaunuzņēmums nav tiesīgs saņemt atbalstu par darba ņēmēju, par kuru tam vai citam jaunuzņēmumam atbalsta periodā ir piešķirts šajā likumā minētais atbalsts.
(2) Atbalsta periodā jaunuzņēmums var pieteikties uz papildu atbalstu, kas noteikts šā likuma 6. un 7. pantā, bet nevar to izmantot ilgāk kā līdz tā atbalsta perioda beigām, par kuru iepriekš ir lēmusi Komisija.
(21) Jaunuzņēmums var pieteikties atbalstam atkārtoti, ja ir izpildījis visus šajā likumā noteiktos pienākumus iepriekšējā atbalsta saņemšanas periodā.
(22) Ja jaunuzņēmums atkārtoti piesakās atbalstam, Komisija vērtē jaunuzņēmuma atbilstību šā likuma 4. panta un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasībām.
(23) Atkārtoti piesakoties atbalstam, jaunuzņēmums var pamatot savu atbilstību šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta prasībai par agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu, ar ko tas ir kvalificējies atbalstam iepriekš, ja atbalsts tiek pieprasīts par periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus no dienas, kad pieņemts iepriekšējais lēmums par atbalsta piešķiršanu.
(24) Ja jaunuzņēmums atkārtoti piesakās atbalsta programmām, atbalsta periods nav ilgāks par pieciem gadiem no pirmreizējās atbalsta piešķiršanas dienas.
(3) Šā likuma 6., 7. un 8. pantā noteiktais atbalsts netiek sniegts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētajām nozarēm un darbībām. Ja jaunuzņēmums vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru un darbību vai to izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
12. pants. Atbalsta programmu piemērošanas secība
Atbalsts atbalsta programmu ietvaros tiek piešķirts šādā secībā:
1) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei;
2) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai;
3) iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide;
4) (izslēgts ar 12.04.2018. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
13. pants. Atbalsta programmas administrējošā iestāde
(1) Atbalsta programmas administrējošā iestāde ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrējošā iestāde administrē atbalsta programmas, tai skaitā rīcību Komisijas lēmuma izpildē, de minimis atbalsta piešķiršanā, apmēra noteikšanā un tā kontrolē.
14. pants. Komisija
(1) Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Komisijas personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.
(2) Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
15. pants. Komisijas kompetence
(1) Komisijas uzdevums ir pieņemt:
1) lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt to jaunuzņēmumam, kā arī atcelt lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu;
2) lēmumu par investora atbilstību vai neatbilstību šajā likumā noteiktajiem riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem un attiecīgi iekļaušanu vai neiekļaušanu kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, kā arī lēmumu par investora izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta.
(2) Komisijai ir tiesības:
1) uzaicināt ekspertus un citus lietpratējus piedalīties tās sēdēs un sniegt viedokli vai atzinumu;
2) pieprasīt no publiskās personas orgāna Komisijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā, bet ne tikai drošības jautājumos, par investoru piesaistīto naudas līdzekļu izcelsmi;
3) pieprasīt no jaunuzņēmuma, investora vai kvalificēta riska kapitāla investora ar tā komercdarbību saistīto informāciju, kas nepieciešama Komisijas uzdevumu izpildei;
4) pieprasīt no ārvalstu publiskās pārvaldes iestādēm un profesionālajām apvienībām atzinumus par investoru profesionālo praksi, lai varētu pieņemt lēmumu par investora atbilstību šajā likumā noteiktajiem riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem;
5) pieprasīt no jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām atzinumu par jaunuzņēmuma atbilstību šā likuma 1. panta 5. punkta prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
16. pants. Komisijas lēmuma pieņemšana, paziņošana un apstrīdēšana
(1) Komisija lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu pieņem mēneša laikā no šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 21. panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Komisija lēmumu pieņem atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajai daļai.
(2) Komisijas sekretariāts lēmumu paziņo, to nosūtot adresātam.
(3) Komisijas sekretariāts lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu vai par šā lēmuma atcelšanu paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.
(4) Komisijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.
Jaunuzņēmuma pieteikums dalībai atbalsta programmā un atbalsta programmas piešķiršanas tiesiskās sekas
17. pants. Jaunuzņēmuma pieteikuma iesniegšana
(1) Jaunuzņēmums, kas vēlas izmantot atbalsta programmu, iesniedz Komisijai šādus dokumentus:
1) pieteikumu dalībai atbalsta programmā;
2) apliecinājumu par kvalificēta riska kapitāla investora veikto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu;
3) pieteiktās biznesa idejas biznesa plānu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu formu un saturu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
18. pants. Atbalstīto jaunuzņēmumu reģistrs
(1) Informācija par atbalsta programmas piešķiršanu vai par to, ka tiesības izmantot atbalsta programmas ir zaudētas, tiek publicēta atbalstīto jaunuzņēmumu reģistrā.
(2) Atbalstīto jaunuzņēmumu reģistru ved Komisijas sekretariāts.
(3) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:
1) jaunuzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
2) attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas datums un numurs;
3) Komisijas lēmumā norādītā atbalsta programma.
(4) Atbalstīto jaunuzņēmumu reģistrs tiek publicēts Komisijas sekretariāta tīmekļvietnē.
19. pants. Jaunuzņēmuma pienākumi
(1) Jaunuzņēmumam, kurš izmanto vai vēlas izmantot atbalsta programmas, ir pienākums sniegt Komisijai patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas:
1) apliecina tā atbilstību šā likuma 4. pantā noteiktajiem kritērijiem;
2) saistīti ar izmaiņām šā likuma 4. pantā noteiktajos kritērijos, ne vēlāk kā desmit darbdienas pēc izmaiņu rašanās;
3) saistīti ar pieteiktās biznesa idejas biznesa plāna īstenošanas gaitu;
4) saistīti ar tā veikto komercdarbību un tam piešķirtās atbalsta programmas izmantošanu;
5) attiecas uz šajā likumā noteiktā atbalsta kumulāciju ar citu, šajā likumā neparedzētu atbalstu;
6) (izslēgts ar 03.09.2020. likumu);
7) apliecina, ka uz to neattiecas šajā likumā noteiktie atbalsta izmantošanas ierobežojumi.
(2) Jaunuzņēmums, kas atbalsta programmas periodā zaudējis tiesības izmantot šā likuma 6. un 8. pantā minētās atbalsta programmas, ne vēlāk kā viena kalendāra mēneša laikā pēc tiesību zaudēšanas veic pārrēķinu un nomaksā visus nodokļus vispārējā kārtībā par atbalsta programmas periodu, tai skaitā nokavējuma naudu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem. Veicot nodokļu nomaksu vispārējā kārtībā, ņem vērā iepriekš veikto fiksēto maksājumu un papildus veiktās obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto pārrēķinu jaunuzņēmums neveic, ja tas tiesības izmantot atbalsta programmu zaudējis tādēļ, ka iesniedzis pieteikumu par tā dalības atbalsta programmā atcelšanu, jo atbalsta programmas periodā ir pārsniedzis maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
20. pants. Atbalsta programmas izmantošanas tiesību zaudēšana
(1) Komisija lēmumu par atbalsta programmas piešķiršanu atceļ, ja jaunuzņēmums:
1) iesniedz pieteikumu par tā dalības atbalsta programmā atcelšanu;
2) nav ievērojis šā likuma 9. un 11. panta prasības;
3) neatbilst šā likuma 4. pantā noteiktajiem kritērijiem;
4) nav šajā likumā noteiktajā termiņā sniedzis Komisijai informāciju, kas saistīta ar izmaiņām šā likuma 4. pantā noteiktajos kritērijos;
5) pēc atkārtota Komisijas lūguma nav sniedzis patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecinātu tā atbilstību šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, vai informāciju par tā veikto komercdarbību un tam piešķirtās atbalsta programmas izmantošanu;
6) nav izpildījis atbalsta programmu izmantošanas nosacījumus;
7) (izslēgts ar 03.09.2020. likumu).
(2) Jaunuzņēmumam nav tiesību atkārtoti pretendēt uz atbalstu, ja tas iepriekš ir zaudējis tiesības izmantot atbalsta programmu, jo nav Komisijai sniedzis šajā likumā noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
Investora pieteikums un tiesiskās sekas, kas izriet no investora atzīšanas par kvalificētu riska kapitāla investoru
21. pants. Pieteikuma iesniegšana
(1) Ja investors vēlas tikt iekļauts kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, tas iesniedz Komisijai attiecīgu pieteikumu, tam pievienojot apliecinājumu par savu atbilstību šā likuma 5. panta prasībām.
(2) Ja investors nav iekļauts kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, to pievienojot jaunuzņēmuma pieteikumam dalībai atbalsta programmā (šā likuma 17. panta pirmā daļa).
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma un apliecinājuma formu un saturu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
22. pants. Kvalificēto riska kapitāla investoru saraksts
(1) Informācija par investora atbilstību riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumiem vai izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta tiek publicēta kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā.
(2) Kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstu ved Komisijas sekretariāts.
(3) Sarakstā ieraksta šādas ziņas:
1) kvalificētā riska kapitāla investora nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, vārds un uzvārds (fiziskajai personai), kontaktinformācija;
2) attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas datums un numurs.
(4) Kvalificēto riska kapitāla investoru saraksts tiek publicēts Komisijas sekretariāta tīmekļvietnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
23. pants. Kvalificēto riska kapitāla investoru pienākumi
Kvalificētam riska kapitāla investoram ir pienākums sniegt Komisijai patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecina tā atbilstību šā likuma 5. panta prasībām.
24. pants. Izslēgšana no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta
(1) Komisija lēmumu par investora izslēgšanu no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta pieņem, ja tas:
1) neatbilst šā likuma 5. panta prasībām;
2) pēc atkārtota Komisijas lūguma nav sniedzis patiesu un skaidru informāciju un dokumentus, kas apliecinātu tā atbilstību šajā likumā noteiktajiem kritērijiem;
3) ir lūdzis to izslēgt no kvalificēto riska kapitāla investora saraksta.
(2) Investoram nav tiesību atkārtoti pretendēt uz iekļaušanu kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, ja tas iepriekš ir izslēgts no šā saraksta, jo nav Komisijai sniedzis šajā likumā noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju.
(3) Ja investors tiek izslēgts no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta, jaunuzņēmums ir tiesīgs saņemt šajā likumā noteikto atbalstu līdz atbalsta programmas perioda beigām, izņemot gadījumu, kad pārkāptas šā likuma 5. panta otrās daļas prasības.
1. Jaunuzņēmums informāciju par periodā līdz 2017. gada 1. aprīlim šajā likumā paredzēto nodokļu nomaksu, iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksām privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, jaunuzņēmuma ziņojumus par darba ņēmējiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem un ziņas par darba ņēmējiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017. gada 15. aprīlim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2018.)
2. Ekonomikas ministrija izvērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, tai skaitā attiecībā uz atbalstīto jaunuzņēmumu jaunradīto darba vietu skaitu un piesaistīto ieguldījumu apjomu, kā arī līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu un, ja nepieciešams, priekšlikumus par šā likuma grozījumiem.
(03.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2020.)
Likums Saeimā pieņemts 2016. gada 23. novembrī.
 |
 |
 |
 |