Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Valsts ieņēmumu dienestu

1. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi.
Uzbūve un darbības principi

1. pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra

Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kuras sastāvā ir muitas iestādes, nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde, nodokļu administrēšanas un citas struktūrvienības, kas nodrošina šā dienesta darbību, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Grozījums par vārdu "finanšu policija" aizstāšanu ar vārdiem "nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde" stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

4.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums

Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā tā sastāvā esošās izmeklēšanas iestādes, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

4.² pants. Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās

1. Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — Datu regula) un citu normatīvo  aktu prasības, administratīvā procesa iestādē ietvaros var pieņemt lēmumu informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā šajā likumā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

2. Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteikto datu subjektu tiesību, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, īstenošanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

4.³ pants. Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada šādu valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim:

1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā;

2) Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju;

3) Datu noliktavas sistēmu, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti;

4) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas:

a) sniedz autentifikācijas pakalpojumu šajā un citās informācijas sistēmās, lai iesniegtu un saņemtu dokumentus,

b) nodrošina elektronisku saziņu ar personu un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, lēmumu, citu dokumentu vai informācijas paziņošanu,

c) nodrošina iespēju iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju muitas lietu jomā, kura nav iesniedzama Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, kā arī nodrošināt lēmumu izstrādi un paziņošanu,

d) nodrošina likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gada pārskatu, iesniegumu un citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu un informācijas elektronisku iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam,

e) nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu iesniegšanu,

f) nodrošina nodokļa maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām,

g) nodrošina darba devējam (ienākumu izmaksātājam) informāciju par maksātājam piemērojamiem atvieglojumiem, izsniedzot algas nodokļa grāmatiņu,

h) nodrošina pārskatu veidā Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās uzkrāto datu pieejamību,

i) nodrošina nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu uzkrāšanu gada ienākumu deklarācijām,

j) nodrošina izziņu un informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par nodokļu nomaksu, kā arī informācijas par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem saņemšanu, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu,

k) nodrošina pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;

5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu, kas nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījuma informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Latvijas Republiku, pareizu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kā arī informācijas publicēšanu par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem;

6) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu;

7) Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;

8) Integrēto riska informācijas sistēmu, kas nodrošina informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai, profilakses pasākumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli;

9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu, kas nodrošina:

a) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu apstrādi par nodokļu maksātāju un ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti,

b) nodokļu maksātāju uzraudzību un to iesniegto nodokļu un informatīvo deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību,

c) valsts amatpersonu uzskaiti, uzraudzību un viņu iesniegto deklarāciju apstrādi un administrēšanu,

d) Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaiti un administrēšanu,

e) valsts budžeta un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti, informācijas apmaiņu ar ārējiem datu avotiem un nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju,

f) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto subjektu identificēšanu un uzskaiti, ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu, ārpakalpojuma grāmatveža uzraudzību un publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra uzturēšanu,

g) akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, tai skaitā akcīzes nodokļa marku izsniegšanu, aprites uzraudzību un nodrošinājumu administrēšanu,

h) sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību;

10) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzi, kas nodrošina tās normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas publiskumu, kura uzkrāta Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās;

11) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā informāciju par personām, faktiem un notikumiem normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu veikšanai.

(3) Valsts ieņēmumu dienests apstrādā šādas fizisko personu datu kategorijas:

1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus un datus par saimniecisko darbību;

2) Centrālajā muitas informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, finanšu un darījumu informāciju, datus par muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem, kā arī datus par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem;

3) Datu noliktavas sistēmā — fiziskās personas datus, kas uzkrāti citās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās un tiek nodoti uzglabāšanai Datu noliktavas sistēmā, kā arī fiziskās personas datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, un fiziskās personas datus, kas saņemti no citām valsts institūcijām un reģistriem;

4) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, veselības datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, ienākumus, atvieglojumus, darījumus, politiskos uzskatus, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās, datus par administratīviem pārkāpumiem un sodiem, datus par ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem);

5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus;

6) Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, finanšu un darījumu informāciju, datus par muitas procedūrām, to uzskaiti un muitas maksājumiem, kā arī par akcīzes preču pārvietošanu un datus par personai veikto muitas kontroli;

7) Integrētajā tarifa vadības sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus;

8) Integrētajā riska informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus un citu informāciju, kurai ir nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;

9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, datus par ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem), ienākumiem, apgādībā esošām personām, atvieglojumiem, personas amatiem un pilnvarotām personām, patiesajiem labuma guvējiem, datus par parādsaistībām, mantisko stāvokli, nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu aprēķiniem un to uzskaiti, maksājumiem budžetā un no budžeta atmaksājamām summām, par piešķirto riska personas statusu, par licencēm, datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām;

10) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē — fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, politiskos uzskatus un piederību, datus par ģimeniskajām saitēm (arī radiniekiem) un amatiem, datus par licencēm, piešķirto riska personas statusu, administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem;

11) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmā — valsts robežu ar transportlīdzekli šķērsojošo personu identificējošos datus un datus, kas attiecas uz robežas šķērsošanu.

(4) Iestādes atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam no Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas saņem un apstrādā personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

(5) Ministru kabinets, izņemot šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

(6) Ministru kabinets nosaka Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

(30.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.05.2023.)

5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību izpilde

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

2. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un
ierēdņu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

10. pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams fizisko personu pamattiesību iespējamā ierobežojuma samērīgums;

2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;

3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem;

7) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā uzlikt administratīvos sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu priekšmetus un izdarīšanas rīkus;

8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi;

9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar administratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus;

10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 12.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā;

12) (izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. pantu);

13) kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Ierēdņiem ir tiesības fotografēt, izdarīt audioierakstus vai videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams kontroles vai citu procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības:

1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

3) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);

4) dot finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;

5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par komersanta darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;

7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajam ierēdnim ir tādas tiesības;

8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;

9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

11) (izslēgts ar 18.06.1998. likumu);

12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;

13) savas kompetences ietvaros pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus Valsts ieņēmumu dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai;

14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai;

15) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu revīzijas (audita) lēmumu izpildei;

16) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu pirms nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas, ja nodokļu revīzijas (audita) laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs likvidē, slēpj, atsavina savu mantu, reorganizē komercsabiedrības vai veic citas darbības, kā rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu revīzijas (audita) lēmumu;

17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām;

18) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, paziņot nodokļu maksātājam par Eiropas Savienības dalībvalsts lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā;

18¹) paziņot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam vai pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), lai tā paziņo savas valsts nodokļu maksātājam par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā;

19) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;

20) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā pieprasīt un saņemt Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;

21) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumus par nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamās informācijas sniegšanu;

22) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī), piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu, nodevu, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma izpildei;

23) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļus, nodevas, ar piedziņu saistītās izmaksas vai citus obligātos maksājumus;

24) iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

25) pieņemt lēmumu par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu, un piedzīt to bezstrīda kārtībā;

26) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

27) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā;

28) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi;

29) pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei) sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus;

30) pieņemt lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) attiecīgu pieprasījumu;

31) pamatojoties uz tās valsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kurā noteikta palīdzība nodokļu iekasēšanā, pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

32) norādot atteikuma iemeslus, noraidīt Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu sniegt informāciju un paziņot par lēmumiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar nodokļiem vai citiem maksājumiem, kā arī pieprasījumu piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus;

33) izdot vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

34) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu;

35) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pieņemt lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā;

36) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;

37) likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu).

2.¹ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem ir tiesības dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

2.² Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām.

2.³ Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās tiesības ir piemērojamas arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un šo organizāciju uzraudzības procesā, lai novērtētu biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

4.¹ Ja šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajos nodokļu kontroles pasākumos ekspertīzes veikšanai izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, ekspertīzes izdevumus juridiskā vai fiziskā persona sedz piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.

5. Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums.

6. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 08.10.2009., 01.12.2009., 03.06.2010., 12.05.2011., 15.03.2012., 13.12.2012., 06.11.2013., 18.09.2014., 16.10.2014., 17.12.2014., 18.06.2015., 23.11.2016. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

3. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības muitas politikas īstenošanā un pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē

(Nodaļas nosaukums 23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā

1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis), tā iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.

2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:

1) kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un novērst muitas noteikumu pārkāpumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri valsts robežai;

2) piemērot un administrēt muitas tarifus, iekasēt muitas nodokli un citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļus, kas nomaksājami uz muitas robežas;

3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm;

4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;

5) saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināt valsts institūcijas, komersantus, organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;

6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu;

7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;

8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

9) veikt izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā;

10) veikt preču paraugu izpēti, sniegt atzinumus par veikto preču paraugu izpēti;

11) veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes.

3. (Izslēgta no 01.07.2011. ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010. Sk. Pārejas noteikumu 28.punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 14.10.1999., 25.10.2001., 16.06.2005., 03.06.2010. un 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

11.¹ pants. Muitas iestāžu uzdevumi pārrobežu pasta sūtījumu kontrolē

Muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolē pasta sūtījumus, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai atklātu Pasta likumā noteiktos aizdomīgos pasta sūtījumus (turpmāk — aizdomīgs pasta sūtījums).

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

13. pants. Muitas ierēdņu (darbinieku) tiesības

1. (Izslēgta ar 16.10.2014. likumu)

2. Muitas iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem), pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā.

3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā.

4. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām un fiziskajām personām.

5. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, — Kriminālprocesa likumā izmeklētājam noteiktās pilnvaras.

7. (Izslēgta no 01.01.2018. ar 22.06.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

8. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai.

9. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņiem muitas kontroles laikā ir tiesības veikt personas pārmeklēšanu un fiksēt muitas kontroles darbības (fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus), ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.

10. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroto muitas iestāžu ierēdņu lēmumā noteiktiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības veikt jebkuras tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā.

11. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli, kā arī izņemt, atvērt un iznīcināt aizdomīgus pasta sūtījumus atbilstoši Muitas likumā noteiktajai kārtībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 16.10.2014., 02.06.2016., 22.06.2017., 05.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

13.¹ pants. Muitas policijas ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā muitas lietu jomā

(Izslēgts no 01.01.2018. ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

4. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā

(Nodaļas nosaukums 22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā

1. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir:

1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā;

2) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā;

3) veikt šā likuma 11. panta otrās daļas 7. punktā noteikto uzdevumu muitas lietu jomā;

4) veikt šā likuma 11. panta otrās daļas 9. punktā noteikto uzdevumu un likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā;

5) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem un to objektu apsardzi, kuros viņi atrodas.

2. Veicot šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteiktos uzdevumus, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai ir muitas iestādes statuss.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

5. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu tiesības
akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

(Nodaļa 14.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

16.³ pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā ir šādi:

1) izsniegt un pārreģistrēt speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm, atļaujas un izziņas darbībai ar akcīzes precēm, kā arī sertifikātus par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu;

2) organizēt un veikt kontroles pasākumus akcīzes preču aprites jomā;

3) izskatīt akcīzes preču aprites noteikumu pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas;

4) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

5) nodrošināt akcīzes nodokļa marku izsniegšanu un to aprites uzraudzību;

6) pieprasīt, saņemt, sistematizēt un analizēt ar akcīzes preču ražošanu un apriti saistīto informāciju;

7) noteikt akcīzes preču realizācijas un pārvietošanas kārtību gadījumos, kad speciālās atļaujas (licences) un izziņas ir zaudējušas spēku, kā arī akcīzes preču pārvietošanas kārtību to izņemšanas, iznīcināšanas vai jebkura cita veida atsavināšanas gadījumos;

8) noplombēt akcīzes preču apritē izmantojamās mērierīces, iekārtas un tilpnes;

9) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);

10) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);

11) izsniegt un pārreģistrēt akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības, kā arī kontrolēt akcīzes nodokļa nodrošinājuma izmantošanu;

12) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);

13) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);

14) apmācīt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus (darbiniekus), kā arī konsultēt ar akcīzes preču apriti saistītās personas tajos akcīzes preču aprites normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kuri attiecas uz šīm personām un radušies šo personu ar akcīzes precēm veikto darbību rezultātā;

15) veikt citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 12.10.2006., 03.06.2010. un 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

16.⁴ pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, veikt kontroles pasākumus akcīzes preču ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un realizācijas vietās, transportlīdzekļos, kā arī citās ar šo preču apriti saistītās vietās;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un reģistrētajiem patērētājiem jebkuru informāciju, kā arī izņemt pārbaudei (ekspertīzei) vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kas attiecas uz darbībām ar akcīzes precēm;

3) veikt akcīzes preču pārbaudes (ekspertīzes), kā arī nodot izņemtās akcīzes preces pārbaudei (ekspertīzei) un saņemt atzinumu par to atbilstību normatīvo aktu prasībām;

4) izņemt un konfiscēt akcīzes preces, kā arī pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus, ja tie atrodas vietās, kur veikta nereģistrēta darbība ar akcīzes precēm, ja tie atzīti par lietiskiem pierādījumiem, ja akcīzes precēm ir nelegālas izcelsmes pazīmes, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

5) nodot izņemtās akcīzes preces glabāšanā līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai;

6) izņemt un iznīcināt alkoholiskajiem dzērieniem izmantojamo stikla, plastmasas un cita veida iepakojumu, kuram nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums;

7) anulēt speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm, atļaujas un izziņas darbībai ar akcīzes precēm, sertifikātus par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības vai apturēt šo dokumentu darbību akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

8) veikt akcīzes preču sākotnējo analīzi darbības vietās, kas saistītas ar akcīzes preču apriti;

9) īstenot starptautisko sadarbību akcīzes preču aprites uzraudzības un pieredzes apmaiņas jomā;

10) noteikt ar akcīzes preču apriti saistītajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie akcīzes preču aprites normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī uzaicināt ar akcīzes preču apriti saistīto personu ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 16.06.2005. un 12.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

5.¹ NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumi un ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) rīcībā

(Nodaļa 22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

16.⁵ pants. Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) rīcībā

Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumi ir:

1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) darbībā, kas saistīti ar to pienākumu izpildi;

2) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) rīcībā un saistīti ar to pienākumu izpildi.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Pants stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

6. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku statuss un atbildība,
viņu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība,
Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums, simboli un zīmogs

(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) kurai sakarā ar administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā uzliktu sodu nav aizliegts ieņemt noteiktu amatu;

6) kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.

(27.09.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

19. pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Šajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

20. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzības nolūkos.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

21. pants. Ierēdņu un darbinieku atbildība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.

2. (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot šā panta 2.¹ un 2.² daļā minētos gadījumus, kā arī lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu) un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā.

2. Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanu izskata un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors šo termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.

2.¹ Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajiem lēmumiem, lēmumiem par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumiem par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmumiem par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, kā arī iesniegumiem par šo lēmumu apstrīdēšanu nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.

2.² Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumi par kārtējo, nokavēto un nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu, nokavējuma naudas, soda naudas un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu (atlikšanu, sadalīšanu) un lēmumi par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi apstrīdami un pārsūdzami termiņā, kāds noteikts Administratīvā procesa likuma D daļā sūdzības par piespiedu izpildes darbību iesniegšanai.

3. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu)

4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots attiecīgajai finanšu iestādei vai kredītiestādei. Šā rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 13.03.2003., 16.06.2005., 05.06.2008., 12.06.2009., 03.06.2010., 13.12.2012. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

23. pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

(Izslēgts ar 08.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.11.2009.)

25.¹ pants. Tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu ierēdnim, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe

1. Ierēdnim, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestā izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā Valsts ieņēmumu dienestā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe, ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Valsts ieņēmumu dienesta vai tā struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuru atbalsta Valsts ieņēmumu dienests un kurā piedalās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.

2. Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības neattiecas uz ierēdni, kurš atbrīvots no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā:

1) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

2) sakarā ar neatbilstību amatam;

3) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

4) saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) piemērojot disciplinārsodu — atbrīvošana no ierēdņa amata.

3. Šā panta pirmajā daļā minētajam ierēdnim ir tiesības par personiskajiem līdzekļiem iegādāties un valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši pēdējai piešķirtajai dienesta pakāpei.

4. Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis ievēro vispārējās pieklājības normas un ētikas principus un neveic darbības, kas diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu.

5. Ja šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu, finanšu ministrs vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ierēdnim var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

3. (Izslēgta no 01.01.2015. ar 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014. Sk. Pārejas noteikumu 33.punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7. NODAĻA
Specializētā valsts civildienesta gaita Valsts ieņēmumu dienestā

(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

27. pants. Pārcelšana citā amatā

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.

(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

28. pants. Disciplinārā atbildība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums.

2. (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

3. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Finanšu ministra izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Komisijas lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(12.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

28.¹ pants. Kārtība, kādā apstrīdami un pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora administratīvie akti valsts civildienesta jomā

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, izņemot lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, ierēdnis var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

29. pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

(Izslēgts ar 08.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.11.2009.)

Pārejas noteikumi

1. Finanšu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.

2. Līdz 1994. gada 1. aprīlim pilnīgi pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.

5. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

6. Grozījumi likuma 2. un 3.pantā, 4.panta otrās daļas 6.punktā, 22.panta pirmajā daļā, kā arī jaunā 5.nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Alkohola aprites likumā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

7. Grozījums par likuma 24.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

8. Valsts ieņēmumu dienests ir Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējs ar brīdi, kad tas šīs tiesības un saistības pilnīgi pārņēmis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

9. Akcizēto preču pārvaldes izsniegtās:

1) speciālās atļaujas (licences) alkohola aprites jomā — pārreģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

2) speciālās atļaujas (licences) tabakas, tabakas izstrādājumu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kā arī degvielas aprites jomā — derīgas līdz speciālajā atļaujā (licencē) norādītā termiņa beigām;

3) atļaujas un izziņas, kuras izsniegtas uz laiku līdz vienam gadam, derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

10. Likuma 4.panta otrās daļas 4.punkta un 5.panta pirmās daļas nosacījums par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru iecelšanu amatā uz laiku līdz četriem gadiem piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoriem, kuri iecelti amatā līdz šo pantu spēkā stāšanās laikam.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniedzis šai punktā minēto izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, viņam atļauts ieņemt ierēdņa amatu arī bez augstākās izglītības.

(25.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

12. (Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

13. Likuma 20.panta septītā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

14. Likuma 25.panta otrās un trešās daļas normas, kas saistītas ar muitas iestāžu ierēdņiem paredzētajām dienesta pakāpēm, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

15. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

16. Grozījumi likuma 2. un 8.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.augustā.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

17. Šā likuma izpratnē ar terminu "komersants" tiek saprastas arī tās kultūras institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kuras darbojas kā valsts vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas un kuras saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu tiek pārveidotas vai likvidētas, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

18. Grozījumi šā likuma 3.panta piektajā daļā attiecībā uz termina "izziņas inspektors" aizstāšanu ar terminu "izmeklētājs", grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā attiecībā uz finanšu policijas tiesībām veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un grozījumi 28.panta četrpadsmitās daļas 3.punktā attiecībā uz terminu "kriminālprocesa uzsākšana" stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

19. Līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai likumā lietotais termins "izmeklēšana" saprotams kā termins "izziņa" un termins "Kriminālprocesa likums" — kā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss".

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)

20. Grozījums šā likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz piemaksas par dienesta pakāpi noteikšanu pie Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām, grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar ceturto daļu, grozījums 28.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 29.panta 1.punkta "i" apakšpunktā un attiecībā uz "k" apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(12.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

21. Grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā 2007.gada 1.martā.

(12.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

22. Līdz jaunu šā likuma 25.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.76 “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm” un Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.122 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

23. Saskaņā ar šo likumu paredzēto atlīdzību (mēnešalgu, piemaksas, kompensācijas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

24. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminu “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde” saprot terminu “Valsts ieņēmumu dienests”.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

25. Līdz Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas pilnīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.novembrim Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes turpina pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot normatīvajos aktos noteiktās tiesības saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā dienā, kad stājās spēkā 2009.gada jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes beidz pastāvēt ar pilnīgu funkciju, uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

26. Grozījums šā likuma 10.panta otrās daļas 16.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.¹ pantā.

(08.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.2009.)

27. Šā likuma 10.panta 2.² daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz to, ka lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienests.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

28. Grozījums 11.pantā attiecībā uz šā panta trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

29. Šā likuma 4.panta otrās daļas 22.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.07.2012.)

30. Grozījums šā likuma 10.panta otrās daļas 18.punktā, 10.panta otrās daļas 18.¹ punkts, kā arī grozījumi informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

31. Šā likuma 25.panta piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

32. Grozījumi šā likuma 10.pantā attiecībā uz otrās daļas papildināšanu ar 27.punktu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

33. Grozījums šā likuma 26.pantā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

34. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminu "Muitas kriminālpārvalde" saprot terminu "muitas policija".

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

35. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.oktobrim:

1) iesniedz Saeimai grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz noteikt, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai nav saglabājušās tāda administratīvā soda darbības sekas, kas liedz ieņemt valsts amatpersonas amatu;

2) izvērtē iespēju plašāk piemērot administratīvo papildsodu — liegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus — par pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai atbilstošus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divpadsmitajā "c" nodaļā "Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā".

(02.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2016.)

36. (Izslēgts ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

37. Šā likuma 4.panta otrās daļas 18.¹ punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

(29.09.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2016.)

38. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminu "finanšu policija" vai "muitas policija" saprot terminu "nodokļu un muitas policija".

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Punkts stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

39. Līdz jaunu šā likuma 25. panta otrajā un trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 1. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 65 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 705 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu formas tērpiem, žetonu un dienesta pakāpju atšķirības zīmēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Punkts stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

40. Līdz finanšu policijas un muitas policijas apvienošanas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības turpina pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Finanšu policija un muitas policija beidz pastāvēt ar pilnīgu funkciju, uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Punkts stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

41. Grozījumi šā likuma 3. pantā, grozījumi 13. pantā par septītās daļas izslēgšanu, grozījumi 13.¹ pantā par šā panta izslēgšanu, grozījumi 4. nodaļas nosaukumā, 14., 16., 16.¹ un 16.² pantā un 5.¹ nodaļa, kā arī grozījumi 25. panta otrajā un trešajā daļā un šo pārejas noteikumu 38., 39. un 40. punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

42. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. martam izdod šā likuma 16. panta trešās daļas 5. punktā un 16.⁶ panta trešās daļas 4., 5. un 5.¹ punktā paredzētos noteikumus.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

43. Grozījumi likuma 4. panta otrās daļas 18. punktā, 10. panta pirmās daļas 12. punktā, 16. panta trešās daļas 1. punktā un 16.⁶ panta trešās daļas 8. punkts stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

44. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. jūlijam izdod šā likuma 4.³ panta piektajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(30.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.05.2023.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008., 08.10.2009., 15.03.2012., 13.12.2012. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);

2) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);

3) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);

4) (izslēgts ar 08.10.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

6) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

7) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

8) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

9) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

10) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);

11) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem;

12) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta direktīvas (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā.

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 28. oktobrī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1993. gada 11. novembrī