Darbības ar dokumentu
Skatīt 2024. gada 31. oktobra likumu: Valsts ieņēmumu dienesta likums.
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Valsts ieņēmumu dienests
Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi
Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
2) īstenot muitas politiku;
3) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu);
4) novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;
5) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;
6) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;
7) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un ierēdņi
1. (Izslēgta ar 25.10.2001. likumu.)
2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes.
3. Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta sastāvā ir Galvenā nodokļu pārvalde, Galvenā muitas pārvalde, Muitas kriminālpārvalde, Finanšu policijas pārvalde, kā arī Lielo nodokļu maksātāju pārvalde, Akcīzes preču pārvalde un citas struktūrvienības, kas nodrošina dienesta vispārējo darbību.
4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izveido Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori, galvenie inspektori, vecākie inspektori, inspektori; finanšu policijas vecākie izmeklētāji, izmeklētāji, jaunākie izmeklētāji, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi, kā arī citas personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors
1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs. Finanšu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata. Finanšu ministrs informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:
1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi;
2) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju un teritoriālo iestāžu direktoru kompetenci un atbildību, kā arī visu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības saskaņā ar šo likumu;
3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);
4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta ierēdņus un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka, Finanšu policijas pārvaldes direktora, Galvenās muitas pārvaldes direktora un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru;
5) pārceļ Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktorus no vienas teritoriālās iestādes uz citu teritoriālo iestādi;
6) apstiprina budžeta izdevumu tāmi;
7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;
8) ierosina vai pieprasa ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas, kā arī var pārņemt jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora ierosināto disciplinārlietu;
9) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);
10) nosaka teritoriālo iestāžu darbības teritoriju;
11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu;
111) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus pieprasīt, lai tiktu veikta attiecīgās struktūrvienības kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīzija (audits);
12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;
13) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, pieņem lēmumu par nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņu no iekšzemes, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu maksātājiem, kā arī nosūta pieprasījumu Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrācijām piedzīt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādus vai arī atsaka palīdzību nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņā;
14) saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;
15) izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi;
16) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;
17) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005., 12.10.2006. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors
1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:
1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;
2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);
3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes ierēdņus un darbiniekus;
4) pieprasa veikt jebkura Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);
41) pieprasa veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļautā nodokļu maksātāja muitas nodokļa un citu valsts vai Eiropas Savienības noteikto obligāto maksājumu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas, nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora pilnvarojumu;
5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto ierēdņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;
6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;
7) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;
8) ierosina disciplinārlietu pret jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni, pieņem lēmumu disciplinārlietā, var atstādināt jebkuru teritoriālās iestādes ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 16.06.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību izpilde
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība
(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un
ierēdņu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā
(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
8. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:
1) uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus;
2) piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;
3) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka Ministru kabinets;
4) izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā;
5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes;
6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;
61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam;
62) (izslēgts ar 05.06.2008. likumu);
7) apmāca Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus (darbiniekus) kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kuri attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;
8) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;
9) (izslēgts ar 20.06.2002. likumu);
91) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);
10) saskaņā ar normatīvajiem aktiem saņem no personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;
11) pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nesamaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu;
12) veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu;
13) veic citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005., 12.10.2006. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)
10. pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā
1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. Lemjot par šajā punktā minētā pilnvarojuma izsniegšanu ierēdnim viņa tiesību īstenošanai nodokļu kontroles jomā, izvērtējams iespējamā fizisko personu pamattiesību ierobežojuma samērīgums;
2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;
3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;
4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;
5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;
6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem;
7) savas kompetences ietvaros likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajiem ierēdņiem, kā arī fiziskajām personām administratīvos naudas sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;
8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi;
9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar administratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;
10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 12.punkta un 5.panta otrās daļas 7.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;
11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem ir tiesības:
1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;
2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;
3) ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, iesniegt tiesā pieteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu, soda un nokavējuma naudas un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos;
4) dot finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;
5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts un pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);
6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par komersanta darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;
7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajam ierēdnim ir tādas tiesības;
8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;
9) pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā valsts vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu, kā arī valsts noteikto maksājumu summas;
10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;
11) (izslēgts ar 18.06.1998. likumu);
12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;
13) savas kompetences ietvaros pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus Valsts ieņēmumu dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai;
14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai;
15) pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus;
16) ja nodokļu maksājumu revīzijas (audita) vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt, atsavināt mantu, reorganizēt komercsabiedrības vai veikt citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt lēmumu vai spriedumu par nodokļu parādu piedziņu, — pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus, arī pirms likumā vai lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās;
17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām.
3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.
4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.
5. Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums.
6. Ja nodokļu maksātājs nodokļu maksājumu revīzijas (audita) laikā maina juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu un līdz ar to mainās kontrolējošā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu pieņem tās Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdnis, kuras kontrolē nodokļu maksātājs bija nodokļu maksājumu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001., 13.03.2003., 16.06.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un
ierēdņu (darbinieku) tiesības muitas politikas īstenošanā
(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā
1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.
2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:
1) kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu;
2) piemērot muitas tarifus, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanu, iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas;
3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm, aizturot kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu un izvešanu;
4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;
5) saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināt valsts institūcijas, komersantus, organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;
6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu;
7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);
9) veikt izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.
3. Lai nodrošinātu šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un būvniecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 14.10.1999., 25.10.2001. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)
13. pants. Muitas ierēdņu (darbinieku) tiesības
1. Pildot dienesta pienākumus, muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, ieiet komersantu un iestāžu, kā arī īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kur atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.
2. Muitas iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem), pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz muitas robežas.
3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā, kā arī tiesības veikt jebkuras Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kontrolei pakļauta nodokļu maksātāja teritoriālo muitas iestāžu administrēto nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu).
4. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām un fiziskajām personām.
5. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, — Kriminālprocesa likumā izmeklētājam noteiktās pilnvaras.
7. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem (darbiniekiem) ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002., 16.06.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
13.1 pants. Muitas kriminālpārvaldes ierēdņu tiesības, veicot izziņu kontrabandas lietās
Muitas kriminālpārvaldes ierēdņiem, veicot izmeklēšanu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 16.panta trešajā daļā un 16.1 pantā.
(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevumi un
ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā
(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā
Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevums ir:
1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā;
2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku darbībā;
3) veikt izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcībā;
4) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem, kā arī citu objektu apsardzi.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)
16. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā
1. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus finanšu policijas ierēdņi ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu finanšu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.
2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
3. Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:
1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;
2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;
3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota finanšu policijai;
4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;
5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;
6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā;
7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo ierēdni tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finanšu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.
4.Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
16.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus
1. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai:
1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas pilda dienesta pienākumus;
2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finanšu policijas ierēdņiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;
3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza finanšu policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus;
4) nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudējuma.
2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņa (darbinieka) pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnim (darbiniekam) nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.
3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, ja tās apdraud apsardzes objektu, izdarot grupveida uzbrukumu, kā arī apdraud citu personu, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
16.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) tiesības pielietot šaujamieroci
1. Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.
2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnim (darbiniekam) ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas tai izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
3. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnis (darbinieks) ir tiesīga pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem (darbiniekiem) vai citiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus;
3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos.
4. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.
5. Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt, ja nepieciešams, ir jāizdara arī brīdinājuma šāviens.
6. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.
7. Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu (darbinieku) dzīvību.
8. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem (darbiniekiem) ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja tās uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.
9. Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnim (darbiniekam) jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
10. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdnim (darbiniekam) nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram.
(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 13.03.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un ierēdņu tiesības
akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā
(Nodaļa 14.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
16.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā ir šādi:
1) izsniegt un pārreģistrēt speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm, atļaujas un izziņas darbībai ar akcīzes precēm, kā arī sertifikātus par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu;
2) organizēt un veikt kontroles pasākumus akcīzes preču aprites jomā;
3) izskatīt akcīzes preču aprites noteikumu pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas;
4) noteikt vietu, kurā uz akcīzes preču fasējuma piestiprināma akcīzes nodokļa marka;
5) nodrošināt akcīzes nodokļa marku izsniegšanu un to aprites uzraudzību;
6) pieprasīt, saņemt, sistematizēt un analizēt ar akcīzes preču ražošanu un apriti saistīto informāciju;
7) noteikt akcīzes preču realizācijas un pārvietošanas kārtību gadījumos, kad speciālās atļaujas (licences) un izziņas ir zaudējušas spēku, kā arī akcīzes preču pārvietošanas kārtību to izņemšanas, iznīcināšanas vai jebkura cita veida atsavināšanas gadījumos;
8) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrēt un noplombēt akcīzes preču uzskaitē izmantojamās mērierīces un tilpnes;
9) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);
10) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);
11) izsniegt un pārreģistrēt akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības, kā arī kontrolēt akcīzes nodokļa nodrošinājuma izmantošanu;
12) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);
13) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu);
14) apmācīt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus (darbiniekus), kā arī konsultēt ar akcīzes preču apriti saistītās personas tajos akcīzes preču aprites normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kuri attiecas uz šīm personām un radušies šo personu ar akcīzes precēm veikto darbību rezultātā;
15) veikt citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 12.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)
16.4 pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā, ir tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, veikt kontroles pasākumus akcīzes preču ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un realizācijas vietās, transportlīdzekļos, kā arī citās ar šo preču apriti saistītās vietās;
2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un reģistrētajiem patērētājiem jebkuru informāciju, kā arī izņemt pārbaudei (ekspertīzei) vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kas attiecas uz darbībām ar akcīzes precēm;
3) veikt akcīzes preču pārbaudes (ekspertīzes), kā arī nodot izņemtās akcīzes preces pārbaudei (ekspertīzei) un saņemt atzinumu par to atbilstību normatīvo aktu prasībām;
4) izņemt un konfiscēt akcīzes preces, kā arī pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus, ja tie atrodas vietās, kur veikta nereģistrēta darbība ar akcīzes precēm, ja tie atzīti par lietiskiem pierādījumiem, ja akcīzes precēm ir nelegālas izcelsmes pazīmes, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
5) nodot izņemtās akcīzes preces glabāšanā līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai;
6) izņemt un iznīcināt alkoholiskajiem dzērieniem izmantojamo stikla, plastmasas un cita veida iepakojumu, kuram nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums;
7) anulēt speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm, atļaujas un izziņas darbībai ar akcīzes precēm, sertifikātus par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības vai apturēt šo dokumentu darbību akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
8) veikt akcīzes preču sākotnējo analīzi darbības vietās, kas saistītas ar akcīzes preču apriti;
9) īstenot starptautisko sadarbību akcīzes preču aprites uzraudzības un pieredzes apmaiņas jomā;
10) noteikt ar akcīzes preču apriti saistītajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie akcīzes preču aprites normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī uzaicināt ar akcīzes preču apriti saistīto personu ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001., 16.06.2005. un 12.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku statuss un atbildība,
viņu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība,
Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums, simboli un zīmogs
(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības
1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) pārvalda latviešu valodu;
3) ir augstākā izglītība;
4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;
8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā;
11) attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.
2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
2) pārvalda latviešu valodu;
3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);
4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;
6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;
7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2006. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
18. pants. Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam
1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:
1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks;
2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors.
2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.
3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.
4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni attiecīgajā amatā pārceļ no citas struktūrvienības vai teritoriālās iestādes.
5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:
1) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;
2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu amatiem un teritoriālo iestāžu direktoru amatiem;
3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņu amatiem.
6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finanšu ministram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Attiecīgā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.
7. Attiecīgā iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finanšu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē septiņu dienu laikā kopš dienas, kad viņam tas kļuvis zināms.
9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:
1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;
2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām;
3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā panta sestajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)
19. pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā
1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Šajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.
4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.
20. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas
1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzības nolūkos.
3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām nosaka piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, dienesta pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku ierēdņa drošībai vai veselībai, darbu paaugstinātas atbildības apstākļos, prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.
4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem.
5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.
6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.
7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas.
8. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem atbilstoši Valsts civildienesta likumam tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums, kā arī atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2006. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
20.1 pants. Pabalsti un kompensācijas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim, kas dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni sakaru virsnieka statusā var nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu pildīšanai.
2. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:
1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;
2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;
3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;
4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;
5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.
3. Laikā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (sakaru virsnieks) saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:
1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;
2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;
3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;
4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;
5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.
4. Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.
5. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
21. pants. Ierēdņu un darbinieku atbildība
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā spēkā esošos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:
1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;
2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;
3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.
2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finanšu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu uz laiku līdz 60 kalendāra dienām; par to Valsts ieņēmumu dienests paziņo sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.
3. Kārtību, kādā apstrīdami un izpildāmi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtie lēmumi, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētie priekšlikumi nodokļu maksātājam, lēmums par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmums par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, nosaka likums "Par nodokļiem un nodevām".
4. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 10.panta otrās daļas 4.punktu, stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots attiecīgajai finanšu iestādei vai kredītiestādei. Šā rīkojuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 13.03.2003., 16.06.2005. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
23. pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāro dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzīto maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzīto maksājumu summas par katru nokavēto dienu un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.
2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamo summu palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.
3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.
24. pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums
Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finanšu līdzekļi:
1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;
2) pašu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
25. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības, ierēdņu dienesta pakāpes un atšķirības zīmes
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība, kuras aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets.
2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
3. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, viņiem ir dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetoni, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets, bet nēsāšanas kārtību — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
4. Finanšu policijas ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
5. Finanšu policijas ierēdņiem ir žetoni, kuru aprakstu un nēsāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.2006. un 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs
1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.
2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.
3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem — pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā.
Specializētā valsts civildienesta gaita Valsts ieņēmumu dienestā
(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
27. pants. Pārcelšana citā amatā
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.
(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2003.)
28. pants. Disciplinārā atbildība
1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums.
2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
3. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Finanšu ministra izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Komisijas lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(12.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
29. pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās
Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:
1) ja ierēdni ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ar finanšu ministra lēmumu atbrīvo no ierēdņa amata:
a) pēc paša vēlēšanās,
b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,
c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,
d) sakarā ar neatbilstību amatam,
e) sakarā ar neatbilstību ierēdnim izvirzāmajām prasībām,
f) sakarā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finanšu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,
g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,
h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,
i) ja atbrīvošana no amata piemērojama kā disciplinārsods,
j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,
k) (izslēgts ar 12.10.2006. likumu),
l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;
2) sakarā ar ierēdņa nāvi;
3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 16.06.2005. un 12.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006. Sk. pārejas noteikumus.)
1. Finanšu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.
5. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.
(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)
6. Grozījumi likuma 2. un 3.pantā, 4.panta otrās daļas 6.punktā, 22.panta pirmajā daļā, kā arī jaunā 5.nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Alkohola aprites likumā.
(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)
7. Grozījums par likuma 24.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.
(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)
8. Valsts ieņēmumu dienests ir Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējs ar brīdi, kad tas šīs tiesības un saistības pilnīgi pārņēmis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)
9. Akcizēto preču pārvaldes izsniegtās:
1) speciālās atļaujas (licences) alkohola aprites jomā — pārreģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;
2) speciālās atļaujas (licences) tabakas, tabakas izstrādājumu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kā arī degvielas aprites jomā — derīgas līdz speciālajā atļaujā (licencē) norādītā termiņa beigām;
3) atļaujas un izziņas, kuras izsniegtas uz laiku līdz vienam gadam, derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.
(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)
10. Likuma 4.panta otrās daļas 4.punkta un 5.panta pirmās daļas nosacījums par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru iecelšanu amatā uz laiku līdz četriem gadiem piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoriem, kuri iecelti amatā līdz šo pantu spēkā stāšanās laikam.
(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)
11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniedzis šai punktā minēto izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, viņam atļauts ieņemt ierēdņa amatu arī bez augstākās izglītības.
(25.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
13. Likuma 20.panta septītā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
14. Likuma 25.panta otrās un trešās daļas normas, kas saistītas ar muitas iestāžu ierēdņiem paredzētajām dienesta pakāpēm, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.
(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
15. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai.
(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)
16. Grozījumi likuma 2. un 8.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.augustā.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)
17. Šā likuma izpratnē ar terminu "komersants" tiek saprastas arī tās kultūras institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kuras darbojas kā valsts vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas un kuras saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu tiek pārveidotas vai likvidētas, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un kooperatīvās sabiedrības.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
18. Grozījumi šā likuma 3.panta piektajā daļā attiecībā uz termina "izziņas inspektors" aizstāšanu ar terminu "izmeklētājs", grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā attiecībā uz finanšu policijas tiesībām veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un grozījumi 28.panta četrpadsmitās daļas 3.punktā attiecībā uz terminu "kriminālprocesa uzsākšana" stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
19. Līdz Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienai likumā lietotais termins "izmeklēšana" saprotams kā termins "izziņa" un termins "Kriminālprocesa likums" — kā "Latvijas Kriminālprocesa kodekss".
(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.)
20. Grozījums šā likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz piemaksas par dienesta pakāpi noteikšanu pie Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu mēnešalgām, grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar ceturto daļu, grozījums 28.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 29.panta 1.punkta "i" apakšpunktā un attiecībā uz "k" apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(12.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
21. Grozījums 25.pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā 2007.gada 1.martā.
(12.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2006.)
22. Līdz jaunu šā likuma 25.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.76 “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm” un Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.122 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2008.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;
2) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1071/EEK par grozījumiem direktīvā 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;
3) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EEK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības maksājumu un muitas nodokļu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;
4) Komisijas 2002.gada 9.decembra direktīvas 2002/94/EK par atsevišķu Padomes direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem īstenošanas kārtību;
5) Padomes 1977.gada 19.decembra direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;
6) Padomes 1979.gada 6.decembra direktīvas 79/1070/EEK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā;
7) Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvas 2003/93/EK, ar ko groza direktīvu 77/799/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā.
8) Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/56/EK, ar kuru groza direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, dažu akcīzes nodokļu jomā un nodokļu piemērošanā apdrošināšanas prēmijām;
9) Padomes 2004.gada 16.novembra direktīvas 2004/106/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, noteiktiem akcīzes nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa piemērošana un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.
 |
 |
 |
 |