Darbības ar dokumentu
1. pants. Nodokļa mērķis
Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, ka arī akumulēt līdzekļus vides aizsardzības pasākumu finansēšanai.
Nodoklis sastāv no maksas par dabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu limitos noteiktajos ietvaros un sankcijām par virslimita piesārņojumu un resursu pārtēriņu.
No nodokļa maksājumiem gūto līdzekļu izlietojums ar vides aizsardzību nesaistītiem pasākumiem nav pieļaujams.
2. pants. Nodokļa maksātāji
Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, kas lieto Latvijas Republikas dabas resursus un ir saņēmušas attiecīgu atļauju (licenci).
3. pants. Dabas resursu lietošanas veidi
Ar dabas resursu lietošanu saprot:
1) dabas resursu iesaistīšanu saimnieciskajā apritē;
2) piesārņojošo vielu ievadīšanu vai noplūdi dabas vidē.
4. pants. Nodokļa maksājumu objekts
Ar nodokli apliek no dabas iegūstamos resursus, kā arī dabā ievadāmo piesārņojumu.
To vides piesārņojuma veidu un dabas resursu sarakstu, par kuriem jāmaksā nodoklis, nosakot attiecīgos piesārņojuma un resursu izmantošanas apjomus, apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.
Nodokli aprēķina par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību pēc nodokļa likmēm saskaņā ar pielikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.1991. likumu, kas stājas spēkā 23.04.1991.)
5. pants. Nodokļa maksāšanas kārtība
Nodokli maksā par faktisko dabas resursu izmantošanas un vides piesārņojuma apjomu.
Nodokli maksā, pamatojoties uz dabas resursu izmantošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem lietošanas atļaujas, patēriņa vai limitos noteiktajos ietvaros.
Nodokli par vides piesārņošanu limitos noteiktajos ietvaros ieskaita budžetos šādā apmērā: Latvijas Republikas valsts budžetā — 25 procentus; pagastu un pilsētu budžetā — 75 procentus.
Nodokli par dabas resursu iesaistīšanu saimnieciskajā apritē ieskaita to pagasta vai pilsētas pašvaldību ārpusbudžeta fondā, kuru teritorijā tiek veikta attiecīga darbība. Rīgas pilsētā nodokli ieskaita pilsētas rajona pašvaldības ārpusbudžeta fonda.
Maksu par virslimita piesārņojumu un dabas resursu pārtēriņu ieskaita Vides aizsardzības fondā. Šo nodokli maksā pēc paaugstinātam likmēm, kas trīskārtīgi pārsniedz pamatlikmes, pēc kurām nodokli iekasē no peļņas, kas palikusi uzņēmuma rīcībā pēc visu pārējo nodokļu samaksāšanas.
Nodokli iekasē Latvijas Valsts finansu inspekcija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1991. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)
6. pants. Nodokļa maksāšanas kontrole
Dabas resursu izmantošanu limitos un atļaujās noteiktajā kārtībā kontrolē Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.
Par uzskaites un kontroles datu slēpšanu vai sagrozīšanu vainīgā persona ir atbildīga saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
Par katru nodokļa maksāšanas termiņa nokavēto dienu tiek ņemta soda nauda 0,1 procenta apmērā no maksājamās summas.
Visi strīdi par dabas resursu izmantošanu izskatāmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.1991. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)
| Nr. p.k. | Resursu veidi | Mērvienība | Nodokļa likme (rbļ.) |
| 1. | Gruntszeme | m3 | 0,10 |
| 2. | Smilts | m3 | 0,25 |
| 3. | Smilts un grants maisījums | m3 | 0,80 |
| 4. | Grants | m3 | 0,60 |
| 5. | Māls | m3 | 0,30 |
| 6. | Dolomīts | m3 | 0,80 |
| 7. | Kaļķakmens | m3 | 1,50 |
| 8. | Ģipšakmens | m3 | 2,00 |
| 9. | Kūdra | t | 0,30 |
| 10. | Sapropelis (saussvarā) | t | -0,25 |
| 11. | Ārstnieciskās dūņas | t | 3,60 |
Nodokļa likmes par ūdeņu izmantošanu
| Nr.p.k. | Ūdeņu izmantošanas veids | Nodokļa likme (rbļ./mm3) |
| 1. | Pazemes ūdeņi | 0,1 |
| 2. | Virszemes ūdeņi | 0,02 |
| 3. | Ārstnieciskie minerālūdeņi | 0,50 |
| 4. | Galda minerālūdeņi | 2,00 |
Nodokļa likmes par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus
| Nr. p.k. | Atkritumu klasifikācija pēc to bīstamības | Nodokļa likme (rbl./m3) |
| 1. 2. 3. | Netoksīskie atkritumi Toksiskie atkritumi (3. — 4. bīstamības klase) Īpaši toksiskie atkritumi (1. — 2. bīstamības klase) | 3,00 10,00 300,00 |
Nodokļa likmes par atmosfēras gaisa piesārņošanu
| Nr.p.k. | Izmešu klasifikācija pēc to bīstamības* | Nodokļa likme (rbļ./t) |
| 1. | Netoksiskie izmeši | 20 |
| 2. | Vidēji bīstamie izmeši | 30 |
| 3. | Bīstamie izmeši | 65 |
| 4. | Ļoti bīstamie izmeši | 65 000 |
*Izmešu iedalījumu pēc to bīstamības atbilstoši šai klasifikācijai nosaka Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.
Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu
| Nr.p.k | Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc to bīstamības* | Nodokļa likme (rbļ./t) |
| 1. | Netoksiskās vielas | 20 |
| 2. | Vidēji bīstamās vielas | 200 |
| 3. | Bīstamās vielas | 50 000 |
| 4. | Ļoti bīstamās vielas | 300000 |
* Piesārņojošo vielu iedalījumu pēc to bīstamības atbilstoši šai klasifikācijai nosaka Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.
Piemērs
Piesārņojuma iedalījums pēc tā bīstamības
(atmosfēras un ūdeņa piesārņošana)
1. Netoksiskie — putekļi, suspendētas vielas, sulfāti, sārmu metālu hlorīdi.
2. Vidēji bīstamie — oglekļa oksīdi, fosfors, nitrīti, nitrāti, dzelzs savienojumi, viegli noārdāmas organiskās vielas (BSP), taukvielas, virsmaktīvās vielas.
3. Bīstamie — sēra un slāpekļa oksīdi, nafta un tās produkti, fenoli, spirti.
4. Ļoti bīstamie — aromātiskie ogļūdeņraži, cianīdi un to atvasinājumi, smagie metāli, pesticīdi.
 |
 |
 |
 |