Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 445

Rīgā 2019. gada 18. septembrī (prot. Nr. 42 26. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) VI sadaļā iekļauto risinājumu.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Lai nodrošinātu Saeimas 2019. gada 21. marta lēmuma "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" izpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 21. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

(Ministru kabineta
2019. gada 18. septembra
rīkojums Nr. 445)

Konceptuālais ziņojums
"Par administratīvi teritoriālo iedalījumu"

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums

III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta

IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi

4.1. Administratīvo teritoriju veidi

4.2. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību

4.3. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums

V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī

VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija

VIII. Noslēgums

IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi

ATR	administratīvi teritoriālā reforma
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
IIN	iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IKP	iekšzemes kopprodukts
LIAS 2030	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
MK	Ministru kabinets
PFIF	pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VPVKAC	Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs
VSS	Valsts sekretāru sanāksme

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) šā gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, un pēc konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) 5. pantu un konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas (turpmāk - Konceptuālais ziņojums) izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu (turpmāk - Likumprojekts).

Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālā ziņojuma satura izstrādei atskaites punkts ir 2019. gada 14. maijā MK izskatītais informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".¹ Tajā 119 administratīvo teritoriju vietā apspriešanai tika izvirzīts 35 administratīvo teritoriju modelis ar pamatkritēriju teritorijas veidot ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem (atsevišķi skatot Pierīgas jautājumu), par kuru notika konsultācijas ar pašvaldībām.

Šajā Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts tā izstrādes pamatojums, iespējamie riski, nemainoties esošajai situācijai, administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, pilnveidotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojuma 1. pielikumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā.

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir veikti precizējumi attiecībā pret Ādažu, Siguldas un Salaspils novadiem. Rezultātā Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts 36 administratīvo teritoriju modelis, sākotnējam 35 teritoriju modelim pievienojot Ulbrokas novadu.

II. Konceptuālā ziņojuma izstrādes pamatojums

Kā jau tika minēts, Saeima šā gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām (turpmāk - Saeimas Lēmums).²

Vienlaikus Saeima Lēmumā MK uzdeva pēc Konceptuālā ziņojuma sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Hartas 5. pantu izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai Likumprojektu, kurā nosaka:

1) valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus;

2) administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtību, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumus un kārtību;

3) apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtību un attiecīgo institūciju kompetenci;

4) kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas;

5) kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai;

6) nosacījumus pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcībai ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros;

7) citus jautājumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma.

Saeimas Lēmumā ir arī noteikts, ka MK iesniedz Saeimai ziņojumu, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

2019. gada 14. maijā MK tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Minētajā informatīvajā ziņojumā ir apskatīti jautājumi, kas raksturo esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un pamato ATR nepieciešamību: 2009. gada teritoriālā reforma un tās sekas; esošās situācijas raksturojums (sociālekonomiski rādītāji un pašvaldību darbības aspekti); teritoriālās reformas iespējamā ietekme uz pašvaldību darbību; ārvalstu pieredze teritoriālo reformu īstenošanā. MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23. § par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - MK protokollēmums) 2.2. punktā VARAM uzdots līdz 2019. gada 2. septembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK Konceptuālo ziņojumu.³

Ņemot vērā iepriekšminēto, Konceptuālais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Saeimas Lēmumu un MK Protokollēmumu.

Konceptuālais ziņojums neaptver jautājumus par pašvaldību darbības funkcionalitāti, jo piedāvātais administratīvi teritoriālais iedalījums tiek veidots, ņemot vērā pašvaldībām normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto principu, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu. Vienlaikus Konceptuālajā ziņojumā, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ietverti risinājumi attiecībā par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, atbilstoši deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 225. punktam. Jautājumi par iespējamo reģionālās pārvaldes darbību tiks vērtēti pakārtoti, sākotnēji izskatot ministriju viedokļus par iespējamu funkciju deleģēšanu (decentralizēšanu) un plānošanas reģionu turpmāko darbību.

III. Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta

1) Netiks nodrošināta racionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana un netiks rastas iespējas būtiski samazināt administratīvo un birokrātisko slogu visai valsts pārvaldes sistēmai. Samazinoties pašvaldību skaitam un pieaugot to kapacitātei, arī pārējā valsts pārvaldes sistēmā būtiski samazināsies administratīvais slogs. Savukārt nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti un, nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu, pastāv iespēja mazināt ne tikai birokrātiju, bet arī pieaugošo normatīvismu.

2) Teritorijas attīstība vienas pašvaldības ietvaros netiks plānota kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem, radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi, kā arī atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru.

3) Netiks izveidota platforma efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanā, jo valsts administratīvi teritoriālais iedalījums ietekmē ne tikai pašvaldības, bet arī pārējo valsts pārvaldi un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem.

4) Daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras, izveidojot sabalansētu pakalpojumu izmaksu attiecību pret kvalitāti.

5) Saglabājoties nevienlīdzīgai pašvaldību sistēmai (primāri pēc iedzīvotāju skaita un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem), nebūs iespējams pilnvērtīgi nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti, kā arī nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu - īstenot decentralizāciju.⁴

6) Neņemot vērā faktiskos 26 rajonu pašvaldību reorganizācijas aspektus, proti, kad rajonu funkcijas pakāpeniski no 90. gadiem līdz 2010. gadam tika nodotas vietējām pašvaldībām, virknei pašvaldību saglabāsies nesamērīgs funkciju apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās, it sevišķi tas attiecas uz funkcijām, kuras ir racionālāk izpildāmas rajonu mērogu teritorijās.

7) Ir risks, ka esošo demogrāfisko tendenču situācijā saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu apjoms. Piemēram, Latvijas Banka 2019. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" pēc noteiktiem aprēķiniem izsaka šādu pieņēmumu: "Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, iespējams aplēst potenciālo līdzekļu ietaupījumu, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Aprēķināts, kāds būtu uzturēšanas izdevumu ietaupījums, ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu attiecīgi 10 tūkst., 15 tūkst. vai 20 tūkst. (sk. att.). Potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt ievērojams - no 17 milj. eiro līdz 130 milj. eiro gadā. Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks."⁵ Latvijas Bankas aprēķinu par prognozējamajiem ietaupījumiem rezultāti skatāmi 3.1. attēlā.

3.1. attēls. Potenciālais uzturēšanas izdevumu ietaupījums gadā novadiem ar dažādu vidējo iedzīvotāju skaitu
(milj. eiro). Avots: Latvijas Banka⁶

Vienlaikus VARAM uzskata, ka ietaupījums varētu būt lielāks, jo, neskaitot Rīgu un Jūrmalu, saskaņā ar precizēto modeli (34 novadu pašvaldības) vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 36 413 iedzīvotāji.

1) Demogrāfisko tendenču prognozes norāda, ka neviendabība starp pašvaldībām saglabāsies. Pašvaldību (119) skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2019. gada sākumā⁷ un pēc iedzīvotāju skaita prognozes 2030. gadam (Jāņa sēta) ir atspoguļots 3.2. attēlā.

3.2. attēls. Pašvaldību skaits dalījumā pēc iedzīvotāju skaita 2019. gadā un prognoze uz 2030. gadu

Kā redzams, saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, visvairāk pieaugs to pašvaldību skaits, kurās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. Atbilstoši kopējām iedzīvotāju skaita sarukšanas tendencēm valstī samazināsies pašvaldību skaits arī citās grupās (vidējās un lielās). Tomēr kopumā prognozes norāda uz to, ka turpināsies noslāņošanās starp pašvaldībām, veidojoties divām izteiktām grupām - lielās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 un mazās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem.

Arī Latvijas Banka 2019. gadā publicētajā diskusiju materiālā "Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?" prognozē, ka 2040. gadā vidējais iedzīvotāju skaits novados saruks. Piemēram, 2018. gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja ap 8460 cilvēku, bet 2040. gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - ap 7200 cilvēkiem.⁸ Samazinoties kopējam iedzīvotāju skaitam un vidējam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, prognozējams uzturēšanas izdevumu pieaugums. Latvijas Banka secina, ka vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik, kas pašvaldību budžetiem izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu funkciju izpildei līdz 2040. gadam varētu papildus prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.⁹

IV. Administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanai izvirzāmie jautājumi

Saskaņā ar Saeimas Lēmumu Likumprojektā ir jānosaka administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, administratīvi teritoriālais iedalījums un tā veidi. Nodaļas turpinājumā ir apskatīti pēc konsultācijām ar pašvaldībām Likumprojektam izvirzītie administratīvo teritoriju iedalījuma veidi, administratīvo centru noteikšanas kārtība, novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums.

4.1. Administratīvo teritoriju veidi

Teritorijas būtu iedalāmas divos veidos:

• republikas pilsētas - Rīga un Jūrmala;

• novadi, kurus iedala teritoriālajās vienībās:

▫ novada pilsētās;

▫ novada pagastos.

Republikas pilsētas - Rīgu un Jūrmalu - likumā nosaka Saeima.

4.2. Novadu administratīvie centri un to saistība ar valsts pārvaldes darbību

Iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Viens no pamatkritērijiem administratīvi teritoriālā iedalījumā pilnveidošanā ir teritorijas veidot ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Līdz ar to novadu administratīvie centri turpmāk būtu jānosaka Saeimai, jo tajos darbosies arī citas valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā tās, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Ja novada teritorijā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, tad primāri izvērtē par administratīvo centru noteikt ciemu vai pilsētu, kurā ir lielākais pastāvīgo iedzīvotāju skaits.

Pašvaldībām būtu tiesības iesniegt pamatotu priekšlikumu likumā mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

4.3. Novadu izveidošanas kritēriji un to raksturojums

Apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi kritēriji:

1) teritorija ir ģeogrāfiski vienota;

2) novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;

3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;

5) iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;

6) teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi;

7) ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Novadu izveidošanas kritēriju raksturojums

1) Teritorija ir ģeogrāfiski vienota. Kritēriju pamato vispārpieņemts princips, kas atbilst starptautiskai tiesību praksei un vēsturiski ir nostiprināts arī Latvijas Republikas likumdošanā attiecībā uz administratīvās teritorijas jēdzienu. Proti, administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2) Novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. 2010. gada 10. jūnijā Saeima ar lēmumu apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam.¹⁰ Minētajā stratēģijā ir norādīts, ka: "Attīstības centrs ir teritorija, kur ir resursu (t.sk. cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte." Šajā gadījumā attīstības centri ir trīsdesmit nozīmīgākās valsts pilsētas. Ievērojot iepriekšminēto, kā arī šo attīstības centru funkcionālu sasaisti ar tām pieguļošām lauku teritorijām, šāda kritērija noteikšana likumā nodrošinātu policentrisku valsts attīstību, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Tas arī ļautu veidot racionālu publisko pakalpojumu sniegšanas tīklu, veicinot pakalpojumu sniegšanu par samērīgām izmaksām. Saglabājot esošo situāciju, arvien palielināsies atšķirība starp pašvaldībām, kuru teritorijās ir zemi ekonomiskās izaugsmes rādītāji vai slikti demogrāfiskie rādītāji, vai arī kuras pamatā sevi pozicionē tikai kā dzīvesvieta blakus esošajā attīstības centrā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, un ekonomiski spēcīgākām pašvaldībām ar labāku infrastruktūru un pakalpojumu klāstu.

Jāpiebilst, ka arī izvērtējuma "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam" 2015. gada gala atskaitē ietverti šādi būtiskākie secinājumi:

▫ Lai optimizētu publisko individuālo pakalpojumu - izglītības, kultūras, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumu - izmaksas, tie jākoncentrē deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definēta kā reģiona nozīmes attīstības centrs.

▫ Lai arī 2009. gadā veiktā administratīvā reforma būtiski samazinājusi pašvaldību skaitu valstī, tomēr esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju un nodrošināšanu. Tā kavē izglītības tīkla un citas neatliekamas reformas. Latvijā reāli funkcionē ne vairāk kā 30 attīstības centri, tāpēc svarīgi būtu vistuvākajā nākotnē arī administratīvo iedalījumu pārveidot atbilstoši šai realitātei.¹¹

3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Rīga kā nozīmīgākais valsts attīstības centrs un galvaspilsēta nodrošina darbavietas un pakalpojumu sniegšanu būtiskai daļai apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju. Ņemot vērā esošo pašvaldību budžeta veidošanās kārtību un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nosacījumus, ir veidojusies situācija, kur pamatā Rīga un Pierīgas pašvaldības ir no pašvaldību budžeta viedokļa visnodrošinātākās pašvaldības un iemaksātāji PFIF. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju apjomu, iedzīvotāju skaitam arī Pierīgas pašvaldībās vajadzētu būt vismaz 15 000. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā ir iespējas radīt darbavietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas.

4) Iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Investīciju piesaistei liela ietekme ir valsts institūciju politikai un tās realizācijai. Tomēr daudzos gadījumos praktiskie darbības aspekti tieši norāda arī uz pašvaldību lomu nozīmīgu investīciju piesaistīšanā savai teritorijai, tādējādi radot darbavietas un veicinot teritorijas ekonomisko attīstību. To ir iespējams veiksmīgi izdarīt, ja veidojas vairāku apstākļu kopums, kas rada labvēlīgu vidi investīcijām. VARAM ieskatā tie ir saskaņota teritorijas attīstības plānošana un spēcīgu uzņēmēju atbalsta struktūru radīšana pašvaldībās, bet pats būtiskākais ir pašvaldību budžeta iespējas veikt ieguldījumus savas teritorijas attīstībai. Ja pašvaldībā dzīvo ap 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad tās ieņēmumiem vajadzētu veidoties ap 20 milj. EUR gadā, kas savukārt rada iespēju pašvaldībai būt finansiāli pašpietiekamai. Piemēram, tas ļauj īstenot salīdzinoši mazākus projektus bez aizņēmuma Valsts kasē. Pašvaldību funkciju apjomam atbilstošs pašvaldību budžets var palīdzēt nozīmīgu investīciju piesaistē un radīt darbavietas, un mazināt iedzīvotāju aizbraukšanu labāku darba vietu meklējumos. Latvijas un ārvalstu prakse pierāda, ka investoriem ir svarīga pašvaldību kapacitāte un iespējas, kā arī iedzīvotāju skaits.

5) Iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās - tostarp ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tas attiecas, pirmkārt, uz efektīva izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta infrastruktūras tīkla izveidi. Otrkārt, tas ļautu attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru.

6) Teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi. Ņemot vērā pašvaldību sistēmā notikušās funkcionālās reformas, secināms, ka Latvijā pakāpeniski ir izveidota bāze funkcionāli spēcīgu vietējo pašvaldību darbībai. Ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā (sk. 1. pielikumu). Šodienas situācijā pašvaldību loma valsts pārvaldes sistēmā tikai pieaug, kas pašvaldībām prasa atbildīgi risināt jautājumus savu iedzīvotāju interesēs. Jāuzsver, ka juridiskā loģika norāda, ka, likumā uzdodot publiskai personai izpildīt valsts pārvaldes funkciju, publiska persona citai publiskai personai vai privātpersonai var deleģēt tikai no funkcijas izrietošus pārvaldes uzdevumus. Pretējā gadījumā, proti, ja publiska persona izpildei citai publiskai personai deleģē savas funkcijas, zūd jēga šādas publiskas personas darbībai. Pašvaldību gadījumā tas neattiektos uz pašvaldību kopīgu iestāžu izveidi, kā arī gadījumiem, kur likumos noteikts citādi - piemēram, īpašu sadarbības formu veidošana noteiktu jautājumu risināšanai.

7) Pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Likums nosaka pašvaldībām nodrošināt tiesības iedzīvotājiem iegūt vispārējo vidējo izglītību, un izglītība ir funkcija, kurai pašvaldības kopumā tērē vislielāko daļu no sava budžeta. 2019. gada 14. maija sēdē MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", kurā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā šādu minimālo skolēnu skaitu 10.-12. klašu grupā piedāvātajos administratīvajos centros: pilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju 150 skolēni, administratīvo teritoriju attīstības centros - 120 skolēni.¹² Vienlaikus norādām, ka Igaunijā pašreiz šāds minimālais kritērijs ir 252 skolēni, turklāt šis kritērijs nākotnē varētu tikt palielināts vairāk nekā divas reizes.¹³

V. Konsultācijas ar pašvaldībām un izmaiņas 35 administratīvo teritoriju modelī

Saskaņā ar Saeimas lēmumu un MK Protokollēmuma 2.1. punktu VARAM uzdots organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Izpildot iepriekšminēto, un atbilstoši Hartas 5. punktam, kas nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, VARAM laika posmā no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada 2. augustam ir organizējusi 30 konsultācijas ar pašvaldību domēm par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Piedalīties minētajās konsultācijās tika aicināti visu attiecīgo pašvaldību domju deputāti, kuru teritoriju varētu skart apvienošanās. Lai nodrošinātu konsultāciju procesu, VARAM visām pašvaldībām nosūtīja uzaicinājumus, kuros bija iekļauta saite uz MK mājaslapā publicēto informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".

Konsultācijās VARAM pašvaldību domju deputātiem skaidroja administratīvi teritoriālas reformas nepieciešamību un nozīmīgumu, un pašvaldību lomu valsts iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā. Saeimas Lēmums uzdod turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Līdz ar to arī šajā gadījumā administratīvi teritoriālās reformas mērķi sasaucas arī ar Satversmes tiesas secinājumu, pieņemot lēmumu Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306, proti: "9.1. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis saskaņā ar Reformas likuma 2. pantu bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Reforma lielā mērā ir saistīta ar racionāla vietējās pašvaldības lieluma (teritorijas) noteikšanu, lai pašvaldība spētu efektīvi un optimāli pildīt visas savas autonomās, kā arī tai uzdotās vai deleģētās funkcijas. Reformas mērķis ir atrast piemērotu modeli, kurš novērstu pastāvošo vietējo pašvaldību sadrumstalotību un līdz ar to arī mazinātu resursu neracionālu izmantošanu. Lielākā vietējā pašvaldībā ir labākas iespējas koncentrēt finanšu līdzekļus, piesaistīt investīcijas, pieņemt darbā kvalificētus speciālistus un nodrošināt darbinieku specializāciju, kā arī plašāk izmantot uzņēmējdarbības veicināšanas līdzekļus. Lielākas pašvaldības ir vairāk atvērtas inovācijām un var labāk sadarboties ar citām vietējām pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmējiem [..]".¹⁴

VARAM ministrs konsultācijās izskaidroja administratīvi teritoriālās reformas mērķus, uzklausīja klātesošo viedokļus un jautājumus, sniedza uz tiem atbildes un arī aicināja pašvaldību deputātus iesniegt VARAM konkrētus un pamatotus priekšlikumus par izmaiņām piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī.

Tāpat konsultācijās pašvaldību domju deputāti tika iepazīstināti ar apvienojamo teritoriju pašvaldību profiliem, kuros bija iekļauta šāda informācija:

• novadu veidojošās pilsētas un pagasti, apvienotā novada teritorijas raksturojums;

• iedzīvotāju skaits un tā prognozes, budžets (2018. gada budžeta ieņēmumi un izdevumi);

• 2019. gada budžeta ieņēmumu plāns, administratīvie izdevumi;

• iemaksas PFIF;

• pašvaldības budžeta IIN uz 1 iedzīvotāju;

• pašvaldības budžeta izdevumi izglītībai uz vienu izglītojamo;

• investīcijas;

• darbaspēka migrācija;

• pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā;

• vispārējās izglītības iestādes;

• pārvaldība un pakalpojumi, t.sk. VPVKAC darbība un pagastu pārvalžu izvietojums;

• pašvaldību sadarbība;

• teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums.

Apvienojamo teritoriju pašvaldību profili un cita ar administratīvi teritoriālo reformu saistīta informācija tika publicēta un joprojām ir pieejama arī VARAM mājaslapas sadaļā "Administratīvi teritoriālā reforma".

Pavisam minētajā laika posmā konsultācijās piedalījās 1312 dalībnieki, no kuriem 947 bija pašvaldību domju deputāti (63% no kopējā deputātu skaita uz konsultācijām aicināto pašvaldību domēs).

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām ir iestrādāti administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā šādi grozījumi atbilstoši izvirzītajiem administratīvo teritoriju izveides veidiem un kritērijiem:

1. Lai saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu nodrošinātu administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību Olaines novadam, Likumprojektā vai atbilstoši spēkā esošajam normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam izvirzāms uzstādījums par Olaines novada un Ķekavas novada administratīvi teritoriālās robežas grozīšanu.

2. Ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus, administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts izveidot Ulbrokas novadu, kurā tiktu apvienotas Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadu pašvaldības, par administratīvo centru nosakot Ulbroku. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā (ieskaitot zemāk 3. punktā piedāvāto risinājumu) būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju (sk. 6.1. tabulu).

3. Administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī ir piedāvāts Inčukalna novada teritoriālo vienību Vangažu pilsētu iekļaut jaunizveidojamā Ulbrokas novadā, tādejādi Vangažu pilsētu administratīvi sasaistot ar Pierīgu.

Tāpat konsultācijās ar pašvaldību deputātiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem apspriešanai tika izvirzīti arī citi priekšlikumi 35 administratīvo teritoriju iedalījuma modeļa maiņai, taču šajos gadījumos izmaiņas vairs neatbilstu izvirzītam kritēriju kopumam un šāda pieeja uzdotu mainīt kritērijus, kur galvenais teritoriju izveides kritērijs, neskaitot Pierīgu, tomēr ir teritoriju izveide ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem. Piemēram, tika piedāvāti izņēmumi, veidojot atsevišķus Saulkrastu un Priekules novadus, vai pat izveidojot īpašu Sēlijas novadu. Šajā gadījumā gan Saulkrasti, gan Priekule LIAS 2030 neklasificējas kā pietiekami nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas reģionālās nozīmes attīstības centri, tie vērtējami kā novada nozīmes attīstības centri. Savukārt attiecīgo pašvaldību izveidotajā Sēlijas novadu apvienībā neietilpst pilsētas, kuras LIAS 2030 ir noteiktas kā reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri. Līdz ar to tādās pilsētās kā Aknīste, Nereta, Jaunjelgava, un Viesīte ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas turpina samazināties. Šodienas apstākļos šīm pilsētām likums neļautu pat iegūt pilsētas statusu, jo pilsētas statusu var iegūt, ja ciemā ir vismaz 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, kur šādam kritērijam ar minimālu pārsvaru atbilst tikai Ilūkste. Līdz ar to Sēlijas novadu apvienībā ietilpstošajām pašvaldībām nav pilsētu, kuras būtu perspektīvi ieskaitāmas reģionālo centru kategorijā kā nozīmīgi ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas centri, kā arī attālums ceļā starp Jaunjelgavu un Ilūksti ir aptuveni 140 km, kas būtu vērtējams kā nesamērīgs vienas pašvaldības ietvaros. Izvirzot sabiedriskai apspriešanai 35 pašvaldību modeli, VARAM iespēju robežās tika ievērtējis arī teritoriju kultūrvēsturiskos aspektus, bet primāri pamatā ir iedzīvotāju svārstmigrācija uz darbavietām un paradumi saņemt dažādu veidu pakalpojumus reģionālās vai nacionālās nozīmes centros.

Atbilstoši MK š.g. 14. maija lēmumam VARAM turpina informēt un skaidrot sabiedrību jautājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli". Paralēli notiek darbs pie Likumprojekta virzības, kurš saskaņā ar Saeimas lēmumu MK Saeimā jāiesniedz līdz š.g. 1. decembrim. Līdz ar to sabiedrības informēšana un konsultācijas ar iesaistītajām institūcijām, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, turpināsies visa procesa gaitā, līdz Saeima Likumprojektu pieņems galīgā lasījumā, nodrošinot 2021. gada pašvaldību vēlēšanas jaunajās administratīvajās teritorijās.

VI. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

ATR mērķu un uzstādījumu īstenošanai tiek piedāvāts šāds Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 6.1. tabulā norādītajām administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem (skatīt arī 2. un 3. pielikumus).

6.1. tabula. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

N.p.k.	Administratīvā teritorija pēc ATR	Platība, km2 15	Iedzīvotāju skaits (2019)16	Administratīvais centrs	Iedzīvotāju skaits administratīvajā centrā (2019)17
1.	Rīgas pilsēta	304	632 614	Rīga	632 614
2.	Jūrmalas pilsēta	101	49 325	Jūrmala	49 325
3.	Aizkraukles novads	2273	29 808	Aizkraukle	7010
4.	Alūksnes novads	1698	14 153	Alūksne	6692
5.	Ādažu novads	522	28 789	Ādaži	6623
6.	Balvu novads	2387	19 644	Balvi	6073
7.	Bauskas novads	2173	42 306	Bauska	8405
8.	Cēsu novads	2666	41 411	Cēsis	15 034
9.	Daugavpils novads	2595	109 368	Daugavpils	82 604
10.	Dobeles novads	1629	29 009	Dobele	8995
11.	Gulbenes novads	1872	20 079	Gulbene	7304
12.	Jelgavas novads	1663	87 952	Jelgava	55 972
13.	Jēkabpils novads	2994	41 256	Jēkabpils	22 076
14.	Krāslavas novads	2029	20 932	Krāslava	7633
15.	Kuldīgas novads	2505	28 263	Kuldīga	10 497
16.	Ķekavas novads	403	28 333	Ķekava	5134
17.	Liepājas novads	3659	102 671	Liepāja	68 945
18.	Limbažu novads	2439	28 159	Limbaži	6997
19.	Līvānu novads	622	10 832	Līvāni	7203
20.	Ludzas novads	2412	22 550	Ludza	7777
21.	Madonas novads	3353	32 571	Madona	7015
22.	Mārupes novads	347	30 711	Mārupe	13 111
23.	Ogres novads	1838	57 692	Ogre	23 232
24.	Olaines novads	349	20 332	Olaine	10 840
25.	Preiļu novads	1675	18 871	Preiļi	6340
26.	Rēzeknes novads	2830	58 029	Rēzekne	27 820
27.	Salaspils novads	123	22 659	Salaspils	18 011
28.	Saldus novads	2178	27 640	Saldus	9937
29.	Siguldas novads	1030	30 358	Sigulda	11 619
30.	Smiltenes novads	1801	18 333	Smiltene	5221
31.	Talsu novads	2749	36 237	Talsi	9126
32.	Tukuma novads	2448	44 744	Tukums	16 999
33.	Ulbrokas novads	535	29 487	Ulbroka	2760
34.	Valkas novads	1917	17 225	Valka	4573
35.	Valmieras novads	1938	42 323	Valmiera	23 125
36.	Ventspils novads	2516	45 302	Ventspils	34 77

VII. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunā redakcija

Lai izpildītu Saeimas Lēmumu un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegtu Saeimā Likumprojektu, Konceptuālajā ziņojumā ir ietverti galvenie aspekti, kas saistīti ar Likumprojekta izstrādi. Viens no tiem ir saistīts ar to, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumos plaši regulēti 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas noslēguma jautājumi. Tāpēc, lai radītu nepārprotami skaidru tiesisko regulējumu par pašreiz īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu un tajā veicamajiem uzdevumiem, vēsturiskais un šī brīža tiesiskais regulējums nebūtu ietverams vienā likumā.

Likumprojektā praktiski nav paredzēts mainīt regulējumu, kas attiecas uz apdzīvoto vietu statusa jautājumu izlemšanu un pastāvošo adresācijas sistēmu.

Kā jauninājums Likumprojektā ir paredzēts Ministru kabinetam uzdot noteikt kārtību, kādā notiek pašvaldību tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā. Savukārt pašvaldībām ir tiesības pieņemt lēmumus par robežu grozīšanu u.tml., taču nav kārtības, kā pēc tam tiek sakārtoti institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību jautājumi starp pašvaldībām. Esošais likums minētos jautājumus neregulē, un tas ir vērtējams kā likuma robs.

Likumprojektā ir veikti papildinājumi jautājumos, par kuriem jau ir lēmis MK un attiecīgos likumprojektus virzījis izskatīšanai Saeimā, un kuri atrodas starp lasījumiem un nerada savstarpējas pretrunas jautājumos, nosakot jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tie ir: likumprojekts "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr:30/Lp13, kurš Saeimā 2019. gada 21. februārī izskatīts 2. lasījumā un regulē mazciemu jautājumu; kā arī likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" Nr: 161/Lp13, kurš 2018. gada 20. decembrī Saeimā izskatīts 1. lasījumā, izslēdzot no likuma apriņķu pašvaldību izveidi.

Likumprojektā ir iestrādāts regulējums, kam pamatu veido 2008. gadā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma precedents, ka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu nosaka savlaicīgi, lai Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanas varētu izsludināt jaunajās likumā noteiktajās administratīvajās teritorijās. Tāpat minētais precedents veido identisku 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas tiesiskā regulējuma analoģiju pašvaldību darbībai pārejas posmā, jo arī 2009. gadā jaunievēlētās pašvaldību domes vienlaikus uzsāka savu darbību 1. jūlijā. Noslēdzot administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma piemērošanā ministrija netika konstatējusi problēmas ar tiesiskā regulējuma realizāciju. Tāpēc Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Likumprojekta virzības gaitā tiks izvērtēta tiesiskā regulējuma izstrāde situācijai, kad administratīvo teritoriju apvienošanas rezultātā būs jāapvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžeti, kā arī risināmi ir jautājumi, kas saistīti ar ilgtermiņu saistību uzņemšanos pirms pašvaldību apvienošanās fakta 2021. gada 1. jūlijā un jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu projektu realizāciju.

VIII. Noslēgums

Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādejādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Optimizējot pakalpojumu izmaksas, efektīvāk un lietderīgāk tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, it sevišķi attiecībā uz tādām funkcijām, kuras savulaik tika izpildītas rajonu un republikas pilsētu mērogos.

IX. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 20. marta rīkojumu Nr. 116 " Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" sagatavošanas grafiku, VARAM 2019. gada 15. jūlijā iesniedza Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram pieteikumu par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem. Pieteikumā iekļauts prioritārais pasākums "Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana", kurš ietver zemāk minētos pasākumus. Pārskats par risinājuma ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu (aprēķini ietverti 4. pielikumā).

Risinājums	Risinājums (risnājuma varianti)	Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
			2019. gads	2020. gads	2021. gads	2020. gads	2021. gads	2022. gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums Konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā			0	0	0	892 500	8 207 500	0	0	0	0
tajā skaitā
21. VARAM		30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	892 500	8 207 500	0	0	0	2021
1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts)	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	367 500	157 500	0			2020. un 2021.
2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	525 000	525 000	0			2020. un 2021
3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	0	7 525 000	0			2021
Pašvaldību budžets
	Pašvaldību budžets

Paredzēts, ka ietekme uz citām valsts pārvaldes iestādēm un to budžetiem tiks vērtēta likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (VSS-861) izstrādes un saskaņošanas procesā.

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

1. pielikums

Pašvaldībām normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi nozaru griezumā

Nr.p.k.	Pašvaldības uzdevumi kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:	Tiesību akts
1.	Organizē un koordinē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu. Nodrošina vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā.	Ģeotelpiskās informācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
2.	Piešķir oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus, maina vietvārdu statusu un precizē rakstības formu (pilsētu daļām, ciemu daļām, dīķiem, parkiem, kapsētām, nekustamajiem īpašumiem, vietējās nozīmes dabas, vēstures un kultūras pieminekļiem, pieturvietām, u.c.).	Ģeotelpiskās informācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi ekonomikas un būvniecības jomā ekonomikas, tautsaimniecības, rūpniecības, enerģētikas, būvniecības un mājokļu politikas jomā:
3.	Nodrošina savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Izveido būvvaldi vai vienojas ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi vai deleģē citai pašvaldībai atsevišķu uzdevumu izpildi.	Likums "Par pašvaldībām" Būvniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Izdod būvatļauju ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam.	Teritorijas attīstības plānošanas likums Būvniecības likums Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
4.	Nodrošina pašvaldībai piederošu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, u.c.	Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums Komercdarbības atbalsta kontroles likums
5.	Sekmē saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpējas par bezdarba samazināšanu. Izveido, likvidē un reorganizē pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumus, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās.	Likums "Par pašvaldībām" Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums Komerclikums Biedrību un nodibinājumu likums
6.	Veic un administrē pašvaldības īpašuma privatizēšanu un atsavināšanu. Izveido pašvaldības īpašuma privatizācijas komisiju.	Likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums Publiskās personas mantas atsavināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
7.	Sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Izveido dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistru.	Likums "Par pašvaldībām" Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Detalizētāk - MK noteikumos
8.	Nodrošina pašvaldību dzīvojamo māju (telpu) pārvaldīšanas pakalpojumus, to kontroli, uzlabošanu. Nodrošina publisku ēku, dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanu.	Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums Ēku energoefektivitātes likums Detalizētāk - MK noteikumos
9.	Organizē iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus.	Likums "Par pašvaldībām" Enerģētikas likums
10.	Piedalās datu vākšanā un sniedz valsts statistikai nepieciešamās ziņas.	Likums "Par pašvaldībām" Statistikas likums
11.	Teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas, nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai. Piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā.	Tūrisma likums
	Nosaka prasības tūristu gidu profesionālajai kvalifikācijai un īsteno profesionālās darbības uzraudzību un kontroli.	Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
12.	Izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un tirgum, nosaka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību sabiedrisko pasākumu norises vietās. Nosaka kārtību tirdzniecības vietas iekārtošanai, u.c.	Likums "Par pašvaldībām" Patērētāju tiesību aizsardzības likums Alkoholisko dzērienu aprites likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.	Reklāmas likums Detalizētāk - MK noteikumos
13.	Izstrādā rīcības plānu par pirmās nepieciešamības rūpniecības preču izsniegšanu un to piegādes ceļu iespējamiem variantiem līdz izsniegšanas punktam. Sniedz priekšlikumus par pirmās nepieciešamības precēm, kuras jāiekļauj valsts materiālajās rezervēs.	Mobilizācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
14.	Izstrādā un pieņemt energoefektivitātes plānu izstrādāt kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un pasākumi. Republikas pilsētu pašvaldības ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu.	Energoefektivitātes likums Detalizētāk - MK noteikumos
15.	Veicina teritorijās esošos degvielas lietotājus izmantot biodegvielu un savas kompetences ietvaros rada labvēlīgus apstākļus biodegvielas ražošanai un investīcijām tās attīstībai. Veicina biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā.	Biodegvielas likums
Pašvaldības uzdevumi budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas un nodokļu politikas jomā:
16.	Tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi.	Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par budžetu un finanšu vadību" Detalizētāk - MK noteikumos
17.	Pienākums pieņemt ikgadējo budžetu. Pienākums iesniegt oficiālu pārskatu par budžeta plānu un izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu.	Likums "Par pašvaldībām" Likums par budžetu un finanšu vadību Likums "Par pašvaldību budžetiem" Detalizētāk - MK noteikumos
18.	Ņem aizņēmumus un sniedz galvojumus gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos.	Likums "Par pašvaldību budžetiem" Detalizētāk - MK noteikumos
19.	Lemj par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm likuma ietvaros no 0,2 līdz 3 procentiem.	Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"
20.	Piedalās ES struktūrfondu projektu īstenošanā. Nodrošina integrētu teritoriālo investīciju īstenošanas funkciju.	Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums Detalizētāk - MK noteikumos un rīkojumos
21.	Piedalās līdzīgu iespēju radīšanā visām pašvaldībām noteikto funkciju izpildes nodrošināšanā, veicina iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.	Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
22.	Racionāli un lietderīgi apsaimnieko pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Iegūst un atsavina kustamo un nekustamo mantu, privatizē pašvaldību īpašuma objektus, slēdz darījumus, u.c.	Likums "Par pašvaldībām" Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums Publiskās personas mantas atsavināšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
23.	Pirmpirkuma tiesību izmantošana, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas nepieciešams pašvaldību funkciju izpildei.	Likums "Par pašvaldībām" Detalizētāk - MK noteikumos
24.	Dod galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas studiju kredīta saņemšanai.	Augstskolu likums Detalizētāk - MK noteikumos
25.	Tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas un citus maksājumus pašvaldības budžetā.	Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par nodokļiem un nodevām" Detalizētāk MK noteikumos
26.	Lemj par azartspēļu vietas atbilstību likumos noteiktajiem ierobežojumiem, izsniedz atļauju, atceļ izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, u.c.	Azartspēļu un izložu likums
27.	Var dibināt kredītiestādi.	Kredītiestāžu likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi sabiedriskās kārtības un drošības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, ugunsdrošības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites, migrācijas un pilsonības jautājumu jomā:
28.	Piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nodrošina sabiedrisko kārtību, apkaro žūpību un netiklību (var izveidot atskurbināšanas telpas).	Likums "Par pašvaldībām" Nacionālās drošības likums Likums "Par policiju"
29	Var izveidot pašvaldības policiju vai deleģēt šā uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības var izveidot kopīgu pašvaldības policiju.	Likums "Par policiju"
30.	Var izveidot pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Nodrošina pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību un atbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā.	Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums Detalizētāk - MK noteikumos
31.	Piedalās civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā, izstrādā civilās aizsardzības plānus. Koordinē katastrofas, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Nodrošina evakuāciju jautājumu risināšanu u.c., kā arī nodrošina civilās aizsardzības komisijas darbību un piedalās tās darbībā.	Likums "Par pašvaldībām" Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
32.	Reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un jānodrošina personas sniegto ziņu datorizēta apstrāde, aizsardzību, saglabāšanu, aktualizēšanu. Pārbauda deklarēto ziņu patiesumu, kā arī pēc savas iniciatīvas jāveic dzīvesvietas reģistrācija.	Dzīvesvietas deklarēšanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
33.	Izskata iesniegumus un sagatavo atļaujas intīma rakstura izklaides rīkošanai, nosaka ierobežojumus.	Pornogrāfijas ierobežošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
34.	Lemj par atļauju vai aizliegumu publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu norisei, nosaka ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi.	Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
	Izsniedz atļauju vienreizēja publiska pasākuma rīkošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.	Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
35.	Pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidošanai un darbībai vai par atteikumu izsniegt atļauju.	Ieroču aprites likums Detalizētāk - MK noteikumos
36.	Izsniedz speciālo atļauju (licenci) kremācijas veikšanai.	Likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" Detalizētāk - MK noteikumos
37.	Sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē.	Robežsardzes likums
Pašvaldības uzdevumi izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes jomā:
38.	Gādā par iedzīvotāju izglītību (pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšana; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.).	Likums "Par pašvaldībām" Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes.	Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Dibina interešu izglītības iestādes.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
39.	Nodrošina bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību.	Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
40.	Dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē komercdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā.	Izglītības likums Profesionālās izglītības likums Detalizētāk MK noteikumos
41.	Sniedz informāciju par nepieciešamo finansējumu internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu kompensēšanai. Nodrošina pedagogu algām piešķirtā valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
42.	Izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Novadu pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju īstenošanai izglītības jomā, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Organizē pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu, profesionālās meistarības pilnveidi.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
43.	Īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu.	Izglītības likums Detalizētāk MK noteikumos
44.	Nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām.	Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
45.	Iesaistās bērnu nometņu organizēšanā un izstrādā to darbības noteikumus.	Izglītības likums Vispārējās izglītības likums
46.	Nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā.	Izglītības likums
47.	Veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
48.	Veicina veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.	Sporta likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas un radošo industriju izglītības jomā:
49.	Rūpējas par kultūru un sekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.	Likums "Par pašvaldībām"
	Nosaka juridiskus, tehniskus, organizatoriskus, administratīvus un finansiālus pasākumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam	Nemateriālā kultūras mantojuma likums
50.	Nosaka pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas Valsts Heraldikas komisiju.	Likums "Par pašvaldībām"
51.	Nodrošina vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzraudzību.	Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" Detalizētāk - MK noteikumos
52.	Nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību. Sniedz iedzīvotājiem universālo informācijas pakalpojumu.	Bibliotēku likums Detalizētāk - MK noteikumos
53.	Dibina muzejus un to filiāles, konsultējoties ar Muzeju padomi.	Muzeju likums
54.	Dibina kultūras institūcijas, nosaka pašu dibināto kultūras institūciju darbības formas un pamatu. Sniedz materiāli tehnisku, finansiālu un organizatorisku atbalstu tautas jaunrades amatiermākslas kolektīviem, rūpējoties par dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, attīstīšanu un nodošanu tālāk nākamajām paaudzēm.	Likums "Par pašvaldībām" Kultūras institūciju likums Detalizētāk - MK noteikumos
55.	Piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē, izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību.	Dziesmu un deju svētku likums
56.	Veic dokumentu pārvaldību. Nodod dokumentus un uzziņu sistēmu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.	Arhīvu likums Dokumentu juridiskā spēka likums Elektronisko dokumentu likums Oficiālās elektroniskās adreses likums Paziņošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā:
57.	Nodrošina iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi), sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, nodrošina vecos ļaudis ar vietām pansionātos, nodrošina bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, nodrošināšana bezpajumtniekus ar naktsmītni u.c.	Likums "Par pašvaldībām" Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Izveido pašvaldības iestādi - sociālo dienestu. Pašvaldība, kura nav izveidojusi dienestu, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu.	Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
58.	Nodrošina sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti.	Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām Detalizētāk - MK noteikumos
59.	Organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā. Pašvaldību institūcijas nodrošina bērna tiesību aizsardzību.	Bērnu tiesību aizsardzības likums
60.	Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi - Bāriņtiesu, tās darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības - kopīgu bāriņtiesu.	Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantisko interešu aizstāvību attiecībās ar vecākiem vai citām personām.	Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Lemj par bērna nodošanu audžuģimenes aprūpē, aizbildniecībā un nodod adopcijā.	Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos
61.	Sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un īstenošanā un paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu finansēto programmu projektos.	Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Detalizētāk - MK noteikumos
62.	Īsteno algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Katra pašvaldība pati var izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība sociālo problēmu risināšanā nepieciešama prioritārā kārtā.	Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums Detalizētāk - MK noteikumos
63.	Nodrošina rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti. Nodrošina asistenta pakalpojumus.	Invaliditātes likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi satiksmes transporta un sakaru nozares jomā:
64.	Organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus. Nosaka braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā.	Likums "Par pašvaldībām" Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums
65.	Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana (…). Pašvaldību ceļus un ielas uzskaita attiecīgā pašvaldība, pieņem lēmumu par ceļa likvidēšanu. Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā.	Likums "Par pašvaldībām" Likums "Par autoceļiem" Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
66.	Nosaka autoceļu lietošanas ierobežojumus uz laiku nelabvēlīgu ceļa vai klimatisko apstākļu dēļ, kā arī citos gadījumos, kad braukšana pa autoceļiem kļūst bīstama	Likums "Par autoceļiem" Detalizētāk - MK noteikumos
67.	Izsniedz speciālās atļaujas (licences) vieglajiem taksometriem.	Likums "Par pašvaldībām" Autopārvadājumu likums
68.	Izveido ostas pārvaldi, kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgas ostas pārvaldes nolikumam.	Likums par ostām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums Detalizētāk - MK noteikumi
69.	Var sniegt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai starp lidostām Latvijā, kā arī starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām.	Likums "Par aviāciju"
Pašvaldības uzdevumi tieslietu nozarē:
70.	Sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu piespiedu darba organizēšanas jautājumos.	Valsts probācijas dienesta likums Detalizētāk MK noteikumos
71.	Izveido aizbildnības un aizgādnības iestādi - Bāriņtiesu, kas gādā par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību.	Bāriņtiesu likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Organizē notariālo darbību novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību. Sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus un pilda citus uzdevumus, ja administratīvajā teritorijā nav notāra.	Bāriņtiesu likums
72.	Izveido dzimtsarakstu nodaļu, kura veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju.	Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums Detalizētāk MK noteikumos
73.	Ierosina un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.	Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums
74.	Izskata pieteikumus par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu mantiniekiem.	Likums "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" Likums "Par zemes komisijām" Likums "Par zemes reformu lauku apvidos"
75.	Gādā, lai tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums. Izskata pieteikumus par mantas atdošanu vai kompensāciju represētajiem.	Likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" Detalizētāk - MK noteikumos
	Piešķir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.	Likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" Detalizētāk - MK noteikumos
77.	Nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību.	Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
78.	Ievieš attiecīgajā administratīvajā teritorijā adresācijas sistēmu, tai skaitā apdzīvoto vietu, ielu nosaukumus u.tml.	Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Detalizētāk - MK noteikumos
79.	Sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā personai, kura atbrīvojusies no ieslodzījuma.	Likums "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"
80.	Nodrošina valsts valodas lietošanu un aizsardzību pašvaldību iestādēs. Nodrošina materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai.	Valsts valodas likums
Pašvaldības uzdevumi sabiedrības veselības un veselības aprūpes jomā:
81.	Nodrošina veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu.	Likums "Par pašvaldībām" Veselības aprūpes finansēšanas likums
82.	Veido pašvaldību iestādes, dibina biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, iegulda savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Izveido ārstniecības iestādi.	Likums "Par pašvaldībām" Ārstniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
83.	Pieņem lēmumus par pasākumiem epidēmiju un to seku novēršanai. Pieņem lēmumu par pašvaldības noteikto karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu.	Epidemioloģiskās drošības likums Detalizētāk - MK noteikumos
84.	Pieņem lēmumus par medicīniskās palīdzības sniegšanu attiecīgajā teritorijā.	Ārstniecības likums Likums "Par prakses ārstiem"
85.	Nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos.	Izglītības likums Detalizētāk - MK noteikumos
86.	Veic farmaceitiskās aprūpes pieejamības izvērtējumu konkrētajā apdzīvotajā vietā.	Farmācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi vides aizsardzības, pašvaldību attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, pašvaldību pakalpojumu pieejamības, elektroniskā pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jomā:
87.	Organizē iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana)	Likums "Par pašvaldībām" Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums Atkritumu apsaimniekošanas likums
	Organizē atkritumu apsaimniekošanu, pieņem lēmumus par atkritumu poligonu izvietošanu savā administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un atkritumu poligonu izvietošanu, uzrauga un kontrolē šo procesu, u.c.	Atkritumu apsaimniekošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nosaka iestādi, vai pilnvaro komersantu, likumā noteiktajos gadījumos nosaka maksu par pakalpojumiem, izdod saistošos noteikumus, tai skaitā, arī par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, izveido un uztur decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, kontrolē decentralizēto kanalizācijas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām.	Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums Detalizētāk - MK noteikumos
88.	Lemj par ierosinājumu par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu.	Likums "Par pašvaldībām" Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Detalizētāk - MK noteikumos
89.	Nosaka kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi.	Ūdenssaimniecības likums Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
90.	Veic valsts vārdā zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka).	Likums "Par zemes dzīlēm" Detalizētāk - MK noteikumos
91.	Izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai konkrētajā teritorijā un īsteno tajā noteiktos pasākumus. Sniedz priekšlikumus pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām.	Likums "Par piesārņojumu" Detalizētāk - MK noteikumos
92.	Izstrādā pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.	Likums "Par pašvaldībām" Teritorijas attīstības plānošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
93.	Izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.	Teritorijas attīstības plānošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Apstiprina pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas	Likums "Par pašvaldībām"
	Veic kontroli vides jomā. Nodrošina vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu.	Vides aizsardzības likums
94.	Nodrošina reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, izmantojot moduli kā primāro datu avotu teritorijas attīstības plānošanā, reģionālās attīstības uzraudzībā un novērtēšanā, pēc iespējas neveidojot atsevišķas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.	Reģionālās attīstības likums Detalizētāk - MK noteikumos
95.	Veido un uztur informācijas sistēmas kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu. Atbild par datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā.	Valsts informācijas sistēmu likums Detalizētāk - MK noteikumos
96.	Nodrošina bibliotēkas lietotājiem bezmaksas pieeju internetam un vispārpieejamiem elektroniskās informācijas resursiem, kā arī nodrošināt iespēju bez maksas izmantot datoru.	Bibliotēku likums
	Nodrošina publiskas pieejas interneta punktu pieejamību pašvaldībā. Nodrošina klientam ērtu pašvaldības pakalpojumu saņemšanu.	Elektronisko dokumentu likums
97.	Gādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (..) organizē pretplūdu pasākumus (…)	Likums "Par pašvaldībām"
	Piedalās upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveidotajā konsultatīvajā padomē, izskata apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu.	Ūdens apsaimniekošanas likums Detalizētāk - MK noteikumos
98.	Iznomā rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos. Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Izsniedz speciālas atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos administratīvās teritorijas robežās.	Zvejniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
99.	Izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei.	Likums "Par zemes dzīlēm" Detalizētāk - MK noteikumos
100.	Var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, citstarp nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu un sniegt atbalstu valsts pārvaldes institūcijām diasporas politikas īstenošanā. Var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju kā arī sniegt diasporas locekļiem sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai.	Diasporas likums Detalizētāk - MK noteikumos
101.	Gādā par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu.	Likums "Par pašvaldībām" Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības jomā:
102.	Nosaka un uzrauga mājas dzīvnieku turēšanas noteikumus.	Dzīvnieku aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.	Dzīvnieku aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos
	Uzrauga Dzīvnieku kapsētu izveidi saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības programmu un plānojumu. Nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.	Veterinārmedicīnas likums Detalizētāk - MK noteikumos
103.	Organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.	Augu aizsardzības likums Detalizētāk - MK noteikumos
104.	Piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kontrolē to.	Meliorācijas likums
105.	Nodrošina pārtikas preču izsniegšanu valsts apdraudējuma gadījumā, t.sk. izstrādā kārtību, kādā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā.	Mobilizācijas likums Detalizētāk - MK noteikumos
106.	Pārrauga lauksaimniecības zemju izmantošanu un rezerves zemes fondu. Izstrādā tās īpašumā un valdījumā esošās neapbūvētās zemes un degradētās teritorijas izmantošanas iespēju izvērtējumu.	Zemes pārvaldības likums Detalizētāk - MK noteikumos
107.	Nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai (epizootiju draudu gadījumos)	Medību likums
108.	Izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju.	Meža likums Detalizētāk - MK noteikumos
109.	Organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.	Zvejniecības likums Detalizētāk - MK noteikumos
110.	Piesakās valsts un Eiropas Savienības atbalstam augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm.	Lauksaimniecības un lauku attīstības likums Detalizētāk - MK noteikumos
Pašvaldības uzdevumi vēlēšanu organizēšanas jomā:
111.	Izveido republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisiju Saeimas vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu.	Saeimas vēlēšanu likums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums
	Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu.	Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums
	Tautas nobalsošanas organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas organizēšanu.	Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu
	Pašvaldību vēlēšanu organizēšanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem izveido republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu organizēšanu.	Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

2. pielikums

Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

3. pielikums

Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts: administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un tajās ietilpstošās teritoriālās vienības

Nr.p.k.	Administratīvā teritorija un tās administratīvais centrs	Tajā ietilpstošās teritoriālās vienības
1.	Rīgas pilsēta	1.1. Rīgas pilsēta
2.	Jūrmalas pilsēta	2.1. Jūrmalas pilsēta
3.	Aizkraukles novads (Aizkraukle)	3.1. Aiviekstes pagasts 3.2. Aizkraukles pagasts 3.3. Aizkraukles pilsēta 3.4. Bebru pagasts 3.5. Daudzeses pagasts 3.6. Iršu pagasts 3.7. Jaunjelgavas pagasts 3.8. Jaunjelgavas pilsēta 3.9. Klintaines pagasts 3.10. Kokneses pagasts 3.11. Mazzalves pagasts 3.12. Neretas pagasts 3.13. Pilskalnes pagasts 3.14. Pļaviņu pilsēta 3.15. Seces pagasts 3.16. Sērenes pagasts 3.17. Skrīveru pagasts 3.18. Staburaga pagasts 3.19. Sunākstes pagasts 3.20. Vietalvas pagasts 3.21. Zalves pagasts
4.	Alūksnes novads (Alūksne)	4.1. Alsviķu pagasts 4.2. Alūksnes pilsēta 4.3. Annas pagasts 4.4. Ilzenes pagasts 4.5. Jaunalūksnes pagasts 4.6. Jaunannas pagasts 4.7. Jaunlaicenes pagasts 4.8. Kalncempju pagasts 4.9. Liepnas pagasts 4.10. Malienas pagasts 4.11. Mālupes pagasts 4.12. Mārkalnes pagasts 4.13. Pededzes pagasts 4.14. Veclaicenes pagasts 4.15. Zeltiņu pagasts 4.16. Ziemera pagasts
5.	Ādažu novads (Ādaži)	5.1. Ādažu pagasts 5.2. Carnikavas pagasts 5.3. Saulkrastu pagasts 5.4. Saulkrastu pilsēta 5.5. Sējas pagasts
6.	Balvu novads (Balvi)	6.1. Baltinavas pagasts 6.2. Balvu pagasts 6.3. Balvu pilsēta 6.4. Bērzkalnes pagasts 6.5. Bērzpils pagasts 6.6. Briežuciema pagasts 6.7. Krišjāņu pagasts 6.8. Kubulu pagasts 6.9. Kupravas pagasts 6.10. Lazdukalna pagasts 6.11. Lazdulejas pagasts 6.12. Medņevas pagasts 6.13. Rugāju pagasts 6.14. Susāju pagasts 6.15. Šķilbēnu pagasts 6.16. Tilžas pagasts 6.17. Vectilžas pagasts 6.18. Vecumu pagasts 6.19. Viļakas pilsēta 6.20. Vīksnas pagasts 6.21. Žīguru pagasts
7.	Bauskas novads (Bauska)	7.1. Bauskas pilsēta 7.2. Bārbeles pagasts 7.3. Brunavas pagasts 7.4. Ceraukstes pagasts 7.5. Codes pagasts 7.6. Dāviņu pagasts 7.7. Gailīšu pagasts 7.8. Iecavas pagasts 7.9. Īslīces pagasts 7.10. Kurmenes pagasts 7.11. Mežotnes pagasts 7.12. Rundāles pagasts 7.13. Skaistkalnes pagasts 7.14. Stelpes pagasts 7.15. Svitenes pagasts 7.16. Valles pagasts 7.17. Vecsaules pagasts 7.18. Vecumnieku pagasts 7.19. Viesturu pagasts
8.	Cēsu novads (Cēsis)	8.1. Amatas pagasts 8.2. Cēsu pilsēta 8.3. Drabešu pagasts 8.4. Dzērbenes pagasts 8.5. Inešu pagasts 8.6. Jaunpiebalgas pagasts 8.7. Kaives pagasts 8.8. Liepas pagasts 8.9. Līgatnes pagasts 8.10. Līgatnes pilsēta 8.11. Mārsnēnu pagasts 8.12. Nītaures pagasts 8.13. Priekuļu pagasts 8.14. Raiskuma pagasts 8.15. Skujenes pagasts 8.16. Stalbes pagasts 8.17. Straupes pagasts 8.18. Taurenes pagasts 8.19. Vaives pagasts 8.20. Vecpiebalgas pagasts 8.21. Veselavas pagasts 8.22. Zaubes pagasts 8.23. Zosēnu pagasts
9.	Daugavpils novads (Daugavpils)	9.1. Ambeļu pagasts 9.2. Bebrenes pagasts 9.3. Biķernieku pagasts 9.4. Daugavpils pilsēta 9.5. Demenes pagasts 9.6. Dubnas pagasts 9.7. Dvietes pagasts 9.8. Eglaines pagasts 9.9. Ilūkstes pilsēta 9.10. Kalkūnes pagasts 9.11. Kalupes pagasts 9.12. Laucesas pagasts 9.13. Līksnas pagasts 9.14. Maļinovas pagasts 9.15. Medumu pagasts 9.16. Naujenes pagasts 9.17. Nīcgales pagasts 9.18. Pilskalnes pagasts 9.19. Prodes pagasts 9.20. Salienas pagasts 9.21. Skrudalienas pagasts 9.22. Subates pilsēta 9.23. Sventes pagasts 9.24. Šēderes pagasts 9.25. Tabores pagasts 9.26. Vaboles pagasts 9.27. Vecsalienas pagasts 9.28. Višķu pagasts
10.	Dobeles novads (Dobele)	10.1. Annenieku pagasts 10.2. Auces pilsēta 10.3. Augstkalnes pagasts 10.4. Auru pagasts 10.5. Bēnes pagasts 10.6. Bērzes pagasts 10.7. Bikstu pagasts 10.8. Bukaišu pagasts 10.9. Dobeles pagasts 10.10. Dobeles pilsēta 10.11. Īles pagasts 10.12. Jaunbērzes pagasts 10.13. Krimūnu pagasts 10.14. Lielauces pagasts 10.15. Naudītes pagasts 10.16. Penkules pagasts 10.17. Tērvetes pagasts 10.18. Ukru pagasts 10.19. Vecauces pagasts 10.20. Vītiņu pagasts 10.21. Zebrenes pagasts
11.	Gulbenes novads (Gulbene)	11.1. Beļavas pagasts 11.2. Daukstu pagasts 11.3. Druvienas pagasts 11.4. Galgauskas pagasts 11.5. Gulbenes pilsēta 11.6. Jaungulbenes pagasts 11.7. Lejasciema pagasts 11.8. Litenes pagasts 11.9. Lizuma pagasts 11.10. Līgo pagasts 11.11. Rankas pagasts 11.12. Stāmerienas pagasts 11.13. Stradu pagasts 11.14. Tirzas pagasts
12.	Jelgavas novads (Jelgava)	12.1. Cenu pagasts 12.2. Elejas pagasts 12.3. Glūdas pagasts 12.4. Jaunsvirlaukas pagasts 12.5. Jelgavas pilsēta 12.6. Kalnciema pagasts 12.7. Lielplatones pagasts 12.8. Līvbērzes pagasts 12.9. Ozolnieku pagasts 12.10. Platones pagasts 12.11. Salgales pagasts 12.12. Sesavas pagasts 12.13. Svētes pagasts 12.14. Valgundes pagasts 12.15. Vilces pagasts 12.16. Vircavas pagasts 12.17. Zaļenieku pagasts
13.	Jēkabpils novads (Jēkabpils)	13.1. Aknīstes pagasts 13.2. Aknīstes pilsēta 13.3. Asares pagasts 13.4. Atašienes pagasts 13.5. Ābeļu pagasts 13.6. Dignājas pagasts 13.7. Dunavas pagasts 13.8. Elkšņu pagasts 13.9. Gārsenes pagasts 13.10. Jēkabpils pilsēta 13.11. Kalna pagasts 13.12. Krustpils pagasts 13.13. Kūku pagasts 13.14. Leimaņu pagasts 13.15. Mežāres pagasts 13.16. Rites pagasts 13.17. Rubenes pagasts 13.18. Salas pagasts 13.19. Saukas pagasts 13.20. Sēlpils pagasts 13.21. Variešu pagasts 13.22. Viesītes pagasts 13.23. Viesītes pilsēta 13.24. Vīpes pagasts 13.25. Zasas pagasts
14.	Krāslavas novads (Krāslava)	14.1. Andrupenes pagasts 14.2. Andzeļu pagasts 14.3. Asūnes pagasts 14.4. Aulejas pagasts 14.5. Bērziņu pagasts 14.6. Dagdas pagasts 14.7. Dagdas pilsēta 14.8. Ezernieku pagasts 14.9. Indras pagasts 14.10. Izvaltas pagasts 14.11. Kalniešu pagasts 14.12. Kaplavas pagasts 14.13. Kombuļu pagasts 14.14. Konstantinovas pagasts 14.15. Krāslavas pagasts 14.16. Krāslavas pilsēta 14.17. Ķepovas pagasts 14.18. Piedrujas pagasts 14.19. Robežnieku pagasts 14.20. Skaistas pagasts 14.21. Svariņu pagasts 14.22. Šķaunes pagasts 14.23. Ūdrīšu pagasts
15.	Kuldīgas novads (Kuldīga)	15.1. Alsungas pagasts 15.2. Ēdoles pagasts 15.3. Gudenieku pagasts 15.4. Īvandes pagasts 15.5. Kabiles pagasts 15.6. Kuldīgas pilsēta 15.7. Kurmāles pagasts 15.8. Laidu pagasts 15.9. Nīkrāces pagasts 15.10. Padures pagasts 15.11. Pelču pagasts 15.12. Raņķu pagasts 15.13. Rendas pagasts 15.14. Rudbāržu pagasts 15.15. Rumbas pagasts 15.16. Skrundas pagasts 15.17. Skrundas pilsēta 15.18. Snēpeles pagasts 15.19. Turlavas pagasts 15.20. Vārmes pagasts
16.	Ķekavas novads (Ķekava)	16.1. Baldones pagasts 16.2. Baldones pilsēta 16.3. Baložu pilsēta 16.4. Daugmales pagasts 16.5. Ķekavas pagasts
17.	Liepājas novads (Liepāja)	17.1. Aizputes pagasts 17.2. Aizputes pilsēta 17.3. Bārtas pagasts 17.4. Bunkas pagasts 17.5. Cīravas pagasts 17.6. Dunalkas pagasts 17.7. Dunikas pagasts 17.8. Durbes pagasts 17.9. Durbes pilsēta 17.10. Embūtes pagasts 17.11. Gaviezes pagasts 17.12. Gramzdas pagasts 17.13. Grobiņas pagasts 17.14. Grobiņas pilsēta 17.15. Kalētu pagasts 17.16. Kalvenes pagasts 17.17. Kazdangas pagasts 17.18. Lažas pagasts 17.19. Liepājas pilsēta 17.20. Medzes pagasts 17.21. Nīcas pagasts 17.22. Otaņķu pagasts 17.23. Pāvilostas pilsēta 17.24. Priekules pagasts 17.25. Priekules pilsēta 17.26. Rucavas pagasts 17.27. Sakas pagasts 17.28. Tadaiķu pagasts 17.29. Vaiņodes pagasts 17.30. Vecpils pagasts 17.31. Vērgales pagasts 17.32. Virgas pagasts
18.	Limbažu novads (Limbaži)	18.1. Ainažu pagasts 18.2. Ainažu pilsēta 18.3. Alojas pagasts 18.4. Alojas pilsēta 18.5. Braslavas pagasts 18.6. Brīvzemnieku pagasts 18.7. Katvaru pagasts 18.8. Liepupes pagasts 18.9. Limbažu pagasts 18.10. Limbažu pilsēta 18.11. Pāles pagasts 18.12. Salacgrīvas pagasts 18.13. Salacgrīvas pilsēta 18.14. Skultes pagasts 18.15. Staiceles pagasts 18.16. Staiceles pilsēta 18.17. Umurgas pagasts 18.18. Vidrižu pagasts 18.19. Viļķenes pagasts
19.	Līvānu novads (Līvāni)	19.1. Jersikas pagasts 19.2. Līvānu pilsēta 19.3. Rožupes pagasts 19.4. Rudzātu pagasts 19.5. Sutru pagasts 19.6. Turku pagasts
20.	Ludzas novads (Ludza)	20.1. Blontu pagasts 20.2. Briģu pagasts 20.3. Ciblas pagasts 20.4. Cirmas pagasts 20.5. Goliševas pagasts 20.6. Isnaudas pagasts 20.7. Istras pagasts 20.8. Kārsavas pilsēta 20.9. Lauderu pagasts 20.10. Līdumnieku pagasts 20.11. Ludzas pilsēta 20.12. Malnavas pagasts 20.13. Mežvidu pagasts 20.14. Mērdzenes pagasts 20.15. Nirzas pagasts 20.16. Ņukšu pagasts 20.17. Pasienes pagasts 20.18. Pildas pagasts 20.19. Pureņu pagasts 20.20. Pušmucovas pagasts 20.21. Rundēnu pagasts 20.22. Salnavas pagasts 20.23. Zaļesjes pagasts 20.24. Zilupes pilsēta 20.25. Zvirgzdenes pagasts
21.	Madonas novads (Madona)	21.1. Aronas pagasts 21.2. Barkavas pagasts 21.3. Bērzaunes pagasts 21.4. Cesvaines pagasts 21.5. Cesvaines pilsēta 21.6. Dzelzavas pagasts 21.7. Ērgļu pagasts 21.8. Indrānu pagasts 21.9. Jumurdas pagasts 21.10. Kalsnavas pagasts 21.11. Lazdonas pagasts 21.12. Liezēres pagasts 21.13. Lubānas pilsēta 21.14. Ļaudonas pagasts 21.15. Madonas pilsēta 21.16. Mārcienas pagasts 21.17. Mētrienas pagasts 21.18. Murmastienes pagasts 21.19. Ošupes pagasts 21.20. Praulienas pagasts 21.21. Sarkaņu pagasts 21.22. Sausnējas pagasts 21.23. Varakļānu pagasts 21.24. Varakļānu pilsēta 21.25. Vestienas pagasts
22.	Mārupes novads (Mārupe)	22.1. Babītes pagasts 22.2. Mārupes pagasts 22.3. Salas pagasts
23.	Ogres novads (Ogre)	23.1. Birzgales pagasts 23.2. Ikšķiles pilsēta 23.3. Jumpravas pagasts 23.4. Krapes pagasts 23.5. Ķeguma pilsēta 23.6. Ķeipenes pagasts 23.7. Lauberes pagasts 23.8. Lēdmanes pagasts 23.9. Lielvārdes pagasts 23.10. Lielvārdes pilsēta 23.11. Madlienas pagasts 23.12. Mazozolu pagasts 23.13. Meņģeles pagasts 23.14. Ogres pilsēta 23.15. Ogresgala pagasts 23.16. Rembates pagasts 23.17. Suntažu pagasts 23.18. Taurupes pagasts 23.19. Tīnūžu pagasts 23.20. Tomes pagasts
24.	Olaines novads (Olaine)	24.1. Olaines pagasts 24.2. Olaines pilsēta
25.	Preiļu novads (Preiļi)	25.1. Aglonas pagasts 25.2. Aizkalnes pagasts 25.3. Galēnu pagasts 25.4. Grāveru pagasts 25.5. Kastuļinas pagasts 25.6. Pelēču pagasts 25.7. Preiļu pagasts 25.8. Preiļu pilsēta 25.9. Riebiņu pagasts 25.10. Rožkalnu pagasts 25.11. Rušonas pagasts 25.12. Saunas pagasts 25.13. Silajāņu pagasts 25.14. Sīļukalna pagasts 25.15. Stabulnieku pagasts 25.16. Šķeltovas pagasts 25.17. Upmalas pagasts 25.18. Vārkavas pagasts
26.	Rēzeknes novads (Rēzekne)	26.1. Audriņu pagasts 26.2. Bērzgales pagasts 26.3. Čornajas pagasts 26.4. Dricānu pagasts 26.5. Feimaņu pagasts 26.6. Gaigalavas pagasts 26.7. Griškānu pagasts 26.8. Ilzeskalna pagasts 26.9. Kantinieku pagasts 26.10. Kaunatas pagasts 26.11. Lendžu pagasts 26.12. Lūznavas pagasts 26.13. Mākoņkalna pagasts 26.14. Maltas pagasts 26.15. Nagļu pagasts 26.16. Nautrēnu pagasts 26.17. Ozolaines pagasts 26.18. Ozolmuižas pagasts 26.19. Pušas pagasts 26.20. Rikavas pagasts 26.21. Sakstagala pagasts 26.22. Silmalas pagasts 26.23. Stoļerovas pagasts 26.24. Stružānu pagasts 26.25. Vērēmu pagasts 26.26. Dekšāres pagasts 26.27. Sokolku pagasts 26.28. Viļānu pagasts 26.29. Viļānu pilsēta 26.30. Rēzeknes pilsēta
27.	Salaspils novads (Salaspils)	27.1. Salaspils pagasts 27.2. Salaspils pilsēta
28.	Saldus novads (Saldus)	28.1. Blīdenes pagasts 28.2. Brocēnu pilsēta 28.3. Cieceres pagasts 28.4. Ezeres pagasts 28.5. Gaiķu pagasts 28.6. Jaunauces pagasts 28.7. Jaunlutriņu pagasts 28.8. Kursīšu pagasts 28.9. Lutriņu pagasts 28.10. Nīgrandes pagasts 28.11. Novadnieku pagasts 28.12. Pampāļu pagasts 28.13. Remtes pagasts 28.14. Rubas pagasts 28.15. Saldus pagasts 28.16. Saldus pilsēta 28.17. Šķēdes pagasts 28.18. Vadakstes pagasts 28.19. Zaņas pagasts 28.20. Zirņu pagasts 28.21. Zvārdes pagasts
29.	Siguldas novads (Sigulda)	29.1. Allažu pagasts 29.2. Inčukalna pagasts 29.3. Krimuldas pagasts 29.4. Lēdurgas pagasts 29.5. Mālpils pagasts 29.6. Mores pagasts 29.7. Siguldas pagasts 29.8. Siguldas pilsēta
30.	Smiltenes novads (Smiltene)	30.1. Apes pagasts 30.2. Apes pilsēta 30.3. Bilskas pagasts 30.4. Blomes pagasts 30.5. Brantu pagasts 30.6. Drustu pagasts 30.7. Gaujienas pagasts 30.8. Grundzāles pagasts 30.9. Launkalnes pagasts 30.10. Palsmanes pagasts 30.11. Raunas pagasts 30.12. Smiltenes pagasts 30.13. Smiltenes pilsēta 30.14. Trapenes pagasts 30.15. Variņu pagasts 30.16. Virešu pagasts
31.	Talsu novads (Talsi)	31.1. Abavas pagasts 31.2. Ārlavas pagasts 31.3. Balgales pagasts 31.4. Dundagas pagasts 31.5. Ģibuļu pagasts 31.6. Īves pagasts 31.7. Kolkas pagasts 31.8. Ķūļciema pagasts 31.9. Laidzes pagasts 31.10. Laucienes pagasts 31.11. Lībagu pagasts 31.12. Lubes pagasts 31.13. Mērsraga pagasts 31.14. Rojas pagasts 31.15. Sabiles pilsēta 31.16. Stendes pilsēta 31.17. Strazdes pagasts 31.18. Talsu pilsēta 31.19. Valdemārpils pilsēta 31.20. Valdgales pagasts 31.21. Vandzenes pagasts 31.22. Virbu pagasts
32.	Tukuma novads (Tukums)	32.1. Cēres pagasts 32.2. Degoles pagasts 32.3. Džūkstes pagasts 32.4. Engures pagasts 32.5. Irlavas pagasts 32.6. Jaunpils pagasts 32.7. Jaunsātu pagasts 32.8. Kandavas pagasts 32.9. Kandavas pilsēta 32.10. Lapmežciema pagasts 32.11. Lestenes pagasts 32.12. Matkules pagasts 32.13. Pūres pagasts 32.14. Sēmes pagasts 32.15. Slampes pagasts 32.16. Smārdes pagasts 32.17. Tukuma pilsēta 32.18. Tumes pagasts 32.19. Vānes pagasts 32.20. Viesatu pagasts 32.21. Zantes pagasts 32.22. Zemītes pagasts 32.23. Zentenes pagasts
33.	Ulbrokas novads (Ulbroka)	33.1. Garkalnes pagasts 33.2. Ropažu pagasts 33.3. Stopiņu pagasts 33.4. Vangažu pilsēta
34.	Valkas novads (Valka)	34.1. Ērģemes pagasts 34.2. Ipiķu pagasts 34.3. Jeru pagasts 34.4. Jērcēnu pagasts 34.5. Kārķu pagasts 34.6. Ķoņu pagasts 34.7. Lodes pagasts 34.8. Naukšēnu pagasts 34.9. Plāņu pagasts 34.10. Rūjienas pilsēta 34.11. Sedas pilsēta 34.12. Strenču pilsēta 34.13. Valkas pagasts 34.14. Valkas pilsēta 34.15. Vijciema pagasts 34.16. Vilpulkas pagasts 34.17. Zvārtavas pagasts
35.	Valmieras novads (Valmiera)	35.1. Bērzaines pagasts 35.2. Brenguļu pagasts 35.3. Burtnieku pagasts 35.4. Dikļu pagasts 35.5. Ēveles pagasts 35.6. Kauguru pagasts 35.7. Kocēnu pagasts 35.8. Matīšu pagasts 35.9. Mazsalacas pagasts 35.10. Mazsalacas pilsēta 35.11. Ramatas pagasts 35.12. Rencēnu pagasts 35.13. Sēļu pagasts 35.14. Skaņkalnes pagasts 35.15. Trikātas pagasts 35.16. Vaidavas pagasts 35.17. Valmieras pagasts 35.18. Valmieras pilsēta 35.19. Vecates pagasts 35.20. Zilākalna pagasts
36.	Ventspils novads (Ventspils)	36.1. Ances pagasts 36.2. Jūrkalnes pagasts 36.3. Piltenes pagasts 36.4. Piltenes pilsēta 36.5. Popes pagasts 36.6. Puzes pagasts 36.7. Tārgales pagasts 36.8. Ugāles pagasts 36.9. Usmas pagasts 36.10. Užavas pagasts 36.11. Vārves pagasts 36.12. Ventspils pilsēta 36.13. Ziru pagasts 36.14. Zlēku pagasts

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

4. pielikums

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Risinājums	Risinājums (risnājuma varianti)	Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
			2019.gads	2020.gads	2021.gads	2020.gads	2021.gads	2022.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai	turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
									(ja īstenošana ir terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā			0	0	0	892,500	8,207,500	0	0	0	0
tajā skaitā
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija		30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	892,500	8,207,500	0	0	0	2023
1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts)	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	367,500	157,500	0			2020. un 2021.
2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	525,000	525,000	0			2020. un 2021
3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu	Valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai	30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti	0	0	0	0	7,525,000	0			2021
Pašvaldību budžets
	Pašvaldību budžets

1. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrāde (apvienošanās projekts)

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads	2020.gads	2021.gads	2020.gads	2021.gads	2022.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0	0	0	367,500	157,500	0

Katram novadam, kurš veidojas apvienojoties, jāiztrādā jaunās administratīvās struktūras projekts, lai spētu 2021.gadā veiksmīgi uzsākt jaunā novada darbību.

Finansējuma sadalījums (70% 2020.gadā, 30% 2021.gadā)

Aprēķins:

Viena projekta vidējās izmaksas	18,103.45
Apvienotās pašvaldības (no 36 pašvaldībām - 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības -  Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu )	29
Kopējās izmakas (29 x 18 103,45 EUR)	525,000
Finansējums 2020.gadā (70%)	367,500
Finansējums 2021.gadā (30%)	157,500

2. Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrāde jaunajiem novadiem

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads	2020.gads	2021.gads	2020.gads	2021.gads	2022.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0	0	0	525,000	525,000	0

Pašvaldības attīstības programmas izstrāde veicot iepirkumu (ārpakalpojumus) vai algojot speciālistus izstrādei pašvaldības ietvaros.

Finansējums noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem. (2010.gadā arī bija šāds finansējums no ESF, kurā bija noteikta tikai maksimālā summa (25 000 LVL), uz kuru katra pašvaldība varēja pretendēt.)

Aprēķins:

Viena projekta vidējās izmaksas	36,206.9
Apvienotās pašvaldības (no 36 pašvaldībām - 29 apvienotās pašvaldības, jo plānots ka reforma neskars 7 pašvaldības -  Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu )	29
Kopējās izmakas (29 x 36 206,9 EUR)	1,050,000
Finansējums 2020.gadā (50%)	525,000
Finansējums 2021.gadā (50%)	525,000

3. Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums
2019.gads	2020.gads	2021.gads	2020.gads	2021.gads	2022.gads	turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
0	0	0		7,525,000	0

Mērķdotācija katarm jaunveidojamam novadam, kas izveidosies apvienojoties, lai pašvaldības segtu papildus izdevumus (Sociālā nodrošinājuma pakete- priekšsēdētājiem, darbiniekiem; veidlapu, plāksnīšu nomaiņai u.c.)

Aprēķins:

Novadiem (13), kuri veidojas apvienojoties līdz 3 novadiem 155 000 EUR	2,015,000
Novadiem (12), kuri veidojas apvienojoties 4 un 5 novadiem 310 000 EUR	3,720,000
Novadiem (4), kuri veidojas apvienojoties virs 6 novadiem 447 500 EUR	1,790,000
KOPĀ	7,525,000

3.1. aprēķins Vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu

				Teritoriālo vienību skaits
N. p. k.	Administratīvā teritorija	Tajā ietilpstošie novadi un pilsētas	ter. v.	3	4 līdz 5	6 un vairāk
1	Rīga		1
		Rīga
2	Jūrmala
		Jūrmala	1
3	Aizkraukles novads		6			1
		Kokneses novads
		Skrīveru novads
		Aizkraukles novads
		Jaunjelgavas novads
		Pļaviņu novads
		Neretas novads
4	Alūksnes novads		1
		Alūksnes novads
5	Ādažu novads		4		1
		Saulkrastu novads
		Carnikavas novads
		Ādažu novads
		Sējas novads
6	Balvu novads		4		1
		Viļakas novads
		Balvu novads
		Rugāju novads
		Baltinavas novads
7	Bauskas novads		4		1
		Iecavas novads
		Vecumnieku novads
		Rundāles novads
		Bauskas novads
8	Cēsu novads		7			1
		Pārgaujas novads
		Priekuļu novads
		Cēsu novads
		Jaunpiebalgas novads
		Amatas novads
		Vecpiebalgas novads
		Līgatnes novads
9	Daugavpils novads		3	1
		Ilūkstes novads
		Daugavpils novads
		Daugavpils pilsēta
10	Dobeles novads		3	1
		Dobeles novads
		Auces novads
		Tērvetes novads
11	Gulbenes novads		1
		Gulbenes novads
12	Jelgavas novads		3	1
		Jelgavas novads
		Ozolnieku novads
		Jelgavas pilsēta
13	Jēkabpils novads		6			1
		Krustpils novads
		Salas novads
		Viesītes novads
		Jēkabpils novads
		Aknīstes novads
		Jēkabpils pilsēta
14	Krāslavas novads		2	1
		Dagdas novads
		Krāslavas novads
15	Kuldīgas novads		3	1
		Alsungas novads
		Kuldīgas novads
		Skrundas novads
16	Ķekavas novads		2	1
		Ķekavas novads
		Baldones novads
17	Liepājas novads		9			1
		Pāvilostas novads
		Aizputes novads
		Durbes novads
		Grobiņas novads
		Priekules novads
		Vaiņodes novads
		Nīcas novads
		Rucavas novads
		Liepājas pilsēta
18	Limbažu novads		3	1
		Salacgrīvas novads
		Alojas novads
		Limbažu novads
19	Līvānu novads		1
		Līvānu novads
20	Ludzas novads		4		1
		Kārsavas novads
		Ciblas novads
		Ludzas novads
		Zilupes novads
21	Madonas novads		5		1
		Cesvaines novads
		Ērgļu novads
		Lubānas novads
		Madonas novads
		Varakļānu novads
22	Mārupes novads		2	1
		Mārupes novads
		Babītes novads
23	Ogres novads		4		1
		Ogres novads
		Lielvārdes novads
		Ķeguma novads
		Ikšķiles novads
24	Olaines novads		1
		Olaines novads
25	Preiļu novads		4		1
		Riebiņu novads
		Preiļu novads
		Vārkavas novads
		Aglonas novads
26	Rēzeknes novads		3	1
		Rēzeknes novads
		Viļānu novads
		Rēzeknes pilsēta
27	Salaspils novads		1	-
		Salaspils novads
28	Saldus novads		2	1
		Brocēnu novads
		Saldus novads
29	Siguldas novads		4		1
		Krimuldas novads
		Inčukalna novads
		Siguldas novads
		Mālpils novads
30	Smiltenes novads		3	1
		Apes novads
		Raunas novads
		Smiltenes novads
31	Talsu novads		4		1
		Dundagas novads
		Rojas novads
		Mērsraga novads
		Talsu novads
32	Tukuma novads		4		1
		Kandavas novads
		Engures novads
		Tukuma novads
		Jaunpils novads
33	Ulbrokas novads		3	1
		Stopiņu novads
		Ropažu novads
		Garkalnes novads
34	Valkas novads		4		1
		Rūjienas novads
		Naukšēnu novads
		Strenču novads
		Valkas novads
35	Valmieras novads		5		1
		Mazsalacas novads
		Burtnieku novads
		Kocēnu novads
		Beverīnas novads
		Valmiera
36	Ventspils novads		2	1
		Ventspils novads
		Ventspils pilsēta
			119	13	12	4
Kopā	7,525,000
				155,000	310,000	447,500
				2,015,000	3,720,000	1,790,000
				~Uz 1 vienību
				51,667	62,000	74,583

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce