Darbības ar dokumentu

1. Zemes reformas darbu koordinēšanai un tiesiskai nodrošināšanai Saeima izveido Latvijas Republikas Centrālo zemes komisiju (turpmāk — Centrālā zemes komisija). Zemes īpašuma formēšanas jautājumu izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai pilsētu domes izveido attiecīgās pilsētas zemes komisiju un pagastu padomes — attiecīgā pagasta zemes komisiju.

Pilsētu administratīvajās teritorijās, kurās ir arī lauku apvidu zemes, attiecīgā pilsētas dome var izveidot arī zemes komisiju, kas veic ar šo likumu pagasta zemes komisijai uzdotās funkcijas.

Zemes komisijas darbojas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem zemes un citiem likumdošanas aktiem.

Zemes ierīcības darbus pagastos un pilsētās veic Valsts zemes dienests vai tā licencētie darbu izpildītāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1991., 27.04.1993., 05.08.1993., 28.07.1994., 21.09.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

2. Pagasta zemes komisijas sastāvs un uzdevumi:

2.1. pagasta zemes komisijā ietilpst:

pagasta padomes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs;

pagasta padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks;

Valsts zemes dienesta pārstāvis;

zemes ierīkotājs, kurš pastāvīgi strādā pagasta teritorijā.

Ar padomdevēja tiesībām pagasta zemes komisijas sēdēs var piedalīties arī pieaicinātie speciālisti. Ja ir liels darba apjoms, pagasta padome var izveidot pieaicināto speciālistu darba grupu;

2.2. pagasta zemes komisija —

2.2.1. reģistrē, apkopo un izanalizē zemes pieprasījumus un iesniedz savu lēmumu pagasta zemes fonda sadalīšanas jautājumos pagasta zemes ierīcības darbu vadītājam izpildīšanai;

2.2.2. desmit dienu laikā rakstveidā paziņo zemes pieprasītājam par pieprasījuma saņemšanu, norādot pieprasījuma reģistrācijas datumu un numuru;

2.2.3. izskata un koriģē pagasta zemes ierīcības projektu un iesniedz to pagasta padomei apstiprināšanai;

2.2.4. savas kompetences ietvaros izšķir zemes strīdus;

2.2.5. dod atzinumu par zemes īpašuma tiesībām, pieņem lēmumu par zemes īpašuma kompensāciju un lietošanas tiesībām, bet pēc zemes robežu ierādīšanas (iemērīšanas) un zemes robežu ierādīšanas akta sastādīšanas un zemes robežu plāna izgatavošanas pieņem lēmumu par:

— zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

— zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un samaksas apmēra noteikšanu;

2.2.6. izskata priekšlikumus par pasākumiem, kas nepieciešami neapmierināto zemes pieprasījumu nodrošināšanai;

2.2.7. izskata priekšlikumus par nepieprasīto zemju turpmāko izmantošanu;

2.2.8. dod atzinumus par izejas datiem zemes nodokļa aprēķināšanai;

2.2.9. izskata priekšlikumus par pagasta koplietošanas zemju izmantošanu;

2.2.10. pieņem lēmumu par juridiskajām personām pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķi un uzņēmējdarbībai izmantojamās zemes platību;

2.2.11. pieņem lēmumu par zemes gabala platību un robežu plāna apstiprināšanu, ja nostiprinājuma lūgums par ēku (būvju) ierakstīšanu zemesgrāmatā iesniegts pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.1991., 27.04.1993., 28.07.1994., 21.09.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

3. (Izslēgts ar 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

4. Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvs un uzdevumi:

4.1. Centrālās zemes komisijas sastāvā ir divi Saeimas deputāti, pa vienam pārstāvim no Valsts zemes dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas pilsētas zemes komisijas, kā arī Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvis. Pēc attiecīgo iestāžu un organizāciju ieteikuma un ar komisijas locekļu piekrišanu komisijas sastāvu apstiprina Saeima. Komisijas darbā var pieaicināt ar padomdevēja balsstiesībām dažādu nozaru speciālistus, kā arī sabiedriski politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

4.2. Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija —

4.2.1. koordinē pilsētu domju un pagastu padomju zemes komisiju darbu un kontrolē pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

4.2.2. ir tiesīga dot juridiskajām personām, pašvaldībām un valsts institūcijām likumdošanas aktiem atbilstošus obligātus norādījumus un saņēmi no tām pieprasīto informāciju 14 dienu laikā;

4.2.3. (izslēgts ar 27.04.1993. likumu);

4.2.4. (izslēgts ar 28.07.1994. likumu);

4.2.5. nosaka kadastrālās uzmērīšanas un zemes vērtēšanas darbu izpildes termiņus;

4.2.6. ierosina un kontrolē programmu izstrādāšanu pasākumu izpildei, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neapmierinātos zemes pieprasījumus un nepieprasīto zemju turpmāko izmantošanu;

4.2.7. (izslēgts ar 12.06.1996. likumu);

4.2.8. izskata ar zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām saistītos strīdus, kurus nav izšķīrušas pilsētu un pagastu zemes komisijas, viena mēneša laikā pieņem lēmumu par šiem strīdiem un, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Centrālās zemes komisijas pieņemtos lēmumus par strīdiem, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām, var pārsūdzēt tiesā;

4.2.9. kontrolē programmu izstrādāšanu, lai nodrošinātu neapmierinātos zemes pieprasījumus un nepieprasīto zemju turpmāko izmantošanu;

4.2.10. pieņem lēmumus par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu gadījumos, kas paredzēti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" 16.pantā;

4.2.11. pieņem lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu gadījumos, kas paredzēti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 21.panta ceturtajā daļā;

4.2.12. izskata likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 16.pantā noteiktajā termiņā saņemtos iesniegumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu un pieņem attiecīgos lēmumus līdz 2006.gada 29.decembrim.

4.3. Ja pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar zemes reformas un citiem zemes likumdošanas aktiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, Centrālajai zemes komisijai ir tiesības ierosināt, lai pagasta padome (pilsētas dome) izskata jautājumu par pagasta (pilsētas) zemes komisijas priekšsēdētāja atbilstību amatam. Ja pagasta padome (pilsētas dome) atkārtoti pieļauj iepriekš minētos pārkāpumus vai nepilda tiesas spriedumus, Centrālajai zemes komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam ierosinājumu par attiecīgās padomes (domes) atlaišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1991., 15.01.1992., 27.04.1993., 05.08.1993., 04.11.1993., 28.07.1994., 21.09.1995., 12.06.1996., 25.11.1996., 18.05.2006., 16.01.2014. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

5. Zemes komisiju darbība:

5.1. Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju no deputātiem ievēlē Saeima;

5.2. zemes komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku (vietniekus) un komisijas sekretāru;

5.3. zemes komisijas sēdes sasauc priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

5.4. zemes komisija ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no zemes komisijas locekļiem, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Lēmums tiek pieņemts ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir zemes komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka balss. Centrālā zemes komisija ir tiesīga izlemt zemes strīdus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi komisijas locekļi, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku;

5.5. komisijas locekļiem, ieinteresēto zemes lietotāju pārstāvjiem, ieinteresētajām amatpersonām un pilsoņiem par sēdes laiku jāpaziņo 5 dienas pirms sēdes datuma. Ja šīs personas uz sēdi nav ieradušās, komisija izskatāmos jautājumus izlemj bez viņu klātbūtnes. Zemes strīdu gadījumos pirms sēdes sasaukšanas komisijas priekšsēdētājs (vietnieks), iesaistot attiecīgās domes (padomes) deputātus, kā arī attiecīgos speciālistus, pārbauda iesnieguma pamatotību un sagatavo atzinuma projektu;

5.6. zemes komisijas savus lēmumus zemes sadales vai zemes strīdu izšķiršanas jautājumos rakstveidā paziņo ieinteresētajiem zemes lietotājiem un zemākstāvošām zemes komisijām 5 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.1991., 20.11.1991., 05.08.1993., 28.07.1994., 21.09.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

6. Pagasta vai pilsētas zemes komisijas lēmumu par zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei) vai Centrālajai zemes komisijai. Pagasta padomes (pilsētas domes), kā arī Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Pagasta (pilsētas) zemes komisijas lēmumu par zemes īpašuma tiesībām, samaksas (maksas) un kompensācijas apmēru viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei). Pagasta padomes (pilsētas domes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Pagasta (pilsētas) zemes komisijas pieņemtais lēmums vai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pārsūdzības kārtībā pieņemtais lēmums par zemes īpašuma robežām, zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu), samaksas (maksas) apmēra noteikšanu un par zemes īpašuma kompensāciju ir pamatdokuments zemes īpašuma reģistrācijai Kadastra reģistrā un tā nostiprināšanai zemesgrāmatās, kā arī zemes kompensācijas sertifikātu konta atvēršanai.

Zemes komisijas lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu) un samaksas (maksas) apmēra noteikšanu, kā arī par zemes īpašuma kompensāciju stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

7. Par katru komisijas sēdi rakstāms protokols, kuru paraksta visi klātesošie komisijas locekļi un pieaicinātie speciālisti; katram komisijas loceklim un pieaicinātajam speciālistam ir tiesības pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.

Zemes komisiju sēžu protokoli pastāvīgi glabājas attiecīgi:

pagasta padomē vai pilsētas domē;

Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.1991., 20.11.1991., 27.04.1993., 05.08.1993., 28.07.1994., 21.09.1995. un 12.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

8. Zemes komisiju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un sekretāri ir amatpersonas, kas par savu pienākumu izpildi atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(22.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.05.1991.)

9. Pagastu un pilsētu zemes komisiju priekšsēdētāju atalgojums un sociālā nodokļa nomaksa tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, bet pārējais komisiju finansējums tiek segts no pašvaldību budžetiem. Izdevumi Centrālās zemes komisijas uzturēšanai tiek segti no valsts pamatbudžeta.

(25.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

10. Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija ir juridiskā persona, kurai ir norēķinu konts bankā un zīmogs.

Pagasta un pilsētas zemes komisiju lēmumus paraksta attiecīgās zemes komisijas priekšsēdētājs.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995., 12.06.1996. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

11. Pagastu un pilsētu zemes komisijas izbeidz savu darbību divu mēnešu laikā pēc tam, kad tiek izsludināta zemes reformas pabeigšana attiecīgajā pašvaldības teritorijā vai visā valstī. Pagastu un pilsētu zemes komisijām šajā termiņā savi arhīvi jānodod Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļai. Dokumentācijai jābūt sakārtotai atbilstoši arhīvu noteikumiem.

(Otrā daļa izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(25.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

1. No 1997.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.jūlijam pilsētu zemes komisiju finansiālo nodrošinājumu no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā likuma 9.pantu veic Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests līdz 2009.gada 31.jūlijam izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pilsētu zemes komisiju priekšsēdētājiem.

(25.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2009.)

2. Ja novada pašvaldība ir uzsākusi darbu un novadā ir pilsēta, tad līdzšinējā pilsētas zemes komisija turpina savu darbu līdz zemes reformas pabeigšanai attiecīgajā novada pilsētā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un attiecīgie zemes komisijas lēmumi turpmāk ir pārsūdzami novada domei.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

3. Pēc 2009.gada 1.jūlija šajā likumā noteiktos pilsētas pašvaldības, pilsētas domes un pilsētas zemes komisijas pienākumus līdz zemes reformas pabeigšanai turpina veikt attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība, republikas pilsētas dome un republikas pilsētas zemes komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

4. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (atalgojumu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

5. Centrālā zemes komisija darbību izbeidz 2021. gada 30. jūnijā. Centrālā zemes komisija savu arhīva dokumentāciju, kas saistīta ar zemes reformu, sakārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā un līdz 2021. gada 1. jūnijam nodod Valsts zemes dienestam.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)