Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Saeimas vēlēšanu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

(06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

3. pants. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā.

4. pants. Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem.

6. pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Satversmes tiesas tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam.

(3) Pašvaldības domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.

(4) Tiesnesi, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 31.05.2007., 26.02.2009., 31.03.2010., 03.03.2011. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

7. pants. (1) Saeimas vēlēšanām Latvija iedalāma piecos vēlēšanu apgabalos:

1) Rīga;

2) Vidzeme;

3) Latgale;

4) Kurzeme;

5) Zemgale.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie vēlēšanu apgabali aptver šādus novadus un valstspilsētas:

1) Rīgas vēlēšanu apgabals — Rīgas valstspilsētu;

2) Vidzemes vēlēšanu apgabals — Ādažu, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadu un Jūrmalas valstspilsētu;

3) Latgales vēlēšanu apgabals — Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadu, Daugavpils valstspilsētu un Rēzeknes valstspilsētu;

4) Kurzemes vēlēšanu apgabals — Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadu, Liepājas valstspilsētu un Ventspils valstspilsētu;

5) Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma novadu un Jelgavas valstspilsētu.

(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

8. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā,— vēlēšanu izsludināšanas dienā. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.

(3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 06.02.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

II nodaļa
Kandidātu sarakstu iesniegšana

9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas politisko partiju apvienībā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

(1¹) Politiskās partijas un politisko partiju apvienības biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas. Šajā daļā minētās ziņas Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcija.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 30.05.2002., 26.02.2009. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.)

10. pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība;

3) (izslēgts ar 26.03.1998. likumu).

(5) Kandidātu sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti (11.pants) sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu. Kandidātu saraksts, ziņas par deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programma iesniedzami rakstveidā un elektroniskā veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 30.05.2002., 09.03.2006., 26.02.2009. un 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

11. pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;

3¹) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts apliecinājums par to, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (pašvaldības administratīvā teritorija),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,

g) (izslēgts ar 06.02.2014. likumu),

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) ziņas, kuras norādītas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 4., 5., 5.¹, 6., 7., 10. un 11. punktā pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī. Kandidāti, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju vēlēšanu saraksta iesniegšanas gadā, var izmantot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām pieejamās ziņas par sevi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā apakšpunkta pirmajā teikumā minēto ziņu pieejamību Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.

j) (izslēgts ar 09.03.2006. likumu);

5) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002., 09.03.2006., 31.05.2007., 26.02.2009., 12.09.2013., 06.02.2014., 18.01.2018. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

12. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1400 euro drošības naudu.

(2) Drošības naudas iemaksātājs maksājuma uzdevumā norāda, kas naudu iemaksājis, kad tā iemaksāta un kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta.

(3) Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2002., 12.09.2013., 06.02.2014. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

13. pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās,

b) kandidāts ir persona, kura nav šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos (10.panta trešā daļa),

d) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kas tam atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un viņam sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

8) ir miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā.

(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 50.dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek ņemtas vērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002., 09.03.2006., 26.02.2009., 31.03.2010., 18.01.2018., 08.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

13.¹ pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas.

(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atcelts šā panta pirmajā daļā minētais lēmums, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā.

(09.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

14. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, un tā tālāk. Katrā no iepriekšminētajām grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstiem visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) vēlēšanu apgabalu;

2) kandidātu saraksta numuru;

3) kandidātu saraksta nosaukumu;

4) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(6) Uz vēlēšanu aploksnes norāda vēlēšanu nosaukumu un ievēlējamās Saeimas kārtas numuru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

15. pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti, norādot šajā likumā minētās ziņas par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;

3) šā likuma 11.panta 4.punkta “a” un “c” — “i” apakšpunktā minētās ziņas par katru kandidātu;

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002., 09.03.2006., 31.03.2010. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

III nodaļa
Vēlēšanu kārtība

16. pants. (1) Vismaz piecas dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) vēlētājiem redzamā vietā izliekami paziņojumi par pieteikto kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmas;

2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu.

(2) Pašvaldību vēlēšanu komisijas nosaka vēlēšanu iecirkņus, kuros var nodot balsi glabāšanā. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas pašvaldību vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.

(3) Vēlēšanu zīmes, aploksnes, balsotāju saraksti, vēlēšanu kastes un citi vēlēšanu materiāli no to saņemšanas iecirknī līdz nodošanai pašvaldības vēlēšanu komisijai glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nodrošinot attiecīgās telpas fizisko vai tehnisko apsardzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002., 09.03.2006., 26.02.2009., 13.12.2012., 06.02.2014., 08.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

17. pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 8 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gada laikā, vēlēšanu dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(04.09.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

19. pants. (1) Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās nodrošina vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš uzrauga, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, tai skaitā kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija.

(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.

(3) Konstatējis pazīmes, kas var liecināt par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par to kompetentajai institūcijai.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

20. pants. (1) Vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

(2) (Izslēgta ar 26.03.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

21. pants. Izņemot šā likuma 25. pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.

22. pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) loceklis pēc tam, kad Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un ka šajā reģistrā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(3¹) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām ir balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 30.05.2002., 09.03.2006., 18.01.2018., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

23. pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo vēlēšanu aploksni ir sabojājis, tās vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne. Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā, un par to tiek izdarīta atzīme vēlēšanu gaitas žurnālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 30.05.2002., 09.03.2006., 06.02.2014. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

24. pants. (1) Pamatojoties uz vēlētāja, viņa pilnvarotas personas vai aizgādņa rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts vēlēšanu gaitas žurnālā, iecirkņa komisija, nodrošinot aizklātību, balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizē:

1) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, un šādu vēlētāju aprūpētājiem;

2) slimojošu personu aprūpētājiem.

Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) (Izslēgta ar 06.02.2014. likumu)

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.

(6¹) Ja vēlētāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, to dara, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni šā likuma 48.² pantā noteiktajā kārtībā.

(7) (Izslēgta ar 26.02.2009. likumu.)

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 26.02.2009., 06.02.2014., 18.01.2018., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

25. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

(26.03.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

26. pants. (1) Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

(2) Karavīri vēlēšanu dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

(09.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

27. pants. (1) Vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(2) (Izslēgta ar 26.03.1998. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 26.03.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 06.04.2006. un 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

28. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji nekavējoties iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 06.02.2014. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

IV nodaļa
Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

30. pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(30.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

31. pants. (1) Balsu skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas vēlēšanu gaitas žurnālā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(7¹) Ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, sagatavojot īpašu balsu skaitīšanas protokolu. Par šādas kastes satura līdzskaitāmību kopējam rezultātam lemj Centrālā vēlēšanu komisija.

(8) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 06.02.2014.,18.01.2018. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

32. pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

(30.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

33. pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.

(30.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

34. pants. (Izslēgts ar 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

35. pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija saskaita katra kandidāta saņemto vēlētāju izdarīto atzīmju skaitu. Attiecībā uz katru kandidātu saskaita, cik vēlēšanu zīmēs vēlētāji pretī kandidāta uzvārdam izdarījuši atzīmi "+" un cik vēlēšanu zīmēs vēlētāji svītrojuši kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(2) Katra kandidāta saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu skaitīšanas protokola otro daļu.

(3) Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 06.02.2014. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

35.¹ pants. (1) Kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju darbdienu laikā.

(2) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(09.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.01.2018. un 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

36. pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, ja aizzīmogošanai netiek izmantotas balsošanas kastes un numurētas plombas. Par to jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2006., 26.02.2009., 06.02.2014. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)

37. pants. (Izslēgts ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2009. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2009. Skat. Pārejas noteikumu.)

39. pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

40. pants. (Izslēgts ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

41. pants. Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

42. pants. Ja šā likuma 41. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 38. panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

V nodaļa
To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, pilda dienesta pienākumus
starptautiskajās operācijās vai kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu

(Nodaļas nosaukums 06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

43. pants. (1) Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

(2) Saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

(3) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso, personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.

(5) Balsošanu ārvalstīs un uz kuģiem organizē, ja ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu.

(09.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

44. pants. (1) Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.1998. un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

45. pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā klātienē, pa pastu vai elektroniski iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas dienas, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija pēc vēlētāju reģistra darbības uzsākšanas:

1) vēlētāju reģistrā pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav reģistrēts balsošanai pa pastu;

2) vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja pieteikšanos balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāja norādīto elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi;

3) reģistrē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzējs jau ir reģistrēts balsošanai pa pastu, norādot to pašu elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Lēmuma par atteikumu nosūtīt vēlēšanu dokumentus pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs var mainīt norādīto elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, iesniedzot par to iesniegumu attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā, vēlētājs var mainīt norādīto elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(5) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas (ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā — ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas) nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi tīmekļvietnes adresi, kurā ir pieejami balsošanas materiāli.

(6) Pieteikties balsošanai pa pastu var arī, izmantojot speciālu tiešsaistes formu, kas pieejama 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (ja vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā — ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas). Piesakoties šādi, vēlētājs papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda ārvalsti, no kuras plāno nosūtīt savu balsojumu. Attiecībā uz elektroniskā pakalpojumā saņemtiem pieteikumiem šā panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētās darbības veic Centrālā vēlēšanu komisija. Centrālā vēlēšanu komisija nosūta attiecīgām iecirkņa komisijām ziņas par vēlētājiem, kas pieteikušies balsošanai pa pastu elektroniskā pakalpojumā. Iecirkņa komisijas attiecīgi papildina savu vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu.

(7) Ja balsošanai pa pastu pieteicies vēlētājs vēlēšanu dienā ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot vēlēšanu iecirknī.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

45.¹ pants. (1) Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā.

(2) Vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācija pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir Latvijas pilsonis, kas vēlēšanu dienā būs sasniedzis 18 gadu vecumu, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā.

(4) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta trešajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(5) Vēlēšanu dienā pēc iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti. Valsts reģionālās attīstības aģentūra ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

45.² pants. (1) Ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(2) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet vēlēšanu kastē.

(3) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(4) Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

45.³ pants. (1) Karavīri un zemessargi, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, vēlēšanās var piedalīties attiecīgās starptautiskās operācijas rajonā, ja ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas nodod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārsūtīšanai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotai personai iecirkņa komisijas zīmogu, vēlētāju reģistrēšanas ierīces, reģistrācijas aploksnes, drošības plombas, balsotāju sarakstu veidlapas, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti.

(3) Vēlēšanu dienā pirms balsošanas sākšanas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona pirmā vēlētāja klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kaste ir tukša, un aizzīmogo to. Valsts reģionālās attīstības aģentūra Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotai personai nodrošina piekļuvi Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram. Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona, kas iepriekš Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir pārliecinājusies, ka persona ir vēlētājs un ka šajā reģistrā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona rīkojas šā likuma 48.¹ panta 2.¹ daļā noteiktajā kārtībā. Katram vēlētājam Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona izsniedz visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kas apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, un vēlētājs par to parakstās balsotāju sarakstā. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta. Balsošana organizējama vismaz triju vēlētāju klātbūtnē. Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra darbības pārtraukuma gadījumā Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona rīkojas šā likuma 48.² pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Balsošanai ierīko atsevišķu nodalījumu saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmo daļu.

(5) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(6) Balsu skaitīšanu veic Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā. Balsu skaitīšanai izveidojama balsu skaitīšanas komisija ne mazāk kā triju vēlētāju sastāvā.

(7) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas vēlētāju reģistrēšanas ierīces, reģistrācijas aploksnes, balsotāju sarakstus, visas derīgās vēlēšanu zīmes, nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar attiecīgām vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu gaitas žurnālu un balsu skaitīšanas protokolu iesaiņo, aizzīmogo un nekavējoties nogādā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam pārsūtīšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(8) Vēlēšanu norisi starptautiskās operācijas rajonā uzrauga Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarota persona.

(9) Karavīrs un zemessargs, kurš vēlas balsot pa pastu, to dara šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā.

(06.02.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.01.2018., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

46. pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis tīmekļvietnes adresi balsošanai pa pastu, izdrukā balsošanas materiālus un izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar parakstītu veidlapu, kurā viņš apliecina, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz pasta aploksnes vēlētājs atzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norāda savu vārdu, uzvārdu un kārtas numuru sarakstā balsošanai pa pastu. Pasta aploksni vēlētājs nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas norādīta atsūtītajā tīmekļvietnes adresē pieejamos balsošanas materiālos.

(30.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

47. pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē un uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai. Pa pastu saņemto aplokšņu atvēršanu un skaitīšanu iecirkņa komisija uzsāk tikai pēc tam, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3) Pa pastu saņemtās vēlēšanu aploksnes skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.

(09.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

48. pants. (1) Sākot pa pastu saņemto aplokšņu skaitīšanu, pasta aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgās un nederīgās pasta aploksnēs.

(2) Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:

1) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;

2) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;

3) uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs, ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

4) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;

5) kuras atsūtītas no Latvijas Republikas;

6) kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.

(3) Derīgās pasta aploksnes novieto vienkopus un vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgo pasta aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Nederīgās pasta aploksnes neatver, bet to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(4) Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir tikai viena vēlēšanu aploksne. Ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās visas uzskatāmas par nederīgām. Vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja tajā nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

V¹ nodaļa
Balss nodošana glabāšanā

(Nodaļa 06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014. Sk. pārejas noteikumu 3.punktu)

48.¹ pants. (1) Vēlētājs var nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur var nodot balsi glabāšanā, iekārto visās pašvaldībās. Pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 balsstiesīgo, vēlēšanu iecirkņus, kur var nodot balsi glabāšanā, iekārto ar tādu aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens šāds iecirknis. Iecirkņu darba laiks attiecīgajās dienās ir šāds: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā.

(2) Vēlēšanu telpās iecirkņa komisijas loceklis, kas iepriekš Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas šajā reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(2¹) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām ir balsojis. Iecirkņa komisija, kur vēlētājs balsojis iepriekš, balsotāju sarakstā anulē ierakstu par balss nodošanu glabāšanā.

(3) Vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, reģistrācijas aploksni, uz kuras norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā, un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu.

(4) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 23. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, aizlīmē to un atdod iecirkņa komisijai, kas reģistrācijas aploksni vēlētāja klātbūtnē apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot vēlēšanu dienā. Tā iecirkņa komisija, kur viņš nodevis balsi glabāšanā, balsotāju sarakstā anulē ierakstu par balss nodošanu glabāšanā, un vēlētājs balso šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Kad iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām atver vēlēšanu kastes (31.panta trešā daļa), tā sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja attiecīgais vēlētājs nobalsojis vēlreiz vēlāk, ja tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu vai ja uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis, kā norādīts šā likuma IV nodaļā (31.panta ceturtā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021., 23.09.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

V² nodaļa
Balsošanas kārtība Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra darbības pārtraukuma gadījumā

(Nodaļas nosaukums 20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

48.² pants. (1) Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni un attiecīgos vēlētājus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(2) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 23. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras iecirkņa komisija norādījusi viņa vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā, reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(3) Tiklīdz iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.

(4) Iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām atver vēlēšanu kastes un sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:

1) uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;

2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) attiecīgā persona nav atrodama Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā;

4) pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, attiecīgā persona jau ir balsojusi.

(5) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un balsis skaita atbilstoši šā likuma IV nodaļā noteiktajai kārtībai.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

48.³ pants. (1) Ja pēc šā likuma 31. panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā pirms vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija konstatē, ka ir palicis ievērojams skaits balsotāju, attiecībā uz kuriem nav pārbaudīts, vai ziņas par personu ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos attiecīgās vēlēšanās, iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja ir saņemta pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauja izsludināt pārtraukumu, iecirkņa komisija pirms tā izsludināšanas iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.

(2) Ja balsošana ar reģistrācijas aploksnēm notikusi iecirknī ārvalstīs, iecirkņa komisija rīkojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

49. pants. Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās.

50. pants. Desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Valsts arhīvam.

(26.03.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.1998.)

51. pants. (1) Kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(09.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)

52. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 11. pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

52.² pants. (1) Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija pēc tam, kad ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par mandātu pārdali, par to paziņo nākamajā Saeimas sēdē.

(2) Ja Saeima atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar tā paziņošanas brīdi izbeidzas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītās personas deputāta pilnvaras un Prezidijs uzaicina iestāties Saeimas sastāvā lēmumā norādīto personu.

(09.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

53. pants. (1) Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

(2) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, Centrālā vēlēšanu komisija uzsāk vēlēšanu sagatavošanu iepriekšējo Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai piešķirtā finansējuma apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2011.)

54. pants. (1) Šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pieteikumu iesniedz Administratīvajai apgabaltiesai, bet šā likuma 35.¹ panta otrajā daļā, 51.panta pirmajā daļā un 52.¹ panta otrajā daļā minētajā gadījumā — Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:

1) šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā, 35.¹ panta otrajā daļā, 51.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā — septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas;

2) šā likuma 52.¹ panta otrajā daļā minētajā gadījumā — 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(5) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(6) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(09.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.)

55.pants. Saeima, kas ievēlēta Satversmes 13.pantā paredzētajā gadījumā, sanāk uz pirmo sēdi Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā dienā.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2011.)

Pārejas noteikumi

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 14.09.2011.)

1. Šā likuma 5.panta 8.punkta jaunā redakcija, 6.panta trešās daļas jaunā redakcija, 11.panta 4.punkta “d” un “e” apakšpunkta jaunā redakcija, 13.panta trešās daļas 9.punkta jaunā redakcija, 16.panta otrās daļas jaunā redakcija, 18.panta otrās daļas jaunā redakcija, 29.panta otrās daļas jaunā redakcija, grozījumi 36.pantā un 37.panta izslēgšana stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 14.09.2011.)

2. Saeimas vēlēšanās 2011.gada 17.septembrī katrā republikas pilsētā, izņemot Rīgu, Daugavpili un Liepāju, kā arī katrā novadā vietējā vēlēšanu komisija nosaka vienu vēlēšanu iecirkni, kurā vēlēšanas notiek līdz pulksten 10 vakarā. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija nosaka četrus, Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisija — divus un Liepājas pilsētas vēlēšanu komisija — divus šādus vēlēšanu iecirkņus.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2011.)

3. Līdz dienai, kad stāsies spēkā attiecīgie grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2014.gadam", likuma V¹ nodaļas "Balss nodošana glabāšanā" ieviešanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

(06.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2014.)

4. Saeimas vēlēšanās, kas notiek 2014. gadā un 2018. gadā, vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir ne tikai Latvijas pilsoņa pase, bet arī Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar vēlētāja apliecību. Vēlētāja apliecību ir tiesības saņemt vēlētājam, kuram attiecīgi 2014. gada 4. oktobrī vai 2018. gada 6. oktobrī ir derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, bet nav derīga Latvijas pilsoņa pase un kurš pieteicies personas apliecības saņemšanai vai saņēmis personas apliecību attiecīgi līdz 2014. gada 11. septembrim vai 2018. gada 13. septembrim.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

5. Lai nodrošinātu šā likuma pārejas noteikumu 4.punktā minēto Saeimas vēlēšanu, kas notiek 2014. gadā, vēlētāja apliecību izgatavošanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2014.gada 12.septembrī nodod Centrālajai vēlēšanu komisijai Iedzīvotāju reģistra 2014.gada 11.septembra datus par Latvijas pilsoņiem, kuri 2014.gada 4.oktobrī būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem vēlēšanu dienā ir derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība, bet nav derīga Latvijas pilsoņa pase.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

6. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina šā likuma pārejas noteikumu 4.punktā minēto Saeimas vēlēšanu, kas notiek 2014. gadā, vēlētāja apliecību izgatavošanu un 2014.gada 18.septembrī nodod izgatavotās vēlētāja apliecības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina šā likuma pārejas noteikumu 4. punktā minēto Saeimas vēlēšanu, kas notiek 2018. gadā, vēlētāja apliecību izgatavošanu.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

7. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina šā likuma pārejas noteikumu 4.punktā minēto vēlētāja apliecību izsniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās attiecīgi no 2014. gada 22. septembra līdz 2014. gada 3. oktobrim vai no 2018. gada 24. septembra līdz 2018. gada 5. oktobrim.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

8. Vēlētājs vēlētāja apliecību var saņemt tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kurā vēlētājam izsniegta Latvijas pilsoņa personas apliecība. Vēlētājam vēlētāja apliecību izsniedz citā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, ja vēlētājs attiecīgi līdz 2014. gada 22. septembrim vai 2018. gada 24. septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei rakstveidā iesniedzis attiecīgu iesniegumu.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

9. Vēlētājam, kurš saņēmis vēlētāja apliecību, izsniedzot Latvijas pilsoņa pasi laika periodā attiecīgi līdz 2014. gada 4. oktobrim vai 2018. gada 6. oktobrim, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pasē izdara atzīmi par to, ka vēlētājam izsniegta vēlētāja apliecība.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

10. Saeimas vēlēšanās, kas notiek 2014. gadā un 2018. gadā, Latvijas pilsoņa pase ar atzīmi par vēlētāja apliecības izsniegšanu ir derīgs vēlētāja personu apliecinošs dokuments, ja tiek uzrādīta kopā ar vēlētāja apliecību.

(14.07.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)

11. Šā likuma pārejas noteikumu 4.punktā minēto vēlētāja apliecību vēlētājs nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai, saņemot vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni.

(14.07.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2014.)

12. Saeimas vēlēšanās, kas notiek 2022. gadā, Varakļānu novads iekļauts Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

(20.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.01.2022.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 25.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 6. jūnijā