Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Šis likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz republikas pilsētu un novadu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
2.pants. Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.
6.pants. Pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izlietošanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam, budžetam un saimnieciskā gada pārskatam par pašvaldības budžeta izpildi atbilstoši šā likuma 16. un 17.pantam jābūt publiski pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
7.pants. Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
8.pants. Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
9.pants. Pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
10.pants. (1) Pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem veido konsolidēto kopbudžetu.
(2) Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — pašvaldību kopbudžetu un citus statistiskos kopsavilkumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus izstrādā atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka Ministru kabinets.
(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
12. pants. Pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem.
(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
13.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu konsolidētajā kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Valsts budžeta izstrādāšanas un saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības — pašvaldību biedrība, kas izveidota atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 96.panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 17.10.2002., 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
15.pants. Pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild:
1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas;
2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību".
(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
16. pants. (1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus, un tas ietver informāciju par:
1) budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un budžeta ieņēmumu klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;
2) budžeta izdevumiem atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;
3) budžeta finansēšanu (tai skaitā datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu) atbilstoši klasifikācijas nosacījumiem budžeta plānošanai;
4) pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību apmēru kārtējā saimnieciskajā gadā un vismaz trijos turpmākajos gados;
5) citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.
(2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt divus procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības domes noteiktajā kārtībā.
(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
17. pants. (1) Vienlaikus ar gadskārtējā pašvaldības budžeta projektu sagatavo paskaidrojumus, kuros ietver:
1) domes priekšsēdētāja ievadziņojumu;
2) vispārīgu informāciju par ekonomisko situāciju pašvaldībā;
3) informāciju par budžeta ieņēmumu kopapjomu un galvenajiem ieņēmumu avotiem;
4) informāciju par budžeta izdevumu kopapjomu un galvenajām izdevumu kategorijām;
5) informāciju par kārtējā saimnieciskajā gadā plānoto pašvaldības saistību un sniegto galvojumu apjomu;
6) citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.
(2) Vienlaikus ar pašvaldības budžeta grozījumu projektu sagatavo paskaidrojumus, kuros ietver informāciju par grozījumu būtību, skaitlisku informāciju par būtiskākajām izmaiņām ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas sadaļās, kā arī citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.
(3) Pēc gadskārtējā pašvaldības budžeta vai budžeta grozījumu apstiprināšanas pašvaldība paskaidrojumus publisko savā tīmekļvietnē.
(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
18.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām — ar noteikumu, ka:
1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma;
2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
19.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.
20.pants. Republikas pilsētu un novadu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.
(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem ieskaita, kā arī no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjomu noteic normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
(2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
Pašvaldību aizņēmumi, galvojumi
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)
22.pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus.
(2) Ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējā valsts budžeta likums. Aizņēmumus pašvaldības var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus.
(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes lēmumu.
(5) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību autonomo funkciju izpildei.
(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)
22.1 pants. (1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.
(2) Finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.
(17.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
23.pants. Budžeta un finanšu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finanšu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt no valsts budžeta īstermiņa aizņēmumus, kas jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
24.pants. Lai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas, kurām nepieciešamas investīcijas, pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Šādus aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai.
25.pants. (1) Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja tās nav:
1) iesniegušas Valsts kases noteiktos pārskatus;
2) samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.
(2) Pašvaldības, kuras nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus, drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finanšu ministra atļauju.
(3) Pašvaldības nedrīkst sniegt galvojumus tādām kapitālsabiedrībām, kuras nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kurām ir iestājusies faktiskā maksātnespēja un kuras atrodas maksātnespējas procesā vai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
26.pants. (1) Galvojumus pašvaldības var sniegt šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Pašvaldību sniegto galvojumu kopapjoms saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu maksimālā apmēra pieauguma apjomu.
(2) Galvojumus pašvaldības var sniegt tikai tām kapitālsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, vai arī vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65 procentus.
(3) Tikai pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu, var sniegt galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finanšu līdzekļiem, ja:
1) dome ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau sniegtajiem galvojumiem;
2) pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;
3) galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju izpildei;
4) vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai sniegtā galvojuma apmērs procentuāli atbilst pašvaldības kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā.
(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002., 20.10.2005., 11.03.2010. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)
27.pants. (1) Par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes priekšsēdētājs, kas pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma, galvojuma līgumos.
(2) Visiem pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma un galvojuma līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem katrā attiecīgajā pašvaldībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
28.pants. Pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
29.pants. Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
30.pants. Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā "Par pašvaldībām" un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
31.pants. Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.
Uzskaite un saimnieciskā gada pārskats
par pašvaldības budžetu izpildi
(Nodaļa izslēgta ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
35.pants. Atbildību par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas kārtības neievērošanu un sankcijas par šīs kārtības pārkāpumiem nosaka likumi.
36.pants. (1) Pašvaldības budžeta sastādīšanas un izlietošanas atbilstību likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un domes lēmumiem ne retāk kā reizi gadā kontrolē domes uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Pašvaldības revīzijas komisija, ja dome tādu ir izveidojusi, šādu kontroli veic atbilstoši domes apstiprinātam nolikumam.
(2) Valsts kontrole šā panta pirmajā daļā minēto kontroli veic atbilstoši Valsts kontroles likumam.
(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
Pašvaldību budžeti, pašvaldībām apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros
(Nodaļa izslēgta ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.).
3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi nr.366 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)
4. Grozījumi šā likuma 12., 16. un 17. pantā piemērojami, sastādot budžetu 2020. gadam un turpmākajiem gadiem.
(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)
 |
 |
 |
 |