Darbības ar dokumentu
Skatīt 2020. gada 10. jūnija likumu: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Administratīvā teritorija
Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
2.pants. Apdzīvotā vieta
Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.
3.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
(2) Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.
4.pants. Administratīvās teritorijas
Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:
1) apriņķos;
2) republikas pilsētās;
3) novados.
5.pants. Apriņķis
(1) Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas.
(2) Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima.
(3) Izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
6.pants. Republikas pilsēta
(1) Republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā.
(2) Izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:
1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;
2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;
3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.
(3) Par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkta noteikumiem.
(4) Republikas pilsētas robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)
7.pants. Novads
(1) Novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 2.pielikumā.
(2) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:
1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;
3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;
4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;
5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.
(3) Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta otrās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
(4) Novada robežas aprakstu apstiprina Ministru kabinets.
(5) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)
8.pants. Novada teritoriālais iedalījums
(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās:
1) novada pilsētās;
2) novada pagastos.
(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.
(3) Ja novada teritorijā pirms novada izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir bijusi vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām — novada pilsētām vai pagastiem.
(4) Novada dome var grozīt attiecīgā novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozīta novada robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.
8.1 pants. Administratīvās teritorijas robežas grozīšana
Administratīvās teritorijas robežu var grozīt Ministru kabinets, ja:
1) robežas grozīšanas rezultātā republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un
2) pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robeža tiek grozīta, ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežas grozīšanu.
(26.03.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2015.)
9.pants. Apdzīvoto vietu veidi
Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:
1) pilsētas;
2) ciemi;
3) viensētas.
10.pants. Pilsētas
(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.
(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženier-infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.
(3) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
(4) Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.
(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežu nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
11.pants. Ciemi
(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.
(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.
(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.
12.pants. Viensēta
Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.
13.pants. Administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi
Nosaukumu apriņķim, republikas pilsētai, novadam, novada pilsētai un novada pagastam piešķir, kā arī šīs administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
14.pants. Ciemu un viensētu nosaukumi
(1) Nosaukumus ciemiem piešķir un ciemus pārdēvē attiecīgā novada dome.
(2) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.
(3) Lēmumu par nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.
(4) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā — novada pilsētā vai novada pagastā — nedrīkst atkārtoties.
15.pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi
(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.
(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestāde, dzelzceļa stacija, lidlauks vai osta, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.
Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija
16.pants. Adresācijas sistēmas pamats
Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.
17.pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite
(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.
(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju.
(3) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(41) Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā. Ja saskaņā ar likumu pirms vispārīgā administratīvā akta izdošanas nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, uzklausīšanu var arī veikt, rīkojot publisku apspriešanu.
(5) Ministru kabinets nosaka:
1) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā;
2) datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;
3) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
18.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām vietējām pašvaldībām, kuras saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10.punktu izveido novadu, kā arī uz tām pagastu vai pilsētu ar lauku teritoriju pašvaldībām, kuras pārveido par novadu atbilstoši šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Šajā gadījumā attiecīgā novada pašvaldība triju darbdienu laikā pēc novada domes pirmās sēdes publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par novada pašvaldības darbības uzsākšanu.
4. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumi par Ministru kabineta atzinumu un pašvaldību lēmumu izvērtēšanu piemērojami ar 2009.gada 1.jūliju. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šajās normās minētās darbības veic, nodrošinot pēctecīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un konsultējoties ar vietējām pašvaldībām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
5. Līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā likuma 7.panta otrās daļas 3., 4. un 5.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem šajā minētā panta daļā ietvertajiem kritērijiem.
7. Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 15.decembrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar pārējām novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.
8. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:
1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;
2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;
3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.
9. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.
10. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šādā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu tā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.
11. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras un šajā gadījumā:
1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa norīkota amatpersona;
2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.
12. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti.
13. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
14. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienā.
15. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:
1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;
2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).
15.1 No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā izveidota 2009.gadā. Uz šo gadījumu attiecināms šo pārejas noteikumu 16.punkts.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
16. Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
17. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.
18. Līdz 2009.gada 1.jūlijam administratīvās teritorijas statusu saglabā rajoni, kā arī rajona pilsētas un pagasti, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punkta otrajā teikumā minēto gadījumu.
19. Ministru kabinets, izvērtējis vietējo pašvaldību lēmumus, līdz 2010.gada 1.janvārim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par pilsētas ar lauku teritoriju sadalīšanu novada pilsētā un novada pagastā vai pilsētas lauku teritorijas pievienošanu esošajam novada pagastam. Līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai pilsētās ar lauku teritoriju pilsētas teritorija pielīdzināma novada pilsētai, bet pilsētas lauku
teritorija — novada pagastam.
20. Līdz republikas pilsētu robežu aprakstu apstiprināšanai līdzšinējo republikas pilsētu — Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes un Jūrmalas, kā arī Valmieras un Jēkabpils pilsētas faktiskās robežas uzskatāmas par šā likuma 1.pielikumā minēto attiecīgo republikas pilsētu robežām. Līdz novadu robežu aprakstu apstiprināšanai šā likuma 2.pielikumā minēto novadu faktiskās robežas veido novadā ietilpstošo pilsētu un pagastu tie robežu posmi, kuri ir kopīgi ar blakus esošo novadu vai republikas pilsētu vai ir posms no valsts robežas.
21. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas likumā noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.
22. Lai nodrošinātu 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novadu izveidošana, pašvaldībām apvienojoties saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu, līdz 2009.gada 31.janvārim vietējo pašvaldību domes (padomes) sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada novadā pēc iedzīvotāju skaita lielākās (atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem) vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs. Šajā gadījumā:
1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;
2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona;
3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības teritorijā.
23. Ja deputātu kopsapulce šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.janvārim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.
24. Ministru kabinets:
1) līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu;
2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
25. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai”;
2) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 “Adresācijas noteikumi”;
3) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 “Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”;
4) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”.
26. Pārejas noteikumu 15.1 punktā noteikto normu izpilde tiek nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātā finansējuma apmērā.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 18.decembrī.
1. Daugavpils
2. Jēkabpils
3. Jelgava
4. Jūrmala
5. Liepāja
6. Rēzekne
7. Rīga
8. Valmiera
9. Ventspils
(Pielikums 16.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
1. Ādažu novads
2. Aglonas novads
2.1. Aglonas pagasts
2.2. Grāveru pagasts
2.3. Kastuļinas pagasts
2.4. Šķeltovas pagasts
3. Aizkraukles novads
3.1. Aizkraukles pagasts
3.2. Aizkraukles pilsēta
4. Aizputes novads
4.1. Aizputes pagasts
4.2. Aizputes pilsēta
4.3. Cīravas pagasts
4.4. Kalvenes pagasts
4.5. Kazdangas pagasts
4.6. Lažas pagasts
5. Aknīstes novads
5.1. Aknīstes pagasts
5.2. Aknīstes pilsēta
5.3. Asares pagasts
5.4. Gārsenes pagasts
6. Alojas novads
6.1. Alojas pagasts
6.2. Alojas pilsēta
6.3. Braslavas pagasts
6.4. Brīvzemnieku pagasts
6.5. Staiceles pagasts
6.6. Staiceles pilsēta
7. Alsungas novads
8. Alūksnes novads
8.1. Alsviķu pagasts
8.2. Alūksnes pilsēta
8.3. Annas pagasts
8.4. Ilzenes pagasts
8.5. Jaunalūksnes pagasts
8.6. Jaunannas pagasts
8.7. Jaunlaicenes pagasts
8.8. Kalncempju pagasts
8.9. Liepnas pagasts
8.10. Malienas pagasts
8.11. Mālupes pagasts
8.12. Mārkalnes pagasts
8.13. Pededzes pagasts
8.14. Veclaicenes pagasts
8.15. Zeltiņu pagasts
8.16. Ziemera pagasts
9. Amatas novads
9.1. Amatas pagasts
9.2. Drabešu pagasts
9.3. Nītaures pagasts
9.4. Skujenes pagasts
9.5. Zaubes pagasts
10. Apes novads
10.1. Apes pagasts
10.2. Apes pilsēta
10.3. Gaujienas pagasts
10.4. Trapenes pagasts
10.5. Virešu pagasts
11. Auces novads
11.1. Auces pilsēta
11.2. Bēnes pagasts
11.3. Īles pagasts
11.4. Lielauces pagasts
11.5. Ukru pagasts
11.6. Vecauces pagasts
11.7. Vītiņu pagasts
12. Babītes novads
12.1. Babītes pagasts
12.2. Salas pagasts
13. Baldones novads
13.1. Baldones pagasts
13.2. Baldones pilsēta
14. Baltinavas novads
15. Balvu novads
15.1. Balvu pagasts
15.2. Balvu pilsēta
15.3. Bērzkalnes pagasts
15.4. Bērzpils pagasts
15.5. Briežuciema pagasts
15.6. Krišjāņu pagasts
15.7. Kubulu pagasts
15.8. Lazdulejas pagasts
15.9. Tilžas pagasts
15.10. Vectilžas pagasts
15.11. Vīksnas pagasts
16. Bauskas novads
16.1. Bauskas pilsēta
16.2. Brunavas pagasts
16.3. Ceraukstes pagasts
16.4. Codes pagasts
16.5. Dāviņu pagasts
16.6. Gailīšu pagasts
16.7. Īslīces pagasts
16.8. Mežotnes pagasts
16.9. Vecsaules pagasts
17. Beverīnas novads
17.1. Brenguļu pagasts
17.2. Kauguru pagasts
17.3. Trikātas pagasts
18. Brocēnu novads
18.1. Blīdenes pagasts
18.2. Brocēnu pilsēta
18.3. Cieceres pagasts
18.4. Gaiķu pagasts
18.5. Remtes pagasts
19. Burtnieku novads
19.1. Burtnieku pagasts
19.2. Ēveles pagasts
19.3. Matīšu pagasts
19.4. Rencēnu pagasts
19.5. Valmieras pagasts
19.6. Vecates pagasts
20. Carnikavas novads
21. Cēsu novads
21.1. Cēsu pilsēta
21.2. Vaives pagasts
22. Cesvaines novads
22.1. Cesvaines pagasts
22.2. Cesvaines pilsēta
23. Ciblas novads
23.1. Blontu pagasts
23.2. Ciblas pagasts
23.3. Līdumnieku pagasts
23.4. Pušmucovas pagasts
23.5. Zvirgzdenes pagasts
24. Dagdas novads
24.1. Andrupenes pagasts
24.2. Andzeļu pagasts
24.3. Asūnes pagasts
24.4. Bērziņu pagasts
24.5. Dagdas pagasts
24.6. Dagdas pilsēta
24.7. Ezernieku pagasts
24.8. Konstantinovas pagasts
24.9. Ķepovas pagasts
24.10. Svariņu pagasts
24.11. Šķaunes pagasts
25. Daugavpils novads
25.1. Ambeļu pagasts
25.2. Biķernieku pagasts
25.3. Demenes pagasts
25.4. Dubnas pagasts
25.5. Kalkūnes pagasts
25.6. Kalupes pagasts
25.7. Laucesas pagasts
25.8. Līksnas pagasts
25.9. Maļinovas pagasts
25.10. Medumu pagasts
25.11. Naujenes pagasts
25.12. Nīcgales pagasts
25.13. Salienas pagasts
25.14. Skrudalienas pagasts
25.15. Sventes pagasts
25.16. Tabores pagasts
25.17. Vaboles pagasts
25.18. Vecsalienas pagasts
25.19. Višķu pagasts
26. Dobeles novads
26.1. Annenieku pagasts
26.2. Auru pagasts
26.3. Bērzes pagasts
26.4. Bikstu pagasts
26.5. Dobeles pagasts
26.6. Dobeles pilsēta
26.7. Jaunbērzes pagasts
26.8. Krimūnu pagasts
26.9. Naudītes pagasts
26.10. Penkules pagasts
26.11. Zebrenes pagasts
27. Dundagas novads
27.1. Dundagas pagasts
27.2. Kolkas pagasts
28. Durbes novads
28.1. Dunalkas pagasts
28.2. Durbes pagasts
28.3. Durbes pilsēta
28.4. Tadaiķu pagasts
28.5. Vecpils pagasts
29. Engures novads
29.1. Engures pagasts
29.2. Lapmežciema pagasts
29.3. Smārdes pagasts
30. Ērgļu novads
30.1. Ērgļu pagasts
30.2. Jumurdas pagasts
30.3. Sausnējas pagasts
31. Garkalnes novads
32. Grobiņas novads
32.1. Bārtas pagasts
32.2. Gaviezes pagasts
32.3. Grobiņas pagasts
32.4. Grobiņas pilsēta
32.5. Medzes pagasts
33. Gulbenes novads
33.1. Beļavas pagasts
33.2. Daukstu pagasts
33.3. Druvienas pagasts
33.4. Galgauskas pagasts
33.5. Gulbenes pilsēta
33.6. Jaungulbenes pagasts
33.7. Lejasciema pagasts
33.8. Līgo pagasts
33.9. Litenes pagasts
33.10. Lizuma pagasts
33.11. Rankas pagasts
33.12. Stāmerienas pagasts
33.13. Stradu pagasts
33.14. Tirzas pagasts
34. Iecavas novads
35. Ikšķiles novads
35.1. Ikšķiles pilsēta
35.2. Tīnūžu pagasts
36. Ilūkstes novads
36.1. Bebrenes pagasts
36.2. Dvietes pagasts
36.3. Eglaines pagasts
36.4. Ilūkstes pilsēta
36.5. Pilskalnes pagasts
36.6. Prodes pagasts
36.7. Subates pilsēta
36.8. Šēderes pagasts
37. Inčukalna novads
37.1. Inčukalna pagasts
37.2. Vangažu pilsēta
38. Jaunjelgavas novads
38.1. Daudzeses pagasts
38.2. Jaunjelgavas pagasts
38.3. Jaunjelgavas pilsēta
38.4. Seces pagasts
38.5. Sērenes pagasts
38.6. Staburaga pagasts
38.7. Sunākstes pagasts
39. Jaunpiebalgas novads
39.1. Jaunpiebalgas pagasts
39.2. Zosēnu pagasts
40. Jaunpils novads
40.1. Jaunpils pagasts
40.2. Viesatu pagasts
41. Jēkabpils novads
41.1. Ābeļu pagasts
41.2. Dignājas pagasts
41.3. Dunavas pagasts
41.4. Kalna pagasts
41.5. Leimaņu pagasts
41.6. Rubenes pagasts
41.7. Zasas pagasts
42. Jelgavas novads
42.1. Elejas pagasts
42.2. Glūdas pagasts
42.3. Jaunsvirlaukas pagasts
42.4. Kalnciema pagasts
42.5. Lielplatones pagasts
42.6. Līvbērzes pagasts
42.7. Platones pagasts
42.8. Sesavas pagasts
42.9. Svētes pagasts
42.10. Valgundes pagasts
42.11. Vilces pagasts
42.12. Vircavas pagasts
42.13. Zaļenieku pagasts
43. Kandavas novads
43.1. Cēres pagasts
43.2. Kandavas pagasts
43.3. Kandavas pilsēta
43.4. Matkules pagasts
43.5. Vānes pagasts
43.6. Zantes pagasts
43.7. Zemītes pagasts
44. Kārsavas novads
44.1. Goliševas pagasts
44.2. Kārsavas pilsēta
44.3. Malnavas pagasts
44.4. Mērdzenes pagasts
44.5. Mežvidu pagasts
44.6. Salnavas pagasts
45. Kocēnu novads
45.1. Bērzaines pagasts
45.2. Dikļu pagasts
45.3. Kocēnu pagasts
45.4. Vaidavas pagasts
45.5. Zilākalna pagasts
46. Kokneses novads
46.1. Bebru pagasts
46.2. Iršu pagasts
46.3. Kokneses pagasts
47. Krāslavas novads
47.1. Aulejas pagasts
47.2. Indras pagasts
47.3. Izvaltas pagasts
47.4. Kalniešu pagasts
47.5. Kaplavas pagasts
47.6. Kombuļu pagasts
47.7. Krāslavas pagasts
47.8. Krāslavas pilsēta
47.9. Piedrujas pagasts
47.10. Robežnieku pagasts
47.11. Skaistas pagasts
47.12. Ūdrīšu pagasts
48. Krimuldas novads
48.1. Krimuldas pagasts
48.2. Lēdurgas pagasts
49. Krustpils novads
49.1. Atašienes pagasts
49.2. Krustpils pagasts
49.3. Kūku pagasts
49.4. Mežāres pagasts
49.5. Variešu pagasts
49.6. Vīpes pagasts
50. Kuldīgas novads
50.1. Ēdoles pagasts
50.2. Gudenieku pagasts
50.3. Īvandes pagasts
50.4. Kabiles pagasts
50.5. Kuldīgas pilsēta
50.6. Kurmāles pagasts
50.7. Laidu pagasts
50.8. Padures pagasts
50.9. Pelču pagasts
50.10. Rendas pagasts
50.11. Rumbas pagasts
50.12. Snēpeles pagasts
50.13. Turlavas pagasts
50.14. Vārmes pagasts
51. Ķeguma novads
51.1. Birzgales pagasts
51.2. Ķeguma pilsēta
51.3. Rembates pagasts
51.4. Tomes pagasts
52. Ķekavas novads
52.1. Baložu pilsēta
52.2. Daugmales pagasts
52.3. Ķekavas pagasts
53. Lielvārdes novads
53.1. Jumpravas pagasts
53.2. Lēdmanes pagasts
53.3. Lielvārdes pagasts
53.4. Lielvārdes pilsēta
54. Līgatnes novads
54.1. Līgatnes pagasts
54.2. Līgatnes pilsēta
55. Limbažu novads
55.1. Katvaru pagasts
55.2. Limbažu pagasts
55.3. Limbažu pilsēta
55.4. Pāles pagasts
55.5. Skultes pagasts
55.6. Umurgas pagasts
55.7. Vidrižu pagasts
55.8. Viļķenes pagasts
56. Līvānu novads
56.1. Jersikas pagasts
56.2. Līvānu pilsēta
56.3. Rožupes pagasts
56.4. Rudzātu pagasts
56.5. Sutru pagasts
56.6. Turku pagasts
57. Lubānas novads
57.1. Indrānu pagasts
57.2. Lubānas pilsēta
58. Ludzas novads
58.1. Briģu pagasts
58.2. Cirmas pagasts
58.3. Isnaudas pagasts
58.4. Istras pagasts
58.5. Ludzas pilsēta
58.6. Nirzas pagasts
58.7. Ņukšu pagasts
58.8. Pildas pagasts
58.9. Pureņu pagasts
58.10. Rundēnu pagasts
59. Madonas novads
59.1. Aronas pagasts
59.2. Barkavas pagasts
59.3. Bērzaunes pagasts
59.4. Dzelzavas pagasts
59.5. Kalsnavas pagasts
59.6. Lazdonas pagasts
59.7. Liezēres pagasts
59.8. Ļaudonas pagasts
59.9. Madonas pilsēta
59.10. Mārcienas pagasts
59.11. Mētrienas pagasts
59.12. Ošupes pagasts
59.13. Praulienas pagasts
59.14. Sarkaņu pagasts
59.15. Vestienas pagasts
60. Mālpils novads
61. Mārupes novads
62. Mazsalacas novads
62.1. Mazsalacas pagasts
62.2. Mazsalacas pilsēta
62.3. Ramatas pagasts
62.4. Sēļu pagasts
62.5. Skaņkalnes pagasts
63. Mērsraga novads
64. Naukšēnu novads
64.1. Ķoņu pagasts
64.2. Naukšēnu pagasts
65. Neretas novads
65.1. Mazzalves pagasts
65.2. Neretas pagasts
65.3. Pilskalnes pagasts
65.4. Zalves pagasts
66. Nīcas novads
66.1. Nīcas pagasts
66.2. Otaņķu pagasts
67. Ogres novads
67.1. Krapes pagasts
67.2. Ķeipenes pagasts
67.3. Lauberes pagasts
67.4. Madlienas pagasts
67.5. Mazozolu pagasts
67.6. Meņģeles pagasts
67.7. Ogresgala pagasts
67.8. Ogres pilsēta
67.9. Suntažu pagasts
67.10. Taurupes pagasts
68. Olaines novads
68.1. Olaines pagasts
68.2. Olaines pilsēta
69. Ozolnieku novads
69.1. Cenu pagasts
69.2. Ozolnieku pagasts
69.3. Salgales pagasts
70. Pārgaujas novads
70.1. Raiskuma pagasts
70.2. Stalbes pagasts
70.3. Straupes pagasts
71. Pāvilostas novads
71.1. Pāvilostas pilsēta
71.2. Sakas pagasts
71.3. Vērgales pagasts
72. Pļaviņu novads
72.1. Aiviekstes pagasts
72.2. Klintaines pagasts
72.3. Pļaviņu pilsēta
72.4. Vietalvas pagasts
73. Preiļu novads
73.1. Aizkalnes pagasts
73.2. Pelēču pagasts
73.3. Preiļu pagasts
73.4. Preiļu pilsēta
73.5. Saunas pagasts
74. Priekules novads
74.1. Bunkas pagasts
74.2. Gramzdas pagasts
74.3. Kalētu pagasts
74.4. Priekules pagasts
74.5. Priekules pilsēta
74.6. Virgas pagasts
75. Priekuļu novads
75.1. Liepas pagasts
75.2. Mārsnēnu pagasts
75.3. Priekuļu pagasts
75.4. Veselavas pagasts
76. Raunas novads
76.1. Drustu pagasts
76.2. Raunas pagasts
77. Rēzeknes novads
77.1. Audriņu pagasts
77.2. Bērzgales pagasts
77.3. Čornajas pagasts
77.4. Dricānu pagasts
77.5. Feimaņu pagasts
77.6. Gaigalavas pagasts
77.7. Griškānu pagasts
77.8. Ilzeskalna pagasts
77.9. Kantinieku pagasts
77.10. Kaunatas pagasts
77.11. Lendžu pagasts
77.12. Lūznavas pagasts
77.13. Mākoņkalna pagasts
77.14. Maltas pagasts
77.15. Nagļu pagasts
77.16. Nautrēnu pagasts
77.17. Ozolaines pagasts
77.18. Ozolmuižas pagasts
77.19. Pušas pagasts
77.20. Rikavas pagasts
77.21. Sakstagala pagasts
77.22. Silmalas pagasts
77.23. Stoļerovas pagasts
77.24. Stružānu pagasts
77.25. Vērēmu pagasts
78. Riebiņu novads
78.1. Galēnu pagasts
78.2. Riebiņu pagasts
78.3. Rušonas pagasts
78.4. Silajāņu pagasts
78.5. Sīļukalna pagasts
78.6. Stabulnieku pagasts
79. Rojas novads
80. Ropažu novads
81. Rucavas novads
81.1. Dunikas pagasts
81.2. Rucavas pagasts
82. Rugāju novads
82.1. Lazdukalna pagasts
82.2. Rugāju pagasts
83. Rūjienas novads
83.1. Ipiķu pagasts
83.2. Jeru pagasts
83.3. Lodes pagasts
83.4. Rūjienas pilsēta
83.5. Vilpulkas pagasts
84. Rundāles novads
84.1. Rundāles pagasts
84.2. Svitenes pagasts
84.3. Viesturu pagasts
85. Salacgrīvas novads
85.1. Ainažu pagasts
85.2. Ainažu pilsēta
85.3. Liepupes pagasts
85.4. Salacgrīvas pagasts
85.5. Salacgrīvas pilsēta
86. Salas novads
86.1. Salas pagasts
86.2. Sēlpils pagasts
87. Salaspils novads
87.1. Salaspils pagasts
87.2. Salaspils pilsēta
88. Saldus novads
88.1. Ezeres pagasts
88.2. Jaunauces pagasts
88.3. Jaunlutriņu pagasts
88.4. Kursīšu pagasts
88.5. Lutriņu pagasts
88.6. Nīgrandes pagasts
88.7. Novadnieku pagasts
88.8. Pampāļu pagasts
88.9. Rubas pagasts
88.10. Saldus pagasts
88.11. Saldus pilsēta
88.12. Šķēdes pagasts
88.13. Vadakstes pagasts
88.14. Zaņas pagasts
88.15. Zirņu pagasts
88.16. Zvārdes pagasts
89. Saulkrastu novads
89.1. Saulkrastu pagasts
89.2. Saulkrastu pilsēta
90. Sējas novads
91. Siguldas novads
91.1. Allažu pagasts
91.2. Mores pagasts
91.3. Siguldas pagasts
91.4. Siguldas pilsēta
92. Skrīveru novads
93. Skrundas novads
93.1. Nīkrāces pagasts
93.2. Raņķu pagasts
93.3. Rudbāržu pagasts
93.4. Skrundas pagasts
93.5. Skrundas pilsēta
94. Smiltenes novads
94.1. Bilskas pagasts
94.2. Blomes pagasts
94.3. Brantu pagasts
94.4. Grundzāles pagasts
94.5. Launkalnes pagasts
94.6. Palsmanes pagasts
94.7. Smiltenes pagasts
94.8. Smiltenes pilsēta
94.9. Variņu pagasts
95. Stopiņu novads
96. Strenču novads
96.1. Jērcēnu pagasts
96.2. Plāņu pagasts
96.3. Sedas pilsēta
96.4. Strenču pilsēta
97. Talsu novads
97.1. Abavas pagasts
97.2. Ārlavas pagasts
97.3. Balgales pagasts
97.4. Ģibuļu pagasts
97.5. Īves pagasts
97.6. Ķūļciema pagasts
97.7. Laidzes pagasts
97.8. Laucienes pagasts
97.9. Lībagu pagasts
97.10. Lubes pagasts
97.11. Sabiles pilsēta
97.12. Stendes pilsēta
97.13. Strazdes pagasts
97.14. Talsu pilsēta
97.15. Valdemārpils pilsēta
97.16. Valdgales pagasts
97.17. Vandzenes pagasts
97.18. Virbu pagasts
98. Tērvetes novads
98.1. Augstkalnes pagasts
98.2. Bukaišu pagasts
98.3. Tērvetes pagasts
99. Tukuma novads
99.1. Degoles pagasts
99.2. Džūkstes pagasts
99.3. Irlavas pagasts
99.4. Jaunsātu pagasts
99.5. Lestenes pagasts
99.6. Pūres pagasts
99.7. Sēmes pagasts
99.8. Slampes pagasts
99.9. Tukuma pilsēta
99.10. Tumes pagasts
99.11. Zentenes pagasts
100. Vaiņodes novads
100.1. Embūtes pagasts
100.2. Vaiņodes pagasts
101. Valkas novads
101.1. Ērģemes pagasts
101.2. Kārķu pagasts
101.3. Valkas pagasts
101.4. Valkas pilsēta
101.5. Vijciema pagasts
101.6. Zvārtavas pagasts
102. Varakļānu novads
102.1. Murmastienes pagasts
102.2. Varakļānu pagasts
102.3. Varakļānu pilsēta
103. Vārkavas novads
103.1. Rožkalnu pagasts
103.2. Upmalas pagasts
103.3. Vārkavas pagasts
104. Vecpiebalgas novads
104.1. Dzērbenes pagasts
104.2. Inešu pagasts
104.3. Kaives pagasts
104.4. Taurenes pagasts
104.5. Vecpiebalgas pagasts
105. Vecumnieku novads
105.1. Bārbeles pagasts
105.2. Kurmenes pagasts
105.3. Skaistkalnes pagasts
105.4. Stelpes pagasts
105.5. Valles pagasts
105.6. Vecumnieku pagasts
106. Ventspils novads
106.1. Ances pagasts
106.2. Jūrkalnes pagasts
106.3. Piltenes pagasts
106.4. Piltenes pilsēta
106.5. Popes pagasts
106.6. Puzes pagasts
106.7. Tārgales pagasts
106.8. Ugāles pagasts
106.9. Usmas pagasts
106.10. Užavas pagasts
106.11. Vārves pagasts
106.12. Ziru pagasts
106.13. Zlēku pagasts
107. Viesītes novads
107.1. Elkšņu pagasts
107.2. Rites pagasts
107.3. Saukas pagasts
107.4. Viesītes pagasts
107.5. Viesītes pilsēta
108. Viļakas novads
108.1. Kupravas pagasts
108.2. Medņevas pagasts
108.3. Susāju pagasts
108.4. Šķilbēnu pagasts
108.5. Vecumu pagasts
108.6. Viļakas pilsēta
108.7. Žīguru pagasts
109. Viļānu novads
109.1. Dekšāres pagasts
109.2. Sokolku pagasts
109.3.Viļānu pagasts
109.4. Viļānu pilsēta
110. Zilupes novads
110.1. Lauderu pagasts
110.2. Pasienes pagasts
110.3. Zaļesjes pagasts
110.4. Zilupes pilsēta
3.pielikums
(Pielikums izslēgts ar 26.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2015.)
 |
 |
 |
 |