Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu
1.pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni
(1) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, lietoti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izpratnē.
(2) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu, lietoti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē.
(3) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu, lietoti likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" izpratnē.
(4) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē zemes reformas pabeigšanu pilsētās un lauku apvidos, lietoti likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" izpratnē.
(5) Šajā likumā un zemes reformas likumos lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanu valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā, atsavināšanā un izpirkšanā.
3.pants. Likuma darbības jomas
(1) Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jomā likums nosaka:
1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt privatizācijas ierosinājumu;
2) privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību;
3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai;
4) apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtību un privatizācijas nosacījumus;
5) kārtību, kādā privatizējams apbūvēts zemesgabals, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos;
6) norēķinu kārtību;
7) kārtību, kādā pieņemams lēmums par privatizācijas izbeigšanu;
8) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām;
9) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem;
10) rīcību ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem;
11) rīcību, ja rodas strīdi valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jautājumos.
(2) Valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā likums nosaka:
1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus;
2) atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību;
3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai;
4) apbūvēta zemesgabala atsavināšanas kārtību un atsavināšanas nosacījumus;
5) norēķinu kārtību;
6) rīcību ar neapbūvētiem zemesgabaliem;
7) rīcību, ja rodas strīdi apbūvētu zemesgabalu atsavināšanas jautājumos.
(3) Zemes reformas pabeigšanas jomā likums nosaka:
1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku apvidus zemes izpirkšanas ierosinājumu;
2) lietošanā piešķirtās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšanas reģistra veidošanas kārtību;
3) turpmāko rīcību ar attiecīgajā reģistrā neiekļauto vai reģistrā iekļauto, bet neizpirkto pilsētas un lauku apvidus zemi;
4) termiņu, kad saskaņā ar likumu izbeidzas pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesības lauku apvidos un zemes lietošanas tiesības pilsētās;
41) Ministru kabineta tiesības noteikt personu, tai skaitā privātpersonu (turpmāk — Ministru kabineta noteikta institūcija), kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, īsteno deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu — zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā;
5) rīcību, ja rodas strīdi zemes reformas jautājumos.
(4) Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas jomā likums nosaka:
1) kārtību, kādā izbeidzama privatizācijas sertifikātu piešķiršana un dzēšana;
2) privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus;
3) rīcību, ja rodas strīdi privatizācijas sertifikātu piešķiršanas jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
4.pants. Tiesiskais regulējums
(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai un privatizē saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu nodod atsavināšanai un atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3) Lietošanā esošās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšana notiek likumos "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(4) Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana notiek likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(5) Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanu lauku apvidos un zemes lietošanu pilsētās nosaka normatīvie akti zemes reformas un zemes pārvaldības jomā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(6) Privātpersonas izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi — zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā —, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no pakalpojuma ieņēmumiem un rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 05.05.2011., 16.01.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un
neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas pabeigšana
5.pants. Privatizācijas ierosinājumu iesniegšana un reģistrācija
(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam (turpmāk — pabeigšanas datums).
(2) Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt:
1) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
2) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu dēļ, bet kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā.
(3) Visus valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Privatizācijas reģistrs).
(4) Privatizācijas reģistru izveido un uztur privatizāciju veicošās institūcijas.
(5) Privatizācijas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Privatizācijas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā.
(6) Privatizācijas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus, kurus privatizāciju veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem objektiem vai zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums.
(7) Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par saņemtajiem pašvaldības īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumiem, lēmumiem par šo objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo privatizācijas sertifikātu daudzumu.
(8) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(9) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.pants. Lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai zemesgabala nodošanu privatizācijai
(1) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta trešajā daļā un 66.panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objekta, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta, kā arī neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.
(2) Ministru kabinets vai pašvaldības dome likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.
(3) Ministru kabinets vai pašvaldības dome, lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(4) Tās valsts kapitālsabiedrības vai kapitāldaļas (akcijas), kuru privatizācijā nevar izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka Ministru kabinets.
(5) Tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.
(6) Tikai pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.
(7) Ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu vai 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības, Ministru kabinets vai pašvaldības dome nav tiesīga attiecīgo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nodot atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
(8) Līdz 2007.gada 31.decembrim Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir tiesīga pati nodot privatizācijai valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī tādu neapbūvētu zemesgabalu, kas tiek privatizēts ar ieguldīšanas metodi (šā likuma 12.panta otrā daļa).
(9) Ministru kabinets vai pašvaldības dome nav tiesīga nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu un neapbūvētu zemesgabalu (šā likuma 12.panta pirmā daļa), par kuru līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 05.05.2011. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
7.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai
(1) Lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.
(2) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.
(21) Ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu.
(3) Pēc tam, kad saņemts valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas uzsākšanu, valsts institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, nodod to valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 67.pantā noteiktajā termiņā un kārtībā.
(4) Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.
(5) Ministru kabinets šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par:
1) šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai;
2) valstij piekrītoša pašvaldības valdījumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
8.pants. Apbūvēta zemesgabala cena
(1) Apbūvēta zemesgabala (atsevišķs apbūvēts zemesgabals un apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu) cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.
(2) Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem un zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai.
(3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
(4) Privatizējot apbūvētu zemesgabalu, uz kura atrodas mežaudze, pircējs izpērk arī mežaudzi. Mežaudzes vērtību privatizāciju veicošā institūcija nosaka euro, un tā ir vienāda ar Valsts meža dienesta noteikto mežaudzes vērtību. Valsts meža dienests mežaudzes vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
9.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība
(1) Apbūvētam zemesgabalam, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (5.panta otrās daļas 1.punkts), privatizāciju veicošā institūcija privatizācijas noteikumus neizstrādā.
(2) Privatizāciju veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, privatizācijas paziņojumu, kurā norāda:
1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu);
2) zemesgabala kopējo platību;
3) zemesgabala cenu;
4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;
5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;
6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus;
7) nododamās tiesības un pienākumus;
8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz privatizāciju veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.
(3) Privatizācijas paziņojumā privatizāciju veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas:
1) rakstveidā atbildēt, vai tā vēlas privatizēt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem;
2) rakstveidā norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu;
3) iesniegt privatizācijas paziņojumā norādītos dokumentus un ziņas, lai noslēgtu pirkuma līgumu.
(4) (Izslēgta ar 29.01.2015. likumu)
(5) Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir apliecinājusi vēlmi privatizēt zemesgabalu, privatizāciju veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē nosūtot šai personai līguma projektu vai nododot to pret parakstu.
(6) Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas.
(7) Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 29.01.2015. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)
10.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos
(1) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju.
(2) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošā ēka (būve) kļūst par kopīpašumu, kopīpašniekam piekrītošā zemesgabala domājamā daļa tiek privatizēta, ja kopīpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Lēmumu par zemesgabala privatizācijas turpināšanu atbilstoši kopīpašniekam piederošās ēkas (būves) domājamai daļai pieņem privatizāciju veicošā institūcija.
(3) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošās ēkas (būves) tiek sadalītas kā patstāvīgi īpašuma objekti, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par zemesgabala sadalīšanu patstāvīgos īpašuma objektos, ja zemesgabalu ir iespējams reāli sadalīt.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, apmaksā zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam. Personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, ir solidāri atbildīgas par zemesgabala sadalīšanas rezultātā radušos izdevumu apmaksu.
(5) Privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par šā panta trešajā daļā minētā jaunizveidotā zemesgabala privatizāciju tikai tajā gadījumā, ja:
1) tās ēkas (būves) īpašnieks, kura atrodas uz jaunizveidotā zemesgabala, iesniedz lūgumu turpināt tā zemesgabala privatizāciju, uz kuru šim īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības;
2) apmaksāti šā panta ceturtajā daļā minētie zemesgabala sadalīšanas izdevumi.
11.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā privatizācijas procesā
(1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).
(2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.
(3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.
11.1 pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības
(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu — garāžu privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo garāžu (telpu grupu) ir:
1) garāžas (telpu grupas) nomniekam, ja viņam nav nomas maksas parādu;
2) kopīpašniekam, ja šīs daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības;
3) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas garāža, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamās garāžas aizņemtās teritorijas un ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas vai kāda no tām nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās viena mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta — garāžas privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)
12.pants. Neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas nosacījumi
(1) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir tā parastā vērtība (saskaņā ar Civillikuma 871.pantu), kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.
(2) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, šis zemesgabals tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā par tā parasto vērtību saskaņā ar Komerclikuma 154.panta trešo daļu.
(3) Lēmumu par neapbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.
(4) Lēmumu par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.
(5) Ja privatizācijai nodots neapbūvēts zemesgabals, kam ir zemes starpgabala statuss, tas tiek pārdots Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
13.pants. Norēķini par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu
(1) Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.
(2) Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir seši procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, samaksu veicot euro.
(3) Noslēdzot pirkuma līgumu par neapbūvēta zemesgabala pirkšanu, maksāšanas līdzeklis ir euro.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009., 19.09.2013. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
14.pants. Lēmums par privatizācijas izbeigšanu
(1) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punkts) un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:
1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;
2) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju;
3) apstiprinātais valsts īpašuma objekta, kā arī šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvētā zemesgabala vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu.
(2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:
1) pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;
2) pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala izsole izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo īpašuma objektu vai zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju;
3) apstiprinātais pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu;
4) ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu.
(3) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts) privatizācijas izbeigšanu, ja:
1) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu;
2) ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 17.06.2010., 29.01.2015. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
15.pants. Turpmākā rīcība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļām vai kapitālsabiedrībām
(1) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, var kļūt par pilnībā privātu kapitālsabiedrību vai privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu tikai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējamas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
16.pants. Turpmākā rīcība ar citiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem
(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.
(2) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai pēc pabeigšanas datuma saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir izbeigta privatizācija, vai kurus Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nepiemēro, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams:
1) valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu minētajā kapitālsabiedrībā;
2) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks mainīts pret citai personai piederošu nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu;
3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tāpēc tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā.
(4) Valsts vai pašvaldība var izveidot neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fondu, kurā ieskaita attiecīgi valstij vai pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus. Rīcību ar fondā iekļautajiem zemesgabaliem, mainot tos ar citām personām piederošu nekustamo īpašumu, regulē Ministru kabineta noteikumi.
(5) Valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
17.pants. Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem
(1) Valsts akciju sabiedrību "Latvenergo", valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts", valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.
(3) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets.
Īpašuma kompensācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu
izmantošanas izbeigšana apbūvētu zemesgabalu
atsavināšanā un rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem
18.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma iesniegšana un reģistrēšana
(1) Par valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura esošās citai personai piederošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 28.pantu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu atsavināšanas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" un pašvaldībai (turpmāk — atsavināšanu veicošā institūcija) iesniedz tās ēkas (būves) īpašnieks, kura ēka (būve) atrodas uz šā zemesgabala (turpmāk — atsavināms apbūvēts zemesgabals).
(2) Atsavināšanas ierosinājumu, kas iesniegts līdz pabeigšanas datumam, atsavināšanu veicošā institūcija reģistrē šīs institūcijas atsavināšanas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Atsavināšanas reģistrs).
(3) Atsavināšanas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Atsavināšanas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā.
(4) Atsavināšanas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu atsavināšanas ierosinājumus, kurus atsavināšanu veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums.
(5) Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par atsavināmiem apbūvētiem pašvaldības zemesgabaliem, saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, lēmumiem par šo zemesgabalu nodošanu atsavināšanai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu.
(6) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(7) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
19.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai
(1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda.
(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.
(3) Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
(4) Pašvaldības dome nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu, ka zemesgabals saglabājams pašvaldības īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Pašvaldības domes lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.
20.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas pamatnosacījumi
(1) Apbūvētu zemesgabalu un uz tā esošu mežaudzi pārdod par cenu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 8.pantu.
(2) Apbūvētam zemesgabalam atsavināšanu veicošā institūcija atsavināšanas noteikumus neizstrādā.
(3) Atsavināšanu veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu, kurā norāda:
1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu);
2) zemesgabala kopējo platību;
3) zemesgabala cenu;
4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;
5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz atsavināmo zemesgabalu;
6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus;
7) nododamās tiesības un pienākumus;
8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.
(4) Atsavināšanas paziņojumā atsavināšanu veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no atsavināšanas paziņojuma saņemšanas dienas:
1) rakstveidā atbildēt, vai tā vēlas pirkt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem;
2) rakstveidā norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu. Maksimālais termiņš norēķiniem par apbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas;
3) iesniegt atsavināšanas paziņojumā norādītos dokumentus un ziņas, lai noslēgtu pirkuma līgumu.
(5) (Izslēgta ar 29.01.2015. likumu)
(6) Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, apliecinājusi vēlmi pirkt zemesgabalu, atsavināšanu veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē šai personai nosūtot līguma projektu vai nododot to pret parakstu.
(7) Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas.
(8) Noslēdzot atsavināma zemesgabala pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir seši procenti gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un euro daļas, samaksu veicot euro.
(9) Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām.
(10) Atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiek izbeigta apbūvēta zemesgabala atsavināšana, izmantojot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, un ka tā turpmāka atsavināšana var notikt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos, ja:
1) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas divu mēnešu laikā nav sniegusi atbildi vai ir sniegusi atbildi, ka ar piedāvātajiem nosacījumiem nevēlas iegūt savā īpašumā attiecīgo valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura atrodas tai piederošās ēkas (būves);
2) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu;
3) atsavināšanu veicošā institūcija atkārtoti ir saņēmusi atpakaļ ierakstīto vēstuli, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts atsavināšanas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 16.06.2009., 05.05.2011., 19.09.2013., 29.01.2015., 06.06.2019. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)
21.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsavināšanas procesā
(1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).
(2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.
(3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.
22.pants. Rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem
(1) Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iznomāti. Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt iznomāti ar apbūves tiesībām, ievērojot šā panta noteikumus.
(2) Lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, zemesgabala nomniekam rodas tiesības prasīt attiecīgā apbūvētā zemesgabala nodošanu atsavināšanai, ja uz šā zemesgabala ir uzceltas un nodotas ekspluatācijā visas nomas līgumā paredzētās ēkas (būves) un īpašuma tiesības uz tām ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
(3) Neapbūvētu zemesgabalu ar apbūves tiesībām pašvaldība drīkst iznomāt tikai tajā gadījumā, ja pašvaldības īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
(4) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
Lauku un pilsētas zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība,
reģistri un rīcība ar neizpirkto zemi
(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
23.pants. Lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība un reģistrs
(1) Lauku apvidus zemes pastāvīgie lietotāji līdz pabeigšanas datumam iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumus.
(2) Līdz 2007.gada 30.novembrim zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai iesniedz persona:
1) kurai zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, bet zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzās 2006.gada 1.septembrī saskaņā ar šā likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktu, tā atrodas šīs personas faktiskajā lietošanā, nav ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un līdz zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma iesniegšanai ir noslēgts zemes nomas līgums ar pašvaldību;
2) attiecībā uz kuru lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā pieņemts likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta otrajā daļā minētajā gadījumā laikposmā pēc 2006.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 1.septembrim un šīs personas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības nav izbeigušās šīs daļas 1.punktā minētajā gadījumā;
3) kurai pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas.
(3) Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība iekļauj zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādīto zemesgabalu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, ja zemes pastāvīgajam lietotājam vai šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām (turpmāk šajā nodaļā — persona) ir tiesības izpirkt (pirkt) zemi. Ja zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma izskatīšanas brīdī personai nav tiesību izpirkt (pirkt) zemi, bet tiesības var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (23.1 pants), zemesgabalu iekļauj Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar nosacījumu, ka pirms vai vienlaicīgi ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam persona iesniegs Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai dokumentus, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi.
(4) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(5) Lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kārtību, kādā izpērkamais zemesgabals iekļaujams Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Bez personas zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma Valsts zemes dienests Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj:
1) zemesgabalu, kura robežu plāns ir iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2006.gada 31.augustam;
2) (izslēgts ar 06.06.2019. likumu).
(7) Ja zemesgabals ir piešķirts pastāvīgā lietošanā vairākiem koplietotājiem, zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu visu koplietotāju vārdā iesniedz viens no viņiem. Ja vienam vai vairākiem koplietotājiem brīdī, kad tiek izskatīts jautājums par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, nav tiesību izpirkt (pirkt) zemi, bet tiesības var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (23.1 pants), lēmumu par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un šā koplietotāja tiesībām izpirkt zemesgabala domājamo daļu pieņem ar nosacījumu, ka pirms vai vienlaicīgi ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai tiks iesniegti dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi.
(8) Attiecībā uz personu, kuras pastāvīgā vai faktiskā lietošanā esošais zemesgabals ir iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet tā pirkšanai šai personai ir noteikti ierobežojumi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.panta otrās daļas 5.punktā un uz zemesgabala atrodas šai personai piederošas ēkas (būves), pašvaldība pieņem lēmumu par atsevišķa zemesgabala izveidošanu platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno šā zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu.
(9) Persona, kuras pastāvīgā vai faktiskā lietošanā esošais zemesgabals ir iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, bet nav kadastrāli uzmērīts, ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plānu vai veic priekšapmaksu atbilstoši šā likuma 32.panta otrajai daļai. Ja attiecīgā persona līdz minētajam datumam ir veikusi priekšapmaksu, zemes robežu plānu iesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.augustam. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, un uz tām personām, kuru zemes izpirkuma (pirkuma) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar šā panta trešajā daļā minēto nosacījumu. Zemesgabala robežu plānu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā attiecīgā persona iesniedz līdz iesnieguma iesniegšanai lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.
(10) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" līdz 2008.gada 30.septembrim iesniedz Valsts zemes dienestam informāciju par veiktajām priekšapmaksām.
(11) Persona iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajai struktūrvienībai šādos termiņos:
1) līdz 2010.gada 31.maijam gadījumā, ja faktiskajā lietošanā esošā zemesgabala robežu plāns iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2009.gada 31.augustam;
2) (izslēgts ar 05.05.2011. likumu);
3) līdz 2010.gada 31.augustam, ja zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar šā panta trešajā daļā minēto nosacījumu;
4) līdz 2011.gada 31.augustam, ja persona likumā noteiktajā termiņā ir veikusi priekšapmaksu par tās faktiskajā lietošanā esošu zemi un zemesgabala robežu plāns iesniegts reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2010.gada 31.augustam (šā panta devītā daļa).
(111) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētie termiņi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, kā arī uz tiem gadījumiem, kad zemesgabalam ir vairāki koplietotāji un iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kāds no tiem iesniedzis līdz 2009.gada 31.augustam. Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes dienesta reģionālā struktūrvienība pieņem divu mēnešu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas.
(112) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, valsts vārdā slēdz lauku zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus un kontrolē šo līgumu izpildi.
(12) Persona zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” noslēdz ne vēlāk kā līdz 2011.gada 30.decembrim, arī gadījumā, ja lēmumā, ar ko zeme piešķirta īpašumā par samaksu, norādīts cits termiņš šāda līguma noslēgšanai. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu. Zemes koplietošanas gadījumā visi koplietotāji vienlaicīgi slēdz vienu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu.
(13) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" līdz 2012.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienestam informāciju par noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem.
(14) Zemi, kura ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā un par kuru līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums, nodod bez atlīdzības attiecīgās pašvaldības īpašumā ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Sākot ar 2014.gada 1.martu, attiecīgo pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta institūcija, kuru saskaņā ar šā panta 11.2 daļu noteicis Ministru kabinets.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 16.06.2009., 24.09.2009., 17.06.2010., 05.05.2011., 16.01.2014. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
23.1pants. Lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos
(1) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem pēc zemesgabala iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un zemes kadastrālās uzmērīšanas, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts līdz šā likuma 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam. Šā likuma 23.panta otrās daļas 1.punktā minētā persona iesniegumam pievieno pašvaldības izziņu, ka personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda par izpērkamo (pērkamo) zemesgabalu.
(11) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība, pamatojoties uz personas iesniegumu, pieņem pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanas.
(2) Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu papildus norāda samaksu par mežaudzi, ja tāda ir.
(3) Ja zemesgabalam ir vairāki koplietotāji, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem, ja visi zemes koplietotāji ir izteikuši gribu rīcībai ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, proti, ir saņemts iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikums izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu. Ja koplietotājs līdz 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos nav iesniedzis iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikumu izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, pieņem, ka šis koplietotājs ir atteicies izpirkt (pirkt) zemesgabala domājamo daļu. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas.
(31) Koplietotājs nav tiesīgs iesniegt iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ja viņš gribu rīcībai ar viņam noteikto domājamo daļu nav izteicis līdz 2010.gada 31.augustam un ir jau pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kādam citam koplietotājam (šā panta trešā daļa).
(4) Ja kāds no koplietotājiem atsakās izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, kā arī gadījumā, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu kādam no koplietotājiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", pārējiem koplietotājiem ir pirmpirkuma tiesības izpirkt (pirkt) šo zemesgabalu vienādās daļās, ja nav panākta rakstveida vienošanās par citādu domājamo daļu sadalījumu vai zemesgabala reālo sadali.
(5) Ja zemesgabala sadalīšanas rezultātā kāds no veidojamiem zemesgabaliem ir mazāks par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai tā konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no šā zemesgabala nav iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai, zemesgabalu nesadala un to izpērk visā personai pastāvīgā lietošanā piešķirtajā platībā.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 24.09.2009., 05.05.2011. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
24.pants. Pilsētas zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtība un reģistrs
(1) Pašvaldība līdz pabeigšanas datumam izveido Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi attiecībā uz zemi, kura jau iegūta īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētie dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām (pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas atzinumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu), līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas (pirkšanas) līguma slēgšanas (32.pants).
(11) Līdz 2007.gada 30.novembrim Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj arī pilsētas zemes komisijas atzinumus par fiziskās personas pieteikumu zemesgabala pirkšanai. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi attiecībā uz zemi, par kuru ir noslēgts zemes pirkuma līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētie dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām (pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas atzinumu par fiziskās personas pieteikumu zemesgabala pirkšanai), līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas (pirkšanas) līguma slēgšanas (32.pants).
(12) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj arī bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem to atjaunotās vai piešķirtās līdzvērtīgās zemesgabala platības daļu, kas ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas.
(2) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(3) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” līdz 2012.gada 31.martam iesniedz attiecīgajai pašvaldībai informāciju par noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem.
(41) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, valsts vārdā slēdz pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus un kontrolē šo līgumu izpildi.
(5) Valsts zemi, kura ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā un par kuru līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums, nodod bez atlīdzības attiecīgās pašvaldības īpašumā ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Sākot ar 2014.gada 1.martu, attiecīgo pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta institūcija, kuru saskaņā ar šā panta 4.1 daļu noteicis Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009., 17.06.2010., 05.05.2011. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
25.pants. Rīcība ar neizpirkto lauku apvidus zemi
(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja:
1) līdz pabeigšanas datumam vai — šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajos gadījumos — līdz 2007.gada 30.novembrim persona nav iesniegusi zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu vai tas nav iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā;
2) līdz 2008.gada 1.septembrim nav iesniegts Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā reģistrācijai Valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas (32.pants);
3) 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai nav iesniegts iesniegums un attiecīgie dokumenti lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai saņemts atteikums izpirkt (pirkt) zemi;
4) līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", arī tādā gadījumā, ja līdz zemes kadastrālajai uzmērīšanai un izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanai ir veikta priekšapmaksa.
(11) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie termiņi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā institūcija, kuru saskaņā ar 23.panta 11.2 daļu noteicis Ministru kabinets.
(2) Persona, kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", iegūst zemes nomas pirmtiesības uz tās lietošanā bijušo zemi. Zemes nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, ja vien zemes nomnieks nevēlas noslēgt zemes nomas līgumu uz īsāku termiņu. Ja zemes nomnieks vēlas, zemes nomas līgums tiek pagarināts. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.
(21) Zemes nomas pirmtiesības personai jāizlieto viena gada laikā no zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigšanās. Ja minētajā termiņā persona zemes nomas pirmtiesības neizlieto, pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgās zemes izmantošanu zemes reformas pabeigšanai vai par ieskaitīšanu rezerves zemes fondā. Ja pašvaldība lēmumu pieņem līdz 2009.gada 30.decembrim, tad zemi ieskaita zemes reformas pabeigšanai, bet, ja lēmumu pieņem pēc 2009.gada 30.decembra, — zemi ieskaita rezerves zemes fondā. Minēto lēmumu pieņemšana neattiecas uz zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā. Rezerves zemes fonda izmantošanu regulē atsevišķs likums.
(22) Zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā ierakstītas zemes nomas pirmtiesības personai, kurai zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, jāizmanto līdz 2012.gada 30.decembrim. Pašvaldība pirms nomas līguma slēgšanas zemesgabalu nostiprina zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
(3) Ja persona nenoslēdz zemes nomas līgumu uz visu tās pastāvīgā lietošanā bijušo zemesgabalu vai tā daļu, šī zeme atbilstoši pašvaldības lēmumam turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, izņemot:
1) gadījumu, kad uz šo zemi likumā noteiktajā termiņā bija pieteicies bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kurš par šo zemi nav saņēmis kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā un kurš līdz pabeigšanas datumam rakstveidā apliecinājis vēlmi atjaunot īpašuma tiesības uz attiecīgo zemi;
2) gadījumu, kad uz zemes atrodas citai personai piederošas būves saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu;
3) gadījumu, kad zemesgabala sadalīšanas rezultātā kāds no veidojamiem zemesgabaliem ir mazāks par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai tā konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no šā zemesgabala nav iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai. Šajā gadījumā zemes nomas līgumu slēdz uz visu personas pastāvīgā lietošanā bijušo zemi.
(4) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)
(41) Ja personai saskaņā ar šo likumu ir izbeigušās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības, bet uz zemesgabala atrodas šai personai piederošas ēkas (būves), pašvaldība pieņem lēmumu par atsevišķa zemesgabala izveidošanu platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību, izņemot par zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu. Ēku (būvju) īpašniekam ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz izveidoto zemesgabalu.
(5) Zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis zemes nomas pirmtiesības.
(6) Zemes lietotājs nomas maksu maksā par visu lietošanā piešķirto zemi, ja viņš līdz zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanās dienai:
1) nav noslēdzis zemes nomas līgumu par nomas tiesībām uz daļu no viņa lietošanā bijušās zemes;
2) rakstveidā nav atteicies no zemes lietošanas tiesībām.
(7) Ministru kabinets apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu un nosaka zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, par pamatu ņemot lauku apvidus zemes kadastrālo vērtību.
(8) Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks neizpērk saskaņā ar šā likuma 23.panta otrās daļas 3.punktu pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes platību, kas ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz pieļaujamās nesaistes robežas, pašvaldība pieņem lēmumu izveidot atsevišķu zemesgabalu, kura platība nav mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai kura konfigurācija pieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no kura ir iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai. Izveidotajam zemesgabalam nosaka atbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, un lēmumam par atsevišķa zemesgabala izveidošanu pievieno šā zemesgabala grafisko pielikumu ar norādītu sadalāmā zemesgabala kadastra apzīmējumu.
(9) Ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā panta 4.1 daļu, Civillikumu un likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 16.06.2009., 24.09.2009., 17.06.2010., 05.05.2011., 16.01.2014. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)
26.pants. Rīcība ar neizpirkto pilsētas zemi
(1) Dzīvojamās ēkas īpašniekiem, kuriem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja:
1) līdz 2008.gada 1.septembrim nav iesniegts Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā reģistrācijai Valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas (32.panta otrā daļa);
2) līdz 2009.gada 31.augustam pilsētas zemes komisijai nav iesniegts reģistrētais zemes robežu plāns ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemesgabala robežām, platību un samaksas apmēru;
21) līdz 2011.gada 31.augustam pilsētas zemes komisijai nav iesniegts iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ar reģistrētu zemes robežu plānu, bet likumā noteiktajā termiņā ir iesniegts apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanas un zemes robežu plāns ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā līdz 2009.gada 31.augustam;
3) līdz 2011.gada 30.decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", arī tādā gadījumā, ja līdz zemes kadastrālajai uzmērīšanai un izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanai ir veikta priekšapmaksa.
(11) Šā panta pirmajā daļā minētie termiņi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā institūcija, kuru saskaņā ar 24.panta 4.1 daļu noteicis Ministru kabinets.
(2) Dzīvojamās ēkas īpašniekam, kuram zemes lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi.
(21) Zemi, kas ierakstīta uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā, pašvaldība pirms nomas līguma slēgšanas nostiprina zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
(3) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)
(4) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 07.02.2008., 16.06.2009., 17.06.2010., 05.05.2011., 16.01.2014. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2024.)
26.1 pants. Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonds pilsētās
(1) Lai bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nodotu īpašumā līdzvērtīgu zemi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 6.panta pirmo daļu, pašvaldības dome izveido līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondu.
(2) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bijušā īpašuma vietā tās pašas pilsētas teritorijā piešķir līdzvērtīgu zemi, kuras pašreizējā kadastrālā vērtība kompensē bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā.
(21) Persona, kurai īpašuma tiesības nav atjaunojamas saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 3.punktu vai kura ir izvēlējusies saņemt līdzvērtīgu zemi saskaņā ar minētā likuma 12.panta trešās daļas 2.apakšpunktu un kuras bijušā zemes īpašuma vērtība 1940.gada 21.jūlijā bija tik zema, ka tā nekompensē līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitītā zemesgabala kadastrālo vērtību, ir tiesīga iegūt īpašumā vienu zemesgabalu no zemes kompensācijas fondā ieskaitītajiem zemesgabaliem ar iespējami tuvāko kadastrālo vērtību, kura platība nav mazāka par pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto minimālo zemesgabala platību. Starpību starp piešķirtās zemes kadastrālo vērtību un bijušā zemes īpašuma vērtību sedz bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, par maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus vai euro. Maksāšanas līdzekļus izvēlas attiecīgā persona.
(3) Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā aprēķina bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā, un kārtību, kādā tiek piešķirta līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, nosaka Ministru kabinets.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 29.01.2009., 17.06.2010., 19.09.2013. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
27.pants. Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas izbeigšana
(1) Pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī attiecīgos īpašuma un mantošanas tiesības apstiprinošos dokumentus persona var iesniegt attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām līdz 2006.gada 28.aprīlim, bet personas, kuras politiski represētās personas statusu ieguvušas pēc šā datuma, — līdz 2007.gada 28.decembrim.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz privatizācijas sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un darbībām, kurām saskaņā ar citiem likumiem termiņi ir noilguši pirms 2006.gada 28.aprīļa.
(3) Valsts vai pašvaldību institūcijas visus pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" izskata un attiecīgos lēmumus pieņem divu mēnešu laikā.
(4) Persona saskaņā ar likuma "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" 9.1pantu var iesniegt tiesā prasību par kompensācijas piešķiršanu līdz 2006.gada 28.februārim, ja nav iestājies Civillikumā noteiktais prasības noilguma termiņš.
(5) Piešķirtos privatizācijas sertifikātus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktajā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamos dokumentus sertifikātu saņēmējs iesniedzis personai, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.1 pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu apkalpot privatizācijas sertifikātu kontu (turpmāk — privatizācijas sertifikātu kontu turētājs), četru mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgie pašvaldības dokumenti un personas, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.1 pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu administrēt privatizācijas sertifikātu apriti, apstiprinātās ziņas iesniegtas privatizācijas sertifikātu kontu turētājam.
(6) Persona zaudē tiesības tai piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaitīt privatizācijas sertifikātu kontā, ja nav izpildīti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi.
(7) Strīdus, kas rodas saistībā ar šā panta piekto daļu, izskata Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
28.pants. Privatizācijas sertifikātu dzēšana, saņemot samaksu naudā
(1) Tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus likumos noteiktajos gadījumos, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona:
1) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.septembrim, bet līdz 2006.gada 29.septembrim nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda;
2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.
(2) Likumā "Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu" noteiktajām personām un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantā minētajām politiski represētajām personām tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona:
1) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ieguvusi līdz 2007.gada 31.augustam, bet līdz 2008.gada 31.augustam nav vērsusies kredītiestādē, kurā atvērts tās privatizācijas sertifikātu konts, un nav veikusi Ministru kabineta noteikumos privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības;
2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
29.pants. Privatizācijas sertifikātu atpakaļpārskaitīšanas izbeigšana
Pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas pabeigšanu, privatizāciju veicošā institūcija nav tiesīga veikt darbības, kuru rezultātā privatizācijas sertifikāti tiek pārskaitīti atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašuma ieguvējam. Atsavināšanas gadījumā īpašuma kompensācijas sertifikāti netiek pārskaitīti atpakaļ pēc pirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes.
30.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par privatizējamo zemesgabalu
(1) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir ne mazāka par 80 procentiem, bet zemesgabalam, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, — ne mazāka par 90 procentiem no zemesgabala pārdošanas cenas.
(2) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu, kura privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:
1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;
2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Baldonē, Baložos, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos, Siguldā un Vangažos — 50 procenti;
3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.
(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt euro, bet likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītajā un astotajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 63.panta sestajā daļā minētajos gadījumos — euro maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
31.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par atsavināmo zemesgabalu
(1) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti no zemesgabala pārdošanas cenas.
(2) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu, kura atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:
1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;
2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Baldonē, Baložos, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos, Siguldā un Vangažos — 50 procenti;
3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.
(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt euro, bet likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos — euro maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
32.pants. Norēķini par izpērkamo (pērkamo) zemi
(1) Persona, kurai ir tiesības saskaņā ar šo likumu, likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likumu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" iegūt zemi īpašumā, ir tiesīga kā maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus zemes reformas likumos noteiktajos gadījumos, apjomā un kārtībā, ievērojot šā likuma noteikumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona pēc zemesgabala iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā vai Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ir tiesīga pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas veikt priekšapmaksu par visu izpērkamo (pērkamo) zemi privatizācijas sertifikātos atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai (turpmāk — priekšapmaksa). Priekšapmaksā neiekļauj mežaudzes vērtību.
(3) Ja dienā, kad pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, tā zemesgabala kadastrālā vērtība, par kuru veikta priekšapmaksa, zemes kadastrālo vērtēšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir mainījusies, samaksas apmēru lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu nosaka pēc zemes kadastrālās vērtības, kas bija par pamatu priekšapmaksas aprēķināšanai.
(4) Ja persona ir veikusi priekšapmaksu, bet šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēgusi līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai šā likuma 23.panta 11.2 daļā vai 24.panta 4.1 daļā minēto institūciju, pārskaitītie privatizācijas sertifikāti tiek dzēsti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par privatizācijas sertifikātiem".
(5) Pēc tās personas rakstveida pieprasījuma, kurai ir izpirkuma (pirkuma) tiesības, attiecīgās pašvaldības dome par pilsētas zemi vai Valsts zemes dienests par lauku apvidus zemi izsniedz izziņu, kurā norāda:
1) ziņas par zemesgabalu, kura izpirkuma (pirkuma) tiesības ir personai;
2) zemesgabala kadastrālo vērtību;
3) konta numuru, uz kuru pārskaitāmi privatizācijas sertifikāti.
(6) Veicot priekšapmaksu, privatizācijas sertifikātu pārveduma uzdevumā jābūt norādei par priekšapmaksu.
(7) Priekšapmaksas kārtību un kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" paziņo par veiktajām priekšapmaksām, nosaka Ministru kabinets.
(8) Zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus, ar līguma slēgšanu saistīto izdevumu samaksas kārtību un apmēru nosaka un zemes izpirkuma (pirkuma) tipveida līgumu apstiprina Ministru kabinets.
(9) Zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā pēc personas pieprasījuma paredz atlikto maksājumu. Maksa par atlikto maksājumu ir 6 procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, procentu samaksu veicot euro, norēķinu termiņš ir līdz pieciem gadiem. Slēdzot zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu, pirmo iemaksu maksājumam par izpērkamo (pērkamo) zemi nenosaka [0 procenti no zemes izpirkuma (pirkuma) maksas].
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009., 24.09.2009., 19.09.2013., 16.01.2014., 06.06.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
33.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršana
Ja apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums ir reģistrēts Privatizācijas reģistrā vai atsavināšanas ierosinājums — Atsavināšanas reģistrā, vai pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas
pieprasījums — Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, vai pilsētas zemes komisijas atzinums par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu — Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā, zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības atvērt privatizācijas sertifikātu kontu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par privatizācijas sertifikātiem".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
34.pants. Privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā
(1) Lai veicinātu privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijā, atsavināšanā un zemes reformas īstenošanā, atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem pirkuma līgumiem īpašuma kompensācijas sertifikātos veicamos maksājumus par zemi šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā personai ir tiesības veikt privatizācijas sertifikātos.
(2) Ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus. Ja iepriekš minētais neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits netiek sasniegts līdz 2008.gada 1.jūnijam, Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurā noteic, ka no 2008.gada 1.jūlija persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.
(3) Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par privatizācijas sertifikātu, to skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātu, pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai. Šajā daļā minēto 12 mēnešu periodu beidz vienu mēnesi pirms datuma, ar kuru Ministru kabinets atbilstoši šā panta otrajai daļai nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.
(4) Veicot darījumu, kurā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti, maksājuma uzdevumā norāda īpašuma kompensācijas sertifikātu skaitu, kuru vietā tiek pārskaitīti privatizācijas sertifikāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
Rīcība, ja rodas strīdi
(Nodaļa 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
35.pants. Rīcība, ja rodas strīdi valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jautājumos
Ja ir ierosināta tiesvedība par jautājumiem, kas saistīti ar valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai, un tiesas nolēmums, ar kuru attiecīgi Ministru kabineta, pašvaldības vai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu atzīts par prettiesisku, ir stājies likumīgā spēkā, lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai jāpieņem četru mēnešu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 29.01.2009. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
36.pants. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai apbūvētu zemesgabalu vērtības noteikšana
(1) (Izslēgta ar 17.06.2010. likumu)
(2) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabineta, pašvaldības vai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pieņemtais lēmums par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu (atsevišķs apbūvēts zemesgabals vai apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts un pašvaldības īpašuma objektu) ir atzīts par prettiesisku, turpmāk attiecīgais apbūvētais zemesgabals privatizējams par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā šim zemesgabalam bija dienā, kad tika pieņemts lēmums par atteikumu nodot to privatizācijai, bet, ja lēmums par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo apbūvēto zemesgabalu tika pieņemts pēc 2007.gada 31.augusta, — turpmāk šis apbūvētais zemesgabals privatizējams par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kas noteikta atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai.
(3) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas atsavināšanu veicošās institūcijas pieņemtais lēmums par atteikumu atsavināt valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu ir atzīts par prettiesisku, turpmāk attiecīgais valsts vai pašvaldības apbūvētais zemesgabals atsavināms par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā šim zemesgabalam bija dienā, kad tika pieņemts lēmums par atteikumu to atsavināt, bet, ja lēmums par atteikumu atsavināt attiecīgo apbūvēto zemesgabalu tika pieņemts pēc 2007.gada 31.augusta, — turpmāk šis apbūvētais zemesgabals atsavināms par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kas noteikta atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai.
(07.02.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009., 17.06.2010. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
37.pants. Darbību veikšana, ja rodas strīdi zemes reformas jautājumos
(1) Ja šajā likumā, likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” paredzētās darbības objektīvi nevar veikt noteiktajos termiņos, visas atlikušās darbības veic ne vēlāk kā gada laikā no Centrālās zemes komisijas lēmuma, pilsētas zemes komisijas lēmuma zemes robežu strīda lietā, Valsts zemes dienesta lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā vai, ja tiesa atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu kompetentās institūcijas lēmumu, — ne vēlāk kā gada laikā no jauna kompetentās institūcijas lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ja ir ierosināts strīds vai tiesvedība par šāda lēmuma pieņemšanu vai rīcību:
1) par pašvaldības lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā;
2) par pašvaldības lēmumu par zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanos;
3) par zemes iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā vai Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā;
4) par lēmumu saistībā ar priekšapmaksas izziņas izdošanu;
5) par lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu;
6) par lēmumu, ko pieņēmusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu;
7) par zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanu;
8) par zemes robežu strīdu.
(2) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētais lēmums atzīts par prettiesisku, zemi izpērk (pērk) par tādu zemesgabala kadastrālo vērtību, kāda tā bija dienā, kad tika pieņemts par prettiesisku atzītais lēmums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
38.pants. Strīdu izskatīšanas termiņi
Strīdus, kas saistīti ar valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu un zemes reformas jautājumiem pilsētās un lauku apvidos, tiesa izskata ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.
1.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 13.panta otrās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja iestājies viens no šādiem nosacījumiem:
1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka piekrīt privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;
2) paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publicēts likumā noteiktajā kārtībā un privatizācijas subjekts privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;
3) piedāvājums noslēgt privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līgumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīts personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pašvaldībai apliecinājumu, ka piekrīt noslēgt šo līgumu ar nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā;
4) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu;
5) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un privatizācijas subjekts šajā paziņojumā noteiktajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt zemesgabalu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;
6) privatizējamā apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai privatizācijas noteikumos pieprasītos dokumentus un ziņas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
2.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 20.panta astotās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona atsavināšanas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka piekrīt pirkt apbūvēto zemesgabalu saskaņā ar šiem atsavināšanas noteikumiem.
3.Līdz pabeigšanas datumam nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt attiecīgi privatizāciju veicošajai institūcijai vai atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu vai atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai un kura:
1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi;
2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā;
3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.
4.Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
4.1 Ja līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā netiek nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, attiecīgi privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala nenodošanu privatizācijai vai atsavināšanai, jo līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā nav nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm). Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
4.2 Ja pārejas noteikumu 3.punktā minētais zemesgabals ir bijis nodots privatizācijai kā neapbūvēts zemesgabals un līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā netiek nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala privatizācijas izbeigšanu. Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
5. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kas nosaka šā likuma:
1) 5.panta devītajā daļā minētā Privatizācijas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;
2) 18.panta septītajā daļā minētā Atsavināšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;
3) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);
4) 24.panta trešajā daļā minētā Pilsētu zemes izpirkšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
5.1 Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.septembrim izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 23.panta trešajā daļā minēto lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izpērkamie (pērkamie) zemesgabali iekļaujami Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma:
1) 32.panta septītajā daļā minēto priekšapmaksas kārtību un kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" paziņo par veiktajām priekšapmaksām;
2) 32.panta astotajā daļā minēto zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus, ar līguma slēgšanu saistīto izdevumu samaksas kārtību un apmēru, kā arī zemes izpirkuma (pirkuma) tipveida līgumu;
3) 26.1 panta trešajā daļā minēto līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā piešķirama līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
6.1 Līdz pārejas noteikumu 5.1 un 6.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi", Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.418 "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.701 "Kārtība, kādā veicama priekšapmaksa un iesniedzams apliecinājums par priekšapmaksu, izpērkot pilsētas zemi", ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.novembrim izanalizē situāciju attiecībā uz pastāvīgā lietošanā nodotajām, bet neiemērītajām zemēm un sniedz par to ziņojumu Saeimai.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
7.1 Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.martam izanalizē situāciju, kāda ir sertifikātu izmantošanā, un sniedz par to ziņojumu Saeimai.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām.
9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros paredz:
1) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 9.panta septītajā daļā un 20.panta devītajā daļā minētā apbūvēta zemesgabala nomas maksa;
2) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 22.panta ceturtajā daļā minētā neapbūvēta zemesgabala nomas maksa;
3) šā likuma 25.panta septītajā daļā minētās neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu;
4) šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētās neizpirktās pilsētas zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina pilsētas zemes nomas tipveida līgumu.
10. Šā likuma 6.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais privatizācijas ierosinājums reģistrēts Privatizācijas reģistrā.
11. Šā likuma 19.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem atsavināšanas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais atsavināšanas ierosinājums reģistrēts Atsavināšanas reģistrā.
12. Ministru kabinets vai pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem 52 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 18.12.2008. un 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)
13. Par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija, Ministru kabineta rīkojuma projektu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai 25 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
14. Rīgas pilsētas pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta vai apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par pašvaldības īpašuma objekta vai apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem:
1) līdz 2007.gada 31.augustam — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2005.gada 1.septembra līdz 2005.gada 31.decembrim;
2) līdz 2008.gada 29.februārim — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 30.jūnijam;
3) līdz 2010.gada 31.decembrim — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 18.12.2008. un 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)
14.1 Rīgas pilsētas pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem līdz 2010.gada 30.decembrim.
(07.02.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)
14.2 Ja laikā līdz šā likuma 6.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 12., 14. vai 14.1 punktā noteiktajam termiņam ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība sakarā ar strīdu par īpašuma tiesībām uz valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai neapbūvētu zemesgabalu vai to nostiprināšanu zemesgrāmatā, vai ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība lietā par īpašuma atzīšanu par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu, Ministru kabinets vai pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu nodot privatizācijai pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums vai notariāls akts.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
16. Ja laikā līdz pabeigšanas datumam ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība sakarā ar strīdu par īpašuma tiesībām uz ēkām (būvēm) vai to nostiprināšanu zemesgrāmatā, persona pēc tam, kad zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala, ir tiesīga apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums minētajā lietā. Šāda atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanai ir tādas pašas tiesiskās sekas kā atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanai līdz pabeigšanas datumam.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
17. Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 25.pantu zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzās ar 2006.gada 1.septembri, zemes nomas pirmtiesība izbeidzas 2007.gada 30.novembrī.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
18. Ja līdz 2007.gada 1.augustam pašvaldība nav iesniegusi nostiprinājuma lūgumu reģistrācijai zemesgrāmatā par zemi, uz kuru personai saskaņā ar šā likuma 25.pantu izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības ar 2006.gada 1.septembri, tiesības uz šo zemi nav nostiprināmas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda līdz 2011.gada 30.decembrim, izņemot šā likuma 25.panta pirmajā daļā, kā arī 26.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, kad persona atsakās izpirkt (pirkt) zemi.
(24.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
19. Persona, kura ir noslēgusi zemes nomas līgumu ar pašvaldību un šā likuma 23.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā iesniegusi zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu, kā arī ir iekļauta Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, atlīdzina pašvaldībai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus, ja tādi ir.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
20. Ja atbilstoši pašvaldības lēmumam zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai un uz šo zemi bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam ir atjaunotas īpašuma tiesības, minētā persona atlīdzina pašvaldībai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus, ja pašvaldībai tādi ir, un personas pienākums ir tos atlīdzināt normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Izdevumi atlīdzināmi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
21. Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 25.pantu izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības ar 2006.gada 1.septembri, ir veikusi zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju un tiesības uz šo zemi nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, pašvaldības pienākums ir ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, atlīdzināt šai personai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
22. Ministru kabinets vai pašvaldības dome pēc šā likuma 6.panta astotajā daļā noteiktā termiņa, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 30.decembrim ir tiesīga pati nodot privatizācijai tādas kapitālsabiedrības valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, kurā valstij vai pašvaldībai jau pieder privatizācijai nodotas, bet vēl neprivatizētas kapitāla daļas.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
23. Personas, kuras no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 1.augustam bija zaudējušas tiesības tām piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaitīt privatizācijas sertifikātu kontā, var privatizācijas sertifikātus ieskaitīt šajā kontā saskaņā ar šā likuma 27.panta piektās daļas noteikumiem.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
24. Privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
25. Šā likuma 38.pantā minēto termiņu pieteikumiem, kas šajā pantā minētajos jautājumos iesniegti tiesā līdz 2007.gada 31.jūlijam, nosaka no 2007.gada 1.augusta.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
26. Ja persona valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), ir noslēgusi ar maksu par atlikto maksājumu — divpadsmit procentiem gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, pēc 2007.gada 1.augusta, veicot turpmākos maksājumus, ir jāpiemēro šā likuma 13.panta otrajā daļā un 20.panta astotajā daļā noteiktā maksa par atlikto maksājumu.
(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
27. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 16.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir spēkā 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.645 "Noteikumi par zemesgabalu nomas maksas aprēķināšanas kārtību un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)
31. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija līdz pirkuma līguma parakstīšanai informē personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtot tai paziņojumu ierakstītā vēstulē, par tiesībām iegādāties apbūvētu zemesgabalu par tādu vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim tai nosūtīts privatizācijas vai atsavināšanas paziņojums (privatizācijas noteikumi, privatizācijas projekts) par tiesībām iegādāties zemesgabalu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kas ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
32. Ja līdz 2008.gada 15.februārim ar personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums par apbūvēta zemesgabala pārdošanu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda noteikta laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz 2008.gada 15.februārim, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nosūta šādai personai paziņojumu par iespēju grozīt līgumu, nosakot attiecīgā apbūvētā zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums, kurā pārdodamā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
33. Ja līdz 2008.gada 15.februārim ar personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir noslēgts pirkuma līgums par apbūvēta zemesgabala pārdošanu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda noteikta laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz 2008.gada 15.februārim, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nosūta šādai personai paziņojumu par iespēju noslēgt līgumu, kas paredzētu šai personai tiesības saņemt atmaksu par summu, kas ir starpība starp pirkuma līgumā noteikto apbūvētā zemesgabala vērtību un tā vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim ir noslēgts pirkuma līgums, kurā pārdodamā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
34. Ja šā likuma 26.1 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bijušā īpašuma vietā piešķir līdzvērtīgu zemi pēc 2008.gada 1.janvāra, zemes kadastrālo vērtību līdzvērtīgas zemes platības noteikšanai aprēķina pēc vērtības, kāda tā bija 2007.gada 31.decembrī.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
35. Grozījumi šā likuma 9.panta septītajā daļā, 20.panta devītajā daļā un 26.panta ceturtajā daļā (par zemesgabala nomas maksas noteikšanas kārtību) stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)
36. Rīgas pilsētas pašvaldības domei 2009.gadā katru mēnesi iesniegt Saeimā ziņojumu ar informāciju par iesniegto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
37. Tiesiskās attiecības, kas, pamatojoties uz šā likuma 9.panta septīto daļu, 16.panta piekto daļu, 20.panta devīto daļu un 26.panta ceturto daļu, nodibinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, tiek apspriestas saskaņā ar noslēgto zemesgabala nomas līgumu un likuma normām, kuras bija spēkā tad, kad šīs attiecības radušās. Šis nosacījums tajā daļā, kas attiecas uz nomas maksas apmēra noteikšanas kārtību, ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.
(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)
38. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā notiek zemes vērtēšana privatizācijas vajadzībām, tiek piemēroti apbūvētiem zemesgabaliem (atsevišķs apbūvēts zemesgabals vai apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu), kuru vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka pēc 2009.gada 30.jūnija.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
39. Ja līdz 2009.gada 1.jūlijam apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas paziņojums (noteikumi) nosūtīts personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija līdz pirkuma līguma parakstīšanai informē šo personu, nosūtot tai ierakstītā vēstulē paziņojumu par tiesībām iegādāties apbūvētu zemesgabalu par tādu vērtību, kas noteikta privatizācijas vajadzībām atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai, ja persona pirms zemesgabala novērtēšanas samaksās novērtēšanas izdevumus privatizāciju vai atsavināšanu veicošajai institūcijai.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
40. Ja šo pārejas noteikumu 39.punktā minētā persona piekrīt pirms privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala novērtēšanas samaksāt novērtēšanas izdevumus, tai atbilde jāsniedz un novērtēšanas izdevumi jāsamaksā 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
41. Ja šo pārejas noteikumu 40.punktā minētā persona noslēdz apbūvēta privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala pirkuma līgumu, tad summa, ko tā ir samaksājusi par zemesgabala novērtēšanu, tiek ieskaitīta zemesgabala pirkuma maksā. Ja šo pārejas noteikumu 40.punktā minētā persona nenoslēdz apbūvēta privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala pirkuma līgumu, tad summa, ko tā ir samaksājusi par zemesgabala novērtēšanu, netiek atmaksāta.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
42. Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumā, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), kurā noteikts norēķinu termiņš līdz pieciem gadiem un kurš noslēgts līdz 2009.gada 1.jūlijam, pēc personas rakstveida gribas izteikuma maksimālais norēķinu termiņš var tikt pagarināts līdz 10 gadiem.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
43. Pieņemot lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2009.gada 30.decembrim, Valsts zemes dienesta reģionālā struktūrvienība salīdzina zemesgabala 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību, kas noteikta, ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumus Nr.948 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam”, ar tā kadastrālo vērtību. Samaksas apmēru par izpērkamo (pērkamo) zemi aprēķina, ņemot vērā skaitliski zemāko vērtību.
(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)
44. Ja lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemts līdz 2009.gada 15.oktobrim un persona nav noslēgusi izpirkuma (pirkuma) līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, personai ir tiesības izpirkt (pirkt) tās faktiskajā lietošanā esošo zemi par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību, kas noteikta, ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumus Nr.948 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam”, vai par kadastrālo vērtību, ja tā ir zemāka salīdzinājumā ar lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu noteikto. Samaksas apmēra maiņai persona iesniedz valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” Valsts zemes dienesta izziņu par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību. Ja zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēdz pēc 2009.gada 30.decembra, samaksas apmēra maiņai persona valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” iesniedz Kadastra izziņu par nekustamo īpašumu. Ja pašvaldība līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir noteikusi samaksas apmēra samazinājumu, izziņai par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību vai Kadastra izziņai par nekustamo īpašumu pievieno informāciju par samaksas apmēru par izpērkamo (pērkamo) zemi, ņemot vērā pašvaldības noteikto samaksas apmēra samazinājumu.
(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)
45. Ja zemesgabala koplietošanas gadījumā iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2009.gada 31.augustam iesniedzis vismaz viens zemes koplietotājs, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem atbilstoši zemes koplietotāju līdz 2009.gada 31.augustam izteiktajai gribai attiecībā uz rīcību ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, pieņemot, ka koplietotājs, kurš savu gribu nav izteicis līdz 2009.gada 31.augustam, ir atteicies izpirkt (pirkt) zemesgabala domājamo daļu.
(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)
45.1 Ja zemesgabala koplietošanas gadījumā iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2010.gada 31.augustam iesniedzis vismaz viens zemes koplietotājs, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem atbilstoši zemes koplietotāju līdz 2010.gada 31.augustam izteiktajai gribai attiecībā uz rīcību ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, pieņemot, ka koplietotājs, kurš savu gribu nav izteicis līdz 2010.gada 31.augustam, ir atteicies izpirkt (pirkt) zemes gabala domājamo daļu.
(05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
46. Personām, kas noslēgušas ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), kurā norēķinu termiņš noteikts līdz pieciem gadiem un kurš noslēgts līdz 2009.gada 15.oktobrim, pēc šo personu rakstveida gribas izteikuma maksimālais norēķinu termiņš var tikt pagarināts līdz 10 gadiem. Sākot ar 2014.gada 1.martu, maksimālo norēķinu termiņu ir tiesīga pagarināt tā institūcija, kuru saskaņā ar šā likuma 23.panta 11.2 daļu vai 24.panta 4.1 daļu noteicis Ministru kabinets.
(24.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
47. Personām, kuru zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar nosacījumu, ka līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.augustam šīs personas iesniegs Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai dokumentus, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi, ir tiesības zemes robežu plānu un iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu iesniegt līdz 2010.gada 31.augustam.
(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)
48. Noteikt, ka laika periodā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:
1) tos maksājumus, kurus veic valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs par attiecīgo īpašuma objektu vai zemesgabalu, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;
2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;
3) ja valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;
4) pēc valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā objekta vai zemesgabala pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)
49. Noteikt, ka laika periodā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija pēc valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircēja lūguma var atlikt šā īpašuma objekta vai zemesgabala nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz īpašuma objekta vai zemesgabala pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.
(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)
50. Šā likuma 26.panta pirmās daļas 3.punktā minētais zemes izpirkšanas termiņš — 2010.gada 30.decembris — nav piemērojams, ja laikā no 2009.gada 31.decembra līdz 2010.gada 1.jūlijam pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai. Šajā gadījumā personai ir tiesības iegūt zemi īpašumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)
51. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets nosaka institūciju, kura pildīs šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu — nodrošināt zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu —, šajā likumā noteiktos uzdevumus veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum".
(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2014.)
52. Ja valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi apstiprināti vai valsts neapbūvēta zemesgabala izsoles noteikumi izsludināti līdz 2015.gada 28.februārim, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas noteikumi apstiprināti vai izsole izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt objektu vai pirkt zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.
(29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2015.)
53. Ja pašvaldības dome pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu apstiprinājusi vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala izsoles noteikumus izsludinājusi līdz 2015.gada 28.februārim, pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas projekts vai privatizācijas noteikumi apstiprināti vai izsole izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt objektu vai pirkt zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.
(29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2015.)
54. Šā likuma 13. panta pirmajā daļā minēto atlikto maksājumu (nomaksu) maksimālo termiņu (līdz pieciem gadiem) nepiemēro tādiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumiem, kuri noslēgti līdz attiecīgo grozījumu (par termiņa 10 gadi samazināšanu uz pieciem gadiem) spēkā stāšanās dienai.
(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
55. Šā likuma 32. panta devītajā daļā minēto norēķinu termiņu (līdz pieciem gadiem) nepiemēro tādiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem, kuri noslēgti līdz attiecīgo grozījumu (par termiņa 10 gadi samazināšanu uz pieciem gadiem) spēkā stāšanās dienai.
(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā.
 |
 |
 |
 |