Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ainavu cirte — cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;
2) apliecinājums — Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;
3) atmežošana — personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;
4) atmežošanas cirte — cirtes veids mežā tādu darbību īstenošanai, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids;
5) augu daļas — stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, izpreparējumi mikropavairošanai, pumpuri, noliektņi, saknes, atvases un jebkuras stāda daļas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;
6) bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi — biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas;
7) bonitāte — iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;
8) cita cirte — cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai;
9) dabiska brauktuve — ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām;
10) galvenā cirte — cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;
11) galvenās cirtes caurmērs — mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;
12) galvenās cirtes vecums — mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;
13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām;
14) izlases cirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;
15) jaunaudze — skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes — līdz 20 gadu vecumam;
16) kailcirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;
17) kopšanas cirte — cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai;
18) kritiskais šķērslaukums — mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;
19) meža aizsardzība — pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;
20) meža atjaunošana — pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;
21) meža bojājums — mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru iedarbības dēļ;
22) meža ieaudzēšana — pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs;
23) meža infrastruktūra — mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai;
24) meža inventarizācija — informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana;
25) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots — atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki (koki, no kuriem ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu iegūst pēcnācējus, vienu zināmu vecāku izmantojot kā sievišķo augu un to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem), sēklu ieguves plantācija, klons (koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai klonu maisījums (atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);
26) meža reproduktīvais materiāls — mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība (čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai), augu daļas vai stādāmais materiāls (no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi), ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;
27) meža tiesiskais valdītājs:
a) persona, kurai pēc noteiktas institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem,
b) persona, kura zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;
28) Meža valsts reģistrs — valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm;
29) meža zeme — zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi;
30) mežaparks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai;
31) mežaudze — mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;
32) mežaudzes šķērslaukums — viena hektāra platībā augošo pirmā stāva (mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem) koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;
33) mežaudzes vecums — mežaudzes valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās koku sugas koki mežaudzē ir dažāda vecuma, mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja;
34) mežs — ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;
35) minimālais šķērslaukums — mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība;
36) nacionālais meža monitorings — meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, kurā tiek izmantotas zinātniskas metodes;
37) neproduktīva mežaudze — mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ;
38) parks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra;
39) plantāciju meži — ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;
40) rekonstruktīvā cirte — cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā;
41) sanitārā cirte — cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā;
42) sēklu ieguves plantācija — atlasītu klonu vai koku ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežu, bagātīgu un viegli novācamu sēklu ražu;
43) valdošā koku suga — koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja;
44) zinātniskās izpētes meži — Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
(2) Termins "militārais objekts" šajā likumā lietots Nacionālo bruņoto spēku likuma izpratnē.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)
2.pants
(1) Šā likuma mērķis ir:
1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus;
2) reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.
(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā papildu nosacījumus paredz citi normatīvie akti.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai, ievērojot Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijus un indikatorus.
(4) Pilsētu un ciemu teritorijā meža apsaimniekošanas papildu nosacījumus paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi.
(5) Meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
3.pants
(1) Šā likuma objekts ir:
1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;
2) citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;
3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.
(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem (izņemot gadījumus, kad mežs atrodas uz valsts meža zemes), ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I, XI un XII nodaļa.
(3) Uz šā likuma 12.panta trešajā daļā minētajiem kokiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas prasības.
(4) Zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kokus cērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. un 12.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2015.)
3.1 pants
Par mežu neuzskata:
1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;
2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai šā likuma 1.panta 34.punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 33.punktu)
4.pants
(1) Šis likums attiecas uz:
1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.
(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.
(21) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmās un zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes apsaimniekošana un aizsardzība ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē.
(22) Koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem militārajos objektos Aizsardzības ministrija var nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".
(23) Koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem dzelzceļa infrastruktūras objektu un ar dzelzceļa būvniecību saistītas infrastruktūras būvniecības procesā Satiksmes ministrija var nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".
(24) Koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā Iekšlietu ministrija var nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".
(3) Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbībā.
(4) Ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma konkrētas situācijas izvērtēšanai Zemkopības ministrija sagatavo Ministru kabinetam ziņojumu par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:
1) meža kā kapitāla novērtējumu un tā izmaiņām;
2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;
3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu meža sociālo vērtību izmantošanā.
(5) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006., 16.12.2010., 13.10.2011., 27.07.2017., 22.04.2021. un 19.08.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.09.2021.)
5.pants
(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Lai saskaņotu pārvietošanos pa blakus esošām zemes vienībām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vērsties Valsts meža dienestā vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi). Valsts meža dienests vai pašvaldība sniedz to rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.
(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.
(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.
(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, kā arī nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību.
(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006., 13.10.2011. un 22.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
6.pants
Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.
7.pants
Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
8.pants
(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Noteikumos nosaka:
1) kārtību koku ciršanai ārpus meža;
2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;
3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.
(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
9.pants
(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
| Valdošā koku suga | Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes | ||
| I un augstāka | II–III | IV un zemāka | |
| Ozols | 101 | 121 | 121 |
| Priede un lapegle | 101 | 101 | 121 |
| Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava | 81 | 81 | 81 |
| Bērzs | 71 | 71 | 51 |
| Melnalksnis | 71 | 71 | 71 |
| Apse | 41 | 41 | 41 |
2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
(2) Kailcirte ir atļauta gadījumos, kad vienā zemes vienībā esošajos mežos:
1) plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību kopā ar tai piegulošajās platībās esošajām visām mežaudzēm, kuras:
a) nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš,
b) ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu,
c) nav atzītas par atjaunotām noteiktajā termiņā, bet kuru kopplatība ir mazāka par vienu hektāru;
2) plānotās kailcirtes platībai nav piegulošu mežaudžu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;
3) plānotās kailcirtes platībai piegulošajās platībās esošās mežaudzes ir atjaunotas un sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.
(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no tā sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas piemērojami šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi un 13.pantā minētie noteikumi.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
10.pants
(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu.
(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
11.pants
Ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Veicot šajā pantā minēto koku ciršanu pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabā visus augtspējīgos kokus.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
12.pants
(1) Lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums. Apliecinājums nav nepieciešams:
1) tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;
2) koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;
3) ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam;
4) robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai;
5) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.
(2) Apliecinājumu neizsniedz, ja:
1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;
2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto informāciju;
3) iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot gadījumus, kad:
a) paredzēta sanitārā cirte,
b) ieguvēja ir valsts;
4) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis naudas sodu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un nav atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus. Apliecinājumu izsniedz pēc naudas soda samaksas un mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.
(3) Lai nodrošinātu infrastruktūras darbību:
1) ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās:
a) koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu,
b) ārkārtējās situācijas seku likvidētājs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
2) ja koku ciršana nepieciešama situācijās, kad koki ir uzkrituši uz infrastruktūras vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē infrastruktūras darbību:
a) koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu,
b) avārijas situācijas novērsējs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
3) ja koku ciršana nepieciešama ekspluatācijas aizsargjoslās situācijās, kad koki potenciāli var apdraudēt infrastruktūras darbību, kokus cērt saskaņā ar Aizsargjoslu likumā un attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodikā norādīto kārtību.
(4) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, kā arī gadījumus, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā.
(5) Aizliegts nocirst kokus, kas sasnieguši normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikto īpaši aizsargājamo koku — dižkoku — izmēru.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
13.pants
Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka:
1) galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus — mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes;
2) maksimālo kailcirtes platību;
3) neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtību;
4) sauso, vēja gāzto, slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršanas kārtību;
5) cirsmu sagatavošanas kārtību un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus;
6) dabas aizsardzības prasības koku ciršanai;
7) koku ciršanas kārtību ainavu cirtē;
8) koku ciršanas kārtību atmežošanas cirtē;
9) koku ciršanas kārtību izlases cirtē;
10) kārtību, kādā izsniedzams apliecinājums koku ciršanai, un tā derīguma termiņu.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
14.pants
Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.
15.pants
Meža nekoksnes vērtības ir šādas:
1) materiālās vērtības - ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;
2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.
16.pants
(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta ceturtās daļas noteikumiem.
(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.
(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6.panta noteikumus.
(4) Noteikumus par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
17.pants
Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.
18.pants
Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.
19.pants
Meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
20.pants
(1) Atļauts pārdot tikai sertificētu meža reproduktīvo materiālu.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:
1) prasības meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijai un reģistrācijai un reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtību;
2) prasības meža reproduktīvā materiāla sertificēšanai un meža reproduktīvā materiāla sertificēšanas kārtību;
3) prasības meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecībai un izmantošanai un meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību;
4) kārtību, kādā tiek noteikts aizliegums pārdot meža reproduktīvo materiālu.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
20.1pants
Uz meža koku sēklu ieguves plantācijām neattiecas meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumi.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
21.pants
(1) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pienākums neattiecas uz militāro poligonu teritorijās esošo mežu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2023.)
22.pants
Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.
24.pants
(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.
(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.
(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.
25.pants
Ministru kabinets izdod meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumus, kuros nosaka:
1) meža atjaunošanas termiņu;
2) kārtību, kādā mežaudzi atzīst par atjaunotu vai ieaudzētu;
3) atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu;
4) kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu;
5) kārtību, kādā meža reproduktīvo materiālu izmanto meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
6) plantāciju meža ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un tā koku ciršanas kārtību.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
26.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:
1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;
2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.
27. pants
(1) Valsts meža dienests, pamatojoties uz šā likuma 29.1 pantā minētā monitoringa rezultātiem, šā likuma 28. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā ar lēmumu nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un tās ierobežošanai var noteikt pienākumu šā likuma 26. pantā minētajām personām:
1) pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai;
2) īstenot kaitēkļu un slimību apkarošanas vai ierobežošanas pasākumus;
3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi.
(3) Konstatējot karantīnas organismu, rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.
(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)
28. pants
Ministru kabinets izdod meža aizsardzības noteikumus, nosakot:
1) meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;
2) meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijas noteikšanas un atcelšanas kārtību;
3) kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.
(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)
29.pants
(1) Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju.
(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību.
(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās informācijas iesniegšanu Valsts meža dienestam un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
(4) Par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs meža inventarizācijas veicējs.
(5) Meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Piektā daļa stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 25.punktu)
29.1 pants
(1) Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” visā valsts teritorijā veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru (biotisko, abiotisko, antropogēno faktoru) mijiedarbību.
(2) Nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Nacionālo meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtiem līdzekļiem.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
30.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu. Meža inventarizācijas dati ir publiski pieejami šā likuma 34. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
31.pants
(1) Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro:
1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;
2) šā likuma 35.pantā noteiktās prasības;
3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;
4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(2) Meža apsaimniekošanas plāna saturu, derīguma termiņu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
31.1 pants
(1) Valsts meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža apsaimniekotāja izstrādātu un attiecīgās institūcijas vai apsaimniekotāja valdes apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot sabiedrības sociālās vajadzības.
(2) Valsts meža apsaimniekošanas plānā paredz mežsaimniecisko darbu apjomu un izvietojumu teritorijā, ievērojot meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus un nodrošinot sabiedrības līdzdalību.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Pants stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 30. un 32.punktu)
32.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 32.punktu)
34.pants
(1) Ministru kabinets izdod meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumus, kuros nosaka:
1) meža inventarizācijas saturu un kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija;
2) Meža valsts reģistra uzturēšanas un meža inventarizācijas datu aktualizācijas kārtību;
3) informāciju, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz Valsts meža dienestam, un šīs informācijas sniegšanas kārtību;
4) apjomu un kārtību, kādā publisko meža inventarizācijas datus, kā arī kārtību, kādā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var ierobežot meža inventarizācijas datu publiskošanu.
(2) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības, kādas izvirzāmas meža inventarizācijas veicēju profesionālajai kvalifikācijai, kā arī sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
35.pants
(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).
(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:
1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;
3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;
4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā;
5) veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
35.1 pants
(1) Meža koku sugu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai izveido ģenētisko resursu mežaudzes.
(2) Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
36.pants
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
37.pants
Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā, kuros nosaka:
1) vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā;
2) aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem;
3) bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus;
4) saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
38.1 pants
Parku meža zemē izveido saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem pēc noteikta plāna vai projekta, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai un izklaidei piemērotus dabas objektus. Parkam ir nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, lai uzturētu tā funkcijas un kvalitāti.
38.2 pants
(1) Mežaparku izveido, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.
(2) Mežaparkā ir aizliegta kailcirte.
38.3 pants
(1) Parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
(2) Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkā.
38.4 pants
(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par parkiem un mežaparkiem, kuros nosaka:
1) kārtību, kādā mežā izveidojami parki un mežaparki;
2) parku un mežaparku apsaimniekošanas pamatprincipus;
3) kārtību, kādā piešķirama un aprēķināma kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkos.
(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos uz mežaparku neattiecas koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi.
Apliecinājuma izsniegšana
(Nodaļa izslēgta ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
41.pants
(1) Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kompensācija neattiecas uz personu, kura mežā veic meža infrastruktūras objektu būvniecību un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, un uz personu, kuras īpašumā esošo platību atmežo valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās.
(3) Kompensācijas noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.08.2017.)
42.pants
Kompensāciju pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā (Meža attīstības fondā), un to atļauts izmantot mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu normatīvajos aktos par Meža attīstības fondu noteiktajā kārtībā.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 14.punktu)
43.pants
(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:
1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža nozares politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus, nodrošina visu interešu grupu informētību, kā arī veicina mežsaimnieku un meža īpašnieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai;
2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;
3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas izstrādā dabas aizsardzības politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus;
4) Dabas aizsardzības pārvalde, kas kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Latvijas
Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās.
(2) Valsts ar tās institūcijām un ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību.
(3) Meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmu un projektu finansēšanai izveido Meža attīstības fondu. Meža attīstības fonda pārvaldīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2005., 16.02.2006., 19.12.2006., 06.05.2010., 16.12.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
43.1 pants
(1) Par mežsaimnieciskām darbībām — apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu — maksājama valsts nodeva.
(2) Apmēru valsts nodevai par apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
44.pants
(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
(2) Valsts meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktos gadījumus.
(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:
1) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu);
2) ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:
a) ceļu būvniecība vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš,
b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,
c) parku ierīkošana un uzturēšana;
d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās;
3) privatizējot, kā arī atsavinot zemi būvju īpašniekiem:
a) lauku apvidos — zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai,
b) pilsētās — zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;
4) ja valsts meža zeme (funkcionālā platībā) nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, lai paplašinātu tās īpašumā esošās rūpnieciskās ražošanas būves vai kompleksās būves rūpnieciskajai ražošanai (izņemot ieguves rūpniecības vai iežieguves būves), un attiecīgais kapitālsabiedrības zemes īpašums robežojas ar valsts meža zemi, kā arī ja īpašumā esošās rūpnieciskās ražošanas būves vai kompleksās būves rūpnieciskajai ražošanai (izņemot ieguves rūpniecības vai iežieguves būves) atrodas uz valsts meža zemes;
5) privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;
6) atsavinot piegulošās zemes īpašniekam zemes gabalu, kurš paliek pēc transporta infrastruktūras objekta izbūves un kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja bijušais īpašnieks nav izmantojis Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktās tiesības atgūt atsavināto nekustamo īpašumu un ja šī meža zeme nav nepieciešama valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;
7) atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai;
8) ja valsts meža zeme tiek izmantota kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu.
(41) Valsts meža zemi uz atsevišķa likuma pamata var atsavināt pašvaldībai tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteikto teritorijas ekonomiskās izaugsmes un sabiedrības dzīves kvalitātes celšanas mērķu sasniegšanai, ja saskaņā ar izvērtējumu alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas un valsts meža zeme nepieciešama industriālā parka, speciālās ekonomiskās zonas u. tml. objektu izveidei.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām. Šā panta ceturtās daļas 3. un 5. punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta ceturtās daļas 4., 6. un 7. punktā minētā zeme atsavināma Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavinot zemi šā panta ceturtās daļas 4. un 6. punktā minētajām personām, piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība nekustamo īpašumu pārdošanai par brīvu cenu, kādā pārdodami nekustamie īpašumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajām personām.
(6) Meža zemi, kura atzīta par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Šādā gadījumā nepiemēro šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos aizliegumus un ierobežojumus.
(7) Ja par bezmantinieku mantu atzīta meža zeme, zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta arī Zemkopības ministrijai, kura 20 dienu laikā izvērtē, vai ir lietderīgi attiecīgo meža zemi iegūt valsts funkciju īstenošanai, un informē par to valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži".
(8) Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir pirmtiesības uz valstij piekrītošo meža zemi, kura atzīta par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šādu zemi tā var iegūt īpašumā par izsolē nosolīto cenu vai nenotikušas izsoles gadījumā — par izsoles sākumcenu. Kārtību, kādā īstenojamas pirmtiesības, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006., 14.11.2008., 13.10.2011., 06.06.2013., 15.06.2017., 22.04.2021., 22.06.2023. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)
44.1pants
(1) Pašvaldībai piederošā vai piekrītošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
45.pants
(1) Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.
(2) Ja rekonstruktīvajā cirtē un galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma nocirstā platība pārsniedz piecus procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktās platības, Ministru kabinets pārskata maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)
45.1 pants
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai veicinātu līdzsvarotu meža nozares politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, tiek izveidota Meža konsultatīvā padome. Ministru kabinets nosaka padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
46.pants
(1) Zinātniskās izpētes mežus apsaimnieko pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, mežsaimniecības mācību prakses, demonstrējuma objektu un tālākizglītības norises atbalstam.
(3) Ieņēmumi no valsts zinātniskās izpētes mežiem ir valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekotāja ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi un tiek izmantoti atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
47.pants
(1) Zinātniskās izpētes mežus pārvalda vai apsaimnieko zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta institūcija, kuras īpašumā vai valdījumā ir zinātniskās izpētes mežu platības.
(2) Valsts zinātniskās izpētes mežu pārvaldītāju un apsaimniekotāju nosaka Ministru kabinets.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
48.pants
Uz zinātniskās izpētes mežiem, ja tas nepieciešams pētījumu veikšanai, neattiecas:
1) koku ciršanas noteikumi;
2) meža reproduktīvā materiāla noteikumi;
3) meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi;
4) meža aizsardzības noteikumi;
5) noteikumi par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
49.pants
(1) Zinātniskās izpētes mežus izveido, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.
(2) Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
Meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
(Nodaļas nosaukums 30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
50.pants
(1) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 30.01.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)
(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.
(3) Ja persona pārkāpusi šo likumu vai citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošus normatīvos aktus un nodarījusi zaudējumus mežam, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij.
(4) Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2020. Grozījums par pirmās daļas izslēgšanu, kā arī trešās un ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
Administratīvie pārkāpumi meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
51. pants
(1) Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu, bojāšanu vai pārvietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(2) Par uzturēšanos mežā, neievērojot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un pienākumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām.
(3) Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu, ierobežojot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par meža infrastruktūras objektu (izņemot meža meliorācijas objektus) iznīcināšanu, bojāšanu vai pārvietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.
(6) Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz astoņdesmit naudas soda vienībām.
(7) Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(8) Par meža reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(9) Par koku ciršanu mežā bez meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma saņemšanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(10) Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt naudas soda vienībām.
(11) Par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(12) Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(13) Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu, ja noteikta meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(14) Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē, ja izsludināta ārkārtēja situācija sakarā ar meža ugunsgrēku, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(15) Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(16) Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto atmežošanas prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām.
(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)
52. pants
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Valsts meža dienests. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 51. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. panta pirmajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā (ja pārkāpumi izdarīti meža zemē), divpadsmitajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts meža dienests.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. panta vienpadsmitajā daļā minēto pārkāpumu, kas izdarīts:
1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā ārpus meža, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts vides dienests vai Valsts meža dienests. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 51. panta vienpadsmitajā daļā minēto pārkāpumu, kas izdarīts vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā ārpus meža, izskata Valsts vides dienests;
2) pārējā teritorijā ārpus meža, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Valsts meža dienests. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 51. panta vienpadsmitajā daļā minēto pārkāpumu, kas izdarīts ārpus meža, izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. pantā minētajiem pārkāpumiem, kas izdarīti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī Dabas aizsardzības pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 51. pantā minētajiem pārkāpumiem, kas izdarīti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, izskata attiecīgi šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas.
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);
2) likums "Par valsts meža izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.).
2. Ministru kabinets:
1) līdz 2001.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus;
2) līdz 2002.gada 1.janvārim nodrošina Meža valsts reģistra izveidošanu.
3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi nr.132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu";
2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi";
3) 1995.gada 21.marta noteikumi nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi";
4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi nr.98 "Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa "Ziemassvētku kauju vietas" izveidošanu";
5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi nr.241 "Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem";
6) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos";
7) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.332 "Valsts mežierīcības organizācijas kārtība";
8) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.334 "Meža monitoringa organizācijas kārtība";
9) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.449 "Galvenās cirtes noteikumi";
10) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.450 "Starpcirtes noteikumi";
11) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.440 "Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi".
4. Līdz Meža valsts reģistra izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze "Meža fonds".
7. Šā likuma 12.panta trešā daļa un 29.panta otrā daļa attiecībā uz valsts mežiem stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Līdz tam izmantojama aktualizētajā datu bāzē "Meža fonds" esošā meža inventarizācijas informācija.
8. Meža apsaimniekošanas projekti, kas izstrādāti pirms šā likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par meža apsaimniekošanas plāniem šā likuma izpratnē. Meža inventarizācijas informācija, kas iekļauta iepriekš minētajos meža apsaimniekošanas projektos, atzīstama par meža inventarizācijas informāciju šā likuma izpratnē un ir derīga līdz attiecīgo meža apsaimniekošanas projektu derīguma termiņa beigām.
9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 44.panta piektajā daļā minēto valsts meža zemes atsavināšanas kārtību.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
10. Šā likuma 44.panta ceturtās daļas 1.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
11. Šā likuma 3.panta piektajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 30.jūnijam.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
12. Ja meža īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālā parka vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervāta teritorijā, šā likuma 39.panta pirmajā daļā minētie apliecinājumi saņemami attiecīgās teritorijas administrācijā līdz 2007.gada 31.decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2007.)
13. Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta administrācija 2007.gadā katru mēnesi līdz piektajam datumam elektroniskā veidā iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par iepriekšējā mēnesī saņemtajiem pieteikumiem un izsniegtajiem apliecinājumiem. Šā likuma 39.panta pirmajā daļā minēto apliecinājumu veidlapas attiecīgā administrācija saņem no Valsts meža dienesta līdz 2007.gada 31.decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2007.)
14. Grozījumi šā likuma 41. un 42.pantā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
15. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kur atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir aizliegta meža zemes transformācija, ar 2013.gada 1.janvāri līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos normatīvajos aktos meža zemē ir aizliegts veikt darbības, kuru īstenošana mainītu zemes lietošanas kategoriju.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
16. Līdz 2013.gada 1.janvārim meža zeme transformējama saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 “Meža zemes transformācijas noteikumi”.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
17. Ar 2012.gada 1.janvāri visos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos līdz grozījumu izdarīšanai tajos termins “galvenā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma” atbilst šā likuma 11.pantā minētajai “sanitārajai cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas” un sanitārās cirtes definīcijai.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
18. Līdz šā likuma 34.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai termins “valdaudze” atbilst šādai definīcijai: mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums no to vidējā augstuma neatšķiras vairāk par 10 procentiem.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
19. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi stājušies spēkā pirms 2012.gada 1.janvāra (izņemot teritorijas, kurās ir spēkā vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi), šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.aprīlim izdod šā likuma 2.panta trešajā daļā, 13.pantā, 20.panta otrajā daļā, 28.pantā, 34.pantā, 35.1 panta otrajā daļā, 37.pantā, 38.4 panta pirmajā daļā, 41.panta trešajā daļā, 43.1 panta otrajā daļā un 49.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
20.1 Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.oktobrim izdod šā likuma 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(24.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
21. Līdz šā likuma 13., 20., 28., 34.pantā, 35.1 panta otrajā daļā, 37.pantā, 38.4 panta pirmajā daļā, 41.panta trešajā daļā, 43.1 panta otrajā daļā un 49.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”;
2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.648 “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”;
3) Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.630 “Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtība”;
4) Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi Nr.806 “Meža zemes transformācijas noteikumi”;
5) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.819 “Parku ierīkošanas kārtība un apsaimniekošanas pamatprincipi”;
6) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.892 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”;
7) Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu”;
8) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.590 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”;
9) Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.421 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā”.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
22. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā, kas paredz šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā, stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, kokus cērt šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
23. Ministru kabinets šā likuma 34.panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.martam.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
24. Par šā likuma 29.panta pirmajā daļā minēto pirmreizējo meža inventarizāciju uzskatāma meža inventarizācija, kas reģistrēta Meža valsts reģistrā pēc Meža likuma spēkā stāšanās, kā arī meža inventarizācijas informācija, kura reģistrēta Valsts meža dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās un kurai nav beidzies derīguma termiņš.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
25. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)
26. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir aizliegta meža zemes transformācija bez Dabas aizsardzības pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes rakstveida atļaujas, meža zemē darbības, kuru īstenošanas dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, var veikt, ja saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir izdoti reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi vai veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
27. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.martam izdod šā likuma 8.panta pirmajā daļā, 16.panta ceturtajā daļā, 25.pantā, 29.1 panta otrajā daļā, 43.panta trešajā daļā un 45.1 pantā minētos noteikumus.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
28. Līdz šā likuma 8.panta pirmajā daļā, 25.pantā, 29.1 panta otrajā daļā un 43.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi Nr.108 “Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi”;
2) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”;
3) Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.313 “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība”;
4) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.313 “Meža monitoringa veikšanas kārtība”;
5) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1453 “Meža atjaunošanas noteikumi”.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
29. Līdz šā likuma 13.pantā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai par šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā un 9.panta otrās daļas 3.punktā minētajām mežaudzēm, kas sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu, uzskatāmas mežaudzes, kurām pēc atjaunošanas gada ir pagājuši vismaz trīs gadi (ieskaitot atjaunošanas gadu) vai kurās meža tipam atbilstošas sugas koku vidējais augstums ir sasniedzis vienu metru skuju kokiem vai divus metrus lapu kokiem.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
30. Par šā likuma 31.1 pantā minētajiem plāniem uzskatāmi arī līdz 2012.gada 1.janvārim izstrādātie valsts meža apsaimniekošanas plāni, kas piemērojami līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
31. Grozījumi šā likuma 45.pantā stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
32. Šā likuma 31.1 un 32.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
33. Šā likuma 3.1 panta 2.punktu neattiecina uz zemi, kas līdz 2012.gada 1.janvārim Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
34. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.februārim nosaka valsts zinātniskās izpētes mežu pārvaldītāju un apsaimniekotāju.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
35. Šā likuma XIV nodaļas jaunais nosaukums, grozījumi 50. pantā par tā pirmās daļas izslēgšanu un trešās un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī XV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2020.)
36. Šā likuma grozījums par 4. panta papildināšanu ar 2.3 daļu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajā daļā.
(22.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
37. Ministru kabinets līdz 2023. gada 15. jūlijam izdod šā likuma 28. pantā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 22.decembra direktīvas 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.
Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 24.februārī.
 |
 |
 |
 |