Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību.

2. Zinātniskās izpētes meži (turpmāk — meži) ir šādi Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas (turpmāk — Meža pētīšanas stacija) apsaimniekošanā esošie valsts meži:

2.1. mežu teritorijas, kurās dažādos laikposmos ierīkoti ilglaicīgas zinātniskās izpētes objekti — mežkopības, meža selekcijas un ģenētikas, integrālā meža monitoringa parauglaukumi vai citi zinātniskās izpētes objekti, kurus izmanto izpētē, mācībās un demonstrējumos (turpmāk — izpētes objekti);

2.2. mežu teritorijas, kuras paredzētas jaunu izpētes objektu ierīkošanai vai koksnes resursu un nekoksnes materiālo vērtību ieguvei.

3. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos mežus apsaimnieko saskaņā ar attiecīgo izpētes objektu ierīkošanas mērķi un šo noteikumu 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā minētajām zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas rīcības plāna (turpmāk — plāns) sadaļām.

4. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajos mežos koku ciršanā, meža reproduktīvā materiāla izmantošanā, jaunas mežaudzes izveidošanā un meža aizsardzībā ievēro šādas prasības:

4.1. galvenā cirte atļauta, ja mežaudze sasniegusi:

4.1.1. galvenās cirtes vecumu (1.pielikums);

4.1.2. galvenās cirtes caurmēru (2.pielikums);

4.2. kopšanas cirti veic mežaudzēs, kas nav sasniegušas galvenās cirtes vecumu, ievērojot šādus nosacījumus:

4.2.1. mežaudzēs, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir 12 metru vai lielāks, mežaudzes šķērslaukums pēc kopšanas cirtes nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto minimālo šķērslaukumu;

4.2.2. mežaudzes, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, kopj tā, lai, sasniedzot 12 metru augstumu, mežaudzes minimālais šķērslaukums atbilstu šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajam;

4.3. mežu atjauno ne vēlāk kā septiņu gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu);

4.4. meža atjaunošanai un ieaudzēšanai izmanto meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai piemērotā augšanas apgabalā iegūtu meža reproduktīvo materiālu. Atzinumu par meža reproduktīvā materiāla augšanas apgabala piemērotību sniedz Valsts meža dienests;

4.5. cērtot kokus, kā arī sagatavojot, uzglabājot vai apstrādājot kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, veic darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību.

5. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajām mežu teritorijām izpētes objekta statusu piešķir ar Meža pētīšanas stacijas direktora rīkojumu, ņemot vērā Zinātniskās izpētes mežu konsultatīvās padomes (turpmāk — padome) atzinumu.

6. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētajām mežu teritorijām izpētes objekta statusu atņem ar Meža pētīšanas stacijas direktora rīkojumu, ņemot vērā padomes atzinumu.

7. Mežos iegūtās produkcijas resursus realizē:

7.1. atbilstoši ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem — līdz attiecīgā līguma darbības termiņa beigām;

7.2. izsolēs;

7.3. pārdodot par brīvu cenu.

8. Izpētes objektos iegūtos kokmateriālus saskaņā ar Meža pētīšanas stacijas direktora rīkojumu atļauts izmantot izpētes objektu ierīkošanai un mežu infrastruktūras uzturēšanai.

9. Platībās, par kurām noslēgti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, koksnes resursus realizē par iespējami augstāku cenu.

10. Platībās, par kurām nav noslēgti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, koksnes resursus realizē izsolēs par iespējami augstāku cenu.

11. Ja izsoles organizēšanas izmaksas ir lielākas par sauso, lauzto un vēja gāzto malkas koku vērtību, šos kokus atļauts pārdot par brīvu cenu.

12. Šo noteikumu 9., 10. un 11.punkts īstenojams atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 2.punktam.

13. Mežos, kur ierīkoti izpētes objekti:

13.1. aizliegts organizēt jebkādus pasākumus, ja tie nav saistīti ar šo mežu apsaimniekošanas mērķiem;

13.2. aizliegts iekārtot atkritumu izgāztuves un atkritumu uzglabāšanas poligonus;

13.3. atsevišķos izpētes objektos, kuru saglabāšanai vai uzturēšanai nepieciešama papildu aizsardzība, tos iežogojot, atļauts ierobežot fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos.

14. Mežus apsaimnieko saskaņā ar plānu. Plānā nosaka pasākumus, kas veicami, lai atbalstītu izpētes objektu ierīkošanu, kā arī lai apsaimniekotu pārējās meža platības.

15. Plāns ietver šādas sadaļas:

15.1. zinātniskās izpētes atbalsts;

15.2. mācību un izglītības atbalsts;

15.3. integrālā meža monitoringa atbalsts;

15.4. meža apsaimniekošana.

16. Plāna zinātniskās izpētes atbalsta sadaļa ietver zinātniskās izpētes objektu ierīkošanas un apsaimniekošanas pasākumus.

17. Plāna mācību un izglītības atbalsta sadaļa ietver pasākumus mežu izmantošanai praktiskajās mācībās.

18. Plāna integrālā meža monitoringa atbalsta sadaļa ietver integrālā meža monitoringa objektu ierīkošanas un apsaimniekošanas pasākumus.

19. Plāna meža apsaimniekošanas sadaļa ietver attiecīgajā gadā veicamos pasākumus mežu platībās, kurās nav ierīkoti izpētes objekti.

20. Plānu izstrādā Meža pētīšanas stacija, ņemot vērā padomes ieteikumus un Valsts meža dienesta budžetu. Plānu apstiprina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.

21. Lai saskaņotu Meža pētīšanas stacijas, izglītības un zinātnes iestāžu un sabiedrības viedokļus par šo noteikumu 16., 17. un 18.punktā minētajiem pasākumiem, izveido padomi.

22. Pārstāvi darbam padomē pilnvaro šādas institūcijas:

22.1. Zemkopības ministrija;

22.2. Valsts meža dienests;

22.3. valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”;

22.4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

22.5. Latvijas Universitāte;

22.6. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;

22.7. Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”;

22.8. Latvijas Vides aģentūra;

22.9. Pasaules Dabas fonds;

22.10. Latvijas Dabas fonds.

23. Padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumus Nr.110 “Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 39.nr.).