Darbības ar dokumentu

4.¹ pants. Militārie objekti

(1) Militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus.

(2) Personai aizliegts bez atļaujas iekļūt militārajā objektā.

(3) Personai ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību. Persona, kas to neievēro, var tikt izraidīta no militārā objekta.

(3¹) Militāro objektu apsardzi veic karavīri, zemessargi vai apsardzes komersants.

(4) Militāro objektu apzīmēšanai lieto speciālas informatīvās zīmes. Informatīvo zīmju paraugus, šo zīmju lietošanas un izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Militāros objektus apsaimnieko Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

(6) Par fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esoša nekustamā īpašuma (tā daļas) nodošanu lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un tā izmantošanas nosacījumiem noslēdz rakstveida vienošanos starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai turētāju.

(18.05.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. un 13.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.02.2022.)

6.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi:

1) valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2) piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu, šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

6.¹ pants. Nacionālo bruņoto spēku un atsevišķu to vienību uzdevumu īstenošanas pasākumi, kā arī personālsastāva tiesības

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus:

1) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

2) sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos;

3) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;

4) veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

6) apmāca rezerves karavīrus un sniedz atbalstu jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzības jomā;

7) veic speciālās operācijas;

8) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

9) veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli;

10) organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi;

11) veic militāro izlūkošanu operacionālajā un taktiskajā līmenī;

12) nodrošina Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalstu;

13) veic citus Valsts aizsardzības plānā noteiktos valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

14) veic aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu aizsardzību (apsardzi);

15) īsteno aktīvās kiberaizsardzības operācijas.

(2) Militārā policija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

2¹) pēc Latvijas Bankas pieprasījuma, pamatojoties uz vienošanos starp Latvijas Banku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistās Latvijas Bankas objektu fiziskās drošības nodrošināšanā, pavadot un apsargājot skaidrās naudas pārvadājumus un veicot nekustamā īpašuma apsardzi, ja nepieciešams, uzdevuma izpildē iesaistot citu Nacionālo bruņoto spēku vienību karavīrus vai Latvijas Republikas Zemessardzes zemessargus. Ar šajā punktā minēto pasākumu veikšanu saistītās izmaksas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sedz Latvijas Banka;

3) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, regulē Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību), regulē citu transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību) Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās, kā arī regulē citu transportlīdzekļu kustību pavadāmo kolonnu, Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu un apsargājamo militāro kravu pārvietošanās maršrutos,

d) gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās;

3¹) regulē transportlīdzekļu kustību to personu pārvietošanās maršrutos, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar šo likumu veic Militārā policija, kā arī citās vietās, ja tas nepieciešams minēto personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanai;

4) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

5) veic pirmstiesas izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktās kompetences ietvaros;

6) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

7) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīga nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības.

(3) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu:

1) Valsts drošības dienestam — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;

2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;

3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;

4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā;

5) Jaunsardzes centram — jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā;

5¹) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai — jaunākā militārā instruktora profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības un ārpusskolas aktivitāšu īstenošanā;

6) valsts drošības iestādēm — nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

(4) Lai nodrošinātu objektu aizsardzību (apsardzi) un novērstu apdraudējumu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informāciju, kas nepieciešama apsargājamā objekta aizsardzībai (apsardzei);

2) veikt apsargājamā objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī izmantot, uzkrāt un apstrādāt ar šiem tehniskajiem līdzekļiem iegūto informāciju.

(5) Karavīram un zemessargam, pildot pienākumus, ir tiesības:

1) Nacionālo bruņoto spēku apsargājamā objektā:

a) pārtraukt likumpārkāpumu un citu rīcību, kas traucē veikt objekta aizsardzību (apsardzi), rada draudus apsargājamam objektam vai šajā objektā esošo personu drošībai,

b) pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas pamato šīs personas atrašanos un darbību veikšanu apsargājamā objektā,

c) apturēt un vizuāli vai ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem pārbaudīt un pārmeklēt personas, to mantas un transportlīdzekļus;

2) aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli:

a) pārtraukt likumpārkāpumu un citu rīcību, kas traucē veikt objekta aizsardzību (apsardzi), rada draudus apsargājamam objektam vai šajā objektā esošo personu drošībai,

b) pieprasīt personai, kura tiek turēta aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu, personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas pamato šīs personas atrašanos un darbību veikšanu aizsargjoslā,

c) kontrolēt aizsargjoslā noteikto aizliegumu ievērošanu, pārtraukt nesaskaņotu darbību veikšanu aizsargjoslā un nekavējoties par to informēt Militāro policiju, Valsts policiju vai pašvaldības policiju;

3) Nacionālo bruņoto spēku apsargājamā objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Militāro policiju, Valsts policiju vai pašvaldības policiju.

(6) Militārās policijas amatpersonām, pildot pienākumus atbilstoši kompetencei, ir tiesības:

1) pieprasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Militārās policijas uzdevumu un pienākumu izpildei;

2) pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas nepieciešama to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

3) pieprasīt un saņemt paskaidrojumus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

4) objektu un personu aizsardzībai (apsardzei), transportlīdzekļu pavadīšanai un apsardzei izmantot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus, veikt novērošanu un audiofiksāciju apsargājamā valsts aizsardzības objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, militāro pasākumu norises vietās vai publiskās vietās, kā arī uzkrāt un apstrādāt iegūto informāciju;

5) apsargājamo objektu un personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanai apsargājamā objektā un tā aizsargjoslā, militāro pasākumu norises vietās un publiskajās vietās apturēt un vizuāli vai ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem pārbaudīt un pārmeklēt personas, to mantas un transportlīdzekļus;

6) pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju, kas nepieciešama Militārās policijas uzdevumu un pienākumu izpildei vai to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

7) personu un apsargājamo objektu aizsardzības (apsardzes) un drošības nodrošināšanai militāro pasākumu norises vietās ar attiecīgā valdītāja atļauju apskatīt publiski nepieejamas vietas un tajās esošos priekšmetus;

8) izpildot lēmumu par personas piespiedu atvešanu, nogādāt personu uz kompetento iestādi, tostarp ekspertīzes veikšanai, vai, ja nepieciešams, uz Militāro policiju un turēt iestādē līdz brīdim, kad persona tiek nogādāta uz tiesu, uz prokuratūru vai ekspertīzes veikšanai, bet ne ilgāk par četrām stundām;

9) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, aizturēt un līdz nodošanai kompetentajai iestādei, līdz ievietošanai speciāli aprīkotās telpās vai līdz atbrīvošanai turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu;

10) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, iegūt bioloģiskos materiālus un pārbaudīt tos ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu konstatēšanai organismā, kā arī pārbaudīt personas ar portatīvajām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt personas ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu veikšanai;

11) militārajos lidlaukos, militārai kontrolei terminēti pakļautos lidlaukos vai to speciāli izdalītās zonās veikt gaisa kuģu un to pasažieru rokas bagāžas un citu mantu pārbaudi;

12) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem;

13) apturēt un pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku vai to vienību īpašumā, valdījumā vai turējumā esošos transportlīdzekļus un to vadītājus, aizliegt lietot transportlīdzekli, ja tā vadītājs vai transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis apdraud satiksmes drošību;

14) militārajos objektos, Militārās policijas apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarījis likumpārkāpumu vai transportlīdzeklis izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

(7) Lai nodrošinātu valsts drošību, Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic apsargājamo objektu (izņemot valsts drošības iestāžu lietošanā esošos objektus), kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015., 25.02.2016., 18.05.2017., 30.05.2019., 13.01.2022., 16.06.2022. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(Izslēgts ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(1¹) Vienošanās starp Latvijas Banku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic šā likuma 6.¹ panta otrās daļas 2.¹ punktā minētos pasākumus, kā arī nosaka apmēru un kārtību, kādā Latvijas Banka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sedz ar šo pasākumu veikšanu saistītās izmaksas.

(2) Ārkārtējā situācijā Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.

(4) Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Valsts drošības dienesta vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 06.12.2007., 27.11.2008., 11.03.2010., 19.02.2015., 30.05.2019. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(4) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(5) Valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību organizē Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

(6) Centralizētos iepirkumus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām veic un pilnu materiāltehnisko līdzekļu — individuālā ekipējuma — pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē īsteno Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 11.03.2010., 19.02.2015., 30.05.2019., 13.01.2022. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)