Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 29.06.2023. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Nacionālo bruņoto spēku likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.

(2) Nacionālo bruņoto spēku struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(3) Izņēmuma stāvoklī Nacionālo bruņoto spēku sastāvā var iekļaut Valsts robežsardzi. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā iekļauj Valsts robežsardzi.

(4) Latvijas Republikas Zemessardzes darbību regulē speciāls likums.

(5) Lai nodrošinātu likumību, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvā ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām darbojas Militārā policija.

(6) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2017. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

(1) Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku vienības izvieto militārajos objektos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 19.02.2015. un 18.05.2017. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2017.)

4.1 pants. Militārie objekti

(1) Militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus.

(2) Personai aizliegts bez atļaujas iekļūt militārajā objektā.

(3) Personai ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību. Persona, kas to neievēro, var tikt izraidīta no militārā objekta.

(31) Militāro objektu apsardzi veic karavīri, zemessargi vai apsardzes komersants.

(4) Militāro objektu apzīmēšanai lieto speciālas informatīvās zīmes. Informatīvo zīmju paraugus, šo zīmju lietošanas un izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Militāros objektus apsaimnieko Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

(6) Par fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esoša nekustamā īpašuma (tā daļas) nodošanu lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un tā izmantošanas nosacījumiem noslēdz rakstveida vienošanos starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai turētāju.

(18.05.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. un 13.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.02.2022.)

4.2 pants. Militārais poligons

(1) Militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas Republikas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā tiek ierobežota personu pārvietošanās, uzturēšanās un saimnieciskās darbības veikšana militārajā poligonā.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2023.)

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) zemessargi;

3) civilie darbinieki;

31) militārie darbinieki;

4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri;

5) valsts aizsardzības dienesta karavīri.

(21) (Izslēgta ar 11.03.2010. likumu)

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 02.11.2006., 06.12.2007., 11.03.2010., 06.10.2022. un 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

5.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

II nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi un to īstenošanas pasākumi

(Nodaļas nosaukums 11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

6.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi:

1) valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2) piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu, šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

6.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku un atsevišķu to vienību uzdevumu īstenošanas pasākumi, kā arī personālsastāva tiesības

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus:

1) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

2) sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos;

3) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;

4) veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

6) apmāca rezerves karavīrus un sniedz atbalstu jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzības jomā;

7) veic speciālās operācijas;

8) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

9) veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli;

10) organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi;

11) veic militāro izlūkošanu operacionālajā un taktiskajā līmenī;

12) nodrošina Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalstu;

13) veic citus Valsts aizsardzības plānā noteiktos valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

14) veic aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu aizsardzību (apsardzi);

15) īsteno aktīvās kiberaizsardzības operācijas.

(2) Militārā policija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

21) pēc Latvijas Bankas pieprasījuma, pamatojoties uz vienošanos starp Latvijas Banku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistās Latvijas Bankas objektu fiziskās drošības nodrošināšanā, pavadot un apsargājot skaidrās naudas pārvadājumus un veicot nekustamā īpašuma apsardzi, ja nepieciešams, uzdevuma izpildē iesaistot citu Nacionālo bruņoto spēku vienību karavīrus vai Latvijas Republikas Zemessardzes zemessargus. Ar šajā punktā minēto pasākumu veikšanu saistītās izmaksas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sedz Latvijas Banka;

3) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, regulē Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību), regulē citu transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību) Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās, kā arī regulē citu transportlīdzekļu kustību pavadāmo kolonnu, Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu un apsargājamo militāro kravu pārvietošanās maršrutos,

d) gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās;

31) regulē transportlīdzekļu kustību to personu pārvietošanās maršrutos, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar šo likumu veic Militārā policija, kā arī citās vietās, ja tas nepieciešams minēto personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanai;

4) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

5) veic pirmstiesas izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktās kompetences ietvaros;

6) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

7) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīga nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības.

(3) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu:

1) Valsts drošības dienestam — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;

2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;

3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;

4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā;

5) Jaunsardzes centram — jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā;

51) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai — jaunākā militārā instruktora profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības un ārpusskolas aktivitāšu īstenošanā;

6) valsts drošības iestādēm — nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

(4) Lai nodrošinātu objektu aizsardzību (apsardzi) un novērstu apdraudējumu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informāciju, kas nepieciešama apsargājamā objekta aizsardzībai (apsardzei);

2) veikt apsargājamā objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī izmantot, uzkrāt un apstrādāt ar šiem tehniskajiem līdzekļiem iegūto informāciju.

(5) Karavīram un zemessargam, pildot pienākumus, ir tiesības:

1) Nacionālo bruņoto spēku apsargājamā objektā:

a) pārtraukt likumpārkāpumu un citu rīcību, kas traucē veikt objekta aizsardzību (apsardzi), rada draudus apsargājamam objektam vai šajā objektā esošo personu drošībai,

b) pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas pamato šīs personas atrašanos un darbību veikšanu apsargājamā objektā,

c) apturēt un vizuāli vai ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem pārbaudīt un pārmeklēt personas, to mantas un transportlīdzekļus;

2) aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli:

a) pārtraukt likumpārkāpumu un citu rīcību, kas traucē veikt objekta aizsardzību (apsardzi), rada draudus apsargājamam objektam vai šajā objektā esošo personu drošībai,

b) pieprasīt personai, kura tiek turēta aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu, personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas pamato šīs personas atrašanos un darbību veikšanu aizsargjoslā,

c) kontrolēt aizsargjoslā noteikto aizliegumu ievērošanu, pārtraukt nesaskaņotu darbību veikšanu aizsargjoslā un nekavējoties par to informēt Militāro policiju, Valsts policiju vai pašvaldības policiju;

3) Nacionālo bruņoto spēku apsargājamā objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Militāro policiju, Valsts policiju vai pašvaldības policiju.

(6) Militārās policijas amatpersonām, pildot pienākumus atbilstoši kompetencei, ir tiesības:

1) pieprasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Militārās policijas uzdevumu un pienākumu izpildei;

2) pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju, kas nepieciešama to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

3) pieprasīt un saņemt paskaidrojumus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

4) objektu un personu aizsardzībai (apsardzei), transportlīdzekļu pavadīšanai un apsardzei izmantot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus, veikt novērošanu un audiofiksāciju apsargājamā valsts aizsardzības objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, militāro pasākumu norises vietās vai publiskās vietās, kā arī uzkrāt un apstrādāt iegūto informāciju;

5) apsargājamo objektu un personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanai apsargājamā objektā un tā aizsargjoslā, militāro pasākumu norises vietās un publiskajās vietās apturēt un vizuāli vai ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem pārbaudīt un pārmeklēt personas, to mantas un transportlīdzekļus;

6) pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju, kas nepieciešama Militārās policijas uzdevumu un pienākumu izpildei vai to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai;

7) personu un apsargājamo objektu aizsardzības (apsardzes) un drošības nodrošināšanai militāro pasākumu norises vietās ar attiecīgā valdītāja atļauju apskatīt publiski nepieejamas vietas un tajās esošos priekšmetus;

8) izpildot lēmumu par personas piespiedu atvešanu, nogādāt personu uz kompetento iestādi, tostarp ekspertīzes veikšanai, vai, ja nepieciešams, uz Militāro policiju un turēt iestādē līdz brīdim, kad persona tiek nogādāta uz tiesu, uz prokuratūru vai ekspertīzes veikšanai, bet ne ilgāk par četrām stundām;

9) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, aizturēt un līdz nodošanai kompetentajai iestādei, līdz ievietošanai speciāli aprīkotās telpās vai līdz atbrīvošanai turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu;

10) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, iegūt bioloģiskos materiālus un pārbaudīt tos ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu konstatēšanai organismā, kā arī pārbaudīt personas ar portatīvajām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt personas ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu veikšanai;

11) militārajos lidlaukos, militārai kontrolei terminēti pakļautos lidlaukos vai to speciāli izdalītās zonās veikt gaisa kuģu un to pasažieru rokas bagāžas un citu mantu pārbaudi;

12) veicot to tiesību normu ievērošanas pārbaudi, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota Militārajai policijai, uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem;

13) apturēt un pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku vai to vienību īpašumā, valdījumā vai turējumā esošos transportlīdzekļus un to vadītājus, aizliegt lietot transportlīdzekli, ja tā vadītājs vai transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis apdraud satiksmes drošību;

14) militārajos objektos, Militārās policijas apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarījis likumpārkāpumu vai transportlīdzeklis izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.

(7) Lai nodrošinātu valsts drošību, Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic apsargājamo objektu (izņemot valsts drošības iestāžu lietošanā esošos objektus), kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015., 25.02.2016., 18.05.2017., 30.05.2019., 13.01.2022., 16.06.2022. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

(Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(Izslēgts ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.1 pants. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.2 pants. Mācību vadības pavēlniecība

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.3 pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

III nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks, kas komandiera prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus. Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks.

(2) Likuma "Par aviāciju" 49.panta noteiktajos gadījumos Ministru prezidentam ir visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības ministra pilnvaras.

(3) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā saistīto uzdevumu izpildi, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un citu institūciju un amatpersonu kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku, kā arī to izveidoto kopējo militāro vienību militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu.

(31) Izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru.

(4) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 02.11.2006., 27.11.2008., 11.03.2010., 05.06.2014., 18.05.2017. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu;

5) nosaka Nacionālo bruņoto spēku vienību uzdevumus.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 11.03.2010., 19.02.2015. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

16.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku vienību nolikumi

Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku nolikumus. Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri apstiprina tiem pakļauto vienību nolikumus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi apstiprina saskaņā ar Augstskolu likumu.

(19.02.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

IV nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku sadarbība,
finansēšana un kontrole

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Vienošanās starp Latvijas Banku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic šā likuma 6.1 panta otrās daļas 2.1 punktā minētos pasākumus, kā arī nosaka apmēru un kārtību, kādā Latvijas Banka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sedz ar šo pasākumu veikšanu saistītās izmaksas.

(2) Ārkārtējā situācijā Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.

(4) Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Valsts drošības dienesta vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 06.12.2007., 27.11.2008., 11.03.2010., 19.02.2015., 30.05.2019. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(4) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(5) Valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību organizē Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

(6) Centralizētos iepirkumus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām veic un pilnu materiāltehnisko līdzekļu — individuālā ekipējuma — pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē īsteno Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 11.03.2010., 19.02.2015., 30.05.2019., 13.01.2022. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

V nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku attīstības un darbības plānošana

(Nodaļa 20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, ievērojot militārās plānošanas procedūras, izstrādā Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā nosaka:

1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības mērķi, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā (12 gadiem);

2) attīstības prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti vidējā termiņā (četriem gadiem).

(3) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets. Aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

(4) Pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs katru gadu izstrādā Nacionālo bruņoto spēku gada plānu, kurā nosaka Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus un pasākumus nākamajam gadam atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Nacionālo bruņoto spēku gada plānu apstiprina aizsardzības ministrs.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

21.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

VI nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts aizsardzības jomā un
kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

22. pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos

Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos piemēro naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

23. pants. Militāro objektu aprīkojuma bojāšana vai iznīcināšana

Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu vai iznīcināšanu piemēro naudas sodu līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)

24. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. un 23. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Militārā policija, Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Militārā policija.

(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2022.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

4. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

5. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

6. Līdz šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

7. Līdz 2011.gada 31.decembrim Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā miera laikā papildus šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā dalībai starptautiskajās operācijās ietilpst arī militārie darbinieki, ar kuriem darba līgums noslēgts līdz 2010.gada 31.martam.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2010.)

8. Līdz šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 5.punktā, otrās daļas 3.punktā un 17.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

2) Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.113 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”;

3) Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.535 “Kārtība, kādā Militārā policija nodrošina Saeimas, Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

9. Ja šā likuma 18.panta ceturtajā daļā minēto īpašumu privatizācijas ierosinājums saņemts līdz 2010.gada 31.martam, to izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

10. Līdz 2010.gada 30.jūnijam Militārā policija papildus šā likuma 6.1 panta otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā, kā arī Saeimas uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

11. Ministru kabinetam līdz 2011.gada 31.decembrim apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 20.panta otrajā daļā noteiktajam.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12. Šā likuma VI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019.)

13. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 6.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2022.)

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 24.novembrī
29.06.2023
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.