Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apliecinājums - Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;
2) bonitāte - iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;
3) galvenā cirte - cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;
4) galvenās cirtes caurmērs - mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;
5) galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;
6) kailcirte - galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;
7) kritiskais šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;
8) meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;
9) meža apsaimniekošanas plāns - dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības;
10) meža atjaunošana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē;
11) meža bojājums - mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;
12) meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;
13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana - mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;
14) meža inventarizācija - informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;
15) meža monitorings - pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai;
16) meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti - atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;
17) meža reproduktīvais materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;
18) meža tiesiskais valdītājs -
a) persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā,
b) persona, kura meža zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;
19) Meža valsts reģistrs - informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;
20) mežaudze - mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;
21) minimālais šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;
22) neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;
23) plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;
24) šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;
25) valdaudze - mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no to vidējā augstuma;
26) valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
2.pants
(1) Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.
(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
3.pants
(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:
1) mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības;
2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.
(2) Par mežu neuzskata:
1) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst šā panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem un ir mazāka par 0,1 hektāru;
2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;
3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un kokaudzētavas.
(3) Par meža zemi neuzskata:
1) valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju esošā ceļa un dzelzceļa zemes nodalījuma joslu normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja ceļš vai dzelzceļš šķērso meža teritoriju;
2) esošas elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trases normatīvajos aktos noteiktajā platumā, ja trase šķērso meža teritoriju.
(4) Šā panta trešās daļas 1.punkta nosacījumi neattiecas uz mežsaimniecības ceļu.
(5) Parks ir sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, kam ir īpaši izveidota infrastruktūra un kam nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, saglabājot vai uzlabojot teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību. Parka izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
4.pants
(1) Šis likums attiecas uz:
1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.
(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" pērk vai atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.
(21) Uz valsts vārda Vides ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmo valsts meža platību apsaimniekošanu un aizsardzību veic attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija.
(3) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
5.pants
(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.
(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.
(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.
(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, un meža inventarizācijas un meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, nepieciešamības gadījumā uzrādot dienesta vai darba apliecību vai meža inventarizācijas veicēja reģistrācijas dokumentu.
(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
6.pants
Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.
7.pants
(1) Kokus mežā atļauts cirst:
1) galvenajā cirtē - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;
2) kopšanas cirtē - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;
3) sanitārajā cirtē - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;
4) rekonstruktīvajā cirtē - neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5) citā cirtē — meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, meža zemes transformācijai, bīstamu koku novākšanai, kā arī dabas vērtību saglabāšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
8.pants
(1) Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.
(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža zemes pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
9.pants
(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:
1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:
| Valdošā koku suga | Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes | ||
| I un augstāka | II-III | IV un zemāka | |
| Ozols | 101 | 121 | 121 |
| Priede un lapegle | 101 | 101 | 121 |
| Egle, osis un liepa | 81 | 81 | 81 |
| Bērzs | 71 | 71 | 51 |
| Melnalksnis | 71 | 71 | 71 |
| Apse | 41 | 41 | 41 |
2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;
3) saņemts šā likuma 11.pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Šādos gadījumos nepiemēro šā panta otrās daļas 1.un 2.punkta noteikumus.
(2) Galvenā cirte ir aizliegta:
1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;
2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad par atjaunotu atzītā mežaudze ir izkopta un meža augšanas apstākļiem piemērotās koku sugas kociņu vidējais augstums sasniedzis vismaz divus metrus lapu kokiem un vismaz vienu metru skuju kokiem;
3) (izslēgts ar 16.02.2006. likumu).
(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esoša meža zeme tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīta divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no šīs zemes sadalīšanas katrā sadales rezultātā izveidotajā meža zemes daļā piemērojami šajā pantā noteiktie galvenās cirtes aizliegumi un 13.pantā minētie noteikumi kā uz meža zemi pirms tās sadalīšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 27.01.2005. un 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
10.pants
(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.
(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.
11.pants
Ja pirms kopšanas vai sanitārās cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.02.2005.)
12.pants
(1) Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki. Bez apliecinājuma izcirstais sauso un vēja gāzto koku apjoms attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā.
(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam vai šā likuma 39.panta otrajā daļā minēto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijai. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.
(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus vai gadījumus, kad kokus cērt vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai.
(4) Aizliegts nocirst kokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikto īpaši aizsargājamo koku - dižkoku - izmērus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. un 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
13.pants
Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu, galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platību vai platumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.
14.pants
Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.
15.pants
Meža nekoksnes vērtības ir šādas:
1) materiālās vērtības - ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;
2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.
16.pants
(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta ceturtās daļas noteikumiem.
(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.
(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6.panta noteikumus.
17.pants
Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.
18.pants
Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.
19.pants
Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var mežu atjaunot ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām.
20.pants
Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, tā kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
20.1pants
Uz meža koku sēklu ieguves plantācijām neattiecas meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumi.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
21.pants
Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:
1) atjaunot mežaudzi triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;
2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
22.pants
Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.
23.pants
Ministru kabinets nosaka:
1) kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;
2) atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.
24.pants
(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.
(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.
(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.
25.pants
Plantāciju mežu ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
26.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:
1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;
2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.
27.pants
Ārkārtas situācijās sakarā ar meža kaitēkļu masveida savairošanos un slimību izplatīšanos Valsts meža dienests var uzdot šā likuma 26.pantā minētajām personām:
1) pārtraukt vai atlikt koku visu veidu ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai;
2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;
3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.
28.pants
Kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā, meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
29.pants
(1) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par šādām iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām:
1) par darbībām, kuru veikšanai bija nepieciešams apliecinājums;
2) par meža bojājumiem;
3) par meža atjaunošanu;
4) par meža ieaudzēšanu;
5) par jaunaudžu kopšanu.
(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam.
(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
(4) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir divu nedēļu laikā pēc tam, kad noslēgts darījuma akts par viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās meža zemes sadalīšanu, informēt Valsts meža dienestu, iesniedzot attiecīgā darījuma akta kopiju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2003.)
30.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu. Meža inventarizācijas informācija par konkrētā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ierobežotas pieejamības informācija.
31.pants
Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro:
1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;
2) šā likuma 35.pantā noteiktās prasības;
3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;
4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
32.pants
Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts un Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma saņemšanai mežsaimniecības attīstībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(14.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2005.)
34.pants
(1) Meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu veic personas, kurām ir noteikta profesionālā kvalifikācija.
(2) Prasības, kādas izvirzāmas profesionālajai kvalifikācijai, kas nepieciešama meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai, nosaka Ministru kabinets.
(3) Meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamās informācijas apjomu un šīs informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
35.pants
(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).
(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:
1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;
3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;
4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.
36.pants
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos ir izdalāmi īpaši aizsargājami meža iecirkņi - mikroliegumi, aizsargājamas zonas gar ūdeņiem un mitrzemēm. Īpaši nozīmīgi mežaudzes struktūras elementi ir saglabājami visu veidu cirtēs. Šo meža iecirkņu - mikroliegumu izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas režīmu nosaka Ministru kabinets.
37.pants
(1) Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā nosaka Ministru kabinets.
(2) Ja nepieciešams, papildus vispārējām prasībām Valsts meža dienests var noteikt mikroliegumus, kuru ierīkošanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi tiek ņemti vērā, nosakot zemes kadastrālo vērtību.
38.pants
(1) Meža un vides mijiedarbības novērtēšanai visā valsts teritorijā veicams meža monitorings saskaņā ar meža monitoringa valsts programmu.
(2) Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.
(3) Meža monitoringa veikšanas kārtību un meža monitoringa valsts programmu nosaka Ministru kabinets.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
39.pants
(1) Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam no Valsts meža dienesta jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:
1) koku ciršanai;
2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā var ietekmēt mežu;
3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;
4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;
5) minerālmēslu un pesticīdu lietošanai meža zemē.
(2) Ja meža īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervātā, apliecinājums saņemams no šo teritoriju administrācijas.
(3) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.
(4) Apliecinājums izsniedzams mēneša laikā pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas.
(5) Apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim.
(6) Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.
40.pants
(1) Apliecinājumu neizsniedz, ja:
1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;
2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav uzrādījis šā likuma 39.panta sestajā daļā noteikto informāciju vai nav iesniedzis 29.pantā noteikto informāciju;
3) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis meža inventarizācijas materiālus;
4) uz tiesiska darījuma pamata iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot šā likuma 12.panta otrajā daļā noteikto gadījumu, kā arī tad, ja fiziskajai personai, kurai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem nav tiesību iegūt šo zemi īpašumā.
(2) Apliecinājuma neizsniegšanas gadījumā mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas sniedzams motivēts rakstveida atteikums.
(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi netiek piemēroti, ja kokus cērt šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos vai vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. un 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
41.pants
Meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.
42.pants
(1) Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu.
(2) Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Zemes dzīļu izmantošana meža zemē notiek likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajā kārtībā.
43.pants
(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:
1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību;
2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;
3) Vides ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Gaujas, Slīteres, Ķemeru nacionālajā parkā, kā arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas dabas rezervātā.
(2) Valsts ar tās institūcijām un ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību.
(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2005. un 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
44.pants
(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
(2) Valsts meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.
(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:
1) veicot zemes maiņu likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" noteiktajos gadījumos un kārtībā;
2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:
a) ceļu būvniecība,
b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,
c) parku ierīkošana un uzturēšana;
3) privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem:
a) lauku apvidos — zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā;
b) pilsētās — zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām. Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama vai atsavināma Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2006. Ceturtās daļas 1.punkts stājas spēkā 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
44.1pants
(1) Pašvaldībai piederošā vai piekrītošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
45.pants
Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.
46.pants
(1) Zinātniskās izpētes meži ir izmantojami ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.
(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu.
48.pants
Uz zinātniskās izpētes mežiem neattiecas:
1) koku ciršanas noteikumi;
2) meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi;
3) jaunas mežaudzes izveidošanas noteikumi;
49.pants
Valsts meža zemi zinātniskās izpētes vajadzībām piešķir un zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.
50.pants
(1) Par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.
(3) Ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij.
(4) Zaudējumu noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);
2) likums "Par valsts meža izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.).
2. Ministru kabinets:
1) līdz 2001.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus;
2) līdz 2002.gada 1.janvārim nodrošina Meža valsts reģistra izveidošanu.
3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi nr.132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu";
2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi";
3) 1995.gada 21.marta noteikumi nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi";
4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi nr.98 "Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa "Ziemassvētku kauju vietas" izveidošanu";
5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi nr.241 "Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem";
6) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos";
7) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.332 "Valsts mežierīcības organizācijas kārtība";
8) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.334 "Meža monitoringa organizācijas kārtība";
9) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.449 "Galvenās cirtes noteikumi";
10) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.450 "Starpcirtes noteikumi";
11) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.440 "Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi".
4. Līdz Meža valsts reģistra izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze "Meža fonds".
7. Šā likuma 12.panta trešā daļa un 29.panta otrā daļa attiecībā uz valsts mežiem stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Līdz tam izmantojama aktualizētajā datu bāzē "Meža fonds" esošā meža inventarizācijas informācija.
8. Meža apsaimniekošanas projekti, kas izstrādāti pirms šā likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par meža apsaimniekošanas plāniem šā likuma izpratnē. Meža inventarizācijas informācija, kas iekļauta iepriekš minētajos meža apsaimniekošanas projektos, atzīstama par meža inventarizācijas informāciju šā likuma izpratnē un ir derīga līdz attiecīgo meža apsaimniekošanas projektu derīguma termiņa beigām.
9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 44.panta piektajā daļā minēto valsts meža zemes atsavināšanas kārtību.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
10. Šā likuma 44.panta ceturtās daļas 1.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
11. Šā likuma 3.panta piektajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 30.jūnijam.
(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)
Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 24.februārī.
 |
 |
 |
 |