Darbības ar dokumentu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā
galaziņojums

Saturs

Lietoto saīsinājumu saraksts

A. Ievads

1. Komisijas mandāts un darbības principi

2. Komisijas mērķis un uzdevumi

3. Komisijas sastāvs

4. Komisijas darbībā iesaistītās personas

5. Komisijas paveiktais

6. Komisijas vērtējums par Valsts policijas veikto izmeklēšanu un Rīgas pilsētas pašvaldības īstenoto būvniecības kontroli

B. Būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma

7. Valsts atteikšanās no būvniecības kontroles

8. Valsts īstenotas būvniecības kontroles atjaunošana un pašreizējā būvniecības uzraudzības sistēma

9. Spēkā esošā būvniecības jomas normatīvā regulējuma vērtējums

10. Būvspeciālistu augstākās izglītības kvalitāte un kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības (sertifikācijas) kārtība

11. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzība

12. Publiskie iepirkumi būvniecībā

13. Par nepieciešamību ieviest identifikācijas kartes būvniecībā nodarbinātajiem

14. Prasības vides pieejamībai būvniecībā personām ar invaliditāti

15. Par nepieciešamību ieviest lobisma tiesisko reglamentāciju

C. Valsts un pašvaldības dienestu gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās

16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veikto darbību un tehnisko iespēju novērtējums saistībā ar Zolitūdes traģēdiju

17. Traģēdijas ietekmē veiktie uzlabojumi ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos

18. Vienotas agrīnās apziņošanas platformas ieviešana un civilās trauksmes sistēmas modernizēšana

19. Par nepieciešamību izstrādāt informatīvus un izglītojošus materiālus tirdzniecības darbinieku drošībai darba vietās

20. Valsts un pašvaldību uzdevumi ārkārtējās situācijās

21. Apsardzes darbinieku apmācības un sertifikācijas kārtības uzlabošanas nepieciešamība

22. Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamība

D. Traģēdijas seku novēršana

23. Ar Traģēdijā cietušajiem saistītie sociālās nodrošināšanas jautājumi

24. Seku pārvaldībā iesaistīto dienestu un organizāciju norādītās problēmsituācijas, kuras nepieciešams risināt valstiski

25. Traģēdijas izgaismotais morāles jautājums

Kopsavilkums

Izmantoto avotu saraksts

Komisijas locekļa Inta Dāldera atsevišķās domas

Komisijas locekles Zentas Tretjakas atsevišķās domas

Lietoto saīsinājumu saraksts

Būvniecības birojs - Būvniecības valsts kontroles birojs;

KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

Komisija vai Izmeklēšanas komisija - 2014.gada 11.novembrī Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā;

Lielveikals - SIA "Homburg Zolitude" un SIA "Tineo" kopīpašumā esošā ēka Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, Priedaines ielā 20, kurā uz nomas līguma pamata darbojās SIA "Maxima Latvija" veikals "Maxima xx" un kuras jumta konstrukcijas 2013.gada 21.novembrī iebruka;

Talsu traģēdija - 1997.gada 28.jūnija traģēdija Talsos, kad Iekšlietu ministrijas organizēto ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā, deformējoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autopacēlāja strēlei notrūka grozs ar tajā esošajiem cilvēkiem, no kuriem vairākums bija bērni. Dzīvību zaudēja deviņi bērni, bet traumas guva 21 persona;

Tautsaimniecības komisija - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;

VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

Zolitūdes traģēdija vai Traģēdija - 2013.gada 21.novembrī Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, Priedaines ielā 20, notikusī traģēdija, kad, iebrūkot veikala "Maxima xx" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki, bet traumas guva 59 cilvēki.

A. Ievads

2013.gada 21.novembrī Rīgā, Priedaines ielā 20, iebruka lielveikala "Maxima xx" jumts un tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, bet 59 tika ievainoti.¹ Pēc bojāgājušo skaita tā ir viena no lielākajām traģēdijām, kas Latvijā notikusi miera laikā.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju veiktie glābšanas darbi ir paši apjomīgākie Latvijas Republikā. Tajos jau pirmajās 14 stundās tika iesaistīti vairāk nekā 192 ugunsdzēsēji, 17 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, 215 policijas amatpersonas, 46 Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, 110 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi. Glābšanas darbi kopumā ilga četras dienas (94 stundas).²

Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas apmēru un sabiedrības lielo sašutumu, valdība dažas nedēļas pēc notikušā - 2013.gada 11.decembrī - izveidoja Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko izmeklēšanas komisiju. Tai vajadzēja izvērtēt Traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbus un Traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā.³ Pastrādājusi vien dažas dienas, sabiedriskās izmeklēšanas komisija jau bija paspējusi pieprasīt sev dārgu biroja tehniku un apvainot fondu "Ziedot.lv" kapacitātes trūkumā.⁴ Tas raisīja diskusijas sabiedrībā un šaubas par šādas komisijas spējām kaut ko izmeklēt. Līdz ar sabiedrības uzticības zaudēšanu komisija izjuka. Visa gada garumā valdība darbojās, lai novērstu Traģēdijas sekas un veiktu izmaiņas normatīvajos aktos un valsts iestāžu darbībā.⁵ 2014.gada 11.novembrī jaunievēlētā 12.Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā.⁶

1. Komisijas mandāts un darbības principi

1.1. Saskaņā ar Satversmes⁷ 26.pantu Saeima ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Minēto komisiju izveidoja pēc 36 deputātu pieprasījuma. Izmeklēšanas komisiju darbību regulē ne tikai minētais Satversmes 26.pants, bet arī Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums⁸ un Saeimas kārtības rullis.⁹

1.2. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmeklēšanas komisijām ir šādas tiesības: 1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām iestādēm, kā arī no pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām; 2) uzaicināt jebkuru personu uz komisijas sēdēm; 3) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs un citās institūcijās; 4) iesniegt likumprojektu izskatīšanai Saeimā; 5) sagatavot secinājumus un priekšlikumus, kurus valdība un parlaments ņem vērā savā darbībā vai iestrādā normatīvajos aktos.

1.3. Kā jebkurai Saeimas komisijai, arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai pamatdarbības veids ir sēdes. Izmeklēšanas komisijas darbības noslēgumā, ar absolūto komisijas locekļu balsu vairākumu tiek apstiprināts galaziņojums par izmeklēšanu, kurā atspoguļo ziņas par komisiju, komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu, kā arī priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai. Galaziņojums tiek izskatīts Saeimas sēdē, par to notiek debates, un tas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

1.4. Komisija darbojas, pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu un vadoties pēc šādiem principiem:

1.4.1. Parlamentārās izmeklēšanas princips. Izmeklēšanas komisijas veic parlamentāro izmeklēšanu, kas atšķiras no tiesībaizsardzības institūciju veiktās izmeklēšanas. Parlamentārā izmeklēšana primāri ir parlamenta kontrole pār izpildvaras darbībām saistībā ar kādu notikumu vai faktu, kas liek domāt par valsts pārvaldes bezdarbību vai mazspēju kādas konkrētas funkcijas izpildē. Parlamentārās izmeklēšanas priekšmets nav tiesas process un kriminālvajāšana, lai gan komisija var paust politisku vērtējumu par tiesībaizsardzības institūciju darbu;¹⁰

1.4.2. Nevainīguma prezumpcijas princips. Ikvienā tiesiskā un demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, saskaņā ar kuru nevienu personu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.¹¹ Komisija, pildot savus uzdevumus, ievēro minēto principu, un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs un nepārkāpjams gan Komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Minētais princips kā krimināltiesisks ir jānošķir no Izmeklēšanas komisijas vērtējuma. Komisijas vērtējums neprezumē attiecīgo personu vainu, tomēr parlamentārās izmeklēšanas laikā konstatētie fakti var būt par pamatu tiesībaizsardzības iestāžu ierosinātam kriminālprocesam vai valsts pārvaldes iestādes ierosinātai disciplinārlietai;

1.4.3. Neitralitātes un objektivitātes princips. Lai novērstu jebkuras aizdomas par iespējamu ietekmi uz Komisijas locekļu lēmumiem, ikviens Komisijas loceklis ir parakstījis apliecinājumu par interešu konflikta neesamību viņa darbībā Izmeklēšanas komisijā, kā arī apliecinājis, ka uz viņu neattiecas Saeimas deputātu ētikas kodeksa 10.punkts (deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību);

1.4.4. Labas pārvaldības un atgriezeniskās saites principi. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu komisijas galaziņojumā atspoguļotos priekšlikumus izmeklēšanas komisija nosūta Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citai publiskas personas institūcijai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana. Turklāt likumā ir iestrādāts atgriezeniskās saites princips, jo adresātam ir ar likumu noteikts pienākums izvērtēt priekšlikumus un lemt par to ieviešanu. Izmeklēšanas komisijas viedokļa respektēšana ir atkarīga ne tikai no galaziņojuma kvalitātes un komisijas spējas argumentēt, bet arī no Saeimas vairākuma un valdības politiskās gribas un vēlmes uzlabot valsts pārvaldes darbību un garantēt valsts iedzīvotāju drošību;

1.4.5. Atklātības un informācijas pieejamības princips. Lai gan var būt izmeklēšanas komisijas, kuras savas darbības specifikas dēļ informāciju, kas ir to rīcībā, nepublisko un kuru sēdes ir aizklātas, šī izmeklēšana notika sabiedrībai pilnībā atklāti. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi un vēlmi līdzdarboties Komisijas darbā, tika nodrošināta Komisijas sēžu tiešraide, kas ir pirmais gadījums Saeimas vēsturē, kad kādas komisijas sēdes regulāri tiek translētas tiešraidē. Sēdes tiešraidē skatīja vidēji 3000 cilvēku, un tas, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu (divi miljoni), ir izcils rādītājs, kas apliecina sabiedrības lielo interesi par Komisijas darbu. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2015.gadā vidēji skatītas Saeimas sēdes (izņemot Valsts prezidenta vēlēšanas 2015.gada 3.jūnijā, kuras tiešraidē skatījās aptuveni 7000 cilvēku).¹² Lai nodrošinātu Izmeklēšanas komisijas darba caurredzamību, Saeimas mājaslapā ir izveidota atsevišķa interneta vietne http://zolitude.saeima.lv/, kurā aprakstīts ne tikai Komisijas darbs un apkopota Komisijas sarakste ar valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, bet arī ikvienam interesentam tiek nodrošināta iespēja aplūkot visu Komisijas sēžu video un audio ierakstu arhīvu un Komisijas sēžu protokolus. Komisijas mājaslapa no 2015.gada februāra līdz septembrim kopumā ir tikusi skatīta 26 640 reizes. Savukārt Komisijas locekļa Artusa Kaimiņa videosižeti par Izmeklēšanas komisijas darbību kopumā ir skatīti 483 000 reizes, katrs sižets vidēji ir skatīts 37 154 reizes. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidojusi savu mājaslapu. Šobrīd, no 16 Saeimas pastāvīgajām komisijām, vien četrām ir sava mājaslapa.¹³

2. Komisijas mērķis un uzdevumi

Komisijas darbības mērķis ir konstatēt un izvērtēt Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, identificējot arī par nepilnībām atbildīgās amatpersonas, kā arī formulēt priekšlikumus normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Ņemot vērā to, ka policija un prokuratūra Komisijas darbības laikā veica kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu, Komisijai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma¹⁴ 396.pantu nebija iespējams iepazīties ar lietas materiāliem un aizsargājamo informāciju.¹⁵ Komisija respektēja tās 2014.gada 15.decembra sēdē izteikto ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājumu, proti, izmeklēt trūkumus normatīvo aktu sistēmā un valsts iestāžu darbībā, neiejaucoties tiesībaizsardzības iestāžu darbā. Izmeklēšanas komisijas uzdevumi ir izmeklēt Traģēdijas cēloņus, primāri analizējot Lielveikala celtniecības un ekspluatācijas laikā pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu, kā arī analizēt valsts un pašvaldību veiktās darbības Zolitūdes traģēdijas seku novēršanā, normatīvo aktu sakārtošanā un iestāžu darba uzlabošanā, lai līdzīgas traģēdijas neatkārtotos.

3. Komisijas sastāvs

3.1. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu izmeklēšanas komisiju locekļi tiek iecelti vienādā skaitā (proporcionāli) no katras Saeimas frakcijas. Izmeklēšanas komisijas sastāvā ir 12 tautas priekšstāvji no sešām 12.Saeimā izveidotajām frakcijām: Ringolds Balodis (NSL), Ints Dālderis (V), Artuss Kaimiņš (LRA), Kārlis Krēsliņš (NA), Aleksejs Loskutovs (V), Inguna Rībena (NA), Kārlis Seržants (ZZS), Inguna Sudraba (NSL), Mārtiņš Šics (LRA), Zenta Tretjaka (S), Juris Vectirāns (ZZS), Igors Zujevs (S).

3.2. Komisijas locekļi par Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Ringoldu Balodi (NSL), bet par Komisijas sekretāru - Intu Dālderi (V). 2015. gada 29. oktobrī komisijas locekļi atbrīvoja Intu Dālderi no komisijas sekretāra amata un par komisijas sekretāru ievēlēja Kārli Krēsliņu.

3.3. Komisijas sākotnējā sastāvā no 2014.gada 27.novembra līdz 2015.gada 7.maijam bija arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kas tika ievēlēta par priekšsēdētāja biedri. Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) vietā Saeima par Komisijas locekli ievēlēja Igoru Zujevu (S).

3.4. Komisijas konsultante no 2015.gada 5.janvāra līdz 2015.gada 31.maijam bija Sandra Notruma, pēc viņas šos pienākumus pildīja Krišjānis Bebers. No 2015.gada 1.jūnija līdz 24.septembrim par Komisijas sekretāri strādāja Asnāte Streļča.

4. Komisijas darbībā iesaistītās personas

4.1. Balstoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.pantu, jau pirmajā Izmeklēšanas komisijas sēdē tika vienbalsīgi nolemts Komisijas darbā iesaistīt prokuroru. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu, ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru Arvīdu Kalniņu, kuru nepieciešamības gadījumā aizvietoja Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Ivo Ivanovs.

4.2. Komisijai, iztaujājot lieciniekus saistībā ar bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces sievas vadītās biedrības "Ascendum" saņemtajiem ziedojumiem no vairākiem būvniecības uzņēmumiem, radās aizdomas par korupciju būvniecības normatīvo aktu izstrādes jomā. Tādēļ Komisija 2015.gada 15.janvārī vērsās pie KNAB, lūdzot uz Komisijas sēdēm deleģēt KNAB pārstāvi. No 2015.gada 19.janvāra līdz 2015.gada 2.martam Komisijas sēdēs piedalījās KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

4.3. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 169.pantu Komisijai ir tiesības savā darbā iesaistīt lietpratējus - gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Komisijas darbā iesaistītajiem ekspertiem, kuriem sniedzot liecības un viedokļus par sēdēs apskatītajiem jautājumiem, iespējams, veidojās interešu konflikta situācija, pirms sēdes bija jāparaksta apliecinājums, ka viņš ir iepazinies ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 11.pantu, kurā noteikts, ka par apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai atzinumu sniegšanu komisijai persona saucama pie kriminālatbildības. Savu uzdevumu izpildei Komisija uz sabiedriskiem pamatiem darbā iesaistīja virkni savas jomas lietpratēju. Uz Komisijas sēdēm tika aicinātas arī atbildīgās valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas un liecinieki.

4.3.1. Lietpratēji no nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistījās Komisijas darbā, bija pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības, biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", Drošības nozares kompāniju asociācijas, Latvijas Drošības biznesa asociācijas, Latvijas Juristu apvienības, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas Pasākumu centru asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, fonda "Ziedot.lv", Latvijas Sarkanā Krusta, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas Katoļu baznīcas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Zolitūde 21.11.", kas pārstāvēja Traģēdijā cietušos.

4.3.2. Komisijas sēdēs piedalījās pārstāvji no šādām valsts un pašvaldību institūcijām: Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja, Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestādēm - Būvniecības biroja un Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas un tās padotības iestādes - Iepirkumu uzraudzības biroja, Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēm - Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes, Veselības ministrijas un tās padotības iestādes - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestādes - Valsts izglītības satura centra, Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Komisijas sēdēs ir piedalījušies un savus viedokļus pauduši Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils, Ventspils, Ogres un Tukuma pašvaldību pārstāvji.

4.3.3. Komisijas sēdēs piedalījās arī Saeimas deputāti, kas nav Komisijas locekļi: Inesis Boķis, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Juris Šulcs, Ivars Zariņš, kā arī pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

4.3.4. Komisijas sēdēs piedalījās Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa augstskolas "Turība" un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārstāvji.

4.3.5. Komisijas sēdēs liecības sniedza šādas personas: bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, 11.Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, 11.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, bijušais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, SIA "Maxima Latvija" pārstāvji: korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns un Juridiskā departamenta direktors Andrejs Šteinmanis, SIA "Tilts" vadītājs Sergejs Gridņevs (glābšanas darbos tika piesaistīta SIA "Tilts" tehnika), Traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki Valērijs Sliņko, Aļona Burve-Želudkova, Imants Burvis, Marija Mizula.

4.3.6. Komisijas sēdēs piedalījušies un savu ekspertīzi un konsultācijas snieguši arī atsevišķi eksperti - korupcijas novēršanas un apkarošanas jomas eksperte Juta Strīķe un būvniecības tiesību eksperts Jānis Bramanis.

5. Komisijas paveiktais

5.1. Ir notikušas 27 Izmeklēšanas komisijas sēdes, kurās kopumā piedalījušies vairāk nekā 160 cilvēku. 2015.gada 7.septembra Komisijas izbraukuma sēdē uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru "Gaiļezers" deputāti klātienē piedalījās slimnīcas ēkas vecā korpusa ekspluatācijas pārbaudē un iepazinās ar Būvniecības biroja darbu. Sēdē bez deputātiem piedalījās četri Būvniecības biroja pārstāvji, kā arī atzīti būvniecības eksperti no Latvijas Būvinženieru savienības.¹⁶ Kopumā Komisijas sēdēs iztaujāti vairāk nekā 70 liecinieki un amatpersonas. Savu vērtējumu snieguši vairāk nekā 30 būvniecības, civilās aizsardzības, ugunsdrošības, apsardzes un citu jomu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

5.2. Paralēli Komisijas sēdēm noritēja apjomīga sarakste ar valsts un pašvaldību iestādēm, augstākajām izglītības iestādēm, ekspertiem un arī fiziskajām personām. Uz Komisijas rakstiskajiem jautājumiem atbildes tika saņemtas no Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestādes - Būvniecības biroja, bijušā Ministru prezidenta, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, Valsts kancelejas, Ādažu, Aizkraukles, Carnikavas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Garkalnes, Grobiņas, Gulbenes, Ikšķiles, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Ķekavas, Liepājas, Limbažu, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Rīgas, Salacgrīvas, Siguldas, Talsu, Tukuma, Valmieras, Ventspils būvvaldēm un pašvaldībām, Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēm - Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm - Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas, biedrības "Skalbes". Pēc savas iniciatīvas Komisijai rakstiskus viedokļus sniedza bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, bijusī 11. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne, Rīgas pilsētas būvvalde, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

5.3. Izmeklēšanas komisija savas darbības laikā izjuta lielu sabiedrības atsaucību, gan no uzaicināto ekspertu, gan no iztaujāto liecinieku puses, tomēr jānorāda, ka netika saņemta vēlamā atsaucība uz aicinājumu piedalīties Komisijas sēdēs no Rīgas Stradiņa universitātes puses. Tika saņemti vairāk nekā 30 privātpersonu, nevalstisko organizāciju un amatpersonu (Latvijas Pašvaldību savienības, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, būvniecības tiesību eksperta Jāņa Bramaņa u.c.) rakstiski priekšlikumi Komisijas galaziņojumam. Liela daļa no tiem arī tika iekļauti šajā galaziņojumā. Tāpat tika saņemtas vairāk nekā 200 privātpersonu vēstules.

5.4. Komisijas sēdēs tika analizēti šādi jautājumi:

5.4.1. Valsts būvinspekcijas likvidācijas iemesli un tās ietekme uz būvniecības uzraudzības sistēmas efektivitāti;

5.4.2. no 2008.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 21.novembrim izdarītie grozījumi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos un Ekonomikas ministrijas veiktie pasākumi, lai ieviestu Valsts kontroles 2010.gada 26.novembra revīzijas ziņojuma ieteikumus būvniecības jomā;

5.4.3. jaunā būvniecības jomas normatīvā regulējuma kvalitāte, tā salīdzinājums ar iepriekšējo regulējumu;

5.4.4. Ekonomikas ministrijas realizētā politika būvniecības jomā pirms un pēc Zolitūdes traģēdijas, kā arī ministrijas kapacitāte, lai nodrošinātu būvniecības vispārējo uzraudzību un koordināciju;

5.4.5. Būvniecības biroja izveides nepieciešamība, tam piešķirto resursu pietiekamība un funkciju apjoms;

5.4.6. pašvaldību īstenotā būvniecības kontrole;

5.4.7. publisku ēku ekspluatācija būvdarbu laikā un būvizstrādājumu tirgus uzraudzība;

5.4.8. būvniecības jomas informācijas sistēmas un pakalpojumu ieviešana elektroniskajā vidē;

5.4.9. būvspeciālistu izglītības un sertifikācijas kvalitāte;

5.4.10. publisko iepirkumu procedūra būvniecības nozarē;

5.4.11. būvprojekta autora un eksperta atbildība;

5.4.12. Ekonomikas ministrijas veiktās darbības, lai aicinātu iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem būvniecībā, par iedzīvotāju aktivitāti šajā jomā un institūciju reakciju uz attiecīgajām sūdzībām;

5.4.13. apsardzes darbinieku zināšanu apjoms un faktiskā izpratne par rīcību trauksmes gadījumā;

5.4.14. publisku ēku ekspluatācijas apturēšanas iespējas drošības riska situācijās;

5.4.15. glābšanas dienestu sadarbība ar pašvaldībām ārkārtējās situācijās, glābšanas darbu organizēšana un seku novēršana katastrofu gadījumos, iesaistīto dienestu nodrošinājums;

5.4.16. civilās aizsardzības plānošana un valdības koordinējošā loma krīzes situācijās;

5.4.17. Valsts policijas īstenotās izmeklēšanas gaita;

5.4.18. nevalstisko organizāciju iesaiste ārkārtējās situācijās sociālā atbalsta organizēšanai;

5.4.19. valsts un pašvaldību sniegtais sociālais nodrošinājums ārkārtējās situācijās;

5.4.20. pārliecināšanās praksē par Būvniecības biroja spēju veikt tam Būvniecības likumā noteiktos uzdevumus (izbraukuma sēde).

6. Komisijas vērtējums par Valsts policijas veikto izmeklēšanu un Rīgas pilsētas pašvaldības īstenoto būvniecības kontroli

6.1. Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka Traģēdijas izmeklēšana ir bijusi pārāk gausa, tādēļ Komisija uzskatīja par savu pienākumu izvērtēt, vai šāds apgalvojums ir pamatots. Pēc izmeklēto krimināllietu nodošanas prokuratūrai Komisijas 2015.gada 20.aprīļa sēdē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins sniedza ziņojumu par Traģēdijas izmeklēšanas rezultātiem. Tāpat informācija par izmeklēšanas gaitu ir saņemta no Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža. Izvērtējot iegūto informāciju, kā arī publiskajā telpā pieejamos avotus, Komisija ir nākusi pie šādiem secinājumiem:

6.1.1. Traģēdijas dienā, 2013.gada 21.novembrī, policija uzsāka kriminālprocesu, kas tika kvalificēts pēc Krimināllikuma¹⁷ 239.panta otrās daļas (būvniecības noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā iestājušās smagas sekas). Šajā krimināllietā par cietušajiem atzīta 251 persona, kopējā materiālā zaudējuma summa - 98 387 732 eiro. Sākotnēji tika izveidota izmeklētāju grupa 47 cilvēku sastāvā, dažbrīd izmeklēšanā vienlaikus strādāja pat 100 policijas darbinieku. Izmeklēšanas darbības notikuma vietā tika veiktas 249 dienas. Izmeklēšanas laikā kriminālprocesam tika noteikta papildu kvalifikācija pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas (valsts amatpersonas bezdarbība, ja ar to izraisītas smagas sekas). Vairāk nekā pēc gada, proti, 2015.gada 7.aprīlī, krimināllieta tika nodota prokuratūrai, lūdzot uzsākt kriminālvajāšanu pret astoņām personām: pret piecām personām pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas un pret trim personām pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas. Ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro. Prokuratūrai nodotā krimināllieta sastāv no 56 sējumiem, bet procesuālo dokumentu apjoms ir vairāk nekā 14 000 lappušu;¹⁸

6.1.2. par Traģēdiju atbildīgo vainas pierādīšana nav iespējama bez ekspertīzes slēdziena, un ir likumsakarīgi, ka 2014.gada sākumā policija noteica komplekso būvniecības ekspertīzi, ko veica 10 Latvijas būvniecības speciālisti. Sākotnēji bija plānots, ka ekspertīze varētu tikt pabeigta oktobra beigās vai novembra sākumā, bet sakarā ar to, ka notikuma vietas izpētes gaitā tika atklātas būtiskas nianses un augustā tika uzdoti svarīgi papildu jautājumi, ekspertīze tika pabeigta gada nogalē. Ekspertīzes gaitā tika veikti divi izmeklēšanas eksperimenti. Pirmais - no 2014.gada 15.aprīļa līdz 17.aprīlim - noslogojot konstrukciju kopnes. Otrais - 2014.gada 27.maijā - veicot kontrolētu dedzināšanu, lai izpētītu, kā uguns varēja ietekmēt jumta stiprību (aptuveni divus gadus pirms Traģēdijas uz Lielveikala jumta bija izcēlies ugunsgrēks). Visiem ekspertīzē iesaistītajiem ekspertiem tika apmaksāts darbs visa gada garumā. Ekspertīze kopumā izmaksāja 180 tūkstošus eiro; ¹⁹

6.1.3. saistībā ar Traģēdiju Valsts darba inspekcija veica pārbaudi attiecībā uz Lielveikala darbinieku bojāeju un traumu gūšanu nogruvuma rezultātā. Pārbaudes slēdzienā Valsts darba inspekcija saskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes minētā uzņēmuma darbinieku rīcībā. Pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas slēdzienu, 2014.gada 9.jūnijā pēc Krimināllikuma 146.panta otrās daļas tika uzsākts kriminālprocess par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem. Šajā kriminālprocesā par aizdomās turamo tika atzīta viena persona, un 2015.gada 15.aprīlī šis kriminālprocess tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai;²⁰

6.1.4. ņemot vērā to, ka policija un prokuratūra Komisijas darbības laikā veica kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu, Izmeklēšanas komisijai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 396.pantu nebija iespējas iepazīties ar lietas materiāliem un aizsargājamo informāciju,²¹ līdz ar to Komisija nevar vērtēt Valsts policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti.

6.2. Lai varētu izdarīt secinājumus par izmeklēšanas virzību Latvijā, Komisija analizēja līdzīgu būvniecības traģēdiju izmeklēšanas praksi citās valstīs (piemēram, Polijā, Vācijā un Kanādā).

6.2.1. 2006.gada 28.janvāra traģēdija Polijas pilsētas Katovices Starptautiskajā izstāžu centrā (Międzynarodowe Targi Katowickie), kad no sniega segas smaguma nogruva izstāžu zāles jumts, ievainojot 170 apmeklētājus un atņemot dzīvību 65 personām, tostarp 13 ārvalstu pilsoņiem, ir lielākā pēdējo gadu būvniecības katastrofa Eiropā.²² Izmeklēšanas procesu personiski pārraudzīja toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, krimināllieta tika ierosināta uzreiz pēc negadījuma, pirmie aresti sekoja jau pēc trim nedēļām, pirmās apsūdzības - pēc sešiem mēnešiem, kopumā izvirzot apsūdzības 12 cilvēkiem un 2008.gada jūlija beigās, apsūdzētajiem piespriežot 8-12 gadus ilgus cietumsodus. Tie tika pārsūdzēti apelācijas kārtībā,²³ kā rezultātā pašlaik notiesāta ir tikai viena persona, tiesvedība saistībā ar pārējiem apsūdzētajiem turpinās.²⁴ Katastrofas rezultātā Polijas Seims 2007.gadā izdarīja grozījumus Polijas normatīvajos aktos, turpmāk paredzot veikt ēku apsekošanu divreiz gadā - pirms ziemas iestāšanās un pēc tās - un par neatbilstībām nosakot naudas sodu vai pat cietumsodu atkarībā no konstatēto pārkāpumu apmēra.²⁵ Katovices tirdzniecības centra gadījumā bija svarīga atbildīgo izmeklēšanas iestāžu ātra reakcija, jo, neskatoties uz nekavējoties uzsākto kriminālprocesu, ēkas īpašnieks un pārvaldītājs - uzņēmums "International Katowice Fair"-, zinot par savu vēlāk pierādīto nolaidību ēkas drošības prasību nodrošināšanā, bija mēģinājis iznīcināt lielu daļu dokumentācijas, tai skaitā uzņēmuma datoros glabāto, bet vēlāk atjaunoto informāciju.²⁶ Uzņēmuma amatpersonu aresti tika uzskatīti arī par preventīvu līdzekli, lai novērstu iespējamo liecinieku ietekmēšanas varbūtību.²⁷ Katovices izmeklēšanas eksperti secināja, ka galvenais katastrofas iemesls ir kļūdas ēkas projektā, kas vairākkārt grozīts, lai samazinātu būvniecības izmaksas.²⁸ No plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas ir zināms, ka Latvijas policijas darbinieki 2014.gada janvārī devās uz Katovici, lai apmainītos pieredzē ar Polijas traģēdijas izmeklētājiem.²⁹

6.2.2. Līdzīga rakstura traģēdija, konstrukcijām neizturot sasnigušā sniega smagumu, notika dažas nedēļas pirms nelaimes Katovicē, 2006.gada 2.janvārī iebrūkot ledus halles jumtam Bādreihenhallas pilsētā (Bad Reichenhall) Vācijā, kur dzīvību zaudēja 15 cilvēki, galvenokārt bērni, un smagus ievainojumus guva 34 personas.³⁰ Apsūdzības tika izvirzītas piecām personām tikai pusotru gadu pēc traģēdijas, ³¹ gandrīz visi apsūdzētie tika attaisnoti, un tikai par halli atbildīgajam būvinženierim piesprieda 18 mēnešus brīvības atņemšanas.³² Otrs kriminālprocesā apsūdzētais būvinženieris, kas trīs gadus pirms negadījuma bija apstiprinājis ēkas drošību un pārbaudījis būvkonstrukciju stāvokli, 2011.gada apelācijas procesa rezultātā tika atkārtoti attaisnots.³³ Vācijas sabiedriskajos medijos galvenie pārmetumi izskanēja par kavēšanos vērtēt amatpersonu atbildību, kā arī par nesamērīgi ilgo atbildīgo meklēšanas un sodīšanas procesu.³⁴

6.2.3. Trešais Komisijas aplūkotais izmeklēšanas piemērs ir 2012.gada 23.jūnijā Kanādas Ontārio provinces Eliotleikas (Elliot Lake) pilsētā iebrukušais "Algo" tirdzniecības centrs (Algo Centre Mall, no 2005.gada - Īstvudas tirdzniecības centrs (Eastwood Mall)). Šajā traģēdijā dzīvību zaudēja divas sievietes, bet ievainojumus guva 19 personas.³⁵ Glābšanas darbi ilga 48 stundas, bet tika pārtraukti glābēju drošības apsvērumu dēļ, tad atkal atsākti, noslēdzot tos 27.jūnijā, kad no gruvešiem tika iznestas abu sieviešu mirstīgās atliekas.³⁶ Šīs traģēdijas izmeklēšanai izveidotās komisijas ziņojums tapa divus gadus, un tajā komisija iedziļinājās visos 33 tirdzniecības centra pastāvēšanas gados, no kuriem lielākā daļa pagāja, cīnoties ar likstām ēkas konstrukcijās.³⁷ Izmeklēšana, kurā tikai 2014.gada 31.janvārī tika celta apsūdzība pret bijušo tirdzniecības centra inženieri,³⁸ kā arī tiesāšanās civilā kārtā ar 13 atbildētājiem turpinās vēl pašlaik, vismaz 300 personas prasa zaudējumu atlīdzināšanu.

6.3. Attiecībā uz izmeklēšanas ilgumu Komisijas slēdziens ir piesardzīgi nogaidošs. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apjomu, kā arī nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, pašreizējā kriminālprocesa stadijā, Komisijas ieskatā, nav pamata pārmest policijai krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu. Lietas izmeklēšanā tika iesaistīti ievērojami finansiāli un cilvēku resursi. Ja policija būtu pakļāvusies sabiedrības un politiķu spiedienam, pastāv liela iespējamība, ka šāda sasteigta izmeklēšana varētu beigties ar fiasko tiesā. Par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma.

6.4. Kā jau iepriekš norādīts, izmeklēšanas komisijām nav tiesību veikt tiesībaizsardzības institūciju kompetencē esošo izmeklēšanu,³⁹ turklāt, kā norādījis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, kriminālprocesā iegūto pierādījumu publicēšana varētu nopietni ietekmēt tiesas procesa iznākumu.⁴⁰ Ņemot vērā to, ka Komisijas sēdes ir atklātas un aizklātās sēdēs nebūtu izslēdzama informācijas noplūde, Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieku iztaujāšana un citu ziņu iegūšana varētu tikt izmantota par labu apsūdzētajiem. Lielveikala projektēšanas un celtniecības laikā vienīgā publiskā institūcija, kurai bija pienākums nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu Rīgas pilsētā, bija Rīgas pilsētas pašvaldība. Tas, vai Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonas saistībā ar Lielveikala būvniecības procesa uzraudzību izpildīja visus tām normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, noskaidrosies pēc tiesas procesa beigām, kad tiks atzīta vai neatzīta būvvaldes amatpersonu bezdarbība, veicot savus pienākumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka konkrēto amatpersonu vaina vai nevainība Zolitūdes traģēdijā neatbrīvo Komisiju no pienākuma izvērtēt, vai Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotā būvniecības uzraudzības sistēma bija efektīva un atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likumā⁴¹ (turpmāk nodaļā - VPIeL) ietvertajiem principiem.

6.5. Rīgas pilsētas pašvaldībā ir izveidota Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk nodaļā - Būvvalde vai Rīgas būvvalde). Būvvaldei un tās sastāvā ietilpstošajiem būvinspektoriem Lielveikala būvniecības procesa laikā būvniecības normatīvajos aktos bija noteikti konkrēti pienākumi, kā arī piešķirtas samērā plašas tiesības šo pienākumu īstenošanai. Citu būvniecības procesa dalībnieku tiesības un pienākumi neatbrīvoja pašvaldību un tās Būvvaldi no pienākuma nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu.⁴² Atsevišķas funkcijas būvniecības jomā līdztekus Būvvaldei veic arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk nodaļā - Departaments) unRīgas pilsētas arhitekta birojs. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu⁴³ Rīgas būvvaldes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt, vēršoties pie Departamenta direktora, vienlaikus Būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā. Izvērtējot iepriekš minēto institūciju funkcijas, Komisija Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajā būvniecības uzraudzības institucionālajā sistēmā ir konstatējusi šādus trūkumus:

6.5.1. Rīgas būvvaldes administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas sistēma neatbilst ne Rīgas pilsētas pašvaldības nolikuma 19.2.3.punktā noteiktajai Rīgas būvvaldes institucionālajai padotībai (Būvvaldes pakļautība domes priekšsēdētājam), ne arī nolikuma 2.pielikumam "Rīgas pašvaldības pārvaldes struktūra", kurā noteikts, ka Departaments ir padots pakļautības formā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam, savukārt Rīgas būvvalde padota pakļautības formā domes priekšsēdētājam kā "īpaša statusa institūcija";

6.5.2. Departamentam nav tiesību dot rīkojumus Rīgas būvvaldei, padotības neesamība neļauj dot rīkojumus arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā, kā tas paredzēts VPIeL 5.panta septītajā daļā. Departaments pret Būvvaldi nevar izmantot VPIeL paredzētās augstākas iestādes tiesības (tiesības iegūt informāciju (34.pants), dienesta pārbaudes tiesības (35.pants), tiesības ierosināt disciplinārlietu (36.pants), pilnvaru pārņemšanas tiesības (37.pants)). Līdz ar to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs nav izveidojis atsevišķu kontroles sistēmu Rīgas būvvaldei, bet Departamentam to nav tiesību darīt, nepastāv augstākas iestādes kontrole pār Rīgas būvvaldi;

6.5.3. funkcionāli tādu savstarpēji loģiski saistītu iestāžu kā Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Departaments un Rīgas būvvalde neiekļaušana hierarhiskā sistēmā, proti, racionāli, pakāpeniski, savstarpēji padotā sistēmā, bet formāla padotība Rīgas domes priekšsēdētājam jau pirmšķietami vien palielina Rīgas domes priekšsēdētāja neformālo varu un politisko ietekmi, taču nerod tiesiskus risinājumus no VPIeL 10.panta principiem izrietošajai pastāvīgi pārbaudītai, efektīvai, subsidiārai, priekšpārbaudei un pēcpārbaudei pakļautai pastāvīgi funkcionējošai pastarpinātās pārvaldes iestāžu tiesiskajai sistēmai.

6.6. Ņemot vērā secināto, Komisijas ieskatā Lielveikala celtniecības laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota. Minēto iemeslu dēļ par Zolitūdes traģēdiju gan politiski, gan morāli ir atbildīgs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (amatā no 01.07.2009.) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs (amatā no 07.03.2012.). Sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par Traģēdiju, un tā gulstas uz Nilu Ušakovu un Ingusu Vircavu. Būvniecības jomas nesakārtotā vide Rīgas pilsētas pašvaldībā noveda pie Zolitūdes traģēdijas.

6.7. Komisijas viedoklis ir, ka pašreizējais VPIeL regulējums ir veicinājis nepareizi izveidoto būvniecības uzraudzības sistēmu Rīgas pilsētā. VPIeL 76.panta pirmā daļa noteic, ka atvasinātas publiskas personas iestāžu un amatpersonu iekšējo normatīvo aktu izdošanas un spēkā stāšanās kārtību nosaka tās orgāns, kas pašvaldību gadījumā ir dome. Tas nozīmē, ka teorētiski var veidoties vairāk nekā simts iekšējo normatīvo aktu sistēmu, kas ir savstarpēji atšķirīgas to funkcionālās un institucionālās uzbūves, izdošanas kārtības, saskaņošanas kārtības un spēkā stāšanās ziņā. Šāda situācija ir pretrunā ne tikai ar VPIeL 10.pantā nostiprinātajiem tiesību principiem, bet arī ar Satversmes 90.pantā nostiprinātajām pamattiesībām ikvienam zināt savas tiesības. Tāpēc VPIeL 76.pants būtu papildināms, paredzot vismaz vienotus principus iekšējo normatīvo aktu veidošanā, kā arī nosacījumus un vienotu kārtību iekšējo normatīvo aktu saskaņošanā, kas paredzētu arī Tieslietu ministrijas vienotu metodoloģisko kontroli pār visu atvasinātu publisku personu iekšējiem normatīvajiem aktiem.

B. Būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma

7. Valsts atteikšanās no būvniecības kontroles

Ņemot vērāt to, ka viens no Komisijas uzdevumiem ir noskaidrot cēloņus, kas noveda pie 2013.gada 21.novembra traģiskajiem notikumiem, Komisija ir noskaidrojusi Valsts būvinspekcijas likvidācijas iemeslus un sekas, kā arī par šo lēmumu atbildīgās institūcijas.

7.1. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijas būvniecības sistēma tika veidota, balstoties uz pārmantotiem PSRS normatīvajiem aktiem un pieredzi.⁴⁴ Izprotot nepieciešamību radīt savu normatīvo bāzi, Latvijas valdība 1992.gadā apstiprināja Latvijas būvnormatīvu pamatnolikumu, kas ļāva uzsākt Latvijas būvnormatīvu izstrādi.⁴⁵ 1995.gada 10.augustā Saeima pieņēma Būvniecības likumu,⁴⁶ kurā cita starpā bija noteikts, ka būvniecības kontroli īsteno pašvaldības un Valsts būvinspekcija, tomēr šāda uzraudzības sistēma reāli sāka darboties vien 1998.gadā, kad tika izveidota Valsts būvinspekcija.⁴⁷

7.2. Izveidotā būvniecības uzraudzības sistēma, kuru īstenoja gan valsts, gan pašvaldības, pastāvēja līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā,⁴⁸ ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, bet tas faktiski nozīmēja valsts pilnīgu atteikšanos no būvniecības uzraudzības funkcijas, to atstājot tikai pašvaldību (konkrēti - pašvaldību būvvalžu) ziņā.

7.3. Valstij ir pienākums ieviest nepieciešamos normatīvos aktus un veikt nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai pēc iespējas novērstu draudus personas dzīvībai un nodrošinātu personu drošu atrašanos publiskās vietās.⁴⁹ Tieši Zolitūdes traģēdija aktualizēja jautājumu par valsts atbildību būvniecības jomā, it sevišķi tas attiecas uz būvniecības procesa uzraudzību. Šajā sakarā vairāki būvniecības jomas eksperti (Traģēdijas kontekstā) norādīja, ka tieši ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju notikusī valsts atteikšanās no būvniecības uzraudzības to ir būtiski samazinājusi, jo ar pašvaldību īstenoto kontroli vien nepietika.⁵⁰

7.4. Izmeklēšanas komisija analizēja Valsts būvinspekcijas likvidācijas apstākļus un sekas vairākās sēdēs (2015.gada 12. un 19.janvāra, 16.februāra un 16.marta sēdē). Par iemesliem, kuru rezultātā institūcija tika likvidēta, Komisijai savas liecības ir sniegušas tās amatpersonas, kuras ir līdzatbildīgas Valsts būvinspekcijas likvidācijā, proti, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars un bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

7.4.1. No Arta Kampara un Valda Dombrovska izteikumiem secināms, ka, viņuprāt, pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas valstī nav samazinājusies būvniecības uzraudzība, jo pilnīgi visas Valsts būvinspekcijas funkcijas tika nodotas citām institūcijām.⁵¹

7.4.2. Vairāki būvniecības jomas pārstāvji, piemēram, Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume un valdes loceklis Leonīds Jākobsons, kā arī Būvindustrijas nevalstisko organizāciju Koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs, Komisijas sēdēs skaidri norādīja, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija ir bijusi kļūda.⁵²

7.4.3. Ekonomikas ministrija, atbildot uz Komisijas lūgumu, rakstiskā atbildē par Valsts būvinspekcijas likvidācijas apstākļiem norādīja, ka sākotnējā Ekonomikas ministrijas iecere bija būvniecības uzraudzības funkcijas centralizācija, Valsts būvinspekcijas sastāvā iekļaujot pašvaldību būvvalžu būvinspektorus. Centralizācijas ideja tika atmesta, jo tai kategoriski nepiekrita Latvijas Pašvaldību savienība. Pēcāk, finanšu krīzes ietekmē, veicot budžeta konsolidāciju, tika pieņemts lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju.⁵³

7.4.4. Papildus tika izpētīti vairāki citi avoti, tai skaitā Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", kurā secināts, ka pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas būvniecības uzraudzība valstī ir samazinājusies.⁵⁴

7.5. Apkopojusi un izanalizējusi savā rīcībā esošo informāciju, Komisija secina:

7.5.1. Valsts būvinspekcijas reorganizācijas nepieciešamība iezīmējās jau 2008.gadā, kad Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi un iesniegusi valdībai Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam.⁵⁵ Dokumentā kā pamats reorganizācijas veikšanai minēta Valsts būvinspekcijas un pašvaldību būvvalžu funkciju dublēšanās;⁵⁶

7.5.2. sākotnējā Ekonomikas ministrijas pozīcija bija vērsta nevis uz Valsts būvinspekcijas likvidāciju, bet gan uz tās stiprināšanu, piedāvājot noteikt, ka Valsts būvinspekcijas sastāvā tiek iekļauti pašvaldību būvvalžu būvinspektori,⁵⁷ tomēr šādai iecerei kategoriski nepiekrita Latvijas Pašvaldību savienība, un līdz ar to centralizācijas ideja tika atmesta;⁵⁸

7.5.3. Latvijas ekonomiskajai situācijai strauji pasliktinoties, 2008.gada nogalē valsts uzsāka starptautiskā aizdevuma programmu. Īstenojot šo programmu, valdība veica būtiskus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus. Daudzi tā laika lēmumi bija sasteigti un nepārdomāti.⁵⁹ Kā sekas minētajiem taupības pasākumiem, ko veica valdība, bija arī 2009.gada 12.jūnijā pieņemtie grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Minētie grozījumi bija iekļauti 2009.gada valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketē, kas paredzēja budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu.⁶⁰ Par pamatu Valsts būvinspekcijas likvidācijai Saeimā atrodamos dokumentos norādīti divi iemesli, proti, funkciju dublēšanās novēršana⁶¹ un budžeta līdzekļu ietaupīšana.⁶² Komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes.⁶³ Pats Ministru kabinets savā atbildes vēstulē uz 11.Saeimas Pieprasījumu komisijas vēstuli, kurā pēc iedzīvotāju iesnieguma izskatīšanas tika lūgts atjaunot Valsts būvinspekciju, norādījis: "Valsts būvinspekcijas reorganizācija ir notikusi, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, veicot 2009.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumus";⁶⁴

7.5.4. lai gan tēzi par funkciju dublēšanos apšauba tādi būvniecības nozarē atzīti eksperti kā Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Leonīds Jākobsons,⁶⁵ tomēr var piekrist apgalvojumam, ka Valsts būvinspekcijas un pašvaldību būvvalžu funkcijas nebija skaidri nodalītas. Divu dažādu institūciju tiesības kontrolēt privātpersonu rīcību, turklāt abām šīm institūcijām neatrodoties otras padotībā, radīja tiesisko nenoteiktību, aizskarot privātpersonas tiesisko paļāvību.⁶⁶ Vienlaikus jāatzīmē, ka šī jautājuma sakārtošanai bija jāveic grozījumi normatīvajos aktos, nevis vieglprātīgi jālikvidē Valsts būvinspekcija;

7.5.5. pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas atsevišķas tās funkcijas pārņēma Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija,⁶⁷ bet Būvniecības likuma 29.pantā noteiktā Valsts būvinspekcijas funkcija - pārbaudīt, kā pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī dot pašvaldību būvvaldēm norādījumus konstatēto būvniecības pārkāpumu novēršanai un uzraudzīt to izpildi - netika nodota nevienai institūcijai. Būvniecības procesa uzraudzību iepriekšējo pilnvaru apjomā turpmāk īstenoja tikai pašvaldību būvvaldes;

7.5.6. Valsts būvinspekcijas pamatuzdevums bija uzraudzīt pašvaldību būvvalžu darbu, kontrolējot pieņemto lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem un to, kā uzraudzības funkcija tiek reāli izpildīta dabā.⁶⁸ Tā, piemēram, 2008.gadā Valsts būvinspekcija, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 14,4 procentos no pārbaudītajiem būvobjektiem būvdarbu žurnāls netiek regulāri pildīts, 14,1 procentā no pārbaudītajiem būvobjektiem nebija autoruzraudzības žurnāla, 13,1 procentā no pārbaudītajiem objektiem nebija sagatavoti segto darbu akti, bet 7,3 procentos no pārbaudītajiem būvprojektiem normatīvajos aktos ietvertajos gadījumos nebija veikta ekspertīze.⁶⁹ Augstie pārkāpumu rādītāji liecina, ka pašvaldību īstenotā kontrole bija nepietiekama. Tajā pašā laikā nesaprotama un pretēja labas pārvaldības principa izpratnei ir Ekonomikas ministrijas nostāja 2010.gadā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce nevarēja nezināt par kritisko situāciju būvniecības kontroles jomā, bet saistībā ar Valsts kontroles minētajiem trūkumiem pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas norādīja uz toreizējā ministra Arta Kampara politisko nostāju: "[..] Valsts būvinspekcijas likvidācija ir konkrētā ministra (Arta Kampara) pārliecība, ka pašvaldībām autonomo funkciju realizācijai ir jādod vairāk rīcības brīvības. Runājot par konkrēto funkciju, ministra nostāja ir, ka pašvaldības labāk zina, kas ir tie riski, kuri varētu ietekmēt būvniecības procesa norisi";⁷⁰

7.5.7. līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju pieauga interešu konflikta riski gadījumos, kad būvniecības iniciators bija pati pašvaldība.⁷¹ Bez šaubām, būvinspektori, atrodoties darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību, nevarēja būt objektīvi, uzraugot pašvaldību objektus. Ņemot vērā apstākli, ka pašvaldību būvvaldes pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas neviens neuzraudzīja, pašvaldību būvinspektoru neatkarība bija būtiski apdraudēta. Vairs netika veiktas Valsts būvinspekcijas būvprojektu ekspertīžu pārbaudes, kuras pamatā tika veiktas, koncentrējoties uz sabiedriski nozīmīgām būvēm,⁷² šo būvju kategorijā ietilpa arī Lielveikals. Saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem,⁷³ Valsts būvinspekcijai bija arī tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi, lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām. Līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā.⁷⁴

7.6. Grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, Saeimā iesniedza Ministru kabinets. Lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju tika pieņemts 2009. gada 26. maija Ministru kabineta sēdē. ⁷⁵ Ne visi valdības ministri bija par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, toreizējais vides ministrs R. Vējonis norādīja, ka: "tas nav īsti tālredzīgs lēmums attiecībā uz būvniecības kontroli," jo šādi tiks zaudēts efektīvs instruments, ar ko īstenot valsts politiku būvniecībā.⁷⁶ Latvijas Pašvaldību savienība, līdzīgi citiem sociālajiem partneriem neiebilda pret Valsts būvinspekcijas likvidāciju, lai gan pauda viedokli par nepieciešamību pēc valsts regulējošas lomas būvekspertīžu jomā un norādīja uz interešu konflikta riskiem.⁷⁷ Saeimā likumprojekts tika nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai.⁷⁸ Minētās komisijas bez diskusijām un priekšlikumiem lēma par šo grozījumu atbalstīšanu, vienīgie priekšlikumi, likumprojektu virzot uz otro lasījumu, bija Saeimas Juridiskajam birojam.⁷⁹ Saeimā šie grozījumi tika pieņemti 2009.gada 12.jūnijā, tos atbalstīja visi pozīcijas un opozīcijas deputāti, kuri piedalījās balsojumā.⁸⁰ Viena no ļoti vājajām vietām Saeimas darbībā ir deputātu analītiskais nodrošinājums. Saeima Rietumu demokrātijā ir viens no retajiem parlamentiem, kurā nav pat nelielas nodaļas, kuras pienākumos būtu apkopot informāciju. Iespējams, ja būtu šāda nodaļa, kas gatavotu analīzes, apskates un pētījumus, Valsts būvinspekcija netiktu likvidēta.⁸¹ Kā norādījis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, prof., Dr. iur.h.c. Egils Levits: "Šī traģēdija pēc būtības ir nepārdomātu likumdošanas izmaiņu radīta riska realizācija".⁸² Komisijas atzinums: Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju.

7.7. Zolitūdes traģēdija ir ārkārtējs notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai Traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi izdarīt izvēli. Līdz ar to neatkarīgi no motīviem sabiedrības priekšā par Traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā pausto un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgi ir šādi bijušie valdības locekļi: Valdis Dombrovskis, bijušais Ministru prezidents, kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valsts līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009.gada 1.jūlijā; Artis Kampars, bijušais ekonomikas ministrs, kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valsts līmenī; kā arī Anrijs Matīss, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kas strādāja Arta Kampara vadībā. No 2011.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 22.janvārim ekonomikas ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts. No 2010.gada 8.februāra līdz 2013.gada novembra beigām Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu ieņēma Juris Pūce, kas no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas, jo tapa zināms, ka Jura Pūces sievas vadītā organizācija Ascendum saņēmusi ziedojumus no RE&RE. Ne Daniela Pavļuta kā ekonomikas ministra un par būvniecības nozari atbildīgās amatpersonas, ne Jura Pūces kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rīcība nebija vērsta uz būvniecības kontroles atjaunošanu un stiprināšanu.

Gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2009.gada 11.marta deklarācijā,⁸³ gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2010.gada 3.novembra deklarācijā,⁸⁴ gan Valda Dombrovska vadītās valdības 2011.gada 25.oktobra deklarācijā⁸⁵ tika iekļauti punkti, kuros attiecīgā valdība apņemas izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu un izveidot sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu būvniecību, nodrošināt kompetentu būvuzraudzību. Neraugoties uz deklarēto, jaunu Būvniecības likumu valdība apstiprināja tikai 2011.gada 12.aprīlī, un tajā nebija paredzēta būvniecības kontroles atjaunošana valsts līmenī, tādējādi nenodrošinot sabiedrībai un videi drošu būvniecību. Minēto valdības deklarāciju darbības laikā par būvniecības nozari valstī - tātad par deklarētā izpildi - atbildīgas bija iepriekš nosauktās piecas amatpersonas.

Tieši Komisijas minēto iemeslu dēļ par Zolitūdes traģēdiju gan politiski, gan morāli ir atbildīgs bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un pārējās nosauktās amatpersonas. Sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par Traģēdiju, un tā gulstas uz Valdi Dombrovski, Arti Kamparu, Anriju Matīsu, Danielu Pavļutu un Juri Pūci. Politiski dotie solījumi un apņemšanās netika pildīti, kā rezultātā būvniecības nozares nekontrolētā un nesakārtotā vide noveda pie Zolitūdes traģēdijas.

7.8. Komisijas ieskatā Saeimas Kancelejas ietvaros beidzot būtu jāizveido dienests, kura pienākums būtu apkopot informāciju un veikt analīzi likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai. Šī analīze ietvertu pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu. Tas gan uzlabotu likumprojektu izstrādātāju darba kvalitāti, gan palielinātu likumdevēju atbildību par pieņemto tiesību normu efektivitāti. Šāda likumdošanas analīzes dienesta izveide stiprinātu Latvijas parlamentārismu un novērstu valstiskus riskus un traģēdijas. Likumdošanas analīze arī uzlabotu varas dalīšanas sistēmu un mazinātu ierēdniecības/birokrātijas ietekmi uz tautas ievēlētu tās priekšstāvju lēmumiem, tādējādi atjaunojot tautas uzticību demokrātijai un parlamentārismam kopumā. ⁸⁶

7.9. Zīmīgi, ka līdztekus būvniecības uzraudzības sistēmas vājināšanai, valstī būtiski tika samazināta arī būvniecības procesā iesaistīto atbildība. Ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā,⁸⁷ 239. panta otrajā daļā ietvertajam nodarījumam (būvniecības noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā iestājušās smagas sekas) tika samazināta soda veida - brīvības atņemšana - maksimālā robeža, no astoņiem gadiem uz četriem.⁸⁸ Saskaņā ar Krimināllikuma 5. pantu, šiem grozījumiem ir atpakaļejošs spēks un tie ir attiecināmi uz Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām amatpersonām.

7.10. Komisija pievienojas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras paustajam viedoklim, ka 11. Saeima pieņemot grozījumus Krimināllikuma 239. pantā, nepietiekami izvērtēja šī nozieguma kaitīguma pakāpi un to, ka ēkai vai tās daļai sabrūkot, dzīvību var zaudēt liels skaits cilvēku.⁸⁹ Kļūdu atzinis arī pats parlaments, jo ar 2014. gada 25. septembra grozījumiem Krimināllikumā,⁹⁰ 239. pants tika papildināts ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.

8. Valsts īstenotas būvniecības kontroles atjaunošana un pašreizējā būvniecības uzraudzības sistēma

8.1. Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets, kas tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, savā deklarācijā par iecerēto darbību apņēmās izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu.⁹¹ Pēc diviem gadiem, 2011.gada 12.aprīlī, Ekonomikas ministrijas izstrādātais Būvniecības likuma projekts tika atbalstīts Ministru kabinetā un iesniegts izskatīšanai Saeimā.⁹² Saeima šo likumprojektu skatīja divus gadus, līdz 2013.gada 9.jūlijā tika pieņemts pašreiz spēkā esošais Būvniecības likums.⁹³ Tā sākotnējā redakcija neparedzēja valsts iesaisti būvniecības procesa uzraudzībā, šo uzdevumu atstājot vien pašvaldību un to būvvalžu ziņā.

8.2. Lai arī Būvniecības likuma sākotnējā redakcija neparedzēja valsts īstenotas būvniecības kontroles atjaunošanu, tomēr likumprojektu skatot Saeimā, šāda iespēja tika apsvērta. Saeimas Tautsaimniecības komisijā tika apskatīts jautājums par tādu Valsts būvinspekciju, kas pārņemtu visas pašvaldību funkcijas šajā jomā.⁹⁴ Tāpat tika apspriesta iespēja izveidot reģionālās būvvaldes, kas darbotos pie plānošanas reģioniem.⁹⁵ No deputātu puses bija arī priekšlikumi atjaunot Valsts būvinspekciju, kas darbotos paralēli pašvaldību būvvaldēm.⁹⁶ Saeimas plenārsēdē saistībā ar atsevišķu deputātu (I. Līdaka, R. Vējonis un A. Bērziņš) priekšlikumiem atjaunot Valsts būvinspekciju, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka komisijā ir bijusi liela vienprātība par to, ka Valsts būvinspekcija kā tāda ir jāatjauno. Dombrovskis atzina: "To (Būvinspekcijas atjaunošanu) atbalstīja gan darba grupā, gan arī komisijā. Bet tas, protams, ir fiskāls jautājums - budžeta līdzekļu jautājums, jo tas izmaksā 2 miljonus latu."⁹⁷ Priekšlikumi par valsts īstenotas būvniecības kontroles atjaunošanu tika noraidīti, pamatojoties uz līdzekļu trūkumu.⁹⁸

8.3. Tikai Zolitūdes traģēdijas iespaidā, reaģējot uz sabiedrības kategorisko prasību palielināt būvniecības uzraudzību, Saeima jaunajā Būvniecības likumā iekļāva normu,⁹⁹ kas atjaunoja valsts būvniecības kontroli. Būvniecības likuma 6.pants tika papildināts ar jaunu septīto daļu un izveidots jauns 6.¹ pants, kas paredzēja Būvniecības biroja īstenotu būvniecības kontroli.¹⁰⁰ Tādējādi līdztekus jau esošajai pašvaldību būvniecības kontrolei tika izveidota valsts būvniecības kontrole. Tika radīti priekšnosacījumi tam, lai Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes vairs neatkārtotos paviršas kontroles dēļ. Sabiedrībā tika radīts iespaids, ka kontrole būvniecības jomā ir būtiski pastiprinājusies.

8.4. Būvniecības kontroles jomā valsts un pašvaldību funkcijas ir nodalītas. Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Būvniecības biroja uzdevumos ietilpst uzraudzīt noteiktu kategoriju būvju būvniecības procesu un ekspluatācijas drošumu, organizēt būvprojektu ekspertīzes likumā noteiktajos gadījumos, kā arī veikt būvekspertu sertifikāciju. Pašvaldību būvvalžu kompetencē ir uzraudzīt visu pārējo būvju būvniecības procesu un ekspluatācijas drošumu, kā arī lemt ar būvniecības ieceri saistītus jautājumus.

8.5. Izmeklēšanas komisija pašvaldību īstenotās būvniecības kontroles jautājumus analizēja 2015.gada 26.janvāra sēdē, kurā piedalījās arī Latvijas lielāko pašvaldību būvvalžu pārstāvji. Divdesmit piecu pašvaldību būvvaldēm tika lūgts sniegt rakstiskas atbildes par sadarbību ar valsts iestādēm, tostarp Ekonomikas ministriju, un par veiktajiem pasākumiem būvniecības uzraudzības jomā pēc Traģēdijas, kā arī par būvprojektu un būvprojektu ekspertīžu kontroli.

8.5.1. Pašvaldību būvvalžu pienākumi, kas būvniecības kontroles jomā izriet no Būvniecības likuma un Vispārīgajiem būvnoteikumiem,¹⁰¹ pēc būtības ir birokrātiska procedūra, kuras ietvaros galvenokārt notiek dokumentu pārbaude.¹⁰² Būvvaldes nepārbauda būvprojektu aprēķinu pareizību, un būvinspektoru veiktā būvdarbu kontrole nevar tikt pielīdzināta būvuzrauga veiktajai kontrolei.¹⁰³ Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrība ir satraukta par drošumu publiskās ēkās (veikalos, koncertzālēs, skolās, iestādēs u.tml.), nav apmierināta ar šādas kārtības pastāvēšanu, un tas spiež politiķus domāt par būvvalžu funkciju paplašināšanu. Lai gan sabiedrības nostāja ir saprotama, tomēr, lai būtiski stiprinātu pašvaldību īstenoto kontroli būvniecības jomā, nepieciešams ievērojami palielināt būvvaldēs nodarbināto būvinspektoru un citu speciālistu skaitu. Tas praktiski nav realizējams, jo jau tagad valstī trūkst speciālistu, kuri vēlētos strādāt par pašvaldību būvinspektoriem.¹⁰⁴ Lai gan Zolitūdes traģēdija neapšaubāmi apliecināja, ka būvniecības ekonomisko efektivitāti nedrīkst vērtēt augstāk par drošību, tomēr, nosakot būvvaldēm par pienākumu veikt būvprojektu aprēķinu pārbaudi, būvniecības process tiktu nesamērīgi pagarināts.¹⁰⁵ Komisija, ņemot vērā minētos apsvērumus, pievienojas vairāku pašvaldību paustajam viedoklim,¹⁰⁶ ka drošu būvniecību nenodrošinās visaptveroša valsts un pašvaldību kontrole katrā būvniecības procesa stadijā. Drošu būvniecību nodrošinās saprātīgs līdzsvars starp valsts un pašvaldību būvniecības kontroli un katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību un kompetenci. Komisija vienprātīgi uzskata, ka pastāvošās sistēmas ietvaros ir jāstiprina pašvaldību būvvalžu kapacitāte un pilnvaras, tajā pašā laikā cenšoties nepaplašināt būvvalžu funkcijas. Līdztekus tam jādomā par būvniecības procesa dalībnieku atbildības un kompetences stiprināšanu.

8.5.2. Piemērojot vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem vienas un tās pašas tiesību normas, pašvaldību būvvaldēm būtu jānonāk pie vienādas tiesību normu interpretācijas. Tomēr pašvaldību sniegtās atbildes liecina, ka būvniecības normatīvie akti katrā pašvaldībā tiek piemēroti atšķirīgi,¹⁰⁷ turklāt kompetences trūkuma dēļ pašvaldības izdara pārkāpumus.¹⁰⁸ Šāda situācija ir izveidojusies tādēļ, ka daudzām pašvaldībām trūkst finanšu un cilvēku resursu, lai nodrošinātu profesionālu tiesiskā regulējuma interpretēšanu, turklāt būvniecības jomas normatīvais regulējums ir sarežģīts un stājies spēkā salīdzinoši nesen.¹⁰⁹ Tādēļ Izmeklēšanas komisija pievienojas viedoklim, ka nepieciešams palielināt Ekonomikas ministrijas sniegto metodisko palīdzību pašvaldību būvvaldēm būvniecības normatīvo aktu piemērošanas jomā, bet valdības un Saeimas uzdevums ir piešķirt attiecīgu finansējumu metodiskās palīdzības palielināšanai.

8.5.3. Būvniecības likuma 7. un 12.pants uzliek par pienākumu katrai Latvijas pašvaldībai patstāvīgi vai kopā ar citām pašvaldībām izveidot būvvaldi, kurā jābūt nodarbinātam vismaz vienam arhitektam un vienam būvinspektoram. 2014.gadā Latvijas 119 pašvaldībās darbojās 86 būvvaldes, kurās tika nodarbināti 144 būvinspektori, kopumā tika izsniegtas 9110 būvatļaujas un veiktas 13 100 pārbaudes.¹¹⁰ Kā liecina Ekonomikas ministrijas dati par 2014.gadu, 14 būvvalžu teritorijās tika izsniegts 30 vai mazāk būvatļauju,¹¹¹ turklāt Komisijas sēdēs vairākkārt ir izskanējis, ka mazajām pašvaldībām trūkst kapacitātes sarežģītāku objektu kontrolei.¹¹² Komisijas ieskatā Latvijā pastāvošais administratīvais iedalījums ir novedis pie situācijas, ka vairākās pašvaldībās atsevišķas būvvaldes pastāvēšana nav lietderīga, tāpēc Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā pasākumi, kas veicinātu apvienoto būvvalžu veidošanu. Samazinot būvvalžu skaitu, tās apvienojot, būvinspektora slodze un atalgojums palielinātos, bet tas ļautu attiecīgi palielināt būvinspektoru skaitu un viņiem izvirzāmās prasības, turklāt izzustu atšķirība starp mazo un pārējo pašvaldību būvvalžu kapacitātēm.

8.6. Ar Būvniecības biroju saistītos jautājumus Komisija skatīja 2015.gada 2.februāra sēdē un 20.aprīļa sēdē, papildus tam Ekonomikas ministrija sniedza informāciju par Būvniecības biroja nodrošinājumu. Izvērtējot šos un citus avotus, Komisija par Būvniecības likumā noteiktajām Būvniecības biroja funkcijām secina:

8.6.1. līdz Būvniecības biroja izveidei pašvaldību būvvalžu darbiniekiem bija jākontrolē arī tie objekti, kuros būvniecības ieceres iesniedzējs bija pati pašvaldība. Tādējādi neizbēgami radās interešu konflikta situācijas, jo pastāvēja iespēja, ka būvvalžu darbiniekiem, vienlaikus esot darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību, būs jāpieņem tai nelabvēlīgi lēmumi. Būvniecības likuma 6.¹ pantā nosakot, ka Būvniecības birojs veic būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā gadījumos, kad būvniecības ieceres iesniedzējs ir pašvaldība un būvniecības izmaksas pārsniedz 1,5 miljonus eiro, šādu gadījumu skaits tiks ievērojami samazināts;

8.6.2. daudzām pašvaldībām trūkst kompetences un kapacitātes sarežģītāku objektu uzraudzībai. Komisija uzskata, ka, Būvniecības likuma 6.¹ pantā Būvniecības birojam uzliekot par pienākumu veikt publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas uzraudzību, valsts ir rīkojusies pareizi. Turklāt šādā veidā visā valsts teritorijā tiks nodrošināta vienota publisku ēku uzraudzības prakse;

8.6.3. šo un citu¹¹³ Būvniecības likumā noteikto Būvniecības biroja funkciju izvērtējums kontekstā ar Komisijas secinājumiem par pašvaldību īstenoto būvniecības uzraudzību Komisijai ļauj pievienoties Latvijas vadošā politikas pētniecības centra PROVIDUS paustajam viedoklim, ka Būvniecības likumā noteiktās Būvniecības biroja funkcijas ir vērstas uz jēgpilnu un efektīvu būvniecības procesa uzraudzību.¹¹⁴ Līdz ar to Būvniecības biroja kompetenču sašaurināšana ir nepieļaujama. Tieši otrādi - Komisija tuvāko divu līdz triju gadu laikā aicina Ekonomikas ministriju un Saeimu paplašināt Būvniecības biroja funkcijas, nosakot šo biroju par pirmstiesas strīdu risināšanas iestādi, tādējādi samazinot ar būvniecību saistītu tiesvedības procesu skaitu. Tāpat Būvniecības birojam vajadzētu uzlikt par pienākumu organizēt regulāras pašvaldību būvinspektoru apmācības un, iespējams, būvinspektoru sertifikāciju, tādējādi stiprinot pašvaldību būvvaldes.¹¹⁵

8.7. Attiecībā uz Būvniecības birojam paredzēto nodrošinājumu Komisijas secinājums ir šāds. Šogad Būvniecības biroja budžets ir 1 629 684 eiro, no kuriem 80 procenti paredzēti atlīdzībai, bet tuvākos divus gadus katru gadu Būvniecības birojam paredzēts finansējums 1 902 123 eiro apmērā, no kura 82 procenti paredzēti atlīdzībai. Būvniecības birojā plānots nodarbināt 63 darbiniekus.¹¹⁶ Būvniecības biroja vadītājs Pēteris Druķis ir atzinis, ka Būvniecības birojam trūkst finansējuma aprīkojuma iegādei, bet attiecībā uz darbinieku skaitu pieļāvis iespējamību, ka tas nav pietiekams.¹¹⁷ Komisija aicina Ministru kabinetu un Saeimu, sastādot nākamā gada budžetu, būtiski palielināt Būvniecības biroja finansējumu. Pretējā gadījumā Būvniecības likumā noteiktās Būvniecības biroja funkcijas paliks vien uz papīra, bet biroja izveide būs tikai politisks "ķeksis" sabiedrības nomierināšanai, radot tai maldīgu priekšstatu par drošu būvniecību.

8.8. Līdz šā gada oktobrim beidzot¹¹⁸ būs pabeigta Būvniecības informācijas sistēmas izveide (turpmāk nodaļā - Informācijas sistēma).¹¹⁹ Patlaban tīmekļa vietnē www.bis.gov.lv ir pieejami četri reģistri,¹²⁰ plānots, ka līdz oktobrim būs pieejami vēl divi reģistri,¹²¹ kā arī četri e-pakalpojumi.¹²² Informācijas sistēmas izveide ir nepieciešama, jo būvniecības informācijas aprite līdz šim notika lokālā mērogā papīra dokumentu formātā, tādēļ informācijas lietotāju loks ir ierobežots, līdz ar to sabiedrības un valsts iesaistīšanās būvniecības procesos un būvniecības kontrolē ir apgrūtināta.¹²³ Komisija uzskata, ka Informācijas sistēma pašreizējā attīstības stadijā nenodrošina informāciju par būvniecības procesā esošajiem objektiem (par objektos paredzētajiem darbiem, būvdarbu apjomu, ģenerāluzņēmēju, būvdarbu uzsākšanas termiņu un citiem aspektiem), ¹²⁴tādēļ ir nepieciešams nekavējoties rast resursus tālākai Informācijas sistēmas attīstīšanai. Informācijas sistēmas tālāka attīstīšana samazinās birokrātiju un padarīs efektīvāku uzraugošo iestāžu darbu. Tāpēc Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā plāns Informācijas sistēmas tālākai attīstībai, bet valdībai un Saeimai jānodrošina pietiekams finansējums.

9. Spēkā esošā būvniecības jomas normatīvā regulējuma vērtējums

9.1. Būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu sistēmu veido Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā Vispārīgie būvnoteikumi, speciālie būvnoteikumi un būvnormatīvi.¹²⁵ 2014. gada 1. oktobrī, spēkā stājoties jaunajam Būvniecības likumam, spēku zaudēja iepriekšējais Būvniecības likums un visi uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.¹²⁶ Tāpēc līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu tika izstrādāti un pieņemti arī jauni būvniecības jomu reglamentējoši Ministru kabineta noteikumi.

9.2. Saistībā ar jaunā Būvniecības likuma izstrādes gaitu Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība norādīja, ka nevalstisko organizāciju viedokļi nereti ir ignorēti.¹²⁷ Būvniecības jomā iesaistītie uzsver, ka, veidojot jauno regulējumu, nav veikta pietiekama būvniecības jomas problēmu izpēte un konceptuāli nav definēti mērķi, kas ar jauno regulējumu būtu jāsasniedz. Tāpat Ekonomikas ministrija nekad nav veikusi padziļinātu un sistēmisku ārzemju būvniecības regulējumu analīzi.¹²⁸Komisijas ieskatā minētie pārmetumi ir pamatoti, jo būvniecības jomas politikas plānošanas dokumenti - Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2009.-2013. gadam un Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2011.-2015. gadam ­- tā arī netika apstiprināti Ministru kabinetā. Arī krasā uzstādījumu maiņa pēc Zolitūdes traģēdijas un veiktie grozījumi vēl nesen pieņemtajā Būvniecības likumā, liecina par analīzes trūkumu jaunā regulējuma izstrādes gaitā. Ir pamats domāt, ka šajā laikā ministrijā nebija labas pārvaldības.¹²⁹ Ar būvniecību saistītie norāda,¹³⁰ka jaunais regulējums ir nekvalitatīvs, tas satur savstarpēji pretrunīgas normas un ir mākslīgi sarežģīts, kas rada riskus sabiedrības drošībai.

9.3. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos¹³¹ un Ēku būvnoteikumos,¹³² ar kuriem tiks novērsta daļa no jaunā regulējuma neprecizitātēm un problēmām. Tiek gatavoti arī grozījumi Noteikumos par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu un veidota darba grupa, lai risinātu vairākas Latvijas Pašvaldību savienības aktualizētās problēmas. Turklāt šogad ir piešķirts finansējums piecu Latvijas būvnormatīvu pārstrādāšanai,¹³³ un tuvāko gadu laikā ir plānots pārstrādāt visus Latvijas būvnormatīvus.¹³⁴ Ir sagatavots Eirokodeksu standartu uzlabošanas pasākumu plāns.¹³⁵ Tajā pašā laikā Komisija uzskata: ja Ekonomikas ministrija būtiski nemainīs lēmumu pieņemšanas kultūru, pirms normatīvo aktu izstrādāšanas neveicot analīzi un neieklausoties nevalstisko organizāciju viedoklī, nozares sakārtošana ir maz ticama. To parāda vēl nesen pieņemtā būvniecības normatīvā regulējuma zemā kvalitāte. Visbeidzot, sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem ir jāizstrādā politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Bez šāda dokumenta nozares attīstība joprojām paliks haotiska. Meklējot risinājumus nozares sakārtošanai, nepieciešams pievērst uzmanību arī ārzemju būvniecības regulējumiem, un tas nenozīmē nevis iepriekšējos gados Ekonomikas ministrijas piekopto praksi izvērtēt vien atsevišķus aspektus, turklāt atrauti no sistēmas,¹³⁶bet gan sistēmisku un visaptverošu analīzi. Komisija arī aicina lēmumu pieņēmējus nesteigties ar pārsteidzīgiem lēmumiem, jo to, kas netika izdarīts daudzu gadu laikā, nav iespējams atrisināt "vienā rāvienā", neveicot rūpīgu analīzi.

9.4. Apkopojusi un izanalizējusi nevalstisko organizāciju viedokļus, Izmeklēšanas komisija sniedz šādus priekšlikumus:

9.4.1. Būvniecības likuma 2. pantā ir noteikts, ka: "likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu." Lai gan likuma mērķis pats par sevi nesatur tieši piemērojamas tiesību normas, tomēr tam ir liela nozīme to interpretēšanā. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likuma 2. pantā, nosakot, ka arī būvju ekspluatācijas drošums ir mērķis, kas ar Būvniecības likumu ir jāsasniedz. Tāpat jāprecizē Būvniecības likuma 3. pantā noteiktā likuma darbības joma, papildinot pantu ar norādi uz būvju ekspluatācijas uzraudzību;

9.4.2. būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti pašvaldībām nedod tiesības pieņemt lēmumu, kas aizliedz ierosināt vai turpināt būvniecību zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ. Sabiedrībā, bet it sevišķi Zolitūdes traģēdijā cietušo vidū, lielu sašutumu ir izraisījusi sabrukušā Lielveikala ēkas īpašnieku vēlme pabeigt Lielveikalam blakus esošo daudzdzīvokļu māju.¹³⁷ Komisija uzskata, ka būvniecība vietā, kur bojā gāja 54 cilvēki, ir necieņa pret Traģēdijā cietušajiem. Izmeklēšanas komisija aicina Saeimas Tautsaimniecības komisiju izvērtēt Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikumu izdarīt Būvniecības likumā grozījumus, piešķirot pašvaldībām tiesības aizliegt ierosināt vai turpināt būvniecību zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ; ¹³⁸

9.4.3. Lielveikala projektēšanas laikā saskaņā ar toreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Lielveikala projektam bija jāveic ekspertīze. Būvprojekta ekspertīze tiek veikta pirms būvdarbu uzsākšanas ar mērķi sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.¹³⁹ Tādā veidā tiek nodrošināts tā sauktais četru acu princips, kad vēl kāds bez paša projektētāja vēlreiz pārbauda projekta saturu. Pastāv liela iespējamība, ka Lielveikala projekta ekspertīze tika veikta formāli, jo iepriekšējais regulējums aprakstīja ekspertīzes formālo pusi, paredzot, ka ekspertīze ir veicama un ka ekspertam ir jāsniedz savs atzinums par izvērtējamo būvprojektu, bet ekspertīzes saturs netika noteikts. Tomēr arī pēc Traģēdijas pieņemtajos un pašreiz spēkā esošajos Vispārīgajos būvnoteikumos šī problēma netiek risināta. Tāpēc Komisija aicina Saeimas Tautsaimniecības komisiju izvērtēt priekšlikumu Būvniecības likumā izdarīt grozījumus, paredzot Ministru kabinetam tiesības izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu regulēta būvprojekta ekspertīzes gaita, precīzi nosakot arī obligāti izdarāmos aprēķinus un dokumentācijas uzglabāšanas kārtību;¹⁴⁰

9.4.4. šobrīd Būvniecības likums paredz pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujas izdošanas faktu, bet neparedz šādu pienākumu attiecībā uz būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildi, lai gan tieši nosacījumu izpilde ir priekšnoteikums būvatļaujas izpildei - būvdarbu uzsākšanai. Praksē strīdi pamatā attiecas uz būvatļaujā ietverto nosacījumu faktisko izpildi. Lai gan tiesu prakse par būvatļaujas pārsūdzību pēc jaunā regulējuma vēl tikai veidojas, ļoti iespējams, ka privātpersonas būs tiesīgas lūgt tiesu pārbaudīt, vai pasūtītājs ir pareizi izpildījis būvatļaujā ietvertos nosacījumus. Tajā pašā laikā sabiedrībai nav reālu iespēju uzzināt, vai un kad pasūtītājs ir izpildījis būvatļaujas nosacījumus. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, nosakot pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujā noteikto nosacījumu izpildi;¹⁴¹

9.4.5. Latvijā ir vesela virkne vēsturiski (pirms 20-30 un vairāk gadiem) uzbūvētu ēku, kuras tiek ekspluatētas, kaut arī pienācīgā kārtībā nav pieņemtas ekspluatācijā vai nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu to pieņemšanu ekspluatācijā. Tādējādi rodas draudi sabiedrības drošībai, jo nav zināms, kā notikusi šo ēku būvniecība un vai to ekspluatācija šobrīd ir droša. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, piešķirot Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt regulējumu vēsturiski uzbūvēto būvju ekspluatācijas drošuma pārbaudei;¹⁴²

9.4.6. būvdarbu garantijas termiņš ir laiks, kurā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.¹⁴³ Līdz 2014.gada 1.oktobrim šā termiņa minimums bija divi gadi, bet no 2014.gada 1.oktobra termiņa minimums trešās grupas ēkām ir pieci gadi. Būvdarbu garantijas termiņš tiek skaitīts no brīža, kad būve pieņemta ekspluatācijā. Šā iemesla dēļ arī pašas garantijas saistības sākas ar brīdi, kad attiecīgo aktu paraksta būvvalde. Pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās ievērojams skaits būvniecības uzņēmumu ar pasūtītājiem bija noslēguši būvniecības līgumus, kuros būvdarbu garantijas termiņš bija īsāks par pieciem gadiem. Minētais attiecas arī uz publiskajiem iepirkumiem gadījumos, kad piedāvājumi tika iesniegti līdz 2014.gada 1.oktobrim, bet līgumi slēgti pēc šā datuma. Tādēļ rodas juridiski strīdi, kuru skaits tuvākajā laikā var ievērojami palielināties. Līdz ar to Ministru kabinetam Ēku būvnoteikumos jāparedz pārejas regulējums, kas attiektos uz iepriekš minētajiem gadījumiem, nosakot, ka garantijas termiņi netiek mainīti;¹⁴⁴

9.4.7. jaunais būvniecības regulējums paredz būvju iedalījumu trijās grupās. No piederības grupai ir atkarīgs, cik stingra būs būvniecības procesa uzraudzība. Vispārīgajos būvnoteikumos noteikts, ka trešās grupas ēka ir publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Šo ēku uzraudzība jāveic Būvniecības birojam (pārējās ēkas kontrolē pašvaldības). Ir vairākkārt izskanējis, ka praksē rodas problēmas noteikt, kas ir publiska ēka, ¹⁴⁵ turklāt 100 cilvēku kritērijs ir atkarīgs no projektā norādītā. Jau tagad ir sastopami gadījumi, kad norādīts, ka ēkā vienlaikus uzturēsies mazāk nekā 100 cilvēku, kaut arī labi zināms, ka tā nav tiesa.¹⁴⁶ Tāpēc Ministru kabinetam ir jāizdara grozījumi Būvniecības likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, lai precizētu publiskas ēkas jēdzienu;

9.4.8. līdz ar jauno Būvniecības likumu pašvaldību būvvaldēm un Būvniecības birojam tika uzdota jauna funkcija - ēku ekspluatācijas uzraudzība. Tomēr pat teorētiski nav iespējams nodrošināt tādu būvinspektoru skaitu, lai varētu pilnībā izkontrolēt visas ēkas. Jau tagad atsevišķas pašvaldības šo funkciju veic, atbildot tikai uz sūdzībām.¹⁴⁷ Tāpēc Komisija uzskata, ka ir loģiski stiprināt ēkas īpašnieka pienākumu pašam rūpēties par ēkas drošumu ekspluatācijas laikā. Ēku būvnoteikumu 191.punktā noteikts, ka otrās vai trešās grupas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados; ja tiek konstatēti būtiski bojājumi, tad īpašnieks "veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai". Ministru kabinetam Būvniecības likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir jānosaka kārtība, kad būvspeciālistam, tehniskās apsekošanas laikā konstatējot būtiskus trūkumus, ir jāpaziņo par to pašvaldības būvvaldei vai Būvniecības birojam (pēc piekritības), kurš tālāk kontrolētu pienākuma izpildi; ¹⁴⁸

9.4.9. Būvniecības likums katram būvspeciālistam uzliek par pienākumu apdrošināt savu profesionālo darbību, tomēr, ņemot vērā, ka pastāv neatbilstības starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu",¹⁴⁹ rodas juridiskas problēmas, kas ir jānovērš. Izmeklēšanas komisija aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju būvniecības normatīvajos aktos sakārtot jautājumus, kas saistīti ar juridisko personu lomu un atbildību būvniecības procesā, kā arī novērst neprecizitātes būvniecības apdrošināšanas regulējumā;

9.4.10. Vispārīgo būvnoteikumu 49.punktā noteiktie obligāti iesniedzamie dokumenti, kas ekspertīzes pasūtītājam jāiesniedz ekspertīzes veicējam, attiecas tikai uz būvju būvkonstrukciju ekspertīzi. Iesniedzamos dokumentus nepieciešams detalizēt pa būvniecības nozarēm un būvprojekta daļām, jo ekspertīze ietver arī citas jomas; ¹⁵⁰

9.4.11. Vispārīgo būvnoteikumu 28. punkts noteic, ka būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei noteikumos paredzētajā apjomā. Nepieciešams definēt labu profesionālo praksi;

9.4.12. Vispārīgo būvnoteikumu 95.punkts nosaka būvdarbu vadītāja pienākumu nodrošināt konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam. Speciālajos būvnoteikumos nepieciešams definēt būvprojekta kvalitāti;

9.4.13. Vispārīgajos būvnoteikumos nepieciešams iekļaut regulējumu attiecībā uz autoruzraudzības plānu, nosakot, ka autoruzraugs piedalās segto darbu pieņemšanā;

9.4.14. Vispārīgo būvnoteikumu 125.9.punktā ir jādefinē kritēriji attiecībā uz būvdarbu vadītāja prombūtni;

9.4.15. Vispārīgo būvnoteikumu 125.20.punktā ir jādefinē, kuri dokumenti tiks uzskatīti par uzskaiti pamatojošo dokumentāciju;

9.4.16. Vispārīgo būvnoteikumu 127.1.punktā noteikts, ka būvuzraudzības plānā, ņemot vērā būves specifiku, sākotnēji ietver informāciju par nepieciešamajām pārbaudēm un to apjomu. Ir jānosaka minimālās prasības pārbaudēm;

9.4.17. Vispārīgo būvnoteikumu 129. punkts noteic: "Būvuzraugs pirms būves nodošanas ekspluatācijā iesniedz pasūtītājam un būvvaldei vai birojam pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu savlaicīgu izpildi un apliecina, ka būve ir uzbūvēta atbilstoši būvdarbu kvalitātes prasībām un normatīvajiem aktiem." Nepieciešams noteikt pārskata saturu.

9.5. Komisija, atsevišķi analizējot būvniecības procesā iesaistīto personu atbildības jautājumus, secina sekojošo:

9.5.1. Būvniecības likuma 19.panta otrajā un trešajā daļā noteikta zemes un būves īpašnieka atbildība, kas aprobežojas ar atbildību par normatīvajiem aktiem atbilstošu būvspeciālistu izvēli, kā arī ar atbildību par patvaļīgu būvniecību, ja tā notiek līdz atzīmes par būvdarbu nosacījumu izpildi izdarīšanai. 19.pantā noteikta arī būvprojekta izstrādātāja, būvdarbu veicēja, būvuzrauga un būveksperta atbildība. Tādējādi Būvniecības likuma 19.pantā vērojama nekonsekvence - atbildība noteikta atsevišķām fiziskajām personām (būvuzraugs un būveksperts) un atsevišķām juridiskajām personām (būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs);

9.5.2. savukārt Būvniecības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos šobrīd sastopami termini "būvniecības ierosinātājs", "pasūtītājs", taču nav dots šo terminu skaidrojums, līdz ar to nav skaidrs, vai un kāda saistība pastāv starp šīm divām personām. Tiek lietoti arī termini "īpašnieks" un "persona, kurai izdota būvatļauja". Būvniecības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos fragmentāri definēti vairāki šo personu pienākumi un tiesības;

9.5.3. būvniecība ir nepieciešama īpašnieka/valdītāja/pasūtītāja/būvniecības ierosinātāja interešu īstenošanai, turklāt par viņa līdzekļiem, bet tas savukārt nozīmē būtisku īpašnieka lēmumu ietekmi uz būvprojekta risinājumu kvalitāti/būvdarbu kvalitāti, tāpēc nav pieļaujams, ka aktuālā Būvniecības likuma redakcija būtiski samazina īpašnieka/valdītāja/pasūtītāja/būvniecības ierosinātāja noteikto atbildību, aprobežojot to ar Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos un Civillikumā¹⁵¹ noteiktajām atbildības jomām. Likumā noteikto savukārt grūti realizēt, ja īpašnieks nav bijis kompetents izvērtēt būvprojektu un ar tā risinājumiem saistītos riskus;

9.5.4. īpašnieka izpratnes/kompetences trūkums būvprojektēšanas procesā noved pie vēlākas nepieciešamības koriģēt būvprojekta risinājumus un izmaksas jau būvniecības laikā. Ņemot vērā īsos termiņus, tas būtiski palielina būvprojekta autoru/būvuzraugu kļūdu risku. Īpašnieka atbildības samazināšana/ierobežošana un objektīvas statistikas trūkums par objektu būvizmaksām un to būvprojektēšanas un būvniecības termiņiem izraisa kļūdas arī finanšu un termiņu plānošanā, turklāt palielina iespēju būvniecības kreditētājiem/finansētājiem savās savtīgajās interesēs ietekmēt būvniecības un būvprojektēšanas izmaksas/kvalitāti un termiņus. Svarīgi būtu risināt objektīvas statistikas un dažādu datu uzkrāšanas un pieejamības jautājumu, kam būtu īpaši nozīmīga loma publiskajos iepirkumos.

9.6. Ņemot vērā iepriekšminēto (9.5.) Saeimai, Ministru kabinetam, Saeimas Tautsaimniecības komisijai un Ekonomikas ministrijai Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir jāveic šādi uzlabojumi:

9.6.1. Būvniecības likumā skaidri un saprotami jānosaka: būves īpašnieki savas ieceres realizācijai piesaista konsultantus - būvuzraugus, būvprojektētājus un būvuzņēmējus, kas sniedz savus pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9.6.2. normatīvajos aktos jāprecizē dažādo būvniecības dalībnieku definīcijas un terminu lietojums normatīvu tekstā;

9.6.3. jāprecizē būvniecības dalībnieku - juridisko un fizisko personu - atbildība pēc vienotiem principiem, ņemot vērā tām noteiktos pienākumus, tiesības un katra kompetenci;

9.6.4. jāpapildina Vispārīgie būvnoteikumi, nosakot visu būvniecības procesa dalībnieku - gan fizisko, gan juridisko personu, to skaitā īpašnieka/valdītāja/pasūtītāja/būvniecības ierosinātāja - pienākumus;

9.6.5. jāprecizē atbildīgais par patvaļīgu būvniecību pēc atzīmes par būvdarbu nosacījumu izpildi izdarīšanas;

9.6.6. jāparedz, ka 3. grupas būvobjekta īpašniekam būvprojektēšanas procesā ir jānodrošina atbilstoša kompetence, piesaistot nepieciešamos būvspeciālistus un pilnvarojot viņus apstiprināt būvprojekta risinājumus.

10. Būvspeciālistu augstākās izglītības kvalitāte un kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības (sertifikācijas) kārtība

10.1. Saistībā ar uzsākto krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju Valsts policija 2015.gada 7.aprīlī prokuratūrai lūdza uzsākt kriminālvajāšanu pret pieciem būvspeciālistiem, kuriem tika inkriminēts Krimināllikuma 239.panta otrajā daļā ietvertais noziedzīgais nodarījums - būvniecības noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.¹⁵² Šis apstāklis, kā arī Komisijas sēdēs vairākkārt izskanējusī kritika attiecībā uz būvspeciālistu augstākās izglītības kvalitāti un kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību¹⁵³ Komisijai lika pievērst pastiprinātu uzmanību šiem jautājumiem, kā rezultātā tā nonāca pie turpmāk minētajiem secinājumiem un priekšlikumiem.

10.2. Lai iegūtu patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības vai būvekspertīzes jomā, vispirms ir nepieciešama noteikta līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kuru var iegūt Rīgas Tehniskajā universitātē (turpmāk nodaļā - RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Izmeklēšanas komisija, uzklausot sēdēs pieaicinātos ekspertus un izvērtējot citu tai pieejamo informāciju, būvspeciālistu augstākās izglītības jomā ir konstatējusi vairākas problēmas un izvirzījusi priekšlikumus to risināšanai:

10.2.1. Ministru kabineta noteikumos,¹⁵⁴ kuri nosaka pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu, ir noteikts, ka izglītības programmas saturā vismaz 20 kredītpunkti jāatvēl vispārizglītojošajiem studiju kursiem, kas sevī ietver humanitāro un sociālo zinātņu priekšmetus. Ņemot vērā to, ka Boloņas koncepcijas noteikumi ierobežo apmaksāto kontaktstundu skaitu semestrī ar 20 kredītpunktiem, nespecializācijas priekšmeti tiek ieviesti uz specializācijas priekšmetu rēķina, bet tas augstskolai neļauj dot nepieciešamo zināšanu apjomu topošajiem būvspeciālistiem.¹⁵⁵ Tāpēc Ministru kabinetam izglītības standartu regulējošos Ministru kabineta noteikumos ir jāizdara grozījumi, samazinot nespecializācijas priekšmetu īpatsvaru gan obligātajā, gan izvēles priekšmetu daļā;

10.2.2. iepriekšējos gados valsts budžeta konsolidācijas ietvaros tika būtiski samazināts valsts dotācijas apjoms vienai RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes pasniedzamā darba vienībai. Pašreizējais dotācijas apjoms sasniedz aptuveni 25 procentus no 2008.gada dotācijas apjoma un nesasniedz pat 2005.gada līmeni, kaut gan darba apjoms kopš 2005.gada ir palielinājies aptuveni par 20 procentiem. Pašlaik RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes pedagoģiskā un palīgpersonāla vidējā bruto alga mēnesī par pedagoģisko darbību ir aptuveni 560 eiro. Šī iemesla dēļ RTU pamet augsti kvalificēti speciālisti ar doktora grādu, turklāt ir gandrīz neiespējami piesaistīt jaunus mācībspēkus, tādējādi ir būtiski apdraudēta akadēmiskā personāla pēctecība.¹⁵⁶ Pastāvot šādai finansiālai situācijai, Komisijas ieskatā ačgārna ir situācija, ka Būvniecības inženierzinātņu fakultāte saņem mazāk nekā pusi no tai paredzētā finansējuma, bet atlikusī daļa tiek izlietota augstskolas administratīvajiem izdevumiem.¹⁵⁷ Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Saeimas Izglītības, kultūras uz zinātnes komisijuir jāizstrādā mehānisms, kā ierobežot augstskolu administratīvos tēriņus;

10.2.3. bez obligātajiem priekšmetiem ar būvniecību saistītajās profesionālajās bakalaura studiju programmās ir iekļauti arī obligātie izvēles priekšmeti ar teorētisku iespēju specializēties kādā jomā. Praksē studenti izvēlas priekšmetus no visiem specializācijas blokiem, tādēļ nav iespējams sagatavot būvspeciālistus kādā konkrētā būvniecības jomā, piemēram, projektēšanā, līdz ar to pašlaik tiek gatavoti būvinženieri bez specializācijas.¹⁵⁸ Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Saeimas Izglītības, kultūras uz zinātnes komisijuir jāizveido kārtība, saskaņā ar kuru studentiem, apgūstot izvēles priekšmetus, ir jāizvēlas priekšmeti kādā konkrētā būvspeciālista specializācijas jomā. Īstenojot šo priekšlikumu, atbildīgajām institūcijām ir arī jāizvērtē iespēja noteikt kārtību, kādā sertifikācijas institūcijas, piešķirot sertifikātu, ņem vērā apgūto priekšmetu un sekmju atbilstību sertificējamai specialitātei.

10.3. Pēc augstākās izglītības iegūšanas jaunajiem speciālistiem ir jāiziet būvspeciālistu sertifikācijas procedūra, kurā topošajiem arhitektiem, būvinženieriem un elektroinženieriem tiek noteikts kompetences līmenis un piešķirtas patstāvīgās prakses tiesības,¹⁵⁹kā arī veikta patstāvīgās prakses uzraudzība (turpmāk - sertifikācijas kārtība). Saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta trīspadsmito daļu būvspeciālistu sertifikācija ir valsts uzdevums. Par būvniecības nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija¹⁶⁰ slēdz deleģēšanas līgumus, deleģējot šo uzdevumu nevalstiskajām profesionālajām organizācijām. Šobrīd būvspeciālistu sertifikācijas pienākums ir uzticēts Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Būvinženieru savienībai, Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībai, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijai, Latvijas Elektriķu brālībai, Latvijas Jūrniecības savienībai, kā arī Latvijas Melioratoru biedrībai (turpmāk - sertifikācijas institūcijas).¹⁶¹

10.4. Komisijas sēdēs pieaicināto ekspertu un atbildīgo institūciju pārstāvju sniegtā informācija Izmeklēšanas komisijai parādīja, ka Lielveikala celtniecības laikā spēkā esošajā sertifikācijas kārtībā bija vairāki būtiski trūkumi, kas dod pamatu secināt, ka attiecīgajā laikā spēkā esošā sertifikācijas kārtība neveicināja drošu un kvalitatīvu būvspeciālista darba izpildījumu. Tie ir šādi:

10.4.1. par visiem būvspeciālista patstāvīgās prakses pārkāpumiem neatkarīgi no to nozīmības un rakstura bija noteikta viena sankcija (sertifikāta anulēšana), kas izslēdza soda diferenciācijas iespēju;

10.4.2. sertifikācijas institūcijām bija gandrīz neiespējami anulēt sertifikātu tajos gadījumos, kad būvspeciālists izdarīja rupjus, sabiedrībai bīstamus profesionālās darbības pārkāpumus;¹⁶²

10.4.3. nepastāvēja atsevišķs sertifikāts tiem būvspeciālistiem, kuri darbojās būvekspertīzes jomā, līdz ar to būvekspertīze netika īpaši kontrolēta, tādējādi veicinot tās zemo kvalitāti.¹⁶³

10.5. Līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos un Ministru kabineta noteikumu Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"¹⁶⁴ pieņemšanu iepriekšējā sertifikācijas kārtība tika būtiski uzlabota. Tagad par būvspeciālista patstāvīgās prakses pārkāpumiem ir paredzēta sankciju diferenciācija, kā arī paplašināts patstāvīgās prakses pārkāpuma jēdziens, un tas sertifikācijas institūcijām ļauj veikt efektīvāku patstāvīgās prakses uzraudzību.¹⁶⁵ Paredzēts, ka ar 2016.gada 1.janvāri, nosakot pretendentiem augstākas kvalifikācijas prasības, sāks funkcionēt būvekspertīžu veicēju sertifikācija, kas daļēji risinās būvekspertīžu kvalitātes problēmas. Bez iepriekš minētajiem būtiskajiem uzlabojumiem ir vēl virkne citu,¹⁶⁶ tādēļ Izmeklēšanas komisija pievienojas Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra paustajam viedoklim,¹⁶⁷ ka pašreizējā sertifikācijas kārtība ir ievērojami labāka par iepriekšējo.

10.6. Tajā pašā laikā, izvērtējot pastāvošo sertifikācijas kārtību, Komisija ir identificējusi atsevišķas nepilnības un trūkumus, tāpēc izvirza valdībai un Saeimai priekšlikumus to novēršanai:

10.6.1. sertifikāciju regulējošo Ministru kabineta noteikumu Nr.610 45.punktā precīzi norādīti tie gadījumi, kad sertifikācijas institūcija ir tiesīga anulēt būvspeciālista sertifikātu. Sertifikācijas institūcija par būvspeciālista patstāvīgās prakses pārkāpumiem, kas radījuši apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, sertifikātu ir tiesīga anulēt tikai tad, ja ir saņemts spēkā stājies tiesas spriedums, kurā šie fakti ir konstatēti. Līdz ar to sertifikācijas institūcijām gadījumos, kad tās pašas konstatē iepriekš minētos pārkāpumus, nav tiesību anulēt sertifikātu. Tas ir nepareizi, jo lielākā daļa no šāda veida pārkāpumiem nekad nenonāks tiesas redzeslokā, turpretī sertifikācijas institūcijas ir pirmās, kas saņem informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt tās ir viskompetentākās šādu jautājumu izlemšanā. Ministru kabinetam ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", paredzot sertifikācijas institūcijām tiesības anulēt sertifikātus gadījumos, kad tās konstatē rupjus profesionālās darbības pārkāpumus;

10.6.2. Vispārīgo būvnoteikumu 43.punkts noteic, ka "būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem". Būvprojekta ekspertīze tiek veikta pirms būvdarbu uzsākšanas ar mērķi sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.¹⁶⁸ Tādā veidā tiek nodrošināts tā sauktais četru acu princips, kad vēl kāds bez paša projektētāja vēlreiz pārbauda projekta saturu. Latvijas būvniecības sistēmā trešās grupas būves ir tehniski vissarežģītākās, piemēram, būves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, vai ražošanas ēkas, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m². Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Ministru kabinetam ir jāizdara grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", nosakot, ka būvprojekta ekspertīzes veicējiem ir jābūt pieredzei to būvju projektēšanā, kurām ekspertīze noteikta kā obligāta, kā arī jāietver prasība par profesionālās darbības un ētikas pārkāpumu neesamību;

10.6.3. Ekonomikas ministrija, slēdzot ar sertifikācijas institūcijām būvspeciālistu sertifikācijas deleģējuma līgumus, vērtē vairākus kritērijus. Tostarp tiek vērtēta organizācijas kompetence un sertifikācijas institūcijas iespējamā atrašanās interešu konfliktā. Bet šādu kritēriju vērtēšana Ekonomikas ministrijai nav saistoša, tā ir atkarīga no ministrijas ierēdņu nostājas. Tādēļ pastāv iespēja izveidot sertifikācijas institūciju, kura ir ieinteresēta nevis speciālistu kompetencē un atbildībā, bet gan sev izdevīgu nosacījumu piemērošanā sertificētajām personām. Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr.610 5.punkts noteic, ka maksimālais deleģēšanas līgumu termiņš ir pieci gadi. Tas nozīmē periodisku deleģēšanas līgumu pārslēgšanu, kas neveicina sertifikācijas pēctecību.¹⁶⁹ Iepriekš minēto iemeslu dēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāizdara grozījumi Būvniecības likumā, nosakot tiešu deleģējumu būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām.

Gan spēku zaudējušais, gan spēkā esošais būvspeciālistu sertifikācijas normatīvais regulējums paredz, ka persona, kas saņēmusi būvspeciālista sertifikātu, ir tiesīga veikt savu patstāvīgo praksi attiecībā uz visu veidu objektiem. Tomēr, pastāvot iepriekšējai būvspeciālistu sertifikācijas kārtībai, sertifikācijas institūcijām bija tiesības sašaurināt kompetences jomu, kurā sertificētais būvspeciālists drīkst darboties. Šīs tiesības tika plaši izmantotas tajos gadījumos, kad persona bija pietiekami kompetenta, lai darbotos kādā specifiskā jomā, bet vienlaikus pārējās sertifikāta darbības sfērās tās darbība bija nepieļaujama. Piemēram, Latvijas Būvinženieru savienība ugunsdrošības risinājumu ekspertiem piešķīra sertifikātu "Ēku konstrukciju projektēšana" ar piebildi, ka atļautās darbības sfēra ir "Ugunsdrošības konstrukciju projektēšana". Taču šāds mehānisms vairs nepastāv, jo Ekonomikas ministrijas un sertifikācijas institūciju noslēgtajos deleģēšanas līgumos ir noteikts aizliegums veikt šādas darbības. Tas nozīmē, ka visiem šiem speciālistiem, kas gadiem ilgi ir sekmīgi darbojušies kādā specifiskā jomā, sava darbība tajā būs jāpārtrauc.¹⁷⁰Tādēļ, īstenojot Izmeklēšanas komisijas priekšlikumu par būvspeciālistu sertifikācijas deleģēšanu ar Būvniecības likumu, ir jānosaka sertifikācijas institūciju tiesības sašaurināt kompetences jomu, vienlaikus normatīvi paredzot kritērijus un kārtību, kādā sertifikācijas institūcijas veic prakses sašaurināšanu.

11. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzība

11.1. Pēc Zolitūdes traģēdijas publiskajā telpā ir izskanējušas aizdomas par Lielveikala celtniecībā izmantoto būvizstrādājumu kvalitāti un to pielietojumu.¹⁷¹ Ņemot vērā šīs aizdomas un lielo pārkāpumu skaitu būvizstrādājumu tirgus uzraudzības jomā,¹⁷² Komisija ir izvērtējusi būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēmas efektivitāti un nākusi pie vairākiem secinājumiem un priekšlikumiem.

11.2. Būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija.¹⁷³ Būvizstrādājumu tirgus uzraudzību primāri regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta regula Nr. 305/2011,¹⁷⁴ kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība".¹⁷⁵ Būvizstrādājumu tirgus uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk nodaļā - PTAC), Būvniecības birojs un pašvaldību būvvaldes. Savukārt būvdarbu dalībniekiem ir noteikts pienākums izvēlēties atbilstošas kvalitātes būvizstrādājumus.

11.3. PTAC 2013.gadā ir pārbaudījis 243 būvizstrādājumus un 130 būvizstrādājumu modeļiem (53%) konstatējis neatbilstības normatīvo aktu prasībām. 2014.gadā PTAC pārbaudīja 582 būvizstrādājumus un 277 būvizstrādājumu modeļiem (47%) konstatēja neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Divdesmit diviem būvizstrādājumu paraugiem tika veikta ekspertīze un 10 gadījumos konstatētas neatbilstības deklarētajām īpašībām. No būvobjektos pārbaudītajiem būvizstrādājumiem 150 būvizstrādājumu modeļiem nebija nodrošināta ražotāja sastādīta deklarācija, un tas liek secināt, ka būvdarbu dalībnieki nav pārbaudījuši būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības un to atbilstību projektā paredzētajam.¹⁷⁶ PTAC gada pārskatos apkopotie dati liecina, ka arī iepriekšējos gados veiktajās pārbaudēs konstatēti augsti pārkāpumu procenti,¹⁷⁷ bet uz būvmateriālu tirgus uzraudzības problēmām eksperti norādījuši jau agrāk.¹⁷⁸ Izmeklēšanas komisijas secinājums ir šāds: gan Lielveikala celtniecības laikā, gan šobrīd būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma nenodrošina būvju drošumu. Komisijas ieskatā būtu jāveic virkne uzlabojumu.

11.3.1. Būvdarbu procesā galvenajam būvdarbu veicējam un galvenajam būvdarbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti. Toties būvuzraugam ir pienākums pārbaudīt šo prasību ievērošanu. Pēc piekritības būvvaldes vai Būvniecības biroja būvinspektoriem ir pienākums pārliecināties par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informēt PTAC, savukārt PTAC pienākums ir pārliecināties par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas pamatotību. Šāds funkciju sadalījums Komisijai liek secināt, ka valsts institūcijas būvlaukumos kontrolē būvizstrādājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, toties netiek kontrolēts, vai būvizstrādājumi tiek pareizi pielietoti. Šajā sakarā PTAC ir ierosinājis normatīvajos aktos noteikt, ka par būvdarbu kontroli atbildīgās iestādes būvinspektori pārliecinās ne tikai par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentu esamību būvlaukumos, bet arī par būvizstrādājumu atbilstību paredzētajam mērķim un projektā izvirzītajām prasībām.¹⁷⁹ Tomēr šādas kārtības ieviešanai būtu nepieciešams būtiski palielināt būvinspektoru skaitu, turklāt, lai varētu pilnībā uzņemties atbildību, būvinspektoriem faktiski visu laiku būtu jāuzturas būvlaukumā,¹⁸⁰ tāpēc, lai uzlabotu būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kvalitāti, primāri nepieciešams stiprināt būvniecības procesa dalībnieku atbildību.

11.3.2. Lai gan ir noteikti būvdarbu dalībnieku pienākumi un atbildība, tomēr nav skaidrības, kas uzņemas galveno atbildību par neatbilstoša būvizstrādājuma iestrādāšanu būvē. Komisijas ieskatā Būvniecības likumā jānosaka, ka galvenā atbildība jāuzņemas būvdarbu veicējam (ģenerāluzņēmējam), tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem attiecīgi grozījumi Būvniecības likumā.

11.3.3. Lai stiprinātu būvizstrādājumu tirgus dalībnieku atbildību, Saeimas Juridiskajai komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,¹⁸¹ nosakot administratīvo atbildību: 1) par tādu būvizstrādājumu piedāvāšanu tirgū, kuriem nav nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā informācija par to tehniskajām un fizikālajām īpašībām; 2) par tādu būvizstrādājumu piedāvāšanu tirgū, kuru tehniskās un fizikālās īpašības nav noteiktas saskaņā ar piemērojamām tehniskajām specifikācijām; 3) par tādu būvizstrādājumu piedāvāšanu tirgū, kuru faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst deklarētajām.

11.3.4. Gadījumos, kad PTAC konstatē, ka komersants laidis apgrozībā neatbilstošus būvizstrādājumus, ir būtiski gan ierobežot turpmāku to piegādāšanu, gan informēt par neatbilstības faktu tās personas, kurām šādi būvizstrādājumi jau ir piegādāti. Šīs personas visefektīvāk var informēt pats piegādātājs, tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, nosakot, ka PTAC šādos gadījumos ir tiesības uzlikt piegādātājam par pienākumu pašam informēt būvizstrādājumu pircējus par neatbilstības faktu un ar to saistītiem riskiem. Turklāt šādā veidā tiktu palielināta piegādātāja atbildība.

11.3.5. Būvniecības likuma 18. panta 6.¹ daļā ir noteikts, ka tad, ja būvinspektors būvlaukumā konstatē neatbilstības normatīvo aktu prasībām, viņš ir tiesīgs apturēt būvdarbus. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no PTAC saņemta informācija par trūkumu novēršanu, bet gadījumos, kad būvvalde uzdevusi izvērtēt būvizstrādājumu neatbilstības ietekmi uz būtiskām būvei izvirzītām prasībām, - arī izvērtējums. Būvvaldei, saņemot informāciju par būvizstrādājumu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 5.² punktā ir paredzēta rīcības brīvība lemt par nepieciešamību uzdot būvniecības ieceres iesniedzējam izvērtēt neatbilstības ietekmi uz būtiskām būvei izvirzītām prasībām. Kā norādījis PTAC, nav iespējams saņemt pozitīvu PTAC atzinumu par būvizstrādājumiem, kurus centrs ir atzinis par neatbilstošiem normatīvo aktu prasībām, piemēram, ir konstatējis, ka ražotājs nav ieviesis ražošanas procesa kontroles sistēmu. Par ražotāja korektīvu darbību uzskatāma ražošanas procesa kontroles sistēmas ieviešana. Par atbilstošiem būvizstrādājumiem tiks uzskatīti tikai tie, kuri ražoti un laisti tirgū pēc minētās sistēmas ieviešanas, bet tas nebūs attiecināms uz jau piegādātajiem būvizstrādājumiem.¹⁸² Neatbilstības var būt dažādas, un tās dažādi ietekmē būvēm izvirzītās pamatprasības. Līdz ar to par būvdarbu kontroli atbildīgajām iestādēm, saņemot informāciju par būvizstrādājumu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, ir jāorganizē konstatētās neatbilstības ietekmes uz būvei izvirzītajām pamatprasībām izvērtēšana, jo citādi nav iespējams pārbaudīt, vai pielietotie materiāli neietekmē ēkas drošumu. Komisija atbalsta PTAC priekšlikumu¹⁸³ grozīt Būvniecības likuma 18. panta 6.¹ daļu un 12. panta trešās daļas 5.² punktu, nosakot, ka būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad ir novērsta vai nepastāv konstatētās neatbilstības negatīvā ietekme uz būvei izvirzītajām pamatprasībām, paredzot gadījumus, kad obligāti jāveic izvērtējums. Šādas tiesības jāpiešķir arī Būvniecības birojam.

11.3.6. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzību veic četras PTAC amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst arī citu produktu uzraudzība. Tirgus uzraudzība tiek veikta tirdzniecības un ražošanas vietās, uz valsts robežas, kā arī būvlaukumos.¹⁸⁴ Pats PTAC ir norādījis, ka tā plašā kompetence dažādās tehniski sarežģītās jomās pretstatā mazajam darbinieku skaitam var radīt nepilnīgas uzraudzības risku.¹⁸⁵ Komisija uzskata, ka, ņemot vērā augstos pārkāpumu rādītājus, ir jāpalielina PTAC kapacitāte būvizstrādājumu uzraudzības jomā, palielinot finansējumu ekspertīžu veikšanai un, iespējams, arī darbinieku skaitu, tālab Ministru kabinetam un Saeimai ir jāpalielina PTAC finansējums.

11.3.7. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 305/2011 sarežģītību, būvniecībā iesaistītajiem lielas problēmas sagādā pašiem izspriest, uz kuriem būvizstrādājumiem minētā regula ir attiecināma. Tas ir viens no faktoriem, kas veicina lielo pārkāpumu skaitu būvizstrādājumu tirgus jomā. Tāpēc Ekonomikas ministrijai steidzami jāizveido internetā datubāze, kurā būtu pieejama informācija par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, kritērijiem, pēc kuriem tā jāvērtē, kā arī cita nepieciešamā informācija. Datubāzes izveidošanai valdībai un Saeimai ir jāparedz attiecīgs finansējums.¹⁸⁶ Iespējams, šāda datubāze būtu jāizveido Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros.

12. Publiskie iepirkumi būvniecībā

12.1. Viens no drošas būvniecības elementiem ir kvalitatīvi celtniecības materiāli. Pēc Zolitūdes traģēdijas publiskajā telpā ir izskanējušas bažas par Lielveikala celtniecībā izmantoto materiālu kvalitāti un pat pieņēmums, ka tas varēja būt iemesls Traģēdijai.¹⁸⁷ Publiskie pasūtījumi aizņem būtisku būvniecības tirgus daļu - 2014.gadā 2652 publiskie iepirkumi celtniecības jomā sastādīja 898 miljonus eiro jeb 32 procentus no visiem publiskajiem iepirkumiem.¹⁸⁸ Ņemot vērā to, ka lielākajai daļai sabiedriski nozīmīgu būvju celtniecībā izmanto publisko iepirkumu procedūras rezultātā iegādātus materiālus, Komisija iedziļinājās publisko iepirkumu procedūrās un analizēja to normatīvo regulējumu.

12.2. Publisko iepirkumu procedūras regulē Publisko iepirkumu likums,¹⁸⁹ Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums,¹⁹⁰ kā arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums.¹⁹¹ 2014.gadā publisko iepirkumu jomā ir pieņemtas trīs jaunas direktīvas,¹⁹² kuru vadlīnijas nacionālajā normatīvajā regulējumā Latvijai ir jāiestrādā līdz 2016.gada aprīlim.¹⁹³ Tas nozīmē, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā principi ne tikai ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanai, bet arī jāstiprina apakšuzņēmēju uzraudzība un, pats galvenais, augstākā līmenī jānodrošina pasūtījuma izpildes kvalitātes uzraudzība.¹⁹⁴ Jaunās direktīvas Publisko iepirkumu likumā liek mainīt prioritātes par labu sociālajiem, vides un darba tiesību jautājumiem, mazinot zemākās cenas kritērija lomu.¹⁹⁵ Līdz šim neskaitāmie likuma uzlabojumi¹⁹⁶ iepirkumu jomā nav varējuši ietekmēt valsts un pašvaldību iesīkstējušo praksi, kurā priekšroka tiek dota finansiāli izdevīgākajam piedāvājumam, kā galveno vērtēšanas kritēriju izvēloties zemāko cenu ("lētākās naglas" princips).¹⁹⁷ Jāatzīmē, ka no 2015.gada 1.augusta, kad stājās spēkā jaunākie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ¹⁹⁸ ir palielināts pasūtītāju pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, kā arī izanalizēt, vai pretendenti (un to apakšuzņēmēji) atbilst izslēgšanas noteikumiem. Tāpat pasūtītājam jau šobrīd ir pienākums no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīt atzinumu par ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēju darba stundas likmes atbilstību vidējam atalgojumam sfērā.¹⁹⁹ Minēto grozījumu ieviešana praksē ir būtiska arī drošas būvniecības jomā, tiem vajadzētu novērst situācijas, kad lētāki celtniecības materiāli vai pārlieku lēts darbaspēks rada apdraudējumu drošai celtniecībai. Pastāv risks, ka šie grozījumi pagarinās piedāvājumu pārbaudes laiku, palielinās korupcijas riskus un administratīvo slogu gan pretendentiem, gan pašvaldību iepirkumu komisijām.²⁰⁰

12.3. Publisko iepirkumu likums nosaka divus piedāvājuma izvēles kritērijus: saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar viszemāko cenu. Lai gan ir gadījumi, kad izvēle tiek izdarīta par labu zināmam pretendentam, lai izvairītos no situācijas, kad par zemāko cenu tiek iegādātas apšaubāmas kvalitātes preces,²⁰¹ būvniecības publisko iepirkumu konkursu lielākajā daļā uzvar tie pretendenti, kuri norāda zemāko cenu. Iemesli šādai praksei ir bailes zaudēt Eiropas Savienības finansējumu,²⁰² iestigt tiesvedības procesos vai saņemt Valsts kontroles pārmetumus.²⁰³ Tas kropļo tirgu, neļaujot izraudzīties labākos materiālus un kvalitatīvākos darba veicējus.²⁰⁴ Būtībā, izvēloties pretendentu, kurš piedāvā zemāko cenu, jau a priori tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Komisija ir vienisprātis ar Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru un uzskata, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā regulējums, kas nepieļautu zemākās cenas dominēšanu.²⁰⁵Jāveicina saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija izvēle, lai izskaustu būvniecības iepirkumos zemākās cenas principu, kas rada nelabvēlīgus apstākļus kvalitatīva rezultāta sasniegšanai. Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, būtu jāizstrādā vadlīnijas un kritēriji saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, ņemot vērā ne vien cenu, bet arī būvdarbu izpildes termiņu, garantijas un defektu novēršanas laiku u.c.²⁰⁶

12.4. Viena no būtiskākajām problēmām, kuru Komisija nevar nepieminēt, aplūkojot iepirkumu procedūras, ir lielais sūdzību skaits gan Iepirkumu uzraudzības birojā ( turpmāk nodaļā - IUB ), apstrīdot iepirkumus, gan tiesās, pārsūdzot IUB lēmumus. Tas nopietni aizkavē publisko iepirkumu procesu būvniecībā un tautsaimniecībā kopumā.²⁰⁷ Arī pašvaldības ir norādījušas,²⁰⁸ ka būtu jāmazina lielais nepamatoto sūdzību skaits IUB, nosakot iepirkuma noteikumu un procedūras pārsūdzībai drošības naudas iemaksu, kura tiktu atmaksāta pamatotas sūdzības gadījumā.²⁰⁹ Lai gan norma par iesniegumu depozītiem Satversmes tiesā ar 2010.gada 19.aprīļa spriedumu lietā Nr.2009-77-01 ir tikusi atzīta par nesamērīgu, IUB ir jāizstrādā samērīgi kritēriji drošības naudas ieviešanai. Tas būtu neatsverams līdzeklis nepamatoto iesniegumu atsijāšanā, jo tie veido pusi no visiem saņemtajiem iesniegumiem.²¹⁰

12.5. Iepirkumu komisiju locekļiem bieži vien trūkst nepieciešamo zināšanu, lai kvalitatīvi izvērtētu pretendentu iesniegtos piedāvājumus, vadoties ne tikai pēc cenas, bet arī pēc piedāvātajiem risinājumiem, izmantotajiem materiāliem, piesaistīto ekspertu kvalifikācijas, pieredzes un citiem kritērijiem.²¹¹ Uzlabot situāciju varētu metodoloģiski ieteikumi, kas iepirkuma speciālistiem paaugstinātu izpratni par iepirkuma procedūru un novērstu nepilnības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas procesā.²¹²Ieteikumus (t.sk. standartlīgumus un vadlīnijas) konkrētu nozaru iepirkuma procedūrām IUB jāizstrādā, sadarbojoties ar nozares speciālistiem.

12.6. Lai uzvarētu iepirkumu konkursos, būvnieki, kā arī citu nozaru pārstāvji (piemēram, apsardzes kompānijas) startē kā cita ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmēji. Oficiāli pieteiktie pretendenti atbilst iepirkumam izvirzītajām prasībām un iesniegtajai dokumentācijai. Pēc uzvaras konkursos, ignorējot dokumentācijā uzrādītās kvalifikācijas, pie darba ķeras apakšuzņēmēju darbinieki, kuri neatbilst prasībām.

12.6.1. Saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu pretendents iepirkuma piedāvājumā var norādīt speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju, bet reāli objektā strādās citi strādnieki, kuriem šādas kvalifikācijas vai izglītības nav. Lai gan Publisko iepirkumu likumā ir noteiktas prasības apakšuzņēmējiem, praksē nav izstrādāts kontroles mehānisms, kas liktu ģenerāluzņēmējiem izmantot tikai to apakšuzņēmēju pakalpojumus, kuri norādīti konkursiem iesniegtajos dokumentos.²¹³Ir normatīvi jānostiprina efektīvi kontroles mehānismi, kas nepieļautu manipulācijas ar izvirzītajām prasībām un neļautu konkursu uzvarētājus aizstāt ar citiem uzņēmējiem.

12.6.2. Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no līguma, izslēdzot kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkumu procedūrā, ja viņš iepriekš nav pildījis ar konkrēto pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu vai vienošanos.²¹⁴ Iespēja izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā ir pieļaujama tikai tad, ja šāds noteikums precīzi ierakstīts iepirkuma nolikumā,²¹⁵ turklāt tam ir jāatbilst Eiropas Savienības direktīvās pieļautajiem izslēgšanas pamatiem un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.²¹⁶ Pašreizējā normatīvajā regulējumā nav paredzēts vērtēt pretendenta reputāciju, būvniecības normatīvo aktu pārkāpumu esamību un pretendenta iepriekš veikto darbu kvalitāti, kuri nav saistīti tikai ar konkrēto pasūtītāju. Publisko iepirkumu konkursos var piedalīties arī tie uzņēmēji, kuri ir pārkāpuši būvniecības normatīvos aktus vai kuru iepriekš celtie objekti ir atzīti par nekvalitatīviem, ja vien tas nav bijis saistīts ar konkrēto pasūtītāju. Iestrādājot Latvijas tiesību aktos direktīvas 2014/24/ES 101.pantu, nekvalificētu vai negodīgu pretendentu varētu izslēgt no konkursa par pārkāpumiem iepirkuma līgumos arī ar citiem pasūtītājiem.²¹⁷ Minētajam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienība, aicinot Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmās daļas 1.punktu papildināt ar vārdiem "pieredze, personāla kvalifikācija".²¹⁸

12.7. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas nereti tiek veikti grozījumi līguma nosacījumos, pēc kuru izdarīšanas likumā noteiktajā kārtībā būtu jāizsludina atkārtots konkurss, tomēr praksē šī kārtība nereti netiek ievērota, turklāt IUB nav tiesīgs iejaukties iepirkumos jau pēc līguma noslēgšanas, turpretī pretendents uz tā pamata tiesā var lūgt, lai līgums tiek atzīts par spēkā neesošu.²¹⁹ Lai nodrošinātu lielāku atklātumu iepirkuma procesā, iepirkuma līgumus un to grozījumus vajadzētu publicēt IUB mājaslapā. Tas ļautu izvairīties no būtisku līguma noteikumu grozīšanas jau tūlīt pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Šāda prakse mazinātu tiesvedības riskus, kas bieži vien ir sekas šādām darbībām.²²⁰

12.8. Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma nosacījumi degradē būvniecības nozari, jo to ietvaros tiek noteikti pārāk īsi termiņi, kuros nav iespējams kvalitatīvi izstrādāt tehnisko projektu.²²¹ Nereti pieteikšanās Eiropas Savienības fondu finansējumam tiek izsludināta pēdējā brīdī, kā rezultātā pieteikuma iesniegšanas termiņš ir vien daži mēneši, kuru laikā valsts vai pašvaldību iestādēm ir ne vien jāizraugās piemērotākā publiskā iepirkuma procedūra tehniskā projekta projektētāju izvēlei, bet šis tehniskais projekts ir arī jāizstrādā. Projektiem, kurus finansē no Eiropas Savienības fondiem, būtu jānosaka pietiekams laiks, lai varētu paspēt izstrādāt kvalitatīvu projektu, kā arī nodrošināt piemērotāko iepirkuma procedūru.

12.8.1. Ir jārada centralizētas iepirkuma institūcijas, kas organizētu publisko iepirkumu procedūru iepirkumiem, kuri pārsniedz konkrētu naudas summu. Centralizētas publisko iepirkumu procedūras ieviešana veicinātu to, ka lielākajiem būvprojektiem tiktu piesaistīti iepirkuma jomas eksperti, kuru piesaistīšana tikai ar pašvaldību rīcībā esošajiem līdzekļiem varētu būt apgrūtinoša.

12.9. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.augustā, vietējos uzņēmumus nostāda nevienlīdzīgākās pozīcijās, jo liedz iespēju pārbaudīt citu valstu uzņēmumu stundas atalgojumu attiecīgajā nozarē.²²² Normatīvajā regulējumā būtu jānoteic, ka atbildīgākie ar būves drošumu saistītie darbi būvobjektā ir jāveic pašam ģenerāluzņēmējam, izslēdzot iespēju tos nodot apakšuzņēmējiem, kuriem nav attiecīgās pieredzes un kvalifikācijas, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgākas iespējas visiem pretendentiem.

12.10. Izstrādājot jauno Publisko iepirkumu likumu, jāapsver iespēja nošķirt iepirkumus būvniecības jomā no pārējiem iepirkumiem, paredzot tiem jaunajā likumā atsevišķu nodaļu.²²³

12.11. Iepirkuma speciālistu profesionālās sagatavotības trūkums kontekstā ar nespēju pamatot iepirkuma procesā pieņemtos lēmumus ir praksē bieži novērojama parādība, kas likumsakarīgi izriet no profesionālās apmācības programmas trūkuma Latvijas izglītības sistēmā.²²⁴ Būtu jāizvērtē iespēja ieviest iepirkuma speciālista profesijai atbilstošu izglītības programmu, lai vismaz lielākajiem iepirkumiem varētu piesaistīt kvalificētus speciālistus, kuri spētu sagatavot kvalitatīvu iepirkuma dokumentāciju.

13. Par nepieciešamību ieviest identifikācijas kartes būvniecībā nodarbinātajiem

13.1. Vispārīgajos būvnoteikumos galvenajam būvdarbu veicējam un atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir noteikts pienākums iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus, tādējādi faktiski ietverot jebkuru būvobjektā nodarbināto. Tomēr minētais pienākums ir tikai deklaratīva prasība, kas praksē reti kad tiek īstenota, jo nav izveidots kontroles mehānisms.²²⁵ Reālā situācija darba tirgū ir tāda, ka faktiski jebkurš cilvēks neatkarīgi no savas kvalifikācijas un prasmēm var atrast darbu celtniecībā. Līdz ar to viena no būvniecības procesa stadijām - būvdarbi - lielā mērā netiek kontrolēta. To pierāda arī augstais ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē, kas 2014. gadā tiek lēsts līdz pat 48,9 procentu apmērā.²²⁶ Pastāvot šādai problēmai, nav izslēdzama Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes atkārtošanās.

13.2. Viens no risinājumiem šai problēmai ir identifikācijas karšu ieviešana visiem būvniecībā nodarbinātajiem.²²⁷ Šādu karšu ieviešana ļautu visiem būvstrādniekiem izvirzīt noteiktas kvalifikācijas prasības un kontroles institūcijām efektīvi uzraudzīt šo prasību ievērošanu, tādējādi no darba tirgus izslēdzot nekvalificētos strādniekus. Nosakot, ka bez šādas kartes nav iespējams strādāt būvniecībā, ievērojami tiktu samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē.²²⁸ Identifikācijas karšu ieviešana mazinātu arī zemākās cenas kritērija lomu publiskajos iepirkumos, jo ļautu efektīvi cīnīties ar gadījumiem, kad pretendents iepirkuma piedāvājumā norāda speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju, bet reāli objektā strādā citi strādnieki, kuriem šādas kvalifikācijas nav.

13.3. Citu valstu pieredze liecina, ka identifikācijas kartes tiek ieviestas ar mērķi nodrošināt atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, drošības standartu un arodveselības prasību ievērošanu, ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu nozarē un nelaimes gadījumu skaitu samazināšanu būvobjektos. Spānija, Itālija, Lietuva, Lielbritānija, Luksemburga, Zviedrija, Dānija, Somija, Rumānija, Francija, Beļģija ir ieviesušas identifikācijas kartes vai līdzīgas sistēmas būvniecības jomā. Jāatzīmē, ka visas šīs valstis identifikācijas karšu sistēmas ir izstrādājušas un nodrošina to pārvaldi vai nu ar tiešu nozares starpniecību, vai ļoti cieši sadarbojoties ar to.²²⁹

13.4. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisijas viedoklis ir šāds: Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, nosakot identifikācijas karšu ieviešanu būvniecības nozarē strādājošajiem, kā arī paredzot Ministru kabinetam tiesības izstrādāt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus. Ministru kabineta noteikumos jāparedz, ka identifikācijas karšu ieviešana un sistēmas uzturēšana tiek deleģēta nozares nevalstiskajam sektoram, precīzi nosakot to ieviešanas posmus un gala termiņu. Valdībai un Saeimai ir jāparedz attiecīgs finansējums šī priekšlikuma īstenošanai.

14. Prasības vides pieejamībai būvniecībā personām ar invaliditāti

14.1. Papildus iepriekš minētajiem priekšlikumiem par būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu uzlabošanu Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams uzlabot vides pieejamību un evakuācijas kārtību ārkārtējās situācijās personām ar invaliditāti. Prasība nodrošināt vides pieejamību ir iekļauta Būvniecības likuma 4.panta 6.punktā kā viens no būvniecības principiem; detalizētākas vides pieejamības prasības ir paredzētas būvnormatīvos.²³⁰ Savukārt kārtība, kādā veicama personu ar invaliditāti evakuēšana, nav normatīvi noregulēta, un tas liecina par to, ka pašreizējais regulējums ir nepilnīgs.

14.2. Aplūkojot krīzes vadību un civilās aizsardzības sistēmas nepilnības, kā arī uzklausot Komisijas pieaicināto ekspertu, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" viedokli, Komisija secina, ka, izstrādājot normatīvo regulējumu un jaunu kārtību attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām, būtu nepieciešams noteikt obligātu saskaņošanu ar nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv personu ar invaliditāti intereses.²³¹ Komisija pievienojas "Apeirona" viedoklim, ka papildus spēkā esošajā būvniecības regulējumā ietvertajām normām par vides pieejamību būtu jānosaka arī atbildība un sankcijas par vides pieejamības normu neievērošanu visās būvniecības stadijās.²³²

14.3. Savukārt, veicot evakuācijas pasākumus ārkārtējās situācijās, ir svarīgi ievērot, lai arī cilvēki ar dzirdes traucējumiem uztvertu trauksmes signālus un instrukcijas, bet cilvēki ar redzes traucējumiem varētu izprast darbības trauksmes gadījumos.²³³ Normatīvā līmenī ir jāparedz, lai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem informācija būtu viegli uztverama.²³⁴ Ievērojot personu ar invaliditāti vajadzības, jaunajos ugunsdrošības noteikumos, kā arī tiem pakārtotajās ugunsdrošības instrukcijās²³⁵ jāparedz piemēroti evakuācijas ceļi un palīdzības sniegšanas veidi. Turklāt ārstniecības iestādēm jānodrošina Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktās vides pieejamības prasības, lai operatīvi varētu sniegt ārstniecisko palīdzību personām ar invaliditāti arī ārkārtējās situācijās.²³⁶

15. Par nepieciešamību ieviest lobisma tiesisko reglamentāciju

15.1. Ar jaunā Būvniecības likuma izstrādi saistīto amatpersonu un būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvju paustie viedokļi, ²³⁷ kā arī bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces sievas vadītās biedrības "Ascendum" saņemtie ziedojumi no būvniecības uzņēmumiem²³⁸ Komisijai liek secināt, ka jaunā Būvniecības likuma izstrādi ir ietekmējis ļoti spēcīgs būvnieku lobijs.

15.2. KNAB izstrādātajā likumprojektā "Lobisma atklātības likums" tiek sniegta šāda lobisma definīcija: "Lobēšana ir apzināta privātpersonas interesēs veikta saziņa ar publiskās varas institūcijas pārstāvi nolūkā ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā."²³⁹ Demokrātiskā un tiesiskā valstī lobēšana ir normāla un pat vēlama parādība, kas veicina normatīvo aktu kvalitātīvu izstrādi, ievērojot nosacījumu, ka lobētāju argumentācija tiek pienācīgi izvērtēta un tiek nodrošināta lobēšanas procesa atklātība un lobētāju vienlīdzība.²⁴⁰ Pretējā gadījumā lobisms var negatīvi ietekmēt normatīvo aktu saturu, atspoguļojot šaurām grupām izdevīgus, bet sabiedrībai neizdevīgus noteikumus, kā tas Komisijas ieskatā izpaužas Būvniecības likumā.

15.3. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem Lobēšanas atklātības likums un jāsper pirmie soļi nevienlīdzīgas lobēšanas apkarošanā²⁴¹ un likumdošanas caurredzamības uzlabošanā.²⁴² Būtu jāievieš publisks lobētāju reģistrs, piemēram, žurnāla formā, kurā norādītu, kuri lobiji pārstāv kādas konkrētas organizācijas intereses.²⁴³ Lobētāju reģistrs kalpotu par atskaites punktu paskaidrojumu pieprasīšanai par likumprojektiem, kuri pieņemti pretēji Saeimas komisiju sēdēs nolemtajam un paredzamajam iznākumam.²⁴⁴ Lobisma tiesiskā regulējuma ieviešana veicinātu ne vien atklātību visās likumdošanas stadijās, bet arī pastiprinātu likumdevēja atbildību par pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem.²⁴⁵

15.4. Ņemot vērā vairākus savstarpēji saistītus apstākļus būvniecības procesā, proti, ievērojamus apgrozāmos finanšu līdzekļus, būvniecības procedūras sarežģītību, daudzu juridisko personu, kā arī kredītiestāžu iesaisti, nelegālās nodarbinātības iespējas, neviennozīmīgu tiesisko regulējumu un vājo kontroli pār atbildīgo amatpersonu darbu būvniecības organizēšanā, būvniecība Latvijā ir pakļauta ļoti augstiem korupcijas riskiem. ²⁴⁶ Tāpēc nepieciešams veikt ar būvniecībā iesaistīto personu, it īpaši būvuzraugu, būvuzņēmēju un būvprojektu ekspertu neatkarības un personiskās atbildības stiprināšanu saistīto pasākumu kopumu, vienlaikus novēršot interešu konflikta situācijas viņu darbībā un veicinot tās caurredzamību. Normatīvajos aktos nepieciešams precizēt ekspertu un būvuzraugu neatkarības kritērijus, kas šobrīd pārāk vispārīgi noteikti ekspertiem (sk. Vispārīgo būvnoteikumu 42.punktu), bet vispār nav noteikti būvuzraugiem. Turklāt Komisijas ieskatā Valsts ieņēmumu dienestam būtu pastiprināti jāvēršas pret lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā.

15.5. Līdz šim laikam Latvijā netiek veikta proaktīva (uz izmeklēšanas iestāžu iniciatīvu, nevis iesniegumiem balstīta) vēršanās pret korupciju privātajā sektorā, netiek īstenoti sistēmiski operatīvie un izmeklēšanas pasākumi, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus būvprojektētāju, būvprojektu ekspertu, būvuzraugu, būvdarbu veicēju (ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju) u.c. darbībā. ²⁴⁷ Ņemot vērā šādu latentu noziegumu atklāšanas sarežģītību un KNAB specializēšanos ar korupciju saistīto noziegumu atklāšanā, par atbildīgo iestādi korupcijas apkarošanā privātajā sektorā ir jānosaka KNAB, izdarot attiecīgus grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā²⁴⁸ un Kriminālprocesa likumā.

15.6. Lai gan jau pašlaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nosaka pienākumu KNAB izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai privātajā sektorā, KNAB nav veicis plānveidīgus korupcijas novēršanas pasākumus ne privātajā sektorā kā tādā, ne arī būvniecības nozarē. Tāpēc Ministru kabinetam ir jāuzdod KNAB veikt korupcijas novēršanas pasākumus būvniecības jomā, vienlaikus aktīvi izglītojot būvniecības procesa dalībniekus par korupcijas riskiem un OECD Pretkorupcijas konvencijas prasībām korupcijas risku mazināšanai.

C. Valsts un pašvaldības dienestu gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās

16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veikto darbību un tehnisko iespēju novērtējums saistībā ar Zolitūdes traģēdiju

16.1. Glābšanas darbos sakarā ar Zolitūdes traģēdiju tika iesaistīti ne tikai valsts un pašvaldības rīcībā esošie cilvēku resursi, bet tika izmantots arī privātuzņēmēju rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums. Tāpat palīdzīgu roku piedāvāja citas valstis (piemēram, Igaunija, Lietuva, Krievija). Izmeklēšanas komisija uzskata, ka glābšanas darbi sakarā ar Zolitūdes traģēdiju tika organizēti savlaicīgi, tomēr Komisija konstatēja, ka Traģēdija ir atklājusi virkni trūkumu Latvijas valsts civilās aizsardzības sistēmā un dienestu savstarpējās koordinācijas jomā. Zolitūdes traģēdija ir palīdzējusi izprast, kādi uzlabojumi normatīvajos aktos nekavējoties veicami. Komisijai ir skaidrs, kādus speciālus aprīkojumus steidzami nepieciešams iegādāties, lai iespējamas traģēdijas gadījumā glābēji varētu kvalitatīvāk veikt savus darbus.

16.2. Talsu traģēdija 1997.gadā, kad pilsētas svētkos, VUGD demonstrējot savu tehniku, gāja bojā deviņi bērni, ir viens no vistraģiskākajiem notikumiem VUGD vēsturē, kas atklāja un saasināja daudzas VUGD iekšienē pastāvošās problēmas - darbaspēka trūkumu, strādājošo zemo atalgojumu, kā arī VUGD tehniskā nodrošinājuma zemo līmeni. Savukārt 2010.gada 2.oktobrī Kristaps Streičs - negadījumā nokļuvušais režisors - pēc motodeltaplāna avārijas Daugavpils novada Vecsalienes pagastā gāja bojā tādēļ, ka glābšanas operācijā savlaicīgi nesaņēma palīdzību.²⁴⁹ Minētais gadījums parādīja, ka stresa situācijā cilvēks nereti nespēj precīzi nosaukt savu atrašanās vietu, tālab nepieciešama pozicionēšanas sistēma,²⁵⁰kas informāciju par negadījuma vietu ģenerē pati, ja vien cilvēks ir aktivizējis šādu sistēmu. Vienlaikus VUGD jāpievērš lielāka uzmanība cilvēkiem ar specifiskām prasmēm - piemēram, alpīnisma, zemūdens meklēšanas u.c. Ne mazāk svarīgi kā nodrošināt šādu prasmju iegūšanu glābējiem ir šīs prasmes, izmantojot teorētiskās un praktiskās nodarbības, saglabāt un uzturēt attiecīgā līmenī, taču pats būtiskākais ir nodrošināt, lai dienestā šādi cilvēki būtu pastāvīgi, jo ugunsdzēsēja-glābēja zemais atalgojums nereti ir par iemeslu tam, kādēļ dienējošie pamet VUGD, turklāt ir daudz vakantu amata vietu. Gan Zolitūtes traģēdija, gan ugunsgrēks 2013.gada 20.jūnijā Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī²⁵¹ parādīja, ka VUGD ir spējīgs ilgstoši koordinēt un vadīt lielus cilvēku resursus no vairākiem glābšanas darbos iesaistītajiem dienestiem, prot piemeklēt konkrētajai situācijai nepieciešamo un pārvaldīt lielu sarežģītas tehnikas daudzumu, taču šie notikumi viennozīmīgi parādīja arī to, ka VUGD rīcībā esošie tehniskie līdzekļi lielākoties fiziski un morāli noveco daudz straujāk, nekā šis dienests ar tam atvēlētajiem budžeta līdzekļiem spēj tos atjaunot.²⁵² Apgalvot, ka jaunas tehnikas un aprīkojuma iepirkšana izslēgs traģēdijas nākotnē, nevar, taču to, ka tehnisko resursu izmantošanas robeža ir ļoti tuvu, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez pienācīgas uzmanības.

16.3. Pašlaik VUGD rīcībā ir 92 ugunsdzēsības depo ēkas, no kurām tikai divas atbilst visām mūsdienu prasībām.²⁵³ Šie depo atrodas Vidzemē: tie ir Cēsu (2014) un Valkas (2015) depo kompleksi, kas celti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Lielākā daļa no pārējiem 90 depo ir vāji aprīkoti un sliktā tehniskajā stāvoklī. Vairums (65%) glābēju depo ir uzbūvēti padomju okupācijas periodā, bet pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēti vai renovēti tikai 2 procenti VUGD ēku. Viena trešā daļa (33%) depo ēku uzbūvētas vēl pirms Otrā pasaules kara.²⁵⁴ Attālums starp šīm lielākoties vāji aprīkotajām un sliktā tehniskajā stāvoklī esošajām ēkām ir 30-50 kilometru, un tas nozīmē, ka glābēji notikuma vietā var ierasties novēloti, ja negadījums noticis tālu no depo. Tādējādi netiek nodrošināta Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumos Nr.61 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus"²⁵⁵ paredzēto normu izpilde, kuras nosaka, cik ilgā laikā glābējiem jāierodas notikuma vietā.²⁵⁶ Līdz ar to pastāv iespēja, ka iedzīvotāji var laikus nesaņemt palīdzību dažādos gadījumos (ugunsgrēki, avārijas u.c.) atbilstoši šajos noteikumos paredzētajam. Tas norāda uz apstākli, ka VUGD depo ēku daudzums ir nepietiekams un, valdībai veidojot budžetu, ir jāatrod finansējums plānveidīgai 15 depo ēku jaunbūvei (esošo vietā), 32 esošo depo rekonstrukcijai un 40 esošo depo renovācijai.²⁵⁷

16.4. Komisija ir saņēmusi informāciju, ka VUGD rīcībā ir liels skaits transportlīdzekļu (83 no tiem - 1984.gada ražojums un vecāki, 141 - ražoti laikā no 1984.gada līdz 1993.gadam, bet 162 - no 1994.gada līdz 2003.gadam),²⁵⁸kuru nolietojums pārsniedz Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" ²⁵⁹paredzēto transportlīdzekļu lietderīgas izmantošanas laiku - 10 gadus. Funkciju izpildei nepieciešamais speciālās transportlīdzekļu tehnikas vienību skaits (729 tehnikas²⁶⁰ vienības jeb 39,4%) ir neatbilstošs Ministru kabineta 2011.gada 21.jūlija noteikumos Nr.458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām" ²⁶¹noteiktajam skaitam (1850 tehnikas²⁶²vienībām). Situāciju labi ilustrē fakts, ka 2015.gada 9.aprīlī remontā atradās 62 VUGD tehnikas vienības.²⁶³ Jāpiezīmē, ka, izmantojot galvenokārt vecus transportlīdzekļus, tos nepieciešams bieži remontēt, tādējādi palielinot noslogojumu pārējiem transportlīdzekļiem, turklāt VUGD transportlīdzekļu ekspluatācijas laiks ir īsāks nekā administratīvajiem transportlīdzekļiem - tas ir paredzēts aptuveni pieciem gadiem, jo šie transportlīdzekļi tiek izmantoti 24 stundas diennaktī, veicot arī izbraukumus ārpus pilsētu teritorijām.²⁶⁴ Iekšlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajam finansējumam ilgtermiņa saistībām līdz 2018.gadam plāno tērēt 36 286 423 eiro speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, taču ar to iegādi netiks nodrošināts viss VUGD nepieciešamās speciālās tehnikas daudzums.²⁶⁵

16.5. Lai gan Iekšlietu ministrijas un VUGD pārstāvji Izmeklēšanas komisijai apgalvoja, ka VUGD kapacitāte, materiāltehniskais nodrošinājums un cilvēku resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu glābšanas darbu kvalitatīvu veikšanu,²⁶⁶ Komisija ir nākusi pie atzinuma, ka nepieciešams ne tikai steidzami atjaunot ugunsdzēsības depo ēkas, plānveidīgi iepirkt vai nomāt²⁶⁷jaunus, mūsdienu prasībām atbilstošus speciālos transportlīdzekļus, bet arī veicināt atbilstošu atalgojumu nozares darbiniekiem, kā arī celt darbinieku profesionālo kvalifikāciju.

16.6. Komisijas sēdēs iezīmējās arī problēma, kas saistīta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem. Glābšanas darbu laikā mediķu atrašanās bīstamajā zonā ir jautājums, kam pēc Zolitūdes traģēdijas tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Saskaņā ar normatīvajos aktos VUGD noteiktajām funkcijām un uzdevumiem šis dienests vada un veic glābšanas darbus, glābēji ir apmācīti un gatavi sniegt pirmo palīdzību, taču medicīniskās palīdzības sniegšana nav viņu kompetencē.²⁶⁸Komisija rosina Veselības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju izstrādāt vadlīnijas sadarbības stiprināšanai starp mediķiem un VUGD glābējiem, kā arī pārdomāt priekšlikumu, ka Zolitūdes traģēdijai līdzīgos gadījumos mediķi varētu, piemēram, instruēt glābējus medicīniskās palīdzības sniegšanā ar videokameru palīdzību.²⁶⁹

17. Traģēdijas ietekmē veiktie uzlabojumi ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos

17.1. Ir jāatzīst, ka gan Iekšlietu ministrija, gan VUGD ir ņēmuši vērā Zolitūdes traģēdijas sniegtās mācības un centušies stiprināt ugunsdrošības un civilās aizsardzības kapacitāti. Ir sagatavota virkne tiesību aktu projektu, kas sekmēs ugunsdrošības speciālistu izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanu, tiek strādāts pie iekšlietu nozares dienestu materiāltehniskās bāzes modernizēšanas, prevencijas pasākumiem ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī pie Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanas.²⁷⁰ Pašreizējais normatīvais regulējums noteic, ka katrā tirdzniecības objektā, kurā strādā vai kuru vienlaikus var apmeklēt 10 un vairāk cilvēku, ir jānotiek atbildīgo personu apmācībai ugunsdrošības jomā un darbinieku instruktāžai ugunsdrošības jautājumos.²⁷¹ Jaunais Ugunsdrošības noteikumu projekts²⁷² paredz, ka par ugunsdrošības apmācību atbildīgajai personai ir nepieciešama profesionālā izglītība ugunsdrošībā vai attiecīga apmācība ugunsdrošības jomā,²⁷³ kā arī tiek precizēts regulējums attiecībā uz evakuācijas ceļiem.²⁷⁴ Atskanot trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku, ikvienai personai saskaņā ar minēto projektu būs pienākums evakuēties no ēkas vai būves; ir papildinātas arī normas par drošības zīmju lietošanu un ugunsaizsardzības sistēmu uzturēšanu, tajās iekļauts aizliegums izmantot būves pretēji būvprojektā paredzētajam lietošanas veidam, noteikti apstākļi, kas pielīdzināmi nepieļaujamam riskam, un ietverta prasība dzīvojamās telpās izvietot autonomos dūmu detektorus.

17.2. Zolitūdes traģēdija ir veicinājusi arī jauna Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma projekta izstrādi.²⁷⁵ Salīdzinājumā ar līdzšinējo normatīvo regulējumu likumprojektā tiek paredzēta attiecīgo ministriju un pašvaldību konkrēta atbildība un loma katastrofu pārvaldīšanas koordinēšanā, tiek noteikti infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumi civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, kā arī paredzēts, ka civilās aizsardzības pasākumi jāplāno, pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātā iegūtajiem datiem.²⁷⁶

17.3. Institūciju sadarbības un koordinācijas jautājumi ārkārtējās situācijās ir atrunāti Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos atbilstoši iedalījumam trijos līmeņos (notikuma vieta, pašvaldības līmenis, valsts līmenis), kā arī civilās aizsardzības jomu reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos.²⁷⁷ Pašvaldību līmenī darbojas 71 civilās aizsardzības komisija, kuru loma ir tikai konsultatīva un koordinējoša, valsts līmenī ir izveidota Krīzes vadības padome, kuras loma tāpat ir konsultatīva un koordinējoša.²⁷⁸.

17.4. Papildus iepriekš minētajam katrā VUGD teritoriālās struktūrvienības pārziņas rajonā (turpmāk nodaļā - pārziņas rajons) ir izveidots specializētās tehnikas saraksts, kurā apkopota informācija par visu potenciāli pieejamo tehniku, tās raksturlielumiem un sniegta kontaktinformācija; saraksts ir pieejams VUGD un katrai konkrētā pārziņas rajonā esošajai civilās aizsardzības komisijai.²⁷⁹

17.5. Līdz Zolitūdes traģēdijai Valsts civilās aizsardzības plānā ēku sagrūšanas riski tika saistīti vienīgi ar zemestrīcēm. Pēc Traģēdijas ēku sabrukšanas riski ir nodalīti atsevišķi, esošajā Valsts civilās aizsardzības plānā nosakot detalizētāku rīcības modeli iesaistītajām institūcijām.²⁸⁰ Valsts civilās aizsardzības plāns papildināts arī ar jaunu (32.) pielikumu par ēku un būvju sabrukšanu, kurā noteikti preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi, par to atbildīgās institūcijas, darbu izpildītāji un pasākumu izpildes termiņi, ²⁸¹ko Komisija atzinīgi novērtē.

18. Vienotas agrīnās apziņošanas platformas ieviešana un civilās trauksmes sistēmas modernizēšana

18.1. Valstī pastāvot apdraudējumam, iedzīvotāji tiek brīdināti ar civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas palīdzību, izmantojot trauksmes sirēnas. Kopš šīs sistēmas izveidošanas tā ir tikai reizi izmantota 2005.gadā, kad bija reāls apdraudējums.²⁸² Jau 2013.gadā Krīzes vadības padomes sekretariāts sadarbībā ar VUGD un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS" pētīja apziņošanas sistēmas efektivitāti un nāca pie atzinuma, ka līdzšinējā apziņošanas sistēma ir jāuzlabo. Par to liecina apstāklis, ka 50 procenti iedzīvotāju bija dzirdējuši trauksmes sirēnas un tikai 65 procenti zināja, kā rīkoties ārkārtējās situācijās.²⁸³ Līdzšinējai trauksmes apziņošanas sistēmai ir vairāki būtiski trūkumi - ilgais sistēmas aktivizēšanas laiks (29 minūtes),²⁸⁴ radio un televīzijas darba laika ierobežojumi, regulāras apkopes un pārbaužu nepieciešamība, nepietiekamais pārklājums lauku teritorijās.²⁸⁵

18.2. Komisija aicina valdību modernizēt līdzšinējo apziņošanas sistēmu un ieviest šūnu apraides (cell broadcasting)²⁸⁶ sistēmu iedzīvotāju informēšanai ārkārtējos gadījumos, kā arī izdarīt nepieciešamos grozījumus Elektronisko sakaru likumā.²⁸⁷

19. Par nepieciešamību izstrādāt informatīvus un izglītojošus materiālus tirdzniecības darbinieku drošībai darba vietās

19.1. Zolitūdes traģēdija sabiedrības atmiņā visvairāk iespiedusies tieši ar lielo upuru un ievainojumus guvušo cilvēku skaitu. Starp 54 dzīvību zaudējušajiem bija arī četri Lielveikala darbinieki.²⁸⁸ Zolitūdes traģēdija parādīja, ka tirdzniecības darbinieki nav pietiekami informēti par drošības pasākumiem, kas veicami ārkārtējās situācijās,²⁸⁹ kā arī to, ka trūkst visaptverošu vadlīniju par darbinieka rīcību situācijās, kad darba vietā tiek apdraudēta viņa drošība un veselība.²⁹⁰ Tirdzniecības nozarē ir nodarbināti 20 procenti no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, pārējie 80 procenti regulāri izmanto šīs nozares uzņēmumu pakalpojumus. Tātad liels ir to iedzīvotāju skaits, kurus var skart negadījumi kādā tirdzniecības iestādē.²⁹¹

19.2. Krīzes vadības un civilās aizsardzības sistēmas nepilnību izvērtēšanai veltītajās Komisijas sēdēs tika aplūkots arī jautājums par publisku ēku īpašnieku, apsaimniekotāju un telpu nomnieku pienākumu un atbildību drošības risku gadījumā apturēt ēkas ekspluatāciju un, ja nepieciešams, veikt arī cilvēku evakuāciju. Komisija, pievienojoties Latvijas Tirgotāju asociācijas viedoklim, nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā vispārsaistošas vadlīnijas darbinieku rīcībai, saskaroties ar dzīvības un veselības apdraudējumu darba vietā.

19.3. Darbinieku drošība ārkārtējās situācijās nav tikai un vienīgi darba devēju atbildība. Ar izmaiņām civilās aizsardzības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos ir paredzēts uzlikt atbildību par drošības pasākumu neievērošanu arī indivīdam.²⁹² Tas cieši sasaistās ar nepieciešamību konkretizēt tirdzniecības darbinieku rīcību gadījumos, kad apdraudēta viņu drošība. Jautājums par tirdzniecības darbinieku drošību ārkārtējās situācijās Ministru kabineta noteikumos "Darba aizsardzības prasības darba vietā"²⁹³ nav normatīvi noregulēts. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē ir apstiprināts "Darba aizsardzības prakses standarts mazumtirdzniecības nozarei",²⁹⁴ kas izstrādāts ar mērķi atvieglot darba aizsardzības normatīvo aktu prasību piemērošanu un izpildi, un kurā ir apkopotas mazumtirdzniecības nozares darbiniekiem saistošas prasības, kā arī ar piemēriem skaidrota šo prasību piemērošana uzņēmumos, tai skaitā par rīcību ārkārtējās situācijās. Komisija iesaka tirdzniecības uzņēmumiem izmantot izstrādāto prakses standartu, rūpējoties par savu nodarbināto drošību un veselību darbavietās. Ņemot vērā, ka prakses standarts vairāk ir attiecināms uz darba aizsardzības speciālistiem, kuru uzdevums ir apmācīt un instruēt nodarbinātos par drošu darba veikšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī par rīcību ārkārtējos gadījumos, Komisija uzskata, ka būtu nepieciešami izglītojoši materiāli arī darbiniekiem. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāizstrādā informatīvi izglītojoši materiāli (piemēram, informatīvi plakāti, videopadomi) darbinieku rīcībai ārkārtējās situācijās, lai veicinātu darbinieku informētību par pareizu un drošu rīcību.²⁹⁵

20. Valsts un pašvaldību uzdevumi ārkārtējās situācijās

20.1. Komisijai, analizējot katastrofu pārvaldīšanu un koordinēšanu Zolitūdes traģēdijas kontekstā, aktualizējās jautājums par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību un kompetencēm ārkārtējās situācijās. Zolitūdes traģēdijas seku novēršana uzskatāmi parādīja, ka valsts institūcijām, VUGD un pašvaldībām nepieciešams sadarboties vietēja mēroga katastrofu²⁹⁶novēršanā. Zolitūdes gadījumā Rīgas dome aktīvi iesaistījās gan glābšanas darbos, piesaistot tiem nepieciešamo inženiertehniku - autoceltņus, frontālos iekrāvējus, universālo ekskavatoru, traktorus, kravas automašīnas, kā arī nosūtot uz notikuma vietu 46 pašvaldības policijas darbiniekus, gan sociālā atbalsta nodrošināšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem ar Rīgas domes Sociālā dienesta un Rīgas domes Labklājības departamenta starpniecību.²⁹⁷ Problēmas koordinācijas jomā ilustrē piemērs par autobusu norīkošanu uz Zolitūdes traģēdijas vietu, proti, vairākas amatpersonas sazinājās ar personu, kas bija atbildīga par autobusiem, izraisot neizpratni par patiesi nepieciešamo autobusu skaitu.²⁹⁸

20.2. Salīdzinājumā ar VUGD pilnvaru apjomu, pašvaldību uzdevumi ārkārtējās situācijās ir visai ierobežoti.²⁹⁹ Civilās aizsardzības jomā pašvaldības pilda tikai atbalsta funkciju³⁰⁰ un ir tieši pakļautas Ministru kabineta rīkojumiem un VUGD norādījumiem.³⁰¹ Pašreizējā normatīvajā regulējumā katastrofu un traģēdiju tiesiskie un organizatoriskie pamati ir atrunāti Civilās aizsardzības likumā. VUGD un pašvaldību sadarbība balstās uz civilās aizsardzības plānu, kuru individuāli izstrādā katra pašvaldība. Kā jau iepriekš minēts, pašvaldību līmenī darbojas 71 civilās aizsardzības komisija, kuru loma ir vien koordinējoša un konsultatīva, turklāt lielais komisiju skaits rada sadrumstalotību katastrofu pārvaldīšanas jomā³⁰² un pašreizējā situācijā visu pašvaldību finansiālās iespējas nav līdzvērtīgas. Komisija pievienojas VUGD viedoklim, ka būtu jāpārdomā pašvaldību civilās aizsardzības komisiju skaita samazināšana civilās aizsardzības resursu optimizācijas un kvalitātes celšanas nolūkā.³⁰³

20.3. Izvērtējusi civilās aizsardzības sistēmas nepilnības, kā arī uzklausījusi Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, Komisija nāca pie vairākiem secinājumiem ne vien attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas seku novēršanu, bet arī attiecībā uz jautājumiem par vietēja mēroga katastrofu pārvaldīšanu.³⁰⁴ Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības noteikt ārkārtēju situāciju savā administratīvajā teritorijā. Tādējādi gadījumos, kad ārkārtēja situācija nav izsludināta, pašvaldību uzdevumus regulējošie normatīvie akti neļauj pašvaldībām pielāgot savas darbības iedzīvotāju drošības, veselības, dzīvības un īpašuma aizsardzībai, situācijas operatīvam risinājumam un apdraudējuma seku novēršanai.³⁰⁵

20.4. Komisija uzskata, ka ir nepieciešams būtiski palielināt pašvaldību uzdevumus katastrofu seku novēršanas procesā, kā arī jāļauj pašvaldībām, ievērojot normatīvi izstrādātus katastrofu bīstamības pakāpju un paredzamo draudu līmeņa novērtēšanas kritērijus, noteikt īpašu tiesisko režīmu to administratīvajās teritorijās.³⁰⁶ Lai gan Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka pašvaldību tiesības katastrofas un tās draudu gadījumā pietiekami skaidri nosaka Civilās aizsardzības likums,³⁰⁷ Komisija rosina precizēt kompetenču sadalījumu un hierarhiju starp valsts un pašvaldību iestādēm, konkretizējot pašvaldību tiesības veikt operatīvos pasākumus ārkārtējās situācijās. Pašvaldībām būtu jāveido uzkrājumu fondi katastrofu seku likvidācijai, lai ārkārtējas situācijas pārvarēšanas dēļ nevajadzētu samazināt finansējumu to bērnudārziem, sociālajiem dienestiem u.c.³⁰⁸ Komisija atbalsta likumprojekta "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" normu, kas ļaus pašvaldībām piesaistīt privātpersonu resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai.³⁰⁹

20.5. Ņemot vērā iepriekš minēto, civilās aizsardzības jomas normatīvajā regulējumā būtu jāpaplašina pašvaldību uzdevumi:

20.5.1. likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" ³¹⁰ būtu jāpapildina ar atsevišķu sadaļu par pašvaldību kompetencēm, palielinot to pilnvaras civilās aizsardzības jomā. Pašreizējā redakcijā likumprojekts paredz pašvaldības domei tiesības vērsties pie Ministru prezidenta ar lūgumu pārņemt vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanu;³¹¹

20.5.2. likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" būtu jāpapildina ar normām par iespējamiem izņēmuma gadījumiem, kuros pašvaldību civilās aizsardzības komisijas būtu tiesīgas pašas lemt par īpaša tiesiskā režīma noteikšanu savā teritorijā katastrofu gadījumā, kā arī par nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus no katastrofu apdraudētajām vai skartajām teritorijām, veicot iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu,³¹² un par koordinētas piespiedu evakuācijas īstenošanas kārtību.

21. Apsardzes darbinieku apmācības un sertifikācijas kārtības uzlabošanas nepieciešamība

21.1. Traģēdijas brīdī Lielveikalā atradās trīs par apsargiem uzskatīti darbinieki, no kuriem viens bija saņēmis apsarga sertifikātu un bija norādīts iekšējās drošības dienesta darbinieku sarakstā, bet divi darbinieki bija pieņemti darbā par ēkas un teritorijas uzraugiem.³¹³ Bažas par apsardzes darbinieku profesionālo sagatavotību ārkārtējām situācijām, kas izskanēja pēc Zolitūdes traģēdijas,³¹⁴ bija saistītas ar apstākli, ka apsargi īsi pirms Traģēdijas neevakuēja cilvēkus no Lielveikala pēc trauksmes signāla (balss izziņošanas sistēmas) atskanēšanas. Komisija izvērtēja šo apsardzes darbinieku rīcību, kā arī iedziļinājās apsardzes darbinieku apmācības procesa un sertifikācijas efektivitātē.

21.2. Apsardzes darbinieka darbības tiesiskais pamats ir Apsardzes darbības likums,³¹⁵ kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi",³¹⁶ Ministru kabineta noteikumu Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" 5.13.4.grupa "5414 Apsardzes darbinieki".³¹⁷ Apsardzes darbības likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka personai, kura vēlas iegūt apsardzes darbinieka kvalifikāciju, ir jāapgūst izglītības programma, kas izstrādāta, balstoties uz profesijas standartu. Sertifikātu apsardzes darbībai iegūst Valsts policijā, kur pretendentam jānokārto praktisko iemaņu kvalifikācijas pārbaudījums.³¹⁸ Uz pretendentu nedrīkst attiekties apsardzes sertifikāta izsniegšanas ierobežojumi.³¹⁹ Likuma pārejas noteikumos atrunāta kārtība, kādā izsniedzami apsardzes sertifikāti līdz 2017.gada 1.jūlijam, kad spēkā stāsies apsarga profesijas standarts.³²⁰

21.3. Izvērtējot likumā noteiktās apsardzes darbinieka darbības ārkārtējās situācijās, atskanot trauksmes signālam, Komisija nonākusi pie secinājuma, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums apsarga pienākumos šādas pilnvaras ārkārtējās situācijās nenosaka.³²¹ Pamatā apsarga darbību apjoms ir noteikts tikai apsargājamā objekta iekšējās kārtības noteikumos.³²²

21.4. Traģēdijas laikā Lielveikala apsardzi nodrošināja tā iekšējās drošības dienests. Visi šā dienesta darbinieki bija saņēmuši apsardzes sertifikātus.³²³ Apsardzes darbības likums regulē gan apsardzes komersantu (kas tiek nodarbināti uz atsevišķa līguma pamata kā ārpakalpojumu sniedzēji), gan iekšējās drošības dienestu (kas ir uzņēmuma iekšienē izveidota struktūrvienība, kuras darbinieki papildus sava izveidotāja objekta apsardzes funkcijām nereti veic arī informācijas apstrādi, darbinieku pārkāpumu fiksēšanu un izmeklēšanu) rīcību. Papildus Komisija rosina valdību noteikt kopējas prasības likumā definētajiem apsardzes veidiem (fiziskā, tehniskā, inkasācijas apsardze)³²⁴neatkarīgi no tā, vai šos apsardzes veidus īsteno apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, kā arī specifiskas prasības abu apsardzes veidu īstenotājiem tiem attiecīgi veltītajās likuma nodaļās.

21.5. Komisijas sēdēs tika apspriestas ar apsarga kvalifikācijas piešķiršanas kārtību saistītās problēmas, proti, tas, ka apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumā galvenais uzsvars tiek likts uz uzbrukuma atvairīšanas un aizturēšanas taktiku, bet tas nozīmē, ka līdzšinējā sertifikācijas sistēma ir nelietderīga, jo tā ir vien formāla un objektīvi neatspoguļo personāla sagatavotību amata pienākumu veikšanai.³²⁵ Lai gan apmācība sniedz zināšanas par apsardzes darbības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, apsardzes objektu veidiem, apsardzes darba organizāciju, apsardzes tehniskajām sistēmām u.c., tomēr neatkarīgi no mācību programmas apsardzes darbiniekam ir nepieciešama papildu apmācība tieši apsargājamā objektā.

21.6. Jau pašlaik darba tirgū ir radusies situācija, kad komersanti ne vienmēr var pieņemt darbā sertificētus apsardzes darbiniekus,³²⁶ uz ko norāda arī Valsts policijas veiktās pārbaudes 30 tirdzniecības centros, kuros no 112 apsardzes komersantu darbiniekiem apsardzes sertifikātu nebija 42 personām.³²⁷ Darba devējam ir papildus jāveic apsardzes darbinieku instruktāža par konkrētā apsargājamā objekta specifiku. Tāpēc policija un Iekšlietu ministrija norāda uz to, ka būtu jāatvieglo apsardzes sertifikātu saņemšanas kārtība vienkāršāko apsardzes pienākumu veicējiem, lai nodrošinātu nozarē nodarbinātos ar vismaz minimālu normatīvo aktu zināšanu apjomu un novērstu situāciju, kad komersanti dod priekšroku kandidātiem bez sertifikātiem.³²⁸ Komisijas sēdēs izskanējušais priekšlikums ieviest apsardzes sertifikātu gradāciju novestu pie tā, ka galvenokārt tiktu nodarbinātas personas, kuras atbilstu minimālajam profesijas standartam, turklāt būtu jāveic arī pašu apsardzes objektu gradācija.³²⁹

21.7. Komisija pievienojas tiesībsarga paustajam viedoklim, ka normatīvā līmenī ir jānosaka skaidra un vienveidīga apsargu rīcība trauksmes gadījumā sabiedriskās (publiskās) telpās, kur atrodas cilvēki, un apsargu obligāts pienākums būtu nekavējoties veikt cilvēku evakuāciju.³³⁰ Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās sabiedriskās (publiskās) telpās, piemēram, nelielā veikalā, kafejnīcā, frizētavā, ražošanas objektā u.tml., var nebūt apsardzes darbinieka un par darbinieku drošību un evakuācijas prasību ievērošanu atbild darba drošības speciālists, kā arī Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" paredzētajā kārtībā zemesgabala vai ēkas īpašnieks vai tā nomnieks (lietotājs), ja tas paredzēts līgumā.³³¹ Normatīvie akti nevar uzlikt uzņēmumam pienākumu algot apsardzes darbinieku vai noteikt evakuācijas veikšanai nepieciešamo apsardzes darbinieku skaitu, šādās situācijās par darbinieku drošību atbild paši darba devēji.³³²Izmeklēšanas komisija atbalsta Iekšlietu ministrijas pausto viedokli un secina, ka būtu jāapsver iespēja Darba aizsardzības likumā paredzēt darba devēja pienākumu nodrošināt ne tikai nodarbināto, bet arī citu objektā esošo cilvēku evakuācijas pasākumus.³³³

21.7.1. Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būtu jāiesaistās programmas "Apsardzes darbs" sadaļas "Apsardzes darbinieka rīcība ārkārtējās situācijās" satura pilnveidē.³³⁴

21.7.2. Lai nodrošinātu apsarga profesijas kvalifikācijas piešķiršanu pēc vienotiem principiem līdz apsarga profesijas standarta ieviešanai 2017.gadā, Valsts policijai, uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, būtu jāizstrādā profesionālās pilnveides programmas "Apsardzes darbs" paraugprogramma un topošajam profesiju standarta saturam atbilstoši kvalifikācijas pārbaudījuma jautājumi.³³⁵

21.7.3. Valdībai būtu jāizvērtē iespēja, ka arī pēc apsarga standarta spēkā stāšanās joprojām pastāvētu gan profesionālās pilnveides programma, gan augstākās izglītības programma un vienlaikus tiktu palielināta darba devēju atbildība par savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā tas ir citviet Eiropā.

22. Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamība

22.1. Sabiedrības un indivīdu turpmākai drošībai ir svarīgi, lai ikviens, kurš pamanījis nākotnē iespējamu būtisku sabiedrisku apdraudējumu, par to informē atbildīgās iestādes un amatpersonas. Minētā iemesla sakarā Komisijas sēdēs, apspriežot civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, tika diskutēts arī par problēmām, kas saistītas ar nepieciešamību ieviest trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmu.

22.2. Par pārkāpumiem būvniecībā šobrīd ikviens var ziņot Valsts kancelejas un Ekonomikas ministrijas sadarbības rezultātā tapušajā mājaslapā www.mazaksslogs.gov.lv sadaļā "Ziņo par pārkāpumiem būvniecībā". Ziņojuma anonimitāte tiek nodrošināta.³³⁶ Šādi ziņojumi jau ir palīdzējuši konstatēt atsevišķu būvju nedrošuma pazīmes, kā arī atklāt vairākus patvaļīgas būvniecības gadījumus.³³⁷ Jāatzīmē, ka, lai gan atbildīgajām iestādēm ir pienākums nodrošināt par pārkāpumiem ziņojušās personas anonimitāti, kriminālprocesa uzsākšanas pamats nevar būt tikai anonīma informācija.³³⁸ Krimināllikuma 157.pants paredz atbildību arī par apzināti nepatiesiem citas personas apkaunojošiem izdomājumiem.

22.3. Izvērtējot sabiedriskā labuma biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" priekšlikumus³³⁹ par nepieciešamību normatīvi regulēt trauksmes celšanas gadījumus dažādās jomās un ieviest atsevišķu likumu trauksmes cēlēju aizsardzībai, Komisija, uzklausījusi arī pašvaldību un atbildīgo institūciju viedokli, secināja:

22.3.1. ar trauksmes celšanu starptautiski tiek saprasta informācijas atklāšana par tādiem iespējamiem tiesību normu un ētikas principu pārkāpumiem institūcijās un valsts, pašvaldību vai privātos uzņēmumos, kas nodara kaitējumu kādai sabiedrības grupai vai sabiedrībai kopumā.³⁴⁰ Pašreizējā iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtība ir atrunāta Iesniegumu likumā,³⁴¹ Informācijas atklātības likumā,³⁴² Darba likumā,³⁴³ Tiesībsarga likumā,³⁴⁴ Būvniecības likumā, Fizisko personu datu aizsardzības likumā³⁴⁵ u.c. Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēma nav attiecināma uz militāro jomu, kur ziņošana subordinācijas kārtībā ir pienākums, nevis tiesība.³⁴⁶ Šā gada 20.janvārī Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, KNAB un biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" parakstīja četrpusēju memorandu par trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidi, paredzot līdz gada beigām izstrādāt likumprojektu šāda mehānisma izveidei;³⁴⁷

22.3.2. izvērtējusi pašvaldību viedokli attiecībā uz trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības pastiprināšanu, Komisija pievienojās apgalvojumam, ka līdzšinējais normatīvais regulējums pietiekami skaidri nodala iestāžu kompetences un atsevišķs likums nav nepieciešams.³⁴⁸ Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka visbiežāk tiek saņemtas sūdzības, kas saistītas ar blakusesošo nekustamo īpašumu īpašnieku savstarpēju izrēķināšanos, nevis ar būvniecības jomas drošības jautājumiem.³⁴⁹ Visai bieži atbildīgo iestāžu pārbaužu rezultāti tiek izmantoti, lai panāktu sev vēlamo rezultātu;³⁵⁰

22.3.3. trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmai vajadzētu būt centralizētai, ziņojumu pieņemšanai un izskatīšanai varētu izveidot atsevišķu institūciju.³⁵¹ Sistēmai būtu jāaizsargā gan privātās, gan publiskās personas, turklāt jāizvērtē iespēja amatpersonu iesniegumus vērtēt atsevišķi, paātrinātā kārtībā, jo iesaistīto amatpersonu sniegtā informācija nereti ir pamats sistēmisku pārkāpumu atklāšanai;³⁵²

22.3.4. jāpalielina Būvniecības biroja pilnvaras atbilstoši Būvniecības likuma 2.pantā ietvertajam mērķim, uzliekot Būvniecības birojam par pienākumu ne tikai pēc būtības izvērtēt iesniegumus par pārkāpumiem būvniecības jomā, bet arī konstatēto normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā atcelt vai atzīt pieņemto lēmumu par prettiesisku, uzlikt būvvaldei par pienākumu izskatīt administratīvo lietu no jauna vai lūgt būvvaldi novērst pārkāpumus;³⁵³

22.3.5. valsts iestādēs būtu jānodrošina "vienas pieturas princips", lai personai, ziņojot par pārkāpumiem, informācija būtu jānodod tikai vienu reizi, bet iestādēm sadarbības rezultātā jāveic informācijas tālāka izvērtēšana un jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, lai novērstu birokrātisko "futbolu", kad iedzīvotāja zvans tiek pāradresēts vairākiem saņēmējiem, radot papildu slogu pašai privātpersonai;³⁵⁴

22.3.6. neatkarīgi no likumprojekta par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību virzības būtu jāparedz droši un konfidenciāli ziņošanas kanāli, jāpilnveido ar trauksmes celšanas gadījumiem saistīto datu uzkrāšanas sistēma, jāparedz, kas segs nepamatotas rīcības gadījumā radušos zaudējumus, ar normatīvu regulējumu jānosaka institūcijas, kurās trauksmes cēlēji var vērsties, kā arī skaidri jāparedz iesniegumu izskatīšanas kārtība tajās, ja nepieciešams, nodrošinot valsts juridisko palīdzību trauksmes cēlējam gan tiesā, gan ārpus tās.³⁵⁵Papildus iepriekš minētajam būtu jāveic sabiedrības informēšana par iespējām droši iesniegt informāciju,³⁵⁶kā arī jāizvērtē, vai minētās sistēmas ieviešana būtiski nepalielinās slogu atbildīgajām iestādēm,³⁵⁷ - tādā gadījumā būtu jāpalielina resursi atbildīgajām iestādēm šādas sistēmas funkciju pilnīgai nodrošināšanai.

D. Traģēdijas seku novēršana

23. Ar Traģēdijā cietušajiem saistītie sociālās nodrošināšanas jautājumi

23.1. Jau nākamajā dienā pēc Traģēdijas - 2013.gada 22.novembrī - tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde "Par situāciju saistībā ar traģēdiju tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā un veicamajiem pasākumiem traģēdijas seku novēršanai", kurā atbildīgajām ministrijām tika doti uzdevumi un norādījumi Traģēdijas seku novēršanai un palīdzības sniegšanai Traģēdijā cietušajām personām.³⁵⁸ Pirmajos mēnešos pēc Traģēdijas valdība izvairījās no kontaktēšanās ar bojāgājušo ģimenēm un ievainotajiem,³⁵⁹ tomēr, pēc cietušo atklātas vēstules publicēšanas masu informācijas līdzekļos, un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas personīgās iniciatīvas laika posmā no 2014.gada 11.marta līdz 2015.gada 26.martam Ministru kabinets ir sanācis uz piecām sēdēm³⁶⁰ un veicis virkni pasākumu,³⁶¹ lai nodrošinātu cietušajiem atbalstu, sniegtu informāciju, sociālo palīdzību un izsniegtu pabalstus un kompensācijas.³⁶² Turklāt tika izdarīti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz sociālajiem pabalstiem amatpersonām un būvniecību, sagatavoti vairāki tiesību aktu projekti saistībā ar ugunsdrošības un civilās aizsardzības kapacitātes stiprināšanu, kā arī pieņemti tiesību akti darba aizsardzības jomā, iniciēti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā,³⁶³ Valsts sociālo pabalstu likumā,³⁶⁴ kā arī izstrādāts Psihologu likuma projekts.³⁶⁵

23.2. Valsts finansiālais ieguldījums Traģēdijas seku novēršanā laika posmā no 2013.gada 21.novembra līdz 2014.gada 1.oktobrim kopā ir aptuveni 4,2 miljoni eiro. Savukārt labdarības organizācijā "Ziedot.lv" līdz 2014.gada 10.jūlijam cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem tika saziedoti 1 462 131,48 eiro.³⁶⁶ Ievērojami līdzekļi tika saziedoti arī citu Latvijā reģistrēto sabiedriskā labuma organizāciju kontos, kā arī Rīgas domes speciāli izveidotajā kontā. Traģēdijā cietušajiem ziedoja arī Latvijas Pareizticīgā Baznīca.³⁶⁷ Valsts kontroles revīzijas dati tomēr parāda, ka ne visi līdzekļi, kas tika piešķirti ministrijām Traģēdijas seku likvidēšanai, ir pareizi un lietderīgi izlietoti.³⁶⁸

23.3. Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšana ir iezīmējusi nepieciešamību domāt par sociālās palīdzības (cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem) sniegšanas koordināciju jau ar pirmajām katastrofas stundām. Palīdzības sniegšanā iesaistīto pušu savstarpējās koordinācijas trūkums radīja nesamērīgu līdzekļu un palīdzības sadalījumu, jo bija cietušie, kuri vienlaikus saņēma palīdzību no vairākām nevalstiskajām organizācijām, un bija tādi, kuriem palīdzība netika sniegta, jo atbildīgajiem dienestiem nebija informācijas par viņiem.

23.4. Traģēdija atklāja arī patiesību, ka valstī nav skaidru vadlīniju, kā sniedzama sociālā palīdzība cietušajiem un kurš konkrēti par to ir atbildīgs. Šeit atzinīgi jānovērtē iedzīvotāju pašorganizēšanās, kas ir operatīvākais veids palīdzības sniegšanai situācijās, kad valstij nav skaidru vadlīniju cietušo atbalstam vai ārkārtas finansējuma sadalei. Īpaši jāuzteic fonds "Ziedot.lv" un citas nevalstiskās organizācijas (biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" un "Skalbes", Resursu centrs "Marta", Latvijas Samariešu apvienība), kuras prasmīgi iesaistīja iedzīvotājus līdzdarboties Traģēdijas seku novēršanā. Traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem atbalstu sniedza ne vien nevalstiskās organizācijas, brīvprātīgie un mediķi, bet arī Nacionālo bruņoto spēku un dažādu konfesiju kapelāni, visā Latvijā tika rīkoti dievkalpojumi un piemiņas brīži, garīgo atbalstu varēja saņemt gan notikuma vietā, gan slimnīcā, gan sērojošo mājās.³⁶⁹ Tāpat Zolitūdes traģēdija atklāja Latvijas iedzīvotāju spēju apvienoties savu tiesību un interešu aizsardzībai - biedrība "Zolitūde 21.11." ir pirmais šāds precedents Austrumeiropā. Skandināvijā līdzīga biedrība tika izveidota Norvēģijā pēc A. Breivīka traģiskā terorakta.³⁷⁰ Kā neveiksmīgs vērtējams sabiedriskās izmeklēšanas komisijas darbs. Tā beidza savu pastāvēšanu neilgi pēc nodibināšanas, tādēļ jo būtiskāka ir valsts koordinējošā loma sabiedrisko organizāciju darbā, lai to sniegtā palīdzība ne tikai nepārklātos, bet arī lai šādas organizācijas, neizprotot palīdzības sniegšanas mehānismus valstī, netraucētu darbu citām organizācijām, kuras sadarbojas ar valsti.³⁷¹ Zolitūdes traģēdijas gadījumā - pretstatā traģēdijai Talsos - pateicoties tieši nevalstisko organizāciju darbībai un sabiedrības spējai pašorganizēties, uzreiz tika sniegts atbalsts cietušajiem un viņu tuviniekiem, savukārt Talsu gadījumā tiesvedība par zaudējumu atlīdzību un morālā kaitējuma piedziņu turpinājās līdz pat 2013.gadam³⁷² un valsts piešķīra līdzekļus vairāku kompensāciju izmaksai tikai no 2014.gada budžeta.³⁷³ Izvērtējot Zolitūdes traģēdijas sniegtās mācības, Komisija ierosina Uzņēmumu reģistram nodrošināt un Valsts kancelejai koordinēt metodoloģisko palīdzību arī Talsu traģēdijā cietušo biedrības izveidošanai.

23.5. Komisija secina, ka jāveic būtiski uzlabojumi ārkārtēju situāciju un krīžu pārvarēšanā iesaistīto medicīnisko dienestu darbību regulējošos normatīvajos aktos, jāizveido regulējums attiecībā uz psihologu (kuri saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu nav iekļauti ārstniecības atbalsta personu reģistrā³⁷⁴) darbību un atbalsta sniegšanu cietušajiem, nosakot ne tikai atbalsta sniegšanas pienākumu, bet arī termiņus, kādos un cik ilgi palīdzība sniedzama. Jāuzlabo mediķu un psihologu apmācība un gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās, jo, piemēram, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperti pēdējo piecu gadu laikā nav piedalījušies mācībās par tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanas un nodrošināšanas taktiku un sadarbību ar citiem dienestiem ārkārtējās situācijās ar lielu bojāgājušo skaitu,³⁷⁵ tomēr Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperti ir uzkrājuši pieredzi, veicot tiesu medicīniskās ekspertīzes ikdienas nelaimes gadījumos, tai skaitā dažās ar lielu upuru skaitu, piem., Talsu traģēdijā, ugunsgrēkā "Reģu" pansionātā, ceļu satiksmes negadījumos, u.c. Centrā rīcībā ir nolietots aprīkojums un nepietiekoša tehniskā bāze. Ņemot vērā iespējamību, ka masu katastrofu gadījumos bojāgājušiem varētu būt dažādas kombinētas traumas, t.sk. arī šauti ievainojumi un sprādzienu traumas, kuru izmeklēšanai ir nepieciešams izmantot radioloģiskās izmeklēšanas metodes, nepieciešams iegādāties radioloģiskai izmeklēšanai nepieciešamo iekārtas, lai samazinātu mirušo personu tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanai nepieciešamo laiku. ³⁷⁶ Autopsiju zālēs steidzami nepieciešams remonts un renovācija. Komisija rosina Veselības ministriju izstrādāt valsts mēroga plānu medicīniskās un krīžu situācijas nepieciešamās palīdzības sniegšanai emocionāli traumējošu notikumu un katastrofu gadījumos dažāda apjoma cietušo grupām, kā arī izveidot to kompetento krīžu speciālistu sarakstu, kuri varētu sniegt nepieciešamo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību cietušajiem ne tikai galvaspilsētā, bet arī ārpus tās.³⁷⁷ Izstrādātajā plānā būtu paredzēts organizēt un koordinēt nepieciešamo ārstu - psihoterapeitu un pārējo palīdzības sniegšanā iesaistīto speciālistu, t.sk. psihologu, skaitu un loku. Komisija atzinīgi novērtē, ka Latvijas ārstu biedrība ir iniciējusi un šobrīd tiek izstrādāts "Psihiskās veselības likums", kura viens no mērķiem ir tādas kārtības noteikšana, kādā iedzīvotājs var saņemt pieejamu un kvalitatīvu psihiskās veselības aprūpi.

23.6. Komisija pievienojas fonda "Ziedot.lv" un biedrības "Zolitūde 21.11." viedoklim, ka valsts vai pašvaldību iestādēm būtu jāuzņemas koordinējošā loma ārkārtējās situācijās, cieši sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem sabiedrības locekļiem, lai novērstu sociālās palīdzības nesniegšanu vai tās pārklāšanos.³⁷⁸ Zolitūdes traģēdijas seku novēršanas un sociālās palīdzības sniegšanas kontekstā notika cieša vairāku valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbība. Komisijas sēdēs tika runāts par grūtībām, ar kādām saskārās atbildīgās institūcijas, organizējot darbu atbilstoši personas datu aizsardzības noteikumiem.³⁷⁹ Tieslietu ministrijai, piesaistot Pārresoru koordinācijas centru, būtu jāveic normatīvajos aktos paredzētās personas datu aizsardzības prasību pielāgošana ārkārtēju situāciju vajadzībām.

23.7. Izvērtējot valsts un pašvaldību sniegto finansiālo atbalstu, ir jānošķir divi aspekti: sākotnējā Rīgas domes piešķirtā palīdzība cietušajiem pabalsta veidā un kompensācijas bojāgājušo ģimenēm un pabalsti smagāk cietušajiem. Lai gan atzinīgi novērtējama valsts sniegtā palīdzība gan cietušajiem, gan viņu tuviniekiem, būtu jāizvērtē šāda pabalstu sniegšanas precedenta ietekme uz kompensācijām bojāgājušo ģimenes locekļiem negadījumos arī ārpus šādas daudzskaitlīgas traģēdijas konteksta. Būtu nepieciešams konkrēts normatīvais regulējums, kas noteiktu gadījumus un apmērus, kad un kādos iedzīvotājiem būtu tiesības pretendēt uz pabalstiem un sociālo palīdzību no valsts.

23.8. Visbeidzot, būtu jānosaka principi, pēc kuriem citas sabiedrības grupas, piemēram, Talsu traģēdijā cietušie, varētu pretendēt uz tādiem nodokļu atvieglojumiem, kādi ir paredzēti Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 109.panta grozījumiem.³⁸⁰

24. Seku pārvaldībā iesaistīto dienestu un organizāciju norādītās problēmsituācijas, kuras nepieciešams risināt valstiski

24.1. Iepriekšējā nodaļā aplūkotie sociālās nodrošināšanas jautājumi un 23.3.punktā ieskicētā nepieciešamība stiprināt krīžu pārvaldīšanas koordināciju izcēla nepieciešamību padziļināti vērtēt arī valstiski risināmos dienestu un organizāciju sadarbības jautājumus. Saskaņā ar ekspertīzes iestādes sniegtajām ziņām Valsts policija atbilstoši savai kompetencei veica koordinatora uzdevumus un organizēja bojāgājušo atpazīšanu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra telpās Nacionālo bruņoto spēku un brīvprātīgo psihologu klātbūtnē. Nav neviena normatīvā akta, kas reglamentētu psihologu pieaicināšanu palīdzības sniegšanai tuviniekiem bojāgājušo atpazīšanas procedūras laikā vai pēc tās. Komisijas ieskatā ir nepieciešams jauns normatīvais regulējums vai metodiskas rekomendācijas psihologu pieaicināšanai katastrofu gadījumos.

24.2. Komisija atbalsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra priekšlikumu izveidot ārkārtējās situācijās piesaistāmo kompetento speciālistu sarakstus un organizēt speciālistu apmācību, iespējams, uz sadarbības līgumu pamata, līgumos atrunājot sadarbības noteikumus un speciālistu piesaistīšanas iespējas, ja tas ir nepieciešams.³⁸¹ Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra veidojamās psiholoģiskā atbalsta vienības palīdzības sniegšanai nav apmācītas un sagatavotas, jo līdzekļi šādu speciālistu sagatavošanai nav piešķirti.

24.3. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika pēc savas iniciatīvas iesaistījās palīdzības sniegšanā Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Ne Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika, ne Latvijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācija pēc Zolitūdes traģēdijas netika iesaistītas katastrofu seku likvidācijas pārvaldīšanas analīzē un priekšlikumu sniegšanā konstatēto nepilnību novēršanai un rīcības uzlabošanai.³⁸²

24.4. Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" uz līguma pamata ar Rīgas domes Labklājības departamentu iesaistījās Traģēdijas seku likvidēšanā, bet paša centra darbs lielā mērā balstās uz brīvprātības principu. Ārkārtējās situācijās šim centram ir iespēja piesaistīt atbilstoši sagatavotus brīvprātīgos speciālistus. Psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta sniegšana cietušajiem notikuma vietā ir specifisku darbību joma, kas ir psihoterapeitu un psihologu kompetencē, proti, tādu speciālistu kompetencē, kuri ir ieguvuši papildu izglītību krīžu pārvarēšanā un apguvuši atbilstošās darba metodes. Komisija secina, ka psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai krīzes situācijās ir jāpiesaista atbilstoši sagatavoti psihologi. Kā norādījis Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", būtu jāizveido normatīvais regulējums un/vai vadlīnijas, rekomendācijas, kas noteiktu kārtību, kādā un kad tiek pieaicināti psihologi gadījumos, kad tiek veikta bojāgājušo identifikācija.³⁸³

Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem psihologa pakalpojums nav sociāls pakalpojums, līdz ar to rehabilitācijas periodā šo pakalpojumu nevar apmaksāt no budžeta līdzekļiem. Iedzīvotāju veselības aprūpe ir ārsta, ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personas kompetencē. Pārējie resursi, to skaitā psihologi, tiek piesaistīti atbilstoši nepieciešamībai.

Pašlaik Saeimā tiek izskatīts likumprojekts "Psihologu likums", kas nostiprinās psihologu profesionālās darbības regulējumu valstī, bet Veselības ministrija gatavo iesniegšanai Saeimā likumprojektu "Psihiskās veselības likums". Komisija aicina valdību pievērst uzmanību jautājumam par situācijas risināšanu tajās pašvaldībās, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt psiholoģisko palīdzību ārkārtējās situācijās ar lielu cietušo skaitu, un izveidot centralizētu palīdzības sniegšanas sistēmu katastrofu gadījumos ar lielu cietušo skaitu. Minētie likumi novērsīs Traģēdijas seku likvidācijas laikā identificētās problēmas un domstarpības psiholoģiskās palīdzības organizēšanā, sniegšanā un speciālistu sagatavošanā, kā arī darbojoties krīzes situācijās.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt attiecīgajai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.³⁸⁴ Saskaņā ar šo likumu pat Zolitūdes katastrofā cietusī persona, kuras dzīvesvieta nav Rīga, bet kurai nepieciešama sociālā palīdzība, jo, iespējams, somiņa ar naudu un dokumentiem ir palikusi zem drupām, no Rīgas domes to likumīgi nedrīkst saņemt, kaut arī nelaime ir notikusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šādas absurdas situācijas, kurās cietušajiem netiek sniegta sociālā palīdzība katastrofas brīdī, ir jānovērš.

Turklāt valstī nepieciešams izveidot vienotu rehabilitācijas sistēmu ārkārtējās situācijas pārvaldīšanā iesaistītajiem glābējiem, palīdzības un atbalsta sniedzējiem neatkarīgi no šo cilvēku resoriskās pakļautības.

24.5. Komisija iepazinās ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas iesniegto prezentāciju, kurā tika vērsta uzmanība uz ārstniecības iestādes konstatētajiem iekšējiem un ārējiem apgrūtinājumiem un neskaidrībām, tai skaitā uz informācijas apmaiņu starp institūcijām un to, cik ātri jāsniedz informācija par cietušajiem, kas un kādā formā drīkst sniegt informāciju par cietušajām personām, to personas datiem, diagnozi un stāvokli.

24.5.1. Komisija secina, ka valstī nav vienotas prakses un reglamentācijas attiecībā uz informācijas sniegšanas/nesniegšanas kārtību ārkārtējās situācijās (to skaitā dažāda veida katastrofu un sevišķi bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos). Sakarā ar to, ka nav viennozīmīgas izpratnes par publiskas informācijas sniegšanu par cilvēku upuriem un cietušajiem, ir nepieciešams noteikt, kam, kādā apmērā un kādā veidā tā ir sniedzama, tādēļ likumdošanas aktos ir jāizdara korekcijas attiecībā uz informācijas sniegšanas kārtību, iespējams, pieņemot īpašu likumu vai arī noteikumus par kārtību, kādā sabiedrībai savlaicīgi tiek paziņots par cilvēku upuriem. Piemēram, pat ikdienā zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai noskaidrotu, uz kuru slimnīcu nogādāts konkrētais zināmais tuvinieks, minētais dienests šādu informāciju nesniedz, taču norāda, ka jāzvana uz slimnīcām. Zvanot uz slimnīcām, kamēr tiek atrasta īstā, paiet ilgs laiks, līdz kāda slimnīca apstiprina informāciju par šajā slimnīcā ievietoto pacientu.

24.5.2. Zolitūdes traģēdijas seku novēršanas kontekstā atklājušās arī ar operatīvo ārējo informāciju un tās apmaiņu saistītas problēmas:

- pirmā informācija par notikumu tika iegūta no plašsaziņas līdzekļiem, tikai pēc tam sekoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas vecākā dežūrārsta informācija;

- nebija skaidrs, kas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgā kontaktpersona;

- netika saņemta informācija no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (vai citām atbildīgajām pārvaldības institūcijām) par to, ka cietušo vairs nebūs.³⁸⁵

24.5.3. Līdz ar to Komisija atkārtoti uzsver, ka nepieciešams būtiski uzlabot savstarpējo komunikāciju, operatīvu informācijas apkopošanu un tās apriti starp katastrofu pārvaldībā iesaistītajiem dienestiem, institūcijām un organizācijām tālākai vienotai komunikācijai ar presi un sabiedrību. Zolitūdes traģēdijas laikā iedzīvotāji un arī institūciju pārstāvji savlaicīgāku objektīvu un analizētu informāciju regulāri ieguva no plašsaziņas līdzekļiem - televīzijas, radio un ziņu portāliem, nevis no glābšanas dienestu un pašvaldības pilnvaroto pārstāvju sniegtajiem paziņojumiem. Nepietiekamā skaitā izveidotie dienestu informatīvie tālruņi bija pārslogoti, lielu zvanu plūsmu pieņemšanai tehnoloģiski nenodrošināti, tādēļ grūti sazvanāmi. Iedzīvotāji jau Zolitūdes seku likvidēšanas laikā aktīvi iesaistījās diskusijās, apmainījās ar informāciju par katastrofu un tās sekām, izmantojot sociālos tīklus atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, un izteica priekšlikumus konstatēto un fiksēto trūkumu novēršanai.

Rīgas dome pēc notikušās Zolitūdes traģēdijas nesasauca Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisiju, netika paziņoti arī komisijas locekļi. Neraugoties uz to, ka bija notikusi katastrofa ar smagām sekām, Civilās aizsardzības komisijas sēdes arī turpmāk netika rīkotas. Šai komisijai normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus fragmentāri un pēc pašu iniciatīvas veica atsevišķas domes amatpersonas un dienestu pārstāvji. Pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas locekļu apmācība pirms Zolitūdes traģēdijas nebija organizēta un veikta. Tagad VUGD regulāri veic šādu apmācību, un Izmeklēšanas komisija to atzinīgi novērtē.

24.6. Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk nodaļā - NMPD) uzklausīšanas (kā arī pēc Komisijas norādījumiem NMPD par tās direktora A.Ploriņa izvairīšanos ierasties uz Komisijas sēdi un nepieciešamās informācijas savlaicīgu nesniegšanu) Komisija secina, ka NMPD sniedza savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apmērā, bet netika nodrošināta visu cietušo reģistrācija. Pārkāpjot noteikto kārtību, sākot ar devīto no gruvešiem iznesto mirušo, netika veikta medicīniskā apskate ar medicīniskās dokumentācijas noformēšanu. Netika ievērotas šādas procedūras: "Cietušo šķirošanas kārtība pirmslimnīcas etapā katastrofās un ārkārtējās medicīniskajās situācijās notikuma vietā", "Vadības ārsta nozīmēšanas un darbības kārtība notikuma vietā" un "NMP brigāžu operatīvā vadība situācijās ar daudz cietušajiem un ārkārtējās situācijās". Komisija konstatēja arī trūkumus NMPD darbībā, proti, netika organizēta operatīvās vadības grupas locekļu apziņošana un sasaukšana, kā arī netika nodrošināta savlaicīga un pilnvērtīga ārstniecības iestāžu apziņošana un informācijas sniegšana par cietušajiem un paaugstinātās gatavības režīma atsaukšanu slimnīcām, kā arī Ārlietu ministrijas informēšana par hospitalizētajiem ievainotajiem ārzemniekiem. Pēc Traģēdijas NMPD ir izvērtējis savu darbību, bet nav sagatavojis un noteiktajos termiņos iesniedzis priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tādos ārējos normatīvajos darbību reglamentējošos dokumentos kā Katastrofu medicīnas sistēmas organizācijas noteikumi, ³⁸⁶ Valsts katastrofu medicīnas plāns, Valsts civilās aizsardzības plāns un Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

24.7. Analizējot VUGD sniegto informāciju, Komisija noskaidroja, ka iepriekš paredzētā finansējuma nepieejamības dēļ līdz šim valstī nav izveidots portāls "112", kas bija paredzēts kā centrālais elektroniskās informācijas avots iedzīvotājiem un tūristiem dažāda veida krīžu situācijās. Portālā bija paredzēts ietvert arī izglītojošus pasākumus par rīcību krīzes situācijā un iedzīvotāju operatīvu informēšanu. Šāda portāla izveidē nepieciešams izvērtēt modernu risinājumu izmantošanu, kā arī portāla sadarbības un integrācijas iespējas ar nevalstisko sektoru un plašsaziņas līdzekļiem, jo pēc Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo saraksta publicēšanas Valsts policijas un VUGD mājaslapās šīs mājaslapas nespēja darboties lielā apmeklētāju skaita dēļ.³⁸⁷ Šo funkciju brīvprātīgi un kvalitatīvi spēja nodrošināt nevalstiskā organizācija "Nekropole.info", publicējot informāciju savā mājaslapā.

24.8. Komisija ir ieguvusi informāciju par to, ka Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē neklātienes un maģistrantūras studentiem nav budžeta vietu, lai gan šī mācību iestāde ir uzvarējusi iepirkuma konkursā par policistu apmācību. Pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas šī Latvijā ir vienīgā augstskola, kur tiek mācīta studiju programma "Operatīvais darbs". Minētajā universitātē tiek mācīta arī studiju programma "Krīžu komunikācija". Liels un valstiski svarīgs ieguldījums tiesībaizsardzības iestāžu personāla kvalifikācijas un prestiža celšanā būtu tas, ka Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sākotnēji kaut nelielai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku daļai nodrošinātu iespēju iegūt valsts apmaksātu augstāko izglītību. Izvērtējusi operatīvo dienestu gatavību ārkārtējām situācijām, Komisija secināja, ka koledžām un augstākajām mācību iestādēm, īpaši tām, kuras gatavo nākamos tiesībaizsardzības iestāžu un pārvaldes darbiniekus, ir jāizvērtē nepieciešamība ieviest tādas studiju programmas kā, piemēram, "Rīcība ārkārtēju situāciju un katastrofu gadījumos", "Katastrofu seku likvidācijas pārvaldība", "Krīžu komunikācija" u.c.

24.9. Komisija ir ieguvusi informāciju par to, ka ne visās mācību iestādēs, saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma prasībām, tiek organizēta apmācība civilās aizsardzības jomā.³⁸⁸ Lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās un katastrofās, 2014.gada 16.jūnijā ministriju valsts sekretāru sanāksmē tika darīts zināms Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Tas paredz līdz 2018.gadam ieviest mācību kursu "Cilvēkdrošība", lai veicinātu sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos.

24.10. Komisija pievienojas atsevišķu ekspertu viedoklim, ka savulaik pieņemtais valdības lēmums nodot civilās aizsardzības sistēmu, kas ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, un arī šīs sistēmas pārvaldību no Ministru prezidenta tiešās atbildības līmeņa vienas ministrijas padotības iestādes struktūrvienībai vēsturiski nav bijis saprātīgs. Iekšlietu ministrijas VUGD Civilās aizsardzības pārvaldei, kurā ir tikai daži darbinieki, nav tiešas komunikācijas un pieejas iespēju ne vien Ministru prezidentam, bet arī iekšlietu ministram. Pārvaldei nav mandāta pārbaudīt citu ministriju, pašvaldības vadītāju un atbildīgo amatpersonu rīcības gatavību.

24.11. Komisija secina, ka no valsts budžeta kopš 2009.gada nav piešķirti līdzekļi valsts līmeņa civilās aizsardzības komplekso mācību organizēšanai. Mācības netiek plānotas un organizētas arī ministrijās to centrālajam aparātam un atbildīgajām amatpersonām. Uz Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku praktiskajām un štāba mācībām ministriju atbildīgo amatpersonu vietā tiek deleģēti zemākā ranga ierēdņi. Tas neveicina ministriju vadības izpratni par ārkārtēju notikumu seku pāvaldību un sagatavotību tai. Ir nepieciešams organizēt mācības par ārkārtēju situāciju un katastrofu pārvaldību visām ministrijām un pašvaldībām, un visās šajās mācībās ir reāli jāpiedalās atbildīgajām amatpersonām, lēmumu pieņemšanā izmantojot Eiropas un citu valstu pieredzi un praksi.

24.12. Lai sekmētu sabiedrības informētību par nepieciešamo rīcību civilās drošības krīžu un katastrofu situācijās, kā arī nodrošinātu profesionālu vadību šo krīžu situāciju pārvarēšanai, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāpalielina no valsts budžeta apmaksātu studiju vietu skaits augstākās izglītības studiju virzienam "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un studiju jomai "Civilā drošība", tādējādi īstenojot valsts stratēģiju tās civilās drošības paaugstināšanai. Par nepieciešamību palielināt budžeta vietu skaitu liecina arī fakts, ka šajā mācību gadā Rīgas Tehniskās universitātes profesionālo bakalauru studiju programmā "Drošības inženierija" 15 studentu vietā uzņemts 21 students (pat "demogrāfiskās bedres" situācijā, kad studentu skaits valstī samazinās), kas nozīmē, ka Latvijā pieaug izpratne un interese par minēto studiju virzienu un jomu. ³⁸⁹ Papildus iepriekš minētajam Izmeklēšanas komisija rosina Aizsardzības ministriju pievērst lielāku uzmanību sabiedrības un civilo dienestu informēšanai par NATO ikgadējām krīzes vadības mācībām.

25. Traģēdijas izgaismotais morāles jautājums

25.1. Noslēgumā Komisija uzskata par nepieciešamu norādīt uz to, ka Zolitūdes traģēdijas cēloņi pamatā ir morālas dabas. Traģēdija notika apzinātas un oficiāli akceptētas cilvēku rīcības rezultātā bez jebkādas nepārvaramu dabas spēku, nekontrolējamu apstākļu vai riska faktoru ietekmes.

25.2. Izmeklēšanas komisijas noskaidrotie un ziņojumā minētie daudzie trūkumi normatīvajos aktos un to praktiskajā īstenošanā liecina, ka sabiedrībā ilgstoši akceptētie morāles defekti ietekmē ne tikai vienu konkrēto būvniecības nozari, bet arī likumdevēju, izpildu varu un ierēdniecību. Garīgu krīzi pamanīt ir daudz grūtāk nekā ekonomisku. Demoralizācijas process ir cauraudis visu Latvijas sabiedrību un sasniedzis tādu līmeni, ka apdraud cilvēku dzīvību gan šodien, gan nākotnē. Diemžēl pašnāvniecisko valstiska mēroga zagšanas, korupcijas un melošanas praksi līdz šim sekmīgi apkarot nav spējušas nekādas demokrātiskas varas institūcijas.

25.3. Tāpēc Komisija atzīst, ka sakārtot likuma normas pēc notikušā ir nepieciešams, taču uzsver, ka ar to ir un būs par maz. Ja nemainīsies sabiedrības izpratne par morāli, vispārpieņemtajām cilvēciskajām vērtībām un to ietekmi uz materiālo realitāti, arī turpmāk pastāv risks piedzīvot bezjēdzīgas traģēdijas nekompetentu vai negodīgu būvniecības vai kādas citas nozares darbinieku vainas dēļ. Likuma varu pret naudas varu var īstenot tikai pati sabiedrība, taču latviešu tradicionālajā kultūrā morāles principi arvien ir uzticēti nevis likumdošanai, bet cilvēkam pašam. Diemžēl šodienas apstākļos liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir pakļauta koruptīvās sistēmas nosacījumiem un eksistenciāli atkarīga no tās.

25.4. Līdzīgas traģēdijas atkārtošanos var novērst vienīgi būtiskas pārmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē pret morāli - vienošanās par atbilstošu saprātīgu principu, normu un vērtību kopuma atzīšanu un ievērošanu. Tad dažādu procesu norisei un speciālistu darbam lielākoties tikai formāli būtu nepieciešama ārēja uzraudzība un kontrole.

25.5. Šādam pamatmērķim - izaudzināt morāli pilnvērtīgu indivīdu, kam, cita starpā, nav svešs jēdziens "ētika", - jāvirza arī reformas izglītības un audzināšanas sistēmā. Cilvēka fiziskais ķermenis kopā ar ego aug un attīstās pats, kamēr garīgajā ķermenī, lai tas neizaugtu kropls, ir ļoti daudz jāiegulda. No valsts un sabiedrības tas prasa lielākus ieguldījumus cilvēkā nekā likumdošanā. Sabiedrība, kura nevēlas celt augstāk morāles latiņu, ir spiesta celt jaunus cietumus. Izdarīt pēdējo parasti ir daudz vieglāk nekā pirmo. Vēsture liecina, ka ilgstoša sabiedrības demoralizācija noved pie valsts sabrukuma.

Kopsavilkums

Komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie Traģēdijas, jo:

- likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts īstenota būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai atdūrās pret naudas trūkumu;

- Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota;

- spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību;

- spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.

Komisija ir formulējusi virkni priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai:

- būvniecības nozares mērķtiecīgai vadīšanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem;

- jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir jāprecizē publiskas ēkas jēdziens, jānosaka pienākums informēt sabiedrību par būvatļaujas nosacījumu izpildi, jānovērš terminoloģiskas neprecizitātes, kā arī jāveic vairāki citi uzlabojumi;

- ir nepieciešams noteikt, ka galvenā atbildība par neatbilstoša būvizstrādājuma iestrādāšanu būvē jāuzņemas būvdarbu veicējam (ģenerāluzņēmējam). Ir jānosaka administratīvā atbildība par atsevišķu prasību neizpildīšanu, kā arī jāprecizē kārtība, kādā būvvalde atļauj turpināt būvdarbus, kad tie ir apturēti. Internetā jāizveido datubāze, kurā būtu pieejama informācija par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, par kritērijiem, pēc kuriem tā jāvērtē, kā arī cita nepieciešamā informācija. Jāpalielina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte;

- publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais zemākās cenas kritērijs, nekvalificētu apakšuzņēmēju algošana iepirkuma prasību izpildei, iepirkuma līgumu nesankcionēta grozīšana pēc uzvaras konkursā būtiski samazina būvju kvalitāti un drošumu. Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, paaugstināt iepirkuma speciālistu kvalifikāciju, kā arī ieviest drošības naudas iemaksu par sūdzību izskatīšanu Iepirkumu uzraudzības birojā. Lielāko iepirkumu veikšanai ieteicams izveidot centralizētas iepirkuma institūcijas;

- Būvniecības informācijas sistēma pašreizējā attīstības stadijā nenodrošina informāciju par būvniecības procesā esošajiem objektiem, tādēļ ir nepieciešams nekavējoties rast resursus informācijas sistēmas tālākai attīstīšanai, tādējādi samazinot birokrātiju un efektivizējot uzraugošo institūciju darbu;

- būvspeciālistu profesionālās augstākās izglītības programmās jāsamazina nespecializācijas priekšmetu īpatsvars, jāizstrādā mehānisms, kā ierobežot augstskolu administratīvos tēriņus, jānosaka, ka studentiem izvēloties izvēles priekšmetus, tie jāizvēlas kādā konkrētā būvspeciālista specializācijas jomā;

- būvspeciālistu sertifikācijas funkcija ir jādeleģē ar Būvniecības likumu, nevis ar deleģēšanas līgumiem. Sertifikācijas institūcijām jāparedz tiesības anulēt sertifikātus gadījumos, kad tās konstatē rupjus profesionālās darbības pārkāpumus. Normatīvajos aktos ir jānoteic, ka būvprojekta ekspertīzes veicējiem ir jābūt pieredzei to būvju projektēšanā, kurām ekspertīze noteikta kā obligāta, un attiecībā uz šiem speciālistiem jāietver prasība par profesionālās darbības un ētikas pārkāpumu neesamību;

- Traģēdijas ietekmē izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas būtu paplašināmas, jo šā biroja izveide veicina drošu būvniecību, bet tā finansējums būtu jāpalielina;

- ir jāstiprina pašvaldību būvvalžu kapacitāte un jāpaplašina to pilnvaras, tajā pašā laikā jācenšas būtiski nepalielināt tām uzdoto funkciju apjomu. Ir jāveicina apvienoto būvvalžu veidošana un jāpalielina metodiskās palīdzības apjoms pašvaldību būvvaldēm;

- nepieciešams normatīvi noteikt atbildību un sankcijas par vides pieejamības prasību neievērošanu visās būvniecības procesa stadijās;

- jāizstrādā un jāpieņem lobēšanas atklātības likums, lai nodrošinātu lobēšanas procesa atklātību un lobētāju vienlīdzību, jāievieš publisks lobētāju reģistrs, tādējādi veicinot normatīvo aktu kvalitatīvu izstrādi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jāuzņemas korupcijas apkarošana arī privātajā sfērā. Tāpat ir nepieciešams ieviest identifikācijas kartes visiem būvniecībā nodarbinātajiem, lai panāktu būvdarbu drošu izpildījumu un samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā;

- Saeimā jāizveido likumdošanas analītiskais dienests, ietverot tajā pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu;

- katastrofu pārvaldīšanas koordinācijā starp valsts un pašvaldību iestādēm pastāv neskaidrības, tādēļ nepieciešams noteikt skaidru un vienveidīgu kompetento iestāžu rīcību ārkārtējās situācijās, precizējot hierarhiju starp iesaistītajām pusēm un vienlaikus palielinot pašvaldību uzdevumus katastrofu seku novēršanas procesā. Nepieciešams arī optimizēt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju skaitu, lai palielinātu pašvaldību finansiālās iespējas reaģēt uz iespējamām katastrofām;

- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskais nodrošinājums ir zems. Nepieciešams ne tikai steidzami atjaunot un modernizēt vairākus ugunsdzēsības depo un speciālo tehnisko aprīkojumu glābējiem, bet arī veicināt iedzīvotāju ar īpašām prasmēm apzināšanu un iesaistīšanu glābšanas darbos. Jāmodernizē civilās trauksmes apziņošanas sistēma, ieviešot šūnu apraides sistēmu iedzīvotāju informēšanai ārkārtējos gadījumos;

- jānodrošina sabiedrībai iespēja ziņot par konstatētajiem tiesību un ētikas normu pārkāpumiem, ieviešot efektīvu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu. Šim nolūkam valsts iestādēm jānodrošina "vienas pieturas princips", personai ziņojot par pārkāpumiem, jāparedz konfidenciāli ziņošanas kanāli, skaidri jānosaka iesniegumu izskatīšanas kārtība, jāveicina sabiedrības informētība par trauksmes celšanas iespējām un uzticēšanās valsts reaģēšanai uz iesniegumiem, nodrošinot nepieciešamo tiesisko aizsardzību un juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem. Atsevišķs likums trauksmes cēlēju aizsardzībai nav nepieciešams;

- nepieciešams noteikt skaidras vadlīnijas sociālās palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās; valstij jāuzņemas koordinējošā loma palīdzības sniegšanā, sniedzot palīdzību visiem tiem, kuriem tā ir vajadzīga, kā arī novēršot palīdzības pārklāšanos. Veselības ministrijai jāizstrādā valsts mēroga plāns medicīniskās palīdzības sniegšanai traumatizējošu notikumu un katastrofu gadījumos dažāda apjoma cietušo grupām, izveidojot kompetentu krīžu speciālistu sarakstu. Tieslietu ministrijai jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, pielāgojot personas datu aizsardzības prasības ārkārtēju situāciju vajadzībām, bet Labklājības ministrijai jānosaka principi, pēc kuriem arī citas sabiedrības grupas, piemēram, Talsu traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki, varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem;

- ja nemainīsies sabiedrības izpratne par morāli, vispārpieņemtajām cilvēciskajām vērtībām un to ietekmi uz materiālo realitāti, arī turpmāk pastāv risks piedzīvot bezjēdzīgas traģēdijas nekompetentu vai negodīgu būvniecības vai kādas citas nozares darbinieku vainas dēļ.

Izmeklēšanas komisija, izvērtējusi tai pieejamo informāciju par Valsts policijas veikto izmeklēšanu, secina, ka

- pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest Valsts policijai lēnu izmeklēšanu. Par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma.

Izmantoto avotu saraksts

A. Literatūras avoti

1.Monogrāfijas

1. Auers D. Parlamentārās izpētes kapacitātes salīdzinājums Baltijas jūras reģionā. Grām.: Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai. Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015.

2. Bramanis J. Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā. Promocijas darbs. 2013.

3. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: izdevniecība "AVOTS", 2005.

4. Kalniņš V. Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju. - Rīga, 2005.

5. Kriviņš A. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Rīga: "Izdevniecība Drukātava", 2015.

6. Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2011, 144.-148.lpp.

7. Balodis R., Pleps J. Financial Crisis and the Constitution in Latvia. Grām.Constitution in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis (Ed. Xenophon Contiades). Centre for European Constitutional Law. Greece, ASHGATE 2013. p.115.-140.

2. Periodika

8. Balodis R. Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā. Jurista Vārds, 12.05.2015., Nr.19. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jurista%20Vards%2012052015.pdf

9. Čepāne I. Jaunā Būvniecības likuma kroplības. Jurista Vārds, 08.04.2014., Nr.14.

10. Dzedulis Z. Ieved sliktus būvmateriālus. Latvijas Avīze, 29.02.2012.

11. Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015.

12. Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25.

13. Kesnere R. Nozare ar jauno regulējumu nav apmierināta. Diena, 22.10.2015.

14. Ķirsons M. Lobisma jomā spiež uz deputātu godaprātu. Dienas Bizness, 06.07.2015.

15. Lasmanis J. Būvniecības uzraugiem instrumentu vietā publicitāte. Neatkarīgā Rīta Avīze, 08.09.2015.

16. Mače Z. Maxima lietas pirmais izrāviens. Žurnāls "Ir", 2014.gada 20.-26.novembris, Nr.47. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/IR_22012015.pdf.

17. Riekstiņa M. Visvairāk sūdzas par vietējās varas lēmumiem. Diena, 04.08.2015. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/534_Diena%2004082015.pdf.

18. Stepiņa K. Policisti stutē apsardzi. Dienas Bizness, 06.10.2015.

19. Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests. Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr.41

20. Veģe I. Būvinspekcijas vadītājs: pamatā veicām fiziskas pārbaudes. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 11.12.2013.

3. Raksti internetā

21. Bērtule. A Apsver iespēju mainīt trauksmes sistēmu Latvijā. LSM.lv, 12.06.2013. Pieejams: http://goo.gl/3PCfqM.

22. Delfi. Finansējuma trūkuma dēļ neveido portālu krīžu situācijām "112", 24.10.2014. Pieejams: http://goo.gl/rF2UJE.

23. Delfi. Maxima apsargi nestrādā, profesionāli paziņo bijušais drošībnieks. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/HrORaB.

24. Delfi. Prezidents: jautājums par VUGD tehnisko nodrošinājumu ir primāri risināms. 24.07.2013. Pieejams: http://goo.gl/Whnwdf.

25. Delfi.lv. Piešķir līdzekļus kompensācijas izmaksai Talsu traģēdijā cietušajam Ručevskim. 14.01.2014. Pieejams: http://goo.gl/MOU5Ro.

26. Delfi.lv. VUGD: Noslēgušās gadiem ilgās tiesvedības Talsu traģēdijas upuriem. 01.08.2013. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/vugd-noslegusas-gadiem-ilgas-tiesvedibas-ar-talsu-tragedijas-upuru-tuviniekiem.d?id=43530265

27. Dzērve L., Roķis K. Policija nodod prokuratūrai Zolitūdes traģēdijas lietu. LSM.lv, 07.04.2015. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/policija-nodod-prokuraturai-zolitudes-tragedijas-lietu.a124448/

28. Eksperti: Līdz ar analīzes dienestu Saeimai būtu grūtāk pieņemt nepamatotus lēmumus. 14.08.2015. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eksperti-lidz-ar-analizes-dienestu-saeimai-butu-grutak-pienemt-nepamatotus-lemumus.a141581/

29. Leitāns I., Roķis K. Regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai apņemas izstrādāt līdz gada beigām. 20.01.2015. Pieejams: http://goo.gl/ilu4tF.

30. TVNET.LV Būvinženieru savienības vadītājs: Likvidējot būvinspekciju, likvidēta būvprojektu valsts ekspertīze. 25.11.2013. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/487636-buvinzenieru_savienibas_vaditajs_likvidejot_buvinspekciju_likvideta_buvprojektu_valsts_ekspertize

31. Kapitāls. Kā Polijas varas iestādes rīkojās pēc Maxima traģēdijai līdzīgās 2006.gada janvāra traģēdijas Katovicē. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/VCWrCe.

32. Kodis M. Speciāli no Polijas: Pēc izstāžu zāles sabrukšanas jau astoņus gadus turpinās tiesvedība. 01.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/vo7WoD.

33. Kozlovska A. Ja Priedaines ielas dzīvojamās ēkas īpašnieki piekritīs zemes maiņai, tiem ēka būs jānojauc. LETA, 05.06.2015. Pieejams: http://goo.gl/bgEWYA.

34. Lešinska A. Par politikas veidošanu būvniecības nozarē. Pieejams: http://providus.lv/article/par-politikas-veidosanu-buvniecibas-nozare

35. LTV: Zolitūdes izmeklēšanas komisijas pirmā vēstule - fondam " Ziedot.lv". Pieejams: http://goo.gl/lRUQy1

36. Raudzeps R., Repšs A. Jauni grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Sorainen: Oktobris, 2014. Pieejams: http://www.sorainen.com/UserFiles/File/Publications/lv.HTML.

37. Skuja A., Krops J. Saeima spriež par nepieciešamību ieviest regulējumu lobistiem. LSM.lv, 09.07.2015. Pieejams: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/saeima-spriez-par-nepieciesamibu-ieviest-regulejumu-lobistiem.a54185/

38. Šaboha I. Ja skan trauksmes sirēnas. Latvijas Vēstneša portāls par likumu un valsti, 06.09.2012. Pieejams: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/250740-ja-skan-trauksmes-sirenas/.

39. Tomsons A., Ābola I. Ilma Čepāne: jaunais Būvniecības likuma regulējums ir vēl liberālāks. 03.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/78uX9d

40. TVNET.LV Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija izjukusi - atkāpušies trīs tās dalībnieki.19.12.2013. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/490903-zolitudes_tragedijas_sabiedriska_komisija_izjukusi_atkapusies_tris_tas_dalibnieki

41. TVNET/De Facto. Kā patiesībā notika režisora Kristapa Streiča glābšana. 09.10.2011. Pieejams: http://goo.gl/WMvQK.

42. Valsts policija. Kriminālvajāšanai nodots vēl viens Zolitūdes traģēdijas kriminālprocess. 16.04.2015. Pieejams: http://www.vp.gov.lv/?id=69&said=69&yrId=2015&relid=14633

43. Valtmane E. LPS norāda uz nepilnībām sabiedrisko ēku uzskaitē. LETA, 03.02.2015. Pieejams: http://goo.gl/YtxEa1,

44. VUGD. Iedzīvotāji atzīst medijus par visefektīvāko veidu apziņošanai civilās trauksmes gadījumā. 12.06.2013. Pieejams: http://goo.gl/rgDc5L

45. VUGD. No 148 pārbaudītajām trauksmes sirēnām darbības traucējumi konstatēti 16 sirēnām. 04.06.2015. Pieejams: http://www.vugd.gov.lv/lat/aktualitates/zinas/11000-no-148-parbauditajam-trauksmes-sirenam-darbibas-traucejumi-konstateti-16-sirenam

46. Online, 27.10.2011. http://goo.gl/UdpMaI.

47. The Canadian Press. Robert Wood, Elliot Lake mall inspector, charged with criminal negligence. 31.01.2014. http://goo.gl/o8l7RB.

48. Die Welt. Falscher Leim verursachte Einschturz. 20.07.06. http://goo.gl/prcCMd.

49. Gunkel C. Und wo sind die Mitschuldigen? Frankfurter Allgemeine, 18.11.2008. http://goo.gl/jAUfn1.

50. Stübinger S. Neuer Freispruch im Fall Bad Reichenhall 2:1 für Traunstein gegen Karlsruhe. Legal Tribune

51. Sueddeutsche Zeitung. Freispruch für den "Statikpapst". 27.10.2011. http://goo.gl/bsqFwu.

52. Wedemeyer G. Wer hat Schuld am Tod meiner Mutter? Stern.de, 28.01.2008. http://goo.gl/kUWWB4.

B. Komisijas sarakste

1.Būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma

53. AS LNK industries 18.02.2015. vēstule Nr.37/02-2015., "Ierosinājumi būvniecības procesa uzlabošanai".

54. Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01.

55. Būvniecības valsts kontroles biroja 09.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-1/139 uz Izmeklēšanas komisijas uzdotajiem jautājumiem.

56. Būvniecības valsts kontroles biroja 09.09.2015. vēstule Nr. 10-2.1-15/70 Izmeklēšanas komisijai "Par Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci".

57. Būvniecības valsts kontroles biroja 30.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-1/380 uz Izmeklēšanas komisijas 14.05.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-89-12/15.

58. Cēsu novada būvvaldes 16.04.2015. atbildes vēstule Nr.4/1368 uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

59. Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita 24.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

60. Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Izmeklēšanas komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem.

61. Ekonomikas ministrijas 09.07.2015. atbildes vēstule Nr. 1-1-5797 uz Izmeklēšanas komisijas 16.06.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-102-12/15.

62. Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. atbildes vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Izmeklēšanas komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr. 233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem.

63. Ekonomikas ministrijas 18.06.2015. atbildes vēstule Nr.412-1-5018. uz 15.06.2015. Izmeklēšanas komisijas vēstuli.

64. Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-1-6098 uz Izmeklēšanas komisijas 14.05.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-89-12/15.

65. Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr. 1-1-6097 "Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikumiem".

66. Gulbenes novada būvvaldes 15.04.2015. atbildes vēstule Nr.BV 2.11./15/23 uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

67. Ikšķiles novada būvvaldes 18.04.2015. atbildes vēstule Nr.6-20/80 uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

68. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" 18.05.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

69. Jāņa Bramaņa 01.06.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

70. Jelgavas pilsētas būvvaldes 18.02.2015. atbildes vēstule Nr.26/4-3 uz Izmeklēšanas komisijas 20.01.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-15-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

71. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 10.09.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai "Par izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektu".

72. Ķekavas novada būvvaldes 16.04.2015. atbildes vēstule Nr. BŪV/4-12.1/15/66 uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

73. Latvijas Arhitektu savienības 16.02.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

74. Latvijas Pašvaldību savienības 03.09.2015. vēstule Nr. 0820152693/A1815 Izmeklēšanas komisijai "Par LPS viedokli saistībā ar Valsts būvinspekcijas reorganizāciju".

75. Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789 Izmeklēšanas komisijai "Par priekšlikumiem Publisko iepirkumu likumā būvniecības nozarē".

76. Latvijas Pašvaldību savienības 31.07.2015. vēstule Nr. 0720152471/A1683 Izmeklēšanas komisijai " Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikumiem".

77. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. atbildes vēstule Nr.2020/V10-138 uz Izmeklēšanas komisijas 14.05.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-35-12/15.

78. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras 20.09.2015. atbildes vēstule uz Izmeklēšanas komisijas vēstuli Nr. 233.9/18-133-12/15.

79. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, 11. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas I. Čepānes 29.09.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

80. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. atbildes vēstule Nr.1-31-630 uz Izmeklēšanas komisijas 19.02.2015. vēstuli Nr. 233.9/18- 35-12/15.

81. Liepājas pilsētas būvvaldes 18.02.2015. atbildes vēstule Nr.24643/2.2.1./322860 uz Izmeklēšanas komisijas 20.01.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-12-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

82. Ogres novada būvvaldes 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-10.1/82. uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

83. Olaines novada būvvaldes 15.04.2015. atbildes vēstule Nr.7.3./1574. uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

84. Patērētāju tiesību aizsardzības centra 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477 " Par priekšlikumiem normatīvo aktu pilnveidošanai".

85. Rēzeknes novada būvvaldes 16.04.2015. atbildes vēstule Nr.1.7.1.46. uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

86. Rīgas pilsētas būvvaldes 01.06.2015. vēstule Nr.BV-15-7423-nd Izmeklēšanas komisijai "Par grozījumiem Būvniecības likumā attiecībā uz aizliegumu veikt būvniecību".

87. Rīgas Tehniskās universitātes 04.06.2015. atbildes vēstule Nr.0400-2.2.1/57 uz Izmeklēšanas komisijas 14.05.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-89-12/15.

88. Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 27.04.2015. vēstule Nr.2015/AL-008 Izmeklēšanas komisijai "Par Būvniecības valsts kontroles biroja lomu un vietu".

89. Salaspils novada domes 14.07.2015. vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685 Izmeklēšanas komisijai.

90. Tukuma novada būvvaldes 17.04.2015. atbildes vēstule Nr.6-2/1721/1603. uz Izmeklēšanas komisijas 18.03.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-74-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

91. Valda Dombrovska 12.03.2015. vēstule par atbildēm uz Komisijas 16.02.2015. vēstulē Nr.233.9/18-27-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

92. Valsts policijas 09.06.2015. atbildes vēstule Nr.20/2/618949 uz Izmeklēšanas komisijas vēstuli Nr. 233.9/18-99-12/15.

93. Ventspils pilsētas būvvaldes 23.03.2015. atbildes vēstule Nr. 9-11/167 uz Izmeklēšanas komisijas 20.01.2015. vēstulē Nr. 233.9/18-18-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

2. Valsts un pašvaldību dienestu gatavība rīcībai ārkārtējās situācijās un Traģēdijas seku novēršana

94. Latvijas Tirgotāju asociācijas 03.12.2014. vēstule Nr.ak-120301 Izmeklēšanas komisijai "Par tirdzniecības darbinieku drošību darba vietās".

95. Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" 01.07.2015. vēstule Nr.4.4/21, "Par trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas izveidi".

96. Biedrības "Zolitūde 21.11." 20.07.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai "Par Zolitūdes traģēdijā cietušo sociālo atbalstu".

97. Būvniecības valsts kontroles biroja 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-3/504 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-106-12/15.

98. Cēsu novada pašvaldības 28.07.2015. atbildes vēstule Nr.4/2795 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-144-12/15.

99. Daugavpils pilsētas domes 15.07.2015. atbildes vēstule Nr.1.2.-4/1627 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-111-12/15.

100. Ekonomikas ministrijas 30.07.2015. atbildes vēstule Nr.411-1-6295 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-107-12/15.

101. Fonda "Ziedot.lv" 21.07.2015. vēstule Nr.6.4/15/89 Izmeklēšanas komisijai.

102. Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896 Izmeklēšanas komisijai "Par pašvaldību uzdevumiem ārkārtas situācijās".

103. Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978 par atbildēm uz Izmeklēšanas komisijas 10.03.2015. vēstulē Nr.233.9/18-57-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

104. Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752 par atbildēm uz Izmeklēšanas komisijas 10.03.2015. vēstulē Nr.233.9/18-57-12/15 uzdotajiem jautājumiem.

105. Jēkabpils pilsētas pašvaldības 16.07.2015. atbildes vēstule Nr.2.7.29./149 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-112-12/15.

106. Jūrmalas pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.11-18/3068 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-121-12/15.

107. Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" 07.07.2015. atbildes vēstule Nr.44 uz Izmeklēšanas komisijas 29.04.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-85-12/15.

108. Ķekavas novada domes 21.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-7/15/1737 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-122-12/15.

109. Latvijas Drošības biznesa asociācijas 19.05.2015. vēstule Nr.10/15 Izmeklēšanas komisijai.

110. Latvijas Pašvaldību savienības 22.04.2015. vēstule Nr.0420151250/A801 Izmeklēšanas komisijai "Par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtas situācijas".

111. Liepājas pilsētas domes 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.334907/2.1.9./334150 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-109-12/15.

112. Limbažu novada domes 20.07.2015. atbildes vēstule Nr. 4-13.3/15/815 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-115-12/15.

113. Nacionālo bruņoto spēku 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.02-940 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-128-12/15.

114. Ogres novada pašvaldības 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-10.1/252 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-119-12/15.

115. Rēzeknes pilsētas domes 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.3.1.1.18/1127 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-123-12/15.

116. Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-118-12/15.

117. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 01-09/8193 uz Izmeklēšanas komisijas 27.04.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-81-12/15.

118. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 06-4/2015 uz Izmeklēšanas komisijas 27.04.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-80-12/15

119. Talsu novada pašvaldības 03.08.2015. atbildes vēstule Nr.12-31/3543 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-113-12/15.

120. Valsts policijas 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.20/2-23002 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-108-12/15.

121. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 12.05.2015. atbildes vēstule Nr. 409-2015/L8.-5 uz Izmeklēšanas komisijas 16.04.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-77-12/15

122. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227 Izmeklēšanas komisijai "Par atbildīgo glābšanas dienestu gatavību krīzes situācijai".

123. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.22-1.22/1121uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-105-12/15.

124. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 24.04.2015. atbildes vēstule Nr.22/1.22/564 uz Izmeklēšanas komisijas 16.04.2015. vēstuli.

125. Ventspils pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-08/2823 uz Izmeklēšanas komisijas 08.07.2015. vēstuli Nr. 233.9/18-110-12/15.

C. Juridiskās prakses materiāli

1. Tiesu nolēmumi

126. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 19.04.2012. spriedums lietā Nr. 49382/06 Gorgiev v former Yugoslav Republic of Macedonia.

127. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 30.11.2004 spriedums lietā Nr. 48939/99 Oneryildiz v. Turkey.

128. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-465/11 Forposta SA pret Poczta Polska SA.

129. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 01.07.2010. spriedums lietā Nr.SKA - 107/2010.

2. Normu radīšanas dokumenti

2.1. Likumprojekti un Ministru kabineta noteikumu projekti

130. Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums". Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

131. Likumprojekts "Psihologu likums". Pieejams: http://goo.gl/vuhZVD

132. Lobēšanas atklātības likumprojekts. 2014.gada 13.janvāra redakcija. Pieejams: http://goo.gl/9VLuUI un http://goo.gl/ljtQRg.

133. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi"". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40350435 .

134. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"". Pieejams: https://goo.gl/j0brvl.

135. Noteikumu projekts "Ugunsdrošības noteikumi". Pieejams: http://goo.gl/OZhXtc.

2.2. Normatīvo tiesību aktu anotācijas

136. Likumprojekta "Grozījumi būvniecības likumā" (Nr. 1319/Lp9) anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/webAll?OpenView&count=30&start=1291

137. Likumprojekta "Grozījumi būvniecības likumā" (VSS-1706) anotācija. Pieejama: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?page=2&dateFrom=2008-10-14&dateTo=2008-10-20&text_=grozījumi būvniecības likumā&org=0&area=0&type=0

138. Ministru kabineta noteikumu projekta "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" (VSS-289TA-1352) anotācija. Pieejama: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40318192&mode=mk&date=2015-07-28

2.3. Protokoli un stenogrammas

139. Devītās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 04.06.2009. sēdes protokols Nr. 260.

140. Devītās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 10.06.2009. sēdes protokols Nr. 263.

141. Devītās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 04.06.2009. sēdes protokols Nr. 69.

142. Latvijas Būvniecības padomes 27.04.2015. sēdes protokols Nr.6.

143. Latvijas Republikas 11. Saeimas ziemas sesijas 2013. gada 14. marta sēdes (11.sēde) stenogramma.

144. Ministru kabineta 12.04.2011. sēdes protokols Nr.24.

145. Ministru kabineta 26.05.2009. sēdes protokols Nr.33.

146. Valsts kontroles padomes 15.12.2010. sēdes protokols Nr. 69, 9.lpp.

D. Tiesību akti

1. Latvijas Republikas Satversme

147. Latvijas Republikas Satversme: pieņemta 15.02.1922. (spēkā no 07.11.1922.)// Likumu un Valdības Rīkojumu Krājums, 1922, 12.burtnīca, Nr.113; Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr.43.

2. Likumi

148. Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums: pieņemts 13.10.2011. (spēkā no 16.11.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 02.11.2011., Nr.173.

149. Apsardzes darbības likums: pieņemts 13.02.2014. (spēkā no 20.03.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 06.03.2014., Nr.47.

150. Būvniecības likums: pieņemts 09.07.2013. (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 30.07.2013., Nr.146.

151. Būvniecības likums: pieņemts 10.08.1995. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 30.08.1995., Nr.131.

152. Civilās aizsardzības likums: pieņemts 05.20.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 26.10.2006., Nr.171.

153. Civillikums: pieņemts 28.01.1937.( spēkā no 01.01.1938.; atjaunots spēkā ar 14.01.1992 likumu)// Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, Nr. 4/5

154. Darba aizsardzības likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.01.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

155. Darba likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.06.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

156. Elektronisko sakaru likums: pieņemts 28.10.2004. (spēkā no 01.12.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 17.11.2004., Nr.183.

157. Fizisko personu datu aizsardzības likums: pieņemts 23.03.2000. (spēkā no 20.04.2000.)// Latvijas Vēstnesis, 06.04.2000., Nr.123/124.

158. Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 12.06.2009. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 26.06.2009., Nr.97.

159. Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 24.04.2014. (spēkā no 01.05.2014.)// Latvijas Vēstnesis 30.04.2014., Nr.84.

160. Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 13.12.2012. (spēkā no 01.04.2013)// Latvijas Vēstnesis, 27.12.2012., Nr.202.

161. Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 25.09.2014. (spēkā no 29.10.2014)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204.

162. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": pieņemts 28.11.2013. (spēkā no 30.11.2013.)// Latvijas Vēstnesis, 29.11.2013., Nr.234.

163. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: pieņemts 02.10.2014. (spēkā no 16.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204.

164. Iesniegumu likums: pieņemts 27.09.2007. (spēkā no 01.01.2008.)// Latvijas Vēstnesis, 11.10.2007., Nr.164.

165. Informācijas atklātības likums: pieņemts 09.10.1998. (spēkā no 20.11.1998.)//Latvijas Vēstnesis, 06.11.1998., Nr.24.

166. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums: pieņemts 18.04.2002. (spēkā no 01.05.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 30.04.2002., Nr.65.

167. Krimināllikums: pieņemts 17.06.1998. (spēkā no 01.04.1999.)// Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr.199/200.

168. Kriminālprocesa likums: pieņemts 21.04.2005. (spēkā no 01.10.2005.)// Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005., Nr.74.

169. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss: pieņemts 07.12.1984. (spēkā no 01.07.1985.)// Ziņotājs, 20.12.1984., Nr.51.

170. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums: pieņemts 08.05.2003. (spēkā no 01.06.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 22.05.2003., Nr.76.

171. Publisko iepirkumu likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.05.2006.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.65.

172. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums: pieņemts 25.08.2010. (spēkā no 04.09.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 03.09.2010., Nr.140.

173. Saeimas kārtības rullis: pieņemts 28.07.1994. (spēkā no 01.09.1994.)// Latvijas Vēstnesis, 18.08.1994., Nr.96.

174. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums: pieņemts 31.10.2001. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168.

175. Tiesībsarga likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.64.

176. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums: pieņemts 24.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 13.11.2002.

177. Valsts pārvaldes iekārtas likums: pieņemts 06.06.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 21.06.2002., Nr.94.

178. Valsts sociālo pabalstu likums: pieņemts 31.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168.

3. Ministru kabineta noteikumi

179. Ministru kabineta 01.04.1997 noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".(zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.1997., Nr. 88.

180. Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumi Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 05.04.2001.)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.2001., Nr.54.

181. Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28.

182. Ministru kabineta 03.02.2004. noteikumi Nr.61 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" (spēkā no 07.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 06.02.2004., Nr.20.

183. Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (spēkā no 12.02.2009.)// Latvijas Vēstnesis, 11.02.2009., Nr.23

184. Ministru kabineta 28.04.2009. noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 06.05.2009., Nr.69.

185. Ministru kabineta 15.12.2009. noteikumi Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.12.2009., Nr.203.

186. Ministru kabineta 18.05.2010 noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (spēkā no 01.06.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.05.2010., Nr.84.

187. Ministru kabineta 21.06.2011. noteikumi Nr.458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām" (spēkā no 29.06.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 28.06.2011., Nr.98.

188. Ministru kabineta 13.12.2011. noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi" (spēkā no 17.12.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 16.012.2011., Nr.198.

189. Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi". (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 01.10.2014., Nr.194.

190. Ministru kabineta 02.12.2014. noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi" (spēkā no 12.12.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.12.2014., Nr.247.

191. Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 27.03.2014., Nr.62.

192. Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumi Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (spēkā no 15.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 14.10.2014., Nr.203.

193. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 26.09.2014., Nr.191.

194. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 02.09.2014., Nr.172.

195. Ministru kabineta 26.08.2014. noteikumi Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 12.09.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.09.2014., Nr.179.

196. Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumi Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"". (spēkā no 01.07.2015.)// Latvijas Vēstnesis, 30.06.2015., Nr.125.

4. Ministru kabineta rīkojumi

197. Ministru kabineta 11.12.2013. rīkojums Nr.612 "Par sabiedrisko komisiju 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai" // Latvijas Vēstnesis, 13.12.2013., Nr.244.

198. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 181 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu biedrībai "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"" // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

199. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 182 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu biedrībai "Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija"" // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

200. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 183 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu biedrībai "Latvijas Arhitektu savienība"" // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

201. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 184 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu biedrībai "Latvijas Būvinženieru savienība""// Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

202. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 185 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu biedrībai "Latvijas Elektriķu brālība""// Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

203. Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojums Nr. 186 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai" // Latvijas Vēstnesis, 15.04.2015., Nr.73.

204. Ministru kabineta 29.05.2009. rīkojums Nr.352 "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju" // Latvijas Vēstnesis, 03.06.2009., Nr. 86.

205. Ministru kabineta 30.08.2002. rīkojums Nr.478 "Par būvniecības nacionālo programmu" // Latvijas Vēstnesis, 04.09.2002., Nr.125.

206. Ministru kabineta 31.07.2015. rīkojums Nr. 419 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu Latvijas Melioratoru biedrībai" // Latvijas Vēstnesis, 03.08.2015., Nr.149.

207. Ministru kabineta 31.07.2015. rīkojums Nr. 420 "Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības deleģēšanu Latvijas Jūrniecības savienībai" // Latvijas Vēstnesis, 03.08.2015., Nr.149.

E. Citi avoti

208. Būvniecības nozares attīstības pamatnostādņu 2009.-2013.gadam projekts (informatīvā daļa). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40090795&mode=mkk&date=2009-01-12

209. Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12.

210. Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15.

211. Ministru kabineta 07.08.2012. atbildes vēstule Nr.18/TA-1471 uz 11. Saeimas Pieprasījumu komisijas vēstuli Nr.9/11-2-n/45-11/12. Pieejama: Saeimas arhīvā.

212. Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības stratēģija 2014.-2016.gadam. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/ptac-strategija

213. Pārresoru koordinācijas centra informatīvajā ziņojumā "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40339569&mode=mk&date=2014-11-12

214. Putniņš T., Sauka A. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009-2014. (SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs.) Pieejams: http://www.sseriga.edu/files/content/sseriga_enu_ekonomikas_indekss_2009_2014.pdf

215. Rīgas Tehniskās universitātes programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule "Atbildot uz būvniecības nozares nevalstisko organizāciju jautājumiem par būvniecības specialitātes studentu sagatavošanu RTU".

216. Tiesībsarga J.Jansona 23.02.2015. atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-159-22. Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/atzinumi/Atzinums%20lieta%20Nr.%202013-159-22.pdf

217. Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas". Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2010/5.1%E2%80%932%E2%80%937_2010/zin_buvnieciba_26nov2010.pdf

218. Valsts kontroles 30.04.2015. revīzijas ziņojums "Par Veselības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību". Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/atzinumi/Atzinums%20lieta%20Nr.%202013-159-22.pdf

219. Social identity cards in the European construction industry. Pieejams: http://www.fiec.eu/en/cust/documentview.aspx?UID=c6c28629-f220-4072-ac77-c5fe4cecef91.

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta otrās daļas otro teikumu, mēs ar savu parakstu apliecinām, ka šis dokuments ir 2015. gada 27. oktobra Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, ar astoņām balsīm "par" ( R. Balodis, I. Rībena, I. Sudraba, K. Krēsliņš, K. Seržants, J. Vectirāns, M. Šics, A. Kaimiņš), ar divām balsīm "pret" ( I. Dālderis, A. Loskutovs), un diviem komisijas locekļiem atturoties (Z. Tretjaka, I. Zujevs) pieņemtais komisijas galaziņojums.

Komisijas priekšsēdētājs R.Balodis

Komisijas sekretārs K.Krēsliņš

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā
sekretāra Inta Dāldera informācija
komisijas priekšsēdētājam, juridisko zinātņu doktoram Ringoldam Balodim

Godājamais Baloža kungs,

informēju Jūs, ka neesmu gatavs parakstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu nobalsotajā redakcijā, iesniegšu savas atsevišķās domas atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta trešajai daļai.

Vēlos citēt tiesību doktrīnas Latvijas Republikas Satversmes komentārus Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, ilggadēja Latvijas Universitātes Valsts tiesību zinātņu katedras vadītāja, profesora, juridisko zinātņu doktora Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā: "Ikvienā tiesiskā un demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, saskaņā ar kuru nevienu personu nevar atzīt par vainīgu [..], kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā." (Latvijas Vēstnesis, 144.-148. lpp.). Arī komisijas ziņojuma projektā iekļauts, ka "komisija, pildot savus uzdevumus, ievēro minēto principu, un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs gan komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar [..] traģēdiju." Komisijas darbības sākumā tika nolemts izvērtēt normatīvo regulējumu un valsts pārvaldes efektivitāti, nevis konkrētu amatpersonu atbildību.

Paužu savu politisko pārliecību, ka komisijas darbā šis princips nav ievērots, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, personiski uzskatu, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas principus.

Kopš atjaunošanas, vairāk ne kā divdesmit gadu Saeimas kārtības ruļļa 163. pants paredz, ka Saeimas likumdošanas komisiju un citu pastāvīgo komisiju protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Parlamentārās izmeklēšanas komisija nav pastāvīgā Saeimas komisija.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums ir pilnīgi cita rakstura dokuments nekā pastāvīgās komisijas protokols, atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta pirmajai daļai tas ietver novērtējumu, secinājumus un politiskus priekšlikumus, ne vien faktu konstatēšanu. Kopš 2003. gada līdz 2015. gada 30. septembrim bija spēkā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta otrās daļas redakcija, kas paredzēja, ka galaziņojumu paraksta visi komisijas locekļi un vienlaikus trešās daļas redakcija, kas paredzēja, ka izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrita galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas. Tomēr līdz šim Saeimas praksē nostiprinājies, ka, ja visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi neparakstīja ziņojumu, tas spēku neguva, taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretāra amats īpaši likumā līdz 2015. gada 30. septembrim nebija minēts.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta otrās daļas redakcijā, kas ir spēkā no 2015. gada 30. septembra, kas aizstāj galaziņojuma parakstīšanu ar balsošanu ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu pierāda, ka likumdevējs 2015. gadā atzinis praksi, ka šī likuma 13. panta pirmā daļa veido parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma spēkā stāšanās procedūru. Ja iepriekš komisijas ziņojuma parakstīšana piešķīra tam spēku, parakstot noteiktam tautas priekšstāvju Saeimā lokam, tad šāda interpretācija ir saglabājama arī spēkā esošajā redakcijā, tikai uz šaurāku amatpersonu loku.

Uzskatu, ka konkrētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir bijis neatbilstošs tās mērķim, pārkāpis pēc analoģijas izmantojamās Saeimas Kārtības ruļļa normas par sēžu sasaukšanu, neizsludinot tās, bijis neobjektīvs un mana politiskā pārliecība ir, ka nevaru parakstīt tādu novērtējumu un secinājumus, kas ir pretrunā faktiem un kuru vienīgais mērķis ir politiskā cīņa pret vienu konkrētu cilvēku, kurš nav valsts amatpersona, bet Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš kā pierāda komisijas darbs nevar būt juridiski atbildīgs par notikušo, jo fakti norāda uz pilnīgi citu institūciju un amatpersonu darba nepilnībām.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums nereglamentē šīs komisijas sekretāra ievēlēšanu. Ja komisijas locekļu vairākums uzskata, ka komisijas sekretāra darbs komisijā pēkšņi ir kļuvis neatbilstošs, komisija var pārvēlēt sekretāru, taču, ievērojot Parlamentārās izmeklēšanu komisiju likuma 13. panta otrās daļas speciālo normu parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam nav tiesību izmantot Saeimas kārtības ruļļa 163. panta pirmās daļas normu, kas paredz, ka sekretāra vietā protokolu paraksta cits komisijas loceklis, jo attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām eksistē jaunāka un speciāla norma.

Lūdzu piedošanu sabiedrībai un traģēdijā cietušo tuviniekiem par deputāta Artusa Kaimiņa un vēl dažu parlamentārās izmeklēšanas komisijas kolēģu vietā par viņu uzvedību, kas, manā ieskatā, ar savu pašmērķīgi politikānisko rīcību aizskar ciešanas un bojāgājušo piemiņu.

Patiesā cieņā, Ints Dālderis

2015.gada 28.oktobrī

 

Atsevišķās domas

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā (turpmāk - Komisija) 2015.gada 27.oktobrī pieņēma savu galaziņojumu.

Es kā Komisijas locekle galaziņojumu kopumā atbalstu, bet diemžēl nevaru piekrist galaziņojuma 6.nodaļas 6.5.1., 6.5.2., 6.5.3., 6.6., 7.4. un 7.7.punktam, tāpēc balsojumā par galaziņojumu atturējos un saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešo daļu galaziņojumam pievienoju savas atsevišķās domas.

Manuprāt, Komisija nav pietiekami iedziļinājusies Komisijas locekļa I.Dāldera sniegtajā analīzē, kas bija par pamatu Komisijas priekšlikumam papildināt galaziņojumu ar manis jau minētajiem punktiem.

6.5.1. un 6.5.2.punktā Komisija kā trūkumu norāda to, ka Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk - Rīgas būvvalde) vienlaikus ir padota diviem subjektiem - Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam (turpmāk - Departaments) un Rīgas domes priekšsēdētājam. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam (turpmāk - VPIeL) padotībai ir divi veidi - institucionālā (ar to tiek īstenota padotība pār valsts pārvaldes organizāciju) un funkcionālā (ar to tiek īstenota padotība pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu). Tāpat padotībai ir divas formas - pakļautība un pārraudzība. Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumam Rīgas būvvalde funkcionāli ir padota Departamentam, bet institucionāli - Rīgas domes priekšsēdētājam. Departaments padotību īsteno pārraudzības formā, bet domes priekšsēdētājs - pakļautības formā. Lai arī institucionālā un funkcionālā padotība visbiežāk sakrīt, tomēr ne visos gadījumos tas tā ir.³⁹⁰ Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums"³⁹¹ 15.punktu Valsts vides dienesta, kas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, izņemot šo noteikumu 16. un 16.¹ punktā minētos gadījumus, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Respektīvi, minētā iestāde, tāpat kā Rīgas būvvalde, ir padota diviem dažādiem subjektiem, vienā gadījumā - institucionāli, otrā - funkcionāli. Padotības veidu nesakrišana pati par sevi nevar liecināt par Rīgas pilsētas pašvaldības būvniecības sistēmas neefektivitāti.

6.5.2.punktā minētajam secinājumam, ka nepastāv augstākas iestādes kontrole pār Rīgas būvvaldi, piekrītu tikai daļēji, jo saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu Rīgas būvvaldes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona ir tiesīga apstrīdēt Departamentā, bet Departamenta lēmumu ir iespējams pārsūdzēt tiesā, līdz ar to funkcionē tiesiskuma kontrole pār Rīgas būvvaldes izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību.

No 6.5.3.punkta izriet, ka Rīgas būvvalde, Departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs (turpmāk - Rīgas arhitekta birojs) ir savstarpēji loģiski saistītas institūcijas un tām vajadzētu būt iekļautām racionālā, pakāpeniskā, savstarpēji padotā sistēmā. Nepiekrītu šādai Komisijas nostājai, jo Departaments pilda tikai Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto pašvaldības pienākumu,³⁹² kura nodošana citas pašvaldības amatpersonas vai struktūrvienības (kas nav būvvalde) pārziņā izriet no Būvniecības likuma, Administratīvā procesa likuma un VPIeL. Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts republikas pilsētām uzliek par pienākumu nodarbināt pilsētas arhitektu, kurš pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu. Forma, kādā šis arhitekts tiek nodarbināts (kā atsevišķa amatpersona vai veidojot speciālu institūciju), ir atstāta katras pašvaldības ziņā. Kā liecina Rīgas arhitekta biroja nolikuma 4.7.punkts, Rīgas arhitekta birojam atbilstoši tā kompetencei ir uzdevums pašvaldībā sagatavot nosacījumus un atzinumus arhitektūras projektiem, turklāt saskaņā ar šī punkta apakšpunktiem secināms, ka attiecīgie nosacījumi lielākoties adresējami pašvaldības iestādēm un Rīgas domes struktūrvienībām, nevis privātpersonām. Rīgas būvvalde, pieņemot lēmumus būvniecības procesā, ņem vērā Rīgas arhitekta biroja viedokli jautājumos, kas skar arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu,³⁹³ bet Rīgas arhitekta birojs nepilda Būvniecības likumā noteiktās būvvaldes funkcijas. Minētais norāda uz to, ka katrai no šīm iestādēm ir sava kompetence un to funkcijas nedublējas.

Ņemot vērā visu minēto, uzskatu, ka 6.6.punktā ietvertais Komisijas galasecinājums, ka Lielveikala celtniecības laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, kas novedis pie Traģēdijas, ir aplams un izdarīts, neiedziļinoties I.Dāldera sniegtajā analīzē.

Ievērojot Satversmes 1. pantā ietverto varas dalīšanas principu,³⁹⁴ parlamentārās izmeklēšanas komisijām nav piešķirtas tiesības darboties izpildvaras un tiesu varas atzarā. Kā norādīts galaziņojuma 1.4.1. punktā, Komisija darbojas saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas principu, primāri īstenojot parlamentāro kontroli pār izpildvaras darbībām, bet vainas un tiesību normu pārkāpumu pierādīšana ir tiesību aizsardzības institūciju kompetence. Komisija savas darbības laikā nav konstatējusi tādus pārkāpumus konkrētu personu darbībā, kas tai liktu informēt tiesību aizsardzības institūcijas. Arī Komisijas sēdēs dalību ņēmušie KNAB un Ģenerālprokuratūras pārstāvji šādus pārkāpumus nav fiksējuši. Ņemot vērā iepriekšminēto un neapšaubot Komisijas secinājumus par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, uzskatu par nepieļaujamu, ka Komisija galaziņojumā par atbildīgiem Zolitūdes traģēdijā nosaukusi 6.6. un 7.7. punktos minētās personas, šādu atbildību var konstatēt tikai tiesa.

Komisijas locekle Zenta Tretjaka

Rīgā 2015.gada 29.oktobrī

---

¹ Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.lpp.

² VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 5.lpp. Detalizētāku informāciju par glābšanas darbiem sk.: Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³ Ministru kabineta 11.12.2013. rīkojums Nr.612 "Par sabiedrisko komisiju 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai".

⁴ LTV: Zolitūdes izmeklēšanas komisijas pirmā vēstule - fondam " Ziedot.lv".

Pieejams: http://www.irir.lv/2013/12/17/ltv-zolitudes-izmeklesanas-komisijas-pirma-vestule-ziedot-lv.

⁵ Valdības paveiktais apkopots Pārresoru koordinācijas centra informatīvajā ziņojumā "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

⁶ Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces 11.11.2014. paziņojums par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.

⁷ Latvijas Republikas Satversme: pieņemta 15.02.1922. (spēkā no 07.11.1922.)// Likumu un Valdības Rīkojumu Krājums, 1922, 12.burtnīca, Nr.113; Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr.43.

⁸ Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums: pieņemts 08.05.2003. (spēkā no 01.06.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 22.05.2003., Nr.76.

⁹ Saeimas kārtības rullis: pieņemts 28.07.1994. (spēkā no 01.09.1994.)// Latvijas Vēstnesis, 18.08.1994., Nr.96.

¹⁰ Balodis R. Parlamentāru (parlamentārisku) izmeklēšanas komisiju statuss un to loma valsts pārvaldībā. Jurista Vārds, 12.05.2015., Nr.19. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jurista%20Vards%2012052015.pdf.

¹¹ Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2011, 144.-148.lpp.

¹² Pēc Google Analytics statistikas datiem.

¹³ Savas mājaslapas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai un Ilgtspējīgas attīstības komisijai.

¹⁴ Kriminālprocesa likums: pieņemts 21.04.2005. (spēkā no 01.10.2005.)// Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005., Nr.74.

¹⁵ Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 01.12.2014. sēdes protokols, 2.lpp., ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 15.12.2014. sēdes protokols Nr.4, 3.lpp.

¹⁶ Sk.: Lasmanis J. Būvniecības uzraugiem instrumentu vietā publicitāte. Neatkarīgā Rīta Avīze, 08.09.2015. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_nra%2008.09.2015.pdf; Riga Tv 24 sižets par Komisijas izbraukuma sēdi. Pieejams: http://goo.gl/vXzMfa

¹⁷ Krimināllikums: pieņemts 17.06.1998. (spēkā no 01.04.1999.)// Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr.199/200.

¹⁸ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp.; Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļiem, Valsts policijas 16.04.2015. preses relīze.

¹⁹ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina, kā arī valdības sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp., Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu," 19.-20.lpp.

²⁰ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp.

²¹ Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 01.12.2014. sēdes protokols, 2.lpp., ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 15.12.2014. sēdes protokols Nr.4, 3.lpp.

²² Kapitāls. Kā Polijas varas iestādes rīkojās pēc Maxima traģēdijai līdzīgās 2006.gada janvāra traģēdijas Katovicē. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/VCWrCe.

²³ Kodis M. Speciāli no Polijas: Pēc izstāžu zāles sabrukšanas jau astoņus gadus turpinās tiesvedība. 01.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/vo7WoD.

²⁴ Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr.20, 4.lpp.

²⁵ Kapitāls. Kā Polijas varas iestādes rīkojās pēc Maxima traģēdijai līdzīgās 2006.gada janvāra traģēdijas Katovicē. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/VCWrCe.

²⁶ Turpat.

²⁷ Turpat.

²⁸ Turpat.

²⁹ Kasjauns.lv. Polijas ģenerālprokurors: "Latviešiem Zolitūde ir tas pats, kas mums Smoļenskas traģēdija.". 02.01.2014. Pieejams: http://goo.gl/RQzoGs.

³⁰ Die Welt. Falscher Leim verursachte Einschturz. 20.07.06. http://goo.gl/prcCMd.

³¹ Wedemeyer G. Wer hat Schuld am Tod meiner Mutter? Stern.de, 28.01.2008. http://goo.gl/kUWWB4.

³² Gunkel C. Und wo sind die Mitschuldigen? Frankfurter Allgemeine, 18.11.2008. http://goo.gl/jAUfn1.

³³ Sueddeutsche Zeitung. Freispruch für den "Statikpapst". 27.10.2011. http://goo.gl/bsqFwu.

³⁴ Stübinger S. Neuer Freispruch im Fall Bad Reichenhall 2:1 für Traunstein gegen Karlsruhe. Legal Tribune Online, 27.10.2011. http://goo.gl/UdpMaI.

³⁵ Bélanger, P. Report of the Elliot Lake Commission of Inquiry, Executive Summary. October 2014, p. 3 http://www.attorneygeneral.jus.gov.on.ca/inquiries/elliotlake/report/ES/ELI_ES_E.pdf.

³⁶ Ibid.

³⁷ Eliotleikas izmeklēšanas komisijas ziņojums divās daļās un ziņojuma kopsavilkums pieejams: http://www.attorneygeneral.jus.gov.on.ca/inquiries/elliotlake/report/index.html.

³⁸ The Canadian Press. Robert Wood, Elliot Lake mall inspector, charged with criminal negligence. 31.01.2014. http://goo.gl/o8l7RB.

³⁹ Sk.: Galaziņojuma 1.4.1.punktu.

⁴⁰ Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr.20, 5.lpp.

⁴¹ Valsts pārvaldes iekārtas likums: pieņemts 06.06.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 21.06.2002., Nr.94.

⁴² Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 01.07.2010. spriedums lietā Nr.SKA - 107/2010.

⁴³ Rīgas domes 01.03.2011. saistošie noteikumi Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" (spēkā no 05.03.2011.).

⁴⁴ Bramanis J. Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā. Promocijas darbs. 2013.

⁴⁵ Turpat.

⁴⁶ Būvniecības likums: pieņemts 10.08.1995. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 30.08.1995., Nr.131.

⁴⁷ Latvijas Valsts arhīva informācija.

⁴⁸ Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 12.06.2009. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 26.06.2009., Nr.97.

⁴⁹ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 19.04.2012. spriedums lietā Nr. 49382/06 Gorgiev v former Yugoslav Republic of Macedonia, 43.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 30.11.2004 spriedums lietā Nr. 48939/99 Oneryildiz v. Turkey, 89.punkts.

⁵⁰ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes, Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekļa un Valsts būvinspekcijas vadītāja L.Jākobsona, Būvniecības biroja vadītāja P.Druķa paustie vērtējumi par Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Sk.: Veģe I. Būvinspekcijas vadītājs: pamatā veicām fiziskas pārbaudes. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 11.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/lSmmHn, Kalaus M. Būvinženieru savienības vadītājs: Likvidējot būvinspekciju, likvidēta būvprojektu valsts ekspertīze. Nozare.lv, 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/olK0jl. Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

⁵¹ Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13.

⁵² Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.-6.lpp., Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 5.lpp., Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 5.lpp.

⁵³ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 1.-3.lpp.

⁵⁴ Pieejams: http://goo.gl/zJVU4b.

⁵⁵ V.Dombrovska 12.03.2015. vēstule par atbildēm uz Komisijas 16.02.2015. vēstulē Nr.233.9/18-27-12/15 uzdotajiem jautājumiem, 1.lpp. Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 3.-4.lpp.

⁵⁶ Būvniecības nozares attīstības pamatnostādņu 2009.-2013.gadam projekts (informatīvā daļa), 16.lpp.

⁵⁷ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 2.lpp. Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojekta (VSS-1706) "Grozījumi Būvniecības likumā" anotācijas I sadaļas "Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" 3.punkts, III sadaļas "Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.punkts.

⁵⁸ V.Dombrovska 12.03.2015. vēstule par atbildēm uz Komisijas 16.02.2015. vēstulē Nr.233.9/18-27-12/15 uzdotajiem jautājumiem, vēstules 2.pielikums. Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 3.-4.lpp.

⁵⁹ Balodis R., Pleps J. Financial Crisis and the Constitution in Latvia. Grām. Constitution in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis (Ed. Xenophon Contiades). Centre for European Constitutional Law. Greece, ASHGATE 2013. p.115.-140.

⁶⁰ Saeimas likumprojektu datubāze. Pieejams: http://goo.gl/gokxIF (Nr.1319/Lp9).

⁶¹ 12.06.2009. pieņemtā likuma "Grozījumi Būvniecības likumā" likumprojekta anotācijas I sadaļas "Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" 2.punkts.

⁶² Turpat, III sadaļas "Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem" 6.punkts.

⁶³ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr. 233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 2.lpp. Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 3.lpp., Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 12.06.2009. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 26.06.2009., Nr.97., anotācija.

⁶⁴ Latvijas Republikas 11.Saeimas Pieprasījumu komisijas sarakste pamatdarbības jautājumos [(2012.gada janvāris-decembris). 07.08.2012. Ministru kabineta atbildes vēstule Nr.18/TA-1471 uz Pieprasījumu komisijas vēstuli Nr.9/11-2-n/45-11/12.] Pieejama: Saeimas arhīvā.

⁶⁵ Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 5.lpp., Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.lpp.

⁶⁶ 11. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas, Latvijas Universitātes profesores dr. iur. I. Čepānes un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A. Salmiņa sniegtais viedoklis par galaziņojuma projekta secinājumiem. Sk.: Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr. 20, 6.lpp., I. Čepānes 29.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, 3. lpp.

⁶⁷ Ministru kabineta 29.05.2009. rīkojums Nr.352 "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju".

⁶⁸ Bramanis J. Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā. Promocijas darbs. 2013. Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.lpp.

⁶⁹ Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", 143.-144.punkts.

⁷⁰ Valsts kontroles padomes 15.12.2010. sēdes protokols Nr. 69, 9.lpp.

⁷¹ Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", 14.punkts.

⁷² Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M. Straumes sniegtā informācija. Sk.: Kalaus M. Būvinženieru savienības vadītājs: Likvidējot būvinspekciju, likvidēta būvprojektu valsts ekspertīze. Nozare.lv, 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/olK0jl.

⁷³ Ministru kabineta 01.04.1997 noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".(zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.1997., Nr. 88.

⁷⁴ Šādu viedokli ir pauduši Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācija centra Prezidija priekšsēdētājs V. Birkavs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J. Spiridonovs. Sk.: Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr. 5, 3.lpp.; Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 5.lpp.

⁷⁵ Ministru kabineta 26.05.2009. sēdes protokols Nr.33. Pieejams: http://likumi.lv//ta/id/192627?&search=on

⁷⁶ Ministru kabineta 26.05.2009. sēdes audioieraksts, 2:49:00 - 03:03:00.

⁷⁷ Latvijas Pašvaldību savienības 03.09.2015. vēstule Nr. 0820152693/A1815,2.-3.lpp.

⁷⁸ Saeimas likumprojektu datubāze. Pieejams: http://goo.gl/gokxIF (Nr.1319/Lp9).

⁷⁹ Latvijas Republikas 9.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu protokoli ar tiem pievienotajiem materiāliem (Nr.241-267), 2.sējums, 2009.gada 1.aprīlis-12.jūnijs. Latvijas Republikas 9.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu protokoli ar tiem pievienotajiem materiāliem (Nr.66-70), 13.sējums, 2009.gada 2.-4.jūnijs. Pieejami: Saeimas arhīvā.

⁸⁰ Balsošanas rezultāti. Pieejami: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/090612/Balsoj/075.htm.

⁸¹ Piezīme. Saistībā ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju Valsts kontrole ir norādījusi: "Lēmuma par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju sagatavošanas procesā netika pietiekami izvērtēta plānotās reorganizācijas ietekme uz būvniecības procesa kontroles funkcijas īstenošanu valstī, un revīzijas laikā tika konstatētas nepilnības normatīvajā regulējumā un atbildīgo institūciju faktiskajā rīcībā, kas ietekmē patērētāju drošību." Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", 12.punkts.

⁸² E. Levita 24.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

⁸³ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (12.03.2009.-02.11.2010.), 7.5.1.punkts.

⁸⁴ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (03.11.2010.-25.10.2011.). 11.32., 11.33.punkts.

⁸⁵ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (25.10.2011.-22.01.2014.).

⁸⁶ Eiropas Savienības tiesas tiesneša E. Levita, valsts kontrolieres padomnieka juridiskajos jautājumos E. Pastara, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka J. Plepa, Latvijas Universitātes asoc. profesora D. Auera, 12. Saeimas priekšsēdētājas biedres I. Lībiņas - Egneres paustie viedokļi. Sk.: E. Levita 24.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai; Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr. 20, 5.-6.lpp.; Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" intervija ar J. Plepu; Auers D. Parlamentārās izpētes kapacitātes salīdzinājums Baltijas jūras reģionā. Grām.: Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai. Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 159.lpp. Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests. Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr.41, 12.-21.lpp.

⁸⁷ Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 13.12.2012. (spēkā no 01.04.2013)// Latvijas Vēstnesis, 27.12.2012., Nr.202

⁸⁸ Trešā lasījuma balsošanas rezultāti.

⁸⁹ Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras 20.09.2015. vēstule.

⁹⁰ Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 25.09.2014. (spēkā no 29.10.2014)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204

⁹¹ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (12.03.2009.-02.11.2010.).

⁹² Ministru kabineta 12.04.2011. sēdes protokols Nr.24. Pieejams: http://likumi.lv//ta/id/228801?&search=on.

⁹³ Būvniecības likums: pieņemts 09.07.2013. (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 30.07.2013., Nr.146.

⁹⁴ Bijušā ekonomikas ministra D. Pavļuta un bijušā ministrijas valsts sekretāra J. Pūces sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr. 10, 4;6.lpp.

⁹⁵ Priekšlikumu tabula likumprojektam "Būvniecības likums" uz otro lasījumu (Priekšlikums nr. 50).

⁹⁶ Turpat, (Priekšlikums nr. 79.-80.).

⁹⁷ Latvijas Republikas 11. Saeimas ziemas sesijas 2013. gada 14. marta sēdes (11.sēde) stenogramma.

⁹⁸ Bijušā ekonomikas ministra D. Pavļuta, 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Vj.Dombrovska, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores I. Ošas sniegtā informācija Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10., 4.lpp.; Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr. 6, 5.-6. lpp.

⁹⁹ Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 24.04.2014. (spēkā no 01.05.2014.)// Latvijas Vēstnesis 30.04.2014., Nr.84.

¹⁰⁰ Būvniecības birojs savu darbu uzsāka 01.10.2014. līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.

¹⁰¹ Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 26.09.2014., Nr.191.

¹⁰² Būvniecības tiesību eksperta J.Bramaņa 25 Latvijas pašvaldību sniegto atbilžu analīze. Sk.: J.Bramaņa 01.06.2015. vēstule.

¹⁰³ Piezīme. Būvniecības likuma 19.panta sestā daļa nosaka: "Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā termiņos, kādi attiecīgajā plānā paredzēti, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Būvuzraugus nenodarbina publiskas institūcijas, uz līguma pamata viņus piesaista pasūtītājs."

¹⁰⁴ Uz būvinspektoru trūkumu esošo funkciju ietvaros ir norādījusi Rīgas dome, Tukuma novada būvvalde, Olaines novada būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 5.lpp., Tukuma nov. būvvaldes 17.04.2015. vēstule Nr.6-2/1721/1603, Olaines nov. būvvaldes 15.04.2015. vēstule Nr.7.3./1574.

¹⁰⁵ Uz to, ka būvprojekta pārbaude būtu ļoti laikietilpīga, ir norādījusi Rīgas dome, Rēzeknes novada būvvalde, Tukuma novada būvvalde, Liepājas pilsētas būvvalde, Ikšķiles novada būvvalde, Ķekavas novada būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 5.lpp., Rēzeknes nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.1.7.1.46., Tukuma nov. būvvaldes 17.04.2015. vēstule Nr.6-2/1721/1603., Liepājas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.24643/2.2.1./322860, Ikšķiles nov. būvvaldes 18.04.2015. vēstule Nr.6-20/80, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr. BŪV/4-12.1/15/66 .

¹⁰⁶ Drošas būvniecības kontekstā būvniecības procesā iesaistīto atbildību un kompetenci ir uzsvērusi Rēzeknes novada būvvalde, Jelgavas pilsētas būvvalde, Liepājas pilsētas būvvalde, Ķekavas novada būvvalde, Gulbenes novada būvvalde. Sk.: Rēzeknes nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.1.7.1.46 , Jelgavas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.26/4-3, Liepājas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.324643/2.2.1./322860, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.BŪV/4-12.1/15/66, Gulbenes nov. būvvaldes 15.04.2015.vēstule Nr.BV 2.11./15/23.

¹⁰⁷ Uz atšķirīgu normatīvo aktu piemērošanu dažādās pašvaldībās ir norādījusi Cēsu novada būvvalde, Ķekavas novada būvvalde, Ikšķiles novada būvvalde, Gulbenes novada būvvalde. Sk.: Cēsu nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.4/1368, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.BŪV/4-12.1/15/66, Ikšķiles nov. būvvaldes 18.04.2015. vēstule Nr.6-20/80, Gulbenes nov. būvvaldes 15.04.2015. vēstule Nr.BV 2.11./15/23.

¹⁰⁸ Riekstiņa M. Visvairāk sūdzas par vietējās varas lēmumiem. Diena, 04.08.2015. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/534_Diena%2004082015.pdf.

¹⁰⁹ Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikums palielināt metodiskās palīdzības apjomu pašvaldību būvvaldēm un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinums par šo priekšlikumu. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138.

¹¹⁰ Ekonomikas ministrijas 18.06.2015. vēstule Nr.412-1-5018.

¹¹¹ Izsniegto būvatļauju skaits administratīvo teritoriju būvvaldēs: Viļakas nov. - 25, Tērvetes nov. - 19, Sējas nov. - 15, Rugāju nov. - 7, Rucavas nov. - 28, Mālpils nov. - 19, Līgatnes nov. - 21, Kandavas nov. - 24, Jaunpils nov. - 11, Ērgļu nov. - 14, Dundagas nov. - 24, Alsungas nov. - 11, Alojas nov. - 21, Aizkraukles nov. - 30. Sk.: Ekonomikas ministrijas 18.06.2015. vēstule Nr.412-1-5018.

¹¹² Uz to ir norādījis Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks A.Salmiņš un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A.Lešinska. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 10.lpp., Komisijas 27.04.2015. sēdes protokols Nr.17, 9.lpp.

¹¹³ Piezīme. Bez minētajām funkcijām Būvniecības birojs:1) nodrošina metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos; 2) informē sertifikācijas institūcijas par būvspeciālistu pārkāpumiem; 3) Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos organizē būvekspertīzes; 4) organizē būvniecības jomas nevalstisko organizāciju un kontroles institūciju sadarbību; 5) izskata iesniegumus par būtiskiem būvniecības normatīvo aktu pārkāpumiem; 6) nodrošina Būvniecības informācijas sistēmas informācijas pieejamību; 7) sākot ar 01.01.2016., veiks būvekspertu sertifikāciju. Sk.: Būvniecības likuma 6.¹ pants un 6.panta septītā daļa.

¹¹⁴ Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 27.04.2015. vēstule Nr.2015/AL-008.

¹¹⁵ Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 27.04.2015. vēstule Nr.2015/AL-008.; Būvniecības biroja 09.09.2015. vēstule Nr. 10-2.1-15/70

¹¹⁶ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem,19.-21.lpp.

¹¹⁷ Būvniecības biroja 09.04.2015. vēstule Nr.1-1/139, Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

¹¹⁸ Jau 30.08.2002. Ministru kabineta apstiprinātajā Būvniecības nacionālajā programmā tika uzsvērta nepieciešamība izveidot Būvniecības informācijas sistēmu. Sk.: Ministru kabineta 30.08.2002. rīkojums Nr.478 "Par būvniecības nacionālo programmu", 4.1.6.-4.1.7.punkts. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=65990u .

¹¹⁹ Būvniecības informācijas sistēmas mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: https://goo.gl/GY5rdd .

¹²⁰ Tie ir Būvkomersantu reģistrs, Būvspeciālistu reģistrs, Būvinspektoru reģistrs un Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs.

¹²¹ Būs pieejams Neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrs un Ēku energosertifikātu reģistrs.

¹²² Tiks nodrošināti šādi e-pakalpojumi: būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana un būves nodošana ekspluatācijā, kā arī elektroniskas pieteikšanās formas reģistros.

¹²³ Noteikumu projekta "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://goo.gl/fhC6Wx .

¹²⁴ Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā un Ekonomikas ministrijas atzinums par tiem. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6097.

¹²⁵ Piezīme. Vispārīgajos būvnoteikumos ir atrunāti tie jautājumi, kuri attiecas uz būvniecības procesu neatkarīgi no būves veida, bet speciālajos būvnoteikumos ietvertais regulējums attiecas uz atsevišķām būvju grupām, piemēram, dzelzceļa būvēm vai ostu hidrotehniskajām būvēm. Būvnormatīvos nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm. Sk.: Būvniecības likuma 5.pants.

¹²⁶ Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 2.punktu līdz aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 01.07.2015. spēkā ir uz iepriekšējā Būvniecības likuma pamata izdotie būvnormatīvi.

¹²⁷ Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 9.lpp., Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp.

¹²⁸ Latvijas Arhitektu savienības 16.02.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, J. Bramaņa 01.06.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp., Lešinska A. Par politikas veidošanu būvniecības nozarē. Pieejams: http://providus.lv/article/par-politikas-veidosanu-buvniecibas-nozare

¹²⁹ Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 01.07.2015. atzinums par disciplinārpārkāpumu konstatēšanu lietā, Nr.1-19-1274, "EXPO Milano 2015". Sk.: Ekonomikas ministrijas 09.07.2015. vēstule Nr. 1-1-5797

¹³⁰ Negatīvus vērtējumus par jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem ir pauduši Latvijas Arhitektu savienība, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs, prof. I. Čepāne, PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A. Lešinska, būvniecības tiesību eksperts J. Bramanis, Ķekavas un Ventspils būvvaldes u.c. Sk.: Latvijas Arhitektu savienības 16.02.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, J. Bramaņa 01.06.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp., Lešinska A. Par politikas veidošanu būvniecības nozarē.Pieejams: http://providus.lv/article/par-politikas-veidosanu-buvniecibas-nozare Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr. BŪV/4-12.1/15/66., Ventspils pils. būvvaldes 23.03.2015. vēstule Nr. 9-11/167. Čepāne I. Jaunā Būvniecības likuma kroplības. Jurista Vārds, 08.04.2014., Nr.14., Kesnere R. Nozare ar jauno regulējumu nav apmierināta. Diena, 22.10.2015.

¹³¹ Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi"". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40350435 .

¹³² Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"". Pieejams: https://goo.gl/j0brvl.

¹³³ Latvijas Būvniecības padomes 27.04.2015. sēdes protokols Nr.6.

¹³⁴ Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītājas I.Ošas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 7.lpp.

¹³⁵ Plāna projekts. Sk.: http://goo.gl/9Fyb9Q

¹³⁶ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E. Rožulapas sniegtā informācija Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr. 10, 8.lpp.

¹³⁷ Kozlovska A. Ja Priedaines ielas dzīvojamās ēkas īpašnieki piekritīs zemes maiņai, tiem ēka būs jānojauc.

LETA, 05.06.2015. Pieejams: http://goo.gl/bgEWYA.

¹³⁸ Priekšlikumu iesniedza Rīgas pilsētas būvvalde, norādot, ka šādu lēmumu pašvaldība varētu pieņemt, pirms tam rīkojot publisko apspriešanu (konsultatīvos nolūkos, bet ne kā publisko apspriešanu par būvniecības ieceri). Sk.: Rīgas pils. būvvaldes 01.06.2015. vēstule Nr.BV-15-7423-nd.

¹³⁹ Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.punkts.

¹⁴⁰ Priekšlikumu iesniedza viens no vadošajiem būvniecības jomas uzņēmumiem AS LNK industries, norādot, ka eksperta aprēķini ir obligāti pievienojami eksperta atzinumam un būvprojektam. Sk.: AS LNK industries 18.02.2015. vēstule Nr.37/02-2015.

¹⁴¹ Priekšlikumu iesniedza Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Būvniecības birojs un Ekonomikas ministrija aicina to atbalstīt. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6098.

¹⁴² Priekšlikumu iesniedza Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Rīgas Tehniskā universitāte, Būvniecības birojs, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un Ekonomikas ministrija aicina to atbalstīt. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Rīgas Tehniskās universitātes 04.06.2015. vēstule Nr.0400-2.2.1/57, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6098.

¹⁴³ Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"176.punkts (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 01.10.2014., Nr.194.

¹⁴⁴ Priekšlikumu iesniedza neatkarīgi viena no otras Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs un Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un Būvniecības birojs aicina to atbalstīt Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380.

¹⁴⁵ Uz publiskas ēkas jēdziena neskaidrību norāda Būvniecības biroja vadītājs P.Druķis, Ogres novada būvvalde, Latvijas Pašvaldību savienība. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 11.lpp., Valtmane E. LPS norāda uz nepilnībām sabiedrisko ēku uzskaitē. LETA, 03.02.2015. Pieejams: http://goo.gl/YtxEa1, Ogres nov. būvvaldes 14.04.2015. vēstule Nr.1-10.1/82.

¹⁴⁶ Būvniecības biroja vadītāja P.Druķa sniegtā informācija. Sk.: Būvniecības biroja 09.04.2015. vēstule Nr.1-1/139. Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

¹⁴⁷ Uz to, ka ekspluatācijas uzraudzības funkcijas izpilde prasa pārāk lielus resursus un līdz ar to funkcija tiek izpildīta, atbildot tikai uz sūdzībām, norādījusi Liepājas pilsētas būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 6.lpp.

¹⁴⁸ Sk.: Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr. 8, 5.lpp.

¹⁴⁹ Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 02.09.2014., Nr.172.

¹⁵⁰ 9.4.10. - 9.4.17. punktā minētos priekšlikumus iesniedza Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs. Sk.: Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01.

¹⁵¹ Civillikums: pieņemts 28.01.1937.( spēkā no 01.01.1938.; atjaunots spēkā ar 14.01.1992 likumu)// Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, Nr. 4/5

¹⁵² Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.lpp.

¹⁵³ RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktora L.Pakrastiņa, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja U.Baloža un Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 8.lpp.; Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr.8, 9.lpp.; Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-6.lpp.

¹⁵⁴ Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumi Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 05.04.2001.)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.2001., Nr.54;

Ministru kabineta 26.08.2014. noteikumi Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 12.09.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.09.2014., Nr.179.

¹⁵⁵ Uz humanitāro un sociālo zinātņu priekšmetu īpatsvara samazināšanas nepieciešamību ir norādījusi RTU programmas "Būvniecība" metodiskā komisija (asoc. prof., Dr. sc. ing. M.Vilnītis, M. sc. D.Brence, prof., Dr. sc. ing. A.Korjakins, prof., Dr. sc. ing. A.Čate, asoc. prof., Dr. sc. ing. K.Bondars, prof., Dr. sc. ing. L.Pakrastiņš, prof., Dr. sc. ing. M.Dobelis, doc., Dr. sc. ing. L.Gaile, R.Kalderauskis), Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja E.Rožulapa. Sk.: RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule; Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 9.lpp.

¹⁵⁶ Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-5.lpp.; RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule.

¹⁵⁷ Turpat.

¹⁵⁸ RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktora L.Pakrastiņa prezentācija "Par izglītību un profesionālo kompetenci būvniecības procesā iesaistītajam personālam", RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-5.lpp.; RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule.

¹⁵⁹ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: izdevniecība "AVOTS", 2005 (šķirklis - sertifikācija).

¹⁶⁰ Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmo daļu par deleģēšanas līguma slēgšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas līgumu slēdzošā iestāde, bet par līgumiem, kas tiek slēgti uz ilgāku laiku, lemj Ministru kabinets.

¹⁶¹ Ekonomikas ministrija deleģēšanas līgumus ar minētajām organizācijām saskaņā ar Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojumiem Nr.181,182,183,184,185,186 un 31.07.2015. rīkojumiem Nr.419, 420 ir noslēgusi uz nākamajiem pieciem gadiem, kas ir iespējamais maksimālais termiņš.

¹⁶² Uz minētajiem trūkumiem (10.4.1. un 10.4.2. punkts) norāda Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs M.Straume un Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja E.Rožulapa. Sk.: Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr.8, 10.lpp.; Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 11.lpp.; Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 10.lpp.

¹⁶³ Uz būvekspertīžu zemo kvalitāti ir norādījuši Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu pārstāvji. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 6.lpp.

¹⁶⁴ Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumi Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (spēkā no 15.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 14.10.2014., Nr.203.

¹⁶⁵ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.-11.lpp.

¹⁶⁶ Ekonomikas ministrijas rakstiski sniegtajās atbildēs ietvertais uzlabojumu uzskaitījums, salīdzinot spēku zaudējušo regulējumu ar spēkā esošo. Sk.: Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr. 233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 21.-23.lpp.

¹⁶⁷ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.-11.lpp.

¹⁶⁸ Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.punkts.

¹⁶⁹ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 11.lpp.

¹⁷⁰ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.lpp.

¹⁷¹ Mače Z. Maxima lietas pirmais izrāviens. Žurnāls "Ir", 22.01.2015., 21.lpp. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/IR_22012015.pdf.

¹⁷² Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr. 1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.-17.lpp.

¹⁷³ Būvniecības likuma 1.pantā ietvertā jēdziena "būvizstrādājums" legāldefinīcija.

Piezīme. Būvizstrādājumus attiecībā uz tiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem un nepieciešamajiem atbilstību apliecinošajiem dokumentiem var iedalīt trijās grupās: būvizstrādājumi, uz kuriem attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 09.03.2011. regula Nr. 305/2011 (regula Nr. 305/2011 ir attiecināma uz būvizstrādājumiem, kuriem ir piemērojamas saskaņotās tehniskās specifikācijas, tas ir, saskaņotie standarti vai Eiropas novērtējuma dokumenti); būvizstrādājumi, kuriem piemērojami Latvijas valsts standarti; pārējie būvizstrādājumi. Sk. plašāk: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/informacija-profesionalim.

¹⁷⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 09.03.2011. regula Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes direktīvu 89/106/EEK.

¹⁷⁵ Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 27.03.2014., Nr.62.

¹⁷⁶ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr. 1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.-19.lpp.

¹⁷⁷ PTAC 2011.gadā pārbaudīja 354 būvizstrādājumu modeļus, 240 modeļiem konstatēja neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC, 2012.gadā pārbaudot 27 siltumizloācijas modeļus, 15 gadījumos konstatēja neatbilstības normatīvajiem aktiem. Pārbaudot logus un gājēju zonas ārdurvis, 42 procentos gadījumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Sk.: PTAC 2011.gada pārskats, 32.lpp., PTAC 2012.gada pārskats, 38.-39.lpp. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/docs/publiskais_parskats_2012.pdf.

¹⁷⁸ Dzedulis Z. Ieved sliktus būvmateriālus. Latvijas Avīze, 29.02.2012. Pieejams: http://www.la.lv/ieved-sliktus-buvmaterialus%E2%80%A9/.

¹⁷⁹ PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸⁰ Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par PTAC priekšlikumiem. Sk.: Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr. 1-1-6097., Latvijas Pašvaldību savienības 31.07.2015. vēstule Nr. 0720152471/A1683.

¹⁸¹ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss: pieņemts 07.12.1984. (spēkā no 01.07.1985.)// Ziņotājs, 20.12.1984., Nr.51.

¹⁸² PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸³ Turpat.

¹⁸⁴ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.lpp.

¹⁸⁵ PTAC darbības stratēģija 2014.-2016.gadam, 24.lpp. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/ptac-strategija.

¹⁸⁶ PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸⁷ Mače Z. Maxima lietas pirmais izrāviens. Žurnāls "Ir", 2014.gada 20.-26.novembris, Nr.47, 21.-22.lpp. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/IR_22012015.pdf.

¹⁸⁸ Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: http://www.iub.gov.lv/lv/mekletiepirkumus.

¹⁸⁹ Publisko iepirkumu likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.05.2006.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.65.

¹⁹⁰ Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums: pieņemts 25.08.2010. (spēkā no 04.09.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 03.09.2010., Nr.140.

¹⁹¹ Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums: pieņemts 13.10.2011. (spēkā no 16.11.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 02.11.2011., Nr.173.

¹⁹² Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES (26.02.2014.) par publisko iepirkumu. Pieejams: http://goo.gl/jd0FCu; Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/25/ES (26.02.2014.) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Pieejams: http://goo.gl/JkFbFt; Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/23/ES (26.02.2014.) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pieejams: http://goo.gl/B6XRSw.

¹⁹³ Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: http://www.iub.gov.lv/node/57.

¹⁹⁴ Pārresoru koordinācijas centra vadītāja P.Vilka sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12., 6.lpp.

¹⁹⁵ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

¹⁹⁶ Publisko iepirkumu likums kopš tā pieņemšanas 2006.gadā ir grozīts 12 reižu.

¹⁹⁷ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

¹⁹⁸ Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: pieņemts 02.10.2014. (spēkā no 16.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204.

¹⁹⁹ Raudzeps R., Repšs A. Jauni grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Sorainen: Oktobris, 2014. Pieejams: http://www.sorainen.com/UserFiles/File/Publications/lv.HTML.

²⁰⁰ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 2.lpp.

²⁰¹ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 9.lpp.

²⁰² Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A.Salmiņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 6.lpp.

²⁰³ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²⁰⁴ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 9.lpp.

²⁰⁵ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01, 5.lpp.; Kriviņš A. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Rīga: "Izdevniecība Drukātava", 2015, 44.lpp.

²⁰⁶ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.-2.lpp.

²⁰⁷ Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izpilddirektora Z.Brunava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 7.lpp.

²⁰⁸ Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685.

²⁰⁹ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes paustais viedoklis. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²¹⁰ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 13.lpp.

²¹¹ Publisko tiesību institūta direktora A.Dravnieka sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 7.lpp.

²¹² Turpat, 10.lpp.

²¹³ Latvijas Būvnieku asociācijas prezidenta N.Grinberga sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²¹⁴ Publisko iepirkumu likuma 39.² panta pirmā daļa.

²¹⁵ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 13.lpp.

²¹⁶ Turpat.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-465/11 Forposta SA pret Poczta Polska SA, kurā noteikts, ka par pretendenta izslēgšanas pamatu var būt tikai iepriekš izbeigts līgums ar konkrēto pasūtītāju, kurš nav pildījis savas līgumsaistības.

²¹⁷ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 14.lpp.

²¹⁸ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.lpp.

²¹⁹ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 15.lpp.

²²⁰ Turpat.

²²¹ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²²² Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A.Salmiņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 6.lpp.

²²³ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.lpp.

²²⁴ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp " gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 8.-9.lpp.; Kriviņš A. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Rīga: "Izdevniecība Drukātava", 2015, 295.lpp.

²²⁵ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01

²²⁶ Putniņš T., Sauka A. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009-2014. (SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs.) Pieejams: http://www.sseriga.edu/files/content/sseriga_enu_ekonomikas_indekss_2009_2014.pdf

²²⁷ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01

²²⁸ Ārvalstu prakse par identifikācijas kartēm būvniecības nozarē apkopota ziņojumā "Social identity cards in the European construction industry", kurš tika sagatavots Eiropas būvniecības nozares sociālo partneru veiktā projekta ietvaros. Pieejams: http://www.fiec.eu/en/cust/documentview.aspx?UID=c6c28629-f220-4072-ac77-c5fe4cecef91

²²⁹ Turpat.

²³⁰ Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumi Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"". (spēkā no 01.07.2015.)// Latvijas Vēstnesis, 30.06.2015., Nr.125.

²³¹ Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" 18.05.2015. vēstule, 1.lpp.

²³² Turpat.

²³³ Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītāja I.Baloža sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 27.04.2015. sēdes protokols Nr.17, 8.lpp.

²³⁴ Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" 18.05.2015. vēstule, 2.lpp.

²³⁵ Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28, 10.9.6.punkts.

²³⁶ Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (spēkā no 12.02.2009.)// Latvijas Vēstnesis, 11.02.2009., Nr.23, 3.2.punkts, 4.punkts.

²³⁷ Uz to, ka jaunā Būvniecības likuma izstrādes laikā ir bijusi lobiju ietekme, norāda Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A.Lešinska, bijušais (19.01.2010.-27.11.2013.) Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs J.Pūce, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētājs V.Birkavs, 11.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne, bijušais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks E.Pastars. Arī pašreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs R.Naudiņš norādījis, ka būvnieku spiediens uz Saeimas deputātiem un ministrijām ir liels. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 5., 10.lpp., V.Birkava 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena." Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO; I.Čepānes 03.12.2013. sniegtā informācija Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Pieejams: http://goo.gl/78uX9d; Komisijas 15.12.2015. sēdes stenogramma, 33.lpp.

²³⁸ Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 6.-7.lpp.

²³⁹ Lobēšanas atklātības likumprojekts. 2014.gada 13.janvāra redakcija. Pieejams: http://goo.gl/9VLuUI un http://goo.gl/ljtQRg.

²⁴⁰ Kalniņš V. Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju. - Rīga, 2005. Pieejams: http://goo.gl/EwLX8W.

²⁴¹ Ķirsons M. Lobisma jomā spiež uz deputātu godaprātu. Dienas Bizness, 06.07.2015., 7.lpp.

²⁴² KNAB 10.09.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

²⁴³ Komisijas priekšsēdētāja R.Baloža 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena". Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO.

²⁴⁴ Sabiedrības par atklātību "Delna" direktora G.Jankova 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena". Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO.

²⁴⁵ Ķirsons M. Lobisma jomā spiež uz deputātu godaprātu. Dienas Bizness, 06.07.2015., 7.lpp.

²⁴⁶ Korupcijas novēršanas un apkarošanas speciālistes J. Strīķes, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktora G. Jankova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 21.09.2015. sēdes protokols Nr. 24, 5.-6.lpp.

²⁴⁷ Turpat.

²⁴⁸ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums: pieņemts 18.04.2002. (spēkā no 01.05.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 30.04.2002., Nr.65

²⁴⁹ TVNET/De Facto. Kā patiesībā notika režisora Kristapa Streiča glābšana. 09.10.2011. Pieejams: http://goo.gl/WMvQK.

²⁵⁰ Latvijas Juristu biedrības prezidenta A.Borovkova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 7.lpp.

²⁵¹ Delfi. Prezidents: jautājums par VUGD tehnisko nodrošinājumu ir primāri risināms. 24.07.2013. Pieejams: http://goo.gl/Whnwdf.

²⁵² VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 12.lpp.

²⁵³ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 8.-9.lpp., Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 6.lpp.

²⁵⁴ Pielikums Iekšlietu ministrijas 08.05.2014. rīkojumam Nr.1-12/1047. VUGD darbības stratēģija 2014.-2016. gadam, 6.lpp. Pieejams: http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/VUGDSt2014.pdf.

²⁵⁵ Ministru kabineta 03.02.2004. noteikumi Nr.61 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" (spēkā no 07.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 06.02.2004., Nr.20, 5.-6.punkts.

²⁵⁶ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 1.-2.lpp.

²⁵⁷ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 9.lpp.

²⁵⁸ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.lpp.

²⁵⁹ Ministru kabineta 15.12.2009. noteikumi Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.12.2009., Nr.203.

²⁶⁰ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.lpp.

²⁶¹ Ministru kabineta 21.06.2011. noteikumi Nr.458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām" (spēkā no 29.06.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 28.06.2011., Nr.98.

²⁶² Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.lpp.

²⁶³ Turpat, 3.-4.lpp.

²⁶⁴ Turpat, 4.lpp.

²⁶⁵ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 7.lpp.

²⁶⁶ VUGD 24.04.2015. atbildes vēstule Nr.22/1.22/564, 8.-9.lpp., Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 1.lpp.

²⁶⁷ Piezīme. Iekšlietu ministrija un VUGD norāda, ka transportlīdzekļu nomāšana uz pieciem gadiem ir finansiāli izdevīgākais risinājums šā dienesta nodrošināšanai ar nepieciešamo speciālo transportlīdzekļu skaitu. Sk.: Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 4.lpp.

²⁶⁸ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 8.lpp.; ugunsdrošības un civilās aizsardzības eksperta V.Zaharova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 8.lpp.; Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 5.lpp.

²⁶⁹ Turpat.

²⁷⁰ Iekšlietu ministrijas paveiktās un turpmākās darbības normatīvo aktu sakārtošanā minētas 12.08.2015. vēstules pielikumā. Sk.: Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 2.lpp.

²⁷¹ Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28, 8.1.punkts.

²⁷² Noteikumu projekts "Ugunsdrošības noteikumi". Pieejams: http://goo.gl/OZhXtc.

²⁷³ Noteikumu projekta "Ugunsdrošības noteikumi" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340907.

²⁷⁴ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 13.lpp.

²⁷⁵ Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums". Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

²⁷⁶ Likumprojekta "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 10.lpp., Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 4.lpp.

²⁷⁷ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 4.lpp.

²⁷⁸ Turpat.

²⁷⁹ VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 7.lpp.

²⁸⁰ VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 6.lpp. un Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

²⁸¹ Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā: pieņemts 14.10.2014. (spēkā no 14.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis 17.10.2014., Nr.206.

²⁸² Piezīme. Sistēma tika izmantota 2005.gadā, kad sprāga maģistrālais gāzes vads pie Valmieras, savukārt sistēmas pārbaudes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" tiek veiktas divreiz gadā. Sk.: Šaboha I. Ja skan trauksmes sirēnas. Latvijas Vēstneša portāls par likumu un valsti, 06.09.2012. Pieejams: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/250740-ja-skan-trauksmes-sirenas/.

²⁸³ VUGD. Iedzīvotāji atzīst medijus par visefektīvāko veidu apziņošanai civilās trauksmes gadījumā. 12.06.2013. Pieejams: http://goo.gl/rgDc5L

²⁸⁴ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 9.lpp.

²⁸⁵ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 5.lpp.; Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 12.lpp., Sk.: VUGD. No 148 pārbaudītajām trauksmes sirēnām darbības traucējumi konstatēti 16 sirēnām. 04.06.2015. Pieejams: http://goo.gl/SbTzY1.

²⁸⁶ Piezīme. Šūnu apraide ir sistēma, kur, izmantojot mobilo sakaru operatoru infrastruktūru un mobilos telefonus, iespējams brīdināt tikai draudu skartās teritorijas iedzīvotājus, nosūtot ziņu uz viņu telefoniem, kā arī informēt par trauksmes izbeigšanos vai apdraudējuma neesamību, piemēram, trauksmes sirēnu pārbaudes laikā. Sk.: Bērtule. A Apsver iespēju mainīt trauksmes sistēmu Latvijā. LSM.lv, 12.06.2013. Piejams: http://goo.gl/3PCfqM.

²⁸⁷ Elektronisko sakaru likums: pieņemts 28.10.2004. (spēkā no 01.12.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 17.11.2004., Nr.183.

²⁸⁸ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu", 18.lpp.

²⁸⁹ Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Z.Štolceres sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 5.lpp.

²⁹⁰ Latvijas Tirgotāju asociācijas 03.12.2014. vēstule Nr.ak-120301, 1.lpp.

²⁹¹ Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Z.Štolceres sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 5.lpp.

²⁹² VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 6.lpp.

²⁹³ Ministru kabineta 28.04.2009. noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 06.05.2009., Nr.69, 3.punkts.

²⁹⁴ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes 10.12.2014. sēdē apstiprinātais "Darba aizsardzības prakses standarts mazumtirdzniecības nozarei".

²⁹⁵ Latvijas Tirgotāju asociācijas 03.12.2014. vēstule Nr.ak-120301, 1.lpp.; Labklājības ministrijas valsts sekretāres I. Jaunzemes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 31.08.2015. sēdes protokols Nr. 21, 8.lpp.

²⁹⁶ Vietēja mēroga katastrofas ir katastrofas, kuru radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai. Sk.: Civilās aizsardzības likums: pieņemts 05.20.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 26.10.2006., Nr.171, 3.panta otrās daļas 1.punkts.

²⁹⁷ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu.", 4.-9.lpp.

²⁹⁸ Rīgas domes deputāta D.Turlā sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

²⁹⁹ Civilās aizsardzības likuma 9.pants.

³⁰⁰ Rīgas domes deputāta D.Turlā sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

³⁰¹ Civilās aizsardzības likuma 6.pants.

³⁰² VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 5.lpp.

³⁰³ Turpat, 10.lpp.

³⁰⁴ Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja E.Bartkeviča sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes videoieraksts. 00:35:00 min.

³⁰⁵ Latvijas Pašvaldību savienības 22.04.2015. vēstule Nr.0420151250/A801 par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtējas situācijas, 2.lpp.

³⁰⁶ Turpat, 1.lpp.

³⁰⁷ Civilās aizsardzības likums, 9.panta trešās daļas 3.punkts. Sk.: Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule, 1.lpp.

³⁰⁸ Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja E.Bartkeviča sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 5.lpp.

³⁰⁹ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, pielikuma 2.nodaļa, 4.lpp.

³¹⁰ Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums". Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

³¹¹ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 1.-2.lpp.

³¹² Latvijas Pašvaldību savienības 22.04.2015. vēstule Nr.0420151250/A801 par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtējas situācijas, 2.lpp.

³¹³ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 3.lpp.

³¹⁴ Tiesībsarga J.Jansona 23.02.2015. atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-159-22, 1.lpp. Delfi. Maxima apsargi nestrādā, profesionāli paziņo bijušais drošībnieks. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/HrORaB.

³¹⁵ Apsardzes darbības likums: pieņemts 13.02.2014. (spēkā no 20.03.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 06.03.2014., Nr.47.

³¹⁶ Ministru kabineta 02.12.2014. noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi" (spēkā no 12.12.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.12.2014., Nr.247.

³¹⁷ Ministru kabineta 18.05.2010 noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (spēkā no 01.06.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.05.2010., Nr.84, 5.13.4.nodaļa.

³¹⁸ Tiesībsarga J.Jansona 23.02.2015. atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-159-22, 2.lpp.

³¹⁹ Apsardzes darbības likuma 15.pants.

³²⁰ Apsardzes darbības likuma Pārejas noteikumu 7.punkts. Vairāk par apsardzes standartu sk.: Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 1.lpp.

³²¹ Apsardzes darbības likuma 18.pants.

³²² Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 7.lpp.

³²³ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 3.lpp.

³²⁴ Apsardzes darbības likums, 3.panta pirmā daļa.

³²⁵ Latvijas Drošības biznesa asociācijas 19.05.2015. vēstule Nr.10/15, 2.lpp.

³²⁶ Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 3.lpp.; Stepiņa K. Policisti stutē apsardzi. Dienas Bizness, 06.10.2015.

³²⁷ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 11.lpp.

³²⁸ Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 3.lpp.

³²⁹ Turpat, 2.lpp.

³³⁰ Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 8.lpp.

³³¹ Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums: pieņemts 24.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 13.11.2002., Nr.23, 9.pants; Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28.

³³² Darba devēja pienākums nodrošināt nepieciešamos evakuēšanas pasākumus un norīkot darbiniekus, kuri ir apmācīti nodarbināto evakuācijas pasākumu veikšanā, ir noteikts Darba aizsardzības likuma 12.pantā. Sk.: Darba aizsardzības likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.01.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

³³³ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 6.lpp.

³³⁴ Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 8.lpp.

³³⁵ Latvijas Drošības biznesa asociācijas 19.05.2015. vēstule Nr.10/15, 2.-3.lpp.

³³⁶ Ekonomikas ministrijas 30.07.2015. atbildes vēstule Nr.411-1-6295, 1.lpp.

Informatīvi materiāli par trauksmes celšanas iespējām ir pieejami arī interneta vietnē www.celtrauksmi.lv un Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/infografika_trauksmes_celeji_final_0.pdf.

³³⁷ Ekonomikas ministrijas 30.07.2015. atbildes vēstule Nr.411-1-6295, 1.lpp.

³³⁸ Valsts policijas 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.20/2-23002, 2.lpp.; Kriminālprocesa likuma 369.panta trešā daļa.

³³⁹ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" 01.07.2015. vēstule Nr.4.4/21.

³⁴⁰ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" sniegtais trauksmes cēlēju jēdziena skaidrojums. Pieejams: http://www.celtrauksmi.lv/kas-ir-trauksmes-celsana.html.

³⁴¹ Iesniegumu likums: pieņemts 27.09.2007. (spēkā no 01.01.2008.)// Latvijas Vēstnesis, 11.10.2007., Nr.164, 9.pants.

³⁴² Informācijas atklātības likums: pieņemts 09.10.1998. (spēkā no 20.11.1998.)//Latvijas Vēstnesis, 06.11.1998., Nr.24, 11.panta sestā daļa.

³⁴³ Darba likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.06.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105, 9.pants.

³⁴⁴ Tiesībsarga likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.64, 23.panta trešā daļa.

³⁴⁵ Fizisko personu datu aizsardzības likums: pieņemts 23.03.2000. (spēkā no 20.04.2000.)// Latvijas Vēstnesis, 06.04.2000., Nr.123/124.

³⁴⁶ Nacionālo bruņoto spēku 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.02-940, 1.-2.lpp.

³⁴⁷ Liepājas pilsētas domes 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.334907/2.1.9./334150, 1.lpp., Leitāns I., Roķis K. Regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai apņemas izstrādāt līdz gada beigām. 20.01.2015. Pieejams: http://goo.gl/ilu4tF.

³⁴⁸ Daugavpils pilsētas domes 15.07.2015. atbildes vēstule Nr.1.2.-4/1627; Ventspils pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-08/2823; Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685; Rēzeknes pilsētas domes 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.3.1.1.18/1127; Jūrmalas pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.11-18/3068, 1.-2.lpp.; Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 1.lpp.

³⁴⁹ Cēsu novada pašvaldības 28.07.2015. atbildes vēstule Nr.4/2795; Rēzeknes pilsētas domes 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.3.1.1.18/1127, Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 2.lpp.

³⁵⁰ VUGD 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.22-1.22/1121, 2.lpp.

³⁵¹ Ogres novada pašvaldības 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-10.1/252, 1.lpp.; Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 2.lpp.

³⁵² Būvniecības biroja 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-3/504, 2.lpp.

³⁵³ Turpat, 3.lpp.

³⁵⁴ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktora G.Jankova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 10.lpp.

³⁵⁵ Talsu novada pašvaldības 03.08.2015. atbildes vēstule Nr.12-31/3543; Jēkabpils pilsētas pašvaldības 16.07.2015. atbildes vēstule Nr.2.7.29./149, 1.lpp.

³⁵⁶ Ķekavas novada domes 21.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-7/15/1737.

³⁵⁷ Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 1.-2.lpp.; Limbažu novada domes 20.07.2015. atbildes vēstule Nr. 4-13.3/15/815; Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685.

³⁵⁸ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³⁵⁹ Biedrības "Zolitūde 21.11." 20.07.2015. vēstule "Par traģēdijā cietušo sociālo atbalstu".

³⁶⁰ Ministru kabineta mājaslapā pieejamā informācija.

³⁶¹ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³⁶² Turpat.

³⁶³ Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums: pieņemts 31.10.2001. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168

³⁶⁴ Valsts sociālo pabalstu likums: pieņemts 31.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168

³⁶⁵ Ar Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu saistīto tiesību aktu vai to projektu saraksts, 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas A. Barčas sniegtā informācija. Sk.: 18.05.2015. sēdes protokols Nr. 19, 4.lpp. Likumprojekts "Psihologu likums"., pieejams: http://goo.gl/vuhZVD

³⁶⁶ Valsts kancelejas sagatavotā informācija.

³⁶⁷ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4.-5.lpp

³⁶⁸ Valsts kontroles 30.04.2015. revīzijas ziņojums "Par Veselības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību", Valsts kontroles 07.08.2015. atbildes vēstule 9.-3.5.4.1/343, 2.-3.lpp.

³⁶⁹ Sk.: http://goo.gl/JpCZOJ, http://goo.gl/ECH738, http://goo.gl/ZE84nW.

³⁷⁰ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4.-5.lpp. Vairāk par 2011.gada 22.jūlija teroraktu Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un jauniešu nometnē Utejas salā, kur kopumā dzīvību zaudēja 77 personas, sk.: http://goo.gl/yKGImD.

³⁷¹ Fonda "Ziedot.lv" vadītājas R.Dimantas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes stenogramma, 4.lpp.

Vairāk par sabiedriskās izmeklēšanas komisijas izjukšanas iemesliem sk.: http://goo.gl/tkJY5g.

³⁷² Delfi.lv. VUGD: Noslēgušās gadiem ilgās tiesvedības Talsu traģēdijas upuriem. 01.08.2013. Pieejams: http://goo.gl/r9pVBd.

³⁷³ Delfi.lv. Piešķir līdzekļus kompensācijas izmaksai Talsu traģēdijā cietušajam Ručevskim. 14.01.2014. Pieejams: http://goo.gl/MOU5Ro.

³⁷⁴ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 01-09/8193, 2.lpp.

³⁷⁵ Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 12.05.2015. atbildes vēstule Nr. 409-2015/L8.-5, 2.lpp.

³⁷⁶ Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 12.05.2015. atbildes vēstule Nr.409-2015/L8.-5.

³⁷⁷ Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 06-4/2015.

³⁷⁸ Fonda "Ziedot.lv" 21.07.2015. vēstule Nr.6.4/15/89, 1.lpp.

³⁷⁹ Rīgas domes Labklājības departamenta direktores I.Kondrātes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4., 6.lpp.

³⁸⁰ Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": pieņemts 28.11.2013. (stājas spēkā 30.11.2013.)// Latvijas Vēstnesis, 29.11.2013., Nr.234.

³⁸¹ Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 19.05.2015. atbildes vēstule Nr.01-09/8193.

³⁸² Komisijas 27.04.2015. vēstule Nr.233.9/18-80-12/15 Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikai.

³⁸³ Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" 07.07.2015. atbildes vēstule Nr.44.

³⁸⁴ Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pants.

³⁸⁵ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārskats (prezentācija) par gūto pieredzi Zolitūdes traģēdijā. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/raksti/522-27042015-sdes-prezentcijas

³⁸⁶ Ministru kabineta 13.12.2011. noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi" (spēkā no 17.12.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 16.012.2011., Nr.198.

³⁸⁷ Delfi. Finansējuma trūkuma dēļ neveido portālu krīžu situācijām "112", 24.10.2014. Pieejams: http://goo.gl/rF2UJE.

³⁸⁸ Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta sniegtā informācija.

³⁸⁹ Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta sniegtā informācija. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jemeljanova_priek%C5%A1likums.pdf

³⁹⁰ Administratīvā procesa likuma komentāri, A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra, 2011, 21.-23.lpp.

³⁹¹ Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums" (spēkā no 01.01.2005.)// Latvijas Vēstnesis, 30.11.2004., Nr.189.

³⁹² Būvniecības likuma izpildei vietējā pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu, pieņemot lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

³⁹³ Rīgas pilsētas būvvaldes 09.09.2015. vēstule Nr.BV-15-12576-nd Par deputāta I.Dāldera priekšlikumiem, 4.-5.lpp.

³⁹⁴ Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2014, 193.-196. lpp.

 

 

Final report of the Parliamentary Committee for Investigating the Actions Taken by the State of Latvia in Assessing the Causes of the Tragedy in Zolitūde on 21 November 2013, Improving the Legislative Framework and Practical Measures to be Taken by the Public Administration and Municipalities in Order to Prevent Recurrence of Similar Tragedies, as well as Mitigating the Consequences of the Tragedy

Contents

Abbreviations

A. INTRODUCTION

1. Mandate and functions

2. Aims and tasks

3. Structure

4. Experts

5. Progress

6. The Committee's views on the investigation conducted by the State Police and the construction supervision by Riga municipality

B. REGULATORY FRAMEWORK AND SUPERVISION PRACTICES IN THE CONSTRUCTION SECTOR

7. Deregulation: lifting of the state construction supervision

8. Restoration of state control over construction and the current construction supervision system

9. Assessment of the current construction legislation

10. Procedure for evaluating competence and quality of higher education of construction specialists, and monitoring of their practice (certification)

11. Market surveillance of construction products

12. Public procurements in construction sector

13. On the need to introduce ID cards for construction workers

14. Accessibility requirements for persons with disability

15. On the need to introduce regulatory framework for lobbying

C. EMERGENCY PREPAREDNESS OF THE NATIONAL AND MUNICIPAL SERVICES

16. Evaluation of the actions and technical capabilities of the State Fire and Rescue Service (SFRS) in connection with the Zolitūde tragedy

17. Improvements made to laws and regulations on fire safety and civil defence following the Zolitūde tragedy

18. Introduction of a single early warning system and modernisation of the civil defence alert system

19. On the need to develop informative and educational materials about retail workplace safety

20. Response to emergencies at the national and municipal level

21. On the need to improve the training and certification of security staff

22. On the need to introduce legal protection of whistle-blowers

D. RESPONSE TO THE ZOLITŪDE TRAGEDY

23. On the social services provided to the victims of the Tragedy

24. Challenges identified by the services and organisations involved in managing the consequences of the Tragedy and the proposed national level solutions

25. The moral aspects highlighted by the Tragedy

SUMMARY

Separate opinion of the Committee member Ints Dālderis

Separate opinion of the Committee member Zenta Tretjaka

Abbreviations

Construction Agency - National Construction Control Agency

KNAB - Corruption Prevention and Combating Bureau

Committee or Inquiry Committee - Parliamentary Committee for Investigating the Actions Taken by the State of Latvia in Assessing the Causes of the Tragedy in Zolitūde on 21 November 2013, Improving the Legislative Framework and Practical Measures to be Taken by the Public Administration and Municipalities in Order to Prevent Recurrence of Similar Tragedies, as well as Mitigating the Consequences of the Tragedy, established on 11 November 2014

Supermarket - building owned by SIA Homburg Zolitude and SIA Tineo on 20 Priedaines Street, Zolitūde district, Riga, and rented by SIA Maxima Latvija for Maxima xx retail outlet until its roof caved in on 21 November 2013

Talsi tragedy - Tragedy that took place on 28 June 1997 during Fire Fighting and Police Day of the Ministry of the Interior when the basket of the State Fire and Rescue Service truck-mounted crane collapsed under the weight of the people, mostly children, causing nine deaths and injuries to 21 other individuals.

Economic Affairs Committee - Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy Committee of the Saeima

SFRS - State Fire and Rescue Service

The Zolitūde tragedy or the Tragedy - the tragedy that occurred on 21 November 2013 at 20 Priedaines Street, Zolitūde district, Riga. Maxima xx roof caved in, killing 54 people and leaving 59 people injured

A. Introduction

On 21 November 2013, at 20 Priedaines Street, Zolitūde district, Riga, Maxima xx roof collapsed, killing 54 people and leaving 59 people injured¹. In terms of casualties, this is one of the biggest peace-time tragedies in Latvia.

The Zolitūde tragedy entailed the largest rescue operation in the Republic of Latvia. More than 192 fire fighters, 17 ambulance cars and teams, 215 state police officers, 46 Riga municipal police officers and 110 soldiers of the National Armed Forces and National Guard were involved in rescue operations during the first 14 hours following the accident. Rescue operation continued for the total of four days or 94 hours.²

The magnitude of the Zolitūde tragedy and the resulting public dismay prompted the government to establish a Zolitūde tragedy public inquiry committee just weeks after the accident on 11 December 2013. The role of the committee would involve assessment of direct and indirect causes of the Tragedy, evaluation of rescue operations and the way aftermath of the Tragedy was handled, capacity of responsible agencies and officials, and efficiency of legal framework for construction sector, public procurements and civil defence.³ Just days after the establishment the public committee demanded expensive office equipment and accused charity foundation Ziedot.lv of not having sufficient capacity.⁴ These statements caused a heated public debate and raised doubts about the ability of the committee to conduct a proper investigation. Committee dissipated with the loss of public confidence. The government worked hard for 12 months on mitigating the consequences of the Tragedy, and changing the legal framework and practices of government agencies.⁵ On 11 November 2014, the newly elected members of the 12^th convocation of Saeima voted in favour of establishing Parliamentary Committee for Investigating the Actions Taken by the State of Latvia in Assessing the Causes of the Tragedy in Zolitūde on 21 November 2013, Improving the Legislative Framework and Practical Measures to be Taken by the Public Administration and Municipalities in Order to Prevent Recurrence of Similar Tragedies, as well as Mitigating the Consequences of the Tragedy.⁶

1. Mandate and functions

1.1. According to Article 26 of the Constitution of the Republic of Latvia (Satversme)⁷, the Saeima shall appoint parliamentary investigatory committees for specified matters if no less than one-third of its members request it. The Inquiry Committee in question was established following a request signed by 36 MPs. Work of inquiry committees is regulated not only by Article 26 of Satversme, but also the Parliamentary Inquiry Committee Law⁸ and the Rules of Procedure of the Saeima.⁹

1.2. According to legal acts inquiry committees have the following rights: 1) request all relevant information and expertise from members of the Cabinet of Ministers and executive departments, municipalities and other public institutions; 2) invite any individual to participate in the committee meetings; 3) request audit of state and local public and other institutions; 4) submit legislative proposals to the Saeima; 5) prepare conclusions and proposals that are taken into consideration or incorporated into legal acts by the government and the parliament.

1.3. As with any other Saeima committee, parliamentary inquiry committee primarily works through its meetings. All findings and discussions of the inquiry committee are compiled into a final report on investigation. Once approved by the absolute majority vote of the committee members, this report represents key information on the committee, its findings and conclusions, and contains recommendations on the needed corrective actions. The final report is presented and discussed at a sitting of the Saeima, and it is also published in the official journal Latvijas Vēstnesis.

1.4. The Committee operates according to the Parliamentary Inquiry Committee Law and the following principles:

1.4.1. Parliamentary inquiry. An inquiry committee conducts parliamentary investigation which is different from investigations led by law enforcement agencies. Parliamentary investigation aims to establish the actions of the executive branch in specific circumstances that point to government negligence or lack of capacity to perform certain responsibilities. Although a committee may give a political assessment of law enforcement agency actions, parliamentary inquiry is not a pre-trial investigation that leads to court proceedings and prosecution;¹⁰

1.4.2. Presumption of innocence. All democratic countries with rule of law rely on the presumption of innocence: no one is considered guilty of committing a crime until proven guilty in due process of law.¹¹ The Inquiry Committee abides by this principle and none of the findings covered in the report are to be construed as presumption of anybody's guilt. Presumption of innocence is a binding and overriding principle of the Committee and all public officials who have been involved, are involved or will be involved in examination of the Zolitūde tragedy. As a principle in criminal law, presumption of innocence has to be treated as separate from the Committee findings. Findings of the Committee are not meant to indict anyone per se. However, evidence collected during the parliamentary inquiry may be used by law enforcement agencies in criminal investigation or lead to administrative proceeding by a government agency;

1.4.3. Neutrality and bias. All members of the Committee must sign a conflict of interest declaration regarding their duties as members of the Committee to clear them of any and all suspicion regarding possible influence on Committee decisions. Members must also confirm that Article 10 of the Code of Ethics of Members of the Saeima does not apply to them, i.e. MPs refrain from joining parliamentary inquiry committees that aim to investigate areas or time periods in which they have been involved;

1.4.4. Good governance and feedback. According to the Parliamentary Inquiry Committee Law, the final report and its findings/recommendations shall be circulated among the Saeima committees, the Cabinet of Ministers, as well as ministries and other public institutions responsible for implementation of the recommendations. Moreover, the Law contains a feedback requirement, which obligates the responsible bodies to evaluate and decide on the practical implementation of recommendations. It is not only the quality of the final report and the persuasion skills of the Committee that determine the extent to which the Committee's conclusions are taken into consideration; it is also the political will and desire of the majority in the Saeima and the government to improve the governance and ensure the safety of the citizens;

1.4.5. Transparency and openness. Even though there are inquiry committees that, due to the nature of the subject matter of their investigation, are not allowed to disclose the information they have obtained and must hold meetings behind closed doors, the investigation of the Zolitūde tragedy was conducted openly. Immense public interest and desire to follow the proceedings of the Committee led to a decision to broadcast the Committee proceedings live. This was the first time in the history of the Saeima when regular live broadcasts of any committee's meetings were provided. Around 3,000 viewers followed the proceedings live. Considering the population of the country, which is around two million, the number of viewers is an excellent indication of the high public interest in the matter. Viewership was four times the average for the Saeima sittings in 2015, with the exception of the presidential vote of 3 June 2015, which attracted around 7,000 live viewers.¹² A special section on the Saeima website, http://zolitude.saeima.lv/, was created to ensure greater transparency of the Committee's work. Not only does it detail the work of the Committee and compile the correspondence between the Committee and public institutions, municipalities and NGOs, but also provides unlimited access to the video and audio archive, as well as minutes of the Committee meetings. By September 2015, the number of Committee's webpage visitors reached 26,640 since its launch in February 2015. A video blog of Artuss Kaimiņš, one of the members of the Inquiry Committee, detailing the progress of the inquiry, reached the total viewership of 483,000, with the average of 37,154 views per episode. Parliamentary inquiry committee dealing with the Zolitūde tragedy was the first ever parliamentary investigation committee which created its own webpage. Only four out of sixteen standing committees of the Saeima have their own websites.¹³

2. Aims and tasks

The aim of the Committee is to identify and assess the flaws in the public and municipal administration, as well as the legal framework that led to the Zolitūde tragedy. Committee must also identify the public officials responsible for the shortcomings and suggest regulatory improvements, as well as ways of promoting better work of state and municipal institutions. Due to the fact that the case was also in pre-trial criminal investigation and prosecution opened by the State Police and Prosecutor's Office at the same time as the Committee conducted its investigation, according to Article 396 of the Criminal Procedure Law¹⁴, Committee was not allowed to access the evidence and confidential information.¹⁵ During the Committee meeting on 15 December 2014, Ēriks Kalnmeiers, Prosecutor General, advised the Committee members to focus on flaws in the regulatory and governance system without getting involved in the investigation led by the law enforcement agencies, to which Committee members agreed. The Inquiry Committee was given the task of investigating the causes of the Zolitūde tragedy. The task would primarily include a review of construction monitoring framework in force at the time of the construction and operation of the Supermarket and the assessment of response to the Zolitūde tragedy by state and municipal services, as well as their input in improving regulatory framework and governance practices to avoid similar disasters in future.

3. Structure

3.1. According to the Parliamentary Inquiry Committee Law, each political group represented in the Saeima has a right to appoint proportionally the same number of its members to inquiry committee as other political groups. The Committee is comprised of 12 MPs representing all six political parties elected in the 12^th Saeima: Ringolds Balodis (to Latvia from the Heart, FHL), Ints Dālderis (Unity, U), Artuss Kaimiņš (Latvian Regional Alliance, LRA), Kārlis Krēsliņš (National Alliance, NA), Aleksejs Loskutovs (U), Inguna Rībena (NA), Kārlis Seržants (Union of Greens and Farmers, UGF), Inguna Sudraba (FHL), Mārtiņš Šics (LRA), Zenta Tretjaka (Concord, C), Juris Vectirāns (UGF), Igors Zujevs (C).

3.2. Ringolds Balodis (FHL) was elected the Chair of the Committee, and Ints Dālderis (U) was chosen as the secretary of the Committee. On 29 October 2015 members of the Committee dismissed Ints Dālderis from the position and elected Kārlis Krēsliņš as the new secretary of the Committee.

3.3. Initially, from 27 November 2014 until 7 May 2015, Regīna Ločmele-Luņova (C) was also a member of the Committee and its Deputy Chair. Later on she was substituted by Igors Zujevs (C) who was approved for this position by the rest of the Saeima.

3.4. Sandra Notruma was the consultant of the Committee from 5 January 2015 until 31 May 2015, but was later substituted by Krišjānis Bebers. Asnāte Streļča served as the Technical Secretary of the Committee from 1 June until 24 September 2015.

4. Experts

4.1. In its first meeting, pursuant to Article 8 of the Parliamentary Inquiry Committee Law, the Committee unanimously decided to include a representative of the Prosecutor General's Office. Prosecutor General responded to the decision by appointing Arvīds Kalniņš, Chief Prosecutor of the Criminal Law Department and his substitute Ivo Ivanovs, Prosecutor of the Pre-trial Investigation Unit of the Criminal Law Department.

4.2. After interviewing several witnesses regarding donations from a number of construction companies to organisation Ascendum, owned by the wife of Juris Pūce, former State Secretary of the Ministry of Economics, the Committee concluded that this may constitute a case of corruption in the sphere of construction regulations. In the light of the discovery, the Committee decided to contact KNAB on 15 January 2015 and urged the Bureau to nominate its representative to the Commission. Ilze Jurča, Deputy Head of the KNAB, was appointed to this position and represented KNAB in the Committee from 19 January 2015 until 2 March 2015.

4.3. Article 169 of the Saeima Rules of Procedure enables the Committee to involve various experts, both on permanent and temporary basis. The involved experts who may have had conflict of interest due to the obligation to testify or give expert opinion on issues considered by the Committee had to sign a statement confirming that they are aware of the Article 11 of the Parliamentary Inquiry Committee Law, which states that deliberate misleading or misrepresentation of facts to the Committee is subject to criminal prosecution. To achieve its goals, the Committee also invited various industry experts. The responsible state and municipal officials, as well as witnesses were also invited to the Committee meetings.

4.3.1. Experts/representatives from the following non-governmental organisations were attracted to the Committee: Latvian Association of Architects, Construction Industry NGO Coordination Centre, Latvian Association of Civil Engineers, Latvian Association of Power Engineers and Energy Constructors, Latvian Construction Contractors' Association, Latvian Council of Sworn Advocates, Latvian Criminal Bar Association, Fund 'Centre for Public Policy PROVIDUS', Latvian Fire Protection Association, Transparency International Latvia DELNA, Latvian Corporate Security Association, Latvian Security Business Association, Latvian Bar Association, Latvian Trade Association, Organization of People with Disabilities and Their Friends Apeirons, Latvian Association of Local Governments, Latvian Association of Event Centres, Latvian Association of Large Cities, Charity Organisation "Ziedot.lv", Latvian Red Cross, the Evangelical Lutheran Church of Latvia and The Roman Catholic Church of Latvia, and Zolitūde 21.11, an NGO representing the victims of the Tragedy.

4.3.2. Representatives of the following state and municipal institutions participated in the Committee meetings: State Chancellery, Cross-Sectoral Coordination Centre, State Audit Office, Ombudsman's Office of the Republic of Latvia, Latvian National Accreditation Bureau, Ministry of Economics and its agencies: National Construction Control Agency and Consumer Rights Protection Centre, Ministry of Finance and its agencies: Procurement Monitoring Bureau, Ministry of the Interior and its agencies: the State Police and State Fire and Rescue Service, Ministry of Defence, National Guard, Ministry of Health and its agencies: State Emergency Medical Service, Ministry of Education and Science and its agencies: National Centre for Education, Ministry of Welfare and Ministry of Environmental Protection and Regional Development. Representatives of Rīga, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Daugavpils, Ventspils, Ogre and Tukums municipalities have taken part and presented their opinions at different meetings.

4.3.3. Committee meetings have also been attended by MPs who are not members of the Committee, including Inesis Boķis, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Juris Šulcs, Ivars Zariņš, and Chairs of the standing committees: Ainars Latkovskis, Chair of the Defence, Internal Affairs and Corruption Prevention Committee, Aija Barča, Chair of the Social and Employment Matters Committee, and Romāns Naudiņš, Chair of the Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy Committee.

4.3.4. Representatives of the University of Latvia, Riga Technical University, Business College Turība and National Defence Academy also took part in Committee meetings.

4.3.5. The following officials and individuals were interviewed by the Committee: Valdis Dombrovskis, the former Prime Minister, Nils Ušakovs, Mayor of the Riga City, Rihards Kozlovskis, Minister of the Interior, Artis Kampars and Daniels Pavļuts, both former Ministers of Economics, Vjačeslavs Dombrovskis, Chair of the Economic, Agricultural, Environmental and Regional Policy Committee during the 11^th Saeima and former Minister for Economics, Juris Pūce, former State Secretary of Ministry of Economics, Ilma Čepāne, Chair of the Legal Affairs Committee during the 11^th Saeima, Edgars Pastars, former Legal Advisor at the Legal Bureau of the Saeima, Elita Dreimane, Head of the State Chancellery, Pēteris Vilks, Head of the Cross-Sectoral Coordination Centre, Ivars Svilāns, Head of Corporate Affairs at SIA Maxima Latvija, Andrejs Šteinmanis, Head of Legal Department at SIA Maxima Latvija, Sergejs Gridņevs, CEO of SIA Tilts (in charge of SIA Tilts machinery used during the rescue operation) and victims of the Tragedy or relatives of the deceased: Valērijs Sliņko, Aļona Burve-Želudkova, Imants Burvis and Marija Mizula.

4.3.6. The Committee also involved other experts and advisors on individual basis, including anti-corruption expert Juta Strīķe and legal expert specialising in construction Jānis Bramanis.

5. Progress

5.1. The Committee has met 27 times and more than 160 different individuals in total have taken part in the meetings. On 7 September 2015, members of the Committee went on a field trip to Gaiļezers in-patient treatment ward of the Riga East University Hospital to observe an on-site inspection of the old hospital block and see the Construction Office staff in action. Parliamentarians were accompanied by four employees of the Construction Office and several well-known construction experts from the Latvian Association of Civil Engineers.¹⁶ The Committee has interviewed the total of more than 70 witnesses and public officials. Experts of more than 30 construction, civil defence, fire safety, security business and other non-governmental organisations expressed their opinions in the Committee meetings.

5.2. On top of its regular meetings, the Committee also actively exchanged letters with state and municipal institutions, experts and private individuals. The Committee also sought written advice from the Ministry of Economics and the National Construction Office; Valdis Dombrovskis, former Prime Minister and the current European Commissioner (European Commission Vice-President) for the Euro and Social Dialogue; Laimdota Straujuma, the current Prime Minister; the State Chancellery; the construction boards and municipalities of Ādaži, Aizkraukle, Carnikava, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Garkalne, Grobiņa, Gulbene, Ikšķile, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Ķekava, Liepāja, Limbaži, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Salacgrīva, Sigulda, Talsi, Tukums, Valmiera and Ventspils; the Ministry of the Interior and its agencies: the State Police and the State Fire and Rescue Service; the Latvian National Armed Forces; the Ministry of Health and its agencies: the State Centre for Forensic Medical Examination of the Republic of Latvia, the State Emergency Medical Service, the Riga Psychiatry and Narcology Centre, the Riga Stradiņš University Department of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy, and Association Skalbes. The former Minister of Economics, Artis Kampars, Professor Ilma Čepāne from the Faculty of Law of the University of Latvia and former Chair of the Legal Affairs Committee during the 11^th Saeima, Riga Construction Board and the Latvian Association of Local and Regional Governments provided written opinions on the Tragedy on their own initiative.

5.3. In the course of the investigation, the Inquiry Committee received significant public support from the invited experts and the interviewed witnesses. It must be pointed out, however, that the Riga Stradiņš University was rather reluctant to provide the expected support and take part in the Committee's meetings. More than 30 private individuals, NGOs and officials from the Latvian Association of Local and Regional Governments, the Centre for Public Policy PROVIDUS, Transparency International Latvia DELNA, the Consumer Rights Protection Centre, the Construction Industry NGO Coordination Centre, the Latvian Association of Architects, the Latvian Council of Sworn Advocates, the Faculty of Law of the University of Latvia, legal expert specialising in construction, Jānis Bramanis, and others provided written suggestions for the final report. Most of the suggestions were included in the final report. Besides, more than 200 letters were received from private individuals.

5.4. During its meetings the Committee examined the following issues:

5.4.1. Reasons for dissolving the State Construction Inspection Office and its impact on efficiency of construction supervision system;

5.4.2. Changes in the legal framework for construction sector approved from 1 January 2008 to 21 November 2013, and implementation of the State Audit Office recommendations of 26 November 2010 by the Ministry of Economics;

5.4.3. Quality of the new legal framework for the construction sector in comparison to the previous laws and regulations;

5.4.4. Political doctrine of the Ministry of Economics before and after the Zolitūde tragedy and ministry's capacity for general supervision and coordination of construction industry;

5.4.5. Need to establish Construction Agency, the adequacy of allocated resources and responsibilities;

5.4.6. Construction supervision at the municipal level;

5.4.7. Use of public buildings during construction works and supervision of construction material market;

5.4.8. Implementation of construction information systems and e-services;

5.4.9. Quality of construction engineering education and certification system;

5.4.10. Public procurement of construction works;

5.4.11. Accountability of construction design developers and experts;

5.4.12. Activities of the Ministry of Economics to encourage reporting on construction standard violations, whistleblowing statistics and the response of public institutions to complaints received from the people;

5.4.13. Competence of security corporation employees and ability to put the knowledge to practice in emergency cases;

5.4.14. Possible closing of public buildings in case of a security risk;

5.4.15. Cooperation between rescue services and municipalities in emergency situations, coordination of emergency response and mitigation of accident impact, resources of the responsible services;

5.4.16. Civil defence planning and government role in coordinating the response to crisis situations;

5.4.17. Progress of the investigation led by the State Police;

5.4.18. Involvement of NGOs in emergency situations, in organising social support;

5.4.19. Emergency social care package offered by the state and municipalities;

5.4.20. Empirical evidence of the capacity of the Construction Office to perform the functions assigned by the Construction Law (collected during the off-site meeting).

6. The Committee's views on the investigation conducted by the State Police and the construction supervision by Riga municipality

6.1. Many people think that the investigation of the Tragedy has been slow, therefore the Committee considered its duty to assess whether that is the case. After investigation, when the case was handed over to the prosecutors, Andrejs Grišins, Head of the State Criminal Police Office, came to the 20 April 2015 meeting of the Committee to present the findings of the investigation into the Tragedy. Additional information regarding the progress of the investigation was also provided by Ints Ķuzis, Head of the State Police. The Committee carefully studied the police information and information collected from public sources and concluded that:

6.1.1. Shortly after the Tragedy, on 21 November 2013, police opened criminal investigation into the case based on Article 239.2 of the Criminal Law¹⁷ for construction law infringements that have led to severe consequences. 251 individuals were found to have suffered from the wrongdoing and the total amount of damage caused was estimated at 98 387 732 euros. Initially an investigation team of 47 investigators was created, and at times up to 100 police officers worked on the case. 249 days of the investigation were spent on examining the accident site alone. During the investigation, additional charges were added based on Article 319.3 of the Criminal Law for negligence on part of public officials that has led to severe consequences. More than 6 months later, on 7 April 2015, the criminal case was handed over to the prosecutors and 8 individuals were indicted: five individuals were charged with violation of Article 239.2 and three individuals were charged with violation of Article 319.3 of the Criminal Law. Criminal investigation costs have run up to 1.3 million euros. Case materials handed over to the prosecutors were comprised of 56 volumes, and the total number of procedural documents reached more than 14 000 pages;¹⁸

6.1.2. The guilt of those responsible for the Tragedy cannot be proven without examination conclusions. Therefore, it was a logical step for the police to order a full construction investigation in early 2014. The examination was undertaken by a team of 10 local construction experts. The examination was expected to be completed by the end of October or early November. However, on-site examination began with discovering significant evidence that led to additional expert tasks formulated in August, which delayed the examination completion until the end of the year. Examination included two investigative simulations. First simulation conducted on 15-17 April 2014 was designed to test the tensile strength of girders by applying compression force. The other simulation conducted on 27 May 2014 was intended to determine the impact of fire on roof structure by means of controlled combustion. (Around two years before the Tragedy fire had broken out on the roof of the Supermarket.) All experts on the team were paid for the work they did in 2014, and the total cost of the examination reached 180 thousand euros; ¹⁹

6.1.3. State Labour Inspectorate conducted an investigation of circumstances that led to the Tragedy and death or injury of the Supermarket employees as a result of the roof collapse. The State Labour Inspectorate investigation concluded that some employees of the company might have committed a crime that led to the Tragedy. Findings of the State Labour Inspectorate prompted another criminal investigation based on Article 146.2 of the Criminal Law for violation of occupational safety standards that has led to death or severe injury of several individuals. Case was open on 9 June 2014. One individual has become a suspect in the criminal case that was handed over to the prosecutors on 15 April 2015;²⁰

6.1.4. The police and prosecution were conducting a pre-trial investigation into the criminal case and formulating the charges at the same time as the Committee examined the case. Therefore, according to Article 396 of the Criminal Law, the Committee was not allowed to access any of the classified evidence or information collected by the investigators to assess the efficiency of investigation conducted by the State Police.²¹

6.2. To assess the efficiency of investigation in Latvia, the Committee analysed practices of similar construction tragedy investigation in other countries, for example, Poland, Germany and Canada.

6.2.1. On 28 January 2006, the roof of one of the buildings at the Katowice International Fair (Międzynarodowe Targi Katowickie) collapsed, possibly due to the weight of snow on the building. 170 people were injured and 65 killed in the accident, including 13 foreign nationals, making this the biggest construction disaster in Europe over the last couple of years.²² Investigation was personally supervised by Lech Kaczyński, President of Poland, and a criminal case was opened right after the tragedy. First arrests were made three weeks after the accident and first suspects were charged six months later. 12 individuals were indicted and in July 2008 sentenced to 8-12 years in jail.²³ The decision was appealed²⁴ and only one of the accused has been sentenced so far. The remaining 11 cases are under appeal.²⁵ In 2007, due to the tragedy, the Polish Sejm introduced changes to existing laws. Under the new law, houses are inspected twice a year: before and after the winter season. Fines or even prison sentences are applied depending on the severity of irregularities.²⁶ Swift response of the agencies in charge of the investigation was decisive in the case of Katowice International Fair. Although the criminal case was opened shortly after the collapse, International Katowice Fair, the company that owned and managed the building, attempted to destroy most of the documents, including computer files that were later recovered, to escape the imminent charges for gross negligence of safety standards that were later brought against it and proven.²⁷ Arrest of the company management was considered to be a preventive measure as well, so as to avoid the possibility of influencing the potential witnesses.²⁸ The investigation experts concluded that the main cause of Katowice disaster were mistakes in the building design that was changed numerous times in order to bring down the costs.²⁹ Latvian mass media have reported that in January 2014 Latvian police officers went to Katowice to draw on the experience of the Polish investigators.³⁰

6.2.2. A similar tragedy of a roof collapsing under the weight of snow took place only a few weeks before the Katowice disaster. On 2 January 2006, the collapsing roof of Bad Reichenhall Ice Rink in Germany took away lives of 15 people, mainly children, and left 34 people heavily injured.³¹ It took one-and-a-half years to press charges against five individuals³², most of whom were cleared, except a construction engineer who was sentenced to 18 months in prison.³³ The other engineer charged with criminal offence approved the safety report and checked the structural integrity of the building two years earlier, but was acquitted for the second time in 2011 after the appeal hearing.³⁴ German mass media accused the prosecution of reluctance to identify the responsible officials and hesitancy to name the suspects and prosecuting them.³⁵

6.2.3. The third investigation case studied by the Committee was the collapse of the Algo Centre Mall, legally Eastwood Mall from 2005, in Elliot Lake, Ontario, Canada, on 23 June 2012. The tragedy took lives of two women and injured 19 other people.³⁶ After 48 hours the rescue operation was suspended due to safety concerns. It resumed later and was finished on 27 June when remains of the two dead women were unearthed from the rubble.³⁷ It took two years for the investigation committee to finish the report, which contained a detailed study of the 33-year history of the mall, most of which were spent struggling against various structural defects in the building.³⁸ The investigation that lead to indictment of the former engineer of the mall on 31 January 2014³⁹ and civil claims brought against 13 other defendants are still in progress. The case involves more than 300 compensation claims.

6.3. The Committee takes a cautious stance regarding the speed of the investigation. The magnitude of criminal cases pertaining to the Tragedy, the need to ensure a thorough and legitimate examination, has led the Committee to believe that right now the criminal investigation conducted by the Police is proceeding at an appropriate pace. The investigation required significant financial and human resources. If the Police had given in to the pressure of the general public and politicians, there would be a greater chance of a hasty investigation and the case falling apart in court. The quality of the investigation can only be determined after the court case.

6.4. As mentioned previously, inquiry committees are not entitled to conduct investigations that fall within the competence of law enforcement agencies.⁴⁰ Moreover, according to Ints Ķuzis, Head of the State Police, disclosure of evidence collected during the criminal investigation may have adverse effect on the outcome of court proceedings.⁴¹ The Committee's meetings are open, and even if the Committee decided to review the Tragedy behind closed doors, it would be hard to protect the information from being leaked, and testimonies, as well as other information provided by the employees of the Riga City Construction Board, might be used to defendants' benefit. At the time when the Supermarket was designed and built, the Riga City Council was the only public institution responsible for ensuring compliance of construction projects in Riga City with applicable legislation. It is up to the court to decide whether the Riga municipal officials complied with all the relevant legal standards in monitoring the construction of the Supermarket. The court decision will depend on whether officials from the Construction Board have neglected their duties. However, irrespective of the guilt or guiltlessness of specific officials for the Tragedy, the Committee must assess whether the construction control system created by Riga City Council was efficient and in line with requirements of the State Administration Structure Law⁴² (hereinafter, the SASL).

6.5. Riga City Council has set up a Riga City Construction Board (hereinafter, the Construction Board or Riga Construction Board). At the time of the construction of the Supermarket, the Construction Board and its construction inspectors were tasked with specific responsibilities. They also had quite extensive rights in exercising those duties. Rights and obligations of other parties responsible for construction industry do not release the municipality and the Construction Board from responsibility of assuring the legal compliance of construction works.⁴³ Some construction supervision duties are shared between the Construction Board and the Riga City Council City Development Department (hereinafter, the Department) and Riga City Architect's Office. According to by-laws of the Riga City Council⁴⁴, acts and decisions of the Construction Board may be appealed in the City Development Department by addressing the appeal to its Director. It must be noted, however, that the Construction Board is subordinated to the Mayor of the City. Review of the functions of these institutions by the Committee has identified the following weaknesses in the institutional framework for the construction monitoring created by the Riga City administration:

6.5.1. Appeals procedures regarding acts and decisions of the Construction Board are in conflict with Article 19.2.3 of the by-laws of the Riga City Council, namely requirements concerning accountability of the Construction Board (the Board is subordinate to the Mayor), and Annex 2 of the Riga City Council Management Structure. According to Annex 2 and the institutional hierarchy, the Department is answerable to Deputy Mayor of Riga City, whereas Riga City Construction Board is an institution with special status and accountable directly to the Mayor of the City;

6.5.2. The Department has no right to issue orders to the Construction Board. The lack of a hierarchical link between the two precludes the Department from issuing orders in cases of unlawful inaction either, thus contradicting Article 5.7 of the SASL. The Department cannot use any of the powers of higher institution that the SASL provides: right to request information of Article 34, right to initiate disciplinary action of Article 35, right to initiate disciplinary investigation of Article 36 or right to take over the functions of Article 37. In other words, there is no special control system over the Construction Board created by the Mayor of the Riga City. The Department is not entitled to control it, so there is no higher institution that would control the Construction Board;

6.5.3. Not incorporating the Department, Riga City Architect's Office and Construction Board, institutions whose functions belong to the same line of work, into one hierarchical system or a rational system with levels and subsidiarity, and formally keeping them under the direct oversight of the Mayor, implies the informal power and political influence of the Mayor. However, it does not create a legitimate indirect public administration system of independent public bodies under constant oversight, with efficient practices, subsidiary structure and ex-ante/ex-post checks, thus deviating from the legal purposes of Article 10 of the SASL.

6.6. That said, the Committee findsconstruction supervision system of the Riga City administration, which existed at the time of the Tragedy, inefficient and needlessly fragmented. This in turn means that political and moral responsibility for the Tragedy lies with the Mayor of the Riga City, Nils Ušakovs, elected on 1 July 2009, and Inguss Vircavs, Head of the Riga City Construction Board from 7 March 2012. The public demands moral and political responsibility for the Tragedy, and it lies on the shoulders of Nils Ušakovs and Inguss Vircavs. Flaws in the Riga City construction supervision system led to the Tragedy.

6.7. The Committee believes that construction oversight in Riga City is weakened by the existing framework of the SASL. Article 76 of the SASL provides that internal regulations and rules of indirect public administration bodies and their management are approved and endorsed by its supervising direct administration bodies. In this case, it is the City Council. So, hypothetically, such arrangement may lead to a system that produces hundreds of regulations and rules with diverse functional and institutional settings, as well as approval, validation and enforcement procedures. This not only contradicts the legal principles of Article 10 of the SASL, but also the basic right to know one's rights established in Satversme, the Constitution of Latvia. Therefore, there is an urgent need to amend Article 76 of the SASL and introduce uniform procedures for drafting internal rules and regulations, and if possible provide conditions and common procedures for validating such rules and regulations. This would enable the Ministry of Justice exercise methodological oversight of rules and regulations adopted by indirect public administration bodies.

B. Regulatory framework and supervision practices in the construction sector

7. Deregulation: lifting of the state construction supervision

One of the tasks of the Committee was to establish the causes of the Tragedy that took place on 21 November 2013. Therefore, the Committee analysed the reasons for and consequences of the dissolution of the State Construction Inspection Office, and identified the institutions responsible for the decision.

7.1. After regaining independence, the construction supervision system in Latvia was created based on the inherited Soviet legal framework and experience.⁴⁵ Realising the necessity to develop its own legal framework, in 1992 the government of Latvia adopted the National Construction Standards Framework that paved the way for the new national legislation.⁴⁶ On 10 August 1995, the Saeima adopted a new Construction Law,⁴⁷ which inter alia delegated construction control to municipalities and the State Construction Inspection Office. However, the system began working properly only in 1998 when the State Construction Inspection Office was established.⁴⁸

7.2. The new supervision system, enforced both by the state and municipalities, existed until 1 July 2009 when the Construction Law was changed⁴⁹ and the State Construction Inspection Office was dissolved. In fact, it led to a complete deregulation of construction supervision across the country. Now it was up to municipalities, namely their respective construction boards, to monitor the construction industry.

7.3. The state has an obligation to implement laws and regulations and other administrative measures that minimise threats to a person's life and ensure personal safety in public spaces.⁵⁰ The Zolitūde tragedy drew attention to the government responsibility for the construction sector, and the obligation to ensure construction oversight in particular. In the context of the Tragedy, several construction experts have pointed out that the dissolution of the State Construction Inspection Office and the following deregulation of construction supervision has had an adverse impact on construction control, and that construction oversight at municipal level was not enough.⁵¹

7.4. The Inquiry Committee analysed the circumstances and consequences of the dissolution of the State Construction Inspection Office over the course of several meetings, for example, on 12 January and 19 January, on 16 February and 16 March 2015. The officials partially responsible for the dissolution of the State Construction Inspection Office, that is, Artis Kampars, the former Minister of Economics, and Valdis Dombrovskis, the former Prime Minister, have been interviewed by the Committee.

7.4.1. Statements by Artis Kampars and Valdis Dombrovskis express their belief that the dissolution of the State Construction Inspection Office had no effect on the quality of construction control, since all functions of the State Construction Inspection Office were handed off to other public authorities.⁵²

7.4.2. Several construction experts, including Mārtiņš Straume and Leonīds Jākobsons, President and Member of the Board of the Latvian Association of Civil Engineers respectively, as well as Valdis Birkavs, Chair of the Presidium of Construction Industry NGO Coordination Centre, have made it clear to the Committee that the dissolution of the State Construction Inspection Office was a mistake.⁵³

7.4.3. When asked about the circumstances behind the dissolution of the State Construction Inspection Office, the Ministry of Economy sent the Committee a letter indicating that the initial plan was to centralise the construction supervision and control by integrating the inspectors of the municipal construction boards into the State Construction Inspection Office structure. However, the centralisation idea was abandoned because of stern opposition from the Latvian Association of Local and Regional Governments. Later, when the financial crisis hit and wide budget consolidation took place, it was decided to close the State Construction Inspection Office.⁵⁴

7.4.4. Committee also consulted other sources of information, including State Audit Office report Implementation of construction supervision and control after restructuring of the State Construction Inspection Office. This report shows that construction supervision in the country has diminished after the dissolution of the State Construction Inspection Office.⁵⁵

7.5. Based on the information collected and analysed, the Committee has come to the following conclusions:

7.5.1. Need to restructure the State Construction Inspection Office appeared in as early as 2008 when the Ministry of Economics completed and submitted to the government Construction Sector Development Guidelines for 2009-2013.⁵⁶ According to the Guidelines, one of the main reasons for restructuring the State Construction Inspection Office was its overlapping functions with municipal construction boards;⁵⁷

7.5.2. Instead of dissolution, the Ministry of Economics initially intended to strengthen the State Construction Inspection Office and proposed to integrate the municipal construction board inspectors into the structure of the State Construction Inspection Office.⁵⁸ However, the Latvian Association of Local and Regional Governments was absolutely against the idea, and the centralisation idea was abandoned;⁵⁹

7.5.3. At the end of the 2008, in the wake of sharp economic decline, the government signed international loan programme. The programme envisaged extensive budget deficit cuts. Many decisions were made in a rush and without due consideration.⁶⁰ Austerity measures implemented by the government led to Construction Law amendments on 12 June 2009 that dissolved the State Construction Inspection Office. These changes were part of the 2009 budget law amendment package which envisaged budget deficit cuts of 500 million lats.⁶¹ Documents available at the Saeima highlight two reasons for dissolving the State Construction Inspection Office: avoidance of overlapping functions⁶² and generation of budget savings.⁶³ The Committee believes that the State Construction Inspection Office was dissolved as a quick way of generating budget savings, no matter what. Avoidance of overlapping functions was just a secondary argument with no decisive weight.⁶⁴ When an inquiry committee of the 11^th Saeima requested the Cabinet of Ministers a written reply to the request to restore the State Construction Inspection Office based on public demand, the Cabinet explicitly stated that "restructuring of the State Construction Inspection Office was driven by reduction of budget expenses, as proposed in the 2009 budget consolidation plan."⁶⁵

7.5.4. Although respected industry experts, such as Mārtiņš Straume and Leonīds Jākobsons, President and Member of the Board of the Latvian Association of Civil Engineers respectively,⁶⁶ have dismissed the overlapping functions argument as invalid, the Committee cannot deny that there was no clear separation between functions of the State Construction Inspection Office and municipal construction boards. Two types of institutions regulating the actions of private individuals and having no hierarchical link between them led to legal uncertainty for private citizens.⁶⁷ However, this matter could have been resolved by changing the legal framework rather than reckless dissolution of the State Construction Inspection Office;

7.5.5. Following the dissolution of the State Construction Inspection Office, some of its functions were relegated to the Consumer Rights Protection Centre, the Public Utilities Commission, the Ministry of Economics, and the Ministry of the Interior.⁶⁸ However, the main function of the State Construction Inspection Office provided by Article 29 of the Construction Law - to verify whether municipalities comply with the law and other regulations regarding construction supervision, and provide directions to municipal construction boards for eliminating construction irregularities and oversee their implementation - was not assigned to any institution. It was now up to municipal construction boards to implement the construction supervision at full scope;

7.5.6. The core responsibility of the State Construction Inspection Office was the oversight of municipal construction boards. The Inspection Office examined the compliance of construction board decisions with applicable legislation, as well as the quality of their supervision practices.⁶⁹ For instance, controls performed by the State Construction Inspection Office in 2008 showed that in 14.4% of cases contractors have failed to regularly update construction progress reports, in 14.1% of cases design supervision logs were missing from the site, in 13.1% of cases contractors were missing documents regarding completed sections of projects, and in 7.3% of cases technical designs lacked the expert analysis required by laws and regulations.⁷⁰ The high rate of irregularities means that municipal construction boards were failing to provide maximum control. On the other hand, the position of the Ministry of Economics in this regard in 2010 was vague and in contradiction with the standards of good governance. Juris Pūce, the State Secretary of the Ministry of Economics, must have been aware of the deep problems in construction supervision. However, in response to the findings of the State Audit Office regarding the consequences of the dissolution of the State Construction Inspection Office, he referred to the political stance of the then minister, Artis Kampars: "[...] The dissolution of the State Construction Inspection represents the opinion of a specific minister (Artis Kampars) that municipalities should be given more flexibility in implementing their power. Concerning this particular function, the minister's stance is that municipalities are more aware of the risks that may affect construction process;"⁷¹

7.5.7. Dissolution of the State Construction Inspection Office increased the likelihood of conflict of interest, especially in cases when construction projects were initiated by municipalities themselves.⁷² There is little doubt that inspectors, as municipal employees, could not ensure full neutrality when inspecting construction sites for municipal projects. After the dissolution of the State Construction Inspection Office, there was no supervision over the local construction boards, which had negative effect on independence of the construction board inspectors. Expert review of technical designs, implemented by the State Construction Inspection Office, were no longer conducted, and buildings of public importance were no longer checked,⁷³ including the Supermarket. According to the general Construction regulations,⁷⁴the State Construction Inspection Office was also authorised to initiate expert review of technical designs to make sure they comply with applicable laws and regulations, as well as technical standards. Therefore, the dissolution of the State Construction Inspection Office meant a lost opportunity to implement a consistent national construction policy.⁷⁵

7.6. The amendments to the Construction Law dissolving the State Construction Inspection Office were submitted to the Saeima by the Cabinet of Ministers. The decision on dissolving the State Construction Inspection Office was made at the Cabinet of Ministers meeting of 29 May 2009.⁷⁶ Not all ministers supported the decision. Raimonds Vējonis, then Minister of Environment, expressed the following opinion: "This is not a wise decision in the area of construction supervision," stating that an effective tool for enforcing national construction policy would be lost. ⁷⁷ The Latvian Association of Local and Regional Governments, just as other social partners, did not object to the dissolution of the State Construction Inspection Office, although noted that there is a need for state regulatory function in the area of expert examinations and pointed out potential conflicts of interest.⁷⁸ At the Saeima, the draft law was handed over to the Budget and Finance (Taxation) Committee as the responsible committee, and the Economic Committee.⁷⁹ Both committees decided to support these amendments without any additional discussions or proposals; the only proposals submitted for the second reading were submitted by the Legal Bureau of the Saeima.⁸⁰ The Saeima adopted these amendments on 12 June 2009 with all of the MPs present from both the coalition and the opposition voting in favour.⁸¹ The analytical work turned out to be the week point in the work of the Saeima. The Latvian parliament seems to be the only legislature among the Western democracies without even a small unit tasked with gathering relevant information. It is possible that having a unit responsible for analyses, reports and research would have prevented the dissolution of the State Construction Inspection Office.⁸² Dr. iur.h.c. Egils Levits has pointed out that in essence the Tragedy is a direct result of ill-considered legislative changes.⁸³ The opinion of the Committee: The dissolution of the State Construction Inspection Office significantly reduced construction supervision, thus increasing the possibility for the Zolitūde tragedy to happen. Responsibility for dissolving the State Construction Inspection Office must be shared by the 9^th Saeima and the government it approved, and especially the Ministry of Economics, which, being responsible for the construction sector, initiated the dissolution of the State Construction Inspection Office .

7.7. The Zolitūde tragedy is a catastrophic incident for which the society demands political and moral responsibility from officials in charge of the construction sector. Unlike criminal liability, political and moral responsibility cannot be attributed to the motivation of the officials in question or the technical causes of the Tragedy. The political and moral responsibility pertains to the relationship between the state authorities and the society which demands moral responsibility for the incident. However, responsibility can only be demanded from individuals who are in a position to make decisions. Therefore, regardless of motivation, political and moral responsibility can only be assumed by public officials. Taking into account the opinion of the construction sector representatives, with reference to the aforementioned report of the State Audit Office, as well as considering that the decision on reorganisation (liquidation) of the State Construction Inspection Office was taken by officials, the political and moral responsibility for the Zolitūde tragedy and its consequences must be assumed by the following former members of the government: Valdis Dombrovskis, former Prime Minister who was in office when the state supervision of the construction sector was revoked by dissolving the State Construction Inspection Office on 1 July 2009; Artis Kampars, former Minister of Economics who was in office when the state supervision of the construction sector was revoked; Anrijs Matīss, State Secretary of the Ministry of Economics who worked under the supervision of Artis Kampars. Daniels Pavļuts took the office of the Minister of Economics from 25 October 2011 to 22 January 2014. Juris Pūce was in the position of State Secretary of the Ministry of Economics from 8 February 2010 to late November 2013; he resigned right after the Zolitūde tragedy, because it became known that the organisation Ascendum, managed by his wife, had received donations from RE&RE. Neither Daniels Pavļuts, Minister of Economics and the state official responsible for the construction sector, nor Juris Pūce, State Secretary of the Ministry of Economics, took any action to reinstate and strengthen the supervision of the construction sector.

The government, led by Valdis Dombrovskis, then Prime Minister adopted several declarations (on 11 March 2009⁸⁴, 3 November 2010⁸⁵, and 25 October 2011⁸⁶) that contained paragraphs on the government's commitment to draft and adopt a new Construction Law, as well as to ensure competent supervision of a safe, healthy and environmentally friendly construction sector. However, the new Construction Law was adopted by the government as late as 12 April 2011, and it did not contain any provisions regarding reinstating state supervision of the construction sector, which means the government failed to ensure that the construction sector guarantees safety for the public and environmentally friendly structures. During the term of these government declarations the construction sector and hence implementation of the declared tasks was the responsibility of the aforementioned five state officials.

It is specifically due to the aforementioned considerations that the Committee has concluded that the political and moral responsibility for the Zolitūde tragedy must be assumed by Valdis Dombrovskis, former prime Minister, and the other officials mentioned in this Paragraph. The society demands moral and political responsibility for the Tragedy from Valdis Dombrovskis, Artis Kampars, Anrijs Matīss, Daniels Pavļuts and Juris Pūce. The political promises and commitments were broken and as a result the unsupervised and insufficiently regulated construction sector lead to the Zolitūde tragedy.

7.8. In the Committee's opinion, a unit should finally be set up within the Chancellery of the Saeima, which would be tasked with compiling and analysing information with the goal of improving the quality of the legislature's work. This analysis would include an ex ante and ex post assessment system. This would improve the quality of work done by the authors of draft laws, as well as increase the legislature's responsibility for the effectiveness of the adopted legislation. Establishment of such a legislative analysis unit would strengthen parliamentarianism in Latvia and prevent national risks and tragedies. Legislative analysis would also improve the system of division of power and reduce the influence of the civil service/bureaucracy over the decisions of the representatives elected by the people thus restoring public trust in democracy and parliamentarianism in general.⁸⁷

7.9. It must be pointed out that along with weakening of the construction supervision system, also the accountability of all parties involved in the construction process was considerably reduced. The amendments to the Criminal Law of 13 December 2012,⁸⁸ specifically Section 239(2), regarding serious consequences caused by a violation of construction provisions, the applicable punishment - imprisonment - was reduced from the maximum of 8 years to 4 years.⁸⁹ According to Section 5 of the Criminal Law, these provisions are retroactive and thus applicable to the officials who are defendants in the criminal case of the Zolitūde tragedy.

7.10. The Committee shares the opinion of the Criminal Law Department of the Faculty of Law, University of Latvia that by adopting the amendments to Section 239 of the Criminal Law, the 11^th Saeima has insufficiently considered the impact of the violations in question, and has not duly assessed the potential of multiple deaths caused by collapsing buildings or parts thereof.⁹⁰ The parliament has recognised the mistake and on 25 September 2014 supplemented Section 239 with Paragraph 4,⁹¹ which stipulates that in case a violation of construction provisions has resulted in the death of two or more human beings, the applicable punishment is imprisonment for a term up to 8 years, with a prohibition to engage in specific activities or to take up specific positions for a period up to 10 years.

8. Restoration of state control over construction and the current construction supervision system

8.1. In its declaration on intended action, the Cabinet of Ministers, which was approved on 12 March 2009 and headed by Valdis Dombrovskis, resolved to elaborate and adopt a new Construction Law.⁹² Two years later, on 12 April 2011, the Draft Construction Law prepared by the Ministry of Economics was supported by the Cabinet of Ministers and submitted to the Saeima.⁹³ The Saeima examined this draft law for two years until 9 July 2013 when the current version of the Construction Law was approved.⁹⁴ The initial version of the Law did not provide for state involvement in construction supervision, delegating this task to municipalities and building authorities.

8.2. Although the original wording of the Construction Law did not include provisions reinstating state supervision of the construction sector, the possibility to provide for such supervision was considered during the Saeima discussions. The Economic Committee had considered establishing a State Construction Inspection Office that would take over all the functions delegated to municipalities in the area of construction.⁹⁵ Likewise, establishment of regional Building Authorities in each planning region was considered.⁹⁶ Some MPs also proposed reinstating of the State Construction Inspection Office that would work in parallel with the municipal branches.⁹⁷ Vjačeslavs Dombrovskis, Chairman of the Economic Committee responded to initiatives regarding reinstating of the State Construction Inspection Office by several MPs (Ingmārs Līdaka, Raimonds Vējonis and Andris Bērziņš) in a plenary sitting of the Saeima, stating that the Economic Committee had reached a unanimous agreement on the need to renew the State Construction Inspection Office. Dombrovskis argued that "It (the renewal of the State Construction Inspection Office) has been supported by both the working group and the committee. However, it is a question of fiscal and budgetary nature, since it would cost 2 million lats."⁹⁸ The proposals regarding the renewal of the State Construction Inspection Office were rejected on the basis of shortage of funds.⁹⁹

8.3. Only after the Zolitūde tragedy and in reaction to the categorical demands of the public to increase construction supervision did the Saeima include in the new Construction Law a norm¹⁰⁰ by which state control over construction was reinstated. Section 6 of the Construction Law was supplemented with Paragraph 7, and a new Section 6¹ was included envisioning construction control implemented by the Construction Office.¹⁰¹ Thus state control over construction was introduced alongside the construction control done by municipalities. Conditions were created to ensure that tragedies like the one in Zolitūde would never happen again due to insufficient control. The public was given the impression that control over construction has been improved significantly.

8.4. In construction control the functions of the state and municipalities are separated. The Construction Office under the Ministry of Economics is responsible for supervising the construction process and safety of use for certain categories of buildings, organising technical inspections of construction designs in cases stipulated by law, as well as certifying construction experts. Municipal building authorities are responsible for supervising the construction and safety of use of all other buildings, as well as deciding issues pertaining to intended construction.

8.5. The Parliamentary Inquiry Committee examined the issue of municipal construction control at its meeting on 26 January 2015, which was attended by representatives of the building authorities of Latvia's largest municipalities. Building authorities from 25 municipalities were asked to submit written statements about their cooperation with state institutions, including the Ministry of Economics, and about measures taken in regard to construction supervision following the Zolitūde tragedy, as well as control of construction designs and their technical assessment.

8.5.1. The responsibilities of municipal building authorities regarding construction control stipulated in the Construction Law and General Construction Provisions¹⁰² are, in effect, bureaucratic procedures, which mainly consists of document reviews.¹⁰³ Building authorities do not verify calculations in construction designs, and the control over construction works carried out by construction inspectors is not equal to that performed by construction supervisors.¹⁰⁴ After the Zolitūde tragedy people are worried about the safety of public buildings (shopping centres, concert halls, schools, institutions etc.) and are dissatisfied with the existing system, thus forcing politicians to consider expanding the functions of building authorities. Even though the public attitude is understandable, in order to strengthen municipal control over construction it would be necessary to significantly increase the number of construction inspectors and other specialists employed by building authorities. This is practically impossible, as there is already a shortage of specialists willing to work as municipal construction inspectors.¹⁰⁵ The Zolitūde tragedy proved beyond any doubt that economic efficiency cannot be valued higher than safety in construction; that being said, tasking building authorities with calculation verification in construction designs would disproportionately prolong the construction process.¹⁰⁶ In light of the aforementioned considerations, the Committee supports the opinion¹⁰⁷ voiced by several municipalities that comprehensive state and municipal control in all stages of the construction process will not guarantee safety, as this will only be guaranteed by a reasonable balance between state and municipal control over construction and the responsibility and competence of all construction process participants. The Committee is unanimous in its opinion that, within the existing system, the capacity and authority of municipal building authorities need to be improved without attempting to broaden their functions. In addition, thought needs to be given to how to reinforce the responsibility and competence of all construction process participants.

8.5.2. Applying the same legislative standards to the same conditions, municipal building authorities ought to arrive at the same interpretation of legislative norms. However, answers supplied by municipalities show that construction legislation is applied differently in each municipality¹⁰⁸ and, furthermore, municipalities commit violations due to incompetence.¹⁰⁹ Such a situation has arisen because municipalities lack the financial and human resources necessary to provide professional interpretation of legislation and, furthermore, construction legislation is complicated and has come into force relatively recently.¹¹⁰ Therefore the Inquiry Committee backs the opinion that it is necessary to improve the methodical support provided to municipal building authorities by the Ministry of Economics in the area of construction legislation, and the task of the government and the Saeima is to allocate the funding necessary for increasing this support.

8.5.3. Sections 7 and 12 of the Construction Law oblige all municipalities in Latvia, either individually or together with other municipalities, to establish a building authority employing at least one architect and one construction inspector. In 2014, there were 86 building authorities in Latvia's 119 municipalities employing 144 construction inspectors, issuing a total of 9110 building permits and performing 13 100 inspections.¹¹¹ According to the Ministry of Economics data for 2014, 14 building authorities had issued 30 or fewer building permits.¹¹² In addition, it has been mentioned several times at meetings of the Committee that small municipalities lack the capacity to control more complicated projects.¹¹³ In the Committee's opinion, the administrative division in Latvia has created a situation where the existence of a separate building authority in several municipalities is not practical and therefore the Ministry of Economics must devise measures that would promote creation of joint building authorities. By merging building authorities and thus reducing their number, the workload and salaries for construction inspectors would increase, and that, in turn, would allow to increase the number of construction inspectors and expand the job requirements. Furthermore, it would eliminate the disparity between the capacities of building authorities of small municipalities and other municipalities.

8.6. Issues pertaining to the Construction Office were examined by the Committee in its meetings on 2 February and 20 April 2015, and in addition the Ministry of Economics also submitted information on funding of the Construction Office. Having examined this information, as well as that obtained from other sources, the Committee has come to the following conclusions regarding the functions of the Construction Office established within the Construction Law:

8.6.1. Prior to the establishment of the Construction Office municipal building authorities also had to inspect construction designs submitted by the municipality itself. Thus a conflict of interest was inevitable, as there was a possibility that the employees of the building authority would have to take a negative decision regarding the municipality, whilst being on its payroll. The number of such cases would be significantly reduced by stipulating in Section 6¹ of the Construction Law that the Construction Office performs construction control and puts buildings in operation in cases where the construction conception has been submitted by a municipality and the construction costs exceed EUR 1.5 million;

8.6.2. Many municipalities lack the competence and capacity to oversee complicated projects. The Committee is of the opinion that the state has been correct to stipulate in Section 6¹ of the Construction Law that the Construction Office is responsible for supervising the construction and putting into operation of public buildings. Furthermore, this will ensure a unified practice of supervision of public buildings throughout the country;

8.6.3. Having examined this and other¹¹⁴ functions of the Construction Office established in the Construction Law, as well as the nature of municipal construction supervision, the Committee has to agree with the opinion of the Centre for Public Policy PROVIDUS that the functions of the Construction Office as laid down in the Construction Law are aimed at ensuring meaningful and effective supervision of the construction process.¹¹⁵ Therefore, it is unacceptable to reduce the responsibilities of the Construction Office. Quite the opposite - the Committee calls on the Ministry of Economics and the Saeima to broaden the functions of the Construction Office within the next two to three years by appointing the Office to serve as the institution for pre-court settlement, thus reducing the number of court cases filed regarding construction issues. Furthermore, the Construction Office should also be tasked with organising regular training for municipal construction inspectors and possibly also certification of construction inspectors, thus strengthening municipal building authorities.¹¹⁶

8.7. In regard to the funding of the Construction Office, the Committee has concluded the following: the budget for the Construction Office for this year is EUR 1 629 684, of which 80% is intended for employee salaries, but for the next two years the annual budget of the Construction Office is planned to be EUR 1 902 123, of which 82% is intended for employee salaries. It is planned that the Construction Office will have 63 employees.¹¹⁷ Pēteris Druķis, Head of the Construction Office, has stated that the Construction Office is short on funds for purchasing equipment, and that the number of employees may not be sufficient.¹¹⁸ The Committee calls on the Cabinet of Ministers and the Saeima to significantly increase funding for the Construction Office within next year's budget. Otherwise the functions of the Construction Office stipulated in the Construction Law will only exist on paper and the establishment of the Office will merely be a political "check-box filled" aimed at placating the public and creating a false sense of construction safety.

8.8. Formation of the Construction Information System (hereinafter - Information System) will finally¹¹⁹ be completed by October of this year.¹²⁰ At the moment there are four registries¹²¹ available on the www.bis.gov.lv portal, and two more¹²² are planned to be added by October along with four e-services.¹²³ The Information System is needed because until now circulation of information regarding construction took place only at local level in the form of paper documents thus limiting the number of people who had access to this information, which, in turn, encumbered opportunities for the public and the state to take part in the construction process and control thereof.¹²⁴ The Committee is of the opinion that in its current state of development the Information System does not provide information (type and amount of construction works planned, general contractors, deadlines for launching construction etc.)¹²⁵on buildings under construction, therefore there is an immediate necessity to allocate resources for further development of the Information System. Further development of the Information System will reduce bureaucracy and make the work of supervising authorities more efficient. Therefore, the Ministry of Economics must draw up a plan for the further development of the Information System, while the government and the Saeima must allocate adequate funding.

9. Assessment of the current construction legislation

9.1. The legislative system governing the construction sector consists of the Construction Law and regulations passed by the Cabinet of Ministers based on this Law, including the General Construction Provisions, as well as special construction provisions and construction standards.¹²⁶ On 1 October 2014 the new Construction Law replaced the previous Construction Law, also rescinding all Cabinet regulations attached to it.¹²⁷ For this reason, new Cabinet regulations for the construction sector were also drafted and adopted upon the adoption of the new Construction Law.

9.2. The Latvian Association of Architecture and the Latvian Association of Civil Engineers have pointed out that proposals from non-governmental organisations were often ignored during the drafting of the new Construction Law.¹²⁸ Those involved in the construction sector emphasise that proper research on problems in the construction sector has not been carried out, nor have objectives of the new regulation been defined in drafting the new legislation. Furthermore, the Ministry of Economics has never performed an in-depth and systematic analysis of construction regulations in other countries.¹²⁹ The Inquiry Committee views these allegations as justified, as the policy planning documents for the construction sector - The Development Guidelines for the Construction Sector for 2009-2013 and 2011-2015 - were never adopted by the Cabinet of Ministers. Furthermore, the drastic change of opinion following the Zolitūde tragedy and the introduction of amendments to the recently adopted Construction Law indicate a lack of proper analysis during the drafting of the new regulation. It can be assumed that the Ministry had problems with good governance at the time.¹³⁰ Those involved in the construction sector¹³¹ say that the new regulations are of poor quality, contain contradictory rules and have been made artificially complicated, thus posing risks to public safety.

9.3. The Ministry of Economics has now drafted amendments to the General Construction Provisions¹³² and the Construction Regulations for Buildings,¹³³ which will resolve some of the inconsistencies and problems in the new legislation. Amendments to the Rules on Civil Legal Liability Insurance of Construction Specialists and Construction Companies are also being drafted and a working group is being set up to address several problems raised by the Latvian Association of Local and Regional Governments. Furthermore, this year funds have been allocated to revise five Latvian construction standards¹³⁴ with the remainder planned to be revised over the next several years.¹³⁵ A plan for improving the Eurocode standards has been elaborated.¹³⁶ However, the Committee's opinion is that there is little hope for improvement in the sector unless the Ministry of Economics significantly improves its decision-making culture by performing analysis and hearing out NGOs before drafting regulations. The poor quality of the recently adopted construction regulations proves this. Finally, a policy planning document for the nearest future needs to be drafted in cooperation with NGOs and experts of the construction sector. Without such a document development of the sector will continue to be chaotic. In search of solutions for improvement of the sector, other countries' construction legislations must also be examined, meaning that systematic and comprehensive analysis thereof should be carried out, rather than continuing the method employed by the Ministry of Economics in previous years to only examine individual aspects of foreign regulations and disregard the broader system¹³⁷.

9.4. Having collected and analysed opinions of non-governmental organisations, the Inquiry Committee proposes the following:

9.4.1. Section 2 of the Construction Law states that "the purpose of the Law is to create a living environment of good quality, determining efficient regulation of the construction process in order to ensure sustainable State economic and social development, preservation of cultural and historical and environmental values, as well as rational use of energy resources". Even though the section on the purpose of the Law does not contain directly applicable rules, it still plays an important role in the interpretation of the Law. Therefore the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt amendments to Section 2 of the Construction Law, which would stipulate that ensuring safety of use is an objective of the Law. Furthermore, the scope of application of the Law set out in Section 3 also needs to be updated by adding a reference to building maintenance supervision;

9.4.2. Legislation regulating the construction sector does not give municipalities the right to prohibit proposing or continuing construction on a piece of land on ethical grounds. Immense public resentment, especially among those directly affected by the Zolitūde tragedy, has arisen due to the desire of the owners of the collapsed shopping centre to proceed with the construction of the apartment building adjacent to the site of the tragedy.¹³⁸ The Committee believes that erecting a building on the spot where 54 people lost their lives is disrespectful to the victims of the tragedy. The Inquiry Committee calls on the Economic Committee of the Saeima to examine the proposal of the Riga City Building Authority to amend the Construction Law, providing municipalities with the right to prohibit proposing or continuing construction on a piece of land on ethical grounds;¹³⁹

9.4.3. According to the legislative acts in force at the time, an expert examination of the supermarket design had to be performed. Expert examinations of construction designs are carried out prior to commencing construction works in order to assess the compliance of the technical solutions of the design to legislative and technical requirements.¹⁴⁰ This ensures that the four-eye principle is adhered to, meaning that someone other than the designer re-checks the project. There is a high probability that the expert examination of the supermarket design was performed only formally, as the previous legislation outlined the formal side of the examination stating that an examination must be performed and that an expert must provide an opinion on the construction design at hand, yet the content of the actual examination was not specified. This problem still has not been addressed in the General Construction Provisions, which were adopted after the Tragedy and are currently in force. Therefore, the Committee proposes that the Economic Committee of the Saeima considers amendments to the Construction Law tasking the Cabinet of Ministers with drafting a separate Cabinet regulation on the procedures for expert examinations and explicitly prescribing procedures for the calculations to be performed and filing of relevant documents.¹⁴¹

9.4.4. At the moment the Construction Law stipulates the obligation to inform the public about the issuance of a construction permit, but it does not envision such an obligation regarding the fulfilment of the conditions contained in the permit, even though fulfilment of the conditions is the prerequisite for commencing construction. In reality most disputes are related to the actual fulfilment of the conditions set in the construction permit. Although case law on appeals of construction permits according to the new regulations is only emerging, it is quite possible that natural persons will have the right to request a court to verify whether the commissioning party has fulfilled the conditions of the construction permit correctly. Therefore, the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt amendments to the Construction Law stipulating an obligation to inform the public about the fulfilment of the requirements of construction permits;¹⁴²

9.4.5. There are many buildings in Latvia built 20 - 30 or more years ago that are being used but have never been properly put into operation, or the documents proving it have been lost. This is a public safety concern as it is unknown how the construction process of these buildings took place and whether they are safe to use. Therefore, the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima adopt amendments to the Construction Law tasking the Cabinet of Ministers with the responsibility to elaborate regulations for safety inspections of previously erected buildings;¹⁴³

9.4.6. The warranty for construction works is the period during which the commissioning party can request the contractor to rectify free of charge any defect that has become known after the building has been put in operation.¹⁴⁴ Until 1 October 2014 the minimum warranty was 2 years, but as of 1 October 2014 the minimum warranty for Group 3 buildings is 5 years. The warranty period begins when the building is put in operation. Therefore, the warranty takes effect when the certificate of commissioning is signed by the building authority. Prior to the new regulations coming into force many construction contracts were signed between construction companies and commissioning parties stipulating a warranty period of less than 5 years. This is also true for public procurements where tenders were submitted before 1 October 2014, even if the contracts were signed after this date. Several legal disputes have already arisen in relation to this issue and many more may be expected. Therefore, the Cabinet of Ministers must include a transition period in the Construction Regulations for Buildings, which would apply to the aforementioned cases, stipulating that warranty periods are not to be changed;¹⁴⁵

9.4.7. The new construction regulations divide buildings into three groups. The strictness of the supervision of the construction process depends on the group that the building belongs to. According to the General Construction Provisions, Group 3 denotes public buildings intended for more than 100 people simultaneously. Supervision of such buildings is to be performed by the Construction Office (all other buildings are inspected by municipalities). There have been a number of claims that, in practice, it is difficult to identify which buildings are public¹⁴⁶ and that the criterion of 100 people depends on what is indicated in the project design. There have already been cases where the designs indicate that there would be less than 100 people in the building at any given time, even though it is obviously not so.¹⁴⁷ Therefore the Cabinet of Ministers must draft amendments to the Cabinet regulations pertaining to the Construction Law to clarify the definition of public buildings;

9.4.8. The new Construction Law established a new function for municipal building authorities and the Construction Office, i.e., building service supervision. However, it is not even theoretically possible to employ enough construction inspectors to fully inspect all buildings. Some municipalities are already performing this function only in response to complaints.¹⁴⁸ Therefore, it is the Committee's opinion that it makes sense to increase the responsibility of the owner of the building for the safety of the building during its use. Paragraph 191 of the Construction Regulations of Buildings stipulates that the owner of a Group 2 or Group 3 building shall perform a technical follow-up of the building no less than once every 10 years, and in the event of finding significant damages, the owner "undertakes all necessary measures to rectify" the situation. The Cabinet of Ministers must establish in Cabinet regulations pertaining to the Construction Law the procedure by which a construction expert, upon finding significant damages during the technical follow-up, shall inform the municipal building authority or the Construction Office (whichever applies), which will then supervise the fulfilment of the owner's obligations;¹⁴⁹

9.4.9. According to the Construction Law all construction specialists are obliged to insure their professional activity, but discrepancies between the Construction Law and Cabinet Regulations No. 502 on Compulsory Professional Indemnity Insurance of Construction Specialists and Builders¹⁵⁰ create legal issues that need to be eliminated. The Inquiry Committee calls on the Ministry of Economics to work together with the Economic Committee of the Saeima to clarify the construction legislation on issues pertaining to the role and responsibility of various legal entities in the construction process, as well as to eliminate any discrepancies in the regulations construction insurance;

9.4.10. Paragraph 49 of the General Construction Provisions lists the documents to be submitted by the entity requesting the expert examination to the entity performing it, however these only pertain to the structural examination of the building. As the expert examination covers other spheres as well, the documents to be submitted need to be divided by construction subsector and design section;¹⁵¹

9.4.11. Paragraph 28 of the General Construction Provisions stipulates that the designer shall elaborate the construction design in compliance to legislative requirements, the contract for the design and best professional practices. It is necessary to define what constitutes best professional practices;

9.4.12. Paragraph 95 of the General Construction Provisions establishes the obligation of the construction manager to guarantee that the quality of work performed is in line with that envisioned in the construction design. The quality of the construction design must be defined in the special construction provisions;

9.4.13. Rules regarding the author supervision plan must be included in the General Construction Provisions stipulating that the author's supervisor is present when covered works are accepted for service;

9.4.14. Paragraph 125.9 of the General Construction Provisions must stipulate rules regarding the absence of the construction manager;

9.4.15. Paragraph 125.20 of the General Construction Provisions must stipulate which documents shall be considered proof of records;

9.4.16. Paragraph 127.1 of the General Construction Provisions establishes that, based on the specifics of the building, the construction supervision plan shall initially contain information about the necessary number and extent of inspections to be performed. Minimum requirements for these inspections need to be set;

9.4.17. Paragraph 129 of the General Construction Provisions stipulates that "prior to putting a building in operation the construction supervisor shall submit to the commissioning party and the building authority or the Construction Office a report on timely completion of the actions defined in the construction supervision schedule and shall attest that the building has been constructed according to construction quality and legislative requirements". The content of this report needs to be elaborated.

9.5. Having considered the regulatory framework on the accountability of the individuals involved in the construction process, the Committee has made the following conclusions:

9.5.1. Sections 19(2) and 19(3) provide for the accountability of the owner of the land as limited to responsibility for choosing appropriate construction specialists, as well as responsibility for the commencement or performance of construction work without a construction permit and for any activity before a note has been made in the construction permit. Likewise, Section 19 provides for the accountability of the building technical designer, building expert, performer of construction work and construction supervisor. It can be concluded that Section 19 of the Construction Law lacks consistency - certain natural entities (construction supervisor and construction expert) and certain legal entities (building designer and performer of construction work);

9.5.2. The Construction Law and the related Cabinet of Ministers regulations currently use the term "person who proposed construction" (the initiator) as well as "commissioning party" without providing definitions and explaining differences or relationships, if any, between the two entities. Likewise, the law contains terms "owner" and "person who has been issued a construction permit". The Construction Law and the related Cabinet of Ministers regulations have loosely defined several rights and obligations of these entities;

9.5.3. Construction is performed in the interests of the owner/holder/commissioning party/initiator, and at their expense, which means they have considerable impact on the quality of the building design and the quality construction works. Therefore it is unacceptable that the current wording of the Construction Law considerably reduces the responsibility of the owner/holder/commissioning party/initiator, limiting it to the areas of responsibility set forth in the Construction Law, the General Construction Provisions and the Civil Law.¹⁵² Furthermore, the provisions of the law are difficult to enforce, if the owner is not competent to assess the risks associated with the building design and the relevant solutions;

9.5.4. The lack of the owner's knowledge/competence in the construction process leads to a need to adjust the building design, relevant solutions and also costs at later stages of construction. In light of the tight schedules, it drastically increases the risk of errors made by authors/construction supervisors. The limiting and reduction of the owner's responsibility along with the lack of statistical data on the costs and timeframe of construction works also lead to errors in financial and timeframe planning. Furthermore, it leads to a situation where the crediting/financing institutions in question may intervene and put pressure on the costs/quality and timeframe of the design and construction works purely based on their interests. It is essential to ensure collection and availability of unbiased statistical data, especially for the purpose of public procurements.

9.6. Taking into account the aforementioned (Paragraph 9.5.), the Saeima, the Cabinet of Ministers, The Economic Committee of the Saeima, as well as the Ministry of Economics must introduce the following improvements to the Construction Law and the relevant Cabinet of Ministers regulations:

9.6.1. The Construction Law should clearly stipulate that the owners have the obligation to commission services from appropriate consultants - construction supervisors, building designers and construction companies which provide service according to the procedures prescribed in the applicable laws and regulations;

9.6.2. The definitions of the various parties/entities involved in the construction process and consistent use of precise terminology must be ensured in the relevant laws and regulations;

9.6.3. More specific responsibilities of the legal and natural entities involved in the construction process must be defined based on common principles, while taking into account their rights, obligations and competences;

9.6.4. The General Construction Provisions must be supplemented with clearly defined duties of the legal and natural entities involved in the construction process, including the owner/holder/commissioning party/initiator;

9.6.5. Responsibility must be assigned for arbitrary works performed after a note is made regarding compliance of the construction works in question with relevant requirements;

9.6.6. It must be stipulated that in the designing stage the owners of group 3 building projects have the obligation to ensure commissioning of services from appropriate specialists who are authorised to approve the solutions used in the design.

10. Procedure for evaluating competence and quality of higher education of construction specialists, and monitoring of their practice (certification)

10.1. In relation to the Zolitūde tragedy, on 7 April 2015 the State Police requested the Prosecutor's Office to begin criminal proceedings against five construction specialists, who were charged under Paragraph 2 of Section 239 of the Criminal Law - violation of construction provisions leading to grievous consequences.¹⁵³ In light of this, as well as taking into account criticism heard at several meetings of the Committee regarding the procedure for evaluation of competence and the quality of higher education of construction specialists and monitoring their practice¹⁵⁴, the Committee demanded that special attention be given to these issues and has arrived at the following conclusions and proposals.

10.2. In order to establish individual practice in the area of engineering research, design, construction management, construction supervision or construction expert-examination, a certain level of higher professional education is required; currently the required qualifications can be obtained from the Riga Technical University (hereinafter RTU) and the Latvia University of Agriculture. Having heard the opinions of experts and examined other relevant information, the Committee has identified several problems in the area of higher education of construction specialists, and has devised the following proposals:

10.2.1. The Cabinet of Ministers regulations on the standards of 1^st and 2^nd level higher professional education¹⁵⁵ stipulate that in each study programme at least 20 credit points must be acquired in general study fields, which consist of humanities and social sciences. Taking into account that the Bologna declaration limits the paid contact classes to 20 credit points per semester, the non-specialty subjects are taught at the expense of the specialty subjects, which prevents higher education establishments from providing construction specialists with comprehensive knowledge in their respective fields.¹⁵⁶ Therefore, the Cabinet of Ministers must amend its regulations on the education standards, reducing the proportion of non-specialty subjects in both mandatory and optional blocks of study programmes;

10.2.2. In recent years, as a part of the state budget consolidation measures, allocations for the RTU Faculty of Building and Civil Engineering had been considerably reduced. Currently these allocations constitute only 25% of the funding allocated in 2008, and they are eve below the level of funding in 2005, although the workload of the teaching staff has increased by 20% since 2005. Currently the average gross monthly remuneration of the teaching staff of the RTU Faculty of Building and Civil Engineering is EUR 560. Therefore highly qualified specialists with doctoral degrees are leaving the RTU, and it is virtually impossible to attract new teaching staff, which poses a considerable risk of failing to ensure continuity of the academic personnel.¹⁵⁷ In light of the financial situation, the Committee considers it unacceptable that the Faculty of Building and Civil Engineering receives less than half of the allocations earmarked for it, while the difference is used to cover the administrative costs of the RTU.¹⁵⁸ The Ministry of Education and Science together with the Education, Culture and Science Committee of the Saeima must be tasked with establishing a mechanism that would allow to limit the administrative costs of the higher education establishments;

10.2.3. Apart from mandatory study subjects, the construction-related professional bachelor's study programmes include mandatory optional study subjects with a theoretical possibility of specialising in a specific field. In practice students tend to choose subjects from all fields of specialisation, therefore it is not possible to have construction specialists in a specific field of construction, e.g. design. In other words, currently construction engineers have no specialisation.¹⁵⁹ The Ministry of Education and Science together with the Education, Culture and Science Committee of the Saeima must be tasked with ensuring that students are required to choose optional study subjects in a specific field of specialisation. Furthermore, the relevant authorities should consider introducing procedures that would require the certification institutions to issue certificates in specific fields of specialisation based on the accomplished study courses and grades received.

10.3. Construction specialists, who have acquired higher education, undergo certification procedure, which determines the level of competence of architects, civil engineers and electrical engineers is assessed, a licence to practice is issued¹⁶⁰, and monitoring of professional activity is implemented (hereinafter - certification procedure). According to Paragraph 3 of Section 13 of the Construction Law certification of construction specialists is done by the state. The Ministry of Economics¹⁶¹, which is responsible for the construction sector, enters into delegating contracts based on which this task is delegated to non-governmental professional organisations. Currently the task of certifying construction specialists has been entrusted to the Latvian Association of Architecture, the Latvian Association of Civil Engineers, the Railwaymen Association of Latvia, the Latvia Society of Heat, Gas and Water Technology Engineers, the Latvian Association of Power Engineers and Energy Constructors, the Latvian Maritime Union, as well as the Latvian Association of Drainage Engineers (hereinafter - certifying institutions).¹⁶²

10.4. Drawing on the information provided at Committee meetings by experts and competent institutions, the Inquiry Committee concludes that several significant flaws existed in the certification procedure in force during the construction of the supermarket which gives reason to believe that this procedure did not properly guarantee that construction specialists were performing work of the highest quality and in compliance to all safety standards. The deficiencies were as follows:

10.4.1. All violations in the practice of construction specialists, regardless of severity, carried the same penalty - cancelation of the certificate, thus excluding the possibility of differentiating sanctions;

10.4.2. It was virtually impossible for certifying institutions to cancel certificates in cases when a construction specialist had committed grave professional violations which could cause public harm;¹⁶³

10.4.3. There was no separate certificate for construction specialists working in the area of expert examinations, therefore expert examinations were not regulated, which resulted in poor quality.¹⁶⁴

10.5. The previous certification procedure was greatly improved with the coming into effect of the new Construction Law and Cabinet Regulation No. 610 on Assessing Competence of Construction Specialists and Rules for Monitoring Practice¹⁶⁵. Now there are differentiated sanctions for professional violations and the definition of professional practice has been broadened allowing certifying institutions to perform professional supervision more effectively.¹⁶⁶ It is planned that as of 1 January 2016, when more stringent qualification requirements for applicants will come into effect, certification of performers of expert examinations will commence, which will partially address quality issues regarding expert examinations. Many more improvements¹⁶⁷ have been made, alongside the aforementioned most important ones, therefore the Inquiry Committee agrees with the opinion expressed by the Certification Centre of the Latvian Association of Architects¹⁶⁸ - that the current certification procedure is significantly better than the previous one.

10.6. That being said, in examining the current certification procedure the Committee has still identified some faults and deficiencies, therefore it proposes to the government and the Saeima the following changes:

10.6.1. Paragraph 45 of Cabinet of Ministers Regulation No.610 on certification explicitly lists instances when certifying institutions have the right to cancel a construction specialist's certificate. A certifying institution may cancel a construction specialist's certificate for professional violations which have endangered human life, health or the environment only upon receiving a court decision, which finds such a violation to have taken place and has come into force. Hence, in cases when a certifying institution discovers a violation on its own, it does not have the right to cancel the specialist's certificate, should it be necessary. This is unacceptable, as the majority of such violations will never come to the attention of the courts, whereas the certifying institutions are the first to receive information about possible violations, and, furthermore, are best qualified to decide on such issues. The Cabinet of Ministers must amend Cabinet Regulation No. 610 on Assessing Competence of Construction Specialists and Rules for Monitoring Practice granting certifying institutions the right to cancel certificates upon encountering grave professional violations;

10.6.2. Paragraph 43 of the General Construction Provisions stipulates that "expert examinations are compulsory for construction designs of group 3 buildings". The expert examination of a construction design is performed prior to beginning construction works in order to assess the compliance of the technical solution of the construction design to legislative and technical requirements.¹⁶⁹ This ensures adherence to the four-eye principle meaning that someone other than the designer re-checks the design. In the Latvian construction system group 3 buildings are the technically most advanced structures, such as buildings intended for more than 100 people at a time or production premises exceeding 1000 m² in floor space. Taking all of this into consideration, the Committee's opinion is that the Cabinet of Ministers must amend Cabinet Regulation No. 610 on Assessing Competence of Construction Specialists and Rules for Monitoring Practice, stipulating that performers of expert examinations of construction designs must have experience in designing buildings for which expert examinations are compulsory, as well as establishing a requirement for a clean history of professional activity and no prior ethics violations.

10.6.3. When entering in delegating contracts with certifying institutions on certification of construction specialists the Ministry of Economics considers several criteria. The Ministry assesses, inter alia, the competence of the organisation and the likelihood of the certifying institution to encounter a conflict of interest. However, the assessment of these criteria is not compulsory for the Ministry of Economics and is left at the discretion of civil servants. Therefore, it is possible to create a certifying institution, which certifies specialists only based on conditions beneficial to the institution itself, rather than based on the competence and responsibility of the specialists. Furthermore, Paragraph 5 of Cabinet Regulation No. 610 stipulates the maximum duration for a delegating contract to be five years. This means that delegating contracts are regularly signed anew, which does not promote continuity of certification.¹⁷⁰ Due to the aforementioned reasons the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt amendments to the Construction Law directly delegating the task of certifying construction specialists.

Both the current and the previous legislative framework on certification of construction specialists provide that a person who has obtained a construction specialist's certificate has the right to perform their services at all types of construction projects. However, the previous procedure for certification of construction specialists afforded the certifying institutions the right to limit the area of competence, in which the certified specialist was allowed to work. This right was widely used in cases when the specialist was competent enough to work in a specific area, yet their qualification did not permit them to work in any other areas under the certificate. For example, the Latvian Association of Civil Engineers issued certificates for designing building structures to fire safety specialists with a note that the permissible area of operation is designing of fire safety structures. However, such a mechanism no longer exists, because the delegating contracts between the Ministry of Economics and certifying institutions prohibit it. This means that many specialists will now have to stop working in the specialised areas in which they have years of experience.¹⁷¹Therefore, in implementing the Inquiry Committee's proposal to delegate certification of construction specialists by the Construction Law, certification institutions should also be given the right to limit the area of competence of certified specialists. This would also require statutory criteria and procedures based on which certification institutions would narrow the fields of practice.

11. Market surveillance of construction products

11.1. Following the Zolitūde tragedy public suspicions have been raised about the quality and correct usage of the construction products used in the construction of the supermarket.¹⁷² Because of these suspicions and the large number of violations in the market surveillance of construction products¹⁷³, the Committee has examined the efficiency of the construction products market surveillance system and has come to several conclusions and proposals.

11.2. A construction product is any product or industrially produced structure that is intended to be incorporated into a building.¹⁷⁴ The market surveillance of construction products is primarily regulated by Regulation No. 305/2011 of 9 March 2011 of the European Parliament and of the Council¹⁷⁵, as well as Cabinet of Ministers Regulation No.156 "Procedure for the Surveillance of the Market of Construction Products".¹⁷⁶ Market surveillance of construction products in Latvia is performed by the Consumer Rights Protection Centre (hereinafter - CRPC), the Construction Office and municipal building authorities. In turn, the participants of construction works are obliged to select construction products of adequate quality.

11.3. In 2013 the CRPC tested 243 construction products and found 130 samples of (53%) to be non-compliant with legislative requirements. In 2014 the CRPC tested 582 construction products and found 277 non-compliant samples (47%). An expert examination was performed on 22 construction product samples, and non-compliances to the declared features were found in 10 cases. Of the construction products checked at construction sites 150 samples did not have a manufacturer's declaration, leading to the conclusion that the participants of the construction works have not verified the operational features of the construction products and their compliance with requirements stated in the design.¹⁷⁷ Annual reports of the CRPC show that there has also been a high percentage of non-compliances in previous years¹⁷⁸, and experts have already previously pointed to problems in the market surveillance of construction products.¹⁷⁹ The Inquiry Committee concludes that neither at the time of the supermarket construction, nor today the system for market surveillance of construction products ensures building safety. The Committee believes that a series of improvements are necessary in this respect.

11.3.1. In the construction process the main contractor and the main construction manager must ensure that only construction products, whose compliance to requirements is documented, are used. In turn, the construction supervisor must verify that this obligation is met. Construction inspectors of the relevant building authority or the Construction Office must check that the documentation proving the adequacy of the construction products is available on site and inform the CRPC of any non-compliances found, while the CRPC must verify the validity of the documents proving the adequacy of construction products. This division of functions leads the Committee to conclude that while state institutions perform on-site control of the compliance of construction products to legislative requirements, proper use of construction products remains unchecked. In this respect the CRPC has proposed the legislative requirements to stipulate that construction inspectors of the relevant institution not only verify that the documents proving the adequacy of construction products are available on site, but also that the products comply with the intended use and requirements of the design.¹⁸⁰ However, in order to introduce such a requirement it would be necessary to significantly increase the number of construction inspectors, and in order to be able to take full responsibility the inspector would, in effect, have to be on-site at all times¹⁸¹. Therefore, to improve the quality of market surveillance of construction products, it is first and foremost necessary to reinforce the responsibility of the construction process participants.

11.3.2. Although the obligations and responsibilities of the participants of construction works have been stipulated, it is unclear who is primarily responsible for using an inadequate construction product in the construction process. The Committee is of the opinion that the Construction Law must state that the main responsibility lies with the performer of the construction works (the general contractor), therefore the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt relevant amendments to the Law.

11.3.3. In order to reinforce the responsibility of the construction products market players, the Legal Affairs Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt amendments to the Latvian Administrative Violations Code¹⁸² envisioning administrative liability for: 1) offering on the market construction products without information required by law on their technical and physical specifications; 2) offering on the market construction products whose technical and physical features have not been determined according to applicable technical specifications; 3) offering on the market construction products whose actual operational features do not comply with those declared.

11.3.4. In cases when the CRPC finds that a merchant has put inadequate construction products in circulation, it is crucial to limit the further delivery of these products, as well as to inform those who have already received deliveries. This information would most efficiently be distributed by the supplier, therefore the Economic Committee of the Saeima must draft and the Saeima must adopt amendments to the Construction Law stipulating that in such cases the CRPC has the right to place an obligation on the supplier to inform the buyers of the construction product about the non-compliance found and the related risks. Furthermore, this would increase the responsibility borne by the supplier.

11.3.5. Paragraph 6¹ of Section 18 of the Construction Law stipulates that if a construction inspector detects non-compliance to legislative requirements at the construction site, the inspector is entitled to stop the construction works. The building authority may decide to permit the works to be resumed after having received information from the CRPC regarding elimination of deficiencies, but in cases when the building authority has been assigned to evaluate the impact of the non-compliance of a construction product with essential requirements put forward for a structure - an evaluation is also necessary. According to Subparagraph 5² of Paragraph 3 of Section 12 of the Construction Law, upon receiving information about a construction product that does not comply with legislative requirements the building authority is free to decide whether to oblige the submitter of the construction intention to assess the impact of the non-compliance on major requirements for the building. The CRPC has stated that it is not possible to receive a positive CRPC opinion for construction products which the CRPC has deemed non-compliant to legislative requirements, for example, if the CRPC has found that the manufacturer has not introduced a production process control system. Introduction of a production process control system is to be considered a remedial action by the manufacturer. Only the construction products produced and put on the market after the introduction of the said system shall be considered compliant, but this will not apply to previously delivered products.¹⁸³ Non-compliances of various kinds are possible and each has a different bearing on the fundamental requirements set for buildings. Therefore, upon receiving information about a construction product that does not comply to legislative requirements, the authorities responsible for controlling construction works must assess the impact that the non-compliance has on the fundamental requirements for the building, because otherwise it is not possible to check whether the materials used have any impact on the safety of the building. The Committee supports the proposal from the CRPC¹⁸⁴ to amend Paragraph 6¹ of Section 18 of the Construction Law and Subparagraph 5² of Paragraph 3 of Section 12 stipulating that the building authority may decide to allow to continue construction works after any negative impact of the non-compliance on the fundamental requirements for the building has been eliminated or prevented, also stipulating cases in which an assessment is compulsory. Such rights should also be given to the Construction Office.

11.3.6. Market surveillance of construction products is carried out by four officials at the CRPC, who are also responsible for surveillance of other markets. Market surveillance is carried out at points of sale and manufacturing, on the state border and at construction sites.¹⁸⁵ The CRPC itself has pointed out that it has a wide scope of responsibility covering various technically complicated areas and, in combination with its small number of employees, this causes a risk of insufficient surveillance.¹⁸⁶ The Committee asserts that, considering the high incidence of violations, the capacity of the CRPC regarding market surveillance of construction products must be increased by increasing financing for expert examinations and possibly also for more employees, therefore the Cabinet of Ministers and the Saeima must increase the financing allocated to the CRPC.

11.3.7. Due to the complexity of Regulation (EU) No. 305/2011 of the European Parliament and of the Council, it is difficult for those involved in construction to determine by themselves which construction products are covered by the regulation. This is one of the factors behind the high incidence of violations in the construction products market. Therefore there is an immediate necessity for the Ministry of Economics to set up an on-line database, which would provide information about documentation proving adequacy of construction products, criteria for assessing this documentation, as well as any other relevant information. The government and the Saeima must accordingly allocate financing for the creation of this database.¹⁸⁷ Such a database could possibly be set up within the framework of the Construction Information System.

12. Public procurements in construction sector

12.1. One component of safe construction are high quality construction materials. Following the Zolitūde tragedy public suspicions have been raised about the quality of the materials used in the construction of the supermarket, and it has even been suggested that this might have been the cause of the Tragedy.¹⁸⁸ Public procurements constitute a large part of the construction market - in 2014 there were 2652 public procurements in construction totalling EUR 898 million, which constituted 32% of all public procurements.¹⁸⁹ Due to the fact that materials for the construction of the majority of publicly important buildings are purchased through public procurement procedures, the Committee examined public procurement procedures in depth and analysed the relevant legislative framework.

12.2. Public procurement procedures are regulated by the Public Procurement Law¹⁹⁰, the Law on the Procurement of Public Service Providers¹⁹¹, as well as the Law on Procurements in Security and Defence.¹⁹² In 2014 three new directives¹⁹³ were adopted regarding public procurements which have to be integrated into Latvian legislation by April 2016.¹⁹⁴ This means that the Public Procurement Law must be amended to not only include principles on reducing the impact of the shadow economy, but also to improve supervision over subcontractors and, most importantly, to ensure a higher level of performance quality monitoring.¹⁹⁵ The new directives call for a shift in priorities in the Public Procurement Law reducing the role of the lowest price and focusing more on social, environmental and labour issues.¹⁹⁶ The numerous amendments¹⁹⁷ to the Law so far have had little effect on the archaic practice of state and municipal institutions to favour the financially most advantageous tender, holding the cheapest price as the main criterion.¹⁹⁸ It must be noted that the latest amendments¹⁹⁹ to the Public Procurement Law came into force on 1 August 2015 and reinforce the procuring agency's obligation to assess whether the tendered price is not unreasonably low, as well as to analyse whether any exclusion criteria apply to the applicants or their subcontractors. Likewise the procuring agency is also obliged to request a verification from the State Revenue Service on the compatibility to the sector average of the hourly rates indicated by the general contractor and subcontractors.²⁰⁰ The practical implementation of these amendments is also crucial for construction safety, as they should prevent situations where cheaper materials or unreasonably cheap labour create risks to building safety. There are some concerns that these amendments may extend the time needed for examining tenders, escalate risk of corruption and increase the administrative burden for applicants and municipal procurement committees.²⁰¹

12.3. The Public Procurement Law provides two selection criteria: the economically most advantageous tender, or the tender with the lowest price. Although there are cases when a known applicant is selected in order to avoid a situation where products of dubious quality are purchased for the lowest price²⁰², the majority of public construction contracts are awarded to the applicant tendering the lowest price. This practice is rooted in fear of losing European Union co-financing²⁰³, getting caught up in legal disputes or being reprimanded by the State Audit Office.²⁰⁴ Thus the market is distorted as the highest quality materials and the best contractors are not selected.²⁰⁵ Essentially, by selecting the applicant with the lowest price, the possibility of obtaining quality results is a priori forfeited. The Committee agrees with the opinion of the Coordination Centre of Construction Sector NGOs that the Public Procurement Law ought to be amended to eradicate the predominance of the lowest price as the main selection criterion.²⁰⁶ Selection of the economically most advantageous tenders needs to be promoted in order to eradicate the lowest price principle in construction procurements, which hinders obtaining results of the best quality. The Ministry of Economics should work together with experts of the sector to draft guidelines and criteria for determining the economically most advantageous tender, taking into consideration not only the price, but also construction completion deadlines, the warranty and defect correction periods etc.²⁰⁷

12.4. The Committee must also point out another important problem pertaining to procurement procedures, namely, the large quantity of complaints contesting procurements submitted to the Procurement Monitoring Bureau (hereinafter - PMB), as well as appealed PMB decisions submitted to courts. This considerably hinders the process of public procurement not only in construction, but across all sectors.²⁰⁸ Municipalities have also indicated²⁰⁹ that the large quantity of unsubstantiated complaints to the PMB must be reduced by means of introducing a security deposit for appealing procurement regulations or procedure, which is reimbursed only in cases where the complaint is duly substantiated.²¹⁰ Although the requirement to cover a submission with a security deposit was deemed disproportional by the Constitutional Court (judgement in case No. 2009-77-01 of 19 April 2010), the PMB should draft proportional criteria for introduction of such security deposits. This would be an indispensable tool in reducing the number of unsubstantiated submissions that currently account for half of all submissions to the PMB.²¹¹

12.5. On many occasions members of the procurement committees lack the required knowledge²¹² to perform in-depth evaluation of the proposals, based not only on the price, but also the proposed solutions, materials, the qualification, experience of the involved experts, and other criteria. Improvements could be achieved by developing methodological recommendations that would increase the procurement specialists' understanding of the procurement procedure and prevent errors in the process of drafting procurement documents.²¹³ These recommendations (including standard contracts and guidelines) should be developed in close cooperation between the PMB and experts from relevant fields.

12.6. In order to win tenders, construction companies, as well as companies from other sectors (for instance, security companies) apply as subcontractors of a general contractor. The official applicants comply with the set requirements and procurement documentation. As soon as they are selected, the documented qualifications are disregarded and actual works are performed by subcontractors with staff members who fail to comply with the set requirements.

12.6.1. According to the existing legal framework, an applicant may submit documents indicating specialists with appropriate qualifications, while actual works are performed by other personnel without the required qualifications or training. Although the Public Procurement Law sets forth requirements applicable to subcontractors, in practice the control mechanism is non-existent, i.e. it is impossible to ensure that general contractors only use the services of subcontractors indicated in the tender documents.²¹⁴It is necessary to strengthen statutory control mechanisms that would prevent circumvention of the set requirements and substitution of the selected applicants with different contractors.

12.6.2. The Public Procurement Law stipulates that the commissioning has the right to unilaterally withdraw from a contract and exclude a candidate or tenderer from further participation in a procurement procedure, if the candidate or tenderer had previously failed to meet its contractual obligations or agreements with the commissioning party in question.²¹⁵ The option of excluding a candidate from a public procurement should only be acceptable if such provision is explicitly included in the procurement regulation,²¹⁶ furthermore, it must comply with the grounds for exclusion defined in the European Union directives, as well as the case law of the Court of Justice of the European Union.²¹⁷ Current legal framework does not require evaluation of applicants' reputation, history of violations or the quality of previously performed works delivered also to other commissioning parties. It means that companies with a history of building regulation violations or substandard quality works are allowed to participate in public procurement, as long as these violations had not been committed against the commissioning party in question. By supplementing Latvia's national law with the provisions of the directive 2014/24/EU, Article 101, unqualified or unreliable economic operators could be excluded from procurement based on their failure to fulfil their obligations under contracts concluded with other commissioning parties as well.²¹⁸ The Latvian Association of Local and Regional Governments agrees with this approach and proposes to supplement Section 46(1)1) of the Public procurement Law with the following wording: "[…] experience, qualification of personnel".²¹⁹

12.7. The signing of a procurement contract is often followed by modifications to the terms and conditions of the contract, which, according to the law, would require announcing a new call for proposals; however, in practice this requirement is often disregarded, furthermore, the PMB is prohibited from intervening with procurements after the contract is signed. However, applicants may submit such cases to a court and request the contract to be rendered null and void.²²⁰ In order to ensure transparency of the procurement procedure, the procurement contracts along with their modifications should be made public on the PMB website. This would reduce the risk of litigation based on the aforementioned circumstances.²²¹

12.8. The requirements applicable to the European Union structural funds are degrading the construction sector, since they set extremely short deadlines, thus obstructing development of quality technical designs.²²² Quite often calls for proposals under the European Union funded projects are announced at the last minute, and, as a result, tenders are required to be submitted within a couple of months, during which state and municipal authorities not only have to adopt the most appropriate public procurement procedure for the selection of the technical designer, but also develop the technical design itself. Projects financed from the European Union funds should be allocated sufficient time to develop quality designs, as well as arrange for the most appropriate procurement procedure.

12.8.1. Centralised procurement institutions should be established that would be in charge of public procurements above a specific monetary threshold. Introduction of a centralised public procurement procedure would ensure that in cases of large-scale construction projects appropriate procurement experts are engaged, which is not always the case in municipalities with limited resources.

12.9. Amendments to the Public Procurement Law of 1 August 2015 put domestic companies in an unfair competitive situation, since they do not provide for an opportunity to verify hourly rates of foreign companies operating within the sector in question.²²³ The legal framework should stipulate that the essential works pertaining to the safety of a structure must be performed by the general contractor, preventing them from outsourcing such works to subcontractors without appropriate experience and qualification, thus ensuring fair competition among the applicants.

12.10. When drafting the new Public Procurement Law, an option of separating procurement in the construction sector from general procurement provisions (introduction of a separate chapter dedicated to the construction sector) should be considered.²²⁴

12.11. The lack of procurement specialists' professional qualifications, as well as their inability to justify decisions made as a part of a procurement procedure is attributable to the nonexistence of professional training programmes within the education system of Latvia.²²⁵ It is advisable to consider introduction of an education programme dedicated to procurement, and thus ensure assignment of appropriately qualified specialists capable of preparing quality procurement documentation at least to the large-scale procurement projects.

13. On the need to introduce ID cards for construction workers

13.1. The General Construction Provisions set forth the obligation of the general contractor and the construction manager to employ only appropriately qualified personnel, which applies to practically everyone employed at a construction site. However, this obligation is just a declarative requirement which is rarely adhered to in practice due to lack of a control mechanism.²²⁶ In practice, given the situation in the labour market, anyone can find a job in construction regardless of their qualifications or skills. This means that one of the phases of the building process - actual construction works - remain largely uncontrolled. These circumstances go hand in hand with the large share of shadow economy in the building sector (up to 48.9% in 2014).²²⁷ As long as the aforementioned problem remains unsolved, reoccurrence of disasters similar to that in Zolitūde cannot be excluded.

13.2. Introduction of ID cards to be held by all personnel employed in the sector is one of the solutions.²²⁸ Such cards would enable the competent authorities to set appropriate requirements and effectively supervise compliance, thus excluding unqualified workers from the labour market. Establishing ID cards as mandatory for all personnel employed in the building sector would considerably reduce the share of shadow economy in the sector.²²⁹ Introduction of ID cards would also reduce the role of the lowest bid criterion in procurement, since it would effectively prevent cases where applicants include appropriately qualified specialists in their bids, while in practice employing unqualified personnel.

13.3. Experience of other countries shows that introduction of ID cards has contributed to compliance with professional qualification, health and safety requirements, as well as overall reduction of shadow economy and number of accidents within the building sector. ID cards or similar solutions in the building sector have been introduced in Spain, Italy, Lithuania, the UK, Luxembourg, Sweden, Denmark, Finland, Romania, France and Belgium. It must be noted that all these countries have developed and have been managing their ID card systems either with direct involvement or in close cooperation with construction sector.²³⁰

13.4. Based on these considerations, the Committee has come to the following conclusions: The Economic Committee of the Saeima must be tasked with drafting amendments to the Construction Law to be adopted by the Saeima. The amendments must include introduction of ID cards in the construction sector, as well as a task for the Cabinet of Ministers to adopt relevant Cabinet regulations stipulating that the introduction and maintenance of the ID card system is delegated to the nongovernmental organisations within the construction sector, as well as setting specific deadlines for each phase and completion of the introduction process. Both government and the Saeima must allocate funds for these purposes.

14. Accessibility requirements for persons with disability

14.1. Apart from the aforementioned proposals for improving the legislative framework governing the construction sector the Committee has concluded that accessibility and evacuation procedures for people with disabilities also need to be improved. The accessibility requirements are set forth in Section 4 (6) of the Construction Law; more detailed accessibility requirements are provided in construction standards.²³¹ However, none of the laws and regulations prescribe procedures for evacuation of people with disabilities, which means that current regulatory framework requires improvements.

14.2. Having examined the shortcomings of existing crisis management and civil defence systems, as well as taking into account expert opinion from "Apeirons", an NGO for people with disabilities and their friends, the Committee has concluded that there is a need to introduce a mandatory requirement to coordinate all new regulations regarding the rights of people with disabilities with NGOs representing the interests of people with disabilities.²³² The Committee shares the opinion of "Apeirons", namely, that in addition to existing accessibility requirements, liability and sanctions should be introduced for violating accessibility requirements at all stages of construction.²³³

14.3. In case of emergency it is equally important to ensure that evacuation procedures provide for measures that enable people with impaired hearing or vision to recognise alarm and follow understandable instructions.²³⁴ Furthermore, regulatory framework should stipulate the information to be intelligible to people with intellectual development disorders.²³⁵ The needs of people with disabilities should be taken into account when drafting new fire safety regulations and the subordinated fire safety instructions²³⁶, including appropriate evacuation routes and assistance. Furthermore, health care institutions are obligated to comply with the accessibility requirements stipulated in the Regulations on mandatory requirements for health care institutions and their branches, so that people with disabilities can receive immediate medical care in emergency situations as well.²³⁷

15. On the need to introduce regulatory framework for lobbying

15.1. The opinions expressed by the public officials involved in drafting of the new Construction Law, representatives of NGOs in the construction sector,²³⁸ as well as the donations from construction companies received by the foundation Ascendum which is managed by the wife of Juris Pūce, former Secretary of State of the Ministry of Economics²³⁹ have lead the Committee to conclude that the drafting of the new Construction Law has been subject to pressure from a very strong construction sector lobby.

15.2. The draft Lobbying Transparency Law developed by the Corruption Prevention and Combating Bureau (KNAB) offers the following definition of lobbying: "Lobbying is intentional communication with a public official aimed at swaying the official's actions in the process of initiating, drafting, developing, coordinating, adopting or proclaiming of a document in the interests of a private entity."²⁴⁰ In a democratic state that is subject to the rule of law lobbying is a natural and even beneficial phenomenon that contributes to drafting quality pieces of legislation, on a condition that the lobbyists' arguments are properly considered in a transparent and fair manner.²⁴¹ Otherwise lobbying may have a negative impact on the content of the law or regulation in question, serving the interests of a narrow group rather than general public, as in the case of the Construction Law, the Committee believes.

15.3. The Defence, Internal Affairs and Corruption Prevention Committee of the Saeima should draft and the Saeima should adopt the Lobbying Transparency Law, thus making the first steps towards combating unfair lobbying²⁴² and improving the transparency of law-making.²⁴³ A public lobbyist register should be introduced, for instance, in the format of a journal, which would list lobbyists and the organisations they represent.²⁴⁴ The proposed register would serve as a point of reference when enquiries are made about draft laws adopted contrary to the agreements made in the relevant parliamentary committees and contrary to the expected outcome.²⁴⁵ Introduction of a regulatory framework for lobbying would contribute not only to an improved transparency at all stages of legislative process, but also increasing the legislator's accountability for the adopted amendments in legal acts.²⁴⁶

15.4. Taking into account several interrelated factors in the construction process, such as the large financial turnover, the complicated procedures, involvement of multiple legal entities and financial institutions, undeclared labour, ambiguous legal framework and the weak control over the officials in charge of organising construction processes, the construction sector in Latvia is exposed to a high level risk of corruption.²⁴⁷ Therefore it is imperative to take measures aimed at strengthening the independence and personal responsibility of the individuals involved in the construction process, especially construction supervisors, construction work performers and construction design experts, while also preventing conflicts of interest and promoting transparency. Furthermore, it is necessary to supplement the relevant laws and regulations with to definitions of specific criteria for experts' and construction supervisors' independence, since current definition of experts' independence is excessively vague (see Paragraph 42 of the General Construction Provisions), while in the case of construction supervisors they are non-existent. In addition, the Committee believes the State Revenue Service should be tasked with putting extra effort in addressing the widespread shadow economy in the construction sector.

15.5. Until now there have been no proactive action (based on the initiative of enforcement agencies rather than reacting to complaints) taken to combat corruption in Latvia's private sector. Likewise, no systematic investigative action is taken to identify and solve criminal activities committed by construction designers, construction design experts, construction supervisors, construction work performers (both general contractors and subcontractors), and other entities.²⁴⁸ Taking into account the challenging nature of solving these latent crimes, and considering that the KNAB specialises in solving cases related to corruption, the Committee proposes to assign the KNAB as the authority in charge of combating corruption in the private sector as well, and to amend the Law on Corruption Prevention and Combating Bureau²⁴⁹ and the Criminal Procedure Law accordingly.

15.6. Although the Law on Corruption Prevention and Combating Bureau stipulates that the KNAB is responsible for developing methodology for corruption prevention in the private sector, the KNAB has not carried out planned corruption prevention measures in the private sector, including the construction sector. Therefore the Cabinet of Ministers must task the KNAB with implementing corruption prevention measures in the construction sector, as well as engaging in educational activities aimed at the entities involved in the construction process on the risks of corruption and the requirements of minimising corruption risks stipulated in the OECD Anti-Bribery Convention.

C. Emergency preparedness of the national and municipal services

16. Evaluation of the actions and technical capabilities of the State Fire and Rescue Service (SFRS) in connection with the Zolitūde tragedy

16.1. The rescue operation in connection with the Zolitūde tragedy relied not only on the human resources of national and municipal institutions and services, but also materials and equipment owned by private companies. Furthermore, assistance was kindly offered by other countries (e.g. Estonia, Lithuania, and Russia). The Committee believes that the rescue operation in the Zolitūde tragedy was conducted in a timely manner; however, the Committee notes that the tragedy has revealed several shortcomings in Latvia's civil defence system, as well as in coordination between the relevant services. Likewise, the tragedy has revealed what immediate improvements are needed in the relevant laws and regulations. The Committee has identified the specialised equipment that has to be urgently procured in order for the rescuers to perform even better in case of emergency.

16.2. The Talsi tragedy in 1997, when 9 children died during the demonstration of the SRFS equipment, is one of the most tragic events in the history of the SFRS, which revealed and highlighted several problems within the service - shortage of staff, low remuneration, as well as outdated and worn-out technical equipment. On 2 October 2010 Kristaps Streičs, a film director, died in a glider crash outside Daugavpils city only because he did not receive timely assistance.²⁵⁰ This case demonstrated that people in distress often are unable to precisely convey their exact location, thus revealing the need to introduce a positioning system²⁵¹that automatically generates the exact location of an accident, as long as the person in need has enabled this function. Likewise, the SFRS should put a stronger emphasis on training in special skills, e.g. climbing, underwater search, etc. Apart from appropriate training of rescue specialists, it is equally important to maintain and improve the acquired skills through regular theoretical and practical courses. Furthermore, it is of paramount importance to retain such specialists with the service on permanent basis, since firefighters/rescuers tend to leave the service due to the low salary, leaving many positions vacant. Both the Zolitūde tragedy and the fire in the Riga Castle, the official residence of the president of state, which took place on 20 June 2013²⁵² demonstrated that the SFRS is capable of successfully coordinating and managing large human resources from a variety of different emergency services, likewise, the SFRS is capable of managing and assigning a large quantity of sophisticated equipment based on the situation in question. However, the aforementioned disasters also revealed that the technical equipment at the disposal of the SFRS are mostly outdated and run-down, and the SFRS is not able to renew them due to limited budgetary allocations.²⁵³ Clearly, procuring state-of-the-art equipment will not prevent occurrence of tragedies, but the fact that the service time of most equipment is swiftly approaching its end cannot be ignored.

16.3. Currently the SFRS has 92 fire depot buildings, out of which only 2 meet all contemporary requirements.²⁵⁴ The 2 depots are located in Cēsis (2014) and Valka (2015), in Vidzeme region. Both were built with co-financing from the European Union funds. Most of the remaining 90 depots are underequipped and in poor condition. Majority of these depots (65%) were built during the Soviet occupation, and only 2% of fire depots have been built anew or renovated after the regaining of independence. A third (33%) of all depots were built before World War II.²⁵⁵ The distance between these mostly underequipped and worn-down buildings is 30-50 kilometres, which means that rescuers are not always able to respond in a timely manner, especially to calls from remote areas. This means noncompliance with the Cabinet of Ministers Regulation No 61 On procedure for conducting and managing firefighting and rescue operations by the SFRS of 3 February 2004,²⁵⁶ which stipulates specific rescuers' response times.²⁵⁷ Therefore, there is a risk of delayed response to various events (fires, traffic accidents, etc.) in violation of the aforementioned Regulation. The conclusion is that the quantity of the SFRS depot buildings is insufficient and the government must allocate funds from the state budget for construction of 15 new depots (replacing existing depots), reconstruction of 32 existing depots, and renovation of additional 40 existing depots.²⁵⁸

16.4. The Committee has received information that most of the vehicles at the disposal of the SFRS (83 vehicles manufactured in 1984 or older, 141 - manufactured between 1984 and 1993, and 162 manufactured between 1994 and 2003),²⁵⁹are exceeding the statutory 10 year service time stipulated in the Cabinet of Ministers Regulation No 1486 of 15 December 2009 On procedure for accounting in state budget funded institutions.²⁶⁰ The number of specialised vehicles required for performance of the SFRS functions (729 vehicles²⁶¹or 39.4%) is insufficient to meet the number (1850 vehicles²⁶²) stipulated in the Cabinet of Ministers Regulation No 458 of 21 July 2011 On specialised technical equipment and appliances to be used by the SFRS in firefighting and rescue operations.²⁶³ The fact that on 9 April 2015 62 SFRS vehicles were undergoing repairs illustrates the situation quite precisely.²⁶⁴ It must be pointed out that the use of predominantly old vehicles leads to frequent repairs, thus increasing the load on the remaining units of transportation. Furthermore, the service time of the specialised SFRS vehicles is shorter than that of regular vehicles used for administrative purposes, namely, approximately 5 years, since they are used 24 hours a day, including use in off-road conditions.²⁶⁵ According to the plans of the Ministry of the Interior and its budget for long-term liabilities, until 2018 EUR 36 286 423 are earmarked for the procurement of specialised firefighting and rescue vehicles. However, these plans will not cover all the needs of the SFRS.²⁶⁶

16.5. Although representatives of the Ministry of the Interior and the SFRS have assured the Committee that the capacity, technical equipment and human resources of the SFRS are sufficient to ensure adequate performance of rescue operations,²⁶⁷ the Committee has concluded that it is necessary to urgently renovate the fire depot buildings, to systematically procure or rent²⁶⁸ new and modern specialised vehicles, as well as ensure appropriate remuneration, and training of rescuers.

16.6. Issues pertaining to the emergency medical assistance were also raised in the meetings of the Committee. Following the Zolitūde tragedy, the presence of medical personnel in the danger zone during rescue has been brought to attention. According to the relevant laws and regulations, the SFRS manages and performs rescue operations. Rescuers are trained and qualified to also provide first aid, but medical care falls outside their scope of competence.²⁶⁹The Committee proposes to task the Ministry of Health together with the Ministry of the Interior with developing of guidelines for strengthening cooperation between the medical personnel and the rescuers from the SFRS, as well as considering the possibility of providing rescuers with remote video instructions in case of emergencies similar to the Zolitūde tragedy.²⁷⁰

17. Improvements made to laws and regulations on fire safety and civil defence following the Zolitūde tragedy

17.1. It must be acknowledged that the Zolitūde tragedy has affected the work of the Ministry of the Interior and the SFRS, i.e. both institutions have taken measures aimed at strengthening fire safety and civil defence efforts. Several draft laws and regulations have been elaborated to promote training and education of fire safety specialists, steps are being made to upgrade equipment of services under the supervision of the Ministry of the Interior, preventive measures are being developed in the area of fire safety and civil defence, and remuneration system applicable to specific ranks under the Ministry of the Interior is being improved.²⁷¹ Current regulations stipulate that retail establishments with 10 and more staff members or the capacity of simultaneously serving 10 or more customers are required to assign personnel responsible for fire safety, who, along with other staff members, are required to undergo fire safety training.²⁷² The newly developed draft fire safety regulation²⁷³ stipulates that the person in charge of fire safety training is required to undergo vocational training or a specialised course on fire safety,²⁷⁴ as well as provides for updated evacuation procedures.²⁷⁵ The draft regulation stipulates that all individuals must evacuate buildings or structures as soon as fire alarm is activated. Furthermore, additional provisions have been elaborated on the use of fire safety signs and the maintenance of fire safety systems. The regulation also prohibits the use of buildings for purposes other than those indicated in the design, defines unacceptable risks and sets a requirement to install autonomous smoke detectors in residential premises.

17.2. The Zolitūde tragedy has also triggered the development of a new draft law on Civil defence and emergency management.²⁷⁶ The new provisions stipulate the responsibility of the relevant ministries and municipalities, as well as their role in coordinating emergency measures, define obligations of the owners or holders of the infrastructure in question, and provide for civil defence planning based on risk assessment data.²⁷⁷

17.3. Emergency cooperation and coordination procedures between institutions have been defined in the National Civil Defence Plan and the municipal civil defence plans based on a tree tier principle (site of incident, municipal level and national level), as well as in external regulatory acts pertaining to civil defence.²⁷⁸ At the municipal level there are 71 civil defence committees that act as advisory and coordinating bodies, while at the national level the advisory and coordinating functions are assigned to the Crisis Management Council.²⁷⁹

17.4. In addition, each regional SFRS station maintains a list of all specialised vehicles and equipment potentially available within the fire service area. The list also contains technical specifications and contact details. The list is available at the SFRS, as well as the civil defence committee of the relevant fire service area.²⁸⁰

17.5. Until the Zolitūde tragedy, the National Civil Defence Plan only referred to building collapse risks as a potential outcome of an earthquake. After the tragedy, building collapse risks have been reclassified in a separate chapter of the National Civil Defence Plan and supplemented with detailed procedures for all relevant institutions.²⁸¹ The Committee approves of the fact that the National Civil Defence Plan has been supplemented with a new appendix (Appendix No 32) on collapse of buildings and structures, which prescribes preventive measures, preparedness and response requirements, procedures for mitigating the consequences of an emergency, as well as assigns competent institutions and defines chain of command, responsibilities, and a timeframe for each task to be delivered.²⁸²

18. Introduction of a single early warning system and modernisation of the civil defence alert system

18.1. In case of threats, the general population is warned by means of alarm and public announcement systems. Since its introduction, the alarm system has been activated only once in 2005, when there was a real emergency.²⁸³ In 2013 the Secretariat of the Crisis Management Council together with the SFRS and the marketing and public opinion research centre SKDS surveyed the effectiveness of the public announcement system, concluding that the existing system needs to be improved. Only 50% of the surveyed residents had noticed the alarms and only 65% knew about the steps to be taken in case of an emergency.²⁸⁴ The existing alarm system has several substantial deficiencies: the long activation time (29 minutes),²⁸⁵ the limited operating hours of radio and television broadcasters, the need for regular maintenance and testing, and the incomplete coverage in the rural areas.²⁸⁶

18.2. The Committee urges the government to modernise the existing public announcement system and to introduce a cell broadcasting²⁸⁷ system to spread information about emergency measures to be taken, as well as to amend the Electronic Communications Law accordingly.²⁸⁸

19. On the need to develop informative and educational materials about retail workplace safety

19.1. The Zolitūde tragedy will be remembered for the large number of deaths and injuries. Among the 54 deceased there are 4 staff members of the Supermarket.²⁸⁹ The tragedy has revealed that the retail staff lack the knowledge of safety measures to be taken in emergency situations;²⁹⁰ besides there are no comprehensive guidelines in place on how to act in the event of threats to one's health and safety at the workplace.²⁹¹ Retail accounts for 20% of overall employment in Latvia, while the other 80% use the services of the retail companies. This means that most of the population is exposed to risks while in retail establishments.²⁹²

19.2. The Committee has held several meetings dedicated to identifying shortcomings in crisis management and civil defence systems, where inter alia, discussions have taken place about the obligations of owners, managers and tenants of public buildings, specifically the obligation to suspend the use of the building and/or initiate evacuation in the event of safety risks. The Committee, in agreement with the opinion expressed by the Traders Association of Latvia, has concluded that the Cabinet of Ministers needs to develop comprehensive mandatory guidelines for actions to be taken by staff members in case of threats to life and health at workplace.

19.3. Employers are not the only ones responsible for the safety of staff members in emergency situations. Proposed amendments to the civil defence laws and regulations provide for personal liability for violation of safety requirements.²⁹³ The proposed amendments stem from the need to establish specific procedures for situations where the safety of retail staff members is compromised. The Cabinet of Ministers Regulation On Labour Safety in Workplaces does not include provisions on retail staff members' safety in emergency situations.²⁹⁴ The Tripartite Cooperation Subcouncil on Labour of the National Tripartite Cooperation Council has adopted the Labour Safety Standards for Retail Sector,²⁹⁵ which is aimed at simplifying the application and ensuring of conformity with the labour safety regulations. These standards include all the mandatory requirements applicable to retail workers, as well as examples of best practice in application of these requirements, which also includes instructions regarding emergency situations. The Committee calls on all retail enterprises to adhere to these standards and to ensure appropriate safety and health protection measures at their workplaces. Taking into account that these standards mainly apply to the health and safety specialists who are responsible for training and instructing staff members on labour safety, the use of personal protective equipment, as well as emergency protocols, the Committee proposes that similar educational materials are disseminated among staff members as well. Therefore the Ministry of Welfare should be tasked with elaborating informative and educational materials (such as posters and instructional videos) with a focus on emergency protocols to be adhered to, thus promoting staff members' awareness of safety considerations.²⁹⁶

20. Response to emergencies at the national and municipal level

20.1. Having analysed disaster management and coordination in the case of the Zolitūde tragedy, the Committee has identified several issues pertaining to cooperation and distribution of responsibilities among the relevant national and municipal institutions. The response to the Zolitūde tragedy clearly demonstrated the need of close cooperation between the national institutions, the SFRS and municipalities in preventing disasters of local scale.²⁹⁷ In case of the Zolitūde tragedy Riga City Council took an active part in the rescue operation by providing the necessary technical equipment such as motor cranes, front loaders, a multipurpose excavator, tractors and lorries, as well as by assigning 46 municipal police officers to patrol the area. Likewise, the city council mobilised the work of its Social Service and Welfare Department to ensure social assistance to the injured and families of the victims.²⁹⁸ However, problems with coordination are clearly illustrated by the instance of several officials independently calling the person in charge of assigning busses to the area of the tragedy and thus causing confusion regarding the actual number of busses needed.²⁹⁹

20.2. In comparison with the SFRS, municipalities have rather limited scope of responsibilities in case of emergencies.³⁰⁰ In the area of civil defence municipalities provide only support functions³⁰¹ acting under direct orders of the Cabinet of Ministers and the SFRS.³⁰² Currently the legal and organisational aspects of the response to disasters and tragedies are regulated by the Civil Protection Law. The cooperation between the SFRS and municipalities is based on the civil defence plans developed by each municipality. As mentioned above, at the municipal level there are 71 civil defence committees acting as advisory and coordination bodies. Due to the large number of these committees, disaster management is rather fragmented³⁰³ and currently there are considerable differences between municipalities in terms of their financial capacity. The Committee shares the opinion of the SFRS that reduction of the number of civil defence committees should be considered, thus optimising the use of resources and improving their performance.³⁰⁴

20.3. Having identified several deficiencies in the civil defence system and following the opinion of the Latvian Association of Local and Regional Governments, the Committee has come to conclusions regarding not only the response to the Zolitūde tragedy but also various aspects of disaster management at local level.³⁰⁵ Current regulatory framework does not authorise municipalities to declare state of emergency within their administrative territories. Therefore, in cases where state of emergency in not declared, the laws and regulations prevent municipalities from adjusting their actions to the need of protecting the residents' safety, security, health, life or property by means of immediate response to the threats, and taking appropriate action to mitigate the consequences.³⁰⁶

20.4. The Committee believes it is imperative to considerably increase the role of municipalities in the process of eliminating the consequences of disasters; furthermore, municipalities should be authorised to declare state of emergency based on the statutory levels of threats within their administrative territories.³⁰⁷ Although the Ministry of the Interior has indicated that the scope of rights of a municipality in case of an emergency has been defined in the Civil Protection Law,³⁰⁸ the Committee proposes to specify the division of competences and the hierarchy of the national and municipal institutions, thus clearly defining immediate actions to be taken by municipalities in emergency situations. Municipalities are urged to maintain emergency funds to be used for disaster response, in order to prevent situations where in case of an emergency municipal budget is drained and social services, kindergartens, etc. are left without appropriate funding.³⁰⁹ The Committee approves of the provisions of the draft law on civil defence and disaster management, according to which municipalities are authorised to use the resources of private entities to respond to disasters and consequences thereof.³¹⁰

20.5. Taking into account the aforementioned considerations, the regulatory framework for civil defence needs to be supplemented with provisions that would extend the duties of municipalities:

20.5.1. The draft Law on Civil Defence and Disaster Management should be supplemented with a chapter on the scope of competence of municipalities, effectively expanding their authority in the area of civil defence.³¹¹ Current wording of the draft law only provides for a right of a municipality to approach the prime minister with a request to grant the authority to manage a disaster within its territory;³¹²

20.5.2. The draft Law on Civil Defence and Disaster Management should be supplemented with provisions on exceptional situations, where municipal civil defence committees are authorised to decide on declaring state of emergency within their territory in case of a disaster and to decide on evacuation of residents from the affected areas or areas at risk, as well as to ensure registration of the affected residents, provide temporary accommodation, social and medical care.³¹³ Furthermore, they should be authorised to decide on the procedures for coordinated mandatory evacuation.

21. On the need to improve the training and certification of security staff

21.1. At the moment of the roof collapse there were three employees in the Supermarket who were considered to be security guards, out of which one was certified and listed as a member of the internal security personnel, while the other two were hired as supervisors of the building and the surrounding territory.³¹⁴ The concerns about the professional qualification of security staff raised after the Zolitūde tragedy³¹⁵ are based on the fact that the security guards in question did not evacuate people from the supermarket upon hearing the alarm (verbal announcement communicated through the PA system). The Committee has examined the actions/inactions of the security guards and scrutinised the efficiency of their training and certification procedures.

21.2. The profession of security guards is regulated by the Law on Security Guards,³¹⁶ the Cabinet of Ministers Regulation No 742 On Certification of Security Guards,³¹⁷ as well as the Regulation on the Classification of Professions, Basic Tasks and Requirements, and the Procedure for the Use and Updating of the Profession Classification System, where security guards are included in Chapter 5.13.4.³¹⁸ Section 16 (1) of the Law on Security Guards stipulates that a training programme based on set professional standards has to be completed in order to qualify as a security guard. Certification of security guards is conducted by the State Police, which tests the practical skills of the applicants.³¹⁹ The applicants are immune to the limitations applicable to the certification procedure.³²⁰ The transitional provisions of the law provide for a procedure for issuing security guards' certificates until 1 July 2017, when the professional standards applicable to security guards come into force.³²¹

21.3. Having reviewed the statutory provisions on the actions to be conducted by security guards in emergency situations upon sounding of the alarm, the Committee has concluded that the existing legislation does not provide for any obligations or responsibilities in emergency situations.³²² Basically, the scope of responsibilities of a security guard is only regulated by the internal procedures of each institution.³²³

21.4. At the time of the tragedy the Supermarket employed its internal security service. All of the security guards had been appropriately certified.³²⁴ The Law on Security Guards regulates not only security companies (providing outsourced services), but also internal security (dedicated units within a company that apart from security function quite frequently also ensure data processing and internal investigative functions). The Committee urges the government to establish universal requirements applicable to all security service providers (including physical, technical security and cash collection services) ³²⁵regardless of whether these services are provided by an outside company or internal security department, as well as specific statutory requirements applicable to all service providers.

21.5. The Committee has considered the issues related to the procedure of certification of security guards, concluding that the main emphasis of the certification is put on attack prevention and arresting tactics. It implies that the existing certification system is inefficient, as it is merely a formal procedure which does not reflect the applicant's actual preparedness.³²⁶ Although training includes an overview of the applicable laws and regulations, the types of buildings/areas to be guarded, general procedures, technical equipment, etc., apart from the universal training programme security guards require tailored training that covers the specifics of each workplace.

21.6. Currently not all security companies are capable of hiring certified security guards,³²⁷ according to the survey conducted by the State Police in 30 shopping centres, where 42 out of 112 outsourced security guards did not have appropriate security certificates.³²⁸ Employers are required to instruct and train their security guards on the specifics of the building/area in question. Therefore the police and the Ministry of the Interior has pointed out that the certification procedures need to be simplified for the providers of basic security services, so that security guards are familiar with at least the minimum of the applicable laws and regulations, and to avoid situations where security companies prefer applicants without appropriate certificates.³²⁹ The proposal to introduce different levels of security guards' certification would lead to preferential treatment of those complying only with the minimum requirements. Besides, it would require differentiation between the guarded buildings/areas as well.³³⁰

21.7. The Committee agrees with the opinion of the Ombudsman that there is a need to establish universal statutory provisions regarding the actions of security guards taken in emergency situations in public spaces, as well as the obligation to immediately evacuate all those within these public spaces.³³¹ At the same time, it must be noted that certain public buildings/spaces, such as small retail establishments, cafes, barber shops or production sites, etc., may have no security guards. Therefore, health and safety specialists may be in charge of the safety of employees and their evacuation. Furthermore, according to the Fire Safety and Fire Fighting Law, as well as the Cabinet of Ministers Regulation No 82 on Fire Safety, the persons in charge of fire safety may include the owner of the land plot or the building, as well as the tenant of the property in question, depending on the terms and conditions of the land lease contract.³³² The relevant laws and regulations cannot impose an obligation to hire security guards or to prescribe a number of security guards to conduct appropriate evacuation. In these situations employers themselves are responsible for the safety of their employees.³³³The Committee agrees with the Ministry of the Interior and concludes that it is necessary to consider to supplement the Labour Protection Law with provisions on the obligation of employers to ensure evacuation not only of their staff members, but also all other people within the building/area.³³⁴

21.7.1. The Ministry of the Interior, the State Police and the SFRS must engage in the improvement of the contents of the chapter "Security Guards' Actions in Emergency Situations" of the programme "Security Guards."³³⁵

21.7.2. In order to ensure a uniform certification of security guards, prior to the introduction of the professional standards in 2017, the State Police in partnership with NGOs should develop a pilot project for approving the professional security guards' training programme and a testing system that would correspond to the standards (currently in development) applicable to the profession of a security guard.³³⁶

21.7.3. The government should consider the possibility to provide for professional training and tertiary education programmes to follow up the introduction of the professional standard, while establishing an obligation for employers to ensure continuous training of their employees, as in other European countries.

22. On the need to introduce legal protection of whistle-blowers

22.1. It is essential for the safety of the society as a whole and individuals in it to ensure that individuals who have identified potential threats report their observations to the institutions or officials in charge. Therefore, the discussions of the Committee on the civil defence and disaster management systems also covered the issue of legal protection of whistle-blowers.

22.2. There is a system in place for reporting violations of construction regulations. They are accepted at the web site www.mazaksslogs.gov.lv developed by the State Chancellery and the Ministry of Economics. All reports are guaranteed anonymity.³³⁷ The web-site has already assisted in identifying not only signs of building violations, but also several cases of undeclared construction activities.³³⁸ It must be noted that although the competent institutions are obliged to ensure anonymity of persons reporting violations, a criminal case cannot be initiated on the basis of an anonymous report.³³⁹ Section 157 of the Criminal Law sets forth liability for defamation of a third person.

22.3. Having reviewed the proposals of the Transparency International Latvia³⁴⁰ on the need to introduce legal protection of whistle-blowers and establish such protection at the legislative level, the Committee, after consulting municipalities and the responsible institutions, has concluded the following:

22.3.1. Internationally, whistle-blowing refers to disclosure of information that leads to identification of alleged violations or laws and codes of conduct within national, municipal or private establishments that pose threat to the society as a whole or a group within it.³⁴¹ Currently the procedure for submitting claims and grievances is governed by the Law on Submissions,³⁴² the Freedom of Information Law,³⁴³ the Labour Law,³⁴⁴ the Ombudsman Law,³⁴⁵ the Construction Law, the Personal Data Protection Law,³⁴⁶ etc. The system for protection of whistle-blowers cannot be applied to the military sector, where providing of relevant information is an obligation stemming from subordination rather than an expression of free will.³⁴⁷ On 20 January 2015 the Sate Chancellery of the Republic of Latvia, the Prosecutor General Office of the Republic of Latvia, the Corruption Prevention and Combating Bureau, the Latvian branch of the Transparency International signed a four-sided memorandum of understanding on the introduction of a mechanism for the legal protection of whistle-blowers, agreeing on a draft law that would establish such mechanism by the end of the year;³⁴⁸

22.3.2. Having considered the opinion of municipalities on the need to improve protection of whistle-blowers, the Committee agrees that the existing laws and regulations provide for a sufficient division of competences between the relevant institutions, and believes that there is no need for a separate law to be drafted.³⁴⁹ According to the surveyed municipalities, most of the submitted complaints can be regarded as feuds between neighbours rather than substantiated concerns about the safety of the buildings in question.³⁵⁰ Therefore, the results of inspections conducted by the responsible institutions are often used as a tool to attain personal goals;³⁵¹

22.3.3. The system for the protection of whistle-blowers should be centralised, with a single institution tasked with accepting and reviewing complaints.³⁵² The system should equally protect both private and public entities; furthermore, reviewing applications submitted by public officials should be granted the status of urgency, since applications from public officials often lead to discovery of systemic violations;³⁵³

22.3.4. The mandate of the Construction Bureau must be expanded, taking into account the objectives defined in Section 2 of the Construction Law, tasking the Construction Bureau not only with examination of submissions on construction violations, but also with revoking or annulling relevant decisions, as well as tasking the Building Authority with either revaluating the submitted administrative cases or ensuring rectification of the identified violations;³⁵⁴

22.3.5. Public institutions must ensure the application of the "one-stop-shop" principle, so that informants have to submit information only once, while the responsible institutions should ensure further examination of the submitted information and decide on appropriate actions, preventing the issue from being forwarded from one institution to another, thus burdening the informant;³⁵⁵

22.3.6. notwithstanding the progress in drafting provisions on the legal protection of whistle-blowers, secure and confidential channels for submitting information must be ensured, an improved database of complaints from whistle-blowers must be established, a system for covering of costs arising from ungrounded reports must be established, a list of institutions authorised to accept whistle-blowers' reports should be defined in the legislation, and detailed procedures for reviewing the submitted data should be established, ensuring state-funded legal assistance to whistle-blowers.³⁵⁶In addition to the aforementioned tasks, public awareness campaigns should be organised on the possibilities to submit information safely.³⁵⁷Furthermore, assessments should be made whether the introduction of the aforementioned system would considerably increase the workload of the competent institutions,³⁵⁸ which would entail granting additional resources to these institution in order to ensure appropriate implementation of these functions.

D. Response to the Zolitūde tragedy

23. On the social services provided to the victims of the Tragedy

23.1. On the day following the Zolitūde tragedy (22 November 2013), an extraordinary meeting of the Cabinet of Ministers was convened to discuss the state of affairs regarding the Tragedy at the supermarket on 20 Priedaines Street, Riga, and measures taken to respond to the disaster. In the meeting the relevant ministries were given tasks and instructions on the measures to be taken in order to mitigate the consequences of the Tragedy and to provide appropriate assistance to the victims of the Tragedy.³⁵⁹ In the first months following the tragedy, the government was reluctant to contact the families of the victims and the injured;³⁶⁰ however, after publishing of an open letter signed by those affected by the disaster and following the personal initiative of Laimdota Straujuma, Prime Minister of the Republic of Latvia, in the period between 11 March 2014 and 26 March 2015 the Cabinet of Ministers has convened five meetings³⁶¹ and implemented several measures³⁶² aimed at providing the affected parties with support, information, social services, benefits and compensation.³⁶³ Furthermore, several laws and regulations were amended regarding the social benefits for public officials and the construction sector. Several draft laws were prepared in order to strengthen the area of fire safety and civil defence. These initiatives included legislative improvements in the area of health and safety at a workplace, amendments to the Social Services and Social Assistance Law³⁶⁴ and the Law on State Social Allowances,³⁶⁵ as well as development of the Psychologist Law.³⁶⁶

23.2. The state budget allocations in response to the Tragedy from 21 November 2013 to 1 October 2014 constitute approximately 4.2 million euros. Concurrently, the charity web site "Ziedot.lv" had collected 1 462 131.48 euros for the survivors and the relatives of the victims of the tragedy as of 10 July 2014.³⁶⁷ Substantial amounts were donated also through other charity channels registered in Latvia, as well as to the bank account specifically opened by the Riga City Council. The Orthodox Church of Latvia must be listed among the donors.³⁶⁸ However, the results of an inspection conducted by the State Audit Office show that the state budget allocations earmarked for ministries for elimination of the consequences of the tragedy have not been used in the most efficient manner.³⁶⁹

23.3. Response to the Zolitūde tragedy has highlighted the need to improve coordination of the social assistance provided to the victims and their relatives within the first hours of a disaster. The lack of coordination between the institutions involved in responding to the tragedy in Zolitūde resulted in disproportionate distribution of resources and assistance, i.e., several victims received assistance from a variety of institutions, while others received no assistance at all, as the responsible institutions lacked information about them.

23.4. The tragedy also revealed the lack of clear guidelines on providing assistance to affected individuals and defining responsibilities. Self-organisation of the general population must be held in high esteem, as it provides the most immediate forms of assistance in situations where the state has no clear guidelines on provision of assistance or distribution of emergency funds. The contribution of the charity foundation "Ziedot.lv" and other NGOs (Red Cross Latvia, Skalbes, Resource Centre Marta, and the Samaritan Association of Latvia) in effectively mobilising their members and general public in responding to the Tragedy is highly commendable. Support to the victims' relatives and the injured was provided not only by NGOs but also volunteers, medical personnel, as well as chaplains from the National Armed Forces and churches of various denominations. Religious services were held across Latvia and spiritual help was made available at the site of the tragedy, in hospitals, as well as homes of the mourning relatives.³⁷⁰ Furthermore, the Zolitūde tragedy lead to an unprecedented unity and activity of Latvian people in protecting their rights and interests through the association "Zolitūde 21.11.", which is the first organisation of this kind in the Eastern Europe. In Scandinavia a similar organisation was established after the terrorist attack carried out by Breivik.³⁷¹ However, the work of the civic investigation committee was unsuccessful and short-lived. Therefore it is important for the state to coordinate the activity of various NGOs to avoid overlapping and interfering with the work of other organisations that are already working closely with public authorities.³⁷² Unlike in the case of the Talsi tragedy, where litigation about financial and moral damages continued until 2013³⁷³ and several compensations were only paid from the state budget for 2014³⁷⁴, in case of Zolitūde the work of NGOs and self-organisation of the general public ensured that assistance was provided to the victims and their relatives without delay. Based on the lessons learned from the Zolitūde tragedy, the Committee proposes that the Register of Enterprises and the State Chancellery coordinate and methodologically assist founding an association for the victims of the Talsi tragedy.

23.5. The Committee has concluded that considerable improvements are necessary in the laws and regulations that govern the work of medical service providers that respond to emergencies; furthermore, legal framework needs to be established for psychologists (who are currently excluded from the register of medical support personnel³⁷⁵)and services they provide to victims, stipulating specific tasks, duration and the scope of the rendered services. Likewise, it has been concluded that also the training, especially in the area of responding to emergencies, has to be improved among medical personnel and psychologists; for instance, in the recent five years specialists from the State Centre for Forensic Medical Examination have not received any training on the tactics of forensic examination and cooperation with other services in case of emergencies with a large number of deceased;³⁷⁶ however, specialists from the State Centre for Forensic Medical Examination have gained experience performing forensic medical examinations in their daily work, as well as in emergencies with multiple victims, such as the Talsi tragedy, the fire in the retirement home "Reģi", traffic accidents, etc. The State Centre for Forensic Medical Examination experiences shortage of equipment and its infrastructure needs to be improved. Taking into account the possibility of incidents with multiple victims who have suffered various injuries, including gunshot and explosion wounds, examination of which requires radiology equipment, it is necessary to procure appropriate radiology equipment in order to reduce the length of each forensic medical examination.³⁷⁷ Also the autopsy rooms urgently require repairs and renovation. The Committee urges the Ministry of Health to develop a national plan for providing medical and psychological services to a variety of groups of disaster survivors and relatives of the deceased, as well as create a list of specialists that could provide such medical or psychological assistance not only in the capital city but also across the country.³⁷⁸ The plan would include guidelines for defining and coordinating the number and range of the required specialists, including psychotherapists, psychologists, etc. The Committee welcomes the fact that the Latvian Medical Association has initiated the drafting of the Mental Health Law, which, inter alia, aims to stipulate procedures for ensuring access to high quality mental health care.

23.6. The Committee agrees with the foundation "Ziedot.lv" and the association "Zolitūde 21.11." that the national or municipal authorities should assume the role of coordinators in emergency situations, while maintaining close cooperation with NGOs and volunteers, preventing overlapping of functions and inaction in situations where social assistance is required.³⁷⁹ The response to the Zolitūde tragedy and provision of social assistance was a collective effort of several public institutions and NGOs. The Committee has discussed the challenges faced by the relevant institutions in performing their tasks in compliance with the personal data protection regulations.³⁸⁰ The Ministry of Justice in collaboration with the Cross-sectoral Coordination Centre must be tasked with adjusting relevant laws and regulations on personal data protection for cases of emergency.

23.7. When assessing the financial contribution of national and municipal institutions, a distinction must be made between the initial financial support for the survivors, provided by the Riga City Council, and compensations to the relatives of the deceased and the benefits to the severely injured. Although the assistance provided by the state to the injured and the affected families is commendable, the effect must be evaluated of the precedent it sets regarding compensations to be provided to families of the deceased in future cases, outside the context of large scale tragedies. Specific provisions are needed to define circumstances in which individuals are eligible to receive state-funded compensations and social assistance, as well as the amount of these compensations.

23.8. Finally, principles must be defined according to which other groups of individuals, such as the victims of the Talsi tragedy, would be eligible to receive the same tax exemptions as the injured and the relatives of the deceased in the Zolitūde tragedy, as stipulated by the amended Section 109 of the Law on Personal Income Tax.³⁸¹

24. Challenges identified by the services and organisations involved in managing the consequences of the Tragedy and the proposed national level solutions

24.1. The issue of social guarantees examined in the previous Chapter, as well as the necessity to strengthen the coordination of the crisis management system discussed in Paragraph 23.3. have also highlighted the need for an in-depth approach to implement national level measures aimed at improving cooperation between various services and organisations. According to the State Centre for Forensic Medical Examination, the State Police assumed the role of the coordinating body within its scope of competence, i.e. made arrangements for identification of the bodies in the premises of the State Centre for Forensic Medical Examination in presence of representatives of the National Armed Forces and volunteer psychologists. Currently there are no regulations that would outline the involvement of psychologists to provide support to relatives during or after the process of identification of bodies. The Committee believes there is a need for a new regulatory framework or methodological guidelines regarding assigning of psychologists in case of disasters.

24.2. The Committee supports the proposal from the Riga Psychiatry and Narcology Centre to create a list of relevant specialists to be assigned in case of emergency situations, and to provide training to the specialists included in the list. Where necessary, cooperation agreements could be concluded in order to define the terms and conditions of such cooperation and the capacity of relevant organisations to assign specialists.³⁸² The Riga Psychiatry and Narcology Centre is currently working on establishing a unit for providing emergency psychological assistance; however, appropriate training has not been provided to the specialists due to lack of funding for this purpose.

24.3. The Riga Stradiņš University (RSU) Clinic of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy engaged in providing assistance to the victims of the Zolitūde tragedy and their relatives on its own initiative. Neither the RSU Clinic of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy nor the Association of Psychosomatic Medicine and Psychotherapy were involved in the analysis of the management of the consequences of the Tragedy or consulted regarding proposals on eliminating the identified deficiencies and streamlining the procedures.³⁸³

24.4. The Crisis and Counselling Centre "Skalbes" engaged in the managing of the consequences of the Tragedy based on the cooperation agreement with the Department of Welfare of the Riga City Council; however the functioning of the centre itself is based on the principle of voluntary work. In case of an emergency the centre has the capacity to assign properly trained voluntary specialists. Psychotherapeutic and psychological support at the site of an incident is a specialty field that requires qualified psychotherapists and psychologists trained in appropriate crisis management methods. The Committee has concluded that appropriately trained psychotherapists and psychologists must be assigned to provide assistance in emergency situations. The Crisis and Counselling Centre "Skalbes" has pointed out that there is a need for a regulatory framework and/or guidelines or recommendations on the procedures regarding when and how psychologists are assigned to provide support during the identification of bodies.³⁸⁴

It must be noted that according to the existing legal framework, psychologists' assistance is excluded from social services and therefore not eligible to be covered from the state budget as a part of rehabilitation programmes. Currently rendering of health care services is limited to medical personnel and medical support personnel, while the rest of specialists, including psychologists, are only assigned when necessary.

Currently the Saeima is considering the draft Law on Psychologists, aimed at regulating professional psychologists' services. At the same time, the Ministry of Health is drafting the Mental Health Law. The Committee urges the government to address the issue of some municipalities that due to various reasons are unable to provide psychological assistance in case of emergencies with a large number of victims, and proposes to establish a centralised mechanism for providing assistance in case of disasters with a large number of victims. The aforementioned laws will resolve the problems identified after the Tragedy, as well as eliminate the controversies regarding organising and providing psychological assistance, as well as training of the relevant specialists and reacting to emergencies.

According to the Social Services and Social Assistance Law each municipality is responsible for providing appropriate social services and assistance to all individuals registered in their administrative territory.³⁸⁵ Current provisions prohibit victims of the Zolitūde tragedy to receive social assistance from the Riga City Council if they reside outside Riga but still require social assistance, for instance, because their wallet and documents were lost under the debris, even though the tragedy occurred within the administrative territory of Riga. Such absurd situations where social assistance is denied to victims of a disaster must be averted.

In addition, there is a need to establish a centralised rehabilitation system that would provide services to all rescuers and other specialists who are involved in responding to a disaster regardless of the sector/field they represent.

24.5. The Committee acquainted themselves with a presentation submitted by the Riga East University Hospital in which the hospital had listed all the identified internal and external problems and uncertainties related to exchange of information with various institutions, as well as the timeframe and authorisation to provide information about the victims, their personal data, diagnoses and condition.

24.5.1. The Committee has concluded that there is a lack of a common approach and regulatory framework in the area of provision (or withholding) of information in cases of emergency (including disasters and outbreaks of dangerous infectious diseases). In light of uncertainty regarding public announcements about the deceased and injured, precise procedures must be established for distribution of such information, defining the entities authorised to disclose certain information, the range of the information to be provided and the appropriate information channels for that. Therefore all relevant laws and regulations must be amended accordingly, or a separate law or regulation must be adopted in order to set procedures for timely public announcements about human casualties. For instance, currently, if someone calls the State Emergency Medical Service (SEMS) and enquires about their relatives, the SEMS is not authorised to disclose the medical institution to which the person in question has been admitted. Instead the SEMS suggests to call all the hospitals in order to locate a specific person, which is time-consuming and inefficient.

24.5.2. The response to the Zolitūde tragedy has also revealed problems related to the external exchange information:

- initial information about the disaster was received from the mass media, and only later information from the Riga City Senior Doctor on Duty of the SEMS was received;

- it was not clear who is the official contact person of the SEMS;

- the SEMS (just as the rest of the involved institutions) failed to inform that no new arrivals of the injured were to be expected.³⁸⁶

24.5.3. Therefore the Committee once again emphasises the need to substantially improve communication, coordination and exchange of information between the services, institutions and organisations involved in the joint action to respond to the consequences of a disaster, as well as dissemination of information to the mass media and the general public. During the Zolitūde tragedy the general public and also institutions obtained more timely, unbiased and analytical information from the mass media - television, radio and news portals, rather than from official statements from the rescue services and the responsible municipal institutions. The information hotlines of the relevant services were overloaded and incapable of processing the large number of incoming calls. Already during the initial response to the Zolitūde tragedy the general public actively engaged in discussions and exchanges about the disaster and came up with proposals on how to address the identified deficiencies in social networks and other contemporary platforms of communication.

Following the Zolitūde tragedy the Riga City Council did not convene a meeting of the Riga municipal Civil Defence Committee, and the composition of the Committee was not announced either. In spite of the large-scale disaster with catastrophic consequences, also at later stages the Civil Defence Committee did not convene for meetings. The statutory functions and tasks of the Civil Defence Committee were partly performed by some of the city council officials and representatives of some services on their own initiative. The members of the municipal Civil Defence Committee had not been trained and educated on their tasks and functions before the Zolitūde tragedy. Nowadays such training is provided by the SFRS on regular basis, and the Inquiry Committee welcomes this effort.

24.6. Having heard the opinion of the SEMS (and following notifications from the Committee about A. Ploriņš, Director of the SEMS, avoiding Committee meetings and delaying submission of the requested information), the Committee has concluded that the SEMS had provided timely, comprehensive and quality emergency medical assistance; however it failed to ensure the registration of all the victims of the Tragedy. In breach of regulations, starting from the ninth body retrieved from the debris, medical examination and the prescribed medical documentation was discontinued. The following procedures were violated: "prehospitalisation triage at the location of a disaster or emergency medical situation", "assigning of the chief medical officer and performance of their duties at the location of the incident" and "coordination of the SEMS teams in emergency situations with multiple victims". The Committee also identified deficiencies in the work of the SEMS, namely, a failure to notify and assemble the members of the response team coordination group, a failure to ensure timely and comprehensive notification of all the medical institutions about the incoming victims, a failure to notify the relevant hospitals about the termination of the state of heightened readiness, as well as a failure to notify the Ministry of Foreign Affairs about the hospitalised foreigners. After the Tragedy, the SEMS has reviewed its performance; nevertheless, it has not prepared and submitted on time proposals for the required amendments to The Cabinet of Ministers Regulation On the Response of Medical Institutions to Disasters,³⁸⁷ the National Plan for Medical Response to Disasters, the National Civil Defence Plan, and the Personal data Protection Law.

24.7. Based on the information from the SFRS, due to shortage of funds the internet portal "112" has not been launched yet. The portal is intended to serve as an online source of emergency information and advice for both local residents and foreign tourists. It was planned to use the portal for dissemination of educational materials and information on emergency protocols and notification of the general public about emergencies. The portal must be developed with the most up-to-date solutions that allow for cooperation and integration of the NGO sector and mass media, taking into account that following the Zolitūde tragedy the websites of the State Police and the SFRS went offline due to the overload caused by the large number of visits.³⁸⁸ The function of these two websites was overtaken by the nongovernmental organisation "Nekropole.info", which posted the relevant information on its website.

24.8. The Committee has learned that the Faculty of Law of the RSU no longer offers state scholarships for extramural and master's students, although the RSU was awarded a tender on police officer training. After the closure of the Police Academy, the RSU is the only university in Latvia that offers a study programme dedicated to operational investigative work. Furthermore The RSU offers a study programme dedicated to crisis communication. The Ministry of the Interior and the Ministry of Education and Science should be tasked with providing at least a fraction of the law enforcement staff with state paid higher education, which would be an important contribution to the qualification and the prestige of the law enforcement profession. Having examined the preparedness of the relevant services for emergency situations, the Committee has concluded that colleges and other institutions of higher education, especially those offering study programmes for law enforcement and administration specialists, should consider introduction of study programmes dedicated to procedures in emergency situations, management of the consequences of disasters, crisis communication, etc.

24.9. The Committee has established that not all educational institutions comply with the provisions of the Civil Protection Law according to which civil defence training must be provided.³⁸⁹ In order to promote public awareness on the procedures to be followed in emergency and disaster situations, a state secretary meeting was held on 16 June 2014, during which the Ministry of Education and Science presented its report on the costs of a study course dedicated to civil defence and the potential timeframe for implementing such a course in general and vocational educational institutions. According to the report, it is planned to introduce a course on human security by 2018, which is aimed at raising public awareness about appropriate reaction to emergencies.

24.10. The Committee shares the opinion of some experts who argue that the government decision to transfer the leadership of the civil defence system, which is part of the national security system, from the direct supervision of the prime minister to a department of an institution that only reports to one ministry was a mistake. The Civil Defence Department of the SFRS under the supervision of the Ministry of the Interior only has a handful of staff members with no direct communication or access to the minister of the interior, not to mention the prime minister. The Department has no authorisation to perform control over other ministries, mayors at the municipal level or the relevant state officials regarding their state of preparedness.

24.11. The Committee has concluded that no state budget allocations have been granted since 2009 to organise comprehensive national level civil defence training. Likewise, no training has been planned or provided to the relevant ministerial and administrative personnel. The responsible officials from ministries tend to delegate lower ranking civil servants to attend training organised by the Ministry of Defence, and the Headquarter of the National Armed Forces, and as a result the managerial staff at the ministries has poor understanding and preparedness for emergencies and management of disasters. It is imperative to organise training on the management of emergencies and disasters for all the ministries and municipalities, ensuring that all the relevant officials actually undergo training, based on the best practices across Europe and worldwide.

24.12. In order to promote public awareness about the steps to be taken in case of emergencies and disasters, as well as to ensure professional management of such incidents, the Ministry of Education and Science must be tasked with increasing the number of state scholarships for higher education in such areas as internal security and civil defence, which would contribute to achieving the goals defined in the national civil defence strategy. The need to increase the number of state scholarships is also supported by the fact that this year 21 instead of 15 students enrolled in the Riga Technical University professional bachelor's study programme in Safety Engineering (even in the current demographic situation with steadily decreasing number of students), which is indicative of an increased interest and understanding of this field in Latvia.³⁹⁰ Furthermore, the Committee urges the Ministry of Defence to intensify its efforts aimed at promoting the NATO annual crisis management training among general public and the relevant civil services.

25. The moral aspects highlighted by the Tragedy

25.1. In the conclusion the Committee would like to underline that the causes of the Zolitūde tragedy are of moral nature. The Tragedy occurred as a result of deliberate and officially accepted human action without any implications of force majeure, natural disasters or uncontrollable risk factors.

25.2. The numerous deficiencies in the existing laws and regulations, as well as in the practical application thereof identified and listed herein by the Committee illustrate that the moral defects protractedly accepted in our society affect not only on the construction sector but also the legislature, the executive power and the civil service. Moral crises are not as easily spotted as the economic ones. An ongoing process of demoralisation has penetrated the entire Latvian society and ultimately reached a level at which it poses threats to human life not only today but also in the future. Unfortunately, the suicidal nation-wide practice of theft, corruption and lying so far has been immune to the countermeasures attempted by the institutions of democratic governance.

25.3. Therefore the Committee emphasises that appropriate changes in the regulatory framework alone will not resolve the overarching problems that reach much farther than the Zolitūde tragedy. Unless we change the generally accepted understanding about moral and universal human values and their impact on the material reality, we remain at risk of experiencing similar senseless tragedies caused by incompetence of the decision-makers in the construction or any other sector. The prevailing of the law over money depends on the stance of the society itself; however, traditionally in Latvian culture safeguarding of the moral values is entrusted to individuals rather than the legal system. Unfortunately, today a large part of Latvian society has yielded to the dictatorship of the institutionalised corruption, and their very existence depends on the corrupt practices.

25.4. Recurrence of similar tragedies can only be averted if the society as a whole changes its mind-set and attitude towards moral values which is translated into a social agreement on accepting and adhering to a common set of sound principles, rules and values. Then we will be able to ensure smooth operations and functions that only formally require external supervision and control.

25.5. The overarching goal of nurturing morally wholesome individuals who are, inter alia, intimately familiar with the concept of ethics must become the main driving force for reforming the education and upbringing system. A human's physical body together with ego grows and develops on its own; however, the spiritual body requires much investment or else it may become disfigured. Human beings require much more investment from the state and the society than the legal framework. A society that does not want to raise its moral standards is forced to raise the number of prisons. The latter usually proves to be much easier. History has proven that an extended demoralisation of society leads to the demise of the state.

Summary

Having examined the irregularities in the work of the relevant state and municipal institutions, as well as the deficiencies in the regulatory framework, the Committee has concluded that the following consequences of the construction policies developed and implemented by the state and municipal institutions may have led to the Tragedy:

- The dissolution of the State Construction Inspection Office considerably weakened supervision of the construction sector and made it impossible to implement uniform national construction policy. Supervision at the national level was only resumed after the Zolitūde tragedy, when the National Construction Control Agency was established. Before the Tragedy all attempts to reinstate supervision at the national level were unsuccessful due to the lack of funding;

- The construction supervision system established at the Riga municipality was ineffective and excessively fragmented;

- The system for certification of construction specialists and monitoring of the construction product market could not ensure safety in the construction sector;

- The laws and regulations had several irregularities regarding the responsibility of the individuals and entities involved in the construction process, as well as in the area of ensuring effective supervision on the part of the relevant institutions;

The Committee has formulated several legislative proposals aimed at improving the work of the relevant national and municipal institutions:

- A multiannual construction policy planning document has to be developed by the Ministry of Economics in collaboration with the relevant NGOs to ensure efficient management of the construction sector;

- Amendments to the Construction Law have to be developed and adopted to reinforce the requirements regarding experts' opinions on construction designs, safety of structures, as well as to increase the responsibility of the involved parties throughout the construction process. The Construction Law and the related Cabinet of Ministers regulations have to be supplemented with a more precise definition of a public building, as well as with provisions on the requirement to inform the general public about compliance with the terms and requirements of the construction permit. Furthermore, terminological imprecisions have to be rectified and several other improvements have to be made to the aforementioned regulatory documents;

- It is imperative to stipulate that the performer of construction works (general contractor) is the entity that assumes responsibility for using inadequate construction products in the construction process. Administrative liability must be imposed for failures to comply with certain requirements. Furthermore, a procedure must be introduced for allowing to continue construction works after building authority has suspended them. An online data base should be developed, which would provide information about documented evidence of construction products' conformity, about the relevant compliance criteria, etc. Also, the capacity of the Consumer Rights Protection Centre must be increased;

- The procurement procedure excessively relies on the criterion of the lowest bid, which in conjunction with hiring unqualified subcontractors to meet the procurement requirements, as well as the illegal modifications made to the procurement contract after awarding of a tender considerably undermine the quality and safety of the commissioned buildings. The Committee proposes the following: to developed guidelines for selecting economically most viable tenders, to improve the qualification of the procurement specialists and to introduce security deposits for submitting complaints to the Procurement Monitoring Bureau. Establishment of centralised procurement institutions is recommended for large-scale procurements;

- Current construction information system does not provide information about ongoing construction projects, therefore resources should be allocated for immediate upgrade and further development of the information system, which would allow to reduce bureaucracy and ensure efficient work of the relevant control institutions;

- It is necessary to reduce the proportion of non-specialty subjects in the professional higher education study programmes, to introduce a mechanism for reducing administrative costs of the higher educational institutions, and to stipulate that students are required to choose optional courses in a specific field of construction specialisation;

- Certification of construction specialists must be delegated according to the Construction Law rather than on the basis of delegation agreements. Certification institutions must have the authority to revoke certificates in cases of serious violations. It must be stipulated in the relevant laws and regulations that experts on construction design are required to have appropriate experience in evaluating construction designs of buildings which require mandatory evaluation. Furthermore, experts must be required to have no history of professional and ethics violations;

- The scope of competence of the National Construction Control Agency established after the Zolitūde tragedy must be expanded along with providing it with additional funding;

- Capacity of the municipal building authorities must be increased and their scope of competence expanded without adding excessively large number of new functions. Establishment of joint building authorities must be promoted, and municipal building authorities must be provided with methodological support;

- Liability and sanctions must be incorporated in the existing legislative framework for violating accessibility requirements at all stages of construction;

- A law on lobbying transparency must be developed and adopted to ensure transparency and level playing field, also a public register of lobbyists must be introduced, which would contribute to drafting higher quality legislative acts. The Corruption Prevention and Combating Bureau must be tasked with combating corruption also in the private sector. ID cards must be introduced for all construction specialists and workers, thus improving compliance with safety requirements and reducing the spread of undeclared labour in the construction sector;

- An analytical unit must be established at the Saeima, which would be responsible for ex ante and ex post assessment of the laws considered and/or adopted by the Saeima;

- Clear procedures and guidelines must be established for coordinating disaster management efforts between national and municipal institutions, setting a clear structure of subordination, and broadening the scope of responsibilities at the municipal level;

- It is necessary to optimise the number of municipal civil defence committees, thus reducing financial pressure and improving the municipalities' capacity to respond to disasters;

- The State Fire Fighting and Rescue Service is poorly equipped. It is necessary to urgently renovate and modernise several fire departments, as well as the specialised equipment. Likewise, it is necessary to keep records of specially trained personnel in order to efficiently assign them to rescue operations. Also the civil defence alarm system requires modernisation, i.e. introduction of the cell broadcasting system for distributing public announcements in cases of emergency;

- A system must be put in place that would enable reporting on identified infringements of rights and codes of conduct, which entails setting up effective mechanisms for legal protection of whistle-blowers. For this purpose the relevant public authorities must be tasked with setting up a system that complies with the principle on one-stop-shop, ensures confidentiality, stipulates procedures for examining reports and complaints, promotes public awareness about the available whistle-blowing opportunities, and provides appropriate legal protection and assistance, while guaranteeing appropriate response to each complaint. There is no need for a separate law to ensure protection of whistle-blowers;

- Clear guidelines for ensuring social assistance in cases of emergency must be developed. Coordination of social assistance must be ensured at the national level, thus providing for complete coverage of all those in need and preventing overlapping of functions and coverage. The Ministry of Health must be tasked with developing a national level plan for providing medical assistance to victims of accidents and disasters, providing for action-plans tailored to specific conditions and number of victims. Furthermore, a list of qualified crisis management specialists must be compiled. The Ministry of Justice must be tasked with drafting amendments to the relevant laws and regulations to achieve a sound balance between personal data protection requirements and the need to disseminate information in cases of emergency. In addition, there is a need for the Ministry of Welfare to define principles according to which, for instance the injured and the relatives of the deceased as a result of the Talsi tragedy, may apply for tax reliefs;

- Unless the society changes its understanding of morality, the generally accepted human values, and their impact on the material reality, we remain at risk of experiencing similar senseless tragedies caused by incompetence and dishonesty of the decision-makers in the construction or any other sector.

Having examined the State Police investigation, the Committee has concluded the following:

- At this stage of the criminal proceedings there are no grounds for accusing the State Police for delaying the investigation. The quality of the investigation will be assessed after the litigation is concluded.

According to the Section 13(2) of the Parliamentary Inquiry Committee Law we, the undersigned, hereby, confirm that this document is the final report of the Committee adopted on the Committee meeting of 27 October 2015 with eight votes for (R. Balodis, I. Rībena, I. Sudraba, K. Krēsliņš, K. Seržants, J. Vectirāns, M. Šics, A. Kaimiņš), two votes against (I. Dālderis, A. Loskutovs), and two members of the Committee abstaining (Z. Tretjaka, I. Zujevs).

R.Balodis, Chairman of the Committee

K. Krēsliņš, Secretary of the Committee

---

¹ Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.lpp.

² VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 5.lpp. Detalizētāku informāciju par glābšanas darbiem sk.: Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³ Ministru kabineta 11.12.2013. rīkojums Nr.612 "Par sabiedrisko komisiju 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai".

⁴ LTV: Zolitūdes izmeklēšanas komisijas pirmā vēstule - fondam " Ziedot.lv".

Pieejams: http://www.irir.lv/2013/12/17/ltv-zolitudes-izmeklesanas-komisijas-pirma-vestule-ziedot-lv.

⁵ Valdības paveiktais apkopots Pārresoru koordinācijas centra informatīvajā ziņojumā "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

⁶ Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces 11.11.2014. paziņojums par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.

⁷ Latvijas Republikas Satversme: pieņemta 15.02.1922. (spēkā no 07.11.1922.)// Likumu un Valdības Rīkojumu Krājums, 1922, 12.burtnīca, Nr.113; Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr.43.

⁸ Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums: pieņemts 08.05.2003. (spēkā no 01.06.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 22.05.2003., Nr.76.

⁹ Saeimas kārtības rullis: pieņemts 28.07.1994. (spēkā no 01.09.1994.)// Latvijas Vēstnesis, 18.08.1994., Nr.96.

¹⁰ Balodis R. Status of Parliamentary investigatory committees and their role in the state administration. Jurista Vārds, 12.05.2015.,Nr.19. http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_499_PIK%20raksts%20eng.pdf

¹¹ Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2011, 144.-148.lpp.

¹² Pēc Google Analytics statistikas datiem.

¹³ Savas mājaslapas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai un Ilgtspējīgas attīstības komisijai.

¹⁴ Kriminālprocesa likums: pieņemts 21.04.2005. (spēkā no 01.10.2005.)// Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005., Nr.74.

¹⁵ Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 01.12.2014. sēdes protokols, 2.lpp., ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 15.12.2014. sēdes protokols Nr.4, 3.lpp.

¹⁶ Sk.: Lasmanis J. Būvniecības uzraugiem instrumentu vietā publicitāte. Neatkarīgā Rīta Avīze, 08.09.2015. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_nra%2008.09.2015.pdf; Riga Tv 24 sižets par Komisijas izbraukuma sēdi. Pieejams: http://goo.gl/vXzMfa

¹⁷ Krimināllikums: pieņemts 17.06.1998. (spēkā no 01.04.1999.)// Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr.199/200

¹⁸ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp.; Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļiem, Valsts policijas 16.04.2015. preses relīze.

¹⁹ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina, kā arī valdības sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp., Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu," 19.-20.lpp.

²⁰ Valsts policijas priekšnieka I.Ķuža un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Valsts policijas 09.06.2015. vēstule Nr.20/2/618949, Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.-4.lpp.

²¹ Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 01.12.2014. sēdes protokols, 2.lpp., ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 15.12.2014. sēdes protokols Nr.4, 3.lpp.

²² Kapitāls. Kā Polijas varas iestādes rīkojās pēc Maxima traģēdijai līdzīgās 2006.gada janvāra traģēdijas Katovicē. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/VCWrCe.

²³ Kodis. M Speciāli no Polijas: Pēc izstāžu zāles sabrukšanas jau astoņus gadus turpinās tiesvedība. 01.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/vo7WoD.

²⁴ Turpat.

²⁵ Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr.20, 4.lpp.

²⁶ Kapitāls. Kā Polijas varas iestādes rīkojās pēc Maxima traģēdijai līdzīgās 2006.gada janvāra traģēdijas Katovicē. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/VCWrCe.

²⁷ Turpat.

²⁸ Turpat.

²⁹ Turpat.

³⁰ Kasjauns.lv. Polijas ģenerālprokurors: "Latviešiem Zolitūde ir tas pats, kas mums Smoļenskas traģēdija.". 02.01.2014. Pieejams: http://goo.gl/RQzoGs.

³¹ Die Welt. Falscher Leim verursachte Einschturz. 20.07.06. http://goo.gl/prcCMd.

³² Wedemeyer G. Wer hat Schuld am Tod meiner Mutter? Stern.de, 28.01.2008. http://goo.gl/kUWWB4.

³³ Gunkel C. Und wo sind die Mitschuldigen? Frankfurter Allgemeine, 18.11.2008. http://goo.gl/jAUfn1.

³⁴ Sueddeutsche Zeitung. Freispruch für den "Statikpapst". 27.10.2011. http://goo.gl/bsqFwu.

³⁵ Stübinger S. Neuer Freispruch im Fall Bad Reichenhall 2:1 für Traunstein gegen Karlsruhe. Legal Tribune Online, 27.10.2011. http://goo.gl/UdpMaI.

³⁶ Bélanger, P. Report of the Elliot Lake Commission of Inquiry, Executive Summary. October 2014, p. 3 http://www.attorneygeneral.jus.gov.on.ca/inquiries/elliotlake/report/ES/ELI_ES_E.pdf.

³⁷ Ibid.

³⁸ Eliotleikas izmeklēšanas komisijas ziņojums divās daļās un ziņojuma kopsavilkums pieejams: http://www.attorneygeneral.jus.gov.on.ca/inquiries/elliotlake/report/index.html.

³⁹ The Canadian Press. Robert Wood, Elliot Lake mall inspector, charged with criminal negligence. 31.01.2014. http://goo.gl/o8l7RB.

⁴⁰ Sk.: Galaziņojuma 1.4.1.punktu.

⁴¹ Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr.20, 5.lpp.

⁴² Valsts pārvaldes iekārtas likums: pieņemts 06.06.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 21.06.2002., Nr.94.

⁴³ Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 01.07.2010. spriedums lietā Nr.SKA - 107/2010.

⁴⁴ Rīgas domes 01.03.2011. saistošie noteikumi Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" (spēkā no 05.03.2011.).

⁴⁵ Bramanis J. Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā. Promocijas darbs. 2013.

⁴⁶ Turpat.

⁴⁷ Būvniecības likums: pieņemts 10.08.1995. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 30.08.1995., Nr.131.

⁴⁸ Latvijas Valsts arhīva informācija.

⁴⁹ Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 12.06.2009. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 26.06.2009., Nr.97.

⁵⁰ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 19.04.2012. spriedums lietā Nr. 49382/06 Gorgiev v former Yugoslav Republic of Macedonia, 43.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 30.11.2004 spriedums lietā Nr. 48939/99 Oneryildiz v. Turkey, 89.punkts.

⁵¹ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes, Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekļa un Valsts būvinspekcijas vadītāja L.Jākobsona, Būvniecības biroja vadītāja P.Druķa paustie vērtējumi par Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Sk.: Veģe I. Būvinspekcijas vadītājs: pamatā veicām fiziskas pārbaudes. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 11.12.2013. Pieejams: http://goo.gl/lSmmHn, Kalaus M. Būvinženieru savienības vadītājs: Likvidējot būvinspekciju, likvidēta būvprojektu valsts ekspertīze. Nozare.lv, 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/olK0jl Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

⁵² Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13.

⁵³ Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.-6.lpp., Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 5.lpp., Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 5.lpp.

⁵⁴ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 1.-3.lpp.

⁵⁵ Pieejams: http://goo.gl/zJVU4b.

⁵⁶ V.Dombrovska 12.03.2015. vēstule par atbildēm uz Komisijas 16.02.2015. vēstulē Nr.233.9/18-27-12/15 uzdotajiem jautājumiem, 1.lpp. Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 3.-4.lpp.

⁵⁷ Būvniecības nozares attīstības pamatnostādņu 2009.-2013.gadam projekts (informatīvā daļa), 16.lpp.

⁵⁸ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 2.lpp. Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojekta (VSS-1706) "Grozījumi Būvniecības likumā" anotācijas I sadaļas "Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" 3.punkts, III sadaļas "Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.punkts.

⁵⁹ V.Dombrovska 12.03.2015. vēstule par atbildēm uz Komisijas 16.02.2015. vēstulē Nr.233.9/18-27-12/15 uzdotajiem jautājumiem, vēstules 2.pielikums. Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 3.-4.lpp.

⁶⁰ Balodis R., Pleps J. Financial Crisis and the Constitution in Latvia. Grām. Constitution in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis (Ed. Xenophon Contiades). Centre for European Constitutional Law. Greece, ASHGATE 2013. p.115.-140.

⁶¹ Saeimas likumprojektu datubāze. Pieejams: http://goo.gl/gokxIF (Nr.1319/Lp9).

⁶²12.06.2009. pieņemtā likuma "Grozījumi Būvniecības likumā" likumprojekta anotācijas I sadaļas "Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" 2.punkts.

⁶³ Turpat, III sadaļas "Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem" 6.punkts.

⁶⁴ Ekonomikas ministrijas 08.01.2015. vēstule Nr.1-1-150 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr. 233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 2.lpp. Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 3.lpp., Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 12.06.2009. (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 26.06.2009., Nr.97., anotācija.

⁶⁵ Latvijas Republikas 11.Saeimas Pieprasījumu komisijas sarakste pamatdarbības jautājumos [(2012.gada janvāris-decembris). 07.08.2012. Ministru kabineta atbildes vēstule Nr.18/TA-1471 uz Pieprasījumu komisijas vēstuli Nr.9/11-2-n/45-11/12.] Pieejama: Saeimas arhīvā.

⁶⁶ Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 5.lpp., Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.lpp.

⁶⁷ 11. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas, Latvijas Universitātes profesores dr. iur. I. Čepānes un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A. Salmiņa sniegtais viedoklis par galaziņojuma projekta secinājumiem. Sk.: Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr. 20, 6.lpp., I. Čepānes 29.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, 3. lpp.

⁶⁸ Ministru kabineta 29.05.2009. rīkojums Nr.352 "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju".

⁶⁹ Bramanis J. Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā. Promocijas darbs. 2013. Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 5.lpp.

⁷⁰ Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", 143.-144.punkts.

⁷¹ Valsts kontroles padomes 15.12.2010. sēdes protokols Nr. 69, 9.lpp.

⁷² Valsts kontroles 26.11.2010. revīzijas ziņojums Nr.5.1-2-7/2010 "Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas", 14.punkts.

⁷³ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes sniegtā informācija. Sk.: Kalaus M. Būvinženieru savienības vadītājs: Likvidējot būvinspekciju, likvidēta būvprojektu valsts ekspertīze. Nozare.lv, 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/olK0jl.

⁷⁴ Ministru kabineta 01.04.1997 noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (zaudējis spēku)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.1997., Nr.88.

⁷⁵ Šādu viedokli ir pauduši Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācija centra Prezidija priekšsēdētājs V.Birkavs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Spiridonovs. Sk.: Komisijas 12.01.2015. sēdes protokols Nr.5, 3.lpp.; Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 5.lpp.

⁷⁶ Ministru kabineta 26.05.2009. sēdes protokols Nr.33. Pieejams: http://likumi.lv//ta/id/192627?&search=on

⁷⁷ Ministru kabineta 26.05.2009. sēdes audioieraksts, 2:49:00 - 03:03:00.

⁷⁸ Latvijas Pašvaldību savienības 03.09.2015. vēstule Nr. 0820152693/A1815,2.-3.lpp.

⁷⁹ Saeimas likumprojektu datubāze. Pieejams: http://goo.gl/gokxIF (Nr.1319/Lp9).

⁸⁰ Latvijas Republikas 9.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu protokoli ar tiem pievienotajiem materiāliem (Nr.241-267), 2.sējums, 2009.gada 1.aprīlis-12.jūnijs. Latvijas Republikas 9.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu protokoli ar tiem pievienotajiem materiāliem (Nr.66-70), 13.sējums, 2009.gada 2.-4.jūnijs. Pieejami: Saeimas arhīvā.

⁸¹ Balsošanas rezultāti. Pieejami: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/090612/Balsoj/075.htm.

⁸² Remark: as regards the dissolution of the State Construction Inspection Office, the State Audit Office has noted: "In taking the decision to reorganise the State Construction Inspection Office, the impact that the planned reorganisation would have on the control over the construction process was not considered. The audit found deficiencies in legislation and the actions of the responsible authorities, which affected consumer safety." Paragraph 12 of Audit Report No. 5.1-2-7/2010 "Supervision and Control of Construction after Reorganisation of the State Construction Inspection Office" of 26 November 2010 of the State Audit Office of the Republic of Latvia.

⁸³ E. Levita 24.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

⁸⁴ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (12.03.2009.-02.11.2010.), 7.5.1.punkts.

⁸⁵ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (03.11.2010.-25.10.2011.). 11.32., 11.33.punkts.

⁸⁶ Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (25.10.2011.-22.01.2014.).

⁸⁷ Eiropas Savienības tiesas tiesneša E. Levita, valsts kontrolieres padomnieka juridiskajos jautājumos E. Pastara, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka J. Plepa, Latvijas Universitātes asoc. profesora D. Auera, 12. Saeimas priekšsēdētājas biedres I. Lībiņas - Egneres paustie viedokļi. Sk.: E. Levita 24.08.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai; Komisijas 24.08.2015. sēdes protokols Nr. 20, 5.-6.lpp.; Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" intervija ar J. Plepu; Auers D. Parlamentārās izpētes kapacitātes salīdzinājums Baltijas jūras reģionā. Grām.: Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai. Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2015, 159.lpp. Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests. Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr.41, 12.-21.lpp.

⁸⁸ Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 13.12.2012. (spēkā no 01.04.2013)// Latvijas Vēstnesis, 27.12.2012., Nr.202

⁸⁹ Trešā lasījuma balsošanas rezultāti.

⁹⁰ Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras 20.09.2015. vēstule.

⁹¹ Grozījumi Krimināllikumā: pieņemts 25.09.2014. (spēkā no 29.10.2014)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204

⁹² Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (12.03.2009.-02.11.2010.).

⁹³ Ministru kabineta 12.04.2011. sēdes protokols Nr.24. Pieejams: http://likumi.lv//ta/id/228801?&search=on.

⁹⁴ Būvniecības likums: pieņemts 09.07.2013. (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 30.07.2013., Nr.146.

⁹⁵ Bijušā ekonomikas ministra D. Pavļuta un bijušā ministrijas valsts sekretāra J. Pūces sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr. 10, 4;6.lpp.

⁹⁶ Priekšlikumu tabula likumprojektam "Būvniecības likums" uz otro lasījumu (Priekšlikums nr. 50).

⁹⁷ Turpat, (Priekšlikums nr. 79.-80.).

⁹⁸ Latvijas Republikas 11. Saeimas ziemas sesijas 2013. gada 14. marta sēdes (11.sēde) stenogramma.

⁹⁹ Bijušā ekonomikas ministra D. Pavļuta, 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Vj.Dombrovska, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores I. Ošas sniegtā informācija Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10., 4.lpp.; Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr. 6, 5.-6. lpp.

¹⁰⁰ Grozījumi Būvniecības likumā: pieņemts 24.04.2014. (spēkā no 01.05.2014.)// Latvijas Vēstnesis 30.04.2014., Nr.84.

¹⁰¹ Būvniecības birojs savu darbu uzsāka 01.10.2014. līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.

¹⁰² Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 26.09.2014., Nr.191.

¹⁰³ Būvniecības tiesību eksperta J.Bramaņa 25 Latvijas pašvaldību sniegto atbilžu analīze. Sk.: J.Bramaņa 01.06.2015. vēstule.

¹⁰⁴ Remark. Section 19.6 of the Construction Law stipulates: "A construction supervisor shall be responsible for supervision of the whole construction work at large and control of every stage specified in the plan of construction supervision at the construction site within the time periods provided for in the relevant plan, as well as for conformity of the structure or its part, during construction of which the building supervisor carried out his or her duties, with the building design and the requirements of the commissioning party, this Law and other laws and regulations." Construction supervisors are not employed by public institutions, they are contracted by the commissioning party.

¹⁰⁵ Uz būvinspektoru trūkumu esošo funkciju ietvaros ir norādījusi Rīgas dome, Tukuma novada būvvalde, Olaines novada būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 5.lpp., Tukuma nov. būvvaldes 17.04.2015. vēstule Nr.6-2/1721/1603, Olaines nov. būvvaldes 15.04.2015. vēstule Nr.7.3./1574.

¹⁰⁶ Uz to, ka būvprojekta pārbaude būtu ļoti laikietilpīga, ir norādījusi Rīgas dome, Rēzeknes novada būvvalde, Tukuma novada būvvalde, Liepājas pilsētas būvvalde, Ikšķiles novada būvvalde, Ķekavas novada būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 5.lpp., Rēzeknes nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.1.7.1.46., Tukuma nov. būvvaldes 17.04.2015. vēstule Nr.6-2/1721/1603., Liepājas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.24643/2.2.1./322860, Ikšķiles nov. būvvaldes 18.04.2015. vēstule Nr.6-20/80, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr. BŪV/4-12.1/15/66 .

¹⁰⁷ Drošas būvniecības kontekstā būvniecības procesā iesaistīto atbildību un kompetenci ir uzsvērusi Rēzeknes novada būvvalde, Jelgavas pilsētas būvvalde, Liepājas pilsētas būvvalde, Ķekavas novada būvvalde, Gulbenes novada būvvalde. Sk.: Rēzeknes nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.1.7.1.46 , Jelgavas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.26/4-3, Liepājas pils. būvvaldes 18.02.2015. vēstule Nr.324643/2.2.1./322860, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.BŪV/4-12.1/15/66, Gulbenes nov. būvvaldes 15.04.2015.vēstule Nr.BV 2.11./15/23.

¹⁰⁸ Uz atšķirīgu normatīvo aktu piemērošanu dažādās pašvaldībās ir norādījusi Cēsu novada būvvalde, Ķekavas novada būvvalde, Ikšķiles novada būvvalde, Gulbenes novada būvvalde. Sk.: Cēsu nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.4/1368, Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr.BŪV/4-12.1/15/66, Ikšķiles nov. būvvaldes 18.04.2015. vēstule Nr.6-20/80, Gulbenes nov. būvvaldes 15.04.2015. vēstule Nr.BV 2.11./15/23.

¹⁰⁹ Riekstiņa M. Visvairāk sūdzas par vietējās varas lēmumiem. Diena, 04.08.2015. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/534_Diena%2004082015.pdf.

¹¹⁰ Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikums palielināt metodiskās palīdzības apjomu pašvaldību būvvaldēm un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinums par šo priekšlikumu. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138.

¹¹¹ Ekonomikas ministrijas 18.06.2015. vēstule Nr.412-1-5018.

¹¹² Izsniegto būvatļauju skaits administratīvo teritoriju būvvaldēs: Viļakas nov. - 25, Tērvetes nov. - 19, Sējas nov. - 15, Rugāju nov. - 7, Rucavas nov. - 28, Mālpils nov. - 19, Līgatnes nov. - 21, Kandavas nov. - 24, Jaunpils nov. - 11, Ērgļu nov. - 14, Dundagas nov. - 24, Alsungas nov. - 11, Alojas nov. - 21, Aizkraukles nov. - 30. Sk.: Ekonomikas ministrijas 18.06.2015. vēstule Nr.412-1-5018.

¹¹³ Uz to ir norādījis Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks A.Salmiņš un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A.Lešinska. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 10.lpp., Komisijas 27.04.2015. sēdes protokols Nr.17, 9.lpp.

¹¹⁴ Remark. Apart from the aforementioned, the Construction Office performs the following functions: 1) provides methodological assistance within its area of expertise; 2) informs certification institutions about violations committed by construction specialists; 3) organises expert examinations in construction in cases stipulated by the Construction Law; 4) organises cooperation between the supervising authorities and NGOs in the construction sector; 5) examines submissions about major violations of legislative requirements in construction; 6) maintains the Construction Information System; 7) will perform certification of construction experts as of 01.01.2016. See Section 6¹ and Section 6.7 of the Construction Law.

¹¹⁵ Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 27.04.2015. vēstule Nr.2015/AL-008.

¹¹⁶ Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 27.04.2015. vēstule Nr.2015/AL-008.; Būvniecības biroja 09.09.2015. vēstule Nr. 10-2.1-15/70

¹¹⁷ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem,19.-21.lpp.

¹¹⁸ Būvniecības biroja 09.04.2015. vēstule Nr.1-1/139, Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

¹¹⁹ Jau 30.08.2002. Ministru kabineta apstiprinātajā Būvniecības nacionālajā programmā tika uzsvērta nepieciešamība izveidot Būvniecības informācijas sistēmu. Sk.: Ministru kabineta 30.08.2002. rīkojums Nr.478 "Par būvniecības nacionālo programmu", 4.1.6.-4.1.7.punkts. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=65990u .

¹²⁰ Būvniecības informācijas sistēmas mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: https://goo.gl/GY5rdd .

¹²¹ Tie ir Būvkomersantu reģistrs, Būvspeciālistu reģistrs, Būvinspektoru reģistrs un Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs.

¹²² Būs pieejams Neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrs un Ēku energosertifikātu reģistrs.

¹²³ Tiks nodrošināti šādi e-pakalpojumi: būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana un būves nodošana ekspluatācijā, kā arī elektroniskas pieteikšanās formas reģistros.

¹²⁴ Noteikumu projekta "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://goo.gl/fhC6Wx .

¹²⁵ Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā un Ekonomikas ministrijas atzinums par tiem. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6097.

¹²⁶ Remark. The General Construction Provisions deal with issues that apply to the construction process regardless of the type of building, while the special construction provisions apply to specific types of buildings, for example, railroad buildings or hydro-technical buildings at ports. Construction standards establish technical requirements for buildings and elements thereof, as well as accessibility requirements. See Section 5 of the Construction Law.

¹²⁷ Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 2.punktu līdz aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 01.07.2015. spēkā ir uz iepriekšējā Būvniecības likuma pamata izdotie būvnormatīvi.

¹²⁸ Komisijas 16.03.2015. sēdes protokols Nr.13, 9.lpp., Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp.

¹²⁹ Latvijas Arhitektu savienības 16.02.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, J. Bramaņa 01.06.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp., Lešinska A. Par politikas veidošanu būvniecības nozarē. Pieejams: http://providus.lv/article/par-politikas-veidosanu-buvniecibas-nozare.

¹³⁰ Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 01.07.2015. atzinums par disciplinārpārkāpumu konstatēšanu lietā, Nr.1-19-1274, "EXPO Milano 2015". Sk.: Ekonomikas ministrijas 09.07.2015. vēstule Nr. 1-1-5797

¹³¹ Negatīvus vērtējumus par jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem ir pauduši Latvijas Arhitektu savienība, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs, prof. I. Čepāne, PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A. Lešinska, būvniecības tiesību eksperts J. Bramanis, Ķekavas un Ventspils būvvaldes u.c. Sk.: Latvijas Arhitektu savienības 16.02.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, J. Bramaņa 01.06.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai, Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 8.lpp., Lešinska A. Par politikas veidošanu būvniecības nozarē.Pieejams: http://providus.lv/article/par-politikas-veidosanu-buvniecibas-nozare Ķekavas nov. būvvaldes 16.04.2015. vēstule Nr. BŪV/4-12.1/15/66., Ventspils pils. būvvaldes 23.03.2015. vēstule Nr. 9-11/167. Čepāne I. Jaunā Būvniecības likuma kroplības. Jurista Vārds, 08.04.2014., Nr.14., Kesnere R. Nozare ar jauno regulējumu nav apmierināta. Diena, 22.10.2015.

¹³² Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi"". Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40350435 .

¹³³ Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"". Pieejams: https://goo.gl/j0brvl.

¹³⁴ Latvijas Būvniecības padomes 27.04.2015. sēdes protokols Nr.6.

¹³⁵ Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītājas I.Ošas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 19.01.2015. sēdes protokols Nr.6, 7.lpp.

¹³⁶ Plāna projekts. Sk.: http://goo.gl/9Fyb9Q.

¹³⁷ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E. Rožulapas sniegtā informācija Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr. 10, 8.lpp.

¹³⁸ Kozlovska A. Ja Priedaines ielas dzīvojamās ēkas īpašnieki piekritīs zemes maiņai, tiem ēka būs jānojauc.

LETA, 05.06.2015. Pieejams: http://goo.gl/bgEWYA.

¹³⁹ Priekšlikumu iesniedza Rīgas pilsētas būvvalde, norādot, ka šādu lēmumu pašvaldība varētu pieņemt, pirms tam rīkojot publisko apspriešanu (konsultatīvos nolūkos, bet ne kā publisko apspriešanu par būvniecības ieceri). Sk.: Rīgas pils. būvvaldes 01.06.2015. vēstule Nr.BV-15-7423-nd.

¹⁴⁰ Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.punkts.

¹⁴¹ Priekšlikumu iesniedza viens no vadošajiem būvniecības jomas uzņēmumiem AS LNK industries, norādot, ka eksperta aprēķini ir obligāti pievienojami eksperta atzinumam un būvprojektam. Sk.: AS LNK industries 18.02.2015. vēstule Nr.37/02-2015.

¹⁴² Priekšlikumu iesniedza Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Būvniecības birojs un Ekonomikas ministrija aicina to atbalstīt. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6098.

¹⁴³ Priekšlikumu iesniedza Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Rīgas Tehniskā universitāte, Būvniecības birojs, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un Ekonomikas ministrija aicina to atbalstīt. Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Rīgas Tehniskās universitātes 04.06.2015. vēstule Nr.0400-2.2.1/57, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380, Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr.1-1-6098.

¹⁴⁴ Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi"176.punkts (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 01.10.2014., Nr.194.

¹⁴⁵ Priekšlikumu iesniedza neatkarīgi viena no otras Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs un Latvijas Zvērinātu advokātu padome, bet Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un Būvniecības birojs aicina to atbalstīt Sk.: Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 27.02.2015. vēstule Nr.1-31-630, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 06.07.2015. vēstule Nr.2020/V10-138, Būvniecības biroja 30.06.2015. vēstule Nr.1-1/380.

¹⁴⁶ Uz publiskas ēkas jēdziena neskaidrību norāda Būvniecības biroja vadītājs P.Druķis, Ogres novada būvvalde, Latvijas Pašvaldību savienība. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 11.lpp., Valtmane E. LPS norāda uz nepilnībām sabiedrisko ēku uzskaitē. LETA, 03.02.2015. Pieejams: http://goo.gl/YtxEa1, Ogres nov. būvvaldes 14.04.2015. vēstule Nr.1-10.1/82.

¹⁴⁷ Būvniecības biroja vadītāja P.Druķa sniegtā informācija. Sk.: Būvniecības biroja 09.04.2015. vēstule Nr.1-1/139. Dzedulis Z. Valsts sāk uzraudzīt būvniecību. Latvijas Avīze, 01.07.2015. Pieejams: http://goo.gl/4VRSVC.

¹⁴⁸ Uz to, ka ekspluatācijas uzraudzības funkcijas izpilde prasa pārāk lielus resursus un līdz ar to funkcija tiek izpildīta, atbildot tikai uz sūdzībām, norādījusi Liepājas pilsētas būvvalde. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 6.lpp.

¹⁴⁹ Sk. Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr. 8, 5.lpp.

¹⁵⁰ Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 02.09.2014., Nr.172.

¹⁵¹ 9.4.10. - 9.4.17. punktā minētos priekšlikumus iesniedza Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs. Sk.: Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01.

¹⁵² Civillikums: pieņemts 28.01.1937.( spēkā no 01.01.1938.; atjaunots spēkā ar 14.01.1992 likumu)// Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, Nr. 4/5

¹⁵³ Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Grišina sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 3.lpp.

¹⁵⁴ RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktora L.Pakrastiņa, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja U.Baloža un Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 8.lpp.; Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr.8, 9.lpp.; Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-6.lpp

¹⁵⁵ Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumi Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 05.04.2001.)// Latvijas Vēstnesis, 04.04.2001., Nr.54;

Ministru kabineta 26.08.2014. noteikumi Nr.512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (spēkā no 12.09.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.09.2014., Nr.179.

¹⁵⁶ Uz humanitāro un sociālo zinātņu priekšmetu īpatsvara samazināšanas nepieciešamību ir norādījusi RTU programmas "Būvniecība" metodiskā komisija (asoc. prof., Dr. sc. ing. M.Vilnītis, M. sc. D.Brence, prof., Dr. sc. ing. A.Korjakins, prof., Dr. sc. ing. A.Čate, asoc. prof., Dr. sc. ing. K.Bondars, prof., Dr. sc. ing. L.Pakrastiņš, prof., Dr. sc. ing. M.Dobelis, doc., Dr. sc. ing. L.Gaile, R.Kalderauskis), Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja E.Rožulapa. Sk.: RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule; Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 9.lpp.

¹⁵⁷ Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-5.lpp.; RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule.

¹⁵⁸ Turpat.

¹⁵⁹ RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktora L.Pakrastiņa prezentācija "Par izglītību un profesionālo kompetenci būvniecības procesā iesaistītajam personālam", RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 4.-5.lpp.; RTU programmas "Būvniecība" metodiskās komisijas 12.12.2014. vēstule.

¹⁶⁰ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga: izdevniecība "AVOTS", 2005 (šķirklis - sertifikācija).

¹⁶¹ Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmo daļu par deleģēšanas līguma slēgšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas līgumu slēdzošā iestāde, bet par līgumiem, kas tiek slēgti uz ilgāku laiku, lemj Ministru kabinets.

¹⁶² Ekonomikas ministrija deleģēšanas līgumus ar minētajām organizācijām saskaņā ar Ministru kabineta 14.04.2015. rīkojumiem Nr.181,182,183,184,185,186 un 31.07.2015. rīkojumiem Nr.419, 420 ir noslēgusi uz nākamajiem pieciem gadiem, kas ir iespējamais maksimālais termiņš.

¹⁶³ Uz minētajiem trūkumiem (10.4.1. un 10.4.2. punkts) norāda Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs M.Straume un Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja E.Rožulapa. Sk.: Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols Nr.8, 10.lpp.; Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 11.lpp.; Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 10.lpp.

¹⁶⁴ Uz būvekspertīžu zemo kvalitāti ir norādījuši Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu pārstāvji. Sk.: Komisijas 26.01.2015. sēdes protokols Nr.7, 6.lpp.

¹⁶⁵ Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumi Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (spēkā no 15.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 14.10.2014., Nr.203.

¹⁶⁶ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.-11.lpp.

¹⁶⁷ Ekonomikas ministrijas rakstiski sniegtajās atbildēs ietvertais uzlabojumu uzskaitījums, salīdzinot spēku zaudējušo regulējumu ar spēkā esošo. Sk.: Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr. 1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr. 233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 21.-23.lpp.

¹⁶⁸ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.-11.lpp.

¹⁶⁹ Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.punkts.

¹⁷⁰ Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas prezentācija "Arhitektu un būvinženieru prakses regulējums". Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 11.lpp.

¹⁷¹ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 02.03.2015. sēdes protokols Nr.11, 9.lpp.

¹⁷² Z.Mače. Maxima lietas pirmais izrāviens. Žurnāls "Ir", 22.01.2015., 21.lpp. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/IR_22012015.pdf.

¹⁷³ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr. 1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.-17.lpp.

¹⁷⁴ Būvniecības likuma 1.pantā ietvertā jēdziena "būvizstrādājums" legāldefinīcija.

Remark. Based on applicable standards and necessary documents proving compliance, construction products can be divided into three groups: 1) construction products subject to Regulation No. 305/2011 of 9 March 2011 of the European Parliament and of the Council (Regulation No. 305/2011 applies to construction products that are subjected to harmonised technical specifications, i.e., harmonised standards or European Assessment Documents); 2) construction products subjected to Latvian national standards; 3) all other construction products. For further information see http://www.ptac.gov.lv/lv/content/informacija-profesionalim.

¹⁷⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 09.03.2011. regula Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes direktīvu 89/106/EEK.

¹⁷⁶ Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" (spēkā no 01.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 27.03.2014., Nr.62.

¹⁷⁷ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr. 1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.-19.lpp.

¹⁷⁸ PTAC 2011.gadā pārbaudīja 354 būvizstrādājumu modeļus, 240 modeļiem konstatēja neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC, 2012.gadā pārbaudot 27 siltumizloācijas modeļus, 15 gadījumos konstatēja neatbilstības normatīvajiem aktiem. Pārbaudot logus un gājēju zonas ārdurvis, 42 procentos gadījumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Sk.: PTAC 2011.gada pārskats, 32.lpp., PTAC 2012.gada pārskats, 38.-39.lpp. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/sites/default/files/docs/publiskais_parskats_2012.pdf.

¹⁷⁹ Dzedulis Z. Ieved sliktus būvmateriālus. Latvijas Avīze, 29.02.2012. Pieejams: http://www.la.lv/ieved-sliktus-buvmaterialus%E2%80%A9/.

¹⁸⁰ PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸¹ Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par PTAC priekšlikumiem. Sk.: Ekonomikas ministrijas 22.07.2015. vēstule Nr. 1-1-6097., Latvijas Pašvaldību savienības 31.07.2015. vēstule Nr. 0720152471/A1683.

¹⁸² Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss: pieņemts 07.12.1984. (spēkā no 01.07.1985.)// Ziņotājs, 20.12.1984., Nr.51.

¹⁸³ PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸⁴ Turpat.

¹⁸⁵ Ekonomikas ministrijas 15.01.2015. vēstule Nr.1-1-428 par atbildēm uz Komisijas 29.12.2014. vēstulē Nr.233.9/18-14-12/14 uzdotajiem jautājumiem, 16.lpp.

¹⁸⁶ PTAC darbības stratēģija 2014.-2016.gadam, 24.lpp. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/ptac-strategija.

¹⁸⁷ PTAC priekšlikumi būvizstrādājumu tirgus jomā. Sk.: PTAC 01.07.2015. vēstule Nr.4.2.-5/477.

¹⁸⁸ Mače Z. Maxima lietas pirmais izrāviens. Žurnāls "Ir", 2014.gada 20.-26.novembris, Nr.47, 21.-22.lpp. Pieejams: http://www.saeima.lv/zolitude/publikacijas/IR_22012015.pdf.

¹⁸⁹ Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: http://www.iub.gov.lv/lv/mekletiepirkumus.

¹⁹⁰ Publisko iepirkumu likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.05.2006.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.65.

¹⁹¹ Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums: pieņemts 25.08.2010. (spēkā no 04.09.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 03.09.2010., Nr.140.

¹⁹² Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums: pieņemts 13.10.2011. (spēkā no 16.11.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 02.11.2011., Nr.173.

¹⁹³ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES (26.02.2014.) par publisko iepirkumu. Pieejams: http://goo.gl/jd0FCu; Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/25/ES (26.02.2014.) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Pieejams: http://goo.gl/JkFbFt; Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/23/ES (26.02.2014.) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pieejams: http://goo.gl/B6XRSw.

¹⁹⁴ Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija. Pieejams: http://www.iub.gov.lv/node/57.

¹⁹⁵ Pārresoru koordinācijas centra vadītāja P.Vilka sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12., 6.lpp.

¹⁹⁶ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

¹⁹⁷ Publisko iepirkumu likums kopš tā pieņemšanas 2006.gadā ir grozīts 12 reižu.

¹⁹⁸ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

¹⁹⁹ Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: pieņemts 02.10.2014. (spēkā no 16.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 15.10.2014., Nr.204.

²⁰⁰ Raudzeps R, Repšs A. Jauni grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Sorainen: Oktobris, 2014. Pieejams: http://www.sorainen.com/UserFiles/File/Publications/lv.HTML.

²⁰¹ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 2.lpp.

²⁰² Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 9.lpp.

²⁰³ Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A.Salmiņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 6.lpp.

²⁰⁴ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētāja V.Birkava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²⁰⁵ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 9.lpp.

²⁰⁶ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01, 5.lpp.; Kriviņš A. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Rīga: "Izdevniecība Drukātava", 2015, 44.lpp.

²⁰⁷ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.-2.lpp.

²⁰⁸ Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izpilddirektora Z.Brunava sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 7.lpp.

²⁰⁹ Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685.

²¹⁰ Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja M.Straumes paustais viedoklis. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²¹¹Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 13.lpp.

²¹² Publisko tiesību institūta direktora A.Dravnieka sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 7.lpp.

²¹³ Turpat, 10.lpp.

²¹⁴ Latvijas Būvnieku asociācijas prezidenta N.Grinberga sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²¹⁵ Publisko iepirkumu likuma 39.² panta pirmā daļa.

²¹⁶ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 13.lpp.

²¹⁷ Turpat.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-465/11 Forposta SA pret Poczta Polska SA, kurā noteikts, ka par pretendenta izslēgšanas pamatu var būt tikai iepriekš izbeigts līgums ar konkrēto pasūtītāju, kurš nav pildījis savas līgumsaistības.

²¹⁸ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 14.lpp.

²¹⁹ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.lpp.

²²⁰ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp "gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 15.lpp.

²²¹ Turpat.

²²² Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājas E.Rožulapas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 4.lpp.

²²³ Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tehnisko problēmu jautājumos A.Salmiņa sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 09.03.2015. sēdes protokols Nr.12, 6.lpp.

²²⁴ Latvijas Pašvaldību savienības 21.04.2015. vēstule Nr.0420151227/A789, 1.lpp.

²²⁵ Gailīte D., Litvins G. Publiskais iepirkums Latvijā: starp " gandrīz labi" un "ļoti labi". Lietpratēju diskusija žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Jurista Vārds, 30.06.2015., Nr.25, 8.-9.lpp.; Kriviņš A. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā. Rīga: "Izdevniecība Drukātava", 2015, 295.lpp.

²²⁶ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01.

²²⁷ Putniņš T., Sauka A. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2014. (SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs.) Pieejams: http://www.sseriga.edu/files/content/sseriga_enu_ekonomikas_indekss_2009_2014.pdf.

²²⁸ Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra 09.02.2015. vēstule Nr.BKC 12/01.

²²⁹ Ārvalstu prakse par identifikācijas kartēm būvniecības nozarē apkopota ziņojumā Social identity cards in the European construction industry, kurš tika sagatavots Eiropas būvniecības nozares sociālo partneru veiktā projekta ietvaros. Pieejams: http://www.fiec.eu/en/cust/documentview.aspx?UID=c6c28629-f220-4072-ac77-c5fe4cecef91

²³⁰ Turpat.

²³¹ Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumi Nr.331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" (spēkā no 01.07.2015.)// Latvijas Vēstnesis, 30.06.2015., Nr.125.

²³² Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" 18.05.2015. vēstule, 1.lpp.

²³³ Turpat.

²³⁴ Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītāja I.Baloža sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 27.04.2015. sēdes protokols Nr.17, 8.lpp.

²³⁵ Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" 18.05.2015. vēstule, 2.lpp.

²³⁶ Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28, 10.9.6.punkts.

²³⁷ Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (spēkā no 12.02.2009.)// Latvijas Vēstnesis, 11.02.2009., Nr.23, 3.2.punkts, 4.punkts.

²³⁸ Uz to, ka jaunā Būvniecības likuma izstrādes laikā ir bijusi lobiju ietekme, norāda Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece, būvniecības jomas eksperte A.Lešinska, bijušais (19.01.2010.-27.11.2013.) Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs J.Pūce, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra Prezidija priekšsēdētājs V.Birkavs, 11.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne, bijušais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks E.Pastars. Arī pašreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs R.Naudiņš norādījis, ka būvnieku spiediens uz Saeimas deputātiem un ministrijām ir liels. Sk.: Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 5., 10.lpp., V.Birkava 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena." Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO; I.Čepānes 03.12.2013. sniegtā informācija Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Pieejams: http://goo.gl/78uX9d; Komisijas 15.12.2015. sēdes stenogramma, 33.lpp.

²³⁹ Komisijas 16.02.2015. sēdes protokols Nr.10, 6.-7.lpp.

²⁴⁰ Lobēšanas atklātības likumprojekts. 2014.gada 13.janvāra redakcija. Pieejams: http://goo.gl/9VLuUI un http://goo.gl/ljtQRg.

²⁴¹ Kalniņš V. Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju. - Rīga, 2005. Pieejams: http://goo.gl/EwLX8W.

²⁴² Ķirsons M. Lobisma jomā spiež uz deputātu godaprātu. Dienas Bizness, 06.07.2015., 7.lpp.

²⁴³ KNAB 10.09.2015. vēstule Izmeklēšanas komisijai.

²⁴⁴ Komisijas priekšsēdētāja R.Baloža 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena". Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO.

²⁴⁵ Sabiedrības par atklātību "Delna" direktora G.Jankova 09.07.2015. sniegtā informācija Latvijas Radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena". Pieejams: http://goo.gl/PGUxgO.

²⁴⁶ Ķirsons M. Lobisma jomā spiež uz deputātu godaprātu. Dienas Bizness, 06.07.2015., 7.lpp.

²⁴⁷ Korupcijas novēršanas un apkarošanas speciālistes J. Strīķes, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktora G. Jankova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 21.09.2015. sēdes protokols Nr. 24, 5.-6.lpp.

²⁴⁸ Turpat.

²⁴⁹ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums: pieņemts 18.04.2002. (spēkā no 01.05.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 30.04.2002., Nr.65

²⁵⁰ TVNET/De Facto. Kā patiesībā notika režisora Kristapa Streiča glābšana. 09.10.2011. Pieejams: http://goo.gl/WMvQK.

²⁵¹ Latvijas Juristu biedrības prezidenta A.Borovkova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 7.lpp.

²⁵² Delfi. Prezidents: jautājums par VUGD tehnisko nodrošinājumu ir primāri risināms. 24.07.2013. Pieejams: http://goo.gl/Whnwdf.

²⁵³ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 12.lpp.

²⁵⁴ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 8.-9.lpp., Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 6.lpp.

²⁵⁵ Pielikums Iekšlietu ministrijas 08.05.2014. rīkojumam Nr.1-12/1047. VUGD darbības stratēģija 2014.-2016. gadam, 6.lpp. Pieejams: http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/VUGDSt2014.pdf.

²⁵⁶ Ministru kabineta 03.02.2004. noteikumi Nr.61 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" (spēkā no 07.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 06.02.2004., Nr.20, 5.-6.punkts.

²⁵⁷ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 1.-2.lpp.

²⁵⁸ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 9.lpp.

²⁵⁹ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.lpp.

²⁶⁰ Ministru kabineta 15.12.2009. noteikumi Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.12.2009., Nr.203.

²⁶¹ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.lpp.

²⁶² Turpat.

²⁶³ Ministru kabineta 21.06.2011. noteikumi Nr.458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām" (spēkā no 29.06.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 28.06.2011., Nr.98.

²⁶⁴ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 3.-4.lpp.

²⁶⁵ Turpat, 4.lpp.

²⁶⁶ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 7.lpp.

²⁶⁷ VUGD 24.04.2015. atbildes vēstule Nr.22/1.22/564, 8.-9.lpp., Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 1.lpp.

²⁶⁸ Remark. The Mistry of the Interior and the SFRS have indicated that five-year rental is the most economically sound approach to provide for the necessary number of the specialised fire-fighting and rescue vehicles. Sk.: Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 4.lpp.

²⁶⁹ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 8.lpp.: ugunsdrošības un civilās aizsardzības eksperta V.Zaharova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 8.lpp.; Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 5.lpp.

²⁷⁰ Turpat.

²⁷¹ Iekšlietu ministrijas paveiktās un turpmākās darbības normatīvo aktu sakārtošanā minētas 12.08.2015. vēstules pielikumā. Sk.: Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 2.lpp.

²⁷² Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28, 8.1.punkts.

²⁷³ Noteikumu projekts "Ugunsdrošības noteikumi". Pieejams: http://goo.gl/OZhXtc.

²⁷⁴ Noteikumu projekta "Ugunsdrošības noteikumi" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340907.

²⁷⁵ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 13.lpp.

²⁷⁶ Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums". Pieejams: http://goo.gl/2azwvG

²⁷⁷ Likumprojekta "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 2.punkts. Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 10.lpp., Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 4.lpp.

²⁷⁸ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 4.lpp.

²⁷⁹ Turpat.

²⁸⁰ VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 7.lpp.

²⁸¹ VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols Nr.16, 6.lpp. un Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

²⁸² Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā: pieņemts 14.10.2014. (spēkā no 14.10.2014.)// Latvijas Vēstnesis 17.10.2014., Nr.206.

²⁸³ Remark. The system was activated in 2005, when a gas main exploded near Valmiera city; the system is tested twice a year, as stipulated in the Cabinet of Ministers Regulation No 530 On the Procedure for Developing, Operating and Financing of the Civil Defence and Public Announcement Systems. Sk.: Šaboha I. Ja skan trauksmes sirēnas. Latvijas Vēstneša portāls par likumu un valsti, 06.09.2012. Pieejams: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/250740-ja-skan-trauksmes-sirenas/.

²⁸⁴ VUGD. Iedzīvotāji atzīst medijus par visefektīvāko veidu apziņošanai civilās trauksmes gadījumā. 12.06.2013. Pieejams: http://goo.gl/rgDc5L.

²⁸⁵ Iekšlietu ministrijas 28.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1130 uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 01.04.2015. vēstuli Nr.9/6-142-52-12/15, 9.lpp.

²⁸⁶ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 5.lpp.; Iekšlietu ministrijas 14.04.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/978, 12.lpp., Sk.: VUGD. No 148 pārbaudītajām trauksmes sirēnām darbības traucējumi konstatēti 16 sirēnām. 04.06.2015. Pieejams: http://goo.gl/SbTzY1.

²⁸⁷ Remark. Cell broadcasting is a system which utilises the infrastructure of mobile network operators and mobile telephones to cover exclusively the affected areas by means of sending messages or informing about the testing of alarm systems. Sk.: Bērtule A. Apsver iespēju mainīt trauksmes sistēmu Latvijā. LSM.lv, 12.06.2013. Piejams: http://goo.gl/3PCfqM.

²⁸⁸ Elektronisko sakaru likums: pieņemts 28.10.2004. (spēkā no 01.12.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 17.11.2004., Nr.183.

²⁸⁹ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu", 18.lpp.

²⁹⁰ Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Z.Štolceres sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 5.lpp.

²⁹¹ Latvijas Tirgotāju asociācijas 03.12.2014. vēstule Nr.ak-120301, 1.lpp.

²⁹² Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Z.Štolceres sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 5.lpp.

²⁹³ VUGD priekšnieka vietnieka K.Eklona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols Nr.15, 6.lpp.

²⁹⁴ Ministru kabineta 28.04.2009. noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (spēkā no 01.01.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 06.05.2009., Nr.69, 3.punkts.

²⁹⁵ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes 10.12.2014. sēdē apstiprinātais "Darba aizsardzības prakses standarts mazumtirdzniecības nozarei".

²⁹⁶ Latvijas Tirgotāju asociācijas 03.12.2014. vēstule Nr.ak-120301, 1.lpp.; Labklājības ministrijas valsts sekretāres I. Jaunzemes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 31.08.2015. sēdes protokols Nr. 21, 8.lpp.

²⁹⁷ Vietēja mēroga katastrofas ir katastrofas, kuru radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai. Sk.: Civilās aizsardzības likums: pieņemts 05.20.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 26.10.2006., Nr.171, 3.panta otrās daļas 1.punkts.

²⁹⁸ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu.", 4.-9.lpp.

²⁹⁹ Rīgas domes deputāta D.Turlā sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

³⁰⁰ Civilās aizsardzības likuma 9.pants.

³⁰¹ Rīgas domes deputāta D.Turlā sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 4.lpp.

³⁰² Civilās aizsardzības likuma 6.pants.

³⁰³ VUGD 10.08.2015. vēstule Nr.22-1.22/1227, 5.lpp.

³⁰⁴ Turpat, 10.lpp.

³⁰⁵ Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja E.Bartkeviča sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes videoieraksts. 00:35:00 min.

³⁰⁶ Latvijas Pašvaldību savienības 22.04.2015. vēstule Nr.0420151250/A801 par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtējas situācijas, 2.lpp.

³⁰⁷ Turpat, 1.lpp.

³⁰⁸ Civilās aizsardzības likums, 9.panta trešās daļas 3.punkts. Sk.: Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule, 1.lpp.

³⁰⁹ Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja E.Bartkeviča sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 11.05.2015. sēdes protokols Nr.18, 5.lpp.

³¹⁰ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, pielikuma 2.nodaļa, 4.lpp.

³¹¹ Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums". Pieejams: http://goo.gl/2azwvG.

³¹² Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 1.-2.lpp.

³¹³ Latvijas Pašvaldību savienības 22.04.2015. vēstule Nr.0420151250/A801 par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtējas situācijas, 2.lpp.

³¹⁴ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 3.lpp.

³¹⁵ Tiesībsarga J.Jansona 23.02.2015. atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-159-22, 1.lpp. Delfi. Maxima apsargi nestrādā, profesionāli paziņo bijušais drošībnieks. 25.11.2013. Pieejams: http://goo.gl/HrORaB.

³¹⁶ Apsardzes darbības likums: pieņemts 13.02.2014. (spēkā no 20.03.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 06.03.2014., Nr.47.

³¹⁷ Ministru kabineta 02.12.2014. noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi" (spēkā no 12.12.2014.)// Latvijas Vēstnesis, 11.12.2014., Nr.247.

³¹⁸ Ministru kabineta 18.05.2010. noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (spēkā no 01.06.2010.)// Latvijas Vēstnesis, 28.05.2010., Nr.84, 5.13.4.nodaļa.

³¹⁹ Tiesībsarga J.Jansona 23.02.2015. atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-159-22, 2.lpp.

³²⁰ Apsardzes darbības likuma 15.pants.

³²¹ Apsardzes darbības likuma Pārejas noteikumu 7.punkts. Vairāk par apsardzes standartu sk.: Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 1.lpp.

³²² Apsardzes darbības likuma18.pants.

³²³ Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 7.lpp.

³²⁴ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 3.lpp.

³²⁵ Apsardzes darbības likums, 3.panta pirmā daļa.

³²⁶ Latvijas Drošības biznesa asociācijas 19.05.2015. vēstule Nr.10/15, 2.lpp.

³²⁷ Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 3.lpp.; Stepiņa K. Policisti stutē apsardzi. Dienas Bizness, 06.10.2015.

³²⁸ Iekšlietu ministrijas 12.08.2015. vēstule Nr.1-28/1896, 11.lpp.

³²⁹ Iekšlietu ministrijas 17.06.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/1481 uz Saeimas deputātu 11.06.2015. jautājumu Nr.73/J12, 3.lpp.

³³⁰ Turpat, 2.lpp.

³³¹ Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 8.lpp.

³³² Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums: pieņemts 24.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 13.11.2002., Nr.23, 9.pants; Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" (spēkā no 21.02.2004.)// Latvijas Vēstnesis, 20.02.2004., Nr.28.

³³³ Darba devēja pienākums nodrošināt nepieciešamos evakuēšanas pasākumus un norīkot darbiniekus, kuri ir apmācīti nodarbināto evakuācijas pasākumu veikšanā, ir noteikts Darba aizsardzības likuma 12.pantā. Sk.: Darba aizsardzības likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.01.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

³³⁴ Iekšlietu ministrijas 18.03.2015. atbildes vēstule Nr.1-28/752, 6.lpp.

³³⁵ Tiesībsarga J.Jansona sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 8.lpp.

³³⁶ Latvijas Drošības biznesa asociācijas 19.05.2015. vēstule Nr.10/15, 2.-3.lpp.

³³⁷ Ekonomikas ministrijas 30.07.2015. atbildes vēstule Nr.411-1-6295, 1.lpp.

Informatīvi materiāli par trauksmes celšanas iespējām ir pieejami arī interneta vietnē www.celtrauksmi.lv un Ministru kabineta mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/infografika_trauksmes_celeji_final_0.pdf.

³³⁸ Ekonomikas ministrijas 30.07.2015. atbildes vēstule Nr.411-1-6295, 1.lpp.

³³⁹ Valsts policijas 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.20/2-23002, 2.lpp.; Kriminālprocesa likuma 369. panta trešā daļa.

³⁴⁰ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" 01.07.2015. vēstule Nr.4.4/21.

³⁴¹ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" sniegtais trauksmes cēlēju jēdziena skaidrojums. Pieejams: http://www.celtrauksmi.lv/kas-ir-trauksmes-celsana.html.

³⁴² Iesniegumu likums: pieņemts 27.09.2007. (spēkā no 01.01.2008.)// Latvijas Vēstnesis, 11.10.2007., Nr.164, 9.pants.

³⁴³ Informācijas atklātības likums: pieņemts 09.10.1998. (spēkā no 20.11.1998.)//Latvijas Vēstnesis, 06.11.1998., Nr.24, 11.panta sestā daļa.

³⁴⁴ Darba likums: pieņemts 20.06.2001. (spēkā no 01.06.2002.)// Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105, 9.pants.

³⁴⁵ Tiesībsarga likums: pieņemts 06.04.2006. (spēkā no 01.01.2007.)// Latvijas Vēstnesis, 25.04.2006., Nr.64, 23.panta trešā daļa.

³⁴⁶ Fizisko personu datu aizsardzības likums: pieņemts 23.03.2000. (spēkā no 20.04.2000.)// Latvijas Vēstnesis, 06.04.2000., Nr.123/124.

³⁴⁷ Nacionālo bruņoto spēku 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.02-940, 1.-2.lpp.

³⁴⁸ Liepājas pilsētas domes 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.334907/2.1.9./334150, 1.lpp., Leitāns I., Roķis K. Regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai apņemas izstrādāt līdz gada beigām. 20.01.2015. Pieejams: http://goo.gl/ilu4tF.

³⁴⁹ Daugavpils pilsētas domes 15.07.2015. atbildes vēstule Nr.1.2.-4/1627; Ventspils pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-08/2823; Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685; Rēzeknes pilsētas domes 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.3.1.1.18/1127; Jūrmalas pilsētas domes 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.11-18/3068, 1.-2.lpp.; Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 1.lpp.

³⁵⁰ Cēsu novada pašvaldības 28.07.2015. atbildes vēstule Nr.4/2795; Rēzeknes pilsētas domes 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.3.1.1.18/1127, Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 2.lpp.

³⁵¹ VUGD 17.07.2015. atbildes vēstule Nr.22-1.22/1121, 2.lpp.

³⁵² Ogres novada pašvaldības 23.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-10.1/252, 1.lpp.; Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 2.lpp.

³⁵³ Būvniecības biroja 22.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-3/504, 2.lpp.

³⁵⁴ Turpat, 3.lpp.

³⁵⁵ Biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktora G.Jankova sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 23.03.2015. sēdes protokols Nr.14, 10.lpp.

³⁵⁶ Talsu novada pašvaldības 03.08.2015. atbildes vēstule Nr.12-31/3543; Jēkabpils pilsētas pašvaldības 16.07.2015. atbildes vēstule Nr.2.7.29./149, 1.lpp.

³⁵⁷ Ķekavas novada domes 21.07.2015. atbildes vēstule Nr.1-7/15/1737.

³⁵⁸ Rīgas domes 27.07.2015. atbildes vēstule Nr.RD-15-1872-nd, 1.-2.lpp.; Limbažu novada domes 20.07.2015. atbildes vēstule Nr. 4-13.3/15/815; Salaspils novada domes 14.07.2015. atbildes vēstule Nr.ADM/1-18/15/1685.

³⁵⁹ Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³⁶⁰ Biedrības "Zolitūde 21.11." 20.07.2015. vēstule "Par traģēdijā cietušo sociālo atbalstu".

³⁶¹ Ministru kabineta mājaslapā pieejamā informācija.

³⁶² Pārresoru koordinācijas centra informatīvais ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu".

³⁶³ Turpat.

³⁶⁴ Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums: pieņemts 31.10.2001. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168

³⁶⁵ Valsts sociālo pabalstu likums: pieņemts 31.10.2002. (spēkā no 01.01.2003.)// Latvijas Vēstnesis, 19.11.2002., Nr.168

³⁶⁶ Ar Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu saistīto tiesību aktu vai to projektu saraksts, 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas A. Barčas sniegtā informācija. Sk.: 18.05.2015. sēdes protokols Nr. 19, 4.lpp. Likumprojekts "Psihologu likums"., pieejams: http://goo.gl/vuhZVD

³⁶⁷ Valsts kancelejas sagatavotā informācija.

³⁶⁸ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4.-5.lpp.

³⁶⁹ Valsts kontroles 30.04.2015. revīzijas ziņojums "Par Veselības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību", Valsts kontroles 07.08.2015. atbildes vēstule 9.-3.5.4.1/343, 2.-3.lpp.

³⁷⁰ Sk.: http://goo.gl/JpCZOJ, http://goo.gl/ECH738, http://goo.gl/ZE84nW.

³⁷¹ Biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāves R.Ločmeles-Luņovas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4.-5.lpp. Vairāk par 2011.gada 22.jūlija teroraktu Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un jauniešu nometnē Utejas salā, kur kopumā dzīvību zaudēja 77 personas, sk.: http://goo.gl/yKGImD.

³⁷² Fonda "Ziedot.lv" vadītājas R.Dimantas sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes stenogramma, 4.lpp.

Vairāk par sabiedriskās izmeklēšanas komisijas izjukšanas iemesliem sk.: http://goo.gl/tkJY5g.

³⁷³ Delfi.lv. VUGD: Noslēgušās gadiem ilgās tiesvedības Talsu traģēdijas upuriem. 01.08.2013. Pieejams: http://goo.gl/r9pVBd.

³⁷⁴ Delfi.lv. Piešķir līdzekļus kompensācijas izmaksai Talsu traģēdijā cietušajam Ručevskim. 14.01.2014. Pieejams: http://goo.gl/MOU5Ro.

³⁷⁵ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 01-09/8193, 2.lpp.

³⁷⁶ Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 12.05.2015. atbildes vēstule Nr. 409-2015/L8.-5, 2.lpp.

³⁷⁷ Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 12.05.2015. atbildes vēstule Nr.409-2015/L8.-5.

³⁷⁸ Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas 19.05.2015. atbildes vēstule Nr. 06-4/2015.

³⁷⁹ Fonda "Ziedot.lv" 21.07.2015. vēstule Nr.6.4/15/89, 1.lpp.

³⁸⁰ Rīgas domes Labklājības departamenta direktores I.Kondrātes sniegtā informācija. Sk.: Komisijas 18.05.2015. sēdes protokols Nr.19, 4., 6.lpp.

³⁸¹ Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": pieņemts 28.11.2013. (stājas spēkā 30.11.2013.)// Latvijas Vēstnesis, 29.11.2013., Nr.234.

³⁸² Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 19.05.2015. atbildes vēstule Nr.01-09/8193.

³⁸³ Komisijas 27.04.2015. vēstule Nr.233.9/18-80-12/15 Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikai.

³⁸⁴ Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" 07.07.2015. atbildes vēstule Nr.44.

³⁸⁵ Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.pants.

³⁸⁶ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārskats (prezentācija) par gūto pieredzi Zolitūdes traģēdijā. Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/raksti/522-27042015-sdes-prezentcijas

³⁸⁷ Ministru kabineta 13.12.2011. noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi" (spēkā no 17.12.2011.)// Latvijas Vēstnesis, 16.012.2011., Nr.198.

³⁸⁸ Delfi. Finansējuma trūkuma dēļ neveido portālu krīžu situācijām "112", 24.10.2014. Pieejams: http://goo.gl/rF2UJE.

³⁸⁹ Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta sniegtā informācija.

³⁹⁰ Rīgas Tehniskās universitātes Darba un civilās aizsardzības institūta sniegtā informācija.

Pieejams: http://zolitude.saeima.lv/attachments/499_Jemeljanova_priek%C5%A1likums.pdf

 

Separate opinion of the Committee member Ints Dālderis

Ints Dālderis, Secretary of the Parliamentary Committee for Investigating the Actions Taken by the State of Latvia in Assessing the Causes of the Tragedy in Zolitūde on 21 November 2013, Improving the Legislative Framework and Practical Measures to be Taken by the Public Administration and Municipalities in Order to Prevent Recurrence of Similar Tragedies, as well as Mitigating the Consequences of the Tragedy (hereinafter - the Committee)

Information for Dr. iur. Ringolds Balodis, Chairman of the Committee

Dear Mr Balodis,

Hereby I inform you that I am not prepared to sign the Final Report of the Committee in its final wording as adopted by the vote. Therefore I submit a separate opinion as per Section 13(3) of the Parliamentary Inquiry Committee Law

Allow me to quote the Corresponding Member of the Latvian Academy of Sciences, former Chair of the Constitutional Law Department of the University of Latvia, professor and doctor of legal science Ringolds Balodis on the commentaries regarding the Constitution of the Republic of Latvia: "Presumption of innocence is an underlying principle of any democracy and a cornerstone of the rule of law. This means that everyone charged with an offence shall be presumed innocent […] until proven guilty according to law" (Official journal Latvijas Vēstnesis, 2011, p. 144-148).

Furthermore, the draft report of the Committee also states that "the Inquiry Committee abides by this principle and none of the findings covered in the report are to be construed as presumption of anybody's guilt. Presumption of innocence is a binding and overriding principle of the Committee and all public officials who have been involved, are involved or will be involved in examination of the […] tragedy." In the beginning of the Committee's work it was decided that the Committee will look into the regulatory framework and effectiveness of public administration rather than responsibility of specific officials.

Hereby I would like to express my political conviction that the Committee failed to adhere to this principle by proclaiming specific politicians guilty without appropriate substantiation. In light of the tragic and far-reaching consequences of the Tragedy, I personally believe that these unsubstantiated accusations violate the ethical principles generally accepted in the Latvian society.

For more than twenty years since the Rules of Procedure of the Saeima were reinstated, Article 163 clearly stipulates that the minutes of legislative committees and other standing committees shall be signed by the person chairing the meeting and the secretary. However, a parliamentary inquiry committee is not a standing committee of the Saeima.

A report by a parliamentary inquiry committee is a type of document that is completely different from the minutes of a standing committee. According to Section 13(1) of the Parliamentary Inquiry Committee Law it must contain not only the established facts but also evaluation, conclusions and political proposals. The wording of Section 13(2) of the Parliamentary Inquiry Committee Law that was valid from 2003 to 30 September 2015 included a provision according to which final reports are to be signed by all members of the relevant committee, while the former wording of Section 13(3) stipulated that committee members who disagree with the final report have the right to supplement it with written separate opinions. However, the Saeima has established a practice of only adopting reports that are signed by all members of a parliamentary inquiry committee. At the same time it must be noted that the post of the secretary of a parliamentary inquiry committee had not been specifically mentioned in the law until 30 September 2015.

The wording of Section 13(2) of the Parliamentary Inquiry Committee Law adopted as of 30 September 2015 substitutes signing of final reports with the absolute majority vote, which proves that it was in 2015 when the legislature legitimised the procedure of adopting a parliamentary inquiry committee's final report based on Section 13(1) of the Parliamentary Inquiry Committee Law. If previously final reports were validated by signatures of a specific group of members of the parliament, the same approach should be adopted with the current wording of the law, which would mean narrowing the scope of the signatories.

I believe the work of the Committee has not followed the defined objectives, has been conducted in violation of the indirectly applicable provisions of the Rules of Procedure regarding convening of meetings without prior announcement, the Committee's conduct has been biased, and it is my political conviction that I cannot sign evaluation and conclusions that are contrary to facts and have been devised with the sole purpose of pursuing political vendetta against a specific person, who is no longer a state official but the Vice-president of the European Commission - Mr Valdis Dombrovskis. Besides, the findings of the Committee indicate that he cannot be legally responsible for the disaster, since the identified irregularities pertain to the work of completely different institutions and officials.

The Parliamentary Inquiry Committee Law does not stipulate procedures for electing the secretary. If majority of committee members believe that the work of the secretary has suddenly become unsatisfactory, a committee may re-elect the secretary. However, according to Section 13(2) of the Parliamentary Inquiry Committee Law the chairperson of a parliamentary inquiry committee may not refer to Article 16(1) of the Rules of Procedure, which stipulates cases in which minutes of a meeting may be signed by another member of the committee thus substituting the secretary's signature, since a more recent and specifically developed provision exists regarding the work of parliamentary inquiry committees.

I would like to apologise to the society and the relatives of the victims of the Tragedy for the stance of Artuss Kaimiņš and certain other members of the parliamentary committee, whose selfish and politically motivated conduct insults the suffering of the injured and the memory of the deceased.

Yours truly, Ints Dālderis

28 October 2015

 

Separate opinion of the Committee member Zenta Tretjaka

A separate opinion

The Parliamentary Committee for Investigating the Actions Taken by the State of Latvia in Assessing the Causes of the Tragedy in Zolitūde on 21 November 2013, Improving the Legislative Framework and Practical Measures to be Taken by the Public Administration and Municipalities in Order to Prevent Recurrence of Similar Tragedies, as well as Mitigating the Consequences of the Tragedy (hereinafter - the Committee) adopted its Final Report on 27 October 2015.

As a member of the Committee I support the Final Report in general terms; however, I cannot agree with the following paragraphs of the Final Report: 6.5.1., 6.5.2., 6.5.3., 6.6., 7.4. and 7.7., which is why I abstained from voting for the adoption of the Final Report and, pursuant to Section 13(3) of the Parliamentary Inquiry Committee Law, I supplement the Final Report with this separate opinion.

I believe that the Committee has not duly examined the analysis of Ints Dālderis, member of the Committee, which served as a basis for the Committee's proposal to supplement the Final Report with the aforementioned Paragraphs.

In Paragraph 6.5.1. and 6.5.2. the Committee identifies an irregularity, i.e. that the Riga City Construction Board is concurrently subordinated to two entities - the Riga City Council Development Department (hereinafter the Department) and the Mayor of the City. According to the State Administration Structure Law subordination may take two forms - institutional (hierarchical relations between public institutions) and functional (hierarchical relations between public institutions in performing public administration functions). Furthermore, subordination is implemented in the form of control or supervision. Control means the rights of higher institutions or officials to issue orders to lower institutions or officials, as well as to revoke decisions of lower institutions or officials. Supervision means the rights of higher institutions or officials to examine the lawfulness of decisions taken by lower institutions or officials and to revoke unlawful decisions, as well as to issue an order to take a decision in case of unlawful failure to act. According to the by-laws of the Riga City Council the Riga City Construction Board is functionally subordinated to the Department and institutionally to the Mayor of the City. The Department exercises subordination in the form of supervision, while the Mayor - in the form of control. Although in most cases institutional and functional subordination coincide, it is not always the case.¹ For instance, according to Article 15 of the Cabinet of Ministers Regulation No 962 On the By-laws of the State Environmental Service² of 23 November 2004 the State Environmental Service is an institution of direct administration under the supervision of the minister of environmental protection and regional development, while the administrative acts issued and actions taken by the officials of the State Environmental Service may be appealed to the State Environmental Bureau, with the exception of cases referred to in Article 16 and 16.¹ of the Regulation. This means that the State Environmental as the Riga City Construction Board, is institutionally and functionally subordinated to two different entities. The fact that the two forms of subordination do not coincide cannot on its own be used to determine the ineffectiveness of the Riga City Council's construction supervision system.

I can only partly agree with the conclusion made in Paragraph 6.5.2., namely, that there is no higher institution that would control the Riga City Construction Board. According to the by-laws of the Riga City Council the administrative acts and actions of the Riga City Construction Board may be appealed by natural persons to the Department, and the Department's decisions may be appealed at a court, which means there is a functioning judicial control over the administrative acts and actions of the Riga City Construction Board.

According to Paragraph 6.5.3. the Department, the Riga City Architect's Office and the Construction Board are institutions whose functions belong to the same line of work, and should be aligned into one hierarchical system or a rational system with levels and subsidiarity. I disagree with this position of the Committee, since the Department only performs the obligation of a local government as per Section 7(1) 1) b) of the Construction Law,³ which may be delegated to another official or structural unit (other than construction board) of a local government pursuant to the Construction Law, the Administrative Procedure Law and the State Administration Structure Law. According to Section 7(1) 3) cities are tasked with employing an architect who monitors the conformity with the principle of architectonic quality. Each local government may at its own discretion decide on the architect's form of employment (hiring of an individual or setting up of a specialised institution). According to Article 4.7. of the Riga City Architect's Office by-laws, the Riga City Architect's Office is tasked with developing requirements and drafting opinions on architectural projects within their scope of competence and jurisdiction. Furthermore, the requirements are mostly applied to various municipal institutions and structural units of the Riga City Council rather than natural persons. Upon making decisions in various stages of construction process, the Riga City Construction Board takes into account the opinion of the Riga City Architect's Office regarding conformity with the principle of architectonic quality,⁴ however, the Riga City Architect's Office does not perform the duties of a construction board as stipulated in the Construction Law. This illustrates that each institution has its own scope of competence and their functions do not overlap.

Taking into account the aforementioned considerations, I believe that the conclusion made in Paragraph 6.6. of the Final Report, namely, that the construction supervision system of the Riga City administration, which existed at the time of the Tragedy, is inefficient and needlessly fragmented, which led to the Tragedy, is incorrect and made without duly considering the analysis by Ints Dālderis.

Taking into account the principle of division of power as per Section 1 of the Constitution of the Republic of Latvia,⁵ parliamentary inquiry committees are not authorised to perform the tasks of the executive power and the judicial power. As pointed out in paragraph 1.4.1., the Committee adheres to the basic principles of parliamentary inquiry, primarily focusing on establishing parliamentary control over the actions of the executive branch, leaving the burden of proof regarding guilt and violations to the competent law enforcement agencies. The Committee has not discovered any violations on the part of specific individuals that would require reporting to the relevant law enforcement agencies. Likewise, representatives of the KNAB and the Prosecutor General's Office who participated in the Committee's meetings have not identified such violations. Taking into account these considerations and without prejudice to the Committee's conclusions regarding the dissolution of the State Construction Inspection Office, I believe it is unacceptable that Paragraphs 6.6. and 7.7. of the Committee's Final Report lists individuals to be held responsible for the Zolitūde tragedy. Responsibility shall be decided only by court.

Member of the Committee Zenta Tretjaka

October 2015, Riga

---

¹ Administratīvā procesa likuma komentāri, A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra, 2011, 21.-23.lpp.

² Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums" (spēkā no 01.01.2005.)// Latvijas Vēstnesis, 30.11.2004., Nr.189.

³ For enforcement of the Law the local government shall ensure the rule of law of the construction process by taking decisions on contested administrative acts, actual action and decisions of the building authority of the local government, to be contested in accordance with laws and regulations.

⁴ Rīgas pilsētas būvvaldes 09.09.2015. vēstule Nr.BV-15-12576-nd Par deputāta I.Dāldera priekšlikumiem, 4.-5.lpp.

⁵ Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Vēstnesis, 2014, 193.-196. lpp.