Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti:

1.1. lietojot vienotus uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu (1.pielikums);

1.2. atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm;

1.3. ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un lietošanas nosacījumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

2. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

3. Šie noteikumi neattiecas uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti un valsts finanšu uzskaiti Valsts kasē.

4. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

5. Ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldība izstrādā un apstiprina normatīvajiem aktiem grāmatvedības un budžeta jomā atbilstošu un nozares vai pašvaldības specifikai atbilstošu vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību nozarei vai pašvaldībai. Vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību ievēro visas finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes.

6. Grāmatvedības uzskaites kārtība nosaka konkrētus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un praksi (tai skaitā uzskaites pamatprincipus, kontu plānu un darījumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni), ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

6.¹ Lai konsekventi uzskaitītu aktīvus, pasīvus, to izmaiņas un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus, budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē lieto grāmatvedības kontu plānu, analītiskajai uzskaitei, ja nepieciešams, pievienojot papildu zīmes. Budžeta iestādes lieto šo noteikumu 5.punktā minētās grāmatvedības uzskaites kārtības ietvaros apstiprinātos kontus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

7. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veidu aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma.

8. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās:

8.1. nemateriālie ieguldījumi;

8.2. pamatlīdzekļi;

8.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

9. Ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas datums ir diena, kad iestādei pāriet visi riski un gūstamie saimnieciskie labumi no attiecīgā aktīva.

10. Ilgtermiņa ieguldījumus atzīst, ja:

10.1. ir ticams, ka budžeta iestāde tos izmantos funkciju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai;

10.2. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā 12 mēneši no pieņemšanas lietošanā (ekspluatācijā);

10.3. var ticami novērtēt to izmaksas;

10.4. tos iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās vadības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus;

10.5. pārņemot valstij piekritīgo nekustamo īpašumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

11. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā:

11.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cena, tai skaitā muitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides;

11.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

11.3. darba samaksa, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

11.4. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un pieņemšanai lietošanā (ekspluatācijā);

11.5. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu.

12. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā (ekspluatācijā).

13. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šo noteikumu 10.punktā minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

14. Ja pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

15. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības. Nemateriālos ieguldījumus un nekustamos īpašumus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vērtības, ievērojot šo noteikumu 10.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

16. Pārskatā par budžeta iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) (turpmāk – bilance) ilgtermiņa ieguldījumus norāda uzskaites (atlikušajā) vērtībā, no ilgtermiņa ieguldījumu iegādes (sākotnējās) vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, vērtības samazinājumu, uzkrājumus nedrošajiem ilgtermiņa parādiem un nedrošajiem avansa maksājumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem.

17. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem, uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda iestādes pamatdarbības izdevumos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.¹ Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un šo noteikumu 2.1.¹ nodaļā noteiktajiem piemērošanas nosacījumiem.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.² Nemateriālajiem ieguldījumiem lietderīgās lietošanas laiku nosaka budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.³ Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

18. Ilgtermiņa ieguldījumu, izņemot mežaudzes, novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētās metodes, novērtē ieguldījumu vai apstiprina ieguldījuma vērtību, ja tā ir zināma, šādos gadījumos:

18.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.2. iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.3. iekļaujot bilancē maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.4. nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

18.¹ Budžeta iestādes līdz šo noteikumu 18.punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai nodrošina aktīvu uzskaiti daudzuma vienībās.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

19. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, nolietojumu, vērtības samazinājumu, mežaudzēm – pārējās rezervēs uzskaitīto vērtību, atlikušo lietderīgās lietošanas laiku, attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

20. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, izslēdz:

20.1. tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu un nolietojumu (amortizāciju) un atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

20.2. izveidoto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst pārējos ieņēmumus;

20.2.¹ izveidotās pārējās rezerves (mežaudzēm), kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām;

20.3. nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

21. Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu.

22. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes:

22.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā atbilstoši darījuma būtībai (ilgtermiņa ieguldījuma saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes);

22.1.¹ atzīst pārējās rezerves (mežaudzēm) un izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām;

22.2. atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos;

22.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai no iepriekšējās budžeta iestādes par ilgtermiņa ieguldījumu;

22.4. ilgtermiņa ieguldījuma vērtības uzskaita tajā uzskaites kategorijā, kuru norādījusi iepriekšējā budžeta iestāde. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

23. Šo noteikumu 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētajos gadījumos zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm – Meža valsts reģistra datus.

24. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

25. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību un uzkrāto nolietojumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1402)

25.¹ Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta septīto daļu, likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36.panta otro daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 10.panta pirmās daļas 2.punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

25.² Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

26. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu pamatlīdzekļu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

27. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz ilgtermiņa ieguldījumu (izņemot mežaudzes un kadastrālajā vērtībā atzītus ilgtermiņa ieguldījumus) vērtības būtisku samazinājumu. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

27.1. ievērojami samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

27.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

27.3. ilgtermiņa ieguldījums ir novecojis vai fiziski bojāts;

27.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē budžeta iestādes darbību;

27.5. pieņemts lēmums apturēt ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

28. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 27.punktā minētā pazīme, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

29. Patiesā vērtība:

29.1. ir summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

29.2. atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

30. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

30.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

30.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka aktīvu tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu;

30.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā.

31. Šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, un lietošanas vērtību:

31.1. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību neaprēķina un ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu neveic;

31.2. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, nosaka lietošanas vērtību.

31.¹ Ja ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību nav iespējams noteikt, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

32. Ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

32.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

32.2. atgūstamās vērtības metodi (atjaunošanas izmaksu metodi), ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi;

32.3. pakalpojuma vienību metodi, ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi.

33. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, amortizējot līdzvērtīga ilgtermiņa ieguldījuma vērtību atbilstoši esošā ilgtermiņa ieguldījuma nolietojumam.

34. Piemērojot atgūstamās vērtības metodi (atjaunošanas izmaksu metodi), atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, no ilgtermiņa ieguldījuma pašreizējām atlikušā pakalpojuma pieprasījuma (pirms vērtības samazināšanās) aizvietošanas izmaksām atskaitot aprēķinātās ilgtermiņa ieguldījuma atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu tā pakalpojumu pieprasījumu tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

35. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, samazinot atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējās izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

36. Atbilstoši šo noteikumu 32.punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atgūstamā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību nav iespējams noteikt, par ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

37. Ja ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību un vērtības samazinājums, ko nosaka kā uzskaites vērtības un atgūstamās vērtības starpību, ir paredzēts ilgāks par gadu, ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. Ja atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, aktīva vērtības samazinājumu nenosaka.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

38. Ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

39. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskatu periodos atzītie ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumi vairs nepastāv vai ir mazinājušies. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

39.1. ievērojami palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

39.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

39.3. pārskata perioda laikā veikti ilgtermiņa ieguldījuma uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu ilgtermiņa ieguldījuma darbību;

39.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādes darbību;

39.5. pieņemts lēmums atsākt ilgtermiņa ieguldījuma izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

40. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 39.punktā minētā pazīme, budžeta iestāde no jauna veic šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktā minētās darbības.

41. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, samazinot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju un nolietojumu), ja ilgtermiņa ieguldījumam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma.

42. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

43. Izveidotos ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumus var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

44. Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

45. Bioloģiskos un pazemes aktīvus sākotnēji uzskaita to iegādes vai izveidošanas vērtībā. Sākotnēji atzīstot līdz šim neuzskaitītas mežaudzes, izņemot iegādātās, vai tās saņemot dāvinājumā, mežaudzes novērtē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

46. Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, aktualizē mežaudžu vērtību atbilstoši Meža valsts reģistra datiem:

46.1. ja mežaudzes uzskaites vērtība ir mazāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, mežaudzes vērtības palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos;

46.2. ja mežaudzes uzskaites vērtība ir lielāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, uzskaites vērtību samazina un atzīst pārējos izdevumos;

46.3. ja mežaudze sākotnēji atzīta kontā "Pārējās rezerves", uzskaites vērtības samazinājumu attiecina uz pārējām rezervēm. Pārējo rezervi var samazināt tikai par konkrētās mežaudzes pārējās rezervēs ietverto summu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

46.¹ Mežaudzes izslēdz no uzskaites un to vērtībā:

46.¹ 1. palielina pārējos izdevumus, ja mežaudze sākotnēji atzīta pārējos ieņēmumos;

46.¹ 2. samazina pārējās rezerves, ja mežaudze sākotnēji atzīta pārējās rezervēs.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

47. Ja iepriekš pārvērtētam ilgtermiņa ieguldījumam konstatē pazīmes, kas liecina par vērtības samazinājumu, šā ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējās vērtības samazinājumu attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi var samazināt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva pārvērtēšanas rezerves summu. Ja pārvērtēto ilgtermiņa aktīvu izslēdz no uzskaites, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz izslēgto aktīvu, atzīst pārskata perioda pārējos ieņēmumos.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

48. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

49. Budžeta iestāde, iekļaujot kapitalizētās izmaksas pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā, palielina pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no jaunās pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtības.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

50. Budžeta iestāde, veicot kapitālos ieguldījumus valsts un pašvaldību īpašumos, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, palielina to sākotnējo vērtību par valsts vai pašvaldību kapitālo ieguldījumu daļu. Kapitālsabiedrību, ostu pārvalžu vai atvasināto publisko personu veikto kapitālo ieguldījumu daļu turējumā saņemtajos īpašumos neatzīst budžeta iestādes uzskaitē.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

51. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām (tai skaitā rezerves daļām un apkalpošanas iekārtām), kuras nevar izmantot atsevišķi, uzskaita kā vienu pamatlīdzekli.

52. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris), uzskaita kā atsevišķus pamatlīdzekļus.

53. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

54. Ja pamatlīdzeklim ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību un aprēķināto nolietojumu izslēdz no uzskaites.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

55. Ja nomainītās pamatlīdzekļa daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vērtību atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām. Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto pamatlīdzekli.

56. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

57. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

58. Iegādājoties lietotu pamatlīdzekli, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita pamatlīdzekļa uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai pamatlīdzekļa vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešama līdzvērtīga pamatlīdzekļa vērtību.

59. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, to lietderīgā lietošana ir pārtraukta un to atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

59.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai iestādes vadības lēmumu;

59.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

59.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

60. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pārtrauc aprēķināt nolietojumu (amortizāciju).

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

61. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā to atlikušajā vērtībā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

62. Atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus, kas uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

63. Ja ilgtermiņa ieguldījumi tiek likvidēti vai atsavināti (pārdoti, mainīti, ieguldīti kapitālsabiedrībā vai nodoti bez atlīdzības (izņemot nodošanu bez atlīdzības starp budžeta iestādēm), un tādēļ īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam), vai iznīcināti prettiesiskas darbības dēļ, budžeta iestāde izslēdz ilgtermiņa ieguldījumus no uzskaites un ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst:

63.1. pārējos izdevumos – likvidējot vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcinātos ieguldījumus;

63.2. izdevumos no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā – nododot ieguldījumus bez atlīdzības citai personai;

63.3. krājumu sastāvā – ieguldījumus pārdodot vai ieguldot kapitālsabiedrībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

64. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

65. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

65.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

65.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

65.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva lietderīgās lietošanas laika, kas noteikts atbilstoši normatīvajos aktos par budžeta iestāžu nolietojuma normām noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

65.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procentu no iznomātā aktīva patiesās vērtības;

65.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, var lietot tikai nomnieks.

66. Nomu klasificē kā finanšu nomu arī tad, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

66.1. nomnieks nomu var atcelt, sedzot ar nomas atcelšanu saistītos iznomātāja zaudējumus;

66.2. guvumi vai zaudējumi no aktīva patiesās vērtības svārstībām attiecas uz nomnieku;

66.3. nomnieks var turpināt nomu nākamajā periodā un maksāt tādu nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par tirgū pastāvošo nomas maksu.

67. Izņēmuma gadījumā nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja papildus kādam no šo noteikumu 65. vai 66.punktā minētajiem nosacījumiem pastāv citas pazīmes, kas liecina, ka nomā netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.

68. Nomu klasificē nomas uzsākšanas datumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

69. Pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) rēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem.

70. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas iegūti operatīvās nomas ietvaros, uzskaita zembilancē atbilstoši nomas līgumā vai budžeta iestādes vadītāja apstiprinātas komisijas (ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus) noteiktajai vērtībai.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

71. Izdevumus par nomu uzskaita atbilstoši nomas darījuma klasifikācijai:

71.1. ja noma klasificēta kā finanšu noma (līzings), nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības veicamo nomas maksājumu summās, kas vienādas ar nomātā aktīva patieso vērtību vai minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ja tā ir zemāka;

71.2. ja noma klasificēta kā operatīvā noma, izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas.

72. Atbilstoši šo noteikumu 71.1.apakšpunktam uzskaitīto nomāto aktīvu, kura vērtība pārskata datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

73. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu, iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

73.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

73.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos izdevumus;

73.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

73.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzīta pārvērtēšanas rezerve, pārvērtēšanas rezervi izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

74. Ja budžeta iestāde kapitālsabiedrības kapitāla daļas iegūst, kapitalizējot nodokļus, kapitāla daļu iegādes vērtība ir kapitalizēto nodokļu vērtība.

75. Budžeta iestādes bilancē līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtē un norāda saskaņā ar izmaksu vai pašu kapitāla metodi.

76. Līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos saskaņā ar izmaksu metodi uzskaita to iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā neiekļauj profesionālo pakalpojumu izmaksas.

77. Ja lieto izmaksu metodi:

77.1. pārskata gadā apstiprinātās, bet neizmaksātās kapitālsabiedrības dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā zembilances prasības;

77.2. pārskata gadā kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu iekļauj budžeta ieņēmumos normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajā kārtībā. Saņemtos naudas līdzekļus budžeta iestāde atzīst pārējos finanšu ieņēmumos un to apmērā samazina zembilancē uzskaitītās prasības;

77.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājumu nosaka un uzskaita atbilstoši šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktam;

77.4. un ja normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajā kārtībā citas nozares ministrija vai pašvaldība veikusi ieguldījumu kapitālsabiedrībā, tad šo ieguldījumu kapitālsabiedrībā uzskaita tā nozares ministrija vai pašvaldība, kura ir kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībā, atzīstot pārējos finanšu ieņēmumus un par attiecīgo ieguldījuma vērtību palielinot finanšu ieguldījuma vērtību;

77.5. palielinot vienas akcijas nominālvērtību, palielina finanšu ieguldījuma vērtību un atzīst pārējos finanšu ieņēmumus. Samazinot vienas akcijas nominālvērtību, samazina ieguldījuma vērtību un atzīst pārējos finanšu izdevumus;

77.6. ieguldījumu kapitālsabiedrībā samazina:

77.6.1. saņemot atpakaļ iepriekš veikto mantisko ieguldījumu. Finanšu ieguldījumu samazina par kapitāla daļu samazinājuma patieso vērtību un atzīst pārējos finanšu izdevumus. Saņemto aktīvu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija (ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus), izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētās metodes, un atzīst ieņēmumus no attiecīgā aktīva sākotnējās atzīšanas;

77.6.2. saņemot atpakaļ iepriekš veikto naudas ieguldījumu. Finanšu ieguldījumu samazina saņemto naudas līdzekļu apmērā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

78. Līdzdalības radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos vērtību saskaņā ar pašu kapitāla metodi sākotnēji – iegādes (pirkšanas) datumā – novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas pārsniedz ieguldījuma daļu radniecīgās vai asociētās kapitālsabiedrības aktīvu, saistību vai iespējamo saistību neto patieso vērtību:

78.1. pozitīvu pārsniegumu iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā. Katra pārskata gada beigās šo vērtību novērtē atbilstoši šo noteikumu 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktam. Ja atgūstamā vērtība ir zemāka par pārsnieguma vērtību, aprēķina tā vērtības samazinājumu un iegrāmato pārskata perioda finanšu izdevumos;

78.2. negatīvu pārsniegumu atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā, kurā negatīvais pārsniegums rodas.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79. Ja lieto pašu kapitāla metodi, budžeta iestāde:

79.1. katra pārskata gada beigās līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības gada pārskatā norādīto informāciju. Aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 79.3.apakšpunktā minētos nosacījumus. Līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pārskata gada rezultātu ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu. Ja kapitālsabiedrības finanšu pārskats par pārskata gadu nav pieejams, izmanto pēdējo pieejamo finanšu pārskatu un līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības finanšu pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskatu sagatavo kapitāldaļu turētājs;

79.2. kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, ņemot vērā pārskata gada laikā notikušās izmaiņas, uzskaita kā pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus un izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumos. Ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei un turpmāk zaudējumus no ieguldījuma kapitālsabiedrībā neatzīst;

79.3. ja kapitālsabiedrības pašu kapitālā ir notikušas izmaiņas, kas netika iekļautas kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā (aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā), vērtības izmaiņas iekļauj budžeta iestādes pašu kapitālā pārējās rezervēs, kā arī uzskaita kā izmaiņas ilgtermiņa finanšu aktīvos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79.¹ Pārskata gadā kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā, ja ieguldījumu uzskaita pēc pašu kapitāla metodes un:

79.¹ 1. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus;

79.¹ 2. pašvaldības atzīst naudas līdzekļus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

80. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus.

81. Ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

82. Ja ilgtermiņa ieguldījumus pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās atlīdzības vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, atzīst saistības pret budžetu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

(Nodaļa MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

82.¹ Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā.

82.² Nolietojumu neaprēķina zemei, bioloģiskajiem un pazemes aktīviem, bibliotēku fondiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem, vērtslietām un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

82.³ Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķiniem izmanto lineāro metodi, pamatlīdzekļu vērtību (sākotnējo vai pārvērtēšanā iegūto) sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā.

82.⁴ Pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatācijas izbeigšanas, izslēgšanas no uzskaites vai vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma aprēķinā.

82.⁵ Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina tikai līdz to vērtības (sākotnējās vai pārvērtēšanā noteiktās) pilnīgai norakstīšanai. Ja pamatlīdzekli turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma aprēķinā, nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, bet pamatlīdzekli saglabā uzskaitē.

82.⁶ Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu tehnisko apkopju, remontu un rekonstrukciju laikā.

82.⁷ Pamatlīdzekļiem pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

82.⁸ Veicot pamatlīdzekļa rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu, pēc kuras būtiski mainās pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks, pamatlīdzekļa atlikušo lietderīgās lietošanas laiku var pārskatīt, attiecīgi koriģējot pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem.

82.⁹ Budžeta iestāžu bilancēs iekļauto un no jauna iegādāto (vai citādi iegūto) pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikus un tiem atbilstošās nolietojuma normas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām kategorijām, grupām un apakšgrupām.

82.¹⁰ Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli, izņemot šo noteikumu 82.¹¹ punktā minēto darījumu, budžeta iestādes izveidota komisija un, ja nepieciešams, pieaicināti atbilstošas jomas speciālisti konstatē pamatlīdzekļa tehnisko stāvokli, nosaka pamatlīdzekļa paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

82.¹¹ Ja pamatlīdzekli saņem bez atlīdzības no budžeta iestādes, pamatlīdzekli turpina izmantot atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā un atbilstoši nolietojuma normai, pamatojoties uz saņemto informāciju par pamatlīdzekli.

83. Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī:

83.1. aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību;

83.2. lauksaimniecības krājumus un valsts stratēģiskās rezerves;

83.3. speciālo militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika);

83.4. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

84. Apgrozāmos līdzekļus iedala šādās grupās:

84.1. krājumi;

84.2. debitori (prasības);

84.3. nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem;

84.4. īstermiņa finanšu ieguldījumi;

84.5. naudas līdzekļi;

84.6. administrējamo iestāžu finansēšana.

85. Apgrozāmos līdzekļus sākotnēji novērtē iegādes vai ražošanas pašizmaksā:

85.1. iegādes pašizmaksu aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus;

85.2. ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un ražojumu izgatavošanas izmaksām. Pārdošanas izmaksas neiekļauj ražošanas pašizmaksā.

86. Krājumi ir budžeta iestādes īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 83.1., 83.2. un 83.3.apakšpunktā minētie aktīvu veidi.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.¹ Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības krājumus citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par krājumu uzskaiti (krājumu piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, krājumu vērtību, vērtības samazinājumu, attiecīgu norādi un vērtību, ja krājumu vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.² Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot krājumus citai budžeta iestādei, izslēdz:

86.² 1. krājumu vērtību un vērtības samazinājumu un atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām krājumu atlikušajā vērtībā atbilstoši darījuma būtībai (krājumu nodošana citai budžeta iestādei, padotībā esošai iestādei, valsts vai pašvaldības iestādei);

86.² 2. nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šiem krājumiem, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.³ Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem krājumus no citas budžeta iestādes, grāmatvedības uzskaitē atzīst:

86.³ 1. krājumu vērtību, vērtības samazinājumu un ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām atbilstoši saņemtajai informācijai par krājumiem un darījuma būtībai (krājumu saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes);

86.³ 2. krājumu vērtību, vērtības samazinājumu un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē krājumu vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos;

86.³ 3. krājumu vērtību tajā uzskaites kategorijā, kuru norādījusi iepriekšējā budžeta iestāde, izņemot speciālo militāro inventāru. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai. Ja budžeta iestāde saņem bezatlīdzības ceļā krājumus, kurus iepriekšējā budžeta iestāde uzskaitījusi kontu grupā 2170 "Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", tā krājumu vērtību atzīst krājumu ekonomiskai būtībai atbilstošā uzskaites kategorijā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

86.⁴ Budžeta iestāde, bez atlīdzības citai budžeta iestādei nododot krājumus, kas iepriekš atzīti izdevumos, tos izslēdz no uzskaites daudzuma vienībās. Budžeta iestāde, kas saņem šādus krājumus, nodrošina to uzskaiti daudzuma vienībās līdz faktiskai to norakstīšanai.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.⁵ Budžeta iestāde, nododot turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

87. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

87.¹ Krājumiem, kuri pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļiem, bet neatbilst pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības atzīšanas kritērijam (inventārs) un kuri nav nodoti lietošanā, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 27., 28., 29., 30., 31., 31.¹, 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktu, bet tā reversēšanu – saskaņā ar šo noteikumu 39., 40. un 41.punktu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

87.² Šo noteikumu 87.¹ punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

88. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

89. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

90. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde nosaka aizstāšanas izmaksas krājumiem, kas paredzēti iestādes funkciju nodrošināšanai (izņemot šo noteikumu 83.1. un 83.3.apakšpunktā minētos krājumu veidus), izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai, ja tie nav nodoti lietošanā vai izlietoti. Ja krājumu aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes (izmaksu) vērtību, budžeta iestāde krājumus uzskaita aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un aizstāšanas vērtību.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

90.¹ Ja šo noteikumu 90.punktā minētie krājumi ir bojāti, pilnīgi vai daļēji novecojuši, budžeta iestāde pārskata gada beigās nosaka šādu krājumu patieso vērtību saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu. Ja šo krājumu patiesā vērtība ir zemāka par to iegādes (izmaksu) vērtību, krājumus uzskaita patiesajā vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas). Ja šādu krājumu patieso vērtību nav iespējams noteikt, krājumus uzskaita to iegādes (izmaksu) vērtībā līdz norakstīšanai.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

90.² Budžeta iestāde pārskata gada beigās nosaka atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības citai budžeta iestādei) paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu patieso vērtību un, ja šo krājumu patiesā vērtība ir zemāka par to iegādes (izmaksu) vērtību, krājumus uzskaita patiesajā vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas).

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

91. Ja iestādes funkciju nodrošināšanai paredzētos krājumus izlieto vai noraksta, budžeta iestāde izslēdz krājumus no grāmatvedības uzskaites, norakstot to vērtību pārskata perioda pamatdarbības izdevumos. Krājumus noraksta, novērtējot tos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

92. Krājumus (izņemot speciālo militāro inventāru) atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā vai noraksta. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma vienībās) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai. Kurināmo, degvielu un smērvielas atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos faktiski izlieto.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

92.¹ Norakstot atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus un pārdotos krājumus, budžeta iestāde izslēdz tos no grāmatvedības uzskaites un atzīst to vērtību attiecīgajos pārējos izdevumos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

92.² Norakstot šo noteikumu 87.¹ punktā minētos krājumus, kuriem iepriekš izveidots vērtības samazinājums, atzīst pamatdarbības izdevumus krājumu uzskaites vērtībā, izslēdzot arī izveidoto vērtības samazinājumu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

94. Lauksaimniecības krājumus novērtē iegādes vērtībā, ja tos iegādājas par samaksu, vai ražošanas pašizmaksā.

95. Lauksaimniecības krājumus atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad gūst ar šiem aktīviem saistītos ieņēmumus, atsavināšanas datumā vai tos likvidējot.

96. Ja krājumus pārdod, pārdošanas dienā atzīst debitoru prasības atlīdzības apmērā un norāda ieņēmumus no pārdošanas, klasificējot tos saskaņā ar budžeta ieņēmumu klasifikāciju.

97. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās izvērtē prasības un samaksātos avansus un uzskata tos par nedrošiem (šaubīgiem), ja:

97.1. prasību apmaksas vai avansu nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk;

97.2. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

97.3. pret debitoru ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

97.4. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt parāda atgūšanu.

98. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuri klasificēti kā nedroši (šaubīgi), budžeta iestādes veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda pārējos izdevumos. Prasības un samaksātos avansus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot izveidotos uzkrājumus.

99. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību un samaksāto avansu saņemšanai, izvērtējot (ja tas ir iespējams) katru parādnieku un katru darījumu. Ja šādi pierādījumi pastāv, izdevumus uzkrājumiem novērtē nedrošās (apšaubāmās) summas apmērā vai procentos no parāda vērtības.

100. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību normām ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir pagājis parāda piedziņas iespējamības termiņš, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumos, kā arī samazina izveidotos uzkrājumus nedrošiem (šaubīgiem) parādiem, atzīstot ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

101. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, uzkrājumus neveido.

102. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.1.apakšpunktā minētie nosacījumi, prasības un samaksātos avansus sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām nosaka uzkrājumu apmēru:

102.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, uzkrājumus veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, uzkrājumus veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, uzkrājumus veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, uzkrājumus veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

103. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.2., 97.3. un 97.4.apakšpunktā minētie nosacījumi, uzkrājumus veido uzreiz apšaubāmās summas apmērā.

104. Novērtējot prasību un avansu neatmaksas risku un secinot, ka sākotnēji izveidotie uzkrājumi nav nepieciešami, budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

105. Ja pārskata periodā atmaksā prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina prasību vai avansu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

105.¹ Ja pārskata periodā dzēš prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina atbilstošo prasību vai avansu un atzīst pārējos izdevumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

106. Debitoru prasības klasificē īstermiņa un ilgtermiņa prasībās to rašanās dienā:

106.1. īstermiņa prasībās (debitoros) iekļauj prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

106.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa pārsniedz gadu no bilances datuma;

106.3. pārskata perioda (gada) beigās aprēķina un debitoru sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

107. Debitoru (prasību) sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru prasību norēķinu dokuments (attaisnojuma dokuments).

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

108. Īstermiņa finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts paturēt ne ilgāk par gadu, kā arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, kurus paredzēts pārdot un kuri pārklasificēti par īstermiņa ieguldījumiem. Šos īstermiņa finanšu ieguldījumus finanšu pārskatos norāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

109. Īstermiņa finanšu ieguldījumos ietvertos biržā kotētos vērtspapīrus, kuri pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, var novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā. Atbilstoši patiesās vērtības izmaiņām atzīst pamatdarbības ieņēmumus vai izdevumus.

110. Aizdevuma procentu ieņēmumus un saistību maksas ieņēmumus saskaņā ar noslēgtajiem aizdevumu līgumiem par neizmantoto aizdevuma summu uzskaita aizdevuma valūtā pēc uzkrāšanas principa, finanšu ieņēmumus atzīstot periodā, kad tie nopelnīti, neatkarīgi no naudas saņemšanas (uzkrātie saistību maksas un procentu ieņēmumi). Naudas saņemšanas dienā tos attiecina uz iepriekš uzkrātajiem procentu un saistību maksas ieņēmumiem.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

111. Pārskata perioda beigās, bet ne retāk kā reizi gadā veic aizdevuma neatmaksas riska novērtēšanu. Ja konstatē risku, ka aizdevums netiks atmaksāts vai netiks atmaksāts pilnā apmērā, veido uzkrājumus šiem parādiem nedrošās (šaubīgās) summas apmērā.

112. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde atsevišķi norāda uzkrājumus ilgtermiņa un īstermiņa prasībām.

113. Ja attiecīgajos tiesību aktos paredzēts, ka aizdevums vai daļa no aizdevuma netiks atmaksāta (dzēsta) vai daļa no uzkrātajiem procentiem netiek atprasīta, attiecīgo summu noraksta finanšu vai pārējos izdevumos.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

114. Saņemamo līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) un naudas sodu uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsoda un naudas soda saņemšana ir droši ticama.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

115. Saņemto naudas sodu un līgumsodu uzskaita kā pamatdarbības ieņēmumus dienā, kad to ieskaita budžeta iestādes norēķinu kontā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

116. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansa maksājumiem, to līdz apmaksas dienai uzskaita kā zembilances saistības. Katru avansa maksājumu vai nākamo periodu izdevumu veidu uzskaita analītiski.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

117. Samaksātos avansus klasificē tās aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. Avansu aktīva iegādei norāda tajā pašā bilances kontu grupā, kur pēc darījuma izpildes uzskaitīs iegūto aktīvu. Atsevišķi izdala avansus nemateriālajiem ieguldījumiem, avansus pamatlīdzekļu iegādei, avansus finanšu ieguldījumiem un avansus krājumiem. Pārējos avansus klasificē kopā ar īstermiņa aktīvu daļu.

118. Nākamo periodu izdevumu kontā atzītos maksājumus iekļauj pamatdarbības izdevumos pēc uzkrāšanas principa, izdevumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Izdevumus atzīst tad, kad budžeta iestāde ir saņēmusi pakalpojumu. Nākamo periodu izdevumus noraksta ne retāk kā reizi pārskata periodā.

119. Ja pakalpojumus, par kuriem iepriekš bija samaksāts, saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā, samaksātos nākamo periodu izdevumus uzskaita attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

120. Pašu kapitāls (neto aktīvs) ir budžeta iestādes aktīvu atlikusī daļa pēc visu tās saistību atskaitīšanas.

121. Pašu kapitālu iedala šādās grupās:

121.1. rezerves;

121.2. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts;

121.3. pārskata gada budžeta izpildes rezultāts.

122. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve ir veidota no budžeta iestādes ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas.

123. Pārējās rezerves atzīst, ja notiek finanšu ieguldījumu novērtēšana saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārējās rezervēs iekļautas arī mežaudžu sākotnējās atzīšanas vērtības budžeta iestādes uzskaitē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Budžeta iestāde pārskatos detalizēti paskaidro pārējo rezervju izmaiņas.

124. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu un pārskata gada budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

125. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

126. Uzkrājumus var neveidot, ja tie rodas saistībā ar budžeta iestādes sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus neveido pensijām un citu veidu valsts pabalstiem.

127. Uzkrājumi nedrošiem parādiem (prasībām, samaksātajiem avansiem) ir aktīvu vērtības korekcijas, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 98.punktā.

128. Skaidri zināmas norēķinu summas ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja pārskata perioda pēdējā dienā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments, neatzīst par uzkrājumiem, bet par uzkrātajām saistībām, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 168.punktā.

129. Uzkrājumus budžeta iestāde atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

129.1. budžeta iestādei ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

129.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama resursu aizplūšana no budžeta iestādes;

129.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

130. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma:

130.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus atbilstoši šo noteikumu 134.punktam;

130.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, budžeta iestāde atklāj informāciju par iespējamām saistībām zembilancē. Ja resursu aizplūšanas iespēja ir neliela, informāciju par šo pienākumu var neatklāt.

131. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

132. Budžeta iestādes uzskaitē uzkrājumus neatzīst:

132.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

132.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie budžeta iestādes nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par budžeta iestādes aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

133. Budžeta iestādes bilancē nenorāda:

133.1. iespējamās saistības atbilstoši šo noteikumu 147.punktam (informāciju par iespējamām saistībām norāda budžeta iestādes zembilancē);

133.2. iespējamos aktīvus atbilstoši šo noteikumu 149.punktam, jo to atzīšana var radīt ieņēmumus, kuri nekad nerealizēsies (informāciju par iespējamiem aktīviem norāda budžeta iestādes zembilancē). Tikai tad, ja ieņēmumi ir pilnīgi droši, aktīvu atzīst bilancē un to vairs neuzskata par iespējamu aktīvu.

134. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajam novērtējumam bilances datumā, kuru nosaka budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Iespējami precīzāko novērtējumu nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un veicot šādas darbības:

134.1. nosaka iespējami precīzāko novērtējumu, tas ir, summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

134.2. veic uzkrājumu vērtības novērtējumu, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu novērtējumu, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

134.3. aprēķinot uzkrājumu iespējami precīzāko novērtējumu, ņem vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību;

134.4. ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu aizplūšanas varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu aizplūšana ir ticama;

134.5. ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas novērtējumā ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

135. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu pārskata datumā, lai segtu saistības.

136. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

136.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

136.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par minēto saistību izpildi (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

136.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 129.punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

137. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumi ir atlīdzināti. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

138. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas norāda atsevišķi, norādot izdevumus un gūtos ieņēmumus no šo izdevumu atlīdzināšanas.

139. Uzkrājumu vērtību koriģē vienīgi par tiem izdevumiem, kuriem uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

140. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 129.punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

141. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

141.1. darbības veida pārtraukšanu;

141.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

141.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

141.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

142. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi šā plāna īstenošanu vai paziņojusi šā plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

142.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

142.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

142.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju par darba attiecību izbeigšanu;

142.4. paredzamie izdevumi;

142.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

143. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai paziņo par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

144. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

145. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

146. Šajos noteikumos noteikto informāciju par uzkrājumiem un iespējamām saistībām sniedz sadalījumā pa līdzīgu uzkrājumu un līdzīgu iespējamo saistību veidiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kontiem un zembilances kodiem.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

147. Iespējamās saistības (tai skaitā galvojumi) ir budžeta iestādes:

147.1. iespējams pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana ir atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt;

147.2. pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, bet nav ticams, ka šā pienākuma izpildē būs nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš, vai arī nav pietiekama pamatojuma saistību vērtības ticamam novērtējumam.

148. Ja budžeta iestāde ir noslēgusi līgumus par nākotnes ieguldījumiem pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos un līdz bilances datumam nav veikta darbu izpilde, šīs saistības norāda zembilancē. Saistību vērtību aprēķina, saskaitot pēc bilances datuma paredzētos maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

149. Iespējamais aktīvs ir aktīvs, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt.

150. Kreditori ir budžeta iestādes pašreizējās saistības (pienākumi), kuras radušās pagātnes notikumu (darījumu) rezultātā un kuru apmaksai budžeta iestādei vajadzēs lietot tās resursus (piemēram, naudas samaksa, citu aktīvu nodošana, pakalpojumu sniegšana).

151. Kreditorus iedala šādās grupās:

151.1. ilgtermiņa saistības;

151.2. īstermiņa saistības.

152. Īstermiņa saistības ir saistības, kuru apmaksa vai izpilde paredzēta gada laikā no bilances datuma. Bilancē kā ilgtermiņa un īstermiņa kreditorus norāda šādas saistības:

152.1. aizņēmumi;

152.2. parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

152.3. saistības par ārvalstu finanšu palīdzību;

152.4. norēķini par darba samaksu un ieturējumiem;

152.5. nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi;

152.6. nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi;

152.7. avansā saņemtie transferti.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

153. Pārskata perioda (gada) beigās budžeta iestāde aprēķina un atsevišķi norāda saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas.

154. Budžeta iestāde, saņemot preces vai pakalpojumus, atzīst ilgtermiņa vai īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem atbilstoši to apmaksas termiņam.

155. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

156. Aizņēmuma procentu izdevumus un saistību maksājumus par piešķirtajām, bet neizmantotajām aizņēmuma summām uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, finanšu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta.

157. Budžeta iestāde uzkrāj un aprēķina aizņēmumu procentu un saistību maksājumus saskaņā ar noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem. Aprēķinot procentus, tos atzīst kā finanšu izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātās saistības.

158. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā budžeta iestādes izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu. Budžeta iestāde uzskaita pamatdarbības izdevumus un palielina uzkrātās saistības.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

159. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības reversē, samazinot uzkrāto līgumsodu un naudas sodu, un atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

160. Aizņēmumu saņemšanas izmaksas atzīst budžeta iestādes pamatdarbības izdevumos dienā, kad saņem attaisnojuma dokumentu par saņemtajiem pakalpojumiem, vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

161. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst budžeta iestādes finanšu izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, procentu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā tos attiecina uz bilancē iepriekš uzkrātajām procentu saistībām.

162. Ja finanšu nomas (līzinga) maksājumu sadalījums (finanšu izmaksas, līzinga procenti un saistību samazinājums) nav norādīts finanšu nomas (līzinga) maksājumu plūsmā, finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

163. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477)

164. Ieņēmumus, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas (bilances) datuma, par konkrētiem pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos, un saņemto priekšapmaksu par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos, budžeta iestāde uzskaita kā ilgtermiņa vai īstermiņa nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

165. Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita arī saņemto ārvalstu finanšu palīdzību (darījuma partneris – nerezidents) un saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, ja saskaņā ar vismaz vienu no dāvinājuma līguma vai pušu vienošanās līguma nosacījumiem:

165.1. saņemtie līdzekļi paredzēti ilgtermiņa ieguldījuma objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, izņemot šo noteikumu 82.² punktā minētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

165.2. saņemtie līdzekļi tiks izlietoti tikai nākamajā pārskata gadā noteiktu nākamā pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

165.3. nosacījumu neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi jāatmaksā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

166. Nākamo periodu ieņēmumos sākotnēji uzskaitīto ārvalstu finanšu palīdzību un ziedojumus, kā arī dāvinājumus iekļauj attiecīgo pārskata periodu pamatdarbības ieņēmumos:

166.1. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām, ja saņemtā finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts pilnībā sedz attiecīgā objekta vērtību;

166.2. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu daļai, kas attiecas uz saņemto finanšu palīdzību, ja saņemtā finanšu palīdzība sedz tikai daļu no attiecīgā objekta vērtības;

166.3. ja iepriekšējā pārskata gadā saņemtā finanšu palīdzība izlietota pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

166.4. ja izpildīti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi būtu jāatmaksā;

166.5. pakāpeniski nosacījumu izpildes laikā.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

167. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos atzītos maksājumus iekļauj finansiālās darbības pārskatā pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Attiecīgi ieņēmumus atzīst dienā, kad budžeta iestāde ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi darījumā paredzēto aktīvu vai atbilstoši sniegtā pakalpojuma apjomam ne retāk kā reizi pārskata periodā.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

168. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā nav noteikts citādi) beigās budžeta iestāde iegrāmato uzkrātās saistības. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru. Aprēķināto summu iegrāmato pamatdarbības vai finanšu izdevumos (procentu izdevumi) un uzkrātajās saistībās. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, samazina iepriekš izveidotos izdevumus un uzkrātās saistības.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

169. Uzkrātās saistības budžeta iestādes darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

169.1. atzīst, aprēķinot budžeta iestādes saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

169.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi) beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu saskaņā ar Darba likuma prasībām un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

169.3. saskaitot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu budžeta iestādes darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

170. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus un izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas. Ieņēmumu un izdevumu korekcijas pieļaujamas tikai pārskata perioda ietvaros. Konstatētās iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības uzskaites kārtības maiņas ietekmi uzskaita kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas.

171. Budžeta iestādes ieņēmumus un izdevumus uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

172. Ieņēmumus ārvalstu valūtā uzskaita euro ieņēmumu atzīšanas dienā. Ieņēmumus vai izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām starp ieņēmumu atzīšanas dienu un naudas saņemšanas dienu, uzskaita kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursa svārstībām.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.477 redakcijā)

173. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

174. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

175. Asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus no saņemtajām dotācijām un palielina naudas līdzekļu konta atlikumu.

176. Budžeta iestāde pārskata perioda (gada) beigās saskaņā ar uzkrāšanas principu koriģē atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto valsts budžeta asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazinot naudas līdzekļu atlikumus.

177. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

178. Nenodokļu ieņēmumu attaisnojuma dokumenta izrakstīšanas dienā atzīst pamatdarbības ieņēmumus un prasības. Izrakstot attaisnojuma dokumentu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izrakstītos attaisnojuma dokumentus par priekšapmaksu reģistrē saskaņā ar budžeta iestādes dokumentu plūsmas reģistrācijas kārtību.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179. Saņemtos dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus uzskaita attiecīgā aktīvu grupā, saņemšanas, novērtēšanas vai vērtības apstiprināšanas dienā atzīstot pārskata perioda pamatdarbības vai nākamo periodu ieņēmumus tādā vērtībā, kāda noteikta ar dāvinājumu, ziedojumu vai mantojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179.¹ Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar uzkrāšanas principu atzīst:

179.¹ 1. nākamo periodu izdevumos, subsīdijas un dotācijas izmaksājot avansā;

179.¹ 2. pamatdarbības izdevumos atbilstoši budžeta iestādē apstiprinātiem komersanta, biedrības vai nodibinājuma iesniegtiem attaisnojuma dokumentiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

(Apakšnodaļa MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179.² Budžeta iestāde, saskaņā ar normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu jomā apstiprinot citas budžeta iestādes iesniegto attaisnojuma dokumentu, kas apliecina izdevumu rašanos, atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumus un saistības pret budžeta iestādi. Veicot transferta pārskaitījumu, samazina saistības.

179.³ Budžeta iestāde, no citas budžeta iestādes saņemot apstiprinājumu par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem, atzīst pamatdarbības ieņēmumus un prasības pret budžeta iestādi. Saņemot transferta pārskaitījumu, samazina prasības.

179.⁴ Budžeta iestāde, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu jomā vai attaisnojuma dokumentu par avansa pieprasījumu veic transferta pārskaitījumu avansā, atzīst avansā pārskaitītos transfertus. Apstiprinot transferta izlietojumu, par atbilstošo summu samazina avansa maksājumu un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumus.

179.⁵ Budžeta iestāde, kura saņem transferta pārskaitījumu avansā, atzīst avansā saņemto transfertu. Atbilstoši saņemtajam attaisnojuma dokumentam par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem samazina saņemto avansu un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus.

179.⁶ Transfertus mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

179.⁶ 1. transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas saņem transferta pārskaitījumu, palielina naudas līdzekļu atlikumu un atzīst pamatdarbības ieņēmumus no saņemtajiem transfertiem. Pārskata gada beigās budžeta iestāde, kas saņēmusi transferta pārskaitījumu, bet nav saņēmusi apstiprinājumu par attaisnotajiem (atzītiem) izdevumiem vai izlietojusi saņemto transfertu saskaņā ar uzkrāšanas principu, koriģē pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus un atzīst avansā saņemtos transfertus neizlietotās un neapstiprinātās summas apmērā, par to informējot budžeta iestādi, kas veikusi transferta pārskaitījumu, normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu noteiktajos termiņos savstarpējo darījumu salīdzināšanai. Nākamā pārskata gada sākumā samazina avansā saņemtos transfertus un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus;

179.⁶ 2. transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas veic transferta pārskaitījumu, samazina naudas līdzekļu atlikumu un atzīst pamatdarbības izdevumus no transferta pārskaitījumiem. Pārskata gada beigās budžeta iestāde, kas veikusi transferta pārskaitījumu, atbilstoši saņemtajai informācijai no budžeta iestādes, kas saņēmusi transferta pārskaitījumu, koriģē pārskata perioda pamatdarbības izdevumus un atzīst avansā pārskaitītos transfertus saskaņā ar uzkrāšanas principu neizlietotās un neapstiprinātās summas apmērā. Nākamā pārskata gada sākumā samazina avansā pārskaitītos transfertus un atzīst pamatdarbības izdevumus.

180. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins un uzskaite, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, finanšu ieguldījumu un krājumu vērtības samazinājuma aprēķins un uzskaite, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrājumu aprēķins un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite, kontu slēgšana un pārskata gada rezultāta noteikšana un uzskaite).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

181. Pārskata perioda beigās slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus atbilstoši budžeta veidiem un grāmato bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts".

182. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, bilances pasīva kontu "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" slēdz tikai ar ieņēmumu un izdevumu kontiem.

183. Nākamajā gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato uz bilances pasīva kontu "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts".

184. Šajā nodaļā minētie nosacījumi piemērojami tikai pašvaldību grāmatvedības uzskaitē.

185. Šajos noteikumos lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. Finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šajā punktā un šo noteikumu 186.punktā minētos nosacījumus. Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un kuri paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

185.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar budžeta iestādes plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

185.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 185.1.apakšpunktā minētajām vajadzībām;

185.3. līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

186. Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

187. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kuri nav atvasināti finanšu instrumenti, aizdevumus un debitoru prasības, kuras netiek turētas tirdzniecībai, un līdzdalību iestāžu radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālā, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā.

188. Papildus šo noteikumu 184.punktā minētajiem nosacījumiem patiesajā vērtībā novērtē ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams atbilstoši iestādē pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai.

189. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

189.1. finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

189.2. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumentu tirgus cenu, to patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

190. Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šajos noteikumos minētajām metodēm, iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

191. Ja finanšu instruments ir klasificēts kā riska ierobežošanas instruments, atbilstoši iestādes pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai dažas (vai visas) šā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

192. Ja finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa izmaiņām saistībā ar iestādes naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

193. Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti) patiesās vērtības izmaiņas iestāde uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

194. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments atsavināts vai kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

195. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumus Nr.867 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 187.nr.; 2007, 200.nr.; 2009, 18.nr.).

196. Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo un piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2010.gada 30.decembrim atbilstoši likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajam termiņam. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus.

196.¹ Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 2.punktu valstij piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2011.gada 31.decembrim. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.390 redakcijā)

197. Budžeta iestādes līdz 2010.gada 31.decembrim veic zemes (izņemot iegādāto zemi) pārvērtēšanu pēc kadastrālās vērtības uz 2010.gada 1.novembri, uzskaitot šādi:

197.1. ja zemes kadastrālā vērtība ir lielāka nekā uzskaites vērtība, palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos;

197.2. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība, to atzīst pārējos izdevumos;

197.3. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība un zemes vērtība iepriekš bijusi pārvērtēta un atzīta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervēs, izslēdz konkrēto pārvērtēšanas rezervi un samazina zemes vērtību līdz kadastrālajai vērtībai.

198. Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē.

198.¹ Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz ostu pārvaldēm.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

198.² Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību attiecībā uz kustamajiem īpašumiem un šo noteikumu 86.⁵ punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

199. Muzeju krājuma sastāvā esošos nekustamos īpašumus budžeta iestādes ņem uzskaitē līdz 2012.gada 31.decembrim to kadastrālajā vērtībā, uzskaitot līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi. Kultūras un dabas pieminekļiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeja krājuma priekšmetiem, kā arī citām kultūrvēsturiskajām vērtībām nolietojumu neaprēķina.

200. Muzeju krājuma sastāvā esošos pārējos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus) budžeta iestādes ņem uzskaitē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" 56.¹ punktā minētajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka:

200.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 28.punktam;

200.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477)

200.¹ Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 179.², 179.³, 179.⁴ un 179.⁵ punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē, līdz ieviešanai ievērojot šo noteikumu 179.⁶ punktā minētos nosacījumus visu transferta veidu uzskaitei.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.² Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim pārgrāmato saistības par iepriekšējos periodos saņemtajiem līdzekļiem no rezidentiem ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai:

200.² 1. pamatdarbības ieņēmumos atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem;

200.² 2. avansā saņemtajos transfertos, ja nav saņemts apstiprinājums par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.³ Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim pārgrāmato ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves atlikumu pārējos ieņēmumos.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.⁴ Budžeta iestādes pēc 2013.gada pārskata iesniegšanas atbilstoši budžeta un finanšu jomas normatīvajiem aktiem koriģē grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumus 2014.gada sākumā par starpību, kas, konvertējot latus uz euro, radusies starp 2013.gada pārskatā norādītajiem grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumiem un faktiskajiem grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumiem, un atzīst no euro ieviešanas gūtos finanšu ieņēmumus vai izdevumus. Līdz 2014.gada 31.decembrim korekcijas grāmatojumu reversē.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.477 redakcijā)

200.⁵ Ekonomikas ministrija nodrošina, ka:

200.⁵ 1. ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim grāmatvedības uzskaitē tiek ieviestas šo noteikumu 25.¹ punktā minētās prasības attiecībā uz valsts kapitāla daļām (akcijām);

200.⁵ 2. ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim grāmatvedības uzskaitē tiek ieviestas šo noteikumu 25.¹ un 25.² punktā minētās prasības attiecībā uz valstij piederošajiem (piekrītošajiem) nekustamajiem īpašumiem.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

201. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.