Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 31.12.2018. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumus Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs".
Ministru kabineta noteikumi Nr.1486

Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 79.§)
Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 29.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti:

1.1. lietojot vienotus uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu (1.pielikums);

1.2. atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm;

1.3. ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un lietošanas nosacījumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

2. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

3. Šie noteikumi neattiecas uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti un valsts finanšu uzskaiti Valsts kasē.

4. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

5. Ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldība izstrādā un apstiprina normatīvajiem aktiem grāmatvedības un budžeta jomā atbilstošu un nozares vai pašvaldības specifikai atbilstošu vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību nozarei vai pašvaldībai. Vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību ievēro visas finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes.

6. Grāmatvedības uzskaites kārtība nosaka konkrētus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un praksi (tai skaitā uzskaites pamatprincipus, kontu plānu un darījumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni), ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

6.1 Lai konsekventi uzskaitītu aktīvus, pasīvus, to izmaiņas un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus, budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē lieto grāmatvedības kontu plānu, analītiskajai uzskaitei, ja nepieciešams, pievienojot papildu zīmes. Budžeta iestādes lieto šo noteikumu 5.punktā minētās grāmatvedības uzskaites kārtības ietvaros apstiprinātos kontus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

2. Finanšu pārskatu posteņu uzskaites vispārējie principi
2.1. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite

7. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veidu aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma.

8. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās:

8.1. nemateriālie ieguldījumi;

8.2. pamatlīdzekļi;

8.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

9. Ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas datums ir diena, kad iestādei pāriet visi riski un gūstamie saimnieciskie labumi no attiecīgā aktīva.

10. Ilgtermiņa ieguldījumus atzīst, ja:

10.1. ir ticams, ka budžeta iestāde tos izmantos funkciju nodrošināšanai vai pakalpojumu sniegšanai;

10.2. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā 12 mēneši no pieņemšanas lietošanā (ekspluatācijā);

10.3. var ticami novērtēt to izmaksas;

10.4. tos iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās vadības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus;

10.5. pārņemot valstij piekritīgo nekustamo īpašumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

11. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā:

11.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cena, tai skaitā muitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides;

11.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

11.3. darba samaksa, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

11.4. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un pieņemšanai lietošanā (ekspluatācijā);

11.5. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu.

12. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā (ekspluatācijā).

13. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šo noteikumu 10.punktā minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

14. Ja pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

15. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības. Nemateriālos ieguldījumus un nekustamos īpašumus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vērtības, ievērojot šo noteikumu 10.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

16. Pārskatā par budžeta iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) (turpmāk – bilance) ilgtermiņa ieguldījumus norāda uzskaites (atlikušajā) vērtībā, no ilgtermiņa ieguldījumu iegādes (sākotnējās) vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, vērtības samazinājumu, uzkrājumus nedrošajiem ilgtermiņa parādiem un nedrošajiem avansa maksājumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem.

17. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem, uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda iestādes pamatdarbības izdevumos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.1 Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un šo noteikumu 2.1.1 nodaļā noteiktajiem piemērošanas nosacījumiem.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.2 Nemateriālajiem ieguldījumiem lietderīgās lietošanas laiku nosaka budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

17.3 Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

18. Ilgtermiņa ieguldījumu, izņemot mežaudzes, novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētās metodes, novērtē ieguldījumu vai apstiprina ieguldījuma vērtību, ja tā ir zināma, šādos gadījumos:

18.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.2. iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.3. iekļaujot bilancē maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.4. nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

18.1 Budžeta iestādes līdz šo noteikumu 18.punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai nodrošina aktīvu uzskaiti daudzuma vienībās.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

19. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, nolietojumu, vērtības samazinājumu, mežaudzēm – pārējās rezervēs uzskaitīto vērtību, atlikušo lietderīgās lietošanas laiku, attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

20. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, izslēdz:

20.1. tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu un nolietojumu (amortizāciju) un atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

20.2. izveidoto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst pārējos ieņēmumus;

20.2.1 izveidotās pārējās rezerves (mežaudzēm), kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām;

20.3. nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

21. Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu.

22. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes:

22.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā atbilstoši darījuma būtībai (ilgtermiņa ieguldījuma saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes);

22.1.1 atzīst pārējās rezerves (mežaudzēm) un izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām;

22.2. atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos;

22.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai no iepriekšējās budžeta iestādes par ilgtermiņa ieguldījumu;

22.4. ilgtermiņa ieguldījuma vērtības uzskaita tajā uzskaites kategorijā, kuru norādījusi iepriekšējā budžeta iestāde. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

23. Šo noteikumu 18.1. un 18.2.apakšpunktā minētajos gadījumos zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm – Meža valsts reģistra datus.

24. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

25. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību un uzkrāto nolietojumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1402)

25.1 Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta septīto daļu, likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36.panta otro daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 10.panta pirmās daļas 2.punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

25.2 Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

26. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu pamatlīdzekļu atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

27. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz ilgtermiņa ieguldījumu (izņemot mežaudzes un kadastrālajā vērtībā atzītus ilgtermiņa ieguldījumus) vērtības būtisku samazinājumu. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

27.1. ievērojami samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

27.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

27.3. ilgtermiņa ieguldījums ir novecojis vai fiziski bojāts;

27.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē budžeta iestādes darbību;

27.5. pieņemts lēmums apturēt ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

28. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 27.punktā minētā pazīme, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

29. Patiesā vērtība:

29.1. ir summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

29.2. atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

30. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

30.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

30.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka aktīvu tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu;

30.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā.

31. Šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, un lietošanas vērtību:

31.1. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību neaprēķina un ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu neveic;

31.2. ja ilgtermiņa ieguldījuma patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, nosaka lietošanas vērtību.

31.1 Ja ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību nav iespējams noteikt, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

32. Ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

32.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

32.2. atgūstamās vērtības metodi (atjaunošanas izmaksu metodi), ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi;

32.3. pakalpojuma vienību metodi, ja nav iespējams piemērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto metodi.

33. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, amortizējot līdzvērtīga ilgtermiņa ieguldījuma vērtību atbilstoši esošā ilgtermiņa ieguldījuma nolietojumam.

34. Piemērojot atgūstamās vērtības metodi (atjaunošanas izmaksu metodi), atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, no ilgtermiņa ieguldījuma pašreizējām atlikušā pakalpojuma pieprasījuma (pirms vērtības samazināšanās) aizvietošanas izmaksām atskaitot aprēķinātās ilgtermiņa ieguldījuma atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu tā pakalpojumu pieprasījumu tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

35. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējo vērtību nosaka, samazinot atlikušā pakalpojuma pieprasījuma pašreizējās izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

36. Atbilstoši šo noteikumu 32.punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atgūstamā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību nav iespējams noteikt, par ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

37. Ja ilgtermiņa ieguldījuma atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību un vērtības samazinājums, ko nosaka kā uzskaites vērtības un atgūstamās vērtības starpību, ir paredzēts ilgāks par gadu, ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. Ja atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, aktīva vērtības samazinājumu nenosaka.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

38. Ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

39. Budžeta iestāde katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskatu periodos atzītie ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumi vairs nepastāv vai ir mazinājušies. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

39.1. ievērojami palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

39.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

39.3. pārskata perioda laikā veikti ilgtermiņa ieguldījuma uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu ilgtermiņa ieguldījuma darbību;

39.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādes darbību;

39.5. pieņemts lēmums atsākt ilgtermiņa ieguldījuma izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

40. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 39.punktā minētā pazīme, budžeta iestāde no jauna veic šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktā minētās darbības.

41. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību, samazinot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju un nolietojumu), ja ilgtermiņa ieguldījumam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma.

42. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

43. Izveidotos ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumus var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

44. Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

45. Bioloģiskos un pazemes aktīvus sākotnēji uzskaita to iegādes vai izveidošanas vērtībā. Sākotnēji atzīstot līdz šim neuzskaitītas mežaudzes, izņemot iegādātās, vai tās saņemot dāvinājumā, mežaudzes novērtē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

46. Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, aktualizē mežaudžu vērtību atbilstoši Meža valsts reģistra datiem:

46.1. ja mežaudzes uzskaites vērtība ir mazāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, mežaudzes vērtības palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos;

46.2. ja mežaudzes uzskaites vērtība ir lielāka par Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību, uzskaites vērtību samazina un atzīst pārējos izdevumos;

46.3. ja mežaudze sākotnēji atzīta kontā "Pārējās rezerves", uzskaites vērtības samazinājumu attiecina uz pārējām rezervēm. Pārējo rezervi var samazināt tikai par konkrētās mežaudzes pārējās rezervēs ietverto summu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

46.1 Mežaudzes izslēdz no uzskaites un to vērtībā:

46.1 1. palielina pārējos izdevumus, ja mežaudze sākotnēji atzīta pārējos ieņēmumos;

46.1 2. samazina pārējās rezerves, ja mežaudze sākotnēji atzīta pārējās rezervēs.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

47. Ja iepriekš pārvērtētam ilgtermiņa ieguldījumam konstatē pazīmes, kas liecina par vērtības samazinājumu, šā ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējās vērtības samazinājumu attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi var samazināt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva pārvērtēšanas rezerves summu. Ja pārvērtēto ilgtermiņa aktīvu izslēdz no uzskaites, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz izslēgto aktīvu, atzīst pārskata perioda pārējos ieņēmumos.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

48. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

49. Budžeta iestāde, iekļaujot kapitalizētās izmaksas pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā, palielina pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no jaunās pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma vērtības.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

50. Budžeta iestāde, veicot kapitālos ieguldījumus valsts un pašvaldību īpašumos, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, palielina to sākotnējo vērtību par valsts vai pašvaldību kapitālo ieguldījumu daļu. Kapitālsabiedrību, ostu pārvalžu vai atvasināto publisko personu veikto kapitālo ieguldījumu daļu turējumā saņemtajos īpašumos neatzīst budžeta iestādes uzskaitē.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

51. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām (tai skaitā rezerves daļām un apkalpošanas iekārtām), kuras nevar izmantot atsevišķi, uzskaita kā vienu pamatlīdzekli.

52. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris), uzskaita kā atsevišķus pamatlīdzekļus.

53. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

54. Ja pamatlīdzeklim ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību un aprēķināto nolietojumu izslēdz no uzskaites.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

55. Ja nomainītās pamatlīdzekļa daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vērtību atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām. Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto pamatlīdzekli.

56. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

57. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

58. Iegādājoties lietotu pamatlīdzekli, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita pamatlīdzekļa uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai pamatlīdzekļa vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešama līdzvērtīga pamatlīdzekļa vērtību.

59. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, to lietderīgā lietošana ir pārtraukta un to atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

59.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai iestādes vadības lēmumu;

59.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

59.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

60. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pārtrauc aprēķināt nolietojumu (amortizāciju).

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

61. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā to atlikušajā vērtībā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

62. Atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus, kas uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

63. Ja ilgtermiņa ieguldījumi tiek likvidēti vai atsavināti (pārdoti, mainīti, ieguldīti kapitālsabiedrībā vai nodoti bez atlīdzības (izņemot nodošanu bez atlīdzības starp budžeta iestādēm), un tādēļ īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam), vai iznīcināti prettiesiskas darbības dēļ, budžeta iestāde izslēdz ilgtermiņa ieguldījumus no uzskaites un ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst:

63.1. pārējos izdevumos – likvidējot vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcinātos ieguldījumus;

63.2. izdevumos no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā – nododot ieguldījumus bez atlīdzības citai personai;

63.3. krājumu sastāvā – ieguldījumus pārdodot vai ieguldot kapitālsabiedrībā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

64. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

65. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

65.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

65.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

65.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva lietderīgās lietošanas laika, kas noteikts atbilstoši normatīvajos aktos par budžeta iestāžu nolietojuma normām noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

65.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procentu no iznomātā aktīva patiesās vērtības;

65.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, var lietot tikai nomnieks.

66. Nomu klasificē kā finanšu nomu arī tad, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

66.1. nomnieks nomu var atcelt, sedzot ar nomas atcelšanu saistītos iznomātāja zaudējumus;

66.2. guvumi vai zaudējumi no aktīva patiesās vērtības svārstībām attiecas uz nomnieku;

66.3. nomnieks var turpināt nomu nākamajā periodā un maksāt tādu nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par tirgū pastāvošo nomas maksu.

67. Izņēmuma gadījumā nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja papildus kādam no šo noteikumu 65. vai 66.punktā minētajiem nosacījumiem pastāv citas pazīmes, kas liecina, ka nomā netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.

68. Nomu klasificē nomas uzsākšanas datumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

69. Pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) rēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem.

70. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas iegūti operatīvās nomas ietvaros, uzskaita zembilancē atbilstoši nomas līgumā vai budžeta iestādes vadītāja apstiprinātas komisijas (ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus) noteiktajai vērtībai.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

71. Izdevumus par nomu uzskaita atbilstoši nomas darījuma klasifikācijai:

71.1. ja noma klasificēta kā finanšu noma (līzings), nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības veicamo nomas maksājumu summās, kas vienādas ar nomātā aktīva patieso vērtību vai minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ja tā ir zemāka;

71.2. ja noma klasificēta kā operatīvā noma, izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas.

72. Atbilstoši šo noteikumu 71.1.apakšpunktam uzskaitīto nomāto aktīvu, kura vērtība pārskata datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai saskaņā ar šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

73. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu, iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

73.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā ieguldījuma atlikušajā vērtībā;

73.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos izdevumus;

73.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

73.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzīta pārvērtēšanas rezerve, pārvērtēšanas rezervi izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

74. Ja budžeta iestāde kapitālsabiedrības kapitāla daļas iegūst, kapitalizējot nodokļus, kapitāla daļu iegādes vērtība ir kapitalizēto nodokļu vērtība.

75. Budžeta iestādes bilancē līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtē un norāda saskaņā ar izmaksu vai pašu kapitāla metodi.

76. Līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos saskaņā ar izmaksu metodi uzskaita to iegādes vērtībā. Iegādes vērtībā neiekļauj profesionālo pakalpojumu izmaksas.

77. Ja lieto izmaksu metodi:

77.1. pārskata gadā apstiprinātās, bet neizmaksātās kapitālsabiedrības dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā zembilances prasības;

77.2. pārskata gadā kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu iekļauj budžeta ieņēmumos normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajā kārtībā. Saņemtos naudas līdzekļus budžeta iestāde atzīst pārējos finanšu ieņēmumos un to apmērā samazina zembilancē uzskaitītās prasības;

77.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājumu nosaka un uzskaita atbilstoši šo noteikumu 28., 30., 31., 36. un 37.punktam;

77.4. un ja normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajā kārtībā citas nozares ministrija vai pašvaldība veikusi ieguldījumu kapitālsabiedrībā, tad šo ieguldījumu kapitālsabiedrībā uzskaita tā nozares ministrija vai pašvaldība, kura ir kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībā, atzīstot pārējos finanšu ieņēmumus un par attiecīgo ieguldījuma vērtību palielinot finanšu ieguldījuma vērtību;

77.5. palielinot vienas akcijas nominālvērtību, palielina finanšu ieguldījuma vērtību un atzīst pārējos finanšu ieņēmumus. Samazinot vienas akcijas nominālvērtību, samazina ieguldījuma vērtību un atzīst pārējos finanšu izdevumus;

77.6. ieguldījumu kapitālsabiedrībā samazina:

77.6.1. saņemot atpakaļ iepriekš veikto mantisko ieguldījumu. Finanšu ieguldījumu samazina par kapitāla daļu samazinājuma patieso vērtību un atzīst pārējos finanšu izdevumus. Saņemto aktīvu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija (ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus), izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktā minētās metodes, un atzīst ieņēmumus no attiecīgā aktīva sākotnējās atzīšanas;

77.6.2. saņemot atpakaļ iepriekš veikto naudas ieguldījumu. Finanšu ieguldījumu samazina saņemto naudas līdzekļu apmērā.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

78. Līdzdalības radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos vērtību saskaņā ar pašu kapitāla metodi sākotnēji – iegādes (pirkšanas) datumā – novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas pārsniedz ieguldījuma daļu radniecīgās vai asociētās kapitālsabiedrības aktīvu, saistību vai iespējamo saistību neto patieso vērtību:

78.1. pozitīvu pārsniegumu iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā. Katra pārskata gada beigās šo vērtību novērtē atbilstoši šo noteikumu 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktam. Ja atgūstamā vērtība ir zemāka par pārsnieguma vērtību, aprēķina tā vērtības samazinājumu un iegrāmato pārskata perioda finanšu izdevumos;

78.2. negatīvu pārsniegumu atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā, kurā negatīvais pārsniegums rodas.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79. Ja lieto pašu kapitāla metodi, budžeta iestāde:

79.1. katra pārskata gada beigās līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības gada pārskatā norādīto informāciju. Aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 79.3.apakšpunktā minētos nosacījumus. Līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pārskata gada rezultātu ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu. Ja kapitālsabiedrības finanšu pārskats par pārskata gadu nav pieejams, izmanto pēdējo pieejamo finanšu pārskatu un līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības finanšu pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskatu sagatavo kapitāldaļu turētājs;

79.2. kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, ņemot vērā pārskata gada laikā notikušās izmaiņas, uzskaita kā pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus un izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumos. Ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei un turpmāk zaudējumus no ieguldījuma kapitālsabiedrībā neatzīst;

79.3. ja kapitālsabiedrības pašu kapitālā ir notikušas izmaiņas, kas netika iekļautas kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā (aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā), vērtības izmaiņas iekļauj budžeta iestādes pašu kapitālā pārējās rezervēs, kā arī uzskaita kā izmaiņas ilgtermiņa finanšu aktīvos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79.1 Pārskata gadā kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā, ja ieguldījumu uzskaita pēc pašu kapitāla metodes un:

79.1 1. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus;

79.1 2. pašvaldības atzīst naudas līdzekļus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

80. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus.

81. Ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

82. Ja ilgtermiņa ieguldījumus pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās atlīdzības vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, atzīst saistības pret budžetu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

2.1.1 Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšana un normu piemērošanas nosacījumi

(Nodaļa MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

82.1 Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā.

82.2 Nolietojumu neaprēķina zemei, bioloģiskajiem un pazemes aktīviem, bibliotēku fondiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem, vērtslietām un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

82.3 Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķiniem izmanto lineāro metodi, pamatlīdzekļu vērtību (sākotnējo vai pārvērtēšanā iegūto) sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā.

82.4 Pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatācijas izbeigšanas, izslēgšanas no uzskaites vai vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma aprēķinā.

82.5 Pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina tikai līdz to vērtības (sākotnējās vai pārvērtēšanā noteiktās) pilnīgai norakstīšanai. Ja pamatlīdzekli turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma aprēķinā, nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, bet pamatlīdzekli saglabā uzskaitē.

82.6 Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu tehnisko apkopju, remontu un rekonstrukciju laikā.

82.7 Pamatlīdzekļiem pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

82.8 Veicot pamatlīdzekļa rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu, pēc kuras būtiski mainās pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks, pamatlīdzekļa atlikušo lietderīgās lietošanas laiku var pārskatīt, attiecīgi koriģējot pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem.

82.9 Budžeta iestāžu bilancēs iekļauto un no jauna iegādāto (vai citādi iegūto) pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikus un tiem atbilstošās nolietojuma normas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām kategorijām, grupām un apakšgrupām.

82.10 Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli, izņemot šo noteikumu 82.11 punktā minēto darījumu, budžeta iestādes izveidota komisija un, ja nepieciešams, pieaicināti atbilstošas jomas speciālisti konstatē pamatlīdzekļa tehnisko stāvokli, nosaka pamatlīdzekļa paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

82.11 Ja pamatlīdzekli saņem bez atlīdzības no budžeta iestādes, pamatlīdzekli turpina izmantot atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā un atbilstoši nolietojuma normai, pamatojoties uz saņemto informāciju par pamatlīdzekli.

2.2. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite

83. Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī:

83.1. aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību;

83.2. lauksaimniecības krājumus un valsts stratēģiskās rezerves;

83.3. speciālo militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika);

83.4. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

84. Apgrozāmos līdzekļus iedala šādās grupās:

84.1. krājumi;

84.2. debitori (prasības);

84.3. nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem;

84.4. īstermiņa finanšu ieguldījumi;

84.5. naudas līdzekļi;

84.6. administrējamo iestāžu finansēšana.

85. Apgrozāmos līdzekļus sākotnēji novērtē iegādes vai ražošanas pašizmaksā:

85.1. iegādes pašizmaksu aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus;

85.2. ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un ražojumu izgatavošanas izmaksām. Pārdošanas izmaksas neiekļauj ražošanas pašizmaksā.

86. Krājumi ir budžeta iestādes īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 83.1., 83.2. un 83.3.apakšpunktā minētie aktīvu veidi.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.1 Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības krājumus citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par krājumu uzskaiti (krājumu piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, krājumu vērtību, vērtības samazinājumu, attiecīgu norādi un vērtību, ja krājumu vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.2 Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot krājumus citai budžeta iestādei, izslēdz:

86.2 1. krājumu vērtību un vērtības samazinājumu un atzīst izdevumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām krājumu atlikušajā vērtībā atbilstoši darījuma būtībai (krājumu nodošana citai budžeta iestādei, padotībā esošai iestādei, valsts vai pašvaldības iestādei);

86.2 2. nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šiem krājumiem, un atzīst ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā nodotām vērtībām.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.3 Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem krājumus no citas budžeta iestādes, grāmatvedības uzskaitē atzīst:

86.3 1. krājumu vērtību, vērtības samazinājumu un ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām vērtībām atbilstoši saņemtajai informācijai par krājumiem un darījuma būtībai (krājumu saņemšana no citas budžeta iestādes, padotībā esošas iestādes, valsts vai pašvaldības iestādes);

86.3 2. krājumu vērtību, vērtības samazinājumu un nākamo periodu ieņēmumus, ja iepriekšējā budžeta iestādē krājumu vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos;

86.3 3. krājumu vērtību tajā uzskaites kategorijā, kuru norādījusi iepriekšējā budžeta iestāde, izņemot speciālo militāro inventāru. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai. Ja budžeta iestāde saņem bezatlīdzības ceļā krājumus, kurus iepriekšējā budžeta iestāde uzskaitījusi kontu grupā 2170 "Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", tā krājumu vērtību atzīst krājumu ekonomiskai būtībai atbilstošā uzskaites kategorijā.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

86.4 Budžeta iestāde, bez atlīdzības citai budžeta iestādei nododot krājumus, kas iepriekš atzīti izdevumos, tos izslēdz no uzskaites daudzuma vienībās. Budžeta iestāde, kas saņem šādus krājumus, nodrošina to uzskaiti daudzuma vienībās līdz faktiskai to norakstīšanai.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

86.5 Budžeta iestāde, nododot turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

87. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

87.1 Krājumiem, kuri pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļiem, bet neatbilst pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības atzīšanas kritērijam (inventārs) un kuri nav nodoti lietošanā, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 27., 28., 29., 30., 31., 31.1, 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktu, bet tā reversēšanu – saskaņā ar šo noteikumu 39., 40. un 41.punktu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

87.2 Šo noteikumu 87.1 punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

88. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

89. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

90. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde nosaka aizstāšanas izmaksas krājumiem, kas paredzēti iestādes funkciju nodrošināšanai (izņemot šo noteikumu 83.1. un 83.3.apakšpunktā minētos krājumu veidus), izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai, ja tie nav nodoti lietošanā vai izlietoti. Ja krājumu aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes (izmaksu) vērtību, budžeta iestāde krājumus uzskaita aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un aizstāšanas vērtību.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

90.1 Ja šo noteikumu 90.punktā minētie krājumi ir bojāti, pilnīgi vai daļēji novecojuši, budžeta iestāde pārskata gada beigās nosaka šādu krājumu patieso vērtību saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu. Ja šo krājumu patiesā vērtība ir zemāka par to iegādes (izmaksu) vērtību, krājumus uzskaita patiesajā vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas). Ja šādu krājumu patieso vērtību nav iespējams noteikt, krājumus uzskaita to iegādes (izmaksu) vērtībā līdz norakstīšanai.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

90.2 Budžeta iestāde pārskata gada beigās nosaka atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības citai budžeta iestādei) paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu patieso vērtību un, ja šo krājumu patiesā vērtība ir zemāka par to iegādes (izmaksu) vērtību, krājumus uzskaita patiesajā vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un patieso vērtību (atskaitot atsavināšanas izmaksas).

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

91. Ja iestādes funkciju nodrošināšanai paredzētos krājumus izlieto vai noraksta, budžeta iestāde izslēdz krājumus no grāmatvedības uzskaites, norakstot to vērtību pārskata perioda pamatdarbības izdevumos. Krājumus noraksta, novērtējot tos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

92. Krājumus (izņemot speciālo militāro inventāru) atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā vai noraksta. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma vienībās) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai. Kurināmo, degvielu un smērvielas atzīst pamatdarbības izdevumos periodā, kurā tos faktiski izlieto.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

92.1 Norakstot atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus un pārdotos krājumus, budžeta iestāde izslēdz tos no grāmatvedības uzskaites un atzīst to vērtību attiecīgajos pārējos izdevumos.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

92.2 Norakstot šo noteikumu 87.1 punktā minētos krājumus, kuriem iepriekš izveidots vērtības samazinājums, atzīst pamatdarbības izdevumus krājumu uzskaites vērtībā, izslēdzot arī izveidoto vērtības samazinājumu.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

93. Speciālo militāro inventāru uzskaita un noraksta Ministru kabineta instrukcijā noteiktajā kārtībā.

94. Lauksaimniecības krājumus novērtē iegādes vērtībā, ja tos iegādājas par samaksu, vai ražošanas pašizmaksā.

95. Lauksaimniecības krājumus atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad gūst ar šiem aktīviem saistītos ieņēmumus, atsavināšanas datumā vai tos likvidējot.

96. Ja krājumus pārdod, pārdošanas dienā atzīst debitoru prasības atlīdzības apmērā un norāda ieņēmumus no pārdošanas, klasificējot tos saskaņā ar budžeta ieņēmumu klasifikāciju.

97. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās izvērtē prasības un samaksātos avansus un uzskata tos par nedrošiem (šaubīgiem), ja:

97.1. prasību apmaksas vai avansu nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk;

97.2. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

97.3. pret debitoru ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

97.4. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt parāda atgūšanu.

98. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuri klasificēti kā nedroši (šaubīgi), budžeta iestādes veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda pārējos izdevumos. Prasības un samaksātos avansus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot izveidotos uzkrājumus.

99. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību un samaksāto avansu saņemšanai, izvērtējot (ja tas ir iespējams) katru parādnieku un katru darījumu. Ja šādi pierādījumi pastāv, izdevumus uzkrājumiem novērtē nedrošās (apšaubāmās) summas apmērā vai procentos no parāda vērtības.

100. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību normām ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir pagājis parāda piedziņas iespējamības termiņš, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumos, kā arī samazina izveidotos uzkrājumus nedrošiem (šaubīgiem) parādiem, atzīstot ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

101. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, uzkrājumus neveido.

102. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.1.apakšpunktā minētie nosacījumi, prasības un samaksātos avansus sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām nosaka uzkrājumu apmēru:

102.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, uzkrājumus veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, uzkrājumus veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, uzkrājumus veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

102.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, uzkrājumus veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

103. Ja ir spēkā šo noteikumu 97.2., 97.3. un 97.4.apakšpunktā minētie nosacījumi, uzkrājumus veido uzreiz apšaubāmās summas apmērā.

104. Novērtējot prasību un avansu neatmaksas risku un secinot, ka sākotnēji izveidotie uzkrājumi nav nepieciešami, budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

105. Ja pārskata periodā atmaksā prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina prasību vai avansu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

105.1 Ja pārskata periodā dzēš prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina atbilstošo prasību vai avansu un atzīst pārējos izdevumus.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

106. Debitoru prasības klasificē īstermiņa un ilgtermiņa prasībās to rašanās dienā:

106.1. īstermiņa prasībās (debitoros) iekļauj prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

106.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa pārsniedz gadu no bilances datuma;

106.3. pārskata perioda (gada) beigās aprēķina un debitoru sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

107. Debitoru (prasību) sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru prasību norēķinu dokuments (attaisnojuma dokuments).

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

108. Īstermiņa finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts paturēt ne ilgāk par gadu, kā arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, kurus paredzēts pārdot un kuri pārklasificēti par īstermiņa ieguldījumiem. Šos īstermiņa finanšu ieguldījumus finanšu pārskatos norāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

109. Īstermiņa finanšu ieguldījumos ietvertos biržā kotētos vērtspapīrus, kuri pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, var novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā. Atbilstoši patiesās vērtības izmaiņām atzīst pamatdarbības ieņēmumus vai izdevumus.

110. Aizdevuma procentu ieņēmumus un saistību maksas ieņēmumus saskaņā ar noslēgtajiem aizdevumu līgumiem par neizmantoto aizdevuma summu uzskaita aizdevuma valūtā pēc uzkrāšanas principa, finanšu ieņēmumus atzīstot periodā, kad tie nopelnīti, neatkarīgi no naudas saņemšanas (uzkrātie saistību maksas un procentu ieņēmumi). Naudas saņemšanas dienā tos attiecina uz iepriekš uzkrātajiem procentu un saistību maksas ieņēmumiem.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

111. Pārskata perioda beigās, bet ne retāk kā reizi gadā veic aizdevuma neatmaksas riska novērtēšanu. Ja konstatē risku, ka aizdevums netiks atmaksāts vai netiks atmaksāts pilnā apmērā, veido uzkrājumus šiem parādiem nedrošās (šaubīgās) summas apmērā.

112. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde atsevišķi norāda uzkrājumus ilgtermiņa un īstermiņa prasībām.

113. Ja attiecīgajos tiesību aktos paredzēts, ka aizdevums vai daļa no aizdevuma netiks atmaksāta (dzēsta) vai daļa no uzkrātajiem procentiem netiek atprasīta, attiecīgo summu noraksta finanšu vai pārējos izdevumos.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

114. Saņemamo līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) un naudas sodu uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsoda un naudas soda saņemšana ir droši ticama.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

115. Saņemto naudas sodu un līgumsodu uzskaita kā pamatdarbības ieņēmumus dienā, kad to ieskaita budžeta iestādes norēķinu kontā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

116. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansa maksājumiem, to līdz apmaksas dienai uzskaita kā zembilances saistības. Katru avansa maksājumu vai nākamo periodu izdevumu veidu uzskaita analītiski.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

117. Samaksātos avansus klasificē tās aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. Avansu aktīva iegādei norāda tajā pašā bilances kontu grupā, kur pēc darījuma izpildes uzskaitīs iegūto aktīvu. Atsevišķi izdala avansus nemateriālajiem ieguldījumiem, avansus pamatlīdzekļu iegādei, avansus finanšu ieguldījumiem un avansus krājumiem. Pārējos avansus klasificē kopā ar īstermiņa aktīvu daļu.

118. Nākamo periodu izdevumu kontā atzītos maksājumus iekļauj pamatdarbības izdevumos pēc uzkrāšanas principa, izdevumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Izdevumus atzīst tad, kad budžeta iestāde ir saņēmusi pakalpojumu. Nākamo periodu izdevumus noraksta ne retāk kā reizi pārskata periodā.

119. Ja pakalpojumus, par kuriem iepriekš bija samaksāts, saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā, samaksātos nākamo periodu izdevumus uzskaita attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

2.3. Pašu kapitāla uzskaite

120. Pašu kapitāls (neto aktīvs) ir budžeta iestādes aktīvu atlikusī daļa pēc visu tās saistību atskaitīšanas.

121. Pašu kapitālu iedala šādās grupās:

121.1. rezerves;

121.2. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts;

121.3. pārskata gada budžeta izpildes rezultāts.

122. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve ir veidota no budžeta iestādes ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas.

123. Pārējās rezerves atzīst, ja notiek finanšu ieguldījumu novērtēšana saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Pārējās rezervēs iekļautas arī mežaudžu sākotnējās atzīšanas vērtības budžeta iestādes uzskaitē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Budžeta iestāde pārskatos detalizēti paskaidro pārējo rezervju izmaiņas.

124. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu un pārskata gada budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

2.4. Uzkrājumu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu uzskaite

125. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

126. Uzkrājumus var neveidot, ja tie rodas saistībā ar budžeta iestādes sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus neveido pensijām un citu veidu valsts pabalstiem.

127. Uzkrājumi nedrošiem parādiem (prasībām, samaksātajiem avansiem) ir aktīvu vērtības korekcijas, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 98.punktā.

128. Skaidri zināmas norēķinu summas ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja pārskata perioda pēdējā dienā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments, neatzīst par uzkrājumiem, bet par uzkrātajām saistībām, kuru uzskaite noteikta šo noteikumu 168.punktā.

129. Uzkrājumus budžeta iestāde atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

129.1. budžeta iestādei ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

129.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama resursu aizplūšana no budžeta iestādes;

129.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

130. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma:

130.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus atbilstoši šo noteikumu 134.punktam;

130.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, budžeta iestāde atklāj informāciju par iespējamām saistībām zembilancē. Ja resursu aizplūšanas iespēja ir neliela, informāciju par šo pienākumu var neatklāt.

131. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

132. Budžeta iestādes uzskaitē uzkrājumus neatzīst:

132.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

132.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie budžeta iestādes nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par budžeta iestādes aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

133. Budžeta iestādes bilancē nenorāda:

133.1. iespējamās saistības atbilstoši šo noteikumu 147.punktam (informāciju par iespējamām saistībām norāda budžeta iestādes zembilancē);

133.2. iespējamos aktīvus atbilstoši šo noteikumu 149.punktam, jo to atzīšana var radīt ieņēmumus, kuri nekad nerealizēsies (informāciju par iespējamiem aktīviem norāda budžeta iestādes zembilancē). Tikai tad, ja ieņēmumi ir pilnīgi droši, aktīvu atzīst bilancē un to vairs neuzskata par iespējamu aktīvu.

134. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajam novērtējumam bilances datumā, kuru nosaka budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Iespējami precīzāko novērtējumu nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un veicot šādas darbības:

134.1. nosaka iespējami precīzāko novērtējumu, tas ir, summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

134.2. veic uzkrājumu vērtības novērtējumu, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu novērtējumu, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

134.3. aprēķinot uzkrājumu iespējami precīzāko novērtējumu, ņem vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību;

134.4. ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu aizplūšanas varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu aizplūšana ir ticama;

134.5. ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas novērtējumā ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

135. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu pārskata datumā, lai segtu saistības.

136. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

136.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

136.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par minēto saistību izpildi (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

136.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 129.punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

137. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumi ir atlīdzināti. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

138. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas norāda atsevišķi, norādot izdevumus un gūtos ieņēmumus no šo izdevumu atlīdzināšanas.

139. Uzkrājumu vērtību koriģē vienīgi par tiem izdevumiem, kuriem uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

140. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 129.punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

141. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

141.1. darbības veida pārtraukšanu;

141.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

141.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

141.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

142. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi šā plāna īstenošanu vai paziņojusi šā plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

142.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

142.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

142.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju par darba attiecību izbeigšanu;

142.4. paredzamie izdevumi;

142.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

143. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai paziņo par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

144. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

145. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

146. Šajos noteikumos noteikto informāciju par uzkrājumiem un iespējamām saistībām sniedz sadalījumā pa līdzīgu uzkrājumu un līdzīgu iespējamo saistību veidiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kontiem un zembilances kodiem.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

147. Iespējamās saistības (tai skaitā galvojumi) ir budžeta iestādes:

147.1. iespējams pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana ir atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt;

147.2. pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā, bet nav ticams, ka šā pienākuma izpildē būs nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš, vai arī nav pietiekama pamatojuma saistību vērtības ticamam novērtējumam.

148. Ja budžeta iestāde ir noslēgusi līgumus par nākotnes ieguldījumiem pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos un līdz bilances datumam nav veikta darbu izpilde, šīs saistības norāda zembilancē. Saistību vērtību aprēķina, saskaitot pēc bilances datuma paredzētos maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

149. Iespējamais aktīvs ir aktīvs, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt.

2.5. Kreditoru uzskaite

150. Kreditori ir budžeta iestādes pašreizējās saistības (pienākumi), kuras radušās pagātnes notikumu (darījumu) rezultātā un kuru apmaksai budžeta iestādei vajadzēs lietot tās resursus (piemēram, naudas samaksa, citu aktīvu nodošana, pakalpojumu sniegšana).

151. Kreditorus iedala šādās grupās:

151.1. ilgtermiņa saistības;

151.2. īstermiņa saistības.

152. Īstermiņa saistības ir saistības, kuru apmaksa vai izpilde paredzēta gada laikā no bilances datuma. Bilancē kā ilgtermiņa un īstermiņa kreditorus norāda šādas saistības:

152.1. aizņēmumi;

152.2. parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

152.3. saistības par ārvalstu finanšu palīdzību;

152.4. norēķini par darba samaksu un ieturējumiem;

152.5. nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi;

152.6. nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi;

152.7. avansā saņemtie transferti.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

153. Pārskata perioda (gada) beigās budžeta iestāde aprēķina un atsevišķi norāda saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas.

154. Budžeta iestāde, saņemot preces vai pakalpojumus, atzīst ilgtermiņa vai īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem atbilstoši to apmaksas termiņam.

155. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

156. Aizņēmuma procentu izdevumus un saistību maksājumus par piešķirtajām, bet neizmantotajām aizņēmuma summām uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, finanšu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta.

157. Budžeta iestāde uzkrāj un aprēķina aizņēmumu procentu un saistību maksājumus saskaņā ar noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem. Aprēķinot procentus, tos atzīst kā finanšu izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātās saistības.

158. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā budžeta iestādes izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu. Budžeta iestāde uzskaita pamatdarbības izdevumus un palielina uzkrātās saistības.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

159. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības reversē, samazinot uzkrāto līgumsodu un naudas sodu, un atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

160. Aizņēmumu saņemšanas izmaksas atzīst budžeta iestādes pamatdarbības izdevumos dienā, kad saņem attaisnojuma dokumentu par saņemtajiem pakalpojumiem, vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

161. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst budžeta iestādes finanšu izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, procentu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā tos attiecina uz bilancē iepriekš uzkrātajām procentu saistībām.

162. Ja finanšu nomas (līzinga) maksājumu sadalījums (finanšu izmaksas, līzinga procenti un saistību samazinājums) nav norādīts finanšu nomas (līzinga) maksājumu plūsmā, finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

163. (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477)

164. Ieņēmumus, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas (bilances) datuma, par konkrētiem pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos, un saņemto priekšapmaksu par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos, budžeta iestāde uzskaita kā ilgtermiņa vai īstermiņa nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

165. Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita arī saņemto ārvalstu finanšu palīdzību (darījuma partneris – nerezidents) un saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, ja saskaņā ar vismaz vienu no dāvinājuma līguma vai pušu vienošanās līguma nosacījumiem:

165.1. saņemtie līdzekļi paredzēti ilgtermiņa ieguldījuma objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, izņemot šo noteikumu 82.2 punktā minētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

165.2. saņemtie līdzekļi tiks izlietoti tikai nākamajā pārskata gadā noteiktu nākamā pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

165.3. nosacījumu neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi jāatmaksā.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

166. Nākamo periodu ieņēmumos sākotnēji uzskaitīto ārvalstu finanšu palīdzību un ziedojumus, kā arī dāvinājumus iekļauj attiecīgo pārskata periodu pamatdarbības ieņēmumos:

166.1. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām, ja saņemtā finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts pilnībā sedz attiecīgā objekta vērtību;

166.2. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu daļai, kas attiecas uz saņemto finanšu palīdzību, ja saņemtā finanšu palīdzība sedz tikai daļu no attiecīgā objekta vērtības;

166.3. ja iepriekšējā pārskata gadā saņemtā finanšu palīdzība izlietota pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai;

166.4. ja izpildīti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi būtu jāatmaksā;

166.5. pakāpeniski nosacījumu izpildes laikā.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

167. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos atzītos maksājumus iekļauj finansiālās darbības pārskatā pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Attiecīgi ieņēmumus atzīst dienā, kad budžeta iestāde ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi darījumā paredzēto aktīvu vai atbilstoši sniegtā pakalpojuma apjomam ne retāk kā reizi pārskata periodā.

(Grozīts ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

168. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā nav noteikts citādi) beigās budžeta iestāde iegrāmato uzkrātās saistības. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru. Aprēķināto summu iegrāmato pamatdarbības vai finanšu izdevumos (procentu izdevumi) un uzkrātajās saistībās. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, samazina iepriekš izveidotos izdevumus un uzkrātās saistības.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

169. Uzkrātās saistības budžeta iestādes darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

169.1. atzīst, aprēķinot budžeta iestādes saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

169.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi) beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu saskaņā ar Darba likuma prasībām un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

169.3. saskaitot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu budžeta iestādes darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

3. Budžeta izpildes rezultāta aprēķina uzskaites vispārīgie principi
3.1. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

170. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus un izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas. Ieņēmumu un izdevumu korekcijas pieļaujamas tikai pārskata perioda ietvaros. Konstatētās iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības uzskaites kārtības maiņas ietekmi uzskaita kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas.

171. Budžeta iestādes ieņēmumus un izdevumus uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

172. Ieņēmumus ārvalstu valūtā uzskaita euro ieņēmumu atzīšanas dienā. Ieņēmumus vai izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām starp ieņēmumu atzīšanas dienu un naudas saņemšanas dienu, uzskaita kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursa svārstībām.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.477 redakcijā)

173. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju.

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

174. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

175. Asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus no saņemtajām dotācijām un palielina naudas līdzekļu konta atlikumu.

176. Budžeta iestāde pārskata perioda (gada) beigās saskaņā ar uzkrāšanas principu koriģē atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto valsts budžeta asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazinot naudas līdzekļu atlikumus.

177. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

178. Nenodokļu ieņēmumu attaisnojuma dokumenta izrakstīšanas dienā atzīst pamatdarbības ieņēmumus un prasības. Izrakstot attaisnojuma dokumentu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izrakstītos attaisnojuma dokumentus par priekšapmaksu reģistrē saskaņā ar budžeta iestādes dokumentu plūsmas reģistrācijas kārtību.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179. Saņemtos dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus uzskaita attiecīgā aktīvu grupā, saņemšanas, novērtēšanas vai vērtības apstiprināšanas dienā atzīstot pārskata perioda pamatdarbības vai nākamo periodu ieņēmumus tādā vērtībā, kāda noteikta ar dāvinājumu, ziedojumu vai mantojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179.1 Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar uzkrāšanas principu atzīst:

179.1 1. nākamo periodu izdevumos, subsīdijas un dotācijas izmaksājot avansā;

179.1 2. pamatdarbības izdevumos atbilstoši budžeta iestādē apstiprinātiem komersanta, biedrības vai nodibinājuma iesniegtiem attaisnojuma dokumentiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

3.1.1 Transferta ieņēmumu un izdevumu uzskaite

(Apakšnodaļa MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

179.2 Budžeta iestāde, saskaņā ar normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu jomā apstiprinot citas budžeta iestādes iesniegto attaisnojuma dokumentu, kas apliecina izdevumu rašanos, atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumus un saistības pret budžeta iestādi. Veicot transferta pārskaitījumu, samazina saistības.

179.3 Budžeta iestāde, no citas budžeta iestādes saņemot apstiprinājumu par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem, atzīst pamatdarbības ieņēmumus un prasības pret budžeta iestādi. Saņemot transferta pārskaitījumu, samazina prasības.

179.4 Budžeta iestāde, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu jomā vai attaisnojuma dokumentu par avansa pieprasījumu veic transferta pārskaitījumu avansā, atzīst avansā pārskaitītos transfertus. Apstiprinot transferta izlietojumu, par atbilstošo summu samazina avansa maksājumu un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumus.

179.5 Budžeta iestāde, kura saņem transferta pārskaitījumu avansā, atzīst avansā saņemto transfertu. Atbilstoši saņemtajam attaisnojuma dokumentam par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem samazina saņemto avansu un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus.

179.6 Transfertus mērķdotācijām pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

179.6 1. transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas saņem transferta pārskaitījumu, palielina naudas līdzekļu atlikumu un atzīst pamatdarbības ieņēmumus no saņemtajiem transfertiem. Pārskata gada beigās budžeta iestāde, kas saņēmusi transferta pārskaitījumu, bet nav saņēmusi apstiprinājumu par attaisnotajiem (atzītiem) izdevumiem vai izlietojusi saņemto transfertu saskaņā ar uzkrāšanas principu, koriģē pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus un atzīst avansā saņemtos transfertus neizlietotās un neapstiprinātās summas apmērā, par to informējot budžeta iestādi, kas veikusi transferta pārskaitījumu, normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu noteiktajos termiņos savstarpējo darījumu salīdzināšanai. Nākamā pārskata gada sākumā samazina avansā saņemtos transfertus un atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumus;

179.6 2. transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas veic transferta pārskaitījumu, samazina naudas līdzekļu atlikumu un atzīst pamatdarbības izdevumus no transferta pārskaitījumiem. Pārskata gada beigās budžeta iestāde, kas veikusi transferta pārskaitījumu, atbilstoši saņemtajai informācijai no budžeta iestādes, kas saņēmusi transferta pārskaitījumu, koriģē pārskata perioda pamatdarbības izdevumus un atzīst avansā pārskaitītos transfertus saskaņā ar uzkrāšanas principu neizlietotās un neapstiprinātās summas apmērā. Nākamā pārskata gada sākumā samazina avansā pārskaitītos transfertus un atzīst pamatdarbības izdevumus.

3.2. Pārskata perioda slēguma uzskaite

180. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins un uzskaite, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, finanšu ieguldījumu un krājumu vērtības samazinājuma aprēķins un uzskaite, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķins un uzskaite, uzkrājumu aprēķins un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite, kontu slēgšana un pārskata gada rezultāta noteikšana un uzskaite).

(Grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

181. Pārskata perioda beigās slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus atbilstoši budžeta veidiem un grāmato bilances pasīva kontā "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts".

182. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, bilances pasīva kontu "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" slēdz tikai ar ieņēmumu un izdevumu kontiem.

183. Nākamajā gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato uz bilances pasīva kontu "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts".

4. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā

184. Šajā nodaļā minētie nosacījumi piemērojami tikai pašvaldību grāmatvedības uzskaitē.

185. Šajos noteikumos lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. Finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šajā punktā un šo noteikumu 186.punktā minētos nosacījumus. Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un kuri paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

185.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar budžeta iestādes plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

185.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 185.1.apakšpunktā minētajām vajadzībām;

185.3. līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

186. Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

187. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kuri nav atvasināti finanšu instrumenti, aizdevumus un debitoru prasības, kuras netiek turētas tirdzniecībai, un līdzdalību iestāžu radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālā, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā.

188. Papildus šo noteikumu 184.punktā minētajiem nosacījumiem patiesajā vērtībā novērtē ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams atbilstoši iestādē pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai.

189. Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

189.1. finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

189.2. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumentu tirgus cenu, to patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

190. Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šajos noteikumos minētajām metodēm, iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

191. Ja finanšu instruments ir klasificēts kā riska ierobežošanas instruments, atbilstoši iestādes pieņemtajai risku ierobežošanas procedūrai dažas (vai visas) šā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

192. Ja finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa izmaiņām saistībā ar iestādes naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

193. Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti) patiesās vērtības izmaiņas iestāde uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi.

194. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi iekļauj finanšu ieņēmumos vai izdevumos periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments atsavināts vai kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

5. Noslēguma jautājumi

195. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumus Nr.867 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 187.nr.; 2007, 200.nr.; 2009, 18.nr.).

196. Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo un piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2010.gada 30.decembrim atbilstoši likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajam termiņam. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus.

196.1 Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 2.punktu valstij piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2011.gada 31.decembrim. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.390 redakcijā)

197. Budžeta iestādes līdz 2010.gada 31.decembrim veic zemes (izņemot iegādāto zemi) pārvērtēšanu pēc kadastrālās vērtības uz 2010.gada 1.novembri, uzskaitot šādi:

197.1. ja zemes kadastrālā vērtība ir lielāka nekā uzskaites vērtība, palielinājumu atzīst pārējos ieņēmumos;

197.2. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība, to atzīst pārējos izdevumos;

197.3. ja zemes kadastrālā vērtība ir mazāka nekā uzskaites vērtība un zemes vērtība iepriekš bijusi pārvērtēta un atzīta ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervēs, izslēdz konkrēto pārvērtēšanas rezervi un samazina zemes vērtību līdz kadastrālajai vērtībai.

198. Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē.

198.1 Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz ostu pārvaldēm.

(MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

198.2 Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto prasību attiecībā uz kustamajiem īpašumiem un šo noteikumu 86.5 punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

199. Muzeju krājuma sastāvā esošos nekustamos īpašumus budžeta iestādes ņem uzskaitē līdz 2012.gada 31.decembrim to kadastrālajā vērtībā, uzskaitot līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi. Kultūras un dabas pieminekļiem, kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeja krājuma priekšmetiem, kā arī citām kultūrvēsturiskajām vērtībām nolietojumu neaprēķina.

200. Muzeju krājuma sastāvā esošos pārējos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus) budžeta iestādes ņem uzskaitē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" 56.1 punktā minētajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, nosaka:

200.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 28.punktam;

200.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477)

200.1 Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim nodrošina šo noteikumu 179.2, 179.3, 179.4 un 179.5 punktā minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē, līdz ieviešanai ievērojot šo noteikumu 179.6 punktā minētos nosacījumus visu transferta veidu uzskaitei.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.2 Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim pārgrāmato saistības par iepriekšējos periodos saņemtajiem līdzekļiem no rezidentiem ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai:

200.2 1. pamatdarbības ieņēmumos atbilstoši saņemtajam apstiprinājumam par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem;

200.2 2. avansā saņemtajos transfertos, ja nav saņemts apstiprinājums par attaisnotajiem (atzītajiem) izdevumiem.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.3 Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim pārgrāmato ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves atlikumu pārējos ieņēmumos.

(MK 16.10.2012. noteikumu Nr.707 redakcijā)

200.4 Budžeta iestādes pēc 2013.gada pārskata iesniegšanas atbilstoši budžeta un finanšu jomas normatīvajiem aktiem koriģē grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumus 2014.gada sākumā par starpību, kas, konvertējot latus uz euro, radusies starp 2013.gada pārskatā norādītajiem grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumiem un faktiskajiem grāmatvedības kontu un to veidojošo uzskaites vienību atlikumiem, un atzīst no euro ieviešanas gūtos finanšu ieņēmumus vai izdevumus. Līdz 2014.gada 31.decembrim korekcijas grāmatojumu reversē.

(MK 06.08.2013. noteikumu Nr.477 redakcijā)

200.5 Ekonomikas ministrija nodrošina, ka:

200.5 1. ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim grāmatvedības uzskaitē tiek ieviestas šo noteikumu 25.1 punktā minētās prasības attiecībā uz valsts kapitāla daļām (akcijām);

200.5 2. ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim grāmatvedības uzskaitē tiek ieviestas šo noteikumu 25.1 un 25.2 punktā minētās prasības attiecībā uz valstij piederošajiem (piekrītošajiem) nekustamajiem īpašumiem.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1402 redakcijā)

201. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1486

(Pielikums grozīts ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231; MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707; MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1402)

Grāmatvedības kontu plāna shēma un kontu apraksts

I. Kontu plāna shēma

Kontu grupas līmeņi

Konta numurs

Konta nosaukums

1.

2.

3.

1

2

3

4

5

AKTĪVS
1000Ilgtermiņa ieguldījumi
1100Nemateriālie ieguldījumi
1110Attīstības pasākumi un programmas
1120Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības
1121Datorprogrammas
1122Pārējās licences
1123Koncesijas
1124Patenti
1125Licences datorprogrammām
1129Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības
1130Pārējie nemateriālie ieguldījumi
1140Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
1160Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi
1180Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem
1181Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām
1182Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām
1184Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem
1185Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem
1187Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem
1190Nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums
1191Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija
1192Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija
1193Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija
1195Datorprogrammu uzkrātā amortizācija
1196Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija
1199Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums
1200Pamatlīdzekļi
1210Zeme, ēkas un būves
1211Dzīvojamās ēkas
1212Nedzīvojamās ēkas
1213Transporta būves
1214Zeme zem ēkām un būvēm
1215Kultivētā zeme
1216Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme
1217Pārējā zeme
1218Inženierbūves
1219Pārējais nekustamais īpašums
1220Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas
1230Pārējie pamatlīdzekļi
1231Transportlīdzekļi
1232Saimniecības pamatlīdzekļi
1233Bibliotēku fondi
1234Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi
1235Dārgakmeņi un dārgmetāli
1236Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti
1237Citas vērtslietas
1238Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika
1239Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi
1240Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība
1241Pamatlīdzekļu izveidošana
1242Nepabeigtā būvniecība
1250Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi
1251Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme
1252Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves
1259Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi
1260Bioloģiskie un pazemes aktīvi
1261Pazemes aktīvi
1262Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi
1263Mežaudzes
1264Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi
1269Pārējie bioloģiskie aktīvi
1270Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos
1280Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem
1281Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm
1282Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām
1283Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem
1286Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem
1287Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem
1289Pārējie avansa maksājumi
1290Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums
1291Ēku un būvju uzkrātais nolietojums
1292Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums
1293Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums
1295Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums
1297Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums
1299Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums
1300Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
1310Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
1311Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
1319Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
1320Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
1321Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
1329Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
1330Ilgtermiņa aizdevumi
1331Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
1332Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
1339Citi ilgtermiņa aizdevumi
1340Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
1341Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros
1342Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros
1349Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
1350Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
1351Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
1352Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
1353Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
1354Ilgtermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām
1358Pārējo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums
1359Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
  1370 Turējumā nodoti ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
   1371Turējumā nodotā līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
   1372Turējumā nodotā līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
   1374Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
   1375Turējumā nodotie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
1380Avansi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
1381Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu radniecīgajās kapitālsabiedrībās
1382Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu asociētajās kapitālsabiedrībās
1383Avansa maksājumi par vērtspapīriem
1384Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
1385Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
1389Avansa maksājumi par pārējiem finanšu ieguldījumiem
1390Uzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un avansiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem
1400Ilgtermiņa prasības un uzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām
1410Ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
1415Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem
1416Citas ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
1420Citas ilgtermiņa prasības
1490Uzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām
2000Apgrozāmie līdzekļi
2100Krājumi
2110Izejvielas un materiāli
2111Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem
2112Pārtikas produkti
2113Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli
2114Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi
2115Kurināmais, degviela, smērvielas
2116Mašīnu iekārtas un rezerves daļas
2119Pārējie materiāli
2120Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi
2130Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai
2131Gatavie ražojumi
2132Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai
2133Gatavie pasūtījumi
2134Turējumā nodotie valsts un pašvaldību krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai
2140Lauksaimniecības krājumi
2141Darba un produktīvie dzīvnieki
2142Lopbarība un sēklas
2149Pārējie lauksaimniecības krājumi
2150Stratēģiskās rezerves
2160Inventārs
2161Ātri nolietojamais inventārs
2162Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi
2165Turējumā nodotais valsts un pašvaldību inventārs
2169Pārējais inventārs
2170Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana
2171Speciālais militārais inventārs
2179Speciālā militārā inventāra izveidošana
2180Avansa maksājumi un uzkrājumi avansiem par krājumiem
2181Avansa maksājumi par krājumiem
2187Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem
2190Krājumu vērtības samazinājums
2300Debitori
2310Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
2312Prasības starp budžeta iestādēm
2313Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm
2314Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
2315Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
2316Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām
2317Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām
2318Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām
2319Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem
2320Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
2321Prasības pret ārvalstu partneri
2329Citas prasības
2330Uzkrājumi nedrošām prasībām
2331Uzkrājumi prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem
2332Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem
2333Uzkrājumi prasībām pret personālu
2339Uzkrājumi pārējām prasībām
2340Prasības par nodokļiem un nodevām
2341Prasības par nekustamā īpašuma nodokli
2342Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli
2343Prasības par pievienotās vērtības nodokli
2349Pārējās prasības par nodokļiem un nodevām
2360Uzkrātie ieņēmumi
2361Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē
2362Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem
2363Uzkrātie procentu ieņēmumi par aizdevumiem
2364Uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem
2365Uzkrātie ieņēmumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem
2369Pārējie uzkrātie ieņēmumi
2370Pārmaksātie nodokļi
2371Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
2372Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
2373Pievienotās vērtības nodoklis
2379Pārējie nodokļi
2380Prasības pret personālu
2381Darbiniekiem izsniegtie avansi
2382Prasības par iztrūkumiem
2389Pārējās prasības pret personālu
2390Pārējās prasības
2391Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem
2399Pārējās iepriekš neklasificētās prasības
2400Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem
2410Nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem
2411Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem
2419Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem
2420Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem
2421Avansi par pakalpojumiem
2422Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem
2423Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem
2427Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem
2429Pārējie nākamo periodu izdevumi
2430Avansā pārskaitītie transferti
2431Transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
2432Citi transferti
2500Īstermiņa finanšu ieguldījumi
2510Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā
2520Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā
2530Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa
2531Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām
2532Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām
2534Uzkrājumi izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem
2539Citi īstermiņa aizdevumi
2540Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
2541Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros
2542Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros
2549Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros
2550Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
2551Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās
2552Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā
2553Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā
2554Īstermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām
2559Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi
2570Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
2571Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
2577Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem
2600Naudas līdzekļi
2610Kase
2611Pamatbudžeta līdzekļi
2612Speciālā budžeta līdzekļi
2613Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
2614Citu budžetu līdzekļi
2620Norēķinu konti Valsts kasē vai kredītiestādēs
2621Pamatbudžeta līdzekļi
2622Speciālā budžeta līdzekļi
2623Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
2624Citu budžetu līdzekļi
2630Termiņnoguldījumi
2631Pamatbudžeta līdzekļi
2632Speciālā budžeta līdzekļi
2633Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
2634Citu budžetu līdzekļi
2670Nauda ceļā
2671Pamatbudžeta līdzekļi
2672Speciālā budžeta līdzekļi
2673Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi
2674Citu budžetu līdzekļi
2700Administrējamo iestāžu finansēšana
2710Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēm
PASĪVS
3000Pašu kapitāls
3300Rezerves
3310Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve
3320Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve
3360Pārējās rezerves
3500Budžeta izpildes rezultāti
3510Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts
3511Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts
3512Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts
3513Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
3514Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts
3520Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts
3521Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts
3522Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts
3523Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts
3524Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts
4000Uzkrājumi
4200Uzkrājumi paredzamajām saistībām
5000Kreditori
5100Ilgtermiņa saistības
5110Ilgtermiņa aizņēmumi
5111Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm
5112Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases
5113Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām
5114Iepriekš galvotie aizņēmumi
5119Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi
5130Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem
5140Ilgtermiņa uzkrātās saistības
5150Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi
5151Saņemtie ilgtermiņa avansi par precēm un pakalpojumiem
5154Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem
5155Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem
5156Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5157Ilgtermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību
5159Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi
5190Pārējās ilgtermiņa saistības
5191Ilgtermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības
5192Ilgtermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5193Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5199Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības
5200–5900Īstermiņa saistības
52005210Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
5211Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Latvijas kredītiestādēm
5212Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Valsts kases
5213Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no ārvalstu institūcijām
5214Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
5219Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa
53005310Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
5311Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
5312Saistības starp budžeta iestādēm
5313Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm
5314Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
5315Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs
5316Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām
5317Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām
5318Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām
5319Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
5400Īstermiņa uzkrātās saistības
5420Īstermiņa uzkrātās saistības
5421Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem
5422Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem
5423Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem
5424Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem
5425Uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases
5429Pārējās uzkrātās saistības
5600Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)
5610Norēķini par darba samaksu
5611Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī
5612Norēķini par deponēto darba samaksu
5620Norēķini par ieturējumiem no darba samaksas (izņemot nodokļus)
5621Ieturējumi pēc izpildrakstiem
5622Norēķini par apdrošināšanu
5629Citi ieturējumi
57005720Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi
5721Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
5722Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
5723Pievienotās vērtības nodoklis
5724Nekustamā īpašuma nodoklis
5729Pārējie nodokļi
58005810Pārējās īstermiņa saistības
5811Citas saistības pret personālu
5812Norēķini par stipendijām
5813Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem
5814Īstermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības
5815Saistības pret budžetu
5816Īstermiņa operatīvās nomas saistības
5817Pārējo ilgtermiņa saistību pret finanšu institūcijām īstermiņa daļa
5819Pārējās īstermiņa saistības
5820Īstermiņa saistības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5821Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5822Īstermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)
59005910Nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi
5911Saņemtie īstermiņa avansi par precēm un pakalpojumiem
5912Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti
5914Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem
5915Nākamo periodu ieņēmumi par procentu ieņēmumiem
5917Īstermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību
5919Citi nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi
5930Avansā saņemtie transferti
5931Saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)
5932Citi transferti
IEŅĒMUMI UN IZDEVUMI
6000Pamatdarbības ieņēmumi
7000Pamatdarbības izdevumi
8000Dažādi ieņēmumi un izdevumi
8100Finanšu ieņēmumi
8110Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībām
8111Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi
8112Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību ieņēmumi
8113Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību ieņēmumi
8114Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību ieņēmumi
8120Procentu ieņēmumi
8121Pamatbudžeta procentu ieņēmumi
8122Speciālā budžeta procentu ieņēmumi
8123Ziedojumu un dāvinājumu procentu ieņēmumi
8124Citu budžeta līdzekļu procentu ieņēmumi
8130Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas
8140Ieņēmumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas vai pārsnieguma
8150Ieņēmumi no mantiska ieguldījuma radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās
  8180 Finanšu ieņēmumi no euro ieviešanas
8190Pārējie finanšu ieņēmumi
8200Finanšu izdevumi
8210Izdevumi no valūtas kursu svārstībām
8211Pamatbudžeta valūtas kursu svārstību izdevumi
8212Speciālā budžeta valūtas kursu svārstību izdevumi
8213Ziedojumu un dāvinājumu valūtas kursu svārstību izdevumi
8214Citu budžeta līdzekļu valūtas kursu svārstību izdevumi
8220Procentu izdevumi
8221Pamatbudžeta procentu izdevumi
8222Speciālā budžeta procentu izdevumi
8223Ziedojumu un dāvinājumu procentu izdevumi
8224Citu budžeta līdzekļu procentu izdevumi
8230Izdevumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru pārdošanas un pārvērtēšanas
8240Izdevumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas un vērtības samazinājuma
  8280 Finanšu izdevumi no euro ieviešanas
8290Pārējie finanšu izdevumi
8400Bezatlīdzības ceļā saņemtās un nodotās vērtības
8410Ieņēmumi no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām vērtībām
8411Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm
8412Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm
8413Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
8414Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā no pārējām personām
8420Izdevumi no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām vērtībām
8421Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm
8422Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm
8423Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
8424Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām personām
8500Pārējie ieņēmumi
8510Ieņēmumi no atsavināšanai paredzēto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas
8520Ieņēmumi no krājumu pārdošanas
8530Ieņēmumi no saistību dzēšanas
8540Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi
8541Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārpalikumi
8542Finanšu ieguldījumu pārpalikumi
8543Krājumu pārpalikumi
8544Debitoru pārpalikumi
8549Pārējie pārpalikumi
8550Ieņēmumi no izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8551Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriāliem ieguldījumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8552Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8553Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par finanšu ieguldījumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8554Ieņēmumi no nedrošiem avansa maksājumiem par krājumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8555Ieņēmumi no nedrošajām prasībām un avansiem par pakalpojumiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas
8556Ieņēmumi no uzkrājumu iespējamām saistībām samazinājuma
8570Ieņēmumi no krājumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
8580Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
8581Ieņēmumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas
8582Ieņēmumi no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
8589Ieņēmumi no pārējo ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē
8590Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi
8591Ieņēmumi no mežaudžu vērtības palielinājuma
8592Ieņēmumi no ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma
8593Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma reversēšanas
8599Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi
8600Pārējie izdevumi
8610No uzskaites izslēgto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtība
8611Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu norakstīšanas un likvidēšanas
8612Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atsavināšanas
8620Izdevumi no krājumu pārdošanas
8630Izdevumi no prasību norakstīšanas un aizdevumu dzēšanas
8631Izdevumi no prasību norakstīšanas
8632Izdevumi no aizdevumu dzēšanas
8640Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi
8641Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iztrūkumi
8642Finanšu ieguldījumu iztrūkumi
8643Krājumu iztrūkumi
8644Debitoru iztrūkumi
8649Pārējie iztrūkumi
8650Izdevumi uzkrājumu veidošanai
8651Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriāliem ieguldījumiem
8652Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem
8653Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par finanšu ieguldījumiem
8654Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošiem avansa maksājumiem par krājumiem
8655Izdevumi uzkrājumu veidošanai nedrošajām prasībām un avansiem par pakalpojumiem
8656Izdevumi uzkrājumu veidošanai iespējamām saistībām
8690Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
8691Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma
8692Izdevumi no finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma
8693Izdevumi no krājumu vērtības samazinājuma
8699Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
ZEMBILANCE
Kodi
0100Nomātie aktīvi
9100Zembilances aktīvi
9110Iespējamie aktīvi
9120Prasības par dividendēm un saņemamie maksājumi par kapitāla daļu izmantošanu
9130Saņemamie līgumsodi un naudas sodi
9140Prasības par prettiesiskā ceļā atsavinātiem aktīviem
9190Citi zembilances aktīvi
9500Zembilances pasīvi
9510Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem
9520Nākotnes saistības un maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par ilgtermiņa ieguldījumu un speciālā militārā inventāra iegādi un izveidošanu, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem
9521Zemes, ēku un būvju iegāde un izveidošana
9522Speciālā militārā inventāra iegāde un izveidošana
9529Pārējo ilgtermiņa ieguldījumu iegāde un izveidošana
9530Nākotnes saistības un maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomu
9540Saņemtie, bet neapmaksātie avansa attaisnojuma dokumenti
9550Nākotnes nomas maksājumi
9560Izsniegtie galvojumi
9590Citas zembilances saistības

II. Grāmatvedības kontu apraksts

1. Kontu grupā "1100 Nemateriālie ieguldījumi" uzskaita nemateriālos ieguldījumus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un kuru paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

2. Kontā "1110 Attīstības pasākumi un programmas" uzskaita attīstības pasākumu un programmu izdevumus, ja zināms, ka projektu pabeigs un īstenos:

2.1. kontā uzskaita:

2.1.1. attīstības pasākumu (piemēram, administratīvo teritoriju attīstības plānu) un programmu izmaksas, kas ir pētniecības darbā iegūto zināšanu, atklājumu vai citu zināšanu izmantošana jaunu (vai būtiski uzlabotu) materiālu, ierīču, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai izstrādē pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas uzsākšanas;

2.1.2. tehniskās izstrādes, kas pētniecības rezultātu sagatavo līdz izmēģinājuma paraugam;

2.2. kontā neuzskaita:

2.2.1. pētniecības darbu izmaksas (atzīst izdevumos);

2.2.2. attīstības pasākumu izmaksas, ja projekts vai programma netiks pabeigta un īstenota (atzīst izdevumos);

2.2.3. projektēšanas un plānošanas izmaksas pēc projekta apstiprināšanas (iekļauj citās projekta izmaksās vai ilgtermiņa aktīva iegādes (izveidošanas) vērtībā).

3. Kontu grupā "1120 Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības" uzskaita licences, koncesijas, patentus, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

4. Kontā "1121 Datorprogrammas" uzskaita datorprogrammas, kuru lietošanas tiesības noteiktas ar licenci vai kuras speciāli izstrādātas konkrētas budžeta iestādes vajadzībām.

5. Kontā "1122 Pārējās licences" uzskaita licences, kuras ir autora vai autora tiesību īpašnieka atļauja par samaksu izmantot ar normatīvajiem aktiem aizsargātu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu, kā arī licences, kuras ir valsts institūciju, pašvaldību, profesionālo apvienību izdotas atļaujas darbībai kādā jomā (izņemot datorprogrammu izmantošanas licences).

6. Kontā "1123 Koncesijas" uzskaita koncesijas, kuras ir līgumi, ar ko valsts (pašvaldība) uz noteiktu laiku un noteiktiem nosacījumiem nodod juridiskai personai par samaksu valstij (pašvaldībai) piederošās tiesības uz dabas bagātībām vai kādu saimniecisku objektu.

7. Kontā "1124 Patenti" uzskaita izgudrojuma un dizainparauga patentus.

8. Kontā "1125 Licences datorprogrammām" uzskaita atsevišķi no datorprogrammām iegādātas licences.

9. Kontā "1129 Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās nemateriālo ieguldījumu tiesības: preču zīmes, pakalpojumu zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras lieto kādas preces vai pakalpojumu atšķirībai no citu ražotāju vai tirgotāju precēm un pakalpojumiem, un citas tamlīdzīgas tiesības.

10. Kontā "1130 Pārējie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita iepriekš neklasificētus nemateriālos aktīvus, kuri atbilst nemateriālo ieguldījumu definīcijai: pastāv iespēja nākotnes ekonomisko labumu plūsmai un var ticami novērtēt aktīva vērtību (piemēram, specializētas zināšanas, franšīzes).

11. Kontā "1140 Nemateriālo ieguldījumu izveidošana" uzskaita budžeta iestādes izmaksas, kas tieši attiecas uz nemateriālo ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz nemateriālā ieguldījuma nodošanai lietošanā.

12. Kontā "1160 Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita izdevumus par naftas un dabasgāzes, naftas atradņu izpēti (derīgo izrakteņu atrašanās vieta, daudzuma un kvalitātes noteikšana), faktisko izmēģinājumu un mērījumu izmaksas, kā arī transportēšanas izmaksas un citas ar izmēģinājumiem tieši saistītās izmaksas.

13. Kontā "1180 Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par nemateriālo ieguldījumu iegādi.

14. Kontā "1181 Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par attīstības pasākumiem un programmām.

15. Kontā "1182 Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par licencēm, koncesijām, patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām.

16. Kontā "1184 Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem.

17. Kontā "1185 Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par pārējiem iepriekš neklasificētajiem nemateriālajiem ieguldījumiem.

18. Kontā "1187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem par nemateriālajiem ieguldījumiem.

19. Kontu grupā "1190 Nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājums" uzskaita nemateriālo ieguldījumu aprēķināto vērtības samazinājumu un amortizāciju, kas aprēķināta atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam.

20. Kontā "1191 Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija" uzskaita attīstības pasākumu un programmu aprēķināto amortizāciju.

21. Kontā "1192 Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo licenču (izņemot datorprogrammu licences), licenču datorprogrammām, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību aprēķināto amortizāciju.

22. Kontā "1193 Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu aprēķināto amortizāciju.

23. Kontā "1195 Datorprogrammu uzkrātā amortizācija" uzskaita datorprogrammu aprēķināto amortizāciju.

24. Kontā "1196 Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija" uzskaita derīgo izrakteņu un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu aprēķināto amortizāciju.

25. Kontā "1199 Nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto vērtības samazinājumu nemateriālajiem ieguldījumiem.

26. Kontu grupā "1200 Pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) vai iznomāšanai un kuru paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu. Pamatlīdzekļa vienības sākotnējās atzīšanas vērtība noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu klasifikāciju jomā.

27. Kontu grupā "1210 Zeme, ēkas un būves" uzskaita valstij vai pašvaldībai īpašumā, valdījumā esošu vai piekrītošu zemi zem ēkām un būvēm, kultivēto zemi, atpūtai un izklaidei izmantojamo zemi, visas budžeta iestādes ēkas un būves, ieskaitot aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir šo ēku un būvju neatņemama sastāvdaļa. Šajā kontā uzskaita zemesgabalus, ēkas un būves, ja tās paredzētas budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un to paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu:

27.1. analītiskajā uzskaitē nodala pašu vajadzībām lietojamo zemi, ēkas un būves no izīrējamiem un iznomājamiem īpašumiem. Zemi uzskaita zemes vienībās atbilstoši piešķirtajam zemes vienības kadastra apzīmējuma numuram. Daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamos un iznomājamos īpašumus, ja izīrējamo vai iznomājamo platību var pārdot vai iznomāt atsevišķi un var atdalīt grāmatvedības uzskaitē. Ja tas nav iespējams, daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamus un iznomājamus īpašumus tikai tad, ja pašu vajadzībām izmantojamā īpašuma daļa nav būtiska;

27.2. ēkas un būves, kas ir kultūras (arhitektūras) pieminekļi, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam (piemēram, dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas, būves), analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi;

27.3. ēku un būvju konstrukcijas, aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir to neatdalāma sastāvdaļa, uzskaita kopā ar attiecīgo ēku vai būvi.

28. Kontā "1211 Dzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, no kuru izmantojamās platības vismaz pusi izmanto dzīvošanai. Ja dzīvošanai izmanto mazāk par pusi no ēkas kopējās izmantojamās platības, to klasificē kā nedzīvojamo ēku saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi.

29. Kontā "1212 Nedzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, kuras netiek izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Šajā kontā uzskaita administrācijas ēkas, rūpniecības un tirdzniecības ēkas, viesnīcas, restorānus, izglītības iestāžu, ārstniecības un sociālās aprūpes ēkas, kā arī vēsturiskās ēkas, kuras nav domātas dzīvošanai (piemēram, muzejus).

30. Kontā "1213 Transporta būves" uzskaita ielas, autoceļus, ietves, stāvvietas, lidlauku skrejceļus, sliežu ceļu konstrukcijas, tiltus, satiksmes pārvadus, tuneļus, ostu un piestātņu būves un konstrukcijas un citus tamlīdzīgus objektus.

31. Kontā "1214 Zeme zem ēkām un būvēm" uzskaita zemi, uz kuras uzbūvētas ēkas, būves vai to pamati, kas ir īpašumā, valdījumā vai piekrītoši valstij un pašvaldībai. Šeit uzskaita arī pagalmus, dārzu teritorijas un iebrauktuves, kuras uzskata par ēkas vai būves neatdalāmu sastāvdaļu.

32. Kontā "1215 Kultivētā zeme" uzskaita zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā (ieskaitot zemi stādījumiem un augļu dārziem).

33. Kontā "1216 Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" uzskaita parku teritorijas un atpūtas vietas kopā ar tām piegulošajiem virszemes ūdeņiem.

34. Kontā "1217 Pārējā zeme" uzskaita iepriekš neklasificēto zemi (piemēram, karjerus, kapu teritorijas, meža zemi).

35. Kontā "1218 Inženierbūves" uzskaita visu veidu inženierbūves (izņemot transporta būves) – ūdens uzkrāšanas un novadīšanas būves un konstrukcijas, meliorācijas sistēmas, sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadus, ūdensvadus, siltumtrašu un kanalizācijas tīklus, celtnes un būves.

36. Kontā "1219 Pārējais nekustamais īpašums" uzskaita iepriekš neklasificēto nekustamo īpašumu – pārējās celtnes un būves, kuras nav iespējams klasificēt kā ēkas, transporta vai inženierbūves (piemēram, vēsturiskos pieminekļus, sporta un atpūtas būves).

37. Kontā "1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas un mašīnas, kuras lieto budžeta iestādes funkciju izpildes vai sniegto pakalpojumu nodrošināšanai:

37.1. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu sastāvā neuzskaita transportlīdzekļus un datortehniku;

37.2. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kurām ir patstāvīga nozīme saimnieciskajā procesā un kas uzskatāmas par pamatlīdzekļiem, ietver pamatlīdzekļu sastāvā kā atsevišķus pamatlīdzekļu uzskaites objektus. Pārējās rezerves daļas un palīgierīces uzskaita krājumu sastāvā un noraksta izdevumos tad, kad tās faktiski patērē (izlieto).

38. Kontu grupā "1230 Pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes transportlīdzekļus, saimniecības pamatlīdzekļus, datortehniku, sakaru un biroja tehniku, bibliotēku fondus, mākslas darbus un mākslas priekšmetus, vērtslietas, kultūras un mākslas priekšmetus, muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus (izņemot nekustamos īpašumus) un pārējos iepriekš neklasificētus pamatlīdzekļus.

39. Kontā "1231 Transportlīdzekļi" uzskaita transportlīdzekļus kravas vai cilvēku pārvadāšanai, kā arī citus iestādes funkciju nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus (kravas un pasažieru automobiļus, autobusus, trolejbusus, motociklus, velosipēdus, piekabes un puspiekabes, ūdens transportlīdzekļus, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošos sastāvus, gaisa transportlīdzekļus un citus transportlīdzekļus).

40. Kontā "1232 Saimniecības pamatlīdzekļi" uzskaita pamatlīdzekļus, kurus izmanto budžeta iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

41. Kontā "1233 Bibliotēku fondi" uzskaita likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu bibliotēku krājumu veidojošās grāmatas (tai skaitā mācību grāmatas) un citus iespieddarbus, mikrofilmas, skaņu ierakstus un citus informācijas nesējus.

42. Kontā "1234 Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi" uzskaita oriģinālfilmas, skaņu ierakstus, manuskriptus un mākslas darbus.

43. Kontā "1235 Dārgakmeņi un dārgmetāli" uzskaita dārgmetālus un dārgakmeņus, kurus neizmanto ražošanas procesos.

44. Kontā "1236 Antīkie un citi kultūras un mākslas priekšmeti" uzskaita gleznas, skulptūras un citus mākslas priekšmetus, kas atzīti par mākslas darbiem, kā arī antīkos priekšmetus. Šajā kontā uzskaita arī likumā noteiktajā kārtībā reģistrētus muzeju krājuma sastāvā esošos kultūras un mākslas priekšmetus, kuri nav uzskaitīti citos pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam, neatkarīgi no to vērtības.

45. Kontā "1237 Citas vērtslietas" uzskaita iepriekš neklasificētās vērtslietas, kolekcijas un juvelierizstrādājumus.

46. Kontā "1238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika" uzskaita datorus, serverus, kopētājus, faksa aparātus, telefonus, telefoncentrāles un citu biroja tehniku un tās aprīkojumu. Šajā kontā var uzskaitīt arī datorprogrammas, bez kurām datori un serveri nevar darboties.

47. Kontā "1239 Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus.

48. Kontā "1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta objekta izveidošanu vai celtniecību līdz dienai, kad objektu nodod lietošanā (ekspluatācijā). Šajos kontos uzskaita arī to iekārtu un mašīnu vērtības, kas ir saņemtas, bet vēl nav uzstādītas un nav nodotas lietošanā.

49. Kontā "1241 Pamatlīdzekļu izveidošana" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta pamatlīdzekļa izveidošanu līdz tā nodošanai lietošanā (ekspluatācijā), un saņemto, bet vēl neuzstādīto pamatlīdzekļu vērtību līdz to nodošanai lietošanā.

50. Kontā "1242 Nepabeigtā būvniecība" uzskaita būvniecības izmaksas līdz pamatlīdzekļa nodošanai lietošanā (ekspluatācijā).

51. Kontu grupas "1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi" kontos "1251 Turējumā nodotā valsts un pašvaldību zeme", "1252 Turējumā nodotās valsts un pašvaldību ēkas un būves" un "1259 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību citi īpašumi" uzskaita valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām.

52. Kontu grupā "1260 Bioloģiskie un pazemes aktīvi" uzskaita pazemes aktīvus, ilggadīgos stādījumus (augļu dārzus, regulāri ražojošos koku un krūmāju stādījumus, parkus, mežaudzes) un citus līdzīgus aktīvus, kuriem raksturīga atjaunošanās un vērtības izmaiņas augšanas rezultātā.

53. Kontā "1261 Pazemes aktīvi" uzskaita izpētītus minerālo atradņu krājumus, kas atrodas zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojami, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un atbilstošās cenas.

54. Kontā "1262 Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi" uzskaita kokus (ieskaitot vīnogulājus un krūmājus), kurus audzē ražas iegūšanai.

55. Kontā "1263 Mežaudzes" uzskaita mežaudzes, kuru vērtība mainās, tām augot.

56. Kontā "1264 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību bioloģiskie un pazemes aktīvi" uzskaita valsts un pašvaldību bioloģiskos un pazemes aktīvus, kas nodoti turējumā kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām.

57. Kontā "1269 Pārējie bioloģiskie aktīvi" uzskaita parkus, ilggadīgos stādījumus un citus līdzīgus aktīvus, kuru vērtība mainās, tiem augot, un kuri nav uzskatāmi par pazemes aktīviem, mežaudzēm, augļu dārziem un citiem regulāri ražojošiem koku stādījumiem.

58. Kontā "1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" uzskaita kapitālos ieguldījumus ēkās vai citos pamatlīdzekļos (ēku rekonstrukcija, uzlabošana, atjaunošana), kas nav iestādes īpašumā, ja tādi ieguldījumi ir atļauti īres, nomas vai apsaimniekošanas līgumos vai paredzēti investīciju projektos. Attiecīgos ieguldījumus uzskaita kā nomātā īpašuma uzlabojumus.

59. Kontā "1280 Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pamatlīdzekļu iegādi.

60. Kontā "1281 Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par zemes, ēku un būvju iegādi.

61. Kontā "1282 Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par iekārtu un mašīnu iegādi.

62. Kontā "1283 Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par transportlīdzekļu, datortehnikas, sakaru un biroja tehnikas, bibliotēku fondu, mākslas darbu un priekšmetu un citu iepriekš neklasificētu pamatlīdzekļu iegādi.

63. Kontā "1286 Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par bioloģisko un pazemes aktīvu iegādi.

64. Kontā "1287 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pamatlīdzekļiem.

65. Kontā "1289 Pārējie avansa maksājumi" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās samaksātās priekšapmaksas.

66. Kontu grupas "1290 Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums" kontos "1291 Ēku un būvju uzkrātais nolietojums", "1292 Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums", "1293 Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums", "1295 Turējumā nodoto valsts un pašvaldību īpašumu uzkrātais nolietojums" un "1297 Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums" uzskaita katras pamatlīdzekļu grupas aprēķināto un uzkrāto nolietojumu.

67. Kontā "1299 Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto vērtības samazinājumu pamatlīdzekļiem.

68. Kontu grupā "1300 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

69. Kontā "1310 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

70. Kontā "1311 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības).

71. Kontā "1319 Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

72. Kontā "1320 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

73. Kontā "1321 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības).

74. Kontā "1329 Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma.

75. Kontu grupā "1330 Ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

76. Kontā "1331 Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus radniecīgajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

77. Kontā "1332 Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus asociētajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

78. Kontā "1339 Citi ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma un kurus neuzskaita kontos 1331 un 1332.

79. Kontu grupā "1340 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita finanšu ieguldījumus vērtspapīros, kuru paredzētais turēšanas vai dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

80. Kontā "1341 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošos Latvijas valsts emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

81. Kontā "1342 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošos ilgtermiņa pašvaldību emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

82. Kontā "1349 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita ilgtermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav iekļauti kontos 1341 un 1342.

83. Kontu grupā "1350 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos finanšu ieguldījumus (piemēram, finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, finanšu ieguldījumus biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā), kuru paredzētais turēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

84. Kontā "1351 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB)), ja valsts ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

85. Kontā "1352 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas tiek kotētas fondu biržā, ja valsts vai pašvaldība iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

86. Kontā "1353 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas netiek kotētas fondu biržās, ja valsts vai pašvaldība iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma.

87. Kontu "1354 Ilgtermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

87.1 Kontā "1358 Pārējo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājums" uzskaita vērtības samazinājumu no pārējo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izvērtējuma.

88. Kontā "1359 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieguldījumus.

89. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

90. Kontu grupas "1380 Avansi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem" kontos "1381 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu radniecīgajās kapitālsabiedrībās", "1382 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu asociētajās kapitālsabiedrībās", "1383 Avansa maksājumi par vērtspapīriem", "1384 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā", "1385 Avansa maksājumi par finanšu ieguldījumu biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" un "1389 Avansa maksājumi par pārējiem finanšu ieguldījumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu iegādi.

91. Kontā "1390 Uzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa aizdevumiem un avansiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem aizdevumiem un avansiem par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

91.1 Kontu grupā "1400 Ilgtermiņa prasības un uzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām" uzskaita prasības, kuru sākotnējais saņemšanas termiņš ir noteikts ilgāks par gadu no bilances datuma, kā arī izveidotos uzkrājumus šīm prasībām.

91.2 Kontu grupas "1410 Ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)" kontos "1415 Ilgtermiņa prasības par avansā pārskaitītiem transfertiem" un "1416 Citas ilgtermiņa prasības par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita ilgtermiņa prasības, kas radušās Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu (pasākumu) ietvaros, analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem).

91.3 Kontā "1420 Pārējās ilgtermiņa prasības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa prasības.

91.4 Kontā "1490 Uzkrājumi nedrošām ilgtermiņa prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošām ilgtermiņa prasībām.

92. Kontu grupā "2100 Krājumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa aktīvus, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai budžeta iestādes darbības ietvaros.

93. Kontu grupā "2110 Izejvielas un materiāli" uzskaita izejvielas un materiālus, mācību un zinātniskiem mērķiem paredzētus materiālus, pārtikas produktus, zāles, medikamentus, medicīnas materiālus, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, kurināmo, degvielu, smērvielas, mašīnu iekārtas un rezerves daļas (kuras nav pamatlīdzekļi), kā arī pārējos iepriekš neklasificētos materiālus un izejvielas.

94. Kontā "2111 Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem" uzskaita reaktīvus un ķimikālijas, stikla un citu materiālu laboratoriju traukus, metālus (ieskaitot dārgmetālus), elektromateriālus, radiomateriālus, fotopiederumus, papīru mācību programmu, mācību līdzekļu un zinātnisku darbu izdošanai, izmēģinājumu dzīvniekus un citus materiālus mācību vajadzībām un zinātniskās pētniecības darbiem.

95. Kontā "2112 Pārtikas produkti" uzskaita pārtikas produktus iestādēs, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

96. Kontā "2113 Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli" uzskaita medikamentus, zāles, medicīnas un pārsienamos materiālus, bakterioloģiskos, imunobioloģiskos preparātus un citus tamlīdzīgus materiālus.

97. Kontā "2114 Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi" uzskaita ikdienas vajadzībām lietojamos saimniecības materiālus (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulverus un citus saimniecības materiālus), biroja un kancelejas piederumus, būvmateriālus kārtējam un kapitālajam remontam (piemēram, ķieģeļus, šīferi, cementu).

98. Kontā "2115 Kurināmais, degviela, smērvielas" uzskaita visu veidu kurināmo (malku, ogles, briketes, kūdru), degvielu, smērvielas (benzīnu, autoeļļas) un citus tamlīdzīgus krājumus.

99. Kontā "2116 Mašīnu iekārtas un rezerves daļas" uzskaita rezerves daļas, kuras paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai (piemēram, medicīnas iekārtām, traktoriem, kombainiem, transportlīdzekļiem, datoriem) un kuras nav pamatlīdzekļi.

100. Kontā "2119 Pārējie materiāli" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās izejvielas un materiālus (piemēram, taru).

101. Kontā "2120 Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" uzskaita to ražojumu izmaksas, kuri atrodas izgatavošanas procesā, un to pasūtījumu (sniegto pakalpojumu) izmaksas, par kuriem vēl nav atzīti ieņēmumi.

102. Kontu grupā "2130 Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai" uzskaita izgatavotos ražojumus, atsavināšanai (pārdošanai) paredzētās preces un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī gatavos (pabeigtos) pasūtījumus.

103. Kontā "2131 Gatavie ražojumi" uzskaita izgatavotos ražojumus (piemēram, budžeta iestāžu ražošanas (mācību) darbnīcās izgatavotos izstrādājumus, gatavos iespieddarbus), kuru ražošanas process ir pabeigts.

104. Kontā "2132 Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai" uzskaita preces un citus krājumus, kurus budžeta iestāde iegādājusies vai kuri paredzēti atsavināšanai (pārdošanai, nodošanai) bez tālākas pārstrādes. Šajā kontā uzskaita arī atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus.

105. Kontā "2133 Gatavie pasūtījumi" uzskaita pabeigtos zinātnes un citus pasūtījumus un programmas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

105.1 Kontā "2134 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai" uzskaita budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus un ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām un paredzēti atsavināšanai.

106. Kontu grupā "2140 Lauksaimniecības krājumi" iekļauj darba un produktīvos dzīvniekus, mājlopus, sīklopus, lopbarību un sēklas, kā arī citus lauksaimniecības krājumus.

107. Kontā "2141 Darba un produktīvie dzīvnieki" uzskaita dzīvniekus, kurus budžeta iestāde tur lauksaimnieciskās ražošanas nolūkos, kā arī dzīvniekus dienesta vajadzībām.

108. Kontā "2142 Lopbarība un sēklas" uzskaita sēklas, sienu, auzas un citus lopbarības veidus, kas paredzēti dzīvnieku un lopu ēdināšanai un izmitināšanai.

109. Kontā "2149 Pārējie lauksaimniecības krājumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos lauksaimniecības krājumus.

110. Kontā "2150 Stratēģiskās rezerves" uzskaita valsts stratēģiskās rezerves (piemēram, graudu rezerves, pārtikas rezerves).

111. Kontu grupā "2160 Inventārs" uzskaita ātri nolietojamo inventāru un pārējo tamlīdzīgo inventāru.

112. Kontā "2161 Ātri nolietojamais inventārs" uzskaita inventāru, kas paredzēts iestādes darbības nodrošināšanai un pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļa un kura lietošanas laiks ir īsāks par vienu gadu, un kas nav uzskaitīts kontā 2162.

113. Kontā "2162 Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi" uzskaita apģērbus, apavus, skatuves tērpus, veļu, gultas piederumus un tamlīdzīgus krājumus.

113.1 Kontā "2165 Turējumā nodotais valsts un pašvaldību inventārs" uzskaita budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošu valsts un pašvaldību inventāru, kas nodots turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām.

114. Kontā "2169 Pārējais inventārs" uzskaita inventāru, kas paredzēts iestādes darbības nodrošināšanai un pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļa un kuru paredzēts lietot ilgāk par gadu, un kas nav uzskaitīts kontā 2162.

115. Kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana" uzskaita speciālo militāro inventāru un tā izveidošanas izmaksas, kas nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar to saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai.

116. Kontā "2171 Speciālais militārais inventārs" uzskaita speciālo militāro inventāru saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizsardzības jomā.

117. Kontā "2179 Speciālā militārā inventāra izveidošana" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz speciālā militārā inventāra izveidošanu līdz tā nodošanai lietošanā (ekspluatācijā).

118. Kontu grupā "2180 Avansa maksājumi un uzkrājumi par krājumiem" uzskaita avansa maksājumus par krājumu iegādi un nedrošiem avansa maksājumiem izveidotos uzkrājumus.

119. Kontā "2181 Avansa maksājumi par krājumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par krājumu iegādi.

120. Kontā "2187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par krājumiem.

121. Kontā "2190 Krājumu vērtības samazinājums" uzskaita aprēķināto krājumu vērtības samazinājumu.

122. Kontu grupā "2300 Debitori" uzskaita prasības (debitoru parādus), kas radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā (piemēram, prasības par sniegtajiem pakalpojumiem, prasības par atsavinātajām precēm vai pamatlīdzekļiem, prasības par neapmaksātiem nodokļiem).

123. Kontu grupā "2310 Prasības pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita budžeta iestādes prasības pret pircējiem un pasūtītājiem, kā arī parādus, kas izveidojušies, iestādei pārdodot produkciju vai preces, izpildot darbus vai pakalpojumus.

124. Kontā "2312 Prasības starp budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes prasības starp budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm viena institucionālā sektora ietvaros.

125. Kontā "2313 Prasības starp padotībā esošām budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes prasības starp nozares ministrijas vai pašvaldības padotībā esošajām iestādēm.

126. Kontā "2314 Prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita prasības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm – starp vispārējās valdības valsts struktūru institucionālo sektoru un pašvaldību struktūru institucionālo sektoru.

127. Kontā "2315 Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksas iestādēs" uzskaita avansā izmaksātos pabalstus un pensijas. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

128. Kontā "2316 Prasības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret radniecīgām kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla.

129. Kontā "2317 Prasības pret asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla.

130. Kontā "2318 Prasības pret pārējām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla.

131. Kontā "2319 Pārējās prasības pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita budžeta iestādes prasības, kas izveidojušās, pārdodot produkciju, preces vai pamatlīdzekļus, izpildot darbus un sniedzot pakalpojumus, un kuras nav iepriekš klasificētas.

132. Kontu grupā "2320 Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita attiecīgo projektu īstenošanas gaitā radušās prasības, analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem), izņemot avansā pārskaitītos transfertus.

133. Kontā "2330 Uzkrājumi nedrošām prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošām (šaubīgām) prasībām, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

134. Kontā "2331 Uzkrājumi prasībām pret pircējiem un pasūtītājiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošām (šaubīgām) pircēju un pasūtītāju prasībām.

135. Kontā "2332 Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem.

136. Kontā "2333 Uzkrājumi prasībām pret personālu" uzskaita izveidotos uzkrājumus prasībām pret budžeta iestādes darbiniekiem.

137. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

138. Kontā "2339 Uzkrājumi pārējām prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus pārējām nedrošām (šaubīgām) debitoru prasībām.

139. Kontā "2340 Prasības par nodokļiem un nodevām" uzskaita prasības par budžeta iestāžu nodokļiem un nodevām.

140. Kontā "2341 Prasības par nekustamā īpašuma nodokli" uzskaita prasības par nekustamā īpašuma nodokli.

141. Kontā "2342 Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli" uzskaita prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

142. Kontā "2343 Prasības par pievienotās vērtības nodokli" uzskaita prasības par pievienotās vērtības nodokli.

143. Kontā "2349 Pārējās prasības par nodokļiem un nodevām" uzskaita pārējās prasības par nodokļiem un nodevām.

144. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

145. Kontu grupas "2360 Uzkrātie ieņēmumi" kontos "2361 Uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem Valsts kasē", "2362 Pārējie uzkrātie procentu ieņēmumi par noguldījumiem un kontu atlikumiem", "2363 Uzkrātie procentu ieņēmumi par aizdevumiem", "2364 Uzkrātie ieņēmumi par maksas pakalpojumiem", "2365 Uzkrātie ieņēmumi no atvasinātajiem finanšu instrumentiem" un "2369 Pārējie uzkrātie ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru attaisnojuma dokuments.

146. Kontu grupā "2370 Pārmaksātie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķi pa nodokļu veidiem, izņemot pašvaldību administrēto nodokļu pārmaksas.

147. Kontos "2371 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", "2372 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "2373 Pievienotās vērtības nodoklis" un "2379 Pārējie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus, izņemot pašvaldību administrēto nodokļu pārmaksas.

148. Kontu grupā "2380 Prasības pret personālu" uzskaita norēķinus ar budžeta iestādes darbiniekiem par izsniegtajiem avansiem, iztrūkumiem un citas prasības pret personālu.

149. Kontā "2381 Darbiniekiem izsniegtie avansi" uzskaita visas prasības pret budžeta iestādes personālu par izsniegtajiem avansiem (piemēram, saimnieciskajiem izdevumiem, komandējumu izdevumiem, operatīvās darbības pasākumiem, operatīvās darbības pasākumu nodrošināšanas izdevumiem).

150. Kontā "2382 Prasības par iztrūkumiem" uzskaita budžeta iestādes prasības pret darbiniekiem par konstatētajiem iztrūkumiem.

151. Kontā "2389 Pārējās prasības pret personālu" uzskaita pārējās prasības pret budžeta iestādes personālu (izņemot darbiniekiem izsniegtos avansus un norēķinus par iztrūkumiem).

152. Kontu grupā "2390 Pārējās prasības" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem un citas iepriekš neklasificētās prasības.

153. Kontā "2391 Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

154. Kontā "2399 Pārējās iepriekš neklasificētās prasības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās prasības.

155. Kontu grupā "2400 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem" uzskaita faktiskās izmaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un avansus (samaksātās priekšapmaksas) par pakalpojumiem un projektiem.

156. Kontu grupā "2410 Nākamo periodu izdevumi un avansa maksājumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem, izņemot avansā pārskaitītos transfertus.

157. Kontā "2411 Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un darbuzņēmējiem samaksātos avansa maksājumus par pakalpojumiem Kohēzijas fonda projektiem.

158. Kontā "2419 Pārējie nākamo periodu izdevumi un avansa maksājumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus finansējuma saņēmējiem ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem un to īstenošanai (izņemot nākamo periodu izdevumus Kohēzijas fonda projektiem).

159. Kontā "2420 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem" uzskaita faktiskās samaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un samaksātos avansus (priekšapmaksas) par pakalpojumiem (izņemot nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem).

160. Kontā "2421 Avansi par pakalpojumiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pakalpojumiem, kurus budžeta iestāde saņems nākamajos periodos.

161. Kontā "2422 Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināto un samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem par nākamajiem periodiem.

162. Kontā "2423 Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem, samaksātās pensijas, pabalstus un citus maksājumus sociāliem mērķiem par nākamajiem periodiem.

163. Kontā "2427 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pakalpojumiem.

164. Kontā "2429 Pārējie nākamo periodu izdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējos maksājumus, kuri atzīstami kā izdevumi nākamajos pārskata periodos.

164.1 Kontu grupā "2430 Avansā pārskaitītie transferti" uzskaita veiktos transferta maksājumus avansā citai budžeta iestādei.

165. Kontu grupā "2500 Īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma.

166. Kontā "2510 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

167. Kontā "2520 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kurās budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

168. Kontu grupā "2530 Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

169. Kontā "2531 Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes radniecīgajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

170. Kontā "2532 Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes asociētajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

170.1 Kontā "2534 Uzkrājumi izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus budžeta iestādes izsniegtajiem nedrošajiem aizdevumiem, kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma.

171. Kontā "2539 Citi īstermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējām kapitālsabiedrībām un iestādēm izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

172. Kontu grupā "2540 Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

173. Kontā "2541 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus Latvijas valsts emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

174. Kontā "2542 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus pašvaldību emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

175. Kontā "2549 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus īstermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav ietverti kontos 2541 un 2542. Šajā kontā uzskaita arī attiecīgo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtspapīros daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

176. Kontu grupā "2550 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālos, citus īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, ja budžeta iestāde iegādājusies šos ieguldījumus un paredz tos turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma.

177. Kontā "2551 Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Pasaules Bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) un citās), ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

178. Kontā "2552 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas kotējas fondu biržā, ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

179. Kontā "2553 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kurās budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas nekotējas fondu biržā, ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot).

180. Kontu "2554 Īstermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

181. Kontā "2559 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, kuru turēšanas vai dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

182. Kontā "2571 Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus par īstermiņa finanšu ieguldījumiem.

183. Kontā "2577 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par īstermiņa finanšu ieguldījumiem.

184. Kontu grupā "2600 Naudas līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu kasē un norēķinu kontos, noguldījumus finanšu iestādēs sadalījumā pa budžetu veidiem, kā arī tos naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums, bet uz noteiktu laiku atrodas budžeta iestādes kasē vai kontos (piemēram, konkursu/drošības naudu, vēlēšanu naudu, pansionātos dzīvojošo pensijas, aizturētām personām atsavinātos līdzekļus līdz tiesas lēmumam, debitoru parādus, kas veidojušies iepriekšējos pārskata periodos un iemaksājami valsts budžeta ieņēmumos, kā arī valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tikai valsts budžeta iestādēm ar Ministru kabineta rīkojumiem piešķirtos līdzekļus no valsts privatizācijas fonda, no citām budžeta iestādēm apropriācijas kārtībā saņemtos budžeta līdzekļus saskaņā ar finansēšanas plānu, klienta valdījumā esošos deponētos naudas līdzekļus).

185. Kontu grupas "2610 Kase" kontos "2611 Pamatbudžeta līdzekļi", "2612 Speciālā budžeta līdzekļi", "2613 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu kasē sadalījumā pa budžetu veidiem, kontā "2614 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes kasē.

186. Kontu grupas "2620 Norēķinu konti Valsts kasē vai kredītiestādēs" kontos "2621 Pamatbudžeta līdzekļi", "2622 Speciālā budžeta līdzekļi" un "2623 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita naudu norēķinu kontos Valsts kasē vai finanšu iestādēs (ieskaitot kontus, kuriem piesaistītas maksājumu kartes) sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2624 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pamatdarbības naudas līdzekļus, kā arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes norēķinu kontos.

187. Kontu grupas "2630 Termiņnoguldījumi" kontos "2631 Pamatbudžeta līdzekļi", "2632 Speciālā budžeta līdzekļi", "2633 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes termiņnoguldījumus, naudas līdzekļu depozītus, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu vai citiem nosacījumiem, sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2634 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie noguldīti termiņnoguldījumos.

188. Kontu grupas "2670 Nauda ceļā" kontos "2671 Pamatbudžeta līdzekļi", "2672 Speciālā budžeta līdzekļi", "2673 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita naudu ceļā sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2674 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums. Naudu ceļā uzskaita, ja budžeta iestāde saņem naudu tās kontā īsi pēc pārskata perioda slēgšanas un ir saņemts apliecinājums, ka pārskaitījums veikts iepriekšējā periodā. Šajā gadījumā budžeta iestāde uzskata, ka darījums noticis iepriekšējā periodā un perioda beigās attiecīgo summu atzīst kā naudu ceļā. Naudu ceļā uzskaita, ja līgumā ir paredzēts, ka saistības uzskatāmas par dzēstām tikai tad, kad adresāts saņēmis naudu savā kontā.

189. Kontu grupā "2700 Administrējamo iestāžu finansēšana" uzskaita pašvaldību asignējumus administrējamo budžeta iestāžu finansēšanai.

190. Kontā "2710 Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita pašvaldību asignējumus budžeta iestāžu un institūciju finansēšanai.

191. Kontu grupā "3000 Pašu kapitāls" uzskaita budžeta iestādes pašu kapitālu (neto aktīvu), kuru nosaka kā budžeta iestādes aktīvu atlikušo daļu pēc visu tās saistību atskaitīšanas.

192. Kontu grupā "3300 Rezerves" uzskaita budžeta iestādes ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves un pārējās rezerves.

193. Kontā "3310 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības palielinājumu.

194. Kontā "3320 Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas gadījumos, kad tās uzskaita pašu kapitālā.

195. Kontā "3360 Pārējās rezerves" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (pēc pašu kapitāla metodes) rezultātā radušos vērtības palielinājumu, ja kapitālsabiedrībā ir izmaiņas pašu kapitālā, kas neietekmē kapitālsabiedrības pārskata perioda rezultātu (pamatlīdzekļu pārvērtēšana). Pārējās rezervēs uzskaitītas tikai 2008.gadā sākotnēji atzītās mežaudžu sākotnējās atzīšanas vērtības atbilstoši Meža valsts reģistra datiem.

196. Kontu grupā "3500 Budžeta izpildes rezultāti" uzskaita pārskata un iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus.

197. Kontu grupas "3510 Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" kontos "3511 Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3512 Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3513 Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3514 Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus.

198. Kontu grupas "3520 Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" kontos "3521 Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3522 Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3523 Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3524 Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida pārskata gada budžeta izpildes rezultātu.

199. Kontā "4000 Uzkrājumi" uzskaita saistības, kurām nav precīzi zināms noteikts laiks un apjoms. Šīs saistības attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet to vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

200. Kontā "4200 Uzkrājumi paredzamām saistībām" uzskaita uzkrājumus saistībām, kurām nav precīzi zināms apjoms vai laiks, kad maksājums būs jāveic.

201. Kontu grupā "5000 Kreditori" uzskaita budžeta iestādes pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā un kuru apmaksai nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš.

202. Kontu grupā "5100 Ilgtermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

203. Kontu grupā "5110 Ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita budžeta iestādes aizņēmumus ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz gadu no bilances datuma.

204. Kontos "5111 Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm", "5112 Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases", "5113 Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām" un "5119 Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos ilgtermiņa aizņēmumus neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa. Kontā "5112 Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases" uzskaita no Valsts kases ņemtos aizņēmumus un aizņēmumus, ko izsniedz Valsts kase, piesaistot starptautisko finanšu institūciju finansējumu, neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa.

204.1 Kontā "5114 Iepriekš galvotie aizņēmumi" uzskaita to aizņēmumu ilgtermiņa daļu, par kuriem iepriekš sniegts galvojums un ir iestājušās saistības tos atmaksāt.

205. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

206. Kontā "5130 Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

207. Kontā "5140 Ilgtermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

208. Kontā "5150 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem, kuri būs vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma.

209. Kontā "5151 Saņemtie ilgtermiņa avansi par precēm un pakalpojumiem" uzskaita pirms bilances datuma saņemtos ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem vai precēm, kurus sniegs vai piegādās nākamajos periodos.

210. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

211. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

212. Kontā "5154 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita ilgtermiņā saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamo periodu ieņēmumiem.

212.1 Kontā "5155 Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem" uzskaita no citas budžeta iestādes avansā saņemtos transfertus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, izņemot kontā 5156 minētos transfertus.

212.2 Kontā "5156 Ilgtermiņa saistības par avansā saņemtiem transfertiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita no citas budžeta iestādes avansā saņemtos transfertus projektiem, kuru īstenošana paredzēta vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

212.3 Kontā "5157 Ilgtermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību" uzskaita no ārvalstu partnera saņemtos līdzekļus projektiem, kuru īstenošana vai ieņēmumu atzīšana paredzēta vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

213. Kontā "5159 Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus.

214. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

215. Kontu grupā "5190 Pārējās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes ilgtermiņa saistības.

216. Kontā "5191 Ilgtermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības" uzskaita finanšu nomas (līzinga) saistības, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma.

216.1 Kontā "5192 Ilgtermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita saistības pret finansējuma saņēmēju, kas radušās par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem), analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda saistības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem). Šajā kontā neuzskaita saistības par transfertu pārskaitījumiem un saņemtos aizņēmumus Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanai.

216.2 Kontā "5193 Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita budžeta iestādes ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetam par budžeta iestādes Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (pasākumu) īstenošanā veiktajiem un sertificētajiem izdevumiem, kas finansēti no Eiropas Savienības vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma daļas.

217. Kontā "5199 Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās ilgtermiņa saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5111–5193.

218. Kontu grupās "5200–5900 Īstermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma.

219. Kontu grupas "5210 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" kontos "5211 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Latvijas kredītiestādēm", "5212 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no Valsts kases", "5213 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa no ārvalstu institūcijām" un "5219 Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos īstermiņa aizņēmumus un ilgtermiņa aizņēmumu daļu, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa. Kontā "5212 Īstermiņa aizņēmumi no Valsts kases" uzskaita no Valsts kases ņemtos aizņēmumus un aizņēmumus, ko izsniedz Valsts kase, piesaistot starptautisko finanšu institūciju finansējumu, neatkarīgi no aizņēmuma izmantošanas mērķa.

219.1 Kontā "5214 Iepriekš galvotie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" uzskaita tos īstermiņa aizņēmumus un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļu, par kuriem iepriekš sniegts galvojums un ir iestājušās saistības tos atmaksāt.

220. Kontu grupā "5310 Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, saistības par norēķiniem pret budžetu (pa budžetu veidiem) un citas īstermiņa saistības pret budžeta iestādēm, piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

221. Kontā "5311 Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

222. Kontā "5312 Saistības starp budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes saistības starp budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm viena institucionālā sektora ietvaros.

223. Kontā "5313 Saistības starp padotībā esošām budžeta iestādēm" uzskaita budžeta iestādes saistības starp nozares ministrijas vai pašvaldības padotībā esošajām iestādēm.

224. Kontā "5314 Saistības starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita saistības starp valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm – starp vispārējās valdības valsts struktūru institucionālo sektoru un pašvaldību struktūru institucionālo sektoru.

225. Kontā "5315 Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs" uzskaita norēķinus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām budžeta iestādēm par pensiju un pabalstu izmaksām.

226. Kontā "5316 Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām (vairāk par 50 procentiem kapitāla).

227. Kontā "5317 Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām (20–50 procentu kapitāla).

228. Kontā "5318 Saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret pārējām kapitālsabiedrībām (mazāk par 20 procentiem kapitāla).

229. Kontā "5319 Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5311–5317.

230. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

231. Kontā "5420 Īstermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta gada laikā no bilances datuma.

232. Kontā "5421 Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar darbiniekiem (piemēram, uzkrātās atvaļinājumu apmaksas).

233. Kontā "5422 Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem" uzskaita budžeta iestādes uzkrātās saistības par aprēķinātajiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

234. Kontā "5423 Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem" uzskaita uzkrātās saistības par budžeta iestādes aprēķinātajiem aizņēmumu procentu maksājumiem, izņemot kontā 5425 uzskaitītās saistības.

235. Kontā "5424 Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem (piemēram, saistības par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem nav veikta samaksa un nav saņemts attaisnojuma dokuments vai nepastāv oficiāla vienošanās ar piegādātāju).

236. Kontā "5425 Uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases" uzskaita uzkrātās saistības procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem no Valsts kases un Finanšu ministrijas.

237. Kontā "5429 Pārējās uzkrātās saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes uzkrātās saistības (piemēram, budžeta iestādes maksājamo līgumsodu par aizņēmumiem).

238. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

239. Kontu grupā "5600 Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)" uzskaita budžeta iestādes saistības par darba samaksu un ieturējumiem.

240. Kontā "5611 Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" uzskaita budžeta iestādes saistības pret personālu par kārtējā mēneša darba samaksu.

241. Kontā "5612 Norēķini par deponēto darba samaksu" uzskaita budžeta iestādes saistības par deponēto (neizņemto) personāla darba samaksu.

242. Kontā "5621 Ieturējumi pēc izpildrakstiem" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas pēc tiesu lēmumiem.

243. Kontā "5622 Norēķini par apdrošināšanu" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos darbinieku apdrošināšanas maksājumus.

244. Kontā "5629 Citi ieturējumi" uzskaita ieturējumus no darbinieku darba samaksas, kuri nav uzskaitīti kontos 5621 un 5622 un kuri pienākas darba devējam.

245. Kontu grupas "5720 Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi" kontos "5721 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", "5722 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "5723 Pievienotās vērtības nodoklis", "5724 Nekustamā īpašuma nodoklis" un "5729 Pārējie nodokļi" uzskaita budžeta iestādes saistības par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

246. Kontu grupā "5810 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās budžeta iestādes īstermiņa saistības.

247. Kontā "5811 Citas saistības pret personālu" uzskaita iepriekš neklasificētās saistības pret budžeta iestādes darbiniekiem, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

248. Kontā "5812 Norēķini par stipendijām" uzskaita budžeta iestādes saistības par stipendijām, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

249. Kontā "5813 Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem" uzskaita saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem, kurus budžeta iestāde saņēmusi, rīkojot konkursus vai izsoles. Uzskaita saistības par vēlēšanu naudu, pensiju izmaksu pansionātos un medicīnas iestādēs dzīvojošajiem, aizturētām personām līdz tiesas lēmumam atsavinātajiem līdzekļiem vai citos gadījumos.

250. Kontā "5814 Īstermiņa finanšu nomas (līzinga) saistības" uzskaita finanšu nomas (līzinga) īstermiņa saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu.

251. Kontā "5815 Saistības pret budžetu" uzskaita budžeta iestādes saistības pret budžetu, kas radušās konstatēto iztrūkumu rezultātā, un par prasībām, kas veidojušās iepriekšējos pārskata periodos un iemaksājamas budžeta ieņēmumos, kā arī valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

252. Kontā "5816 Īstermiņa operatīvās nomas saistības" uzskaita operatīvās nomas saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu.

253. Kontā "5817 Pārējo ilgtermiņa saistību pret finanšu institūcijām īstermiņa daļa" uzskaita ilgtermiņa saistību pret starptautiskajām un vietējām finanšu institūcijām īstermiņa daļu.

254. Kontā "5819 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās saistības, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma.

254.1 Kontā "5821 Īstermiņa saistības pret finansējuma saņēmējiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita saistības pret finansējuma saņēmēju, kas radušās par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem (pasākumiem), analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda saistības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem), izņemot saistības par transferta pārskaitījumiem.

254.2 Kontā "5822 Ilgtermiņa saistības par atmaksām valsts budžetā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem (pasākumiem)" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa saistības par atmaksām valsts budžetam par budžeta iestādes Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (pasākumu) īstenošanā veiktajiem un sertificētajiem izdevumiem, kas finansēti no Eiropas Savienības vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma daļas.

255. Kontu grupā "5910 Nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem gada laikā no bilances datuma.

256. Kontā "5911 Saņemtie īstermiņa avansi par precēm un pakalpojumiem" uzskaita pirms bilances datuma saņemtos ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem vai precēm, kurus sniegs vai piegādās nākamajos pārskata periodos.

257. Kontā "5912 Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti" uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

258. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

259. Kontā "5914 Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

260. Kontā "5915 Nākamo periodu ieņēmumi par procentu ieņēmumiem" uzskaita saņemtos procentu ieņēmumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

260.1 Kontā "5917 Īstermiņa saistības par saņemto ārvalstu finanšu palīdzību" uzskaita saņemtos līdzekļus no ārvalstu partnera ārvalstu finanšu palīdzības, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu, finansēto projektu īstenošanai.

261. Kontā "5919 Citi nākamo periodu ieņēmumi un saņemtie avansi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus, tai skaitā pašvaldību administrēto nodokļu pārmaksas.

261.1 Kontu grupā "5930 Avansā saņemtie transferti" uzskaita transfertā no citas budžeta iestādes saņemtos transfertus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem.

262. Kontu grupā "6000 Pamatdarbības ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības ieņēmumus atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

263. Kontu grupā "7000 Pamatdarbības izdevumi" uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības izdevumus atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

264. Kontu grupā "8000 Dažādi ieņēmumi un izdevumi" uzskaita budžeta iestādes ar finanšu darbību saistītos un citus to pamatdarbībai neraksturīgos ieņēmumus un izdevumus.

265. Kontu grupās "8110 Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībām" un "8210 Izdevumi no valūtas kursu svārstībām" uzskaita finanšu ieņēmumus un izdevumus no ārvalstu valūtās uzskaitīto darījumu pārvērtēšanas. Šos ieņēmumus un izdevumus klasificē pa budžetu veidiem. Valūtas kursu svārstību ieņēmumus un izdevumus iekļauj budžeta grupā, uz kuru attiecas valūtā uzskaitītais aktīvs vai saistības.

266. Kontu grupās "8120 Procentu ieņēmumi" un "8220 Procentu izdevumi" uzskaita procentu ieņēmumus un izdevumus atbilstoši budžetu veidiem.

267. Kontu grupās "8130 Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" un "8230 Izdevumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" uzskaita pārvērtēšanas vai pārdošanas ieņēmumus vai izdevumus no vērtspapīru tirdzniecības un kapitāla daļu pārdošanas.

268. Kontu grupā "8140 Ieņēmumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas vai pārsnieguma" uzskaita rezultātus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, un ieņēmumus no līdzdalības vērtības pārsnieguma vai vērtības samazinājuma reversēšanas.

269. Kontā "8150 Ieņēmumi no mantiska ieguldījuma radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās" uzskaita ieņēmumus no finanšu ieguldījumu atzīšanas patiesajā vērtībā, ieguldot iestādes nefinanšu aktīvu.

269.1 (Svītrots ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.477)

269.2 Kontā "8180 Finanšu ieņēmumi no euro ieviešanas" uzskaita ieņēmumus no grāmatvedības kontu atlikumu konvertācijas, ja:

269.2 1. bilances aktīva konta atlikums, kas norādīts 2013.gada pārskatā un konvertēts uz euro, ir lielāks nekā to veidojošo uzskaites vienību faktiskais atlikums euro;

269.2 2. bilances pasīva konta atlikums, kas norādīts 2013.gada pārskatā un konvertēts uz euro, ir mazāks nekā to veidojošo uzskaites vienību faktiskais atlikums euro.

269.3 Kontos "8190 Pārējie finanšu ieņēmumi" un "8290 Pārējie finanšu izdevumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieņēmumus vai izdevumus.

269.4 Kontā "8280 Finanšu izdevumi no euro ieviešanas" uzskaita izdevumus no grāmatvedības kontu atlikumu konvertācijas, ja:

269.4 1. bilances aktīva konta atlikums, kas norādīts 2013.gada pārskatā un konvertēts uz euro, ir mazāks nekā to veidojošo uzskaites vienību faktiskais atlikums euro;

269.4 2. bilances pasīva konta atlikums, kas norādīts 2013.gada pārskatā un konvertēts uz euro, ir lielāks nekā to veidojošo uzskaites vienību faktiskais atlikums euro.

270. Kontu grupā "8240 Izdevumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas un vērtības samazinājuma" uzskaita izdevumus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, un no līdzdalības vērtības samazinājuma.

271. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

272. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

273. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

274. (Svītrots ar MK 16.10.2012. noteikumiem Nr.707)

275. Kontu grupas "8400 Bezatlīdzības ceļā saņemtās un nodotās vērtības" kontos "8410 Ieņēmumi no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām vērtībām" un "8420 Izdevumi no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām vērtībām" uzskaita iestādes ieņēmumus un izdevumus no bezatlīdzības ceļā saņemtām un nodotām materiālām un nemateriālām vērtībām.

276. Kontā "8411 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām viena institucionālā sektora ietvaros.

277. Kontā "8412 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp nozares ministrijas vai pašvaldības padotībā esošajām iestādēm.

278. Kontā "8413 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm.

279. Kontā "8414 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā no pārējām personām" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā no pārējām juridiskām un fiziskām personām.

280. Kontā "8421 Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām viena institucionālā sektora ietvaros.

281. Kontā "8422 Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp nozares ministrijas vai pašvaldības padotībā esošajām iestādēm.

282. Kontā "8423 Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm.

283. Kontā "8424 Izdevumi no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām personām" uzskaita izdevumus no vērtību saņemšanas un nodošanas bezatlīdzības ceļā pārējām juridiskām un fiziskām personām, kas nav iepriekš klasificēta.

284. Kontu grupās "8500 Pārējie ieņēmumi" un "8600 Pārējie izdevumi" kontos uzskaita budžeta iestādes pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus un izdevumus.

285. Kontu grupu "8510 Ieņēmumi no atsavināšanai paredzēto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas" lieto, uzskaitot ieņēmumus no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas.

285.1 Kontu grupu "8610 No uzskaites izslēgto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtība" lieto, uzskaitot norakstītos, likvidētos un atsavinātos (izņemot bez atlīdzības nodotos) nemateriālos ieguldījumus un pamatlīdzekļus.

286. Kontā "8520 Ieņēmumi no krājumu pārdošanas" uzskaita ieņēmumus, kurus atzīst, pārdodot krājumus, ja iegūtos līdzekļus nav paredzēts ieskaitīt valsts budžetā, un kontā "8620 Izdevumi no krājumu pārdošanas" uzskaita izdevumus, kurus atzīst, izslēdzot no uzskaites atsavinātos krājumus.

287. Kontā "8530 Ieņēmumi no saistību dzēšanas" uzskaita ieņēmumus, kas rodas, ja budžeta iestādei nav jāatmaksā kāda no saistībām (piemēram, nodokļu kapitalizācija, parādu dzēšana) vai iestādes saistību atmaksu veic cita persona.

288. Kontu grupas "8540 Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi" kontos "8541 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārpalikumi", "8542 Finanšu ieguldījumu pārpalikumi", "8543 Krājumu pārpalikumi", "8544 Debitoru pārpalikumi", "8549 Pārējie pārpalikumi" un kontu grupas "8640 Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi" kontos "8641 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iztrūkumi", "8642 Finanšu ieguldījumu iztrūkumi", "8643 Krājumu iztrūkumi", "8644 Debitoru iztrūkumi", "8649 Pārējie iztrūkumi" uzskaita inventarizācijā konstatētās starpības starp faktiskajiem un uzskaites datiem.

289. Kontā "8649 Pārējie iztrūkumi" uzskaita budžeta iestādes skaidras un bezskaidras naudas inventarizācijā konstatētos iztrūkumus.

290. Kontu grupas "8550 Ieņēmumi no izveidoto uzkrājumu samazināšanas" un "8650 Izdevumi uzkrājumu veidošanai" lieto nedrošo (šaubīgo) prasību un avansu uzkrājumu veidošanai un ieņēmumu uzskaitei no izveidoto uzkrājumu samazināšanas.

291. Kontu grupā "8630 Izdevumi no prasību norakstīšanas un aizdevumu dzēšanas" uzskaita izdevumus no prasību norakstīšanas, kuras nav atgūstamas un kuru piedziņa nav iespējama, un izsniegto aizdevumu dzēšanu.

292. Kontu grupas "8580 Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" kontos "8581 Ieņēmumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās atzīšanas", "8582 Ieņēmumi no finanšu ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē", "8589 Ieņēmumi no pārējo ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" un kontā "8570 Ieņēmumi no krājumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" uzskaita līdz šim neuzskaitītu aktīvu vērtības, atzīstot tos budžeta iestādes uzskaitē.

293. Kontu grupās "8590 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" un "8690 Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi" uzskaita darījumus, kuru uzskaite nav konkrēti paredzēta nevienā no minētajiem kontiem.

294. Kontā "8591 Ieņēmumi no mežaudžu vērtības palielinājuma" uzskaita ieņēmumus, kas rodas no mežaudžu vērtības aktualizācijas, veicot mežu inventarizāciju.

295. Kontā "8592 Ieņēmumi no ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma" uzskaita ieņēmumus, kas rodas no ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma.

295.1 Kontā "8593 Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma reversēšanas" uzskaita ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījumu (izņemot ilgtermiņa finanšu ieguldījumus) vērtības samazinājuma reversēšanas.

296. Kontā "8599 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus.

297. Kontā "8691 Izdevumi no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma", "8692 Izdevumi no finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma", "8693 Izdevumi no krājumu vērtības samazinājuma" uzskaita izdevumus, kurus atzīst, nosakot aktīvu vērtības samazinājumu.

298. Kontā "8699 Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos izdevumus.

299. Zembilances kontā "Nomātie aktīvi" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumus (pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus) un krājumus, kas atrodas budžeta iestādes lietošanā saskaņā ar operatīvās nomas un patapinājuma līgumiem.

299.1 Zembilances kontā "Iespējamie aktīvi" norāda budžeta iestādes iespējamos aktīvus, kas var rasties pagātnes notikumu rezultātā un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai pēc viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde nevar kontrolēt. Iespējamos aktīvus atzīst, ja pastāv varbūtība ekonomisko labumu un pakalpojumu potenciāla palielinājumam iestādē. Pēc šo apstākļu apstiprināšanās un aktīva vērtības ticamas novērtēšanas aktīvu un ar to saistītos ieņēmumus norāda iestādes bilancē, samazinot zembilancē norādīto iespējamo aktīvu vērtību.

300. Zembilances kontā "Prasības par dividendēm un saņemamie maksājumi par kapitāla daļu izmantošanu" norāda informāciju par prasībām par dividendēm un saņemamiem maksājumiem par kapitāla daļu izmantošanu, kuri:

300.1. ir apstiprināti pēc bilances datuma un nav iekļauti pārskata gada finanšu pārskatā kā ieņēmumi, ja ieguldījums uzskaitīts pēc izmaksu metodes;

300.2. ir apstiprināti pēc bilances datuma un nav samazināts finanšu ieguldījums, ja ieguldījums uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes.

301. Zembilances kontā "Saņemamie līgumsodi un naudas sodi" norāda aprēķināto saņemamo līgumsodu un naudas sodu, kurš nav saņemts līdz bilances datumam, un prasības, kuras nav uzskaitītas bilancē, no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu.

302. Zembilances kontā "Prasības par prettiesiskā ceļā atsavinātiem aktīviem" norāda vērtību atbilstoši aktīva atlikušajai vērtībai dienā, kad tas tika prettiesiski atsavināts.

302.1 Zembilances kontā "Citi zembilances aktīvi" norāda pārējos iepriekš neklasificētos iespējamos aktīvus.

303. Zembilances kontā "Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem" norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem.

304. Zembilances kontā "Nākotnes saistības un maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem un speciālā militārā inventāra iegādi un izveidošanu, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem" norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem līgumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem un speciālā militārā inventāra iegādi un izveidošanu neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā (izņemot nākotnes saistību summu par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem).

304.1 Zembilances kontā "Zemes, ēku un būvju iegāde un izveidošana" uzskaita iestādes nākotnes saistības un maksājumus saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par zemes, ēku un būvju iegādi un izveidošanu. Iespējamās saistības un maksājumus norāda neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā.

304.2 Zembilances kontā "Pārējo ilgtermiņa ieguldījumu iegāde un izveidošana" uzskaita iestādes nākotnes saistības un maksājumus saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par ilgtermiņa ieguldījumu iegādi un izveidošanu, izņemot zemes iegādi, ēku un būvju izveidošanu. Iespējamās saistības un maksājumus norāda neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā.

304.3 Zembilances kontā "Speciālā militārā inventāra iegāde un izveidošana" uzskaita iestādes nākotnes saistības un maksājumus saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par speciālā militārā inventāra iegādi un izveidošanu. Iespējamās saistības un maksājumus norāda neizpildīto darījumu apjomā bilances datumā.

304.4 Zembilances kontā "Nākotnes saistības un maksājumi saskaņā ar līgumiem un vadības lēmumiem par preču un pakalpojumu iegādi, izņemot tos, kas noslēgti par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem un nomu" norāda nākotnes saistību summu par noslēgtajiem neatceļamajiem līgumiem par preču un pakalpojumu iegādi. Nākotnes saistības un maksājumus norāda bilances datumā iespējamo maksājumu apjomā, kas rastos, ja līgumi tiktu lauzti.

304.5 Zembilances kontā "Saņemtie, bet neapmaksātie avansa attaisnojuma dokumenti" uzskaita iestādes saņemtos avansa un priekšapmaksu attaisnojuma dokumentus bilances datumā.

305. Zembilances kontā "Nākotnes nomas maksājumi" norāda iestādes nākotnes minimālo nomas maksājumu kopsummu bilances datumā, kura būtu jāsamaksā par neatceļamām nomām, ja nomas līgumi tiktu lauzti.

306. Minimālie nomas maksājumi šo noteikumu izpratnē ir maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt (izņemot iespējamo nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam), kopā ar:

306.1. nomniekam – jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;

306.2. iznomātājam – jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona, vai neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

306.3. maksājumiem nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājumu, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šo iespēju var izmantot, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos.

307. Neatceļamā noma šo noteikumu izpratnē ir noma, kuru var atcelt tikai, ja:

307.1. īstenojas kāda iespējama situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

307.2. ir iznomātāja atļauja;

307.3. nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;

307.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies.

308. (Svītrots ar MK 29.03.2011. noteikumiem Nr.231)

309. Zembilances kontā "Izsniegtie galvojumi" norāda iespējamo saistību summu bilances datumā, kura būtu jāmaksā par galvoto aizņēmumu, ja galvojuma ņēmējs to neatmaksātu.

310. Zembilances kontā "Citas zembilances saistības" norāda pārējās iepriekš neklasificētās iespējamās saistības.

Finanšu ministrs E.Repše
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1486

(Pielikums MK 29.03.2011. noteikumu Nr.231 redakcijā)

Nolietojuma normas

I. Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai

Kategorijas, grupas un apakšgrupas numurs

Kategorijas, grupas un apakšgrupas nosaukums

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

Nolietojuma norma (% gadā)

1.Ēkas un būves  
1.1.Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas  
1.1.1.Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

0,67

1.1.2.Mūra ēkas

100

1

1.1.3.Koka guļbūves

50

2

1.1.4.Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

3,33

1.1.5.Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

6,67

1.2.Transporta būves  
1.2.1.Metāla, dzelzsbetona, akmens tilti, satiksmes pārvadi un tuneļi

100

1

1.2.2.Ostas, kuģojamie kanāli un piestātnes

50

2

1.2.3.Dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļi

30

3,33

1.2.4.Autoceļu klātnes konstrukcijas ar asfaltbetona vai citu melno segumu, cementbetona segumu vai bruģi, koka tilti

20

5

1.2.5.Ielu klātnes konstrukcijas, lidlauku skrejceļi, meža ceļi, dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļu aprīkojums

15

6,67

1.2.6.Autoceļu klātnes konstrukcijas ar grants vai šķembu segumu, autoceļu un ielu aprīkojums

10

10

1.3.Inženierbūves (izņemot transporta būves)  
1.3.1.Ūdens uzkrāšanas būves un meliorācijas sistēmas

50

2

1.3.2.Sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadi, ūdensnotekas, novadgrāvji, apūdeņošanas spiedvadi

30

3,33

1.3.3.Ūdensvadu, siltumtrašu, kanalizācijas tīklu un notekūdeņu būves un cauruļvadi, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji

20

5

1.3.4.Sporta, atpūtas būves, citas būves un celtnes

15

6,67

2.Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas  
2.1.Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

10

10

2.2.Instrumenti, iekārtu un mašīnu piederumi un aprīkojums

5

20

3.Pārējie pamatlīdzekļi  
3.1.Transportlīdzekļi  
3.1.1.Ūdens transportlīdzekļi, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošais sastāvs

20

5

3.1.2.Gaisa transportlīdzekļi

15

6,67

3.1.3.Autobusi, trolejbusi, kravas automobiļi, vieglie automobiļi un citi transportlīdzekļi

10

10

3.2.Datortehnika, sakaru un biroja tehnika

5

20

3.3.Mēbeles, biroja aprīkojums un pārējie pamatlīdzekļi

10

10

II. Pamatlīdzekļu kategoriju, grupu un apakšgrupu apraksts

1. Kategorija "Ēkas un būves" – dzīvojamās, nedzīvojamās ēkas, transporta un inženierbūves:

1.1. grupa "Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas" – dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas:

1.1.1. apakšgrupa "Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu" – dzelzsbetona vai metāla karkasa ēkas ar akmens materiālu pildkarkasu;

1.1.2. apakšgrupa "Mūra ēkas" – mūra ēkas ar mūra vai betona pamatiem, mūra (ķieģeļu), lielbloku, lielpaneļu, piekārto ārsienu konstrukciju, izdedžu betona, atvieglota tipa ķieģeļu vai bloku sienām, dzelzsbetona, ķieģeļu vai jauktiem (koka un dzelzsbetona) pārsegumiem un dzelzsbetona un (vai) ķieģeļu velvēm metāla sijās;

1.1.3. apakšgrupa "Koka guļbūves" – koka guļbūves ar akmensbetona lentveida pamatiem, apaļkoku, brusu vai jaukta tipa (ķieģeļu un koka) sienām un koka pārsegumiem;

1.1.4. apakšgrupa "Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves" – saliekamu metāla vai koka paneļu ēkas un koka stāvbūves ar lentveida vai stabu veida mūra, betona vai koka pamatiem, koka vairoga vai metāla sienām un koka vai metāla pārsegumiem;

1.1.5. apakšgrupa "Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas" – vieglas konstrukcijas koka, metāla vai plastikāta ēkas, pagaidu ēkas un pārējās iepriekš neklasificētās ēkas;

1.2. grupa "Transporta būves" – transporta būves:

1.2.1. apakšgrupa "Metāla, dzelzsbetona, akmens tilti, satiksmes pārvadi un tuneļi" – metāla, dzelzsbetona un akmens tiltu, satiksmes pārvadu un tuneļu konstrukcijas;

1.2.2. apakšgrupa "Ostas, kuģojamie kanāli un piestātnes" – ostu būvju, piestātņu, molu konstrukcijas un kuģošanas kanāli;

1.2.3. apakšgrupa "Dzelzceļa un pilsētas sliežu ceļi" – dzelzceļa un pilsētas sliežu ceļu konstrukcijas (arī zemes klātne), izņemot dzelzceļa aprīkojumu;

1.2.4. apakšgrupa "Autoceļu klātnes konstrukcijas ar asfaltbetona vai citu melno segumu, cementbetona segumu vai bruģi, koka tilti" – autoceļu klātnes, autoceļu asfaltbetona segums vai cits melnais segums, cementbetona segums vai bruģis, autotransporta stāvvietas, gājēju ietves, koka tiltu konstrukcijas;

1.2.5. apakšgrupa "Ielu klātnes konstrukcijas, lidlauku skrejceļi, meža ceļi, dzelzceļa un pilsētas sliežu ceļu aprīkojums" – visu segumu veidu (piemēram, asfaltbetona, grants) ielu konstrukcijas (arī zemes klātne), lidlauku skrejceļu konstrukcijas (arī zemes klātne), lidlauku aprīkojums, meža ceļi mežsaimniecības vajadzībām, dzelzceļu un pilsētas sliežu ceļu aprīkojums, izņemot ielu aprīkojumu un sliežu ceļu tehnoloģiskās iekārtas;

1.2.6. apakšgrupa "Autoceļu klātnes konstrukcijas ar grants vai šķembu segumu, autoceļu un ielu aprīkojums" – autoceļu klātnes, autoceļu grants vai šķembu segums, autotransporta pieturas, gājēju ietves, autoceļu un ielu aprīkojums (piemēram, ceļa zīmes, signālstabiņi, barjeras, satiksmi regulējošas ierīces);

1.3. grupa "Inženierbūves (izņemot transporta būves)" – visu veidu inženierbūves, izņemot transporta būves:

1.3.1. apakšgrupa "Ūdens uzkrāšanas būves un meliorācijas sistēmas" – dambji, aizsprosti, citas ūdens uzkrāšanas būves un to konstrukcijas, māla un plastmasas drenu sistēmas, pārgāznes, straujtekas, zemtekas, hidrometriskās posteņu būves, liela diametra kolektori, caurtekas, nosusināšanas (polderu) un stacionārās apūdeņošanas sūkņu stacijas, aizsargdambji un apūdeņošanas kanāli;

1.3.2. apakšgrupa "Sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadi, ūdensnotekas, novadgrāvji un apūdeņošanas spiedvadi" – elektrokabeļi un sakaru kabeļi un to palīgbūves (piemēram, transformatoru stacijas un apakšstacijas, telegrāfa stabi), maģistrālās sakaru līnijas, releju sistēmas, radio un televīzijas vai kabeļu tīkli, retranslācijas torņi un antenas, telekomunikāciju masti un radiosakaru infrastruktūra, naftas produktu, gāzes, ķīmisko un citu produktu cauruļvadi, ūdensnotekas, novadgrāvji, apūdeņošanas spiedvadi un to konstrukcijas;

1.3.3. apakšgrupa "Ūdensvadu, siltumtrašu, kanalizācijas tīklu, notekūdeņu būves un cauruļvadi, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji" – ūdensvadu, kanalizācijas un siltumtrašu sūkņu stacijas, tvertnes, rezervuāri, akas, kameras, strūklakas, cauruļvadi ūdens pārvadīšanai, karstā ūdens, tvaika vai saspiestā gaisa cauruļvadi, kanalizācijas tīkli, notekūdeņu kolektori un notekūdeņu attīrīšanas būves un to konstrukcijas, kontūrgrāvji un susinātājgrāvji;

1.3.4. apakšgrupa "Sporta, atpūtas būves, citas būves un celtnes" – brīvdabas sporta laukumi, brīvdabas estrādes un citas sporta un atpūtas būves, (izņemot slēgta tipa sporta un atpūtas ēkas), kā arī pārējās iepriekš neklasificētās inženierbūves.

2. Kategorija "Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" – tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas:

2.1. grupa "Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" – tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūra, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas, kā arī citas iekārtas un mašīnas;

2.2. grupa "Instrumenti, iekārtu un mašīnu piederumi un aprīkojums"– instrumenti, tehnoloģisko iekārtu un mašīnu piederumi un aprīkojums.

3. Kategorija "Pārējie pamatlīdzekļi" – pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi:

3.1. grupa "Transportlīdzekļi" – transportlīdzekļi kravas vai cilvēku pārvadāšanai:

3.1.1. apakšgrupa "Ūdens transportlīdzekļi, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošais sastāvs" – jūras un upju kravas vai pasažieru kuģi, prāmji, speciālas nozīmes ūdens transportlīdzekļi (izņemot mazizmēra kuģošanas līdzekļus), visu veidu dzelzceļa vilces iekārtas un visu veidu dzelzceļa un tramvaja ritošais sastāvs;

3.1.2. apakšgrupa "Gaisa transportlīdzekļi" – lidmašīnas, helikopteri, paraplāni un citi gaisa transportlīdzekļi;

3.1.3. apakšgrupa "Autobusi, trolejbusi, kravas automobiļi, vieglie automobiļi un citi transportlīdzekļi" – autobusi, trolejbusi, kravas automobiļi, kravas piekabes, vieglie automobiļi, vieglo automobiļu piekabes un citi iepriekš neklasificētie transportlīdzekļi;

3.2. grupa "Datortehnika, sakaru un biroja tehnika" – datori un to aprīkojums, sakaru tehnika, iekšējie sakaru tīkli un pārējā biroja tehnika;

3.3. grupa "Mēbeles, biroja aprīkojums un pārējie pamatlīdzekļi" – mēbeles un cits biroja aprīkojums, izņemot ēku ventilācijas, apkures un elektroapgādes iekārtas, un pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi.

01.01.2014