Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.359

Rīgā 2009.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 41.§)
Darba aizsardzības prasības darba vietās
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās.

2. Šie noteikumi, izņemot 29.punktu, 3. un 4.pielikumu, neattiecas uz darba vietām:

2.1. auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos;

2.2. derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā;

2.3. zvejas kuģos;

2.4. lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, ja darba vietas neatrodas šo uzņēmumu ēkās;

2.5. pagaidu un pārvietojamām darba vietām, tai skaitā būvlaukumos.

3. Šie noteikumi nenosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās ārkārtas situācijās un katastrofās.

4. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.

5. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības

6. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darba raksturu, darba apstākļus un darba vides risku.

7. Prasības ēku stiprībai un stabilitātei, kurās atrodas darba vietas, nosaka būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti.

8. Elektroietaises projektē, ierīko un uztur tā, lai:

8.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

8.2. nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar elektroietaisi;

8.3. materiāli un aizsargierīces atbilstu spriegumam, darba apstākļiem un to nodarbināto kompetencei, kuriem ir pieejamas elektroietaises vai to daļas.

9. Evakuācijas ceļus un izejas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

9.1. evakuācijas ceļi un izejas, kā arī durvis, kas ved uz tām, un ceļi uzņēmuma teritorijā (turpmāk – satiksmes ceļš) ir brīvi, lai iespējami ātri varētu nokļūt drošībā;

9.2. evakuācijas ceļi un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām, ja draud briesmas;

9.3. evakuācijas durvis veras uz āru;

9.4. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas vai aizdarītas tā, ka tās nav viegli atveramas;

9.5. evakuācijas ceļus un izejas telpu apzīmē saskaņā ar drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās (iekšpusē);

9.6. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no darba vietu daudzuma, izmēriem un aprīkojuma, kā arī no maksimāli iespējamā nodarbināto skaita;

9.7. evakuācijas ceļus un izejas, kur nepieciešams apgaismojums, aprīko ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.

10. Darba vietas nodrošina ar ērti pieejamām, vienkārši lietojamām un piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām (ja iespējams, automātiskām), automātiskām ugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēka izziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstošā daudzumā, ņemot vērā ēkas izmērus un izmantošanas nolūku, darba aprīkojumu, lietojamo vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbināto skaitu.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētās iekārtas, sistēmas un līdzekļus regulāri pārbauda un uztur kārtībā, un to atrašanās vietas norāda ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

12. Plānojot, iekārtojot un uzturot teritoriju, ievēro šādas prasības:

12.1. teritorija ir pēc iespējas apzaļumota, ar labiekārtotiem satiksmes ceļiem;

12.2. atkritumus savāc, šķiro un īslaicīgi uzglabā īpaši ierīkotās vietās;

12.3. smalku (pulverveida) materiālu noliktavas atrodas vismaz 25 metru attālumā no citām ēkām (ja uzņēmuma teritorijas lielums to ļauj).

13. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:

13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;

13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;

13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);

13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;

13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;

13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;

13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.

14. Ražošanas atkritumus un ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas var piesārņot darba vides gaisu vai atmosfēru kopumā un radīt briesmas nodarbināto drošībai un veselībai, uzglabā un apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajām prasībām.

15. Prasības telpu mikroklimatam:

15.1. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu (gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu, gaisa kustības ātrumu) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (1.pielikums):

15.1.1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli;

15.1.2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli;

15.1.3. III kategorija – smags darbs.

16. Prasības telpu apgaismojumam:

16.1. darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu;

16.2. apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

16.3. darba vietas, kur pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;

16.4. apgaismes ķermeņus uztur kārtībā un regulāri tīra.

17. Logus un virsgaismas logus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

17.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas ļauj izvairīties no saules staru pārmērīgas iedarbības uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

17.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

17.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada briesmas nodarbinātajiem;

17.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

18. Telpu grīdas, sienas, griestus un jumtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

18.1. telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

18.2. darba vietās ir pietiekama siltum­izolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

18.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

18.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot;

18.5. ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību, ja vien netiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

19. Darba vietās esošās kāpnes uztur darba kārtībā, un pa tām var brīvi pārvietoties. Tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību. Ja nepieciešams, kāpnes ir apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

20. Durvis un vārtus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

20.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī tajos lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības un izmantojums;

20.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

20.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

20.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;

20.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadotnēm un apgāšanos;

20.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

20.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm un jebkurā brīdī bez palīdzības atveramas no iekšpuses;

20.8. gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmu caur tiem;

20.9. gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;

20.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

20.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;

20.12. evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.

21. Satiksmes ceļus un zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbinātā dzīvība vai veselība (turpmāk – bīstamā zona), projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

21.1. satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem un transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu un drošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;

21.2. gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam;

21.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem un kāpņu telpām;

21.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti;

21.5. ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tikt savainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbināto neatļautu iekļūšanu šajās zonās;

21.6. nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

21.7. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

22. Darba vietās esošie eskalatori un slīdceliņi darbojas droši un ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.

23. Iekraušanas rampas un platformas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

23.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

23.2. tām ir vismaz viena noeja;

23.3. ja tas ir tehniski iespējams un nepieciešams, ņemot vērā darba aizsardzības prasības un platformas garumu, izveido divas noejas;

23.4. tās aprīko tā, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas no tām.

24. Darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

24.1. tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu;

24.2. brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustību brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.

25. Atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības (var nepiemērot birojiem un līdzīgām darba vietām, ja ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos):

25.1. tās atbilst darba īpatnībām un nodarbināto skaitam, ir ērtas un pieejamas;

25.2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

25.3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā.

26. Ģērbtuves un slēdzamus skapīšus projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

26.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā ir paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ tās ir nepieciešamas;

26.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdekļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;

26.3. nodrošina atsevišķas ģērbtuves vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

26.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgo vielu, kā arī mitruma un netīrumu iedarbību, nodrošina personīgā un darba apģērba glabāšanu atsevišķos skapīšos;

26.5. personīgā un darba apģērba glabāšanas skapīšos nodrošina gaisa apmaiņu vai ventilāciju, ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas;

26.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu nav ierīkotas, katram nodarbinātajam nodrošina atsevišķu (aizslēdzamu) vietu personīgā apģērba un mantu glabāšanai.

27. Dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

27.1. dušas telpu ierīko, ņemot vērā veicamā darba raksturu vai ja to ir noteicis darba devējs vai nodarbināto uzticības personas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

27.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai tās atbilstoši higiēnas prasībām varētu lietot, netraucējot citiem;

27.3. dušas ir nodrošinātas ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

27.4. ja dušas saskaņā ar šo noteikumu 27.1.apakšpunktu nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko piemērotas izlietnes ar nepārtrauktu karstā un aukstā ūdens padevi;

27.5. izlietnes šo noteikumu 27.4.apakš­punktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, ir norobežotas vai atsevišķi lietojamas vīriešiem un sievietēm;

27.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām citās telpās;

27.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces);

27.8. tualetes un izlietnes ir ierīkotas tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

27.9. tualetēs un dušās ir ierīkota ventilācija un nodrošināta tās darbība;

27.10. ir atsevišķas vīriešu un sieviešu tualetes vai nodrošināta to atsevišķa lietošana, kā arī, ja nepieciešams, ierīkota atsevišķa kabīne invalīdiem.

28. Pamatojoties uz darba vides risku novērtēšanu, darba devējs izvērtē nepieciešamību ierīkot pirmās palīdzības telpas vai vietas un, ņemot vērā darbības veidu, uzņēmuma telpu lielumu, uzņēmumā nodarbināto skaitu, nelaimes gadījumu biežumu un darba vides risku nodarbināto drošībai un veselībai, projektē, iekārto un uztur vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas vai vietas, ievērojot šādas prasības:

28.1. pirmās palīdzības telpas vai vietas aprīko ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu, pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm;

28.2. pirmās palīdzības telpās vai vietās ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

28.3. pirmās palīdzības telpas vai vietas ir skaidri apzīmētas atbilstoši drošības zīmju lietošanas prasībām darba vietās;

28.4. visās darba vietās, ja tas nepieciešams atbilstoši darba apstākļiem, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir norādītas ar atbilstošām drošības zīmēm.

29. Darba vietas ārpus telpām projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības:

29.1. darba vietas, satiksmes ceļi un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba laikā izmanto vai kurās atrodas nodarbinātie, ir iekārtotas tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

29.2. šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā minētās prasības attiecas arī uz satiksmes ceļiem, kas ved uz noteiktām darba vietām, un uz ceļiem, ko izmanto iekārtu un iekraušanas platformu pastāvīgai uzturēšanai kārtībā un uzraudzībai;

29.3. šo noteikumu 20.punktā minētās prasības attiecas arī uz darba vietām ārpus telpām;

29.4. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām aprīko ar mākslīgo apgaismojumu, nodrošinot apgaismojuma līmeni atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

29.5. nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un no krītošiem objektiem;

29.6. darba vietas nodrošina pret nodarbināto slīdēšanu un krišanu, bet, ja tas nav iespējams, nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem;

29.7. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu, ja notiek avārija vai izceļas ugunsgrēks, vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī tiek nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

29.8. nodarbinātie nav pakļauti troksnim, kas pārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kas noteikts normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret trokšņa radīto risku, kā arī kaitīgām ārējām ietekmēm, tai skaitā gāzēm, tvaikiem, putekļiem un citiem kaitīgiem darba vides faktoriem;

29.9. nodarbinātos nodrošina ar atbilstošām sadzīves un atpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurās nodarbinātajiem ir iespēja atpūsties, ņemot vērā šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības, vai nodrošina iespēju sasildīties. Šīs normas neattiecas uz ārkārtas apstākļiem, kā arī uz dabas stihijas radīto postījumu novēršanas darbiem;

29.10. nodarbinātos nodrošina ar dzeramo ūdeni un aizsardzību pret dabisko optisko starojumu (saules starojumu).

III. Darba devēja pienākumi

30. Nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās darba devējs nodrošina:

30.1. brīvus ceļus gājējiem un trans­portlīdzekļiem, lai iespējami ātri varētu nokļūt uz evakuācijas ceļiem un izejām, kā arī brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

30.2. darba aprīkojuma uzturēšanu atbilstošā tehniskajā kārtībā, kā arī nekavējoties novērš defektus, kas nelabvēlīgi ietekmē nodarbināto drošību un veselību;

30.3. tīrību darba vietās un regulāru darba vietu (īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojot higiēnas prasības un neradot draudus nodarbināto drošībai un veselībai;

30.4. regulāru to drošības iekārtu un ierīču darbības pārbaudi un uzraudzību, kuras paredzētas darba vides faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai;

30.5. ergonomikas principu ievērošanu, rekonstruējot, modernizējot un iekārtojot darba vietas, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto fizisko slodzi;

30.6. darba vietu iekārtošanu (īpaši attiecībā uz durvīm, kāpnēm, evakuācijas ceļiem un izejām, ģērbtuvēm, dušām, izlietnēm, tualetēm, atpūtas telpām) tā, lai tajās, ja nepieciešams, būtu iespējams nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām (invalīdus);

30.7. grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam) – iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.

IV. Noslēguma jautājumi

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumus Nr.125 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 47.nr.).

32. Attiecībā uz darba vietām, kuras izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētajām prasībām ir ieteikuma raksturs.

33. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 30.novembra Direktīvas 89/654/EEC par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Labklājības ministrs U.Augulis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes

Nr.
p.k.

Gada periods

Darba kategorija

Gaisa temperatūra
(C°)

Gaisa relatīvais mitrums (%)

Gaisa kustības ātrums (m/s)

1.

Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk)

I1

19,0–25,0

30–70

0,05–0,15

II2

16,0–23,0

30–70

0,1–0,3

III3

13,0–21,0

30–70

0,2–0,4

2.

Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C)

I1

20,0–28,0

30–70

0,05–0,15

II2

16,0–27,0

30–70

0,1–0,4

III3

15,0–26,0

30–70

0,2–0,5

Piezīmes.

1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).

2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).

3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).

Labklājības ministrs U.Augulis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Iekštelpu apgaismojuma līmeņi atkarībā no darba vietas un darba veida*

Nr.
p.k.

Darba vieta vai darba veids

Em – minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas
(lx – luksi)

Piezīmes

1.

Pārvietošanās zonas:

1.1.

satiksmes ceļi

100

1. Apgaismojums grī­das līmenī.

2. Apgaismojums 150 lx, ja pa satiksmes ceļiem pārvietojas transportlīdzekļi.

3. Ieejām un izejām jābūt aprīkotām ar pārejas zonām, lai novērstu pēkšņu apgaismojuma maiņu starp iekštelpām un āra gaismu

1.2.

kāpnes, eskalatori, slīdceliņi

150

1.3.

iekraušanas un izkraušanas rampas

150

2.

Sadzīves un atpūtas telpas, pirmās palīdzības telpas:

2.1.

ēdnīcas

200

2.2.

atpūtas telpas

100

2.3.

fizisko vingrinājumu zāles

300

2.4.

ģērbtuves, tualetes telpas

100

2.5.

pirmās palīdzības telpas

500

3.

Vadības un kontroles telpas:

3.1.

vadības un kontrolmēraparātu telpas

200

3.2.

centrāles, pasta telpas, faksa telpas, servera telpas

500

4.

Noliktavas:

4.1.

noliktavas, t.sk. saldētavas

100

200 lx, ja telpas tiek nepārtraukti lietotas

4.2.

šķirošanas un pakošanas zonas

300

5.

Stelāžveida glabāšanas zonas:

5.1.

ejas, kurās nav nodarbināto

20

Apgaismojums grīdas līmenī

5.2.

ejas, kurās ir nodarbinātie

200

Apgaismojums grīdas līmenī

5.3.

kontrolposteņi

200

6.

Lopkopība:

6.1.

iekraušana, darbs ar aprīkojumu un iekārtu vadīšana

200

6.2.

kūtis un staļļi

50

6.3.

veterinārās aprūpes telpas

200

6.4.

barības sagatavošana, slaukšana un trauku mazgāšana

200

7.

Cementa un betona rūpniecība:

7.1.

žāvēšana

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

7.2.

materiālu sagatavošana, darbs pie krāsnīm un maisītājiem

200

7.3.

darbs ar iekārtām, lielo formu liešana

300

8.

Keramikas un stikla rūpniecība:

8.1.

žāvēšana

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

8.2.

sagatavošana un darbs ar iekārtām

300

8.3.

emaljēšana, velmēšana, presēšana, vienkāršo daļu veidošana, glazēšana, stikla pūšana

300

8.4.

slīpēšana, gravēšana, stikla pulēšana, precīza detaļu veidošana un stikla instrumentu izgatavošana

750

8.5.

optiskā stikla un kristāla slīpēšana, manuālā slīpēšana un gravēšana

750

8.6.

precīzi darbi, piemēram, dekoratīvā gravēšana un slīpēšana, apgleznošana ar rokām

1000

8.7.

mākslīgo dārgakmeņu izgatavošana

1500

9.

Ķīmiskā, plastmasas izstrādājumu un kaučuka ražošana:

9.1.

automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nav nodarbināto

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

9.2.

automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās ir nodarbinātie

100

9.3.

darba vietas, kur pastāvīgi jādarbojas ar rokām

300

9.4.

laboratorijas un telpas, kurās veic precīzus mērījumus

500

9.5.

farmaceitisko preparātu ražošana

500

9.6.

riepu ražošana

500

9.7.

krāsu pārbaude

1000

9.8.

piegriešana, apdare un pārbaude

750

10.

Elektroenerģijas ražošana:

10.1.

vadu un kabeļu ražošana

300

10.2.

tinums – spoles:

10.2.1.

lielas

300

10.2.2.

vidējas

500

10.2.3.

mazas

750

10.3.

spoļu impregnēšana un alvošana

300

10.4.

montāža:

10.4.1.

aptuvena (piemēram, lieli transformatori)

300

10.4.2.

vidēja (piemēram, kontrolpaneļi)

500

10.4.3.

smalka (piemēram, telefoni)

750

10.4.4.

ļoti smalka (piemēram, precīzu iekārtu, mēriekārtu salikšana)

1000

10.5.

elektronikas darbnīcas – pārbaude un regulēšana

1500

11.

Elektroenerģijas ražošana:

11.1.

degvielas piegādes vietas

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

11.2.

katlutelpas

100

11.3.

mašīntelpas

200

11.4.

papildtelpas (piemēram, sūkņu, kondensatoru, vadības telpas)

200

11.5.

kontroles telpas

500

12.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana:

12.1.

izejvielu sagatavošanas darba vietas un zonas:

200

12.1.2.

alus darītavas, iesala ražošana, mucu pildīšana, produktu vārīšana, sijāšana, mazgāšana un mizošana

12.1.3.

konservēšana

12.1.4.

šokolādes un cukura ražošana

12.1.5.

tabakas tīrīšana, žāvēšana un gatavināšana, fermentācijas pagrabi

12.2.

sākotnējā šķirošana un produktu mazgāša­na, malšana, maisīšana, iesaiņošana

300

12.3.

darba vietas un kritiskās zonas lopkautuvēs, gaļas produktu, piena produktu veikalos un filtrēšanas telpās

500

12.4.

augļu un dārzeņu šķirošana un sasmalcināšana

300

12.5.

konditorejas un kulinārijas izstrādājumu sagatavošana un cepšana

300

12.6.

konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošana, apstrāde, dekorēšana, virtuves darbi

500

12.7.

cigarešu un cigāru ražošana

500

12.8.

pudeļu un trauku pārbaude, produktu pārbaude, dekorēšana, šķirošana

500

12.9.

laboratorijas

500

12.10.

kvalitātes pārbaude

1000

13.

Metalurģija:

13.1.

palīgtuneļi un pagrabi

50

13.2.

platformas

100

13.3.

smilšu sagatavošana

200

13.4.

darba vietas pie kupola un maisītāja, liešanas zona, izņemšana no veidnes

200

13.5.

mehāniskā sagatavošana

200

13.6.

manuālā veidošana

300

13.7.

maisītāji, veidošana ar mašīnu, veidņu mašīna

200

13.8.

veidņu izgatavošana

500

14.

Metālu apstrāde un pārstrāde:

14.1.

kalšana atvērtā veidnē

200

14.2.

kalšana ar presi, metināšana

300

14.3.

darbs ar smagiem un vidēji smagiem mehānismiem (precizitātes pielaide ≥ 0,1 mm)

300

14.4.

precīzi darbi ar iekārtām, slīpēšana (precizitātes pielaide < 0,1 mm)

500

14.5.

projektēšana un pārbaude

750

14.6.

darbs ar elektronu lampu un stiepli

300

14.7.

smagu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm)

200

14.8.

vieglu skārda plātņu apstrāde (biezums ≥ 5 mm)

300

14.9.

darba instrumentu izgatavošana

750

14.10.

pielāgošana, montāža:

14.10.1.

rupja

200

14.10.2.

vidēja

300

14.10.3.

smalka

500

14.10.4.

ļoti smalka

750

14.11.

galvanizēšana

300

14.12.

virsmu sagatavošana un krāsošana

750

14.13.

darbarīku, veidņu un matricu izgatavošana, termoapstrāde, mikromehānismu apstrāde

1000

15.

Velmēšana un darbs ar metāliem:

15.1.

mehāniskās ražošanas cehi

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

15.2.

ražošanas cehi, kur dažreiz veic manuālas darbības

150

15.3.

ražošanas cehi, kur pastāvīgi veic manuālas darbības

200

15.4.

iespiedplašu noliktavas

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

15.5.

krāšņu telpas

200

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

15.6.

velmēšana, tinumi un apgriešana

300

15.7.

platformas un kontrolpaneļi

300

15.8.

testēšana, mērījumi un pārbaudes

500

15.9.

pārejas, lūkas, pagrabi

50

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

16.

Frizētavas un skaistumkopšanas saloni

500

17.

Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana:

17.1.

darbs ar dārgakmeņiem

1500

17.2.

juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu izgatavošana

1000

17.3.

pulksteņu izgatavošana ar rokām

1500

17.4.

pulksteņu izgatavošana automātiski

500

18.

Veļas mazgātavas un sausā tīrīšana:

18.1.

apģērbu pieņemšana, marķēšana un šķirošana, mazgāšana, sausā tīrīšana, gludināšana, presēšana

300

18.2.

pārbaude un labošana

750

19.

Ādas un ādas izstrādājumu ražošana:

19.1.

darbs noliktavās, miecētavās

200

19.2.

ādas nokasīšana, noberšana, dalīšana, sloksnēšana un velcēšana

300

19.3.

seglu izgatavošana, apavu izgatavošana – piegriešana, caurumošana, formas veidošana, šūšana, spodrināšana

500

19.4.

šķirošana, mehāniskā ādu krāsošana

500

19.5.

kvalitātes un krāsu pārbaude

1000

19.6.

cimdu un kurpju izgatavošana

500

20.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana:

20.1.

celulozes dzirnavas

200

20.2.

papīra ražošana un pārstrāde, kartona ražošana

300

20.3.

iesiešana – locīšana, šķirošana, līmēšana, griešana, gravēšana, šūšana

500

21.

Poligrāfija un ar to saistītās palīgdarbības:

21.1.

griešana, apzeltīšana, iespiešana, gravēšana, elektroķīmiskais pārklājums, darbs ar iespiedformām, iespiedmašīnām, matricas veidošana

500

21.2.

papīra šķirošana un manuālā iespiešana

500

21.3.

šriftu (burtstabiņu) salikšana, retušēšana, litogrāfija

1000

21.4.

iespiedkrāsas pārbaude krāsainiem darbiem

1500

21.5.

vara un tērauda gravīras

2000

22.

Tekstilrūpniecība:

22.1.

darba vietas un zonas pie vannām, ķīpu atvēršanas zona

200

22.2.

mazgāšana, kāršana, ķemmēšana, gludināšana, plucināšana, stiepšana, sakārtošana pēc izmēra, fasona veidošana, priekšvērpšana, džutas un kaņepju vērpšana

300

22.3.

vērpšana, tīšana, šķeterēšana, vīšana, aušana, adīšana, pīšana, spolēšana

500

Novērst stroboskopisko efektu

22.4.

šūšana, adīšana ar rokām, valdziņu uzņemšana

750

Novērst stroboskopisko efektu

22.5.

skiču gatavošana ar roku un piegrieztņu zīmēšana

750

22.6.

apdare, krāsošana, automatizēta audumu apdrukāšana

500

22.7.

žāvētava

100

22.8.

mezglošana, rotāšana un sakārtošana

1000

22.9.

krāsas pārbaude, ražošanas kontrole

1000

22.10.

ļoti precīzi auduma labošanas darbi

1500

22.11.

cepuru izgatavošana

500

23.

Transportlīdzekļu ražošana:

23.1.

virsbūvju ražošana un montāža

500

23.2.

krāsošana, krāsošanas kabīnes, pulēšanas kabīnes

750

23.3.

krāsošana – retušēšana, pārbaude

1000

23.4.

polsterējuma ražošana

1000

23.5.

noslēguma pārbaude

1000

24.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana:

24.1.

automātiski vadāmo ierīču telpas, kurās nodarbinātie pastāvīgi neuzturas

50

24.2.

apstrāde ar tvaiku

150

24.3.

lentzāģis (gateris)

300

Novērst stroboskopisko efektu

24.4.

darbs pie skrūvsola, montāža un līmēšana

300

24.5.

pulēšana, lakošana, krāsošana, dekoratīvie galdniecības darbi

750

24.6.

mehanizētie kokapstrādes darbi – virpošana, ēvelēšana, griešana, slīpēšana, gropēšana, frēzēšana, zāģēšana

500

Novērst stroboskopisko efektu

24.7.

apdares materiālu atlase

750

24.8.

galdniecība un inkrustācijas darbi kokā

750

24.9.

kvalitātes pārbaude

1000

25.

Biroji:

25.1.

dokumentu sistematizācija, kopēšana

300

25.2.

lasīšana, rakstīšana, mašīnrakstīšana, datu apstrāde

500

25.3.

tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda)

750

25.4.

datorizētās projektēšanas darba vietas

500

25.5.

sapulču, konferenču telpas

500

Apgaismojumam jābūt regulējamam

25.6.

klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras

300

25.7.

noliktavas, arhīvu telpas

200

26.

Mazumtirdzniecība:

26.1.

tirdzniecības zonas

300

26.2.

kasiera darba vieta, iesaiņošanas galds

500

27.

Publiskās iestādes:

27.1.

ieejas halles

100

27.2.

garderobes, atpūtas telpas

200

27.3.

biļešu kases

300

28.

Viesnīcas, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi:

28.1.

klientu reģistrācijas vietas

300

28.2.

virtuves

500

Starp virtuvi un restorānu jābūt pārejas zonai

28.3.

restorāni, ēdamtelpas

300

Apgaismojums jāprojektē, lai radītu atbilstošu atmosfēru

28.4.

pašapkalpošanās restorāni

200

28.5.

bāri

300

28.6.

konferenču telpas

500

Apgaismojumam jābūt regulējamam

28.7.

koridori, gaiteņi

100

Nakts laikā apgaismo­jums var būt zemāks

29.

Teātri, koncertzāles, kinoteātri:

29.1.

mēģinājuma telpas, ģērbtuves

300

Kosmētikas uzklāšanai izmantojamos spo­guļos apgaismojums nedrīkst apžilbināt

30.

Izstāžu zāles:

30.1.

vispārējais apgaismojums

300

31.

Muzeji:

31.1.

eksponāti, kurus neiespaido gaisma

Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši eks­pozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret op­tisko starojumu

31.2.

gaismas jutīgi eksponāti

32.

Bibliotēkas:

32.1.

grāmatu glabāšanas vietas, plaukti

200

Apgaismojuma līmeni nosaka atbilstoši ekspozīcijas prasībām. Īpaši svarīga ir aizsardzība pret optisko starojumu

32.2.

bibliotekāra darba vieta, lasītavas

500

33.

Pazemes vai slēgtās autostāvvietas:

33.1.

iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā dienā

300

1. Apgaismojums grīdas līmenī.

2. Drošības krāsām jābūt pamanāmām.

3. Augsts vertikāls apgaismojums palie­lina cilvēku seju atpazīstamību un līdz ar to drošības sajūtu

33.2.

autostāvvietu teritorija (iebraukšanas/izbraukšanas ceļi autostāvvietā naktī, satiksmes zonas, automašīnu stāvvietas)

75

33.3.

caurlaides, kases

300

1. Izvairīties no atspulgiem logos.

2. Novērst apžilbinā­jumus, kas varētu nākt no ārpuses

34.

Izglītības iestādes:

34.1.

bērnudārzi, bērnu dienas centri

300

34.2.

spēļu istabas, bērnu istabas, rokdarbu istabas

300

34.3.

mācību klases

300

Apgaismojums galda virsmas līmenī. Apgaismojumam jābūt regulējamam

34.4.

vakarskolu, pieaugušo izglītības iestāžu mācību klases

500

Apgaismojumam jābūt regulējamam

34.5.

lekciju telpas, auditorijas

500

Apgaismojumam jābūt regulējamam

34.6.

tāfeles vietas, demonstrāciju galdi, uzskates materiālu tabulas

500

Lekciju telpā, audito­rijā apgaismojumam jābūt 750 lx

34.7.

zīmēšanas, mākslas darbu telpas

500

34.8.

zīmēšanas, mākslas darbu telpas mākslas skolās, rasēšanas telpas

750

34.9.

praktisko nodarbību telpas un laboratorijas

500

34.10.

rokdarbu telpas, tehnisko darbu telpas, mācību darbnīcas

500

34.11.

mūzikas nodarbību telpas

300

34.12.

datorapmācības telpas

300

34.13.

valodu apmācības telpas

300

34.14.

praktisko darbu telpas un darbnīcas

500

34.15.

ieejas halles

200

34.16.

koridori, vestibili, gaiteņi

100

34.17.

kāpnes

150

34.18.

skolēnu, studentu koplietošanas telpas un aktu zāles

200

Apgaismojums grīdas līmenī

34.19.

skolotāju, pasniedzēju istabas

300

34.20.

bibliotēku telpas, kur atrodas grāmatplaukti

200

34.21.

bibliotēku lasītava

500

34.22.

apmācību materiālu uzglabāšanas vietas, novietnes

100

34.23.

sporta zāles, vingrošanas zāles, peldbaseini

300

Apgaismojums grīdas līmenī

34.24.

skolu ēdnīcas

200

34.25.

virtuves

500

35.

Veselības aprūpes iestādes:

35.1.

vispārējas nozīmes telpas:

Viss apgaismojums grīdas līmenī

35.1.1.

uzgaidāmās telpas

200

35.1.2.

koridori, gaiteņi (dienas laikā)

200

35.1.3.

koridori, gaiteņi (nakts laikā)

50

35.1.4.

dienas istabas

200

35.2.

darbinieku telpas:

35.2.1.

ārstu, māsu istabas

500

35.2.2.

personāla telpas

300

35.3.

palātas, dzemdību nodaļas:

Izvairīties no pārāk liela apgaismojuma pacienta redzeslaukā

35.3.1.

vispārējais apgaismojums

100

Apgaismojums grīdas līmenī

35.3.2.

apgaismojums lasīšanai

300

35.3.3.

vienkāršas apskates, pārbaudes, izmeklēšana

300

35.3.4.

pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana

1000

35.3.5.

nakts apgaismojums, novērošanas apgaismojums

5

35.3.6.

pacientu vannas istabas un tualetes

200

35.4.

pārbaudes telpas:

35.4.1.

vispārējais apgaismojums

500

35.4.2.

pārbaudes un ārstniecība

1000

35.5.

acu pārbaudes telpas:

35.5.1.

vispārējais apgaismojums

300

35.5.2.

ārēja acu pārbaude/apskate

1000

35.5.3.

lasīšanas un krāsu redzes pārbaude ar redzes kartēm

500

35.6.

ausu pārbaudes telpas:

35.6.1.

vispārējais apgaismojums

300

35.6.2.

ausu pārbaude

1000

35.7.

attēlojošās diagnostikas telpas:

35.7.1.

vispārējais apgaismojums

300

35.7.2.

attēlojošā diagnostika ar attēla pastiprinātājiem un televīzijas sistēmām

50

35.8.

dzemdību telpas:

35.8.1.

vispārējais apgaismojums

300

35.8.2.

pārbaude un ārstēšana

1000

35.9.

ārstniecības telpas:

35.9.1.

dialīzes telpa

500

Apgaismojumam jābūt regulējamam

35.9.2.

dermatoloģijas kabinets

500

35.9.3.

endoskopija

300

35.9.4.

pārsiešana

500

35.9.5.

fizioterapija (t.sk. ārstnieciskās vannas, masāžas)

300

35.9.6.

staru terapijas telpas

300

35.10.

operāciju telpas:

35.10.1.

pirmsoperāciju un pēcoperāciju telpas

500

35.10.2.

operāciju zāles

1000

35.10.3.

apgaismojums, kas vērsts uz operācijas vietu

10 000–100 000 lx

35.11.

intensīvās terapijas telpas:

35.11.1.

vispārējais apgaismojums

100

Apgaismojums grīdas līmenī

35.11.2.

vienkāršas apskates, izmeklējumi

300

Apgaismojums gultas līmenī

35.11.3.

pārbaudes, izmeklējumi un ārstēšana

1000

Apgaismojums gultas līmenī

35.11.4.

naktssardze, nakts dežūrgaisma

20

35.12.

zobārstniecības telpas:

35.12.1.

vispārējais apgaismojums

500

35.12.2.

apgaismojums tieši virs pacienta

1000

Apgaismojums nedrīkst apžilbināt pacientu

35.12.3.

apgaismojums, kas vērsts mutes dobumā, zobu higiēna, balināšana

5000

35.13.

laboratorijas un aptiekas:

35.13.1.

vispārējais apgaismojums

500

35.13.2.

krāsu pārbaude

1000

35.14.

sterilizācijas un dezinfekcijas telpas

300

35.15.

autopsijas un morga telpas:

35.15.1.

vispārējais apgaismojums

500

35.15.2.

autopsijas galds un anatomēšanas galds

5000

36.

Transportēšanas zonas:

36.1.

lidostas:

36.1.1.

izlidošanas un ielidošanas zāles, bagāžas izsniegšanas zonas

200

36.1.2.

savienojošās, pārsēšanās zonas, eskalatori, slīdošās lentes

150

36.1.3.

informācija, reģistratūra

500

36.1.4.

muita un pasu kontrole

500

Svarīgs vertikālais apgaismojums

36.1.5.

uzgaidāmās zonas, bagāžas glabāšanas telpas

200

36.1.6.

drošības pārbaudes zonas

300

36.1.7.

gaisa satiksmes kontroles torņi

500

1. Apgaismojumam jā­būt regulējamam.

2. Izvairīties no dienas gaismas apžilbināju­ma.

3. Izvairīties no atspul­giem logos

36.1.8.

pārbaudes un labošanas, remonta angāri, dzinēju pārbaudes zonas

500

36.1.9.

mērījumu zonas angāros

500

36.2.

dzelzceļa stacijas:

36.2.1.

pārsegtās platformas, peroni un pasažieru tuneļi

50

36.2.2.

biļešu tirdzniecības zāles

200

36.2.3.

biļešu kases, bagāžas telpas un letes

300

36.2.4.

uzgaidāmās telpas

200

Piezīme.

*Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.

Labklājības ministrs U.Augulis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Apgaismojuma līmeņi ārpus telpām atkarībā no darba vietas un darba veida*

Nr.
p.k.

Darba vieta vai darba veids

Em – minimālais apgaismojuma līmenis darba zonā (lx – luksi)

Piezīmes

1.

Pārvietošanās zonas ārpustelpu darba vietās:

1.1.

celiņi, kas paredzēti tikai gājēju kustībai

5

Nav darba vietas

1.2.

satiksmes zonas lēni braucošiem transportlīdzekļiem (maks. 10 km/h), piemēram, divriteņiem, kravas automašīnām, ekskavatoriem

10

1.3.

pastāvīga transportlīdzekļu satiksme (maks. 40 km/h)

20

1.4.

gājēju pārejas, transportlīdzekļu pagriešanas, iekraušanas un izkraušanas vietas

50

2.

Lidostas:

1. Jāizvairās no tiešas gaismas kontroltorņa un lidmašīnas nolai­šanās virzienā.

2. Tiešo gaismu, kas izstarota no prožektoriem virs horizontāles, samazina līdz minimumam

2.1.

angāra zonas

20

2.2.

termināļa zonas

30

2.3.

iekraušanas zonas

50

2.4.

degvielas glabātavas

50

2.5.

lidaparātu tehniskās apkopes vietas

200

3.

Būvlaukumi:

3.1.

būvlaukuma un būvbedres sagatavošana

20

3.2.

būvdarbu zonas, cauruļvadu montēšana, pārvadājumi, palīgdarbi un noliktavas darbi

50

3.3.

karkasa, armatūras, koka elementu montāža, elektrisko vadu un kabeļu ievilkšana

100

3.4.

elementu savienošana, elektrisko mehānismu un cauruļu montāža

200

4.

Kuģniecība:

4.1.

kuģu gaidīšanas piestātnes pie kanāliem un slūžām

10

4.2.

gājēju ejas

10

4.3.

slūžu kontroles un balasta zonas

20

4.4.

kravu pārvietošana, iekraušana un izkraušana

30

Drošības zīmēm jābūt pamanāmām
(Em = 50 lx)

4.5.

pasažieru zonas pasažieru ostās, gājēju celiņu un piebraucamo ceļu bīstamā daļa

50

4.6.

šļūteņu, cauruļu un tauvu savienošana

50

5.

Kuģu būve un doki:

5.1.

vispārējs kuģu būves zonas apgaismojums, rūpniecisku izstrādājumu uzglabāšanas zonas

20

5.2.

īslaicīga lielu vienību pārvietošana

20

5.3.

kuģa korpusa tīrīšana

50

5.4.

kuģa korpusa krāsošana un metināšana

100

5.5.

elektromehānismu detaļu montāža

200

6.

Lauksaimniecība (lopkopība):

6.1.

dzīvnieku novietnes pagalms

20

6.2.

vaļēja aprīkojuma nojume

50

6.3.

dzīvnieku šķirošanas aploks

50

7.

Degvielas uzpildes stacijas:

7.1.

stāvlaukumi

5

7.2.

ieejas un izejas piebraucamie ceļi lauku apvidos un pilsētu nomalēs (tumša apkārtne)

20

7.3.

ieejas un izejas piebraucamie ceļi pilsētās (gaiša apkārtne)

50

7.4.

gaisa spiediena, ūdens kontroles punkti un citas pakalpojumu zonas

150

7.5.

vadības un kontrolmēraparātu telpas

150

8.

Autostāvvietas:

8.1.

zemas intensitātes satiksme (piemēram, daudzdzīvokļu un privātmāju autostāvvietu zonas), velosipēdu stāvvietas

5

8.2.

vidējas intensitātes satiksme (piemēram, pie biroju ēkām, uzņēmumiem)

10

8.3.

augstas intensitātes satiksme (piemēram, pie lieliem tirdzniecības centriem)

20

9.

Ražošanas vietas, uzglabāšanas un noliktavu teritorijas:

9.1.

īslaicīga lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, lielgabarīta kravas iekraušana un izkraušana

20

9.2.

nepārtraukta lielu objektu un izejmateriālu pārvietošana, kravas iekraušana un izkraušana, celtņu darbības zona

50

9.3.

darbs zem noslēgtām platformām

100

9.4.

elektroinstalācijas, mehānismu un cauruļu pārbaude

200

Lietot vietējo apgaismojumu

10.

Naftas pārstrādes produktu, ķīmisku vielu un produktu ražošana un citas bīstamas nozares:

10.1.

apkopes un uzturēšanas darbu veikšana

20

10.2.

bīstamu vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automobiļos un vagonos un izkraušana no tiem, sūkņa blīvju apmaiņa, vispārējs apkopes darbs, mēraparatūras nolasīšana

100

10.3.

citu ķīmisku vielu un produktu iekraušana konteinerpārvadājumu automašīnās un vagonos un izkraušana no tiem, noplūdes pārbaude, cauruļvadu likšana un pakošana

50

10.4.

degvielas iekraušanas un izkraušanas vietas

100

10.5.

darba aprīkojuma un elektroietaišu remonts

200

11.

Elektroenerģijas, gāzes un siltuma ražošanas uzņēmumi:

11.1.

gājēju pārvietošanās elektrodrošu zonu robežās

5

11.2.

apkopes darbarīku, ogļu pārvietošana

20

11.3.

uzraudzība

50

11.4.

vispārējs apkopes darbs, vēja tuneļu apkope un uzturēšana, kontrolmēraparatūras zonas ārpus telpām

100

Drošības krāsām jābūt pamanāmām

11.5.

elektroierīču remonts

200

Lietot vietējo apgaismojumu

12.

Kokmateriālu apstrāde:

12.1.

kokmateriālu pārvietošana uz zemes un ūdenī, zāģu skaidu un šķeldas transportēšana

20

12.2.

kokmateriālu šķirošana uz zemes vai ūdenī, kokmateriālu izkraušanas vietas un sazāģēto kokmateriālu iekraušanas vietas, mehāniska celšana uz kokmateriālu slīdošo lenti, kraušana kaudzē

50

12.3.

sazāģētā kokmateriāla marķējuma nolasīšana

100

12.4.

šķirošana un pakošana

200

12.5.

padeve uz zāģiem un smalcinātājiem

300

13.

Ūdens apsaimniekošanas un attīrīšanas uzņēmumi:

13.1.

apkopes un uzturēšanas darba rīku lietošana, ar rokām darbināmu ventiļu lietošana, dzinēju iedarbināšana un apstādināšana, cauruļvadu pakošana un augu grābšana

50

13.2.

ķīmisko vielu un produktu lietošana, sūces pārbaude, sūkņu maiņa, vispārējs apkopes darbs, mērierīču mērījumu nolasīšana

100

13.3.

dzinēju un elektrisko ierīču remonts

200

Piezīme.

*Apgaismojuma līmenis darba vietā var būt augstāks, bet apgaismojums nedrīkst radīt nelaimes gadījuma risku, tai skaitā paaugstinātu redzes sasprindzinājumu un apžilbinājumu.

Labklājības ministrs U.Augulis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.359
Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām un temperatūras korekcijas tabula

I. Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpām*

Nr.
p.k.

Faktiskā gaisa temperatūra* (°C)

Maksimālā nepārtrauktā aukstuma ekspozīcija (min)

Minimālais atpūtas laiks minūtēs (min)

1.

– 5 līdz – 10

90

15

2.

– 10 līdz – 18

80

20

3.

– 18 līdz – 30

70

25

4.

Zem – 30

60

30

Piezīme.

* Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā individuālo aizsardzības līdzekļu (darba apģērba un apavu) lietošanas ietekmi, kā arī vēja ātrumu.

 

II. Temperatūras korekcijas tabula atkarībā no vēja ātruma

Nr.
p.k.

Vēja ātrums
m/sek.

Gaisa temperatūra ārpus telpām (°C)

0

– 5

– 10

– 15

– 20

– 25

– 30

Faktiskā temperatūra (°C)

1.

1,8

0

– 5

– 10

– 15

– 20

– 25

– 30

2.

2

– 1

– 6

– 11

– 16

– 21

– 27

– 32

3.

3

– 4

– 10

– 15

– 21

– 27

– 32

– 38

4.

5

– 9

– 15

– 21

– 28

– 34

– 40

– 47

5.

8

– 13

– 20

– 27

– 34

– 41

– 48

– 55

6.

11

– 16

– 23

– 31

– 38

– 46

– 53

– 60

7.

15

– 18

– 26

– 34

– 42

– 49

– 57

– 65

Labklājības ministrs U.Augulis
01.01.2010