Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst jebkurai no šādām pazīmēm:
a) iepērk preces vai pakalpojumus citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,
b) veic iepirkumus vai iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu pasūtītāju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;
2) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;
3) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;
4) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;
41) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju;
5) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās;
6) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;
7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;
8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā līdz piedāvājuma iesniegšanai;
9) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, ietverot visus piemērojamos nodokļus, izņemot pievienotās vērtības nodokli;
10) pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;
101) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;
102) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;
11) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;
12) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;
13) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu vai informatīvo piedāvājumu;
14) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:
a) publiskiem būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,
b) publiskiem piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,
c) publiskiem pakalpojumu līgumiem — pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir pakalpojumu, kas nav minēti šā likuma 1.pielikumā, sniegšana un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu;
141) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē;
15) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1) iepirkuma procedūras atklātumu;
2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:
1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu;
2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku;
3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;
4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;
41) aizņēmumu no starptautiskām finanšu organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija;
5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;
6) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 un 73220000-0. Šis likuma piemērošanas izņēmums nav piemērojams, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
a) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām,
b) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu;
7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
a) tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus),
b) vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji,
c) tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē;
8) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;
9) iepirkumu, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;
10) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu.
(2) Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:
1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;
2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;
4) starptautiskai organizācijai vai tās noteiktam piegādātājam, un līgumu vismaz 50 procentu apmērā līdzfinansē attiecīgā starptautiskā organizācija, un tā ir noteikusi, ka līgumu var noslēgt tikai ar šo starptautisko organizāciju vai tās izraudzītu piegādātāju.
(3) Šo likumu nepiemēro, ja:
1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;
2) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav steidzamība, ne arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.
(4) Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.
(5) Šo likumu nepiemēro, ja saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu tiek slēgts iepirkuma līgums, kura priekšmets ir:
1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kuras minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas;
2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju;
3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;
4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai tādām būvēm vai tādu pakalpojumu sniegšanai, informācija par kuriem ir aizsargājama informācija;
5) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību apmierināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi), un līgums tiek noslēgts valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
4.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā
(Zaudējis spēku ar 01.08.2011. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)
5.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi
(1) Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 99 000 euro un ja līgums tiek slēgts par:
1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;
2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās;
3) nepieciešamo tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;
4) (izslēgts ar 16.07.2009. likumu);
5) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās;
6) preču un pakalpojumu iepirkumu, ko veic kredītiestāde savas darbības nodrošināšanai;
7) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi;
8) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise;
9) zinātniskās publikācijas publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā;
10) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 134 000 euro un īstenojas abi turpmākie nosacījumi:
1) līgums tiek slēgts par Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu tādiem pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu;
2) šīs daļas 1.punktā minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm, īstenošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 19.09.2013., 02.10.2014. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2015.)
6.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs
Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:
1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību;
2) pakalpojumu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam.
7.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti
(1) Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu.
(08.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana
(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:
1) atklāts konkurss;
2) slēgts konkurss;
3) sarunu procedūra;
4) konkursa dialogs;
5) metu konkurss.
(2) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 4000 euro vai lielāka piegādes vai pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 14 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.2 pantā noteiktajā kārtībā.
(21) Šā likuma 16.panta piektajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, šā panta septītās daļas vai šā likuma 8.1 panta noteikumus.
(3) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(5) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(6) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17.pantā, III nodaļā, 27.pantā, 30.panta pirmajā, ceturtajā un sestajā daļā, 32.pantā, 35.panta pirmajā daļā un 67.pantā paredzētās prasības. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu savā mājaslapā internetā, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un nodrošinot brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma dokumentiem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņu noteic ne īsāku par 10 darbdienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir vienāda ar 750 000 euro vai lielāka, pasūtītājs piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
(71) Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu par veicamo iepirkumu, ja tas nav objektīvi iespējams pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā vai ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs.
(8) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.
(9) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(10) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013., 19.09.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 64., 65. un 66.punktu)
8.1 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras
(Zaudējis spēku ar 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 41.punktu)
8.2 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras
(1) Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir 4000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publisku būvdarbu līgumu paredzamā līgumcena ir 14 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā, nodrošinot, ka šī komisija ir kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma 23.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
(3) Iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.
(4) Pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām (neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas) no paziņojuma publicēšanas dienas. Savukārt savā mājaslapā internetā pasūtītājs ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā paziņojuma publicēšanas dienai ievieto saskaņā ar šā panta trešo daļu noteiktās prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu un nodrošina tām brīvu un tiešu pieeju.
(5) Pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) pasludināts pretendenta maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai tas tiek likvidēts;
2) ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumu, ir konstatēts, ka pretendentam dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro;
3) uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par plānoto līgumu vai iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām, kā arī uz personālsabiedrības biedru, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi šīs daļas 1. un 2.punktā minētie nosacījumi.
(6) (Izslēgta no 01.08.2015. ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2014. Sk. Pārejas noteikumu 59.punktu)
(7) Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta piektās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto apstākļu dēļ, pasūtītājs:
1) attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:
a) par šā panta piektās daļas 1.punktā minētajiem faktiem — no Uzņēmumu reģistra,
b) par šā panta piektās daļas 2.punktā minēto faktu — no Valsts ieņēmumu dienesta. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un šā panta piektās daļas 3.punktā minētās personas piekrišanu;
2) attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu pretendentu un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu pieprasa, lai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz to un šā panta piektās daļas 3.punktā minēto personu neattiecas šā panta piektajā daļā noteiktie gadījumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkumā.
(8) Atkarībā no atbilstoši šā panta septītās daļas 1.punkta "b" apakšpunktam veiktās pārbaudes rezultātiem pasūtītājs:
1) neizslēdz pretendentu no dalības iepirkumā, ja konstatē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā esošo informāciju pretendentam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
2) informē pretendentu par to, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju ir konstatēts, ka tam vai šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai dienā, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkumu nav jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un nosaka termiņu — 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas — apliecinājuma iesniegšanai. Pretendents, lai apliecinātu, ka tam un šā panta piektās daļas 3.punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par to, ka attiecīgajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ja noteiktajā termiņā minētais apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.
(9) Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus. Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta piekto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības.
(10) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem, kā arī savā mājaslapā internetā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju šā panta devītajā daļā minētajam lēmumam. Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas izsniedz vai nosūta pretendentam šā panta devītajā daļā minēto lēmumu.
(11) Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu. Pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkumu un neslēgt līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums.
(12) Ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad noslēgts līgums, pasūtītājs, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai, publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu.
(13) Ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā iepirkuma līgums vai tā grozījumi, pasūtītājs savā mājaslapā internetā ievieto attiecīgi iepirkuma līguma vai tā grozījumu tekstu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ievērojot komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Iepirkuma līguma un tā grozījumu teksts ir pieejams pasūtītāja mājaslapā internetā vismaz visā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas.
(14) Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 67.1 panta noteikumus.
(15) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 3. un 5.pantā minētie līgumi, kā arī līgumi par pārtikas produktu piegādi, ja tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus, to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
(16) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta ceturtās un piektās daļas noteikumus, ja:
1) līgums tiek slēgts par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem;
2) iepirkums atbilst šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta pēdējā teikuma vai 63.panta nosacījumiem;
3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;
4) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām.
(17) Ministru kabinets nosaka:
1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta septītajā daļā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;
2) šā panta septītās daļas 1.punktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;
3) kārtību, kādā šīs daļas 1.punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta septītās daļas 1.punktā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām;
4) šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma un divpadsmitajā daļā minētā informatīvā paziņojuma saturu un šo paziņojumu sagatavošanas kārtību.
(18) Pretendents, kas iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz kuru attiecas šā panta noteikumi, un kas uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pieņemto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 02.10.2014. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
9.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.
(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.
(3) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu iesniegšanas publicēšanai vai, ja šāda paziņojuma iesniegšana publicēšanai nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
(5) Publiskam būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Paredzamās līgumcenas noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.
(6) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 14 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 4000 euro pakalpojumu līgumiem, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru nosacījumus vai veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 8.2 pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 4000 euro, tad pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.
(8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:
1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,
b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:
1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos;
2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.
(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:
1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.
(11) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:
1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 42. un 52.punktu)
10.pants. Līgumcenu robežas
Šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 46.2 pantā, 83.panta otrās daļas 3.punktā, 85.1 panta trešās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā, 85.2 panta pirmās daļas 2., 5. un 6.punktā un otrās daļas 2.punktā, 87.panta pirmās daļas 1.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 21.06.2012. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016. Grozījums par panta papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā" ar skaitli un vārdu "46.2 pantā" stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 62. punktu)
11.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju
(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.
(11) Pasūtītājs pieprasa kandidātam, pretendentam vai metu konkursa dalībniekam tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2) Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.
(3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei.
(4) Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.
(5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
12.pants. Konfidencialitāte
(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji.
(3) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
13.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem
Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.
14.pants. Privileģētie līgumi
(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.
(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu.
15.pants. Speciālu vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs
Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas noteic, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību.
16.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi
(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības.
(2) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
(3) Gadījumos, kad pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības.
(4) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu vai iepirkuma procedūru pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības.
(5) Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 150 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.
(6) Tiešās pārvaldes iestāde šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) tiešās pārvaldes iestādes vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību. Šādā gadījumā pasūtītājs pirms līguma noslēgšanas informē attiecīgo centralizēto iepirkumu institūciju par tam nepieciešamo preču un pakalpojumu tehniskajām specifikācijām un saņem centralizēto iepirkumu institūcijas apstiprinājumu, ka tā nenodrošina attiecīgu preču un pakalpojumu iegādes iespēju;
2) tiešās pārvaldes iestāde var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms līguma noslēgšanas fiksē (piemēram, pieprasot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas vai izdrukājot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas) centralizēto iepirkumu institūcijas nodrošināto piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
(7) Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 4000 euro vai lielāka.
(8) Šā panta septītajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem:
1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību;
2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.
(9) Ministru kabinets nosaka:
1) šā panta piektajā un septītajā daļā minētās preču un pakalpojumu grupas;
2) šā panta piektajā daļā un astotās daļas 1.punktā minētās centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus.
(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 44., 52. un 54.punktu)
17.pants. Tehniskās specifikācijas
(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.
(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.
(3) Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību un klimata pārmaiņu novēršanas veicināšanu, energoefektivitāte, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.
(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:
1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";
2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;
3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;
4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.
(5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents piedāvājumā ar dokumentiem, ko pasūtītājs atzīst par pieņemamiem (tajā skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem), var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.
(6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.
(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:
1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;
2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;
3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;
4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.
(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.
(9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā invalīdu piekļuves noteikumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.
(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".
(11) Ministru kabinets nosaka prasības publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus (turpmāk — zaļais publiskais iepirkums), to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013., 04.09.2014. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.)
18.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība
(1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras regulāri izmanto publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.
(2) Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem.
19.pants. Piedāvājumu varianti
(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.
(2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.
(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.
(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.
(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā — publisks piegādes līgums.
20.pants. Apakšuzņēmēju līgumi
(1) Pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.
(2) Publiska būvdarbu un pakalpojumu līguma gadījumā pasūtītājs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma daļu.
(3) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredz apakšuzņēmēju nomainīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā jaunie apakšuzņēmēji iesaistāmi līguma izpildē atbilstoši šā likuma 68.panta noteikumiem.
(4) Ja būvdarbu līguma gadījumā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir paredzējis apakšuzņēmējam izpildei nodot iepirkuma līguma daļu, kuras vērtība ir vismaz 50 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības, un slēdzamā iepirkuma līguma līgumcena ir 4 269 000 euro vai lielāka, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents un attiecīgais apakšuzņēmējs iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz kā piegādātāju apvienība, nosakot katra dalībnieka atbildību.
(5) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību noteic, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu apakšuzņēmējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.
(6) Šā panta, kā arī šā likuma 35., 39.1 un 68.panta izpratnē apakšuzņēmējs ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja piesaistīta vai nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus, kas nepieciešami ar pasūtītāju noslēgta publiska būvdarbu vai pakalpojumu līguma izpildei neatkarīgi no tā, vai šī persona būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz pretendentam vai citam apakšuzņēmējam.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 42. un 52.punktu)
21.pants. Līguma izpildes noteikumi
Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu.
22.pants. Iepirkuma komisijas izveide
(1) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un tā septītajā daļā minēto iepirkumu veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.
(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.
(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 711 000 euro, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 19.09.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Grozījumi panta ceturtajā daļā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 52.punktu)
23.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
(1) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:
1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;
2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);
3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks.
(2) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam) vai iepirkuma komisijas loceklim, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā saistība.
(3) Iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē.
(4) Iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.
(5) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.
(6) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
24.pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība
(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
(2) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.
25.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums
(1) Pasūtītājs vismaz reizi gadā publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā. Minētā paziņojuma publicēšana ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 29.panta astoto daļu, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda:
1) publiskiem piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu [ar atsauci uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)] preču grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
2) publiskiem pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā [ar atsauci uz iepirkumu nomenklatūru (CPV)], ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
3) publiskiem būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.
(2) Par publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā tūlīt pēc plānojamā gada budžeta pieņemšanas.
(3) Par publiskiem būvdarbu līgumiem pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem vai publicē to pircēja profilā iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru vai slēgt publisku būvdarbu līgumu vai vispārīgo vienošanos.
(4) Pasūtītājs, kurš publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu pircēja profilā, iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumu par pircēja profilu saskaņā ar šā likuma 28.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
26.pants. Paziņojums par līgumu, vienkāršots paziņojums par līgumu un paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu
(1) Ja pasūtītājs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, sarunu procedūru (izņemot šā likuma 63.pantu) vai konkursa dialogu, tas publicē paziņojumu par līgumu.
(2) Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, uzaicinot iesniegt piedāvājumu, pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu.
(3) Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, izbeidz vai pārtrauc iepirkuma procedūru vai neizveido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.
(4) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 32.panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas kandidātiem vai pretendentiem iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu vai par to, ka dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota.
(5) Pasūtītājs publicē paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tikai tad, ja tas iepriekš publicējis paziņojumu par līgumu, paziņojumu par metu konkursu vai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem (ja veikts iepirkums šā likuma 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā vai veikta sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
27.pants. Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem
(1) Pasūtītājs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pretendentu informēšanas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz iepirkuma līgumiem, kas tiek noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros.
(2) Pieņemot lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu iesniedz publicēšanai triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Šo nosacījumu var nepiemērot, ja pasūtītājs paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem apvieno viena ceturkšņa ietvaros. Šādi apvienotie paziņojumi par iepirkuma procedūras rezultātiem iesniedzami publicēšanai triju darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
(3) Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda, vai tas piekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai. Ja pasūtītājs nepiekrīt pilnīga šā paziņojuma publicēšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs publicē pasūtītāja nosaukumu, līguma priekšmetu un šā paziņojuma publicēšanas datumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
27.1 pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem
(1) Pasūtītājs var iesniegt publicēšanai brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 3. vai 5.pantā minētajos gadījumos vai 8.panta septītajā daļā vai 63.pantā minētajos gadījumos papildus 27.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanai publicēšanai.
(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 85.3 panta pirmajā daļā minētās sekas.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
28.pants. Paziņojumu publicēšana
(1) Šā likuma 25.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 26.pantā, 27.panta pirmajā daļā, 27.1 pantā, 75.pantā un 79.panta septītajā daļā minēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja šā likuma 25.panta pirmajā daļā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pasūtītājs publicē pircēja profilā, paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr. 1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.
(2) Pasūtītājs attiecīgo šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā pieejamos elektroniskos līdzekļus minēto paziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(3) Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(4) Informāciju par līgumu vai vispārīgo vienošanos, kuras publiskošana varētu kavēt likuma piemērošanu vai ierobežot konkurenci starp piegādātājiem, vai kaitēt piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām), drīkst nepublicēt.
(5) Pasūtītājam ir tiesības publicēt paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ievietot tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā arī tad, ja šis likums neuzliek pienākumu publicēt šādus paziņojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010. Grozījums pirmās daļas pirmajā teikumā stājas spēkā 01.08.2010. Sk. pārejas noteikumu 21.punktu)
29.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi
(1) Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.
(2) Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.
(3) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas tehniskās specifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 26 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(4) Sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgtā konkursā un konkursa dialogā pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(5) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas kvalifikācijas vai citas prasības. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 13 dienām no dienas, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(6) Slēgtā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem kandidātiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums.
(7) Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, minimālais termiņš, par kuru pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās un piektās daļas izpratnē.
(8) Ja pasūtītājs ir publicējis iepriekšējo informatīvo paziņojumu, atklātā un slēgtā konkursa minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 36 dienas no dienas, kad atklātā konkursa paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, bet slēgtā konkursa uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts kandidātiem. Steidzamības gadījumā, ja tā radusies no pasūtītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, minimālais termiņš ir 22 dienas. Šādā gadījumā pasūtītājs saglabā visus dokumentus, kas pamato termiņa saīsinājumu.
(9) Šā panta astotajā daļā minētos minimālos piedāvājumu iesniegšanas termiņus atļauts noteikt, ja iepriekšējais informatīvais paziņojums satur visu paziņojumā par līgumu paredzēto informāciju, ciktāl tā bija pieejama publicēšanas brīdī, kā arī tad, ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums vai paziņojums par pircēja profilu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 25.panta ceturto daļu, publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(10) Ja paziņojumi par līgumu tiek sagatavoti un nosūtīti Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, šā panta otrās daļas pirmajā teikumā un astotajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātam konkursam un šā panta ceturtās daļas pirmajā teikumā minēto pieteikumu iesniegšanas termiņu slēgtam konkursam, sarunu procedūrai un konkursa dialogam var saīsināt par septiņām dienām.
(11) Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta otrajā un sestajā daļā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt par piecām dienām. Paziņojumā norāda interneta adresi, kurā minētā informācija ir pieejama. Šajā daļā minēto termiņu saīsinājumu var pieskaitīt pie šā panta desmitajā daļā minētā termiņa saīsinājuma.
(12) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija nav pieejama vai arī tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 30.pantā paredzētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, pasūtītājs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, lai piegādātājiem būtu iespēja uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.
(13) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai rīko slēgtu konkursu un ja galējas nepieciešamības dēļ nav iespējams ievērot šajā pantā minētos termiņus, pasūtītājs var noteikt:
1) termiņu pieteikumu iesniegšanai, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai, ja to nosaka šis likums, nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu. Ja paziņojumu par līgumu nosūta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, neizmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša dokumentu elektronisko saņemšanas sistēmu, termiņš pieteikumu iesniegšanai nedrīkst būt īsāks par 15 dienām;
2) slēgtā konkursā — piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
30.pants. Pieeja iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana
(1) Pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi. Ja ieinteresētais piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs tos izsniedz ieinteresētajam piegādātājam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.
(2) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par kandidātu atlases prasībām, pasūtītājs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.
(3) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu vai pretendentu atlasi, pasūtītājs to sniedz piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis minēto papildu informāciju šā likuma 29.panta trīspadsmitās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, pasūtītājs to sniedz piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
(4) Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju mājaslapā internetā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.
(5) Ja pasūtītājs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem mājaslapā internetā, kurā ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienu pēc tam, kad paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu iesniegts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai.
(6) Iepirkuma procedūras dokumenti ir pieejami brīvi un bez maksas. Ja ieinteresētais piegādātājs vēlas saņemt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, pasūtītājs var pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas faktiskos izdevumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012. Sk.Pārejas noteikumu 35.punktu)
31.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās
(1) Sarunu procedūras gadījumā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī slēgta konkursa un konkursa dialoga gadījumā pasūtītājs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās.
(2) Uzaicinājumā norāda iepirkuma apjomu, tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai arī interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.
(3) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, piedalīties konkursa dialogā vai sarunās iekļaujama vismaz šāda informācija:
1) atsauce uz publicēto paziņojumu par līgumu;
2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda vai valodas, kādās piedāvājums iesniedzams, bet sarunu procedūras gadījumā — arī informācija par sarunu uzsākšanas laiku un vietu;
3) slēgta konkursa gadījumā — piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības, finanšu piedāvājuma forma, piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta, kā arī informācija par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts saskaņā ar šā likuma 52.pantu;
31) konkursa dialoga gadījumā — informāciju par konkursa dialoga uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu vai valodām, kuras paredzēts lietot;
4) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu);
5) ja nepieciešams, norāde uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu iesniegtos apliecinājumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu vai papildinātu minētajā pantā norādīto informāciju saturošus dokumentus. Šos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma 41. un 42.panta noteikumus;
6) saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma gadījumā — vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja tas nav noteikts paziņojumā par līgumu;
7) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projekts un cita nepieciešamā informācija par iepirkuma priekšmetu;
8) ja iepirkuma priekšmets ir apdrošināšanas pakalpojumi un pasūtītājs izmanto apdrošināšanas brokera pakalpojumus, — apdrošināšanas brokera firma un kopējais atlīdzības apmērs, ko apdrošinātājs maksā brokerim.
(4) Ja tiek piemērots konkursa dialogs, šā panta trešās daļas 2., 4. un 7.punktā minētā informācija par piedāvājumu iekļaujama nevis uzaicinājumā piedalīties konkursa dialogā, bet gan uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kuru nosūta šā likuma 64.2 panta astotajā daļā minētajā gadījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
32.pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem
(1) Pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai pretendentus par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam pretendentam norāda arī tā iesniegtā informatīvā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus). Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija nodota visiem kandidātiem vai visiem pretendentiem vienlaikus, ja informācija nodota tiem vienā dienā.
(2) Pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Pasūtītājs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:
1) noraidītajam pretendentam tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, bet šā likuma 17.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos pamato lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;
2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;
3) termiņu, kādā pretendents, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājs triju darbdienu laikā vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(4) Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, ir tiesīgs neizpaust konkrēto informāciju, ja tā var kaitēt sabiedrības interesēm vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.
(5) Pasūtītājs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodod personīgi.
(6) Pasūtītājs, informējot par rezultātiem, saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
33.pants. Informācijas apmaiņa
(1) Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minētajiem noteikumiem), pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos) atkarībā no pasūtītāja izvēles.
(2) Pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām. Pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.
(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
(4) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esamību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.
(5) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.
(6) Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 34.panta noteikumus.
(7) Ja piedāvājumi un pieteikumi tiek iesniegti elektroniski, kandidāti vai pretendenti iesniedz šā likuma 39.1, 40., 41., 42., 43. un 44.pantā paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā. Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, pasūtītājs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu.
(8) Pieteikumu nosūtīšanā ievēro šādus noteikumus:
1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrās var sūtīt rakstveidā vai paziņot pa tālruni;
2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstveida apstiprinājumu;
3) pasūtītājs var pieprasīt, lai pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja nepieciešams, lai tie iegūtu likumīgu spēku (ja tas nepieciešams kā tiesisks pierādīšanas līdzeklis). Pasūtītājs jebkuru šādu prasību, kā arī termiņu apstiprinājuma nosūtīšanai ietver paziņojumā par līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Grozījums attiecībā uz skaitļa "39." aizstāšanu ar skaitli "39.1" stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
34.pants. Prasības elektroniskai dokumentu saņemšanai
Izmantojot elektroniskās iekārtas, ar kurām saņem piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus:
1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu;
2) tiek izmantots elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;
3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniedzami piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti;
4) pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;
5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;
6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;
7) iepirkuma procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;
8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;
9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.
35.pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana un ziņojums
(1) Pasūtītājs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu, šā likuma 8.panta septītajā un 7.1 daļā minētā iepirkuma dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
(2) Iepirkuma procedūras ziņojums ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu sagatavo par katru iepirkuma procedūru pēc tam, kad pieņemts lēmums par šīs procedūras rezultātiem.
(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija.
(4) Ziņojumā par iepirkuma procedūru iekļaujama vismaz šāda informācija:
1) pasūtītāja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, iepirkuma procedūras veids, kā arī līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets;
2) datums, kad paziņojums par līgumu un iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā;
3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;
4) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās kvalifikācijas prasības, piedāvājuma izvēles kritērijs, kā arī vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars nozīmīguma secībā, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;
5) piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanas termiņš, kā arī pamatojums termiņa saīsinājumam, ja pasūtītājs saīsina termiņu atbilstoši šā likuma 29.panta astotajai, desmitajai, vienpadsmitajai un trīspadsmitajai daļai;
6) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir pieteikušies uz kandidātu atlasi, un to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, kā arī piedāvātās cenas;
7) piedāvājumu un pieteikumu atvēršanas vieta, datums un laiks;
8) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un pamatojums piedāvājuma izvēlei, ja par piedāvājumu izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;
9) to personu nosaukumi, kuras ir atlasītas saskaņā ar kandidātu atlases noteikumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums;
10) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, kuru izraudzītais piegādātājs plānojis nodot apakšuzņēmējiem. Publiska būvdarbu un pakalpojumu līguma gadījumā ziņojumā min pretendentu norādītos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 20 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, kā arī šādiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma daļu;
11) pamatojums lēmumam par noraidītajiem kandidātiem vai pretendentiem, kā arī par iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošajiem piedāvājumiem;
111) ja piemēro atklātu konkursu un nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām pretendentu atlases prasībām atbilst tikai viens pretendents, — šā likuma 56.panta septītajā daļā minētais pamatojums;
12) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru;
13) piedāvājuma noraidīšanas pamatojums, ja pasūtītājs atzinis piedāvājumu par nepamatoti lētu;
14) ja piemēro sarunu procedūru, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 62. un 63.pantu;
15) ja piemēro konkursa dialogu — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 64.1 panta pirmo daļu.
(5) Pasūtītājs sagatavo ziņojumu ne vēlāk par dienu, kad tiek iesniegts publicēšanai paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā.
(6) Pasūtītājs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja Komisija to pieprasa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
36.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana
Pasūtītājs visus šā likuma 35.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, vispārīgās vienošanās noslēgšanas vai dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides.
37.pants. Kandidātu un pretendentu atlase, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle
(1) Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 40., 41., 42., 43. un 44.pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2) Pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas.
(4) Ja pasūtītājs nepieciešamo informāciju par kandidātu vai pretendentu iegūst tieši no kompetentās institūcijas, datubāzēs vai no citiem avotiem, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, ja pasūtītāja iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai.
(41) Pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus dokumentus vai daļu no tiem, kas apliecina tā atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas jau ir tā rīcībā vai pieejama publiskajās datubāzēs.
(5) Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.
(6) Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, slēgts konkurss vai konkursa dialogs, pasūtītājs var iepriekš paredzēt kandidātu skaitu, kas tiks uzaicināti piedalīties sarunās, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties konkursa dialogā, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams. Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas ir nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.
(7) Ja tiek piemērota šā panta sestā daļa, slēgta konkursa gadījumā pasūtītājs uzaicina vismaz piecus kandidātus. Ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu vai konkursa dialogs, pasūtītājs uzaicina vismaz trīs kandidātus. Jebkurā gadījumā kandidātu skaitu izvēlas pietiekami lielu, lai nodrošinātu konkurenci.
(8) Ja tiek piemērota šā panta sestā un septītā daļa, pasūtītājs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par to kandidātu skaitu, kāds paredzēts paziņojumā par līgumu. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, ir mazāks par noteikto skaitu, pasūtītājs ir tiesīgs turpināt iepirkuma procedūru, uzaicinot atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumu. Pasūtītājs nav tiesīgs pieaicināt tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst noteiktajām prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
38.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana
(1) Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ja iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām vai kandidāti neatbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, nosūta šā likuma 32.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.
(2) Pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru šā likuma 54.panta otrajā daļā un 56.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Citos gadījumos pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pārtraucot iepirkuma procedūru, pasūtītājs nosūta šā likuma 32.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturto daļu iesniedz publicēšanai paziņojumu par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, kurā norāda apstākļus, kas bija par pamatu procedūras pārtraukšanai.
(3) Ja pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, tas saskaņā ar šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktu vai 63.panta pirmās daļas 1.punktu var piemērot sarunu procedūru. Ja iepirkuma procedūra ir pārtraukta, tā nav atsākama.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012. Pirmās un otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2013. Sk. pārejas noteikumu 35.punktu)
39.pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi
(Zaudējis spēku ar 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 41.punktu)
39.1 pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi
(1) Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
a) noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos,
b) kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
c) krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai,
e) cilvēku tirdzniecība,
f) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
2) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
3) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
4) ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
5) ir konstatēts, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumā;
6) iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 23.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar mazāk kandidātu vai pretendentu ierobežojošiem pasākumiem;
7) kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, jo tas vai ar to saistīta juridiskā persona ir bijusi iesaistīta iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturto daļu un to nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
8) kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju;
9) uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, ir attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi;
10) uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20 procenti no kopējās publiska būvdarbu vai pakalpojumu līguma vērtības, ir attiecināmi šīs daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi;
11) uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ir attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie nosacījumi.
(2) Pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja:
1) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā un 2.punkta "a" apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
2) no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā un 3.punktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.
(3) Pasūtītājs pārbaudi par šā panta pirmajā daļā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījumu esamību veic:
1) atklātā konkursā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
2) slēgtā konkursā, konkursa dialogā un sarunu procedūrā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, — attiecībā uz katru kandidātu, kas atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu saskaņā ar šā likuma 37.panta sesto, septīto un astoto daļu, tas pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par šā panta pirmās daļas 10.punktā noteiktā kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījuma esamību veic attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
3) sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, un šā likuma 8.panta septītajā daļā minētā iepirkuma gadījumā (ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos paredzējis piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izslēgšanas nosacījumus) — attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
4) sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, kad pasūtītājs var nepublicēt paziņojumu par līgumu, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, ja tā tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, — attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.
(4) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 63.panta otrās daļas 4.punktu piemēro sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, tas nepiemēro šā panta pirmās daļas 4.punktu. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem un paredzamā līgumcena ir vienāda ar 750 000 euro vai lielāka, pasūtītājs var nepiemērot šā panta pirmajā daļā minētos izslēgšanas nosacījumus.
(5) Ja pasūtītājs konstatē, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju kandidātam, pretendentam vai šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajai personai pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, pasūtītājs nosaka termiņu — 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas — apliecinājuma iesniegšanai par to, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ja noteiktajā termiņā apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs kandidātu vai pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.
(6) Kandidāts vai pretendents, lai apliecinātu, ka tam, kā arī šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 euro, šā panta piektajā daļā minētajā termiņā iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja:
1) apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka šai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
2) pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.
(7) Lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un pārkāpumu dēļ, par kuriem attiecīgā šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sodīta Latvijā, kā arī šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto faktu dēļ, pasūtītājs, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:
1) par šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem — no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Pasūtītājs minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu;
2) par šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto personu (personu, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli) un par šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem faktiem — no Uzņēmumu reģistra;
3) par šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajiem faktiem — no Valsts ieņēmumu dienesta. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu.
(8) Ja pasūtītājs konstatē, ka apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20 procenti no kopējās publiska būvdarbu, publiska pakalpojuma vai publiska piegādes līguma vērtības, vai persona, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents nomaina attiecīgo personu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, pasūtītājs izslēdz pretendentu un kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.
(9) Ministru kabinets nosaka:
1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta septītajā daļā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;
2) šā panta septītās daļas 1.punktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Krimināllikuma un citu likumu pantus, kuri atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas gadījumiem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta septītās daļas 1.punktā noteiktā pārbaude;
3) kārtību, kādā šīs daļas 1.punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta septītajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām.
(10) Lai pārbaudītu, vai uz Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura ir reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, vai uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kandidātu vai pretendentu, vai šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minēto personu, kas reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, nav attiecināmi šā panta pirmajā daļā noteiktie izslēgšanas nosacījumi, pasūtītājs, izņemot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto gadījumu, pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura ir reģistrēta vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, vai uz kandidātu vai pretendentu, vai šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie gadījumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais kandidāts vai pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā.
(11) Šā panta desmito daļu nepiemēro tām šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11.punktā minētajām personām, kuras ir reģistrētas Latvijā vai pastāvīgi dzīvo Latvijā un ir norādītas kandidāta vai pretendenta iesniegtajā pieteikumā vai piedāvājumā. Šādā gadījumā pārbaudi veic saskaņā ar šā panta septīto daļu.
(12) Ja tādi dokumenti, ar kuriem ārvalstī reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs kandidāts vai pretendents var apliecināt, ka uz to neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz šo kandidātu vai pretendentu neattiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta pirmajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.
(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 02.10.2014. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 65. punktu)
39.2 pants. Līguma izpildes nodrošināšana
(1) Pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt pretendenta piedāvājumu, ja kandidāts vai pretendents (kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs, ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība), tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās.
(2) Pasūtītājs ir tiesīgs neizslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā vietā paredzot papildu saistību izpildes nodrošinājumu (piemēram, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu) vai tādus noteikumus, kas kandidātam vai pretendentam padara ekonomiski neizdevīgu iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtisku noteikumu neievērošanu (piemēram, paredzētā avansa maksājuma samazināšana, tā samaksas atlikšana vai atcelšana).
(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus pasūtītājs nepiemēro, ja no dienas, kad pasūtītājs vienpusēji atkāpies no šā panta pirmajā daļā minētā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši publiska piegādes vai pakalpojumu līguma gadījumā un trīs gadi publiska būvdarbu līguma gadījumā.
(4) Pasūtītājs, pieņemot lēmumu par kandidāta vai pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ņem vērā, cik būtisks ir pārkāpums, kas pieļauts tā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildē, no kā pasūtītājs vienpusēji atkāpies, kā arī slēdzamā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās neizpildes risku.
(5) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā panta pirmajā daļā paredzēto kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumu, kā arī šā panta otrajā daļā minēto papildu saistību izpildes nodrošinājumu un noteikumus tikai tad, ja tas šādas tiesības ir paredzējis paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013. Pants stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
39.3 pants. Uzticamības nodrošināšanai iesniegto pierādījumu vērtēšana
(1) Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs, ja kandidāts ir personālsabiedrība, atbilst šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. vai 7.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, kandidāts kopā ar pieteikumu iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
(2) Ja pretendents vai personālsabiedrības biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība, atbilst šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. vai 7.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, pretendents norāda to piedāvājumā un, ja tiek atzīts par tādu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
(3) Ja kandidāts vai pretendents neiesniedz skaidrojumu un pierādījumus, pasūtītājs izslēdz attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā kā atbilstošu šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. vai 7.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam.
(4) Pasūtītājs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Pasūtītājs var prasīt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma jomas kompetentām institūcijām atzinumus par kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.
(5) Ja pasūtītājs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā. Ja veiktie pasākumi ir nepietiekami, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 65. punktu)
40.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai
(1) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.
(2) Publisku pakalpojumu līgumu gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai tie attiecīgajā valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.
(3) Pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par kādas īpašas organizācijas biedru.
(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
41.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis
(1) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:
1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;
2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata;
3) apliecinājumu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir iespējama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku. Gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad iepirkuma līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Pasūtītājs sniedz pamatojumu izņēmuma piemērošanai iepirkuma procedūras dokumentos.
(2) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(3) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei.
(4) Paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz) vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka, kuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem tas izvēlas.
(5) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
42.pants. Tehniskās un profesionālās spējas
(1) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem.
(2) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar:
1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam;
2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus;
3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;
4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai;
5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;
6) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu;
7) publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem — aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;
8) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;
9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas pieejams būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam līguma izpildei;
10) norādi uz līguma daļu, ko būvdarbu veicējs un pakalpojumu sniedzējs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;
11) attiecībā uz piegādājamām precēm:
a) paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa,
b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.
(3) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā.
(4) Informāciju par to, kuri šā panta otrajā daļā minētie apliecinājumi piegādātājam jāiesniedz, pasūtītājs norāda paziņojumā par līgumu vai, ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju neparedz, attiecīgajos iepirkuma procedūras dokumentos.
(5) Pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo kandidāta vai pretendenta darbības laiku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
43.pants. Kvalitātes vadības standarti
Ja pasūtītājs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja vadības sistēma, tas atsaucas uz kvalitātes vadības sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ir sertificētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētās institūcijās. Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu, kā arī citus piegādātāja iesniegtus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes vadības pasākumu īstenošanu.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
44.pants. Vides vadības standarti
Piegādātājs spēju īstenot šā likuma 42.panta otrās daļas 7.punktā minētos pasākumus var apliecināt:
1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);
2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izsniegtu sertifikātu, kas apliecina viņa atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem;
3) ar līdzvērtīgu novērtējumu par savas darbības atbilstību vides aizsardzības prasībām, kuras Latvijā atbilst šā panta 1. vai 2.punktā minētajām vides vadības sistēmām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
44.1 pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments
(1) Pasūtītājs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Ja piegādātājs izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20 procenti no iepirkuma līguma vērtības. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.
(2) Piegādātājs var pasūtītājam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja tas apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza.
(3) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka Eiropas Komisijas 2016.gada 5.janvāra Īstenošanas regula 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 66. punktu)
45.pants. Papilddokumenti, papildinformācija un preču paraugi
(1) Ja pasūtītājs konstatē, ka atbilstoši šā likuma 39.1, 40., 41., 42., 43. un 44.panta noteikumiem iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, tas pieprasa, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina šajos dokumentos ietverto informāciju. Pasūtītājs termiņu nepieciešamās informācijas iesniegšanai nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas sagatavošanai un iesniegšanai.
(2) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir pieprasījis izskaidrot vai papildināt iesniegtos dokumentus, bet kandidāts vai pretendents to nav izdarījis atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām, pasūtītājam nav pienākuma atkārtoti pieprasīt, lai tiek izskaidrota vai papildināta šajos dokumentos ietvertā informācija.
(3) Piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Pasūtītājs nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi piegādātājam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana piegādātājam rada nesamērīgus izdevumus.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Grozījums attiecībā uz skaitļa "39." aizstāšanu ar skaitli "39.1" stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
46.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji
(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:
1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, klimata pārmaiņu novēršanas veicināšana, energoefektivitāte, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;
2) piedāvājums ar viszemāko cenu.
(2) Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.
(3) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.
(4) Ja pasūtītājs, pirms pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanu, konstatē, ka piedāvājumu novērtējums atbilstoši izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam ir vienāds, tas izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas nodarbina vismaz 20 notiesātos ieslodzījuma vietās.
(5) Ministru kabinets nosaka zaļajā publiskajā iepirkumā piemērojamo piedāvājuma izvēles kritēriju pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 04.09.2014. un 03.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2016.)
46.1 pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā
(1) Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šai nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.
(2) To autotransporta līdzekļu kategorijas, kuru iepirkumos piemēro šā panta prasības, kā arī minēto autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā panta pirmās daļas prasības pasūtītājs izpilda vienā no šādiem veidiem:
1) tehniskajās specifikācijās iekļauj prasības attiecībā uz enerģijas patēriņa un šā panta pirmajā daļā minēto vielu emisiju apjomu, kā arī, ja nepieciešams, citiem ietekmes uz vidi aspektiem;
2) izvērtē ekspluatācijas ietekmes uz enerģētiku un vidi faktorus, nosakot piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 46.pantu. Pasūtītājs minētos faktorus ir tiesīgs izteikt un izvērtēt naudas izteiksmē, izmantojot Ministru kabineta noteikto metodiku autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
46.2 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti
(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 10.pantā minēto Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.
(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.
(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojumu līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrajā daļā minētās prasības, prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.
(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Tādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.
(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus saimnieciski visizdevīgākā vērtēšanas kritērija ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu tās kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.
(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.
(03.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016. Pants stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 63. punktu)
47.pants. Elektronisko izsoļu piemērošana
(1) Ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, tad atklāta un slēgta konkursa gadījumā, kā arī tad, ja tiek piemērota sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 65.panta septīto daļu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 66.pantu.
(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:
1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;
2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena.
(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu.
(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:
1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumu, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;
2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;
3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;
4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;
5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;
6) nepieciešamo informāciju par izmantotajām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.
(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas pasūtītājs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(6) Pasūtītājs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.
(7) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.
(8) Jebkura elektroniskās izsoles posma laikā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.
(9) Pasūtītājs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):
1) datumā un laikā, kas noteikts uzaicinājumā uz izsoli;
2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;
3) ja visi uzaicinājumā minētie izsoles posmi ir pabeigti.
(10) Ja pasūtītājs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2.punkta, gan 3.punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli tas norāda katra izsoles posma laiku.
(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(12) Pasūtītājs nav tiesīgs izmantot elektronisko izsoli, lai ierobežotu konkurenci vai izvairītos no tās, vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos.
48.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums
(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam ir nepamatoti lēts, pasūtītājs pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem.
(11) Pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Ja pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai, ņem vērā darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai. Pasūtītājs pieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.
(2) Detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz:
1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;
2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;
3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;
4) darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;
5) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu;
6) atšķirību starp pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.
(3) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus. Pasūtītājs šā panta otrās daļas 6.punktā minēto faktu izvērtēšanai pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju veiktajai saimnieciskajai darbībai. Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārbauda vidējās stundas tarifa likmes pamatotību un sniedz atzinumu pasūtītājam 15 dienu laikā.
(4) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2014. 1.1 daļa, otrās daļas 6.punkta un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2015. Sk. pārejas noteikumu 59.punktu)
49.pants. Piedāvājuma izvēle līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā
(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
50.pants. Atklāts un slēgts konkurss
(1) Atklāts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus.
(2) Slēgts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.
(3) Ja pasūtītājs izvēlas piemērot atklātu konkursu, izveidojot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro nevis šīs nodaļas noteikumus, bet gan 66.panta regulējumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
51.pants. Atklāta konkursa nolikums un kandidātu atlases nolikums
(1) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, atklātam konkursam tiek sagatavots konkursa nolikums. Nolikumā ietver:
1) vispārīgo informāciju:
a) iepirkuma identifikācijas numuru,
b) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,
c) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu, laiku un kārtību,
d) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu),
e) piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts saskaņā ar šā likuma 52.pantu,
f) prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams,
g) citu informāciju;
2) informāciju par iepirkuma priekšmetu:
a) iepirkuma priekšmeta aprakstu un apjomu,
b) tehniskās specifikācijas,
c) līguma izpildes laiku un vietu,
d) citu informāciju par iepirkuma priekšmetu;
3) šā likuma 39.1 panta noteikumus vai atsauci uz šā likuma 39.1 pantu;
4) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 43. un 44.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;
5) piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju saskaņā ar šā likuma 46.pantu, kā arī norādi, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus saskaņā ar šā likuma 19.pantu;
6) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu;
7) ja iepirkuma priekšmets ir apdrošināšanas pakalpojumi un pasūtītājs izmanto apdrošināšanas brokera pakalpojumus, — apdrošināšanas brokera firmu un kopējo atlīdzības apmēru, ko apdrošinātājs maksā brokerim.
(2) Pirms tiek publicēts paziņojums par līgumu, pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu slēgtam konkursam. Nolikumā ietver:
1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;
2) iepirkuma identifikācijas numuru;
3) iepirkuma priekšmetu;
4) pieteikumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku;
5) šā likuma 39.1 panta noteikumus vai atsauci uz šā likuma 39.1 pantu;
6) prasības attiecībā uz kandidāta iespējām veikt profesionālo darbību, kandidāta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 43. un 44.pantu noteiktās prasības, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai kandidātu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;
7) kandidātu vērtēšanas sistēmas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 37.panta sestā daļa;
8) citu informāciju par kandidātu atlasi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas 5.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
52.pants. Piedāvājuma nodrošinājums
(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteic piedāvājuma nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.
(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.
(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.
(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu pasūtītāja norādītajā kontā.
(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu:
1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības minimālajā termiņā;
2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, pirms līguma noslēgšanas iesniedz līguma nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu līguma nodrošinājumu;
3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.
(6) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.
(7) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:
1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;
2) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma nodrošinājumu;
3) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
53.pants. Pieteikumu atvēršana slēgtā konkursā
(1) Kandidātu atlases nolikumā norādītajā laikā un vietā pasūtītājs rīko pieteikumu atvēršanu. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.
(2) Pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikumu atvēršanas pasūtītājs nosauc kandidātu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku.
54.pants. Kandidātu atlase slēgtā konkursā
(1) Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas sistēmas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 37.panta sestā daļa.
(2) Ja tikai viens kandidāts atbilst visām kandidātu atlases nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām kandidātu atlases prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru.
(3) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
55.pants. Ieinteresēto piegādātāju sanāksme, piedāvājumu iesniegšana un atvēršana atklātā un slēgtā konkursā
(1) Ja pasūtītājs paredzējis rīkot ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā tiek norādīta tās norises vieta un laiks. Piegādātājam ir tiesības ierosināt, lai tiek rīkota ieinteresēto piegādātāju sanāksme. Pasūtītājs rīko ieinteresēto piegādātāju sanāksmi, ja ne vēlāk kā 20 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas dienas ir saņēmis vismaz divu ieinteresēto piegādātāju priekšlikumu rīkot ieinteresēto piegādātāju sanāksmi. Sanāksmi rīko ne vēlāk kā 10 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas un informāciju par sanāksmi ievieto pasūtītāja mājaslapā internetā vismaz piecas dienas iepriekš. Pasūtītājs sniedz papildu informāciju un atbild uz sanāksmes laikā uzdotajiem jautājumiem. Sanāksmes gaita tiek protokolēta.
(2) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā piegādātājs iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas paredzēts), kas sagatavots un noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām.
(3) Ja attiecībā uz iepirkuma priekšmetu vai atsevišķām tā daļām nepieciešams ievērot komercnoslēpumu, piegādātājs to norāda savā piedāvājumā.
(4) Pasūtītājs atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa uzaicinājumā norādītajā vietā un laikā, izņemot šā likuma 83.panta 5.1 daļā minēto gadījumu. Piedāvājumu atvēršanai pasūtītājs rīko sanāksmi. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.
(41) Ja šā likuma 83.panta 5.1 daļā minētajā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija (82.pants) pieņem šā likuma 84.panta otrās daļas 1.punktā minēto lēmumu vai administratīvā lieta tiek izbeigta, pasūtītājs savā mājaslapā internetā publicē informāciju par piedāvājumu atvēršanas sanāksmes vietu un laiku, kā arī informē par to pretendentus vismaz trīs darbdienas iepriekš. Ja komisija pieņem šā likuma 84.panta otrās daļas 3.punktā vai trešajā daļā minēto lēmumu, pasūtītājs neatver iesniegtos piedāvājumus un izsniedz vai nosūta tos atpakaļ pretendentiem.
(5) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu. Pēc sanāksmes dalībnieka pieprasījuma pasūtītājs uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā cena. Ja iepirkuma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās un to skaits ir nesamērīgi liels, pasūtītājs var nenosaukt par katru daļu piedāvāto cenu, bet nokopēt un izsniegt katram piedāvājumu atvēršanas sanāksmes dalībniekam finanšu piedāvājuma kopiju, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta par katru daļu piedāvātā cena, nodrošinot, ka netiek izpausta informācija, kas nav vispārpieejama.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
56.pants. Piedāvājumu vērtēšanas norise, lēmuma pieņemšana un konkursa rezultātu paziņošana atklātā un slēgtā konkursā
(1) Atklātā konkursā pasūtītājs atlasa pretendentus saskaņā ar izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību atklāta konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2) Slēgtā konkursā pasūtītājs pārbauda piedāvājumu atbilstību slēgta konkursa uzaicinājumā noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(3) Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.
(4) Ja saskaņā ar atklāta konkursa nolikumu vai slēgta konkursa uzaicinājumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu par katru daļu atsevišķi. Pasūtītājs paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem var iesniegt publicēšanai attiecībā uz katru daļu atsevišķi.
(5) Ja izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums slēgt līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās līgumu slēgt, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.
(6) Pirms lēmuma pieņemšanas par līguma noslēgšanu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.
(7) Ja tikai viens pretendents atbilst visām atklāta konkursa nolikumā vai paziņojumā par līgumu noteiktajām pretendentu atlases prasībām, pasūtītājs sagatavo un ietver iepirkuma procedūras ziņojumā pamatojumu tam, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas. Ja pasūtītājs nevar pamatot, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas, tas pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru.
(8) (Izslēgta ar 20.06.2013. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
(Nodaļas nosaukums 16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
57.pants. Cenu aptaujas piemērošana
(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
58.pants. Cenu aptaujas norise, ja publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju
(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
59.pants. Cenu aptaujas norise, ja nav publicēts informatīvais paziņojums par cenu aptauju
(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
60.pants. Lēmums par cenu aptaujas rezultātiem
(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
61.pants. Sarunu procedūra
Sarunu procedūra ir iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem.
62.pants. Sarunu procedūras piemērošana, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu
(1) Pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, ja:
1) atklātā, slēgtā konkursā vai konkursa dialogā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai arī kandidāti vai pretendenti neatbilst pasūtītāja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pasūtītājs var nepublicēt paziņojumu par līgumu, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā likuma 39.1 panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;
2) iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības, un tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā;
3) līguma priekšmets ir būvdarbi un tos veic zinātnes, pētniecības vai inovāciju nolūkos bez mērķa gūt peļņu vai atgūt ar tiem saistītās izmaksas.
(11) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, tas paziņojumā par līgumu norāda sarunu procedūras izvēles pamatojumu vai, ja tas nav iespējams, šo pamatojumu ievieto savā mājaslapā internetā ne vēlāk par dienu, kad publicēts paziņojums par līgumu.
(2) Termiņā, kāds noteikts paziņojumā par līgumu, kandidāts iesniedz pieteikumu, kas ietver paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos paredzēto informāciju. Pasūtītājs atlasa kandidātus saskaņā ar noteiktajām kvalifikācijas prasībām un uzaicina atlasītos kandidātus uzsākt sarunas. Pasūtītājs vienojas ar visiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā, bet, ja nevar vienoties, šo termiņu nosaka ne īsāku par 10 dienām.
(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos pasūtītājs ar pretendentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar prasībām, kas minētas paziņojumā par līgumu un citos iepirkuma procedūras dokumentos, un izraudzītos atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar iepriekš noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(4) Sarunu laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, garantējot visiem vienādu piekļuvi informācijai par iepirkumu. Pasūtītājs nevienam pretendentam nerada labvēlīgākus apstākļus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
63.pants. Sarunu procedūras piemērošana, nepublicējot paziņojumu par līgumu
(1) Publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja:
1) iepriekš izsludinātam atklātam, slēgtam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi kandidātu atlasei. Šajā gadījumā pasūtītājs nav tiesīgs būtiski mainīt iepriekš izsludinātā atklātā vai slēgtā konkursā paredzētās līguma izpildei nepieciešamās prasības. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu;
2) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;
3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.
(2) Publiskiem piegādes līgumiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja:
1) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai;
2) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;
3) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;
4) ir iespēja iepirkt preces ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai administratoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem pakalpojumu līgumiem, ko slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.
(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja:
1) pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas,
b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,
c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas;
2) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš atklāta vai slēgta konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs, izsludinot iepirkuma procedūru paziņojumā par līgumu pirmajam projektam un nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu līgumu slēgšanu un kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas.
(5) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, otro daļu vai ceturtās daļas 1.punktu, tas savā mājaslapā internetā ievieto sarunu procedūras izvēles pamatojumu ne vēlāk par dienu, kad piegādātājiem nosūtīts uzaicinājums piedalīties sarunās. Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas papildus publicē informāciju par sākotnēji noslēgtā līguma līgumcenu un kopējo līgumcenu, kā arī par līguma darbības laiku pēc izmaiņu izdarīšanas līgumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 21.06.2012. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
64.pants. Sarunu procedūras piemērošanas saskaņošana
(1) Ja pasūtītājs izvēlas piemērot sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 2.punktu, otrās daļas 1. un 2.punktu, kā arī ceturto daļu, tas pirms šīs procedūras piemērošanas nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam sarunu procedūras izvēles pamatojumu.
(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pamatojuma saņemšanas dienas izvērtē to un nosūta pasūtītājam rakstveida atbildi par to, vai ir atļauts piemērot sarunu procedūru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
64.1 pants. Konkursa dialoga piemērošana
(1) Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu.
(2) Tiesības piedalīties konkursa dialogā var pieprasīt visi ieinteresētie piegādātāji. Pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem nolūkā izstrādāt vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus.
(3) Līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta pirmās daļas izpratnē, ja pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:
1) pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas saskaņā ar šā likuma 17.panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu un tas nevar izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā;
2) pasūtītājam nav objektīvi iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.
(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
64.2 pants. Konkursa dialoga norise
(1) Ja pasūtītājs piemēro konkursa dialogu, par piedāvājuma izvēles kritēriju tas nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
(2) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu. Pasūtītājs norāda savas vajadzības un prasības paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus saskaņā ar šā likuma 37., 38., 39.1, 40., 41., 42., 43., 44. un 45.pantu. Pasūtītājs ar atlasītajiem kandidātiem, kurus uzaicina piedalīties konkursa dialogā atbilstoši šā likuma 31.pantam, dialoga laikā ir tiesīgs apspriest visus ar līgumu saistītos aspektus.
(4) Dialoga laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Pasūtītājs nevienam kandidātam nerada labvēlīgākus apstākļus.
(5) Pasūtītājs bez kandidātu piekrišanas neatklāj citiem kandidātiem viņu piedāvātos risinājumus un citu informāciju, kas ir komercnoslēpums vai cita ierobežotas pieejamības informācija.
(6) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, ka dialogs noritēs vairākos secīgos posmos nolūkā samazināt dialogā apspriežamo risinājumu skaitu. Šajā gadījumā tas piemēro paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktos vērtēšanas kritērijus. Ja pasūtītājs izvēlas procedūras norisi posmos, informāciju par to norāda paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(7) Pasūtītājs turpina dialogu līdz brīdim, kad ir izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi (ja nepieciešams, tos salīdzinot), kas atbilst pasūtītāja noteiktajām vajadzībām.
(8) Pasūtītājs slēdz dialogu un informē par to kandidātus, nosūtot tiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas tika izstrādāti un precizēti dialoga laikā. Pasūtītājs uzaicinājumā norāda, ka piedāvājumā ietverami visi projekta izpildei nepieciešamie elementi, kas iekļauti izstrādātajā risinājumā.
(9) Pasūtītājs vienojas ar visiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ko nosaka uzaicinājumā, bet, ja nevar vienoties, šo termiņu nosaka ne īsāku par 30 dienām.
(10) Pretendents ir tiesīgs piedāvājumu paskaidrot, precizēt un galīgi saskaņot pēc pasūtītāja pieprasījuma. Šāda paskaidrošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst radīt izmaiņas galvenajos nosacījumos, kas iekļauti piedāvājumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, un tādējādi ierobežot konkurenci un veicināt diskrimināciju.
(11) Pasūtītājs izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, un izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
(12) Pasūtītājs ir tiesīgs piešķirt konkursa dialoga dalībniekiem godalgas un maksājumus par dalību konkursa dialogā.
(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Grozījums attiecībā uz skaitļa "39." aizstāšanu ar skaitli "39.1" stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
65.pants. Vispārīgā vienošanās
(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos pasūtītājus, kas norādīti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Slēdzot līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neveic būtiskus labojumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos.
(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Pasūtītājs neizmanto vispārīgo vienošanos, lai ierobežotu konkurenci.
(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.
(6) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairākiem piegādātājiem, to skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ja vien konkrētajā tirgū darbojas pietiekams skaits piegādātāju, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, vai ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu atbilstošu piedāvājumu.
(7) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz, piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus. Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:
1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt šo līgumu;
2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un nepieciešamais laiks piedāvājumu sagatavošanai;
3) pretendents iesniedz piedāvājumu rakstveidā, un tā saturs paliek konfidenciāls līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;
4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvēles kritēriju, kas noteikts vispārīgās vienošanās specifikācijās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
66.pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma
(1) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti var jebkurā laikā papildināt informatīvos piedāvājumus, ja tie atbilst specifikācijām. Pasūtītājs visā sistēmas darbības laikā no tās izveidošanas līdz līgumu slēgšanai izmanto tikai elektroniskos līdzekļus saskaņā ar šā likuma 33.panta otrās, trešās, piektās un sestās daļas noteikumiem.
(2) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, pasūtītājs:
1) publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;
2) iepirkuma procedūras dokumentos norāda sistēmas ietvaros paredzēto iepirkumu raksturu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;
3) visā sistēmas darbības laikā (sākot ar paziņojuma par līgumu publicēšanu) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnīgu pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Pasūtītājs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā šādi dokumenti ir pieejami.
(3) Pasūtītājs visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu un tikt iekļautam sistēmā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Informatīvo piedāvājumu izvērtē 15 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Pasūtītājs var pagarināt informatīvo piedāvājumu vērtēšanas termiņu, ja šajā laikā sistēmas ietvaros nav nosūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nekavējoties informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai par informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.
(4) Pasūtītājs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru konkrēto līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms uzaicinājuma nosūtīšanas pasūtītājs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 28.pantu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus iesniegt informatīvos piedāvājumus saskaņā ar šā panta trešo daļu. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par 15 dienām pēc vienkāršotā paziņojuma par līgumu nosūtīšanas Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Pasūtītājs neuzsāk piedāvājumu vērtēšanu, pirms nav pabeigta to informatīvo piedāvājumu novērtēšana, kuri saņemti minētajā termiņā.
(5) Katra konkrētā līguma noslēgšanai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros pasūtītājs uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos piegādātājus iesniegt piedāvājumus, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Pasūtītājs slēdz līgumu ar piegādātāju, kurš iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanu. Pasūtītājs, ja nepieciešams, uzaicinājumā var precizēt šos kritērijus.
(6) Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laiks nedrīkst pārsniegt četrus gadus.
(7) Dinamisko iepirkumu sistēmu aizliegts izmantot, lai ierobežotu konkurenci.
(8) Pasūtītājs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par to iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, kā arī no šīs sistēmas dalībniekiem.
(9) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
67.pants. Iepirkuma līgums
(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem.
(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:
1) pasūtītāja nosaukumu;
2) piegādātāja nosaukumu;
3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;
4) līgumcenu un tās samaksas kārtību;
5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;
6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;
7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;
8) citus noteikumus.
(3) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) tas ir paredzēts citā likumā;
2) tas ir būtiski nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai ar līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet pasūtītājam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.
(31) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norāda pamatojumu tādu apstākļu esamībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.
(4) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojā nav šā likuma 83.pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:
1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 32.panta otrajā daļā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;
2) 15 dienas pēc šā likuma 32.panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.
(51) Ja šā panta piektajā daļā minētā nogaidīšanas termiņa pēdējā diena ir darbdiena, pirms kuras bijusi brīvdiena vai svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.
(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta ceturto daļu, ja:
1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 83.pantā noteiktajā kārtībā;
2) tiek rīkots šā likuma 2.pielikumā noteikto pakalpojumu iepirkums pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā;
3) tiek piemērota sarunu procedūra saskaņā ar šā likuma 63.pantu, nepublicējot paziņojumu par līgumu;
4) līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 65.pantu;
5) līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 66.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012., 20.06.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
67.1 pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana
(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem gadījumiem:
1) grozījumi ir nebūtiski;
2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos;
3) grozījumi tiek izdarīti šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.
(2) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;
2) saskaņā ar šā likuma 63.panta nosacījumiem par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu;
3) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju.
(3) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu un pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;
2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;
3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;
4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.
(4) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri veikti saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 2.punktu), vienlaikus nepārsniedz:
1) saskaņā ar šā likuma 10.pantu Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežas, sākot ar kurām paziņojums par līgumu publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
2) 10 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publisku piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā un 15 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publisku būvdarbu līguma gadījumā.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. un 14.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2015.)
68.pants. Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa
(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) ir tiesīgs bez saskaņošanas ar pasūtītāju veikt personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu, kā arī papildu personāla un apakšuzņēmēju iesaistīšanu līguma izpildē, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.
(2) Iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta personālu, kuru tas iesaistījis līguma izpildē, par kuru sniedzis informāciju pasūtītājam un kura kvalifikācijas atbilstību izvirzītajām prasībām pasūtītājs ir vērtējis, kā arī apakšuzņēmējus, uz kuru iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, pēc līguma noslēgšanas drīkst nomainīt tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ievērojot šā panta trešajā daļā paredzētos nosacījumus.
(3) Pasūtītājs nepiekrīt šā panta otrajā daļā minētā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) piegādātāja piedāvātais personāls vai apakšuzņēmējs neatbilst tām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, kas attiecas uz piegādātāja personālu vai apakšuzņēmējiem;
2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām;
3) piedāvātais apakšuzņēmējs atbilst šā likuma 39.1 panta pirmajā daļā minētajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumiem. Pārbaudot apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 39.1 panta noteikumus. Šā likuma 39.1 panta ceturtajā daļā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par personāla vai apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam.
(4) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) drīkst veikt šā likuma 20.panta otrajā daļā minēto apakšuzņēmēju nomaiņu, uz ko neattiecas šā panta otrās daļas noteikumi, kā arī minētajiem kritērijiem atbilstošu apakšuzņēmēju vēlāku iesaistīšanu līguma izpildē, ja iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) par to paziņojis pasūtītājam un saņēmis pasūtītāja rakstveida piekrišanu apakšuzņēmēja nomaiņai vai jauna apakšuzņēmēja iesaistīšanai līguma izpildē. Pasūtītājs piekrīt apakšuzņēmēja nomaiņai vai jauna apakšuzņēmēja iesaistīšanai līguma izpildē, ja uz piedāvāto apakšuzņēmēju neattiecas šā likuma 39.1 panta pirmajā daļā minētie kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumi, ko pasūtītājs pārbauda, ievērojot šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumus.
(5) Pasūtītājs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta noteikumiem.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Trešās daļas 3.punkta jaunā redakcija un grozījums attiecībā uz skaitļa "39." aizstāšanu ar skaitli "39.1" stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
69.pants. Informācijas par iepirkuma līgumiem pieejamība
Vispārpieejama ir šāda iepirkuma līgumā, tajā skaitā tā grozījumos, ietvertā informācija:
1) pasūtītāja nosaukums;
2) piegādātāja nosaukums;
3) iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā;
4) samaksas kārtība;
5) līguma izpildes termiņš un vieta;
6) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu;
7) kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
70.pants. Metu konkursa vispārīgie noteikumi
(1) Metu konkurss ir iepirkuma procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā valsts informācijas sistēmu) jomā.
(2) Informācija par metu konkursu ir pieejama visiem interesentiem, kuri izsaka vēlmi piedalīties attiecīgajā konkursā.
71.pants. Metu konkursa līgumcenu robežas
(1) Metu konkursu piemēro, ja paredzamā līgumcena ir 28 000 euro vai lielāka.
(2) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz metu konkursiem:
1) kuros dalībniekiem paredzētas godalgas un maksājumi;
2) kuri organizēti kā daļa no publiska pakalpojuma līguma iepirkuma procedūras.
(3) Šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visas iespējamās godalgas un maksājumus dalībniekiem. Šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu un maksājumu kopējo apjomu, kā arī saskaņā ar šā likuma 63.panta trešo daļu noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu, ja pasūtītājs paziņojumā par metu konkursu noteicis, ka šāds līgums tiks slēgts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2013. Grozījumi panta pirmajā daļā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 52.punktu)
72.pants. Žūrijas komisija un atbildīgais sekretārs
(1) Lai profesionāli novērtētu iesniegtos metus, pasūtītājs izveido žūrijas komisiju vismaz triju locekļu sastāvā. Žūrijas komisija ir neatkarīga, pieņemot lēmumus un paužot viedokļus.
(2) Pasūtītājs ieceļ atbildīgo sekretāru, kas nodrošina metu konkursa norisi un atbild par iesniegto metu un dalībnieku devīžu anonimitātes nodrošināšanu līdz metu vērtēšanas beigām. Atbildīgais sekretārs nav žūrijas komisijas loceklis.
(3) Žūrijas komisijas sastāvā ir tikai fiziskās personas, kuras nepārstāv dalībnieku intereses. Ja konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai no žūrijas komisijas locekļiem nepieciešama tāda pati vai ekvivalenta profesionālā kvalifikācija.
73.pants. Informācijas apmaiņa metu konkursā
(1) Informācijas apmaiņa metu konkursā notiek saskaņā ar šā likuma 33.panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem.
(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus konkursa gaitā dalībnieki nodod pasūtītājam, būtu aizsargāti, un žūrijas komisija iepazīstas ar metu saturu tikai pēc tam, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.
(3) Informācija, kas attiecas uz specifikācijām un kas ir nepieciešama metu prezentācijai ar elektronisko līdzekļu palīdzību, ieskaitot šifrēšanu, ir pieejama ieinteresētajām personām. Metu elektroniskai saņemšanai paredzētās iekārtas atbilst šā likuma 34.panta prasībām.
74.pants. Metu konkursa nolikums
(1) Pirms metu konkursa pasūtītājs nodrošina metu konkursa nolikuma izstrādāšanu.
(2) Metu konkursa nolikumā iekļauj:
1) vispārīgo informāciju:
a) identifikācijas numuru,
b) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus,
c) meta un devīzes atšifrējuma iesniegšanas vietu, termiņu un kārtību, ievērojot šā likuma 76. un 77.panta regulējumu,
d) citu informāciju;
2) projekta aprakstu un mērķi;
3) iesniedzamā meta sastāvu (zīmējumus, maketu, paskaidrojuma rakstu), zīmējumu vai rasējumu mērogu un izstrādāšanas pakāpi, kā arī paskaidrojuma rakstam noteiktās prasības;
4) dalībnieku profesionālās kvalifikācijas prasības, ja tādas paredzētas;
5) meta un devīzes atšifrējuma noformējumam noteiktās prasības;
6) metu vērtēšanas kritērijus;
7) godalgu skaitu, vērtību, maksājumus, ja tādi paredzēti, un to sadales principu, kā arī informāciju saskaņā ar šā likuma 79.panta devīto daļu, ja šāda informācija nepieciešama;
8) termiņu, kādā uzdodami papildu jautājumi par metu konkursa nolikumu;
9) kārtību, kādā pēc metu konkursa rezultātu paziņošanas saņemami meti, kas nav godalgoti;
10) norādi par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanu, kā arī uz sarunu procedūru uzaicināmo uzvarētāju skaitu;
11) žūrijas komisijas sastāvu.
(3) Metu konkursa nolikumu izsniedz laikā un vietā, kas norādīta paziņojumā par metu konkursu.
(4) Metu konkursa nolikumam pievieno darbam nepieciešamos materiālus (topogrāfisko plānu, situācijas plānu, tehniskos noteikumus, fotogrāfijas un citus materiālus).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
75.pants. Paziņojums par metu konkursu
Pasūtītājs, kurš vēlas organizēt metu konkursu, publicē par to paziņojumu. Paziņojums par metu konkursu publicējams saskaņā ar šā likuma 28.pantu.
76.pants. Metu iesniegšanas termiņš
(1) Paziņojumā par metu konkursu nosaka metu iesniegšanas termiņu saskaņā ar šā likuma 29.panta otrās daļas prasībām.
(2) Pasūtītājs, nosakot metu iesniegšanas termiņu, ņem vērā projekta sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams meta sagatavošanai.
77.pants. Metu iesniegšana
(1) Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, metus un tiem pievienotos materiālus iesniedz slēgtā veidā, apzīmētus ar devīzi. Ar devīzi saprot burtu vai vārdu kopu, kas neidentificē dalībnieku un ko lieto anonimitātes nodrošināšanai.
(2) Metu un devīzes atšifrējumu iesniedz anonīmi metu konkursa nolikumā norādītajā vietā, termiņā un kārtībā. Devīzes atšifrējumu iesniedz vienlaikus ar metu atsevišķā slēgtā aploksnē.
(3) Uz slēgtās aploksnes, kurā ievietots devīzes atšifrējums, norāda konkursa nosaukumu, identifikācijas numuru, kā arī norādi "Devīzes atšifrējums". Uz aploksnes nenorāda meta autoru.
(4) Uz iesniegtā meta un tam pievienotajiem materiāliem nav pieļaujami marķējumi, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku. Ja uz iesniegtajām slēgtajām aploksnēm ir konstatējami šādi marķējumi, tās neatvērtas atdod atpakaļ iesniedzējam.
(5) Devīzes atšifrējums satur informāciju par attiecīgā meta autoru vai autoriem.
(6) Atbildīgais sekretārs reģistrē kontaktpersonas, kas metus iesniedz, un saņemtos metus to iesniegšanas secībā un nodrošina metu glabāšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
78.pants. Metu vērtēšana
(1) Pēc metu iesniegšanas termiņa beigām atbildīgais sekretārs organizē žūrijas komisijas darbu.
(2) Žūrijas komisija vērtē iesniegtos metus atbilstoši metu konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanai. Ja žūrijas komisija konstatē uz meta vai tam pievienotajiem materiāliem marķējumus, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku, tā izslēdz metu no turpmākās vērtēšanas, norādot par to žūrijas komisijas atzinumā.
(3) Žūrijas komisija apkopo metu konkursa rezultātus, pieņem lēmumu par labākajiem metiem, izvirza tos godalgošanai, lemj par godalgoto vietu sadalījumu, kā arī sagatavo ieteikumus metu turpmākajai izmantošanai.
(4) Žūrijas komisija var pieņemt lēmumu par vairāku pirmo vietu piešķiršanu. Ja žūrijas komisija nevienu metu neatzīst par īstenojamu, tā pirmo vietu nepiešķir.
(5) Žūrijas komisija sagatavo atzinumu, kas satur:
1) informāciju par vērtētajiem metiem;
2) žūrijas komisijas vērtējumu par katru metu;
3) lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā;
4) pasūtītājam adresētu ieteikumu par metu turpmāko izmantošanu.
(6) Žūrijas komisija atzinumu nodod atbildīgajam sekretāram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
79.pants. Rezultātu paziņošana
(1) Visām kontaktpersonām, kas tika reģistrētas saskaņā ar šā likuma 77.panta sesto daļu, atbildīgais sekretārs paziņo devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes vietu, datumu un laiku. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes.
(2) Devīžu atšifrējumu atvēršana ir atklāta.
(3) Atbildīgais sekretārs nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvēju devīzes. Pēc tam viņš atver šo devīžu atšifrējumus un nosauc uzvarētāju un godalgoto vietu ieguvējus.
(4) Atbildīgais sekretārs sagatavo metu konkursa ziņojumu, kuram pievieno šā likuma 78.panta piektajā daļā minēto žūrijas komisijas atzinumu, kas satur vismaz:
1) projekta aprakstu un mērķi;
2) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;
3) ziņas par dalībniekiem, kas piedalījās metu konkursā;
4) ziņas par uzvarētājiem, kā arī lēmumu par godalgu sadalījumu, ja tas paredzēts metu konkursa nolikumā.
(5) Pasūtītājs izsniedz metu konkursa ziņojumu pēc pieprasījuma. Pasūtītājs glabā metu konkursa ziņojumu 10 gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par metu konkursa rezultātiem.
(6) Pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes vienlaikus informē visus metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem un norāda termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 83.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteikto termiņu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Informējot metu konkursa dalībniekus, pasūtītājs ievēro šā likuma 32.panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasības.
(7) Pasūtītājs iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta sestajā daļā minētās metu konkursa dalībnieku informēšanas iesniedz publicēšanai paziņojumu par metu konkursa rezultātiem saskaņā ar šā likuma 28.pantu. Pasūtītājs nepublicē tādu informāciju par metu konkursa rezultātiem, kuras publiskošana kavē likuma piemērošanu, kaitē piegādātāju likumīgām komerciālajām interesēm vai brīvai konkurencei starp pakalpojumu sniedzējiem.
(8) Dalībnieku autortiesības attiecībā uz līdzdalību metu turpmākajā izstrādē un metu turpmāko izmantošanu ievēro saskaņā ar Autortiesību likumu.
(9) Godalgas izsniedz metu konkursa nolikumā norādītajā termiņā. Godalgotie meti pāriet pasūtītāja īpašumā, ja metu konkursa noteikumos nav noteikts citādi. Dalībnieks saglabā autortiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
80.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.
(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā likuma 81.panta 7.punktā minētās funkcijas izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
81.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas
Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas funkcijas:
1) pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām;
2) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;
3) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par iepirkumu;
4) pieaicināt neatkarīgus iepirkuma lietpratējus un ekspertus;
5) apkopot un analizēt statistisko informāciju par iepirkumiem valstī, kā arī sagatavot pārskatus par tiem;
6) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem;
7) izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;
8) šajā likumā noteiktos paziņojumus publicēt Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nosūtīt publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī nosūtīt Eiropas Komisijai informāciju, kuru tā pieprasa;
81) likumā noteiktajos gadījumos sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
9) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.09.2013.)
82.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija
(1) Iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk — komisija) triju locekļu sastāvā. Komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas. Komisijas priekšsēdētājs atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un vismaz vēl vienam komisijas loceklim ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs. Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs var pieaicināt iepirkumu lietpratēju vai ekspertu.
(2) Komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs, kas atbilst šādiem kritērijiem:
1) viņam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību vai vadības zinātnēs vai ekonomikā;
2) viņam ir vismaz viena gada darba pieredze iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanā.
(3) Par komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt persona, kura iepriekš sniegusi konsultācijas par iesniegumā minēto iepirkumu vai ir ieinteresēta iegūt tiesības uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, vai ir saistīta ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:
1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas radinieks;
2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — radinieks;
3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai to radinieks.
(4) Komisija lēmumu pieņem balsojot. Pieņemot lēmumu, komisijas locekļi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lietpratējs un eksperts piedalās komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
83.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem
(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 8.panta septītajā daļā paredzēto prasību piemērošana.
(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos:
1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 32.pantā vai 79.panta sestajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski;
2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 32.pantā vai 79.panta sestajā daļā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;
3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.
(3) Iesniegumu attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos:
1) ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;
2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, kā arī dokumentos par sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām;
3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz slēgta konkursa, sarunu procedūras vai konkursa dialoga uzaicinājumā iekļautajām prasībām;
4) ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām;
5) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 8.panta septītajā daļā minētajā gadījumā.
(31) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts:
1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu;
2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.
(4) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:
1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;
2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;
3) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;
4) iesnieguma juridiskais pamatojums;
5) iesnieguma iesniedzēja prasība.
(5) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz pasūtītāja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.
(51) Ja ir iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas iekļautas atklāta konkursa nolikumā vai paziņojumā par līgumu vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, tad pasūtītājs savā mājaslapā internetā publicē informāciju par piedāvājumu atvēršanas sanāksmes atcelšanu un neatver iesniegtos piedāvājumus, ievērojot šā likuma 55.panta 4.1 daļā noteikto.
(6) Ja tiek iesniegts iesniegums par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.
(7) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
83.1 pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja pastāv kāds no šiem kritērijiem:
1) iesniegums neatbilst šā likuma 83.panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;
3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.
(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(16.07.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
83.2 pants. Iesnieguma nodrošinājums
(Atzīts par spēkā neesošu no 21.04.2010. ar Satversmes tiesas 19.04.2010. spriedumu. Izslēgts ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
84.pants. Iesnieguma izskatīšana
(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam un pasūtītājam.
(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ar savu lēmumu var:
1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai pasūtītāja vai iepirkuma komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;
2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja pasūtītājs nav ievērojis šā likuma 32.pantā vai 79.panta sestajā daļā noteiktās prasības;
3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai pasūtītāja vai iepirkuma komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;
4) atstāt spēkā pasūtītāja vai iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;
5) atcelt pasūtītāja vai iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.
(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā minētajos gadījumos komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot pasūtītājam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tādā gadījumā, ja pasūtītāja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.
(31) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.
(4) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, pretendentu, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju, un pasūtītāju (turpmāk — dalībnieki), publicējot uzaicinājumu savā mājaslapā internetā vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa faksu vai elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.
(5) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.
(6) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanu, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā nosūta to iesnieguma iesniedzējam, pasūtītājam, kā arī citiem dalībniekiem, kas ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.
(7) Komisijas lēmumā norāda šādu informāciju:
1) komisijas izveidošanas pamatojumu;
2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;
3) iesnieguma iesniedzēja, pasūtītāja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;
4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;
5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;
51) iesnieguma iesniedzēja un pasūtītāja svarīgākos argumentus;
6) lēmuma pamatojumu;
7) piemērotās tiesību normas;
8) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;
9) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu;
10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.
(8) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, pasūtītājs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu un paziņo par iepirkuma procedūras rezultātiem. Lēmumu publicē šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 67.panta ceturtās daļas noteikumus.
(9) (Izslēgta ar 16.07.2009. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010., 21.06.2012. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
85.pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana
(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.
(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(20.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
(Nodaļa 20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010. Sk. pārejas noteikumu 21.punktu)
85.1 pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu
(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas 85.2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.
(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kura lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tajā skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 85.2 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:
1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas, izņemot šīs daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētos gadījumus;
2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:
a) Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, publicēts tāds paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem, kurā pasūtītājs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot paziņojumu par līgumu,
b) pasūtītājs informējis attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 32.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minēto informāciju, vai attiecīgo kandidātu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Minētais attiecināms arī uz šā likuma 85.2 panta pirmās daļas 5. un 6.punktā paredzētajiem gadījumiem.
(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums, par tā līdzekli nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.
(5) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
(6) Ja, iesniedzot pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu, šā pieteikuma pamatā ir gadījums, kas nav minēts šā likuma 85.2 pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
85.2 pants. Gadījumi, kad iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu
(1) Tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai 8.panta septītajā daļā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja pasūtītājam tā bija jāpiemēro;
2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos bez paziņojuma par līgumu publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 67.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu;
4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 83.panta piektajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;
5) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 65.panta septītajā daļā minētās prasības, ja konkrētā līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
6) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 66.panta ceturtajā vai piektajā daļā minētās prasības, ja konkrētā līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pasūtītājs ir publicējis šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;
2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās tika noslēgta ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
3) ir ievērots šā likuma 83.panta piektajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.
(3) Šā panta pirmās daļas 5. vai 6.punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pasūtītājs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 32.pantu;
2) konkrētais līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 67.panta ceturtajā daļā minēto termiņu;
3) ir ievērots šā likuma 83.panta piektajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
85.3 pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos
(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:
1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;
2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa papildus saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;
3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.
(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām.
(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk pasūtītājs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto sprieduma veidu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.
(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.
(5) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 67.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 83.panta piektajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu.
(6) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.
(7) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam.
(Nodaļa 20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
85.4 pants. Zaudējumu atlīdzināšana
(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.
(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 85.1 pantā paredzēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 85.3 panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Pierādīšanas pienākums par šādu zaudējumu esamību un atlīdzinājuma apmēru gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.
(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 83.pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Pasūtītāja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie pasūtītāja Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu uzraudzības birojs neatbild par pasūtītāja nodarītajiem zaudējumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
86.pants. Statistikas pārskati
Pasūtītājs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus saskaņā ar šā likuma 87.pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
87.pants. Statistikas pārskata saturs
(1) Statistikas pārskatā norāda vismaz šādu informāciju:
1) saskaņā ar šo likumu noslēgto līgumu skaitu un summu, par kādu līgumi noslēgti, ja paredzamā līgumcena:
a) publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām,
b) publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;
2) to līgumu skaitu, kuri noslēgti, pamatojoties uz izņēmumiem, kas noteikti Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumā par valsts līgumiem, un kopējo summu, par kādu līgumi noslēgti;
3) to noslēgto publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu kopējo summu, kuru līgumcenu robežas ir vienādas ar šā likuma 8.2 pantā minētajām vai zemākas par tām;
4) (izslēgts ar 16.07.2009. likumu);
5) to līgumu summu, kuri noslēgti saskaņā ar šā likuma 8.panta septīto daļu un 7.1 daļu.
(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto informāciju sadala kategorijās:
1) pēc piemērotajām iepirkuma procedūrām;
2) katrai procedūrai pēc būvdarbiem, preču grupām un pakalpojumu kategorijām saskaņā ar iepirkuma nomenklatūru (CPV);
3) pēc to piegādātāju valsts piederības, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi.
(3) Ja līgumi noslēgti, pamatojoties uz sarunu procedūru, šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minēto informāciju papildus sadala kategorijās atbilstoši šā likuma 62. un 63.pantā minētajiem noteikumiem un šajā informācijā tiek iekļauts līgumu skaits un summa, kas sagrupēta pēc piegādātāju valsts piederības.
(4) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem, kā arī tad, ja to pieprasa Eiropas Komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009., 20.05.2010. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013. Grozījums attiecībā uz skaitļa "8.1" aizstāšanu ar skaitli "8.2" stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 42.punktu)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 16.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 8.nr.).
2. Izsludinātu atklātu vai slēgtu konkursu, metu konkursu vai sarunu procedūru, par kuru publicēts paziņojums internetā, kā arī uzsāktu cenu aptauju pabeidz saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.
6. Ja šā likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktā, 87.panta otrās daļas 2.punktā un šā likuma 1. un 2.pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no ANO Centrālās produkcijas klasifikācijas (CPC) nomenklatūras vai NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001.gada 19.decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPC vai NACE nomenklatūru.
7. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par invalīdu biedrību uzņēmumiem, kuriem nepiemēro likumā noteiktās iepirkuma procedūras" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 20.nr.).
(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.02.2007.)
8. Ja pirms dienas, kad stājies spēkā grozījums šā likuma 8.panta septītajā daļā, ir izsludināta iepirkuma procedūra par līguma noslēgšanu, kura priekšmets ir šā likuma 2.pielikuma B daļas 24.kategorijā minētie pakalpojumi, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 50 000 latu, attiecīgā iepirkuma procedūra pabeidzama saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.
(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.02.2007.)
9. Šā likuma grozījumi attiecībā uz 67.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
10. Grozījumi šā likuma 9., 26., 27., 28., 29., 31. un 62.pantā, 1.panta 7.punktā, 32.panta pirmās daļas pirmajā teikumā, 25.panta ceturtajā daļā, 37.panta sestajā un septītajā daļā, 63.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, 71.panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma grozījumi attiecībā uz 1.panta 8.punkta, 8.panta pirmās un otrās daļas un VII nodaļas nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, 8.panta trešās, ceturtās, piektās, sestās, devītās un desmitās daļas un 57., 58., 59. un 60.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 8.1, 64.1, 64.2 pantu, kā arī 35.panta ceturtās daļas papildināšanu ar 15.punktu stājas spēkā 2009.gada 1.novembrī.
(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
11. Līdz šo pārejas noteikumu 10.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus 8.1 panta divpadsmitajā daļā un 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētos noteikumus.
(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
12. Šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 83.2 pantu stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod 83.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
13. Iepirkuma procedūras, kas izsludinātas līdz šā likuma attiecīgo grozījumu (2009.gada 16.jūlija redakcijā) spēkā stāšanās dienai, pabeidzamas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.
(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
14. Šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2010.gada 15.jūnijā, nav attiecināmi uz iepirkuma procedūrām un šā likuma 8.1 pantā minētajiem iepirkumiem, kuri izsludināti līdz 2010.gada 14.jūnijam, ciktāl šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
15. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā (redakcijā, kas stājas spēkā 2010.gada 15.jūnijā) minētie izslēgšanas nosacījumi attiecināmi uz kandidātu, pretendentu vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ja attiecīgais pārkāpums ir izdarīts vai turpinās pēc 2010.gada 15.jūnija.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
16. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts (redakcijā, kas stājas spēkā 2010.gada 15.jūnijā) attiecināms arī uz tām iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas līdz 2010.gada 14.jūnijam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā pirms 2010.gada 15.jūnija.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
17. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 6., 7., 8. un 9.punktu, kā arī sesto un septīto daļu piemēro no 2010.gada 1.oktobra. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.augustam izdod šā likuma 39.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
18. Šā likuma grozījums par 3.panta papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā 2011.gada 1.augustā.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 5.oktobrim izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
20. Šā likuma 4.pants zaudē spēku 2011.gada 1.augustā.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
21. Grozījums šā likuma 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā par tā papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem “27.panta pirmajā daļā” ar skaitli un vārdu “27.pantā”, 27.1 pants un 83.panta otrās daļas 3.punkts, kas regulē brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem, kā arī 85.2 panta otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
22. Līdz šo pārejas noteikumu 21.punktā minētā grozījuma šā likuma 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētos noteikumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
23. Šā likuma 46.1 pants stājas spēkā 2010.gada 4.decembrī. Ministru kabinets līdz 2010.gada 4.decembrim izdod šā likuma 46.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
24. Šā likuma grozījums par 85.panta izteikšanu jaunā redakcijā neattiecas uz tiem gadījumiem, kad pieteikumi tiesā par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu iesniegti līdz 2010.gada 14.jūnijam.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
25. Šā likuma 85.1 panta pirmajā daļā minēto pieteikumu var iesniegt, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, sākot ar 2010.gada 15.jūniju.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
26. Iesniegums par pārkāpumiem, kas pieļauti iepirkuma procedūrā, kuras ietvaros paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts līdz 2010.gada 14.jūnijam, iesniedzams saskaņā ar šā likuma 83.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 14.jūnijam), kura regulē termiņus iesnieguma iesniegšanai par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma procedūrā. Iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās šādā iepirkuma procedūrā slēdzama saskaņā ar šā likuma 67.panta ceturto daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 14.jūnijam).
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
27. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.augustam izdod šā likuma 10.pantā minētos noteikumus par šā likuma 6.pantā, 9.panta sestajā un septītajā daļā, 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, 28.panta pirmajā un trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 83.panta otrās daļas 3.punktā, 85.2 panta pirmās daļas 5. un 6.punktā un otrās daļas 2.punktā, kā arī 87.panta pirmās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētajām līgumcenu robežām. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.augustam piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.364 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
28. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 16.panta 2.2 daļā minētos noteikumus.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
29. Ievērojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 19.aprīļa spriedumu lietā Nr.2009-77-01 “Par Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta un pārejas noteikumu 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92.pantam”, ar ko šā likuma 83.2 pants tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no sprieduma spēkā stāšanās dienas, Iepirkumu uzraudzības birojs:
1) līdz 2010.gada 1.jūlijam atmaksā šā likuma 83.pantā minētajam iesnieguma iesniedzējam tā iemaksāto iesnieguma nodrošinājumu, ja Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums attiecīgajā lietā nav pieņemts līdz 2010.gada 20.aprīlim;
2) 30 dienu laikā no galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas atmaksā 83.pantā minētajam iesnieguma iesniedzējam tā iemaksāto iesnieguma nodrošinājumu, ja persona ir pārsūdzējusi Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu un tiesa šo personas pieteikumu ir pilnībā vai daļēji apmierinājusi;
3) iemaksāto iesnieguma nodrošinājumu ieskaita valsts budžetā līdz 2010.gada 1.jūlijam, ja Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija pieņēmusi lēmumu, ar kuru iesniedzēja iesniegums atzīts par nepamatotu, izņemot gadījumu, kad persona Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu ir pārsūdzējusi tiesā;
4) 30 dienu laikā no galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaita valsts budžetā iemaksāto iesnieguma nodrošinājumu, ja tiesa personas pieteikumu ir noraidījusi.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
30. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Pasūtītājs no 2013.gada 1.janvāra neturpina preču, pakalpojumu vai būvdarbu saņemšanu no piegādātāja, kuram tiesības piegādāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus piešķirtas, piemērojot šā likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto likuma piemērošanas izņēmumu, ja šis piegādātājs neatbilst šā likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā (redakcijā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī) noteiktajiem kritērijiem.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
31. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras un tā septītajā daļā minētos iepirkumus, kā arī 8.1 pantā minētos iepirkumus, kas izsludināti, publicējot attiecīgi paziņojumu par līgumu, paziņojumu par veicamo iepirkumu vai paziņojumu par plānoto līgumu, līdz 2012.gada 31.jūlijam, pabeidz, tajā skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
33. Šā likuma grozījums par 8.1 panta trīspadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, neattiecas uz tiem gadījumiem, kad pieteikumi Administratīvajā rajona tiesā par pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu iesniegti līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
34. Grozījums šā likuma 10.pantā par skaitļu un vārdu “85.2 panta pirmās daļas 5. un 6.punktā” aizstāšanu ar skaitļiem un vārdiem “85.1 panta trešās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā, 85.2 panta pirmās daļas 2., 5. un 6.punktā”, kā arī grozījumi par 85.1 panta trešās daļas un 85.2 panta pirmās daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.augustā. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus noteikumus.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
35. Šā likuma grozījumi par 26.panta nosaukuma un trešās daļas, 27.panta pirmās daļas un 38.panta pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 26.panta papildināšanu ar ceturto un piekto daļu, kā arī šā likuma grozījums, aizstājot visā likumā vārdus “paziņojums par grozījumiem” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu” (attiecīgā locījumā), stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
36. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījums, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja tas vai šā likuma 39.panta pirmās daļas 11.punktā minētā persona atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, piemērojams tajos gadījumos, kad attiecīgais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts vai turpinās pēc 2012.gada 31.jūlija.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
37. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 3.punktā (redakcijā, kas stājās spēkā 2010.gada 15.jūnijā) minētie izslēgšanas nosacījumi attiecināmi uz kandidātu, pretendentu vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, ja attiecīgais pārkāpums ir izdarīts vai turpinās pēc 2010.gada 15.jūnija.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
38. Šā likuma 68.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2012.gada 31.jūlijam, ciktāl šajos līgumos nav noteikti citi līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņas nosacījumi.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2012.)
39. Ministru kabinets nodrošina, ka no 2014.gada 1.janvāra šā likuma 8.1 panta 5.2 daļā, kā arī 39.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētā informācija pasūtītājam ir pieejama publiskajās datubāzēs vai tiešsaistē attiecīgo kompetento iestāžu pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Grozījumi šā likuma 8.1 panta 5.1 daļas 1.punktā un 2.punktā, kā arī šā likuma 39.panta 5.3 daļas 1.punktā un 5.4 daļas 1.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.augustā.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
40. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras un septītajā daļā minētos iepirkumus, kā arī 8.1 pantā minētos iepirkumus, kas izsludināti, publicējot paziņojumu par līgumu, paziņojumu par metu konkursu, paziņojumu par veicamo iepirkumu vai paziņojumu par plānoto līgumu, līdz 2013.gada 31.jūlijam, pabeidz, tajā skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā, ciktāl šo pārejas noteikumu 46.punktā nav noteikts citādi.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
41. Šā likuma 8.1 un 39.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
42. Šā likuma grozījumi par tā papildināšanu ar 8.2, 39.1 un 39.2 pantu, skaitļu "8.1" un "39." aizstāšanu visā likumā (izņemot 8.1 panta un 39.panta nosaukumu un pārejas noteikumus) attiecīgi ar skaitļiem "8.2" un "39.1", kā arī grozījumi par šā likuma 51.panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas 5.punkta un 68.panta trešās daļas 3.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
43. Līdz 2013.gada 31.decembrim šā likuma 8.1 panta piektās daļas 2.punktā, kā arī 39.panta pirmās daļas 5.punktā minētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus neattiecina uz nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
44. Šā likuma grozījumi par 8.panta 2.1 daļas un 16.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
45. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 8.2 panta septiņpadsmitajā daļā un 39.1 panta devītajā daļā minētos noteikumus.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
46. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā (redakcijā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.augustā) un 39.1 panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā minētais izslēgšanas nosacījums attiecināms arī uz tām šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām un septītajā daļā noteiktajā kārtībā veiktajiem iepirkumiem (ja bijis paredzēts piemērot šā likuma 39.panta noteikumus), kas ir izsludināti līdz 2013.gada 31.jūlijam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā vai iepirkumā līdz 2013.gada 31.jūlijam.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
47. Šā likuma 39.panta 2.1 daļas un 39.2 panta pirmās daļas nosacījums, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu ar pasūtītāju noslēgta iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās nepildīšanas dēļ, ja piegādātāja pieļauto iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pārkāpumu dēļ saskaņā ar noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumiem pasūtītājs ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, piemērojams tajos gadījumos, kad pasūtītājs ir vienpusēji atkāpies no attiecīgā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pēc 2013.gada 31.jūlija.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
48. Šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā minētais izslēgšanas nosacījums attiecināms uz kandidātu, pretendentu vai šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 7.punktā minēto personu, ja attiecīgais pārkāpums ir izdarīts vai turpinās pēc 2012.gada 31.jūlija.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
49. Šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā un 3.punktā minētie izslēgšanas nosacījumi attiecināmi uz kandidātu, pretendentu vai šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktā minēto personu, ja attiecīgais pārkāpums ir izdarīts vai turpinās pēc 2010.gada 15.jūnija.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2013.)
50. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu noteikt par administratīvo pārkāpumu publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā administratīvo sodu — tiesību atņemšana ieņemt valsts amatpersonas amatus — izpilda šādā kārtībā:
1) Iepirkumu uzraudzības birojs pēc tam, kad lēmums kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, informē par pieņemto lēmumu visas tās institūcijas, kurās sodītā persona ieņem valsts amatpersonas amatus, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība;
2) pēc tam, kad lēmums kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, sodītajai personai ir pienākums līdz lēmumā norādītajam termiņam neieņemt tādus valsts amatpersonas amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, kā arī nepieņemt attiecīgus lēmumus un neslēgt attiecīgus līgumus. No šādiem valsts amatpersonas amatiem sodītā persona atkāpjas viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams.
(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.09.2013.)
51. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot administratīvā soda — tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus — izpildes kārtību.
(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.09.2013.)
52. Grozījumi šajā likumā par latu konvertāciju uz euro stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
53. Līdz 2013.gada 31.decembrim izsludinātās šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras un šā likuma 8.panta septītajā daļā un 8.1 pantā minētos iepirkumus pabeidz, tai skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā, ievērojot šo pārejas noteikumu 54., 55. un 56.punktā minētos nosacījumus.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
54. Grozījumu šā likuma tekstā, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī un aizstāj skaitli un vārdu "100 latu" ar skaitli un vārdu "150 euro", attiecina uz kandidātu, pretendentu un citām šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 7., 8. un 9.punktā minētajām personām, ja nodokļa parādu esamību pārbauda par dienu, kas ir pēc 2013.gada 31.decembra, neatkarīgi no paziņojumā par plānoto līgumu, paziņojumā par līgumu, paziņojumā par veicamo iepirkumu un iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos ietvertajiem noteikumiem.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
55. Ja naudas summas piedāvājumā, uz kura pamata pēc 2013.gada 31.decembra tiek slēgts līgums vai vispārīgā vienošanās, norādītas latos, pasūtītājs attiecīgo līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā ietveramo informāciju izsaka euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
56. Publicējot paziņojumu pēc 2013.gada 31.decembra, pasūtītājs latos norādīto summu pārrēķina euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem un attiecīgo informāciju paziņojumā norāda euro.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
57. Ja pasūtītājs groza iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, lai konvertētu latos noteiktās summas uz euro, tas ievēro Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu. Šādi grozījumi netiek uzskatīti par būtiskiem grozījumiem šā likuma 67.1 panta izpratnē.
(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)
58. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.oktobrim izdod šā likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā un 46.panta piektajā daļā minētos noteikumus attiecībā uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
(04.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.09.2014.)
59. Šā likuma grozījumi par 8.2 panta piektās daļas 2.punkta, septītās un astotās daļas, 39.1 panta pirmās daļas 5.punkta, piektās un sestās daļas, astotās daļas 2.punkta un desmitās daļas, kā arī 48.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, par 8.2 panta piektās daļas papildināšanu ar 3.punktu, 48.panta papildināšanu ar 1.1 daļu, tā otrās daļas papildināšanu ar 6.punktu un 39.1 panta septītās daļas ievaddaļas papildināšanu pēc vārdiem "Lai pārbaudītu, vai" ar vārdiem "Latvijā reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs" un pēc vārdiem "minēto faktu dēļ, pasūtītājs" ar vārdiem "kā arī piegādātājs par sevi", kā arī šā likuma grozījums par 8.2 panta sestās daļas izslēgšanu un 39.1 panta septītās daļas 3.punktā par vārdu "un Latvijas pašvaldībām" izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.augustā. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas, tā pabeidzama, tajā skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2014.)
60. No 2015.gada 1.augusta līdz brīdim, kad informācija par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā būs pieejama vienkopus publiskajā datubāzē vai tiešsaistē attiecīgās kompetentās iestādes pārziņā esošajā informācijas sistēmā, šā likuma 8.2 panta piektās daļas 2.punktā, kā arī 39.1 panta pirmās daļas 5.punktā minētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus neattiecina uz nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2014.)
61. Grozījumi šā likuma 8.2 panta piecpadsmitajā daļā attiecībā uz līgumiem par pārtikas produktu piegādi stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2014.)
62. Grozījums šā likuma 10.pantā par tā papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā" ar skaitli un vārdu "46.2 pantā" stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.
(03.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016.)
63. Šā likuma grozījums par tā papildināšanu ar 46.2 pantu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 46.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(03.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.03.2016.)
64. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, kas izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams paziņojums par līgumu) līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī šā likuma 8.panta septītajā daļā minētos iepirkumus, kas uzsākti līdz 2016.gada 19.maijam, un 8.2 pantā minētos iepirkumus, kas izsludināti vai uzsākti (ja nav publicējams paziņojums par plānoto līgumu) līdz 2016.gada 19.maijam, tajā skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas vai uzsākšanas dienā vai iepirkuma izsludināšanas vai uzsākšanas dienā, ciktāl šo pārejas noteikumu 65. vai 66.punktā nav noteikts citādi.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
65. Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 135 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 5 225 000 euro vai lielāka, šā likuma 39.1 panta pirmās daļas 5.punktu, piekto, sesto un astoto daļu un 39.3 pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 2016.gada 20.maijā) piemēro attiecībā uz tādām šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams paziņojums par līgumu) laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī uz tādiem šā likuma 8.panta septītajā daļā minētajiem iepirkumiem (ja bija paredzēts piemērot šā likuma 39.1 panta noteikumus), kuri uzsākti laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
66. Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 135 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 5 225 000 euro vai lielāka, šā likuma 44.1 pantu (redakcijā, kas stājas spēkā 2016.gada 20.maijā) piemēro attiecībā uz tādām šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai uzsāktas (ja nav publicējams paziņojums par līgumu) laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam, kā arī uz tādiem šā likuma 8.panta septītajā daļā minētajiem iepirkumiem, kuri uzsākti laikposmā no 2016.gada 18.aprīļa līdz 2016.gada 19.maijam.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 21.06.2012., 03.03.2016. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1989.gada 21.decembra direktīvas 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
3) Komisijas 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/51/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/17/EK XX pielikumu un direktīvas 2004/18/EK VIII pielikumu par iepirkumu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/75/EK par labojumiem direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK;
9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem;
10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Eiropas Savienības ekonomisko aktivitāšu klasifikācija (NACE) | CPV kods | ||||
F iedaļa | Būvniecība | ||||
Daļa | Grupa | Klase | Darbības veids | Piezīmes | |
45 | Būvniecība | Šī sadaļa ietver: jaunu ēku būvniecību un būvdarbus, restaurācijas darbus un remontdarbus | 45000000 | ||
45.1 | Būvlaukuma sagatavošana | 45100000 | |||
45.11 | Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana | Šī klase ietver: 1) būvju un citu konstrukciju demontāžu; 2) būvlaukuma attīrīšanu; 3) grunts noņemšanu: norakšanu, būvlaukuma līmeņošanu un iezīmēšanu, tranšeju rakšanu, akmeņu novākšanu, spridzināšanu un citus darbus; 4) derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanu: liekās slodzes noņemšanu un citus sagatavošanas darbus minerālu nogulu un karjeru vietās Šī klase arī ietver: 1) būvlaukuma drenāžu; 2) lauksaimniecības zemes un mežu drenāžu | 45110000 | ||
45.12 | Izmēģinājuma urbšana vai urbumu izveidošana | Šī klase ietver: izmēģinājuma urbšanu, izmēģinājuma urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem Šī klase neietver: 1) naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošanu (sk. 11.20); 2) ūdens ieguves urbumu veidošanu (sk. 45.25); 3) šahtu izciršanu (sk. 45.25); 4) naftas un gāzes lauku izpēti, ģeofizisko, ģeoloģisko un seismisko apsekošanu (sk. 74.20) | 45120000 | ||
45.2 | Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi un | 45200000 | |||
45.21 | Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi | Šī klase ietver: 1) visu tipu ēku un inženiertehnisko būvju būvniecību; 2) tiltu (ieskaitot autoceļu estakādes), viaduktu, tuneļu un apakšzemes pāreju: maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un elektropadeves līniju, pilsētas cauruļvadu, pilsētas komunikācijas un elektropadeves līniju būvniecību, citus saistītos darbus pilsētās; saliekamo konstrukciju montāžu un uzstādīšanu būvlaukumā Šī klase neietver: 1) ar naftas un gāzes ieguvi saistītos pakalpojumus (sk. 11.20); 2) tādu pilnīgi saliekamu būvju montāžu, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona (sk. 20., 26. un 28.daļu); 3) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbus, izņemot ēku būvdarbus (sk. 45.23); 4) ēku ierīkošanas darbus (sk. 45.3); 5) ēku apdares darbus (sk. 45.4); 6) arhitektūras un inženierzinību darbības (sk. 74.20); 7) būvniecības projektu vadīšanu (sk. 74.20) | 45210000 (izņemot: 45213316, 45220000, 45231000, 45232000) | ||
45.22 | Jumta seguma un konstrukciju montāža | Šī klase ietver: jumtu montāžu, jumta seguma uzlikšanu, aizsardzību pret nokrišņiem | 45261000 | ||
45.23 | Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu celtniecība | Šī klase ietver: 1) lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecību; 2) dzelzceļu būvniecību; 3) lidlauku skrejceļu būvniecību; 4) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbus, izņemot ēku būvdarbus; 5) ceļu un autostāvvietu marķēšanu Šī klase neietver: iepriekšēju grunts pārvietošanu (sk. 45.11) | 45212212 un DA03 45230000 (izņemot: 45231000, 45232000, 45234115) | ||
45.24 | Hidrotehnisko būvju celtniecība | Šī klase ietver: 1) ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu (marīnu), slūžu u.c. būvniecību; 2) dambju un aizsprostu būvniecību; 3) bagarēšanu; 4) zemūdens darbus | 45240000 | ||
45.25 | Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas | Šī klase ietver viena veida būvdarbus, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas: 1) pamatu likšanas darbus, ieskaitot pāļu dzīšanu; 2) ūdens ieguves aku urbšanu un būvdarbus, šahtu rakšanu; 3) rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāžu; 4) tērauda locīšanu; 5) mūrēšanas un akmeņu likšanas darbus; 6) sastatņu un darba platformu montāžu un demontāžu, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu; 7) skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecību Šī klase neietver: sastatņu nomu bez montāžas un demontāžas (sk. 71.32) | 45250000 un 45262000 | ||
45.3 | Ēku ierīkošanas darbi | 45300000 | |||
45.31 | Elektrības vadu instalēšana un montāža | Šī klase ietver: 1) elektrības vadu iebūvēšanu un iekārtu montāžu; 2) telekomunikāciju sistēmu, 3) elektriskās apkures sistēmu, 4) pastāvīgo antenu, 5) ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu, 6) apsardzes signalizācijas sistēmu, 7) liftu un eskalatoru, 8) zibensnovedēju un citu sistēmu ierīkošanu ēkās un būvēs | 45213316 un 45310000 (izņemot: 45316000) | ||
45.32 | Izolācijas darbi | Šī klase ietver: siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošanu ēkās vai citās būvēs Šī klase neietver: hidroizolāciju (sk. 45.22) | 45320000 | ||
45.33 | Sanitārtehniskie darbi | Šī klase ietver: 1) sanitārtehnikas un sanitāro iekārtu, 2) gāzes iekārtu, 3) apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtu un cauruļvadu, 4) ūdens izsmidzināšanas sistēmu uzstādīšanu ēkās un būvēs Šī klase neietver: elektriskās apkures sistēmu uzstādīšanu (sk. 45.31) | 45330000 | ||
45.34 | Pārējās būves un ierīces | Šī klase ietver: 1) gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošanu uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās; 2) cita aprīkojuma un palīgierīču ierīkošanu ēkās un būvēs | 45234115, 45316000 un 45340000 | ||
45.4 | Virsmu apdare | 45400000 | |||
45.41 | Apmetēju darbi | Šī klase ietver: ēku un būvju iekšējo un ārējo virsmu apmešanu, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem | 45410000 | ||
45.42 | Namdaru darbi | Šī klase ietver: 1) no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu logu, durvju, to rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšanu; 2) iekštelpu griestu, sienu koka apdares veikšanu, bīdāmo šķērssienu ierīkošanu un citu koka apdares darbu veikšanu Šī klase neietver: parketa un cita veida koka grīdu ierīkošanu (sk. 45.43) | 45420000 | ||
45.43 | Grīdu un sienu klājumu ierīkošana | Šī klase ietver: 1) grīdas vai sienu keramikas, betona vai akmens flīžu, 2) parketa vai cita veida koka grīdu, 3) mīksto grīdas segumu (linoleja, paklāju, gumijas vai plastikāta segumu), 4) “teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa griestu vai sienu klājumu, 5) tapešu ieklāšanu, noklāšanu, iekāršanu vai montāžu ēkās vai būvēs | 45430000 | ||
45.44 | Krāsošana un stiklošana | Šī klase ietver: 1) ēku un būvju iekštelpu vai ārējo virsmu, vai tehniskā aprīkojuma krāsošanu; 2) stiklu, spoguļu montāžu Šī klase neietver: logu likšanu (sk. 45.42) | 45440000 | ||
45.45 | Citi būvobjekta apdares darbi | Šī klase ietver: 1) privātu peldbaseinu montāžu; 2) ēkas virsmu tīrīšanu ar tvaiku, smilšu strūklu un līdzīgā veidā; 3) citus ēku un būvju apdares un nobeiguma darbus Šī klase neietver: iekštelpu tīrīšanu (sk. 74.70) | 45212212 un A04, 45450000 | ||
45.5 | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma | 45500000 | |||
45.50 | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma | Šī klase neietver: būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) nomu (sk. 71.32) | 45500000 | ||
(Pielikums 12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2016.)
Nr. | Apraksts | CPV kods |
1. | Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi | 75200000-8, 75231200-6, 75231240-8, 79611000-0, 79622000-0 (mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi), 79624000-4 (aprūpes personāla nodrošināšanas pakalpojumi), 79625000-1 (medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi), no 85000000-9 līdz 85323000-9, 98133100-5, 98133000-4, 98200000-5, 98500000-8 (privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām), no 98513000-2 līdz 98514000-9 (darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, pagaidu personāls mājsaimniecībām, mājas palīdzības pakalpojumi un mājas apkopes pakalpojumi) |
2. | Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi | 85321000-5, 85322000-2, 75000000-6 (pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1, no 79995000-5 līdz 79995200-7, no 80000000-4 (izglītības un mācību pakalpojumi) līdz 80660000-8, no 92000000-1 līdz 92700000-8, 79950000-8 (izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi) |
3. | Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi | 75300000-9 |
4. | Pabalstu pakalpojumi | 75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 |
5. | Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi | 98000000-3, 98120000-0, 98132000-7, 98133110-8, 98130000-3 |
6. | Reliģiskie pakalpojumi | 98131000-0 |
7. | Viesnīcu un restorānu pakalpojumi | No 55100000-1 līdz 55410000-7, no 55521000-8 līdz 55521200-0, 55521000-8 (ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām), 55521100-9 (ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem), 55521200-0 (ēdienu piegādes pakalpojumi), 55520000-1 (ēdināšanas pakalpojumi), 55522000-5 (ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem), 55523000-2 (ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm), 55524000-9 (skolas ēdināšanas pakalpojumi); 55510000-8 (ēdnīcu pakalpojumi), 55511000-5 (ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi), 55512000-2 (ēdnīcu vadības pakalpojumi), 55523100-3 (skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi) |
8. | Juridiskie pakalpojumi | No 79100000-5 līdz 79140000-7, 75231100-5 |
9. | Citi administratīvie pakalpojumi un valdības pakalpojumi | No 75100000-7 līdz 75120000-3, 75123000-4, no 75125000-8 līdz 75131000-3 |
10. | Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai | No 75200000-8 līdz 75231000-4 |
11. | Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ja tie nav izslēgti saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 11.punktu | No 75231210-9 līdz 75231230-5, no 75240000-0 līdz 75252000-7, 794300000-7, 98113100-9 |
12. | Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi | No 79700000-1 līdz 79721000-4 (izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, apsargu pakalpojumi, novērošanas pakalpojumi, izsekošanas sistēmas pakalpojumi, bēgļu izsekošanas pakalpojumi, patrulēšanas pakalpojumi, identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, izmeklēšanas pakalpojumi un detektīvu aģentūras pakalpojumi), 79722000-1 (grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (atkritumu analīzes pakalpojumi) |
13. | Starptautiskie pakalpojumi | 98900000-2 (ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi), 98910000-5 (starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi) |
14. | Pasta pakalpojumi | 64000000-6 (pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (pasta pakalpojumi), 64111000-7 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (pastkastīšu noma), 64116000-2 (pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi) |
15. | Dažādi pakalpojumi | 50116510-9 (riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (kalēja pakalpojumi) |
 |
 |
 |
 |