Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.
(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā darbībā ievēro Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktās personu tiesības un brīvības.
2.pants. (1) Priekšlikums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu izskatāms tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē, ja nav priekšlikuma par ārkārtas sēdes sasaukšanu.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā — vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem.
3.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku.
(2) Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
4.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti:
1) kuri ieņem Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu;
2) kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts.
5.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savas sēdes rīko Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ir atklātas, ja Saeima vai komisija nav lēmusi citādi.
(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi fiksē fonogrammā, pēc kuras raksta stenogrammu. Fonogrammu un stenogrammu pievieno komisijas sēdes protokolam.
6.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:
1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām (viņu pakļautībā un pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī pašvaldībām un citām publisku personu institūcijām;
2) uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai ministriju un pašvaldību iestāžu, kā arī citu publisku personu institūciju atbildīgās amatpersonas;
3) uzklausīt vairāku vienlaikus uzaicināto personu paskaidrojumus;
4) uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos (komercsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un pie fiziskajām personām, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai to garantētajiem līdzekļiem, vai tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
(2) Valsts un pašvaldību, kā arī citu publisku personu institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.
(3) Veicot šajā likumā noteiktās darbības, parlamentārās izmeklēšanas komisija vadās pēc Satversmes, Saeimas kārtības ruļļa, šā likuma un citiem likumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2015.)
7.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus.
(2) Ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.
(3) Personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem.
(4) Uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un uzaicinātajām personām attiecas normas, kas nosaka ar likumu aizsargātas informācijas neizpaušanu.
8.pants. (1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu prokuroru vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.
(2) Ģenerālprokurors lemj par cita prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā, ja parlamentārās izmeklēšanas komisija vēršas pie viņa ar motivētu ierosinājumu.
9.pants. (1) Prokurors piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs un ar sēdes vadītāja atļauju uzdod uzaicinātajām personām jautājumus.
(2) Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā prokurors organizē, vada un veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Prokurors informē parlamentārās izmeklēšanas komisiju par pārbaudes vai pirmstiesas izmeklēšanas rezultātiem tādā apjomā, kādā viņš to uzskata par iespējamu.
(4) Ja prokurors atrod pietiekamu norādījumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ierosina krimināllietu.
10.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar valsts noslēpumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem un prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs.
11.pants. Persona par apzināti nepatiesu paskaidrojumu vai apzināti nepatiesu atzinumu, vai apzināti nepatiesu tulkojumu, kā arī par atteikšanos dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kā arī par piespiešanu dot nepatiesu paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu saucama pie kriminālatbildības.
12.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki likumā noteiktajā kārtībā saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki saucami pie administratīvās atbildības par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu.
(3) Protokolu par administratīvo pārkāpumu sastāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs vai persona, kura viņu aizstāj.
13.pants. (1) Pabeidzot savu darbību, parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā atspoguļo:
1) komisijas sastāvu;
2) Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis;
3) komisijas veikto darbu;
4) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;
5) komisijas secinājumus;
6) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai, norādot institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija galaziņojumu pieņem ar komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Galaziņojumu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.
(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri pilnībā vai daļēji nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.
(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu tādā pašā kārtībā, kāda noteikta galaziņojuma sagatavošanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2015.)
14.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija galaziņojumu iesniedz Saeimas Prezidijam. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs galaziņojumu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
(2) Pēc izskatīšanas Saeimas sēdē parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Pēc galaziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tajā atspoguļotos priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai parlamentārās izmeklēšanas komisija nosūta izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citai publiskas personas institūcijai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2015.)
15.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība izbeidzas astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi.
(17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2015.)
16.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums vai starpziņojums un tajā ietvertie fakti nav saistoši tiesām un tiesu varas amatpersonām, kā arī citām personām.
(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā norādītās institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana, vērtē galaziņojumā ietverto informāciju un lemj par galaziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu.
(17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.09.2015.)
Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.maijā.
 |
 |
 |
 |