Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Korupcijas jēdziens un likuma mērķis
(1) Korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
(2) Šā likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
2.pants. Biroja statuss
(1) Birojs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
(2) Birojs atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt Biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Ministru kabineta tiesības īstenot pārraudzību neattiecas uz lēmumiem, ko Birojs pieņem, pildot šā likuma 7., 8., 9. un 9.1 pantā minētās funkcijas.
(3) Birojs ir operatīvās darbības subjekts.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
3.pants. Biroja struktūra un Biroja konsultatīvās institūcijas
(1) Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas; šīm nodaļām nav juridiskās personas statusa. Biroja struktūru nosaka Biroja reglaments.
(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieki un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Biroja padomes darbībai ir konsultatīvs raksturs. Biroja padomes uzdevumi ir šādi:
1) izskatīt Biroja darbības prioritātes;
2) izskatīt Biroja budžeta projektu;
3) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;
4) izskatīt citus ar Biroja funkciju izpildi saistītus jautājumus, ja to ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.
(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.
(4) Lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā, Biroja priekšnieks izveido Sabiedriski konsultatīvo padomi. Sabiedriski konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
(27.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
4.pants. Biroja priekšnieks
(1) Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un ir atbildīgs par šajā likumā noteikto Biroja funkciju efektīvu izpildi. Biroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Biroja priekšnieku atbrīvo no amata Saeima šajā likumā noteiktajā kārtībā. Viena un tā pati persona par Biroja priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
(3) Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
(4) Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.
(5) Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:
1) ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;
2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;
4) nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(6) Biroja priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju;
2) bez īpaša saskaņojuma ar Ministru prezidentu izdod Biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot Biroja reglamentu;
3) nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību Birojā;
4) ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbības rezultātiem šā likuma 7., 8., 9. un 9.1 pantā minēto funkciju izpildē, par Biroja personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu. Uz ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā un Saeimas atbildīgajā komisijā var uzaicināt ģenerālprokuroru. Ja nepieciešams, šā panta trešajā daļā minētā komisija sniedz Ministru kabinetam un Saeimai atzinumu par Biroja priekšnieka ziņojumu. Ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un apjomu nosaka Ministru kabinets.
(7) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks.
(8) Biroja priekšnieka amata pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:
1) mēneša laikā no dienas, kad Biroja priekšnieks Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;
2) ja beidzas likumā noteiktais pilnvaru termiņš;
3) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
4) ja spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums;
5) ja iestājusies nāve.
(9) Biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka viņš:
1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;
2) neatbilst šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām;
3) piedalās politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību darbībā;
4) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai;
5) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.
(10) Šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, kas norādīti, balstoties uz ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām tās darbā piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji. Ja komisija nekonstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets
(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā komisija konstatē šā panta devītās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Biroja priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.
(12) Ja šā panta vienpadsmitajā daļā minētais komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, tad komisija lēmumu nosūta Ministru prezidentam. Ministru prezidents sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.
(10.03.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017., 07.12.2017. un 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2020.)
5.pants. Birojā nodarbinātie
(1) Birojā nodarbinātie ir Biroja amatpersonas un darbinieki.
(2) Biroja amatpersonas ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izmeklētāji un citas personas, kuras nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par tām, tostarp izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.
(3) Biroja amatpersona ir nodarbināta valsts dienesta attiecībās, un tās nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.
(4) Biroja darbinieks ir persona, kura veic tehnisku darbu (piemēram, tehniskais sekretārs, šoferis) un neveic šā panta otrajā daļā minētās funkcijas. Šī persona tiek nodarbināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības.
(5) Uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot Biroja priekšnieku) var pretendēt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:
1) ir Latvijas pilsonis;
2) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;
3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;
4) nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.
(6) Biroja amatpersonas amatā var nodarbināt arī personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību, ja šāda izglītība nav nepieciešama attiecīgā amata veikšanai, pretendentam ir vidējā izglītība un amatam atbilstoša darba pieredze.
(7) Biroja priekšnieks nosaka pretendentu uz Biroja amatpersonu un darbinieku amatu atlases kārtību.
(8) Biroja amatpersonām un darbiniekiem ir jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
6.pants. Biroja amatpersonas iecelšana amatā un atbrīvošana no amata
(1) Biroja amatpersonu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.
(2) Biroja amatpersonu ieceļ amatā uz nenoteiktu laiku. Biroja amatpersonu var iecelt amatā arī uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.
(3) Ieceļot personu Biroja amatpersonas amatā, Biroja priekšnieks var noteikt pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
(4) Biroja amatpersonas (izņemot Biroja priekšnieku) dienesta attiecības Birojā izbeidzas:
1) ja amatpersona ar Biroja priekšnieka lēmumu tiek atbrīvota no amata;
2) ja iestājusies amatpersonas nāve;
3) pamatojoties uz Biroja priekšnieka un amatpersonas rakstveida vienošanos.
(5) Biroja amatpersonu ar Biroja priekšnieka lēmumu atbrīvo no amata:
1) pēc paša vēlēšanās;
2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;
3) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;
4) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam;
5) sakarā ar to, ka darba izpildes vērtējuma rezultāti ir neapmierinoši;
6) sakarā ar neatbilstību šajā likumā noteiktajām obligātajām prasībām (šā likuma 5.panta piektā un astotā daļa);
7) sasniedzot likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās amatpersonas atstāšanu amatā uz noteiktu laiku ir pieņemts pamatots lēmums;
71) pēc paša vēlēšanās sakarā ar to, ka sasniegts izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;
8) sakarā ar amata likvidēšanu vai amatpersonu skaita samazināšanu;
9) sakarā ar to, ka amatpersona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada laikā;
10) atbrīvošanu no amatpersonas amata piemērojot kā disciplinārsodu;
11) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, ja normatīvie akti aizliedz amatpersonas amata savienošanu ar attiecīgo amatu;
12) sakarā ar nereabilitējošu notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā;
13) sakarā ar to, ka amatpersona nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.
(6) Biroja priekšnieka lēmumu par Biroja amatpersonas atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī tās atbrīvošanai no dienesta nav nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
(10.03.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2020.)
6.1 pants. Biroja amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana
(1) Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanu katru gadu veic amatpersonas vai darbinieka tiešais vadītājs vai Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.
(2) Biroja amatpersonu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.
(3) Novērtēšanas rezultātu izmanto par pamatu lēmumam par nodarbinātības attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, pārcelšanu citā amatā un atlīdzības noteikšanu.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
6.2 pants. Biroja amatpersonas un darbinieka atstādināšana no amata
(1) Ja Biroja amatpersonai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai uzsākta tās kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks var atstādināt attiecīgo amatpersonu (Biroja priekšnieku — ģenerālprokurors) no amata pienākumu pildīšanas un apturēt pilna atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, par šo laiku maksājot minimālo mēnešalgu, ja amatpersonai normatīvajos aktos ir noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Ja amatpersona atstādināšanas laikā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas neizmaksā.
(2) Ja šādi atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai maksāta minimālā mēnešalga, starpību starp pilnu atalgojumu un minimālo mēnešalgu par atstādināšanas laiku neizmaksā. Attaisnošanas gadījumā amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, bet, ja atstādināšanas laikā amatpersonai vai darbiniekam maksāta minimālā mēnešalga, izmaksā starpību starp pilnu atalgojumu un minimālo mēnešalgu.
(3) Biroja priekšnieks uz laiku, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem var atstādināt amatpersonu vai darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja amatpersona vai darbinieks, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad amatpersonas vai darbinieka neatstādināšana no amata pienākumu pildīšanas var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm vai traucēt disciplinārlietas vai krimināllietas izmeklēšanai. Atstādināšanas gadījumā aptur atlīdzības izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas. Ja amatpersonas vai darbinieka atstādināšana bijusi nepamatota, atstādinātajai amatpersonai vai darbiniekam izmaksā atlīdzību par atstādināšanas laiku.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā
(1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas:
1) izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets;
2) koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;
3) kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;
4) sagatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus;
5) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;
6) apkopo un analizē informāciju par veiktajām pārbaudēm, valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;
7) analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts kancelejai priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;
8) izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;
9) apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;
10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;
11) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;
12) izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā;
13) informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai;
14) izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju;
15) atbilstoši savai kompetencei izvērtē citu institūciju veikto pārbaužu saturu un rezultātus;
16) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā apjomā pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.
(2) Pēc Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes pieprasījuma sniedz informāciju un priekšlikumus par korupcijas novēršanas jautājumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2008.)
8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanā
(1) Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:
1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;
2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
(2) Ar likumu noteiktajiem citiem operatīvās darbības subjektiem ir pienākums pēc Biroja pieprasījuma nodrošināt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķajā veidā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
9.pants. Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē
Birojs, kontrolējot politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) kontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;
3) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē;
4) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;
5) apkopo un analizē sagatavoto informāciju par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību iesniegtajām finansiālās darbības deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;
6) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;
7) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;
8) izglīto sabiedrību politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;
9) informē sabiedrību par atklātajiem politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
9.1 pants. Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē
Birojs pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;
3) atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus;
4) apkopo un analizē informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem;
5) informē sabiedrību par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem, kas jāievēro ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītām personām;
6) informē sabiedrību par atklātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai.
(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2020.)
10.pants. Biroja amatpersonu tiesības
(1) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:
1) veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;
2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;
3) veikt administratīvā pārkāpuma procesu par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Birojam;
4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;
5) Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm;
6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;
7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;
8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;
9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;
10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;
11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;
12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus; pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";
13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;
14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;
15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;
16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā;
17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izmeklēšanas turpināšanai nodot citai izmeklēšanas iestādei uzsāktā kriminālprocesa materiālus vai izmeklēšanas turpināšanai pārņemt no citas izmeklēšanas iestādes Biroja kompetencei atbilstošā uzsāktā kriminālprocesa materiālus;
18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.
(2) Biroja īpašumā (valdījumā) esošo šaujamieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003., 16.12.2004., 27.01.2005., 16.06.2005. un 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2020.)
10.1 pants. Biroja administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana
(1) Birojs, veicot likumā noteiktās funkcijas, administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod administratīvos aktus, to skaitā uz naudas maksājumiem vērstus administratīvos aktus.
(2) Biroja amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai Biroja amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Biroja priekšniekam, bet Biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību — pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
(3) Biroja izdoto administratīvo aktu piespiedu izpildi veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)
11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums
(1) Biroja amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto Biroja funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Biroja ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.
(2) Šā likuma 7., 8. un 9.pantā minēto funkciju pildīšanai Birojs sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)
12.pants. Biroja amatpersonu tiesiskā aizsardzība un neatkarības garantijas
(1) Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Biroja amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu. Biroja amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu.
(2) Biroja amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas atbilstoši amata pilnvarām nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.
(3) Bez ģenerālprokurora piekrišanas Biroja amatpersona valsts teritorijā nav saucama pie kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas Biroja amatpersonas dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, ja tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā informē ģenerālprokuroru un Biroja priekšnieku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2005.)
13.pants. Ierobežojumi Biroja amatpersonām
(1) Biroja amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Biroja amatpersonu attiecas šādi papildu ierobežojumi:
1) aizliegts piedalīties politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbībā;
2) aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.
14.pants. Biroja amatpersonu atlīdzība
Biroja amatpersonu atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
15.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
15.1 pants. Biroja amatpersonu izdienas pensijas
Biroja amatpersonām izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Biroja amatpersonu izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005. Pants stājas spēkā vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu. Sk. pārejas noteikumus.)
16.pants. Pabalsts Biroja amatpersonas un darbinieka ievainojuma, Biroja amatpersonas vai darbinieka, vai ģimenes locekļa nāves gadījumā
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
17.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
18.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
19.pants. Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
20.pants. Piemaksa par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piemaksa par izdienu
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
21.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
24.pants. Atvaļinājums bez atalgojuma saglabāšanas
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
25.pants. Biroja amatpersonu disciplināratbildība
(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par Biroja ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē Biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) sauc pie disciplināratbildības.
(2) Biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) piezīmi;
2) rājienu;
3) mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;
4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;
5) atbrīvošanu no amata.
(3) Biroja priekšnieks ne vēlāk kā mēnesi no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas pagājis viens gads.
(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.
(5) Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu laikā no disciplinārlietu komisijas atzinuma saņemšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Biroja amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.
(27.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
26. pants. Aizrādījums
(1) Ja Biroja amatpersona izdarījusi kādu no šā likuma 25. panta pirmajā daļā minētajiem disciplinārpārkāpumiem, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, Biroja priekšnieks tai var izteikt aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Pirms aizrādījuma izteikšanas no Biroja amatpersonas lūdz rakstveida paskaidrojumu.
(2) Aizrādījumu izsaka rakstveidā (arī rezolūcijas veidā), norādot darbību vai bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes, un pārkāpto tiesību normu, kā arī informē par to Biroja amatpersonu, kurai tiek izteikts aizrādījums.
(3) Aizrādījums nav disciplinārsods.
(4) Tā dokumenta kopiju, kurā izteikts aizrādījums, pievieno personas lietai.
(29.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2020.)
3. Ar 2002.gada 1.jūliju Birojs veic šādas funkcijas:
1) korupcijas novēršanā — šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas, izņemot tās, kas paredzētas panta pirmās daļas 3. un 6.punktā;
2) korupcijas apkarošanā — izziņu un operatīvo darbību atbilstoši savai kompetencei;
3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli.
4. Ar 2003.gada 1.februāri Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā.
(06.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2003.)
5. Institūcijas, kuru kompetencē ietilpa korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles funkcijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, turpina veikt minētās funkcijas līdz laikam, kad tās pārņem Birojs.
7. Šā likuma 5.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību attiecībā uz Biroja amatpersonu, kura iecelta amatā līdz šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienai, piemērojama no 2009.gada 1.janvāra. Biroja amatpersona, kura līdz šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2005.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam. Ja Biroja amatpersonai šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši četri gadi vai mazāk, tai atļauts ieņemt Biroja amatpersonas amatu arī bez augstākās izglītības.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)
8. Šā likuma 15.1 pants stājas spēkā vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2005.)
9. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (atalgojumu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
10. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 4.panta 1.1 daļā paredzētos noteikumus.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2011.)
11. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā, kas paredz papildu prasības Biroja priekšnieka amata pretendentiem, neattiecas uz personām, kuras pieteikušās konkursā uz Biroja priekšnieka amatu, kas izsludināts līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai.
(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2011.)
12. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi Nr.671 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
13. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 4.panta sestās daļas 4.punktā paredzētos noteikumus, kas nosaka ziņojumā iekļaujamās informācijas detalizācijas pakāpi un apjomu.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
14. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. martam izdod šā likuma 4. panta desmitajā daļā paredzētos noteikumus.
(07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.)
15. Biroja priekšnieks ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam brīdina Birojā nodarbinātos, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais (amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekrīt nodibināt valsts dienesta attiecības, tad Biroja priekšnieks ar rīkojumu izbeidz darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. Šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nav nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2016.)
 |
 |
 |
 |