Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 06.09.2018. - 31.12.2018. / Pamata
Ministru kabineta noteikumi Nr. 555

Rīgā 2018. gada 28. augustā (prot. Nr. 40 26. §)
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība
1. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus, kārtību, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu samaksas apmēru;

1.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību;

1.3. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus neapmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai (turpmāk – valsts budžets);

1.4. kārtību, kādā pacients veic līdzmaksājumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, līdzmaksājuma apmēru, kā arī līdzmaksājumu kopsummu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

1.5. kārtību, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

1.6. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus apmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī personu grupas, kurām no šiem līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu;

1.7. infekcijas slimības un paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kad persona ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma;

1.8. kārtību, kādā organizē un finansē grūtnieču, personu vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērns) un personu ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpi, kā arī veic šīs aprūpes cilvēkresursu nodrošināšanu;

1.9. kārtību, kādā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktās personas saņem bezmaksas pakalpojumus vai maksas atvieglojumus zobārstniecībā un zobu protezēšanā.

2. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi

2. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

2.1. homeopātisko ārstēšanu un ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

2.2. estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus;

2.3. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ;

2.4. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu;

2.5. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu;

2.6. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām;

2.7. veselības pārbaudes, kas nepieciešamas darbam vai speciālu atļauju saņemšanai, kā arī veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un profilaktiskās pārbaudes, kas nav minētas šo noteikumu 1. pielikumā;

2.8. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot šo noteikumu 3.8., 3.11. un 4.4. apakšpunktā minētos izmeklējumus;

2.9. ķirurģisku palīdzību šādos gadījumos:

2.9.1. ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskās operācijas, noslīdējumu korekciju, izņemot totālu dzemdes prolapsu;

2.9.2. dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot korekciju bērnam;

2.9.3. konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība;

2.9.4. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci;

2.9.5. intervertebrālo disku bojājumu novēršanas operācijas – mikrodiskektomiju un mikrofenestrāciju, izņemot gadījumus, ja persona slimo ilgāk nekā trīs mēnešus un ir darbspējīgā vecumā (no 18 gadiem līdz tāda vecuma sasniegšanai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija) (turpmāk – ilgstoši slimojoša persona darbspējīgā vecumā);

2.10. mākslas terapeita sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

2.11. uztura speciālista sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, kas sniegti reto slimību kabinetā;

2.12. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai;

2.13. zobārstniecību, izņemot šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos gadījumus;

2.14. citus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav minēti šo noteikumu 3. un 4. punktā vai tiek sniegti, neievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību vai starp Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) un ārstniecības iestādi noslēgtā līguma nosacījumus, tai skaitā neievērojot dienesta apstiprināto un tīmekļvietnē publicēto no valsts līdzekļiem apmaksājamo manipulāciju sarakstu un tajā ietvertos manipulāciju apmaksas nosacījumus (turpmāk – manipulāciju saraksts).

3. Personai, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina:

3.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību;

3.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, tai skaitā traumu gadījumos;

3.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionārā ārstniecības iestādē personām, kuru veselības stāvoklis atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam ir novērtēts kā stāvoklis, kurā:

3.3.1. pastāv vitālo funkciju traucējumi;

3.3.2. nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pacientam var rasties vitālo funkciju traucējumi;

3.3.3. pacienta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pastāv potenciāli draudi dzīvībai vai smagas sekas pacienta veselībai;

3.4. dzemdību palīdzību, tai skaitā grūtnieču aprūpi, kā arī nedēļnieces un jaundzimušā pēcdzemdību aprūpi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību;

3.5. tiesu psiholoģisko un tiesu psihiatrisko ekspertīzi;

3.6. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi, tai skaitā:

3.6.1. profilaktiskās apskates, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

3.6.2. vakcinācijas kalendārā ietvertu vakcināciju un vakcināciju pret gripu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

3.6.3. ģimenes ārsta mājas vizītes pie šādām personu grupām:

3.6.3.1. bērniem;

3.6.3.2. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte;

3.6.3.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

3.6.3.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe (pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama (saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakciju (turpmāk – SSK-10) pamata diagnozes kodi B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5 (turpmāk – paliatīvā aprūpe));

3.6.3.5. mājas apstākļos mirušām personām, lai apliecinātu nāves faktu;

3.6.3.6. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

3.6.3.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai;

3.6.3.8. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu;

3.6.3.9. personām, pie kurām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde devusies izbraukumā un ģimenes ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies par mājas vizīti;

3.6.3.10. personām ar psihiskiem traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 pamata diagnozes kodi F01, F20 un F73);

3.6.4. ģimenes ārsta praksē veiktas manipulācijas atbilstoši ārstniecības personu kompetencei, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus;

3.7. valsts organizētā vēža skrīninga (turpmāk – valsts organizētais skrīnings) pasākumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

3.8. laboratoriskos un citus diagnostikas izmeklējumus, kas veikti:

3.8.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus;

3.8.2. laboratorijā, kurai piešķirts nacionālās references laboratorijas statuss epidemioloģiskās drošības jautājumā;

3.9. hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras un ar šīm procedūrām saistītās speciālistu konsultācijas;

3.10. ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju, tai skaitā speciālista mājas vizītes un medicīnisko rehabilitāciju personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

3.11. veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai, ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai personai:

3.11.1. ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F09, F10–F19, F20–F62, F63.0, F63.1–F99), tai skaitā psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi;

3.11.2. ar ļaundabīgiem audzējiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97), tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ja tas nepieciešams ārstēšanas taktikas noteikšanai un ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs šādos gadījumos:

3.11.2.1. bērniem – lēmumu pieņem bērnu hematoonkologu konsīlijs;

3.11.2.2. personām no 18 gadu vecuma – ja ir ļaundabīgs krūts, plaušu, resnās un taisnās zarnas audzējs, melanoma, kā arī ar hematologu konsīlija lēmumu – limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju un mielomas ekstramedulāras diseminācijas gadījumā;

3.11.3. ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E14);

3.11.4. ar kādu šo noteikumu 3. pielikumā minētu infekcijas slimību;

3.12. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, sniedzot:

3.12.1. neatliekamo medicīnisko palīdzību;

3.12.2. medicīnisko palīdzību grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, kā arī personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, onkoloģiskām vai psihiskām slimībām un personām, kas mājās saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;

3.13. zāles un medicīniskās ierīces, tai skaitā parenterāli ievadāmās zāles, kuras dienests iepērk centralizēti, kā arī kompensējamās zāles un medicīnas ierīces atbilstoši normatīvajam aktam par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību šo noteikumu 3.11. apakšpunktā minētajos gadījumos.

4. Personai, kurai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (turpmāk – apdrošināta persona), papildus šo noteikumu 3. punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina:

4.1. zobārstniecības pakalpojumus šādos gadījumos:

4.1.1. zobārstniecības pakalpojumus bērniem;

4.1.2. pirmreizēju ortodontisko konsultāciju bērniem un ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā personām vecumā līdz 22 gadiem;

4.1.3. zobārstniecības palīdzību patvēruma meklētājiem akūtā gadījumā;

4.1.4. zobu protezēšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktajām personām, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā;

4.2. šādus veselības aprūpes pakalpojumus mājās:

4.2.1. medikamentu ievadīšanu;

4.2.2. ādas bojājuma aprūpi;

4.2.3. urīna ilgkatetra maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam;

4.2.4. enterālu barošanu caur zondi;

4.2.5. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), personām ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64, I69) un bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

4.2.6. to bērnu parenterālu barošanu, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

4.2.7. ja persona saņem šo noteikumu 4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.2.5. vai 4.2.6. apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, papildus, ja nepieciešams, nodrošina:

4.2.7.1. izmeklējumus un izmeklējumu rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;

4.2.7.2. vitālo rādītāju kontroli;

4.2.7.3. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;

4.2.7.4. klizmas veikšanu;

4.2.7.5. injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi;

4.3. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē, izņemot ģimenes ārstu (turpmāk – speciālists), citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam, tai skaitā:

4.3.1. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību;

4.3.2. speciālistu mājas vizīti, ievērojot šādus nosacījumus:

4.3.2.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un saņem veselības aprūpi mājās, kā arī personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3) vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69), kuras saņem veselības aprūpi mājās;

4.3.2.2. paliatīvās aprūpes kabineta speciālista mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

4.3.3. medicīnisko apaugļošanu, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 37 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 37 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas;

4.3.4. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu bērniem;

4.4. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, kas veikti:

4.4.1. ar speciālistu nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus;

4.4.2. reto slimību kabinetā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem;

4.4.3. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – Šveice) gadījumā, ja nepieciešams novērst personas dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos un:

4.4.3.1. izmeklējumi nepieciešami bērnam atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam;

4.4.3.2. izmeklējumi nepieciešami personai atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam, ja jāveic himērisma monitorings pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora vai jāveic minimālās reziduālās slimības kontrole saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – gadījumā, ja pastāv indikācijas alogēnas cilmes šūnu transplantācijai personai, kurai konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas un nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana, kā arī gadījumā, ja konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora;

4.5. ambulatori veiktus vizuālās diagnostikas izmeklējumus, kas veikti ar speciālistu nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus;

4.6. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam, tai skaitā ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi;

4.7. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību šādos gadījumos:

4.7.1. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās;

4.7.2. ja tā nepieciešama, nodrošinot bērniem ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi;

4.7.3. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros;

4.7.4. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi;

4.7.5. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību;

4.7.6. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu reto slimību kabinetā;

4.7.7. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu metadona terapijas kabinetā;

4.8. stacionāro veselības aprūpi atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam, tai skaitā:

4.8.1. šādus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā:

4.8.1.1. traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu–ortopēdu konsīlijs;

4.8.1.2. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju;

4.8.1.3. endoprotezēšanas operācijas;

4.8.1.4. rekonstruktīvās artroskopiskās operācijas, ja tās veic IV un V līmeņa slimnīcās;

4.8.1.5. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs;

4.8.1.6. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu personām ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs, vai ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku;

4.8.1.7. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam vai ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā;

4.8.2. orgānu un audu transplantāciju šādā apmērā:

4.8.2.1. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu;

4.8.2.2. nieres, aknas, sirdi un sirds vārstuļus;

4.8.2.3. kaulus un saistaudus, fasciju, ādu, cīpslas un skrimšļaudus;

4.8.2.4. radzenes;

4.8.2.5. plaušas personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;

4.8.3. pulmonālo endarterektomiju personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs;

4.9. medicīnisko rehabilitāciju atbilstoši šo noteikumu 3.11. apakšnodaļai un 4. nodaļai;

4.10. ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā invaliditātes iestāšanās vai tās progresēšanas novēršanai, ja persona saņēmusi ārstu konsīlija lēmumu, kurā slimība atzīta kā darbspējas apdraudoša un norādītas ārstēšanas metodes, pamatojot to izvēli, šajos noteikumos noteiktajā prioritārā kārtībā nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus šādā apmērā:

4.10.1. ķirurģiskos, traumatoloģiskos vai rehabilitācijas pakalpojumus personām ar traumām, politraumām, dorsopātijām, nervu, nervu saknīšu un pinumu bojājumiem, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem un ortopēdiskām slimībām;

4.10.2. invazīvās kardioloģijas pakalpojumus personām pēc infarkta;

4.10.3. ķirurģiskos pakalpojumus personām ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu slimības);

4.10.4. kohleārā implanta implantāciju;

4.10.5. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pēc insulta, kardioķirurģiskajām operācijām un lielo locītavu endoprotezēšanas;

4.11. zāles un medicīniskās ierīces šādā apmērā:

4.11.1. zāles un medicīniskās ierīces, kuras dienests iepērk centralizēti, tai skaitā briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtas kataraktas gadījumā vai afakija iegūtas kataraktas gadījumā vienai acij vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze (bifokālās briļļu lēcas), albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju (fotohromās briļļu lēcas), radzenes rētas, apduļķojumi (kosmētisko kontaktlēcu protēzes), III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;

4.11.2. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

4.11.3. līgumā ar dienestu noteiktās zāles reto slimību ārstēšanai. Jaunas zāles reto slimību ārstēšanai līgumā dienests iekļauj saskaņā ar Reto slimību koordinācijas centra izveidotas komisijas lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz ārstu konsīlija lēmumu un dienesta veikto zāļu izvērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, kā arī ņemot vērā reto slimību ārstēšanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

4.11.4. dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā;

4.11.5. šo noteikumu 7. pielikumā norādītos medikamentus, kā arī zāles un medicīnas ierīces, kas iekļautas manipulāciju sarakstā;

4.12. valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī un Šveicē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 987/2009), nosacījumiem;

4.13. izdevumu atlīdzību par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai (pārrobežu veselības aprūpe).

3. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana
3.1. Vispārīgie principi

5. No valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar nolikumu sniedz valsts pārvaldes iestādes, kā arī ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par:

5.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojuma sniedzējus dienests izvēlas no primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas saraksta (ģimenes ārstu, ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpi mājās), ko veido un uztur dienests;

5.2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojumu sniedzējus dienests izvēlas, pamatojoties uz dienesta izstrādātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, izņemot šādus gadījumus:

5.2.1. nacionālās references laboratorijas funkciju nodrošināšanai – ar ārstniecības iestādi, kura ieguvusi attiecīgo statusu atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem;

5.2.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai, cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijas nodrošināšanai, imūnbioloģisko preparātu glabāšanai, kā arī tuberkulozes medikamentu izplatīšanai līgumu slēdz ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";

5.2.3. ja ir iespējams vienoties ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidu sniegšanu, ja:

5.2.3.1. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu;

5.2.3.2. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

5.2.3.3. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

5.2.3.4. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti;

5.2.4. ja tiek slēgts līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm;

5.3. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līgumu slēdz ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm atbilstoši attiecīgās ārstniecības iestādes līmenim un šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmu apmaksas nosacījumiem, izņemot šādus gadījumus:

5.3.1. dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos;

5.3.2. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru sniegšanai dienests ir izsludinājis pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem;

5.3.3. ja tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm;

5.4. organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

6. Dienests, veidojot šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, ievēro šādus nosacījumus:

6.1. ģimenes ārstam gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas ir tiesības lūgt to reģistrēt ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem;

6.2. ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš:

6.2.1. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis attiecīgo ģimenes ārstu;

6.2.2. saņēmis stipendiju no pašvaldības, pamatojoties uz noslēgtu vienošanos par ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā pēc ģimenes ārsta sertifikāta saņemšanas;

6.2.3. vienojies ar attiecīgo ģimenes ārstu par prakses pārņemšanu;

6.3. dienests atsaka reģistrēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestādē, kura sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nav nodarbināts un veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz zobārsts.

7. Dienests valsts organizēto skrīningu organizē, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem par:

7.1. dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Ginekoloģija", kā arī ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Laboratoriskie izmeklējumi" un kuri iepriekšējā gadā ir veikuši vismaz 1 000 valsts apmaksātus citoloģisko uztriepju no dzemdes kakla izmeklējumus;

7.2. zarnu vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par ambulatoro laboratorisko izmeklējumu veikšanu un kuri nodrošina slēpto asiņu izmeklējumus fēcēs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai;

7.3. mamogrāfijas skrīninga izmeklējumiem – ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kuri nodrošina krūts vēža skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus.

8. Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri izpilda šādus nosacījumus:

8.1. ir reģistrējušies ārstniecības iestāžu reģistrā;

8.2. atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos;

8.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais ārstniecības personāls un, ja nepieciešams, ārstniecības atbalsta personāls vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji;

8.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums;

8.5. var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības informācijas sistēma);

8.6. ir noslēguši ar dienestu līgumu par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – veselības informācijas sistēma) lietošanu un izpilda veselības informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

9. Šo noteikumu 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

10. Līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, izņemot līgumu par metodiskā darba nodrošināšanu, dienests slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus. Dienestam ir tiesības izbeigt līgumattiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas neievēro šajos noteikumos vai ar dienestu noslēgtajā līgumā minētos nosacījumus.

11. Dienests atbilstoši šo noteiktumu 8. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic centralizētus iepirkumus šo noteikumu 4.11.1. apakšpunktā minēto zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanai. Informāciju par centralizētā iepirkuma nosacījumiem publicē dienesta tīmekļvietnē.

12. Dienests savā tīmekļvietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz:

12.1. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstiem, kuriem ir tiesības personas nosūtīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt valsts kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces, pamatojoties uz starpresoru vienošanās nosacījumiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;

12.2. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā:

12.2.1. pacientu tiesības;

12.2.2. veselības aprūpes organizēšana un samaksa (arī Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns);

12.2.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

12.2.4. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, tai skaitā prasība nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem;

12.2.5. Ārstniecības riska fonda darbība;

12.2.6. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti;

12.3. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

12.4. receptē iekļaujamās informācijas apjomu;

12.5. datus par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem.

13. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir:

13.1. ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

13.2. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi;

13.3. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas sniedz valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju;

13.4. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

13.5. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

14. Papildus šo noteikumu 13. punktā minētajiem nosacījumiem:

14.1. vecmātei ir tiesības nosūtīt personu valsts apmaksātas dzemdību palīdzības saņemšanai atbilstoši normatīvajam aktam par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

14.2. ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja šādas tiesības ir saskaņotas ar ģimenes ārstu un noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

14.3. ārsta palīgiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes ārstu komandā, ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja šādas tiesības ir saskaņotas ar ārstējošo ārstu un to nosaka sadarbības vienošanās, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

15. Persona ar citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices izsniegtu E 106, E 109, E 121 vai S 1 veidlapu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas ārstniecības iestādē iegūst pēc attiecīgās veidlapas reģistrācijas dienestā.

3.2. Primārās veselības aprūpes organizēšana

16. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz:

16.1. ģimenes ārsts un viņa praksē nodarbinātas ārstniecības personas:

16.1.1. ārsta palīgs (feldšeris);

16.1.2. māsa;

16.1.3. vecmāte;

16.2. ārstniecības iestādē, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nodarbinātas ārstniecības personas:

16.2.1. zobārsts, tai skaitā bērnu zobārsts;

16.2.2. zobārsta asistents;

16.2.3. zobārstniecības māsa;

16.2.4. zobu tehniķis;

16.2.5. zobu higiēnists;

16.3. ārstniecības personas, kas nodrošina veselības aprūpi mājās.

17. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

17.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās;

17.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates vai valsts organizētā skrīninga pasākumu veikšanai;

17.3. mājās atbilstoši šo noteikumu 4.2. apakšpunktam un šo noteikumu 3.4. apakšnodaļai.

18. Teritorijas robežas, kurās ģimenes ārsts sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, nosaka dienests, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību (turpmāk – ģimenes ārsta darbības pamatteritorija).

19. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta (kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris)) darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

19.1. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;

19.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem.

3.3. Ģimenes ārsta sniegtās veselības aprūpes organizēšana

20. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu un reģistrēties ģimenes ārsta pacientu sarakstā, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1. persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta;

20.2. pie pediatra reģistrē tikai bērnus;

20.3. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju.

21. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā vai pārreģistrētos, persona izmanto vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Ja personai nav iespējas reģistrēties elektroniski, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz vienošanos.

22. Vienošanos par reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, izņemot elektronisko reģistrēšanos, sagatavo divos eksemplāros, un katru eksemplāru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs tiek izsniegts personai, un otrs eksemplārs paliek ģimenes ārstam, kurš to uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā.

23. Ģimenes ārsts piecu darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas ievada dienesta vadības informācijas sistēmā informāciju par vienošanos reģistrēt personu ģimenes ārsta pacientu sarakstā.

24. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

24.1. personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas;

24.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, izņemot:

24.2.1. jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto;

24.2.2. ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas (deklarēta dzīvesvieta).

25. Informāciju par ģimenes ārstiem, kuru pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, dienests ievieto savā tīmekļvietnē. Pilnu praksi veido šāds ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits:

25.1. ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā nav reģistrēti bērni, – 1800 personas;

25.2. ja ģimenes ārsta sarakstā reģistrēti tikai bērni, – 800 personas;

25.3. ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, dienests nosaka praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporciju pret kopējo pacientu skaitu un vērtē to pret šo noteikumu 25.1. un 25.2. apakšpunktā norādīto pacientu skaitu.

26. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija, kā arī dienesta tīmekļvietnē ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai tīmekļvietnē), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darbalaiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku.

27. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē:

27.1. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem;

27.2. ieslodzījumā esošām personām;

27.3. personām, par kurām dienests no Iedzīvotāju reģistra saņēmis ziņas par norādīto dzīvesvietu ārpus Latvijas Republikas.

28. Personas reģistrācijas pie ģimenes ārsta bloķēšana aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta, bet persona nezaudē tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši tās statusam – apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu.

29. Ja ir zudis iemesls, lai bloķētu personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta, dienests atbloķē personas reģistrāciju un atjauno pacienta reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā.

30. Personu izslēdz no ģimenes ārsta pacientu saraksta:

30.1. ja ģimenes ārsts izbeidzis līgumattiecības ar dienestu, – piecu darbdienu laikā no līguma izbeigšanās brīža;

30.2. Ārstniecības likuma 42. pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu. Par gadījumu dienests informē personu;

30.3. ja persona sasniegusi 18 gadu vecumu un attiecīgais ģimenes ārsts ir pediatrs. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu;

30.4. ja persona ir zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

30.5. ja saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju persona ir mirusi;

30.6. pamatojoties uz pacienta iesniegumu, – piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

31. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu, dienests viņa pacientu sarakstā reģistrētās personas pārreģistrē tā ģimenes ārsta sarakstā, kurš pārņem līgumattiecības izbeigušā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu), ja šo pacientu deklarētā dzīvesvieta ir ģimenes ārsta pamatteritorijā.

32. Informāciju par pacientu izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu), dienests publicē vietējos plašsaziņas līdzekļos un dienesta tīmekļvietnē. Informācijā norāda pacientu tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu.

33. Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ vai citu iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ (piemēram, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikts aizliegums sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie iepriekšējā ģimenes ārsta.

34. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu reģistrēto pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu.

35. Ģimenes ārsta pacients ir:

35.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

35.2. persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta;

35.3. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura:

35.3.1. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir ieguvusi slimību un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības;

35.3.2. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

35.3.3. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības;

35.3.4. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja (īslaicīgas aizvietošanas gadījumā).

36. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī:

36.1. savā pacientu sarakstā reģistrētai personai sniedz veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, vienojoties par to ar attiecīgo personu;

36.2. sniedz nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus īslaicīgiem pacientiem, tai skaitā veic vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

36.3. regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem;

36.4. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli;

36.5. nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā kārtībā veic sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu un atbilstoši noteiktajam riskam turpmāko pacientu aprūpi, ievērojot līgumā ar dienestu noteiktos nosacījumus;

36.6. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts vai viņa praksē nodarbināta ārstniecības persona sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta;

36.7. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis;

36.8. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai;

36.9. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi;

36.10. veic citus normatīvajos aktos vai līgumā ar dienestu noteiktos pienākumus.

37. Ģimenes ārsts, izvērtējot personas veselības stāvokli un ņemot vērā personas tiesību apjomu valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai (apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu), var personu nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.

38. Ģimenes ārsts pacientu veselības aprūpi veic kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām, ievērojot šādus nosacījumus:

38.1. praksē nodarbinātām ārstniecības personām ir iekārtota atbilstoša darba vieta;

38.2. ja ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits pārsniedz pacientu skaitu, kas veido pilnu praksi, nodrošina, ka ģimenes ārsta praksē:

38.2.1. papildus ģimenes ārstam ir nodarbinātas vēl vismaz divas ārstniecības personas (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte);

38.2.2. nodarbināto ārstniecības personu (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte) pastāvīgais pacientu pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā;

38.3. ģimenes ārsts, pie kura reģistrētas vairāk nekā 2400 personas, nodrošina, ka:

38.3.1. vismaz viena no ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām ir ārsta palīgs (feldšeris), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsta praksē apmāca rezidentu un reģistratora funkcijas veic cita persona;

38.3.2. ģimenes ārsta praksē ir no ģimenes ārsta darba vietas atsevišķa telpa, kurā ģimenes ārsta praksē nodarbinātas ārstniecības personas atbilstoši kompetencei var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus.

39. Pacientu veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā (vai darbavietā, ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās ģimenes ārsts kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām nodrošina šādā kārtībā:

39.1. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiku nosaka (summē kopējo, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas):

39.1.1. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

39.1.2. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personas, tai skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

39.1.3. atbilstoši nosacījumiem par citu pieņemšanas laiku pamatpraksē, ja ģimenes ārsts par to ir vienojies ar dienestu, šādos gadījumos:

39.1.3.1. reģistrēto pacientu skaits praksē ir mazāks par 500 pacientiem;

39.1.3.2. ģimenes ārstam ir vairāk par divām papildu pieņemšanas vietām;

39.1.3.3. katrā administratīvajā teritorijā, kas ietilpst ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, dzīvo līdzīgs reģistrēto pacientu skaits;

39.2. prakses darbalaiku nosaka ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta praksē nodarbinātas ārstniecības personas pieejamību ģimenes ārsta pamatprakses vietā;

39.3. ģimenes ārsta pieņemšanas laiku nosaka tā, lai vismaz vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vismaz vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību;

39.4. pieņemšanas laiku personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) nosaka katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām;

39.5. nosaka pieņemšanas laiku personām ar iepriekšēju pierakstu;

39.6. nodrošina primārās veselības aprūpes pakalpojumus piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku;

39.7. nodrošina iespēju pacientiem darbdienās vismaz līdz plkst. 15.00 pieteikt mājas vizītes.

40. Ģimenes ārsts var organizēt izbraukuma pieņemšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā izvietotā feldšerpunktā, saskaņojot izbraukumu grafiku ar dienestu.

41. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz:

41.1. piecas dienas, bet nepārsniedz divus mēnešus, – ģimenes ārsts informē dienestu par savas prombūtnes laiku un rakstveidā iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem;

41.2. divus mēnešus, – dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju, ja ģimenes ārsts iesniedz dienestam prombūtni attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka:

41.2.1. ģimenes ārsts atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

41.2.2. ģimenes ārstam ir darbnespēja, kas turpinās ilgāk par diviem mēnešiem;

41.2.3. plānotas mācības, kas saistītas ar veselības aprūpi un ilgst ne ilgāk par sešiem mēnešiem, ievērojot nosacījumu, ka ģimenes ārsts mācībās var piedalīties ne vairāk kā vienu reizi triju gadu laikā.

42. Ārpus ģimenes ārstu darbalaika:

42.1. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) pilsētās var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst. 15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam;

42.2. darbdienās laikā no plkst. 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti medicīniskās konsultācijas un ieteikumus rīcībai akūtu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumā personas var saņemt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni.

43. Ģimenes ārsts nodrošina pacientam informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darbalaikā, ārpus darbalaika un aizvietošanas gadījumā, kā arī informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu.

44. Ģimenes ārsts nodrošina savā praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šo ārstniecības personu veicamo pienākumu apjomu un normatīvajos aktos noteikto ārstniecības personu kompetenci.

45. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta un pie ģimenes ārsta nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde.

3.4. Veselības aprūpe mājās

46. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja:

46.1. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi medicīnisku indikāciju dēļ;

46.2. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;

46.3. personai ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc slimības sākuma;

46.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

46.5. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā pakalpojumu programmā "Rehabilitācija pacientiem ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu (spinālie pacienti)", ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

47. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

47.1. ja ir ģimenes ārsta nosūtījums vai ārstniecības iestādes nosūtījums pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra (izņemot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus) un nosūtījumā norādīta šāda informācija:

47.1.1. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās;

47.1.2. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi;

47.1.3. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai;

47.1.4. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās;

47.2. lai saņemtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jābūt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumam, kam pievienots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns.

48. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), bet medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus mājās – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās un to apmaksu.

49. Līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās dienests slēdz ar ārstniecības iestādi, kura dienestā iesniedz māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) izsniegtu apliecību (kopiju), kas apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ir apgūta akreditēta profesionālās pilnveides izglītības programma 40 stundu apjomā par ārstēšanas un aprūpes procesu mājās.

50. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina:

50.1. iespēju personām pieteikt veselības aprūpes pakalpojumu mājās darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00;

50.2. pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža;

50.3. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās.

51. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē.

52. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem medicīnisku indikāciju dēļ vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot medicīnisko rehabilitāciju, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju un bērnu parenterālu barošanu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to.

53. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē personu un sniedz atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to.

54. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts nosūtījumā un medicīniskās rehabilitācijas plānā, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to. Personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma, kuras medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mājās saņem kā turpinājumu pēc pirmreizējās medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārajā ārstniecības iestādē, kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

55. Pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt veselības aprūpes pakalpojumu mājās, iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai, kā arī personai atzinumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu.

3.5. Sekundārā veselības aprūpe

56. Valsts apmaksātus sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

56.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, izņemot pozitronu emisijas tomogrāfijas ar datortomogrāfiju izmeklējumu, kura saņemšanai nepieciešams ārstu konsīlija lēmums;

56.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

56.2.1. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F09, F20–F62, F63.1–F99);

56.2.2. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F10–F19, F63.0);

56.2.3. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1);

56.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A50–A64, B35.0,4,8, B37.3,4, B86, L01.1, L08.0, L24.4, L30.2, Z11.3,4, Z20.2,6, Z22.4, Z29.2, Z86.1);

56.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E14.9);

56.2.6. pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48);

56.2.7. pie ginekologa;

56.2.8. pie oftalmologa;

56.2.9. pie bērnu ķirurga;

56.2.10. pie pediatra;

56.2.11. pie infektologa, ja persona slimo ar cilvēka imūndeficīta vīrusa (turpmāk – HIV) infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi B20–B24, Z21), vai HIV profilakses punktā, kam ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru, tai ir veikts HIV kapilāro asiņu vai siekalu eksprestests ar pazīmēm uz HIV infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.6);

56.2.12. pie sporta ārsta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";

56.3. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

56.4. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma;

56.5. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli;

56.6. ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanai.

57. Nosūtījumu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ģimenes ārsts vai speciālists noformē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Nosūtījuma ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi.

58. Ārstniecības iestāde par sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un:

58.1. ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai;

58.2. ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

59. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu.

60. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

3.6. Rindu veidošanas nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai

61. Ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veido rindas, ievērojot šādus nosacījumus:

61.1. ārstniecības iestāde prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniedz bērniem un grūtniecēm;

61.2. ārstniecības iestāde valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno tā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā;

61.3. ārstniecības iestāde nodrošina personai nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā šādos gadījumos un kārtībā:

61.3.1. ja personai nepieciešama onkologa ķīmijterapeita, hematologa, bērnu hematoonkologa vai onkoloģijas ginekologa pirmā konsultācija, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;

61.3.2. ja persona nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu atbilstoši nosacījumiem, kas publicēti dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;

61.3.3. ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts;

61.4. ārstniecības iestāde pacientam ar diagnozes kodu Z03.5, kuru ģimenes ārsts sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanai nosūtījis izmeklējumu veikšanai atbilstoši dienesta tīmekļvietnē norādītajai kārtībai, nodrošina nepieciešamā pakalpojuma sniegšanu šādā laika periodā, skaitot no dienas, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē:

61.4.1. elektrokardiogrammu – triju mēnešu laikā vai viena mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.2. ehokardiogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.3. miega artēriju ultrasonoskopiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.4. veloergometriju – triju mēnešu laikā.

62. Ārstniecības iestāde, kas atbilstoši līgumam ar dienestu nodrošina šajos noteikumos minētos pēcskrīninga izmeklējumus, tos veic 30 dienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai.

63. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk sniegt šādos termiņos:

63.1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

63.2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

63.3. plānveida operācijas – piecu mēnešu laikā.

64. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas:

64.1. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem kritērijiem;

64.2. endoprotezēšana vispārējā kārtībā.

65. Ja persona, kura ir rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, tā tiek svītrota no minētās rindas.

66. Stacionārā ārstniecības iestāde, kas sniedz ķirurģisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno šādā prioritārā kārtībā:

66.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

66.2. plānveida ķirurģiskā palīdzība šādos gadījumos:

66.2.1. ķirurģiskā ārstēšana bērniem;

66.2.2. ķirurģiskā ārstēšana iekaisīgo zarnu slimību gadījumā;

66.2.3. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģiska ārstēšana;

66.2.4. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā šo noteikumu 4.10. apakšpunktā noteiktajā apmērā;

66.2.5. personām ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam;

66.2.6. ķirurģiskā ārstēšana šo noteikumu 6. pielikuma 2. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās;

66.3. citas stacionārajā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas, kuras atbilstoši šiem noteikumiem ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomā.

67. Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs), ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. kārtību, kādā ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumi, kuru saņemšanai dienests uztur rindu reģistru, nosaka līgumā ar dienestu;

67.2. rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

67.2.1. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese, tālrunis;

67.2.2. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā;

67.2.3. personas kārtas numurs rindā;

67.2.4. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu;

67.2.5. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu;

67.3. dienests uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektronisko pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts) nosūta pacientam uzaicinājumu saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus;

67.4. personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem.

68. Personu izslēdz no šo noteikumu 67. punktā minētās rindas, ja:

68.1. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ;

68.2. persona vairs neatbilst medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas kritērijiem;

68.3. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas;

68.4. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumu;

68.5. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu.

3.7. Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe

69. Lai persona saņemtu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists kopīgi ar personu izvēlas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību, un informē personu par nepieciešamību pieteikties attiecīgajā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, izņemot gadījumu, ja personai pēc ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku. Šādā gadījumā ģimenes ārsts, ieslodzījuma vietas ārsts vai ginekologs piesaka personu konsultācijas saņemšanai un informē viņu par plānoto pakalpojuma saņemšanas laiku.

70. Valsts apmaksātu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, ko sniedz katra ārstniecības iestāde, nosaka līgumā ar dienestu un publicē dienesta tīmekļvietnē.

71. Lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās, dienests organizē un pārrauga valsts organizēto skrīningu, kas ir uz Iedzīvotāju reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu un pastāvīgu rezultātu monitorēšanu. Valsts organizētais skrīnings ietver šādus izmeklējumus šādām mērķa grupām:

71.1. dzemdes kakla vēža skrīnings, ko veic reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;

71.2. zarnu vēža skrīnings, ko reizi gadā veic pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem kā skrīningtestu zarnu vēzim;

71.3. krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi, ko reizi divos gados veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem.

72. Valsts organizēto skrīningu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus:

72.1. uzaicinājuma vēstuli par dzemdes kakla vēža skrīningu mērķa grupas sievietēm dienests nosūta reizi trijos gados, izņemot gadījumus:

72.1.1. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikta:

72.1.1.1. dzemdes kakla amputācija;

72.1.1.2. dzemdes ekstirpācija ar olvadu izņemšanu vai bez olvadu izņemšanas;

72.1.1.3. dzemdes vagināla ekstirpācija;

72.1.1.4. dzemdes ekstirpācija dzemdību laikā vai agrīnā pēcdzemdību periodā ar piedēkļu izņemšanu vai bez piedēkļu izņemšanas;

72.1.1.5. Vertheima operācija;

72.1.1.6. dzemdes ekstirpācija ar mazā iegurņa limfadenektomiju vai deomentizāciju;

72.1.1.7. laparaskopiska histerektomija ar vai bez piedēkļiem;

72.1.2. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts dzemdes kakla citoloģisks izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;

72.1.3. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C53, C54, C56 vai C57 (saskaņā ar SSK-10);

72.1.4. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

72.2. uzaicinājuma vēstuli par krūts vēža organizēto skrīningu mērķa grupas sievietēm dienests nosūta reizi divos gados, izņemot šādus gadījumus:

72.2.1. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C50 (saskaņā ar SSK-10);

72.2.2. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts mamogrāfijas izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;

72.2.3. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

72.3. ģimenes ārsta prakse informāciju par zarnu vēža organizēto skrīningu sniedz savā ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem mērķa grupas pacientiem vienu reizi kalendāra gadā, kā arī aicina veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs un nodrošina šī izmeklējuma veikšanu.

73. Nosacījumus ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās diagnostikas veikšanai ārstniecības iestādēs publicē dienesta tīmekļvietnē, paredzot priekšnosacījumus, lai nodrošinātu lēmuma par pacienta ārstēšanas taktiku pieņemšanu viena mēneša laikā no brīža, kad personai uzsākta ļaundabīgā audzēja sekundārā diagnostika.

74. Reto slimību koordinācijas centrs, kas izveidots valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un kas, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, sadarbojas ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", nodrošina:

74.1. reto slimību pacientu plūsmas koordinēšanu, nosūtot reto slimību pacientu turpmākai ārstēšanai attiecīgi uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";

74.2. ārstu konsīliju reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas noteikšanai diagnozēm, kas norādītas 9. pielikumā, un turpmākai uzraudzībai vai ģenētiskai diagnostikai;

74.3. ārstu konsīliju plaušu transplantācijas noteikšanai;

74.4. reto slimību metodisko vadību, veidojot vienotu pieeju reto slimību ārstniecībā;

74.5. pacienta kartes izsniegšanu reto slimību pacientam.

75. Reto slimību pacientiem:

75.1. lēmumu par pulmonālās endarterektomijas pakalpojuma nodrošināšanu pieņem valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" organizēts ārstu konsīlijs ne mazāk kā triju ārstu sastāvā, piedaloties asinsvadu ķirurgam un kardiologam;

75.2. pēc lēmuma par reto slimību specifisko medikamentozo ārstēšanu pieņemšanas, pacientam uzsākot lietot zāles, Reto slimību koordinācijas centrs uzrauga, vai zāļu lietošana sasniedz sākotnēji paredzēto ārstēšanas rezultātu. Ja netiek sasniegts sākotnēji paredzētais ārstēšanas rezultāts, Reto slimību koordinācijas centrā organizētajam ārstu konsīlijam ir tiesības atkārtoti lemt par specifiskās medikamentozās ārstēšanas nepieciešamību, atceļot vai mainot nozīmēto ārstēšanu un par pieņemto lēmumu informējot reto slimību pacientu.

76. Nosacījumus par veselības aprūpes pakalpojumu kabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka līgumā ar dienestu.

77. Paliatīvās aprūpes ietvaros prioritāri veic sāpju un citu simptomu kontroli, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – mājās vai stacionārā ārstniecības iestādē, un saglabājot labāko iespējamo dzīves kvalitāti līdz brīdim, kad iestājas nāve.

78. Ārstniecības iestāde, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par speciālistu vai ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu (izņemot maksājumu par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darbalaiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem:

78.1. vienai ārsta slodzei – pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundas nedēļā;

78.2. vienai māsas slodzei – darbs ne mazāk kā 40 stundas nedēļā.

79. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē atbilstoši kārtībai, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi.

3.8. Dienas stacionārā sniegtā veselības aprūpe

80. Dienas stacionārā sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, bet kuru dēļ tomēr nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību.

81. Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojumi, kuru sniegšanas laikā personai ārstēšanu un veselības aprūpi ārstniecības iestādē nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00), ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas, un tiem ir šādas raksturīgas pazīmes:

81.1. uzņemšana vienu vai vairākas reizes;

81.2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

81.3. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām.

82. Valsts apmaksātie dienas stacionārā sniedzamie pakalpojumi norādīti šo noteikumu 5. pielikumā.

83. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar dienas stacionārā sniedzamiem pakalpojumiem un kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām var veikt aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā.

84. Dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to iespējamam komplikāciju riskam ir šādi:

84.1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – sniedz ārstniecības iestāde, kurā ir intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa un asins kabinets;

84.2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – ārstniecības iestādei šāda pakalpojuma sniegšanai nav nepieciešama intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa vai asins kabinets.

85. Ja personai paredzēts sniegt invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas vai ķirurģijas pakalpojumu (turpmāk – ķirurģiska operācija) dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nosūtījuma izsniegšanas izvērtē:

85.1. personas vecumu, veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā;

85.2. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku;

85.3. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot ieteikumus par turpmāko aprūpi pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas);

85.4. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc ķirurģiskas operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis;

85.5. vai sāpju kontroli pēc ķirurģiskas operācijas var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju.

86. Ārstniecības iestāde, kuras dienas stacionārā veic ķirurģisku operāciju, nodrošina, ka:

86.1. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi;

86.2. pirms ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts informē pacientu par plānoto operāciju, kā arī par pacienta pārvešanu uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacientam radīsies komplikācijas un būs nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00);

86.3. pēc ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli;

86.4. pacientu pārved uz stacionāru ārstniecības iestādi, kas nodrošina diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00), izņemot gadījumu, ja ārstniecības iestāde vienlaikus izpilda šādus nosacījumus:

86.4.1. ārstniecības iestādei ir personāla resursi un tā nodrošina pacienta uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

86.4.2. pacientu no dienas stacionāra izraksta ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc uzņemšanas dienas stacionārā;

86.4.3. ārstniecības iestāde sniedz pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus;

86.5. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam ieteikumus pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams.

87. Ja personai nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, kas tieši saistīti ar dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, speciālists, kurš nosūta izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients.

3.9. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un uzņemšanas nodaļā sniegtā veselības aprūpe

88. Ja personai ir trauma, akūta slimība vai hroniskas slimības saasināšanās un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī ja nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, persona nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt:

88.1. steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, kas izveidots šo noteikumu 10. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs;

88.2. stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā.

89. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši veselības stāvoklim ir nepieciešama neatliekama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu uz tuvāko atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

90. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi.

91. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā, ir konstatēta darbnespēja, ārstniecības iestāde nodrošina darbnespējas lapas izsniegšanu personai atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja.

92. Ārstniecības iestāde, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, nodrošina, ka:

92.1. steidzamā medicīniskā palīdzība pieejama vismaz 12 stundas diennaktī un līgumā ar dienestu vienojas par konkrētu darbalaiku, ievērojot šādus nosacījumus:

92.1.1. darbdienās darbalaiks primāri tiek noteikts laikposmā no plkst. 16.00 līdz 8.00, ārpus šī laikposma darbalaiku nosaka tikai tādā gadījumā, ja steidzamās palīdzības punkts ir atvērts ilgāk nekā 12 stundas;

92.1.2. brīvdienās un svētku dienās darbalaiks var tikt noteikts visas diennakts ietvaros;

92.2. steidzamo medicīnisko palīdzību sniedz vismaz viens ārsts un vismaz viens ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa.

3.10. Stacionārā veselības aprūpe

93. Lai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kurai nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, ģimenes ārsts vai speciālists izsniedz personai nosūtījumu, ievērojot šādus nosacījumus:

93.1. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

93.2. nosūtījumā norāda vai nosūtījumam pievieno izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli.

94. Lai plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, par pakalpojuma sniegšanas laiku vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams saņemt attiecīgo pakalpojumu.

95. Valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus personai sniedz šo noteikumu 6. pielikumā minētās stacionārās ārstniecības iestādes atbilstoši katrai ārstniecības iestādei noteiktajam līmenim (nodrošināmo pakalpojumu līmenis), ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā noteiktos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus.

96. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz augstāka līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas pārvešanu stacionēšanai uz atbilstoša līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi.

97. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ko ārstniecības iestāde nesniedz, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi. Šādā gadījumā izdevumus par manipulācijām dienests sedz tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā persona ir stacionēta. Attiecīgā stacionārā ārstniecības iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju.

98. Ja ārstniecības iestāde uz laiku pārtrauc sniegt kādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, kas noteikts ar dienestu noslēgtajā līgumā, tā sedz izdevumus par šajā laikā citā ārstniecības iestādē pacientam sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un vienojas ar ārstniecības iestādi, kas faktiski sniegusi attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu, par samaksas kārtību.

99. Stacionārajai ārstniecības iestādei ir tiesības vienoties (noslēdzot attiecīgu vienošanos) ar citu ārstniecības iestādi par pacientu nogādāšanu šajā ārstniecības iestādē nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai arī citos šajos noteikumos neminētos gadījumos, tai skaitā vienoties par savstarpējo norēķinu kārtību un citiem jautājumiem, informējot par to dienestu.

100. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes izraksta pēc cerebrovaskulāras slimības ārstēšanas (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63 un I64). Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavotu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai.

3.11. Medicīniskā rehabilitācija

101. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu.

102. Personu atlasi valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic:

102.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš izmeklē personu vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu (veicot to līdz piecām nodarbībām ilgā funkcionālā speciālista kursā) medicīnisko dokumentāciju akūtu stāvokļu ārstēšanas vai hroniski noritošas slimības laikā, personai atrodoties stacionārajā ārstniecības iestādē vai personu konsultējot ambulatori;

102.2. psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs;

102.3. narkoloģiskās palīdzības gadījumā – narkologs;

102.4. ģimenes ārsts vai speciālists, ja nepieciešami logopēda vai funkcionālā speciālista sniegti rehabilitācijas pakalpojumi līdz pieciem apmeklējumiem.

103. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) novērtē:

103.1. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus;

103.2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

103.3. personas un viņas piederīgo motivāciju;

103.4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

103.5. personai optimālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu, ņemot vērā, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

104. Ārstniecības iestāde medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus ambulatori sniedz šādā prioritārā secībā, ņemot vērā, ka norādītajās personu grupās vispirms rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai un operatīvā dienesta darbinieki, kuri guvuši veselības bojājumus glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem:

104.1. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi;

104.2. personām ar subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti;

104.3. personām ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem rehabilitācijas plānā noteiktajos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā;

104.4. pārējām personām ar funkcionāliem traucējumiem.

105. Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

105.1. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas slimības vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

105.2. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

105.3. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas traucējumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem pēc slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža, vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

106. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī klīniskiem un veselības psihologiem.

107. Medicīniskās rehabilitācijas konsultāciju sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, funkcionālais speciālists vai rehabilitācijā specializējusies ārstniecības vai ārstniecības atbalsta persona.

108. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas un kuru sniedz tikai ambulatori.

109. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda dienas stacionārā vai stacionārajā ārstniecības iestādē, ievērojot šādus nosacījumus:

109.1. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī klīniskiem vai veselības psihologiem;

109.2. multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu;

109.3. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz:

109.3.1. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

109.3.2. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas.

110. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, psihiatrs, narkologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

111. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

111.1. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē tā īstenošanu;

111.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas;

111.3. nosūta personu valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

111.4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

112. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

112.1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti;

112.2. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

113. Personām, kuras saņem monoprofesionālus vai multiprofesionālus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

113.1. medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

113.2. plānotās medicīniskās rehabilitācijas un citas medicīniskās tehnoloģijas, tai skaitā nepieciešamās palīgtehnoloģijas (tehniskos palīglīdzekļus), izvirzīto rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

113.3. lietojamo medicīnisko tehnoloģiju riskus un kontrindikācijas;

113.4. termiņus un kritērijus atkārtotai personas funkcionēšanas spēju novērtēšanai;

113.5. rehabilitācijas kursa pabeigšanas un rezultātu novērtēšanas nosacījumus.

114. Ja personas stāvoklis stabilizējas (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.

3.12. Neatliekamā medicīniskā palīdzība

115. Personai nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

115.1. ārstniecības iestāde;

115.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

116. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina uzņemšanas nodaļas darbību atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina iestādes darbalaikā.

117. Ja personai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nepieciešams noteikt vai precizēt diagnozi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādā personu uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

118. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (slimajam), kurš ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

118.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

118.2. pēkšņa slimība vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību:

118.2.1. sirds un asinsvadu slimība, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

118.2.2. perifēro asinsvadu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

118.2.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas slimības, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

118.2.4. kuņģa vai zarnu trakta slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

118.2.5. urīnceļu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

118.2.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

118.2.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

118.2.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

118.2.9. bronhiālās astmas lēkme;

118.3. cietušā (slimā) neatliekama pārvešana (saskaņā ar ārstējošā ārsta izsniegtu nosūtījumu personu pārved ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekli Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes uzraudzībā), kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim:

118.3.1. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi;

118.3.2. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi.

119. Ārstniecības personai, kas piesaka pārvešanu, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (slimajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim.

120. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību:

120.1. katastrofās vai ārkārtas medicīniskajās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

120.2. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos:

120.2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asins izplūdumi;

120.2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

120.2.3. smagas politraumas;

120.2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

120.2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

120.2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

120.2.7. smagas akūtas ķirurģiskas slimības vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

120.2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

120.2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

120.2.10. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums;

120.2.11. smagas saindēšanās;

120.2.12. neskaidra infekcioza slimība vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību;

120.2.13. cietušais (slimais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī un tam nepieciešama konsultācija (konsīlijs), medicīniskā pārvešana vai medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā;

120.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šo noteikumu noteiktajā kārtībā ir saņēmis S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu", vai pārvest šādu bērnu no ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices ārstniecības iestādes, ja atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešama medicīniskā transportēšana.

121. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus, un, ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, kā arī sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

122. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), lai pēc neatliekama izsaukuma pieņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību 75 % gadījumu nodrošinātu:

122.1. republikas pilsētās – ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;

122.2. novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;

122.3. pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika.

3.13. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana citā ES dalībvalstī, EEZ valstī un Šveicē

123. Dienests sadarbojas ar ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktiem jautājumos par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārvalstīs un izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pēc personas pieprasījuma sniedz ES, EEZ un Šveices kontaktpunktu kontaktinformāciju.

124. Dienests atbilstoši regulas Nr. 883/2004 17., 20., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 34. un 36. panta un regulas Nr. 987/2009 24., 26., 28., 29. un 33. panta nosacījumiem izsniedz šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē:

124.1. S 1 veidlapu "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi" (turpmāk – S 1 veidlapa), kas nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus;

124.2. S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (turpmāk – S 2 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā;

124.3. S 3 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz ārstēšanu pensionētam pierobežas darbiniekam valstī, kurā iepriekš bija nodarbināts" (turpmāk – S 3 veidlapa), kas nodrošina pensionētam pierobežas darbiniekam tiesības pabeigt veidlapā norādīto ārstēšanos veidlapā norādītajā valstī;

124.4. Eiropas veselības apdrošināšanas karti (turpmāk – apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta kopiju (turpmāk – apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts), kas īslaicīgas uzturēšanās laikā kādā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

125. Personas tiesības saņemt S veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu dienests vērtē, ja saņemts personas iesniegums vai kompetentās iestādes pieprasījums attiecīgā dokumenta izsniegšanai.

126. Informāciju, kas dienestam nepieciešama sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanai, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz tiešsaistes režīmā, ievērojot šādu kārtību:

126.1. Valsts ieņēmumu dienests sniedz:

126.1.1. aktuālo informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbināto personu;

126.1.2. vēsturisko informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbināto personu;

126.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju:

126.2.1. par piešķirtā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu;

126.2.2. par piešķirto pensiju, tai skaitā informāciju par pensijas veidu, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas termiņa ierobežojumu, ja tāds ir noteikts;

126.2.3. par citiem pabalstiem, ko persona saņem sociālā nodrošinājuma jomā;

126.2.4. par personai izsniegtas A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" un U 2 veidlapas "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana" derīguma termiņu.

127. S 1 veidlapu izsniedz apdrošinātai personai, kas atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

127.1. persona ir reģistrēta Latvijā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē un persona tajā regulāri atgriežas;

127.2. persona darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) tiek nosūtīta uz uzturēšanās valsti, kas atrodas ES, EEZ, vai Šveici un tai ir spēkā esoša A 1 veidlapa "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam";

127.3. persona īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) dodas uz uzturēšanās valsti – citu ES dalībvalsti, EEZ valsti vai Šveici, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā, un tai ir spēkā esoša A 1 veidlapa "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam";

127.4. persona saņem Latvijas Republikas pensiju, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē;

127.5. persona ir bezdarbnieks, kurš vēlas doties darba meklējumos uz uzturēšanās valsti, kas atrodas ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, un kuram ir spēkā esoša U 2 veidlapa "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana".

128. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt S 1 veidlapu, persona dienestā iesniedz iesniegumu S 1 (E 106, E 109, E 121) veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda:

128.1. pamatinformāciju par personu:

128.1.1. vārds, uzvārds, valstiskā piederība, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, un tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

128.1.2. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

128.1.3. ziņas par to, vai persona ir reģistrēta nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē;

128.1.4. ja persona ir reģistrēta nodarbinātas personas statusā Latvijā, norāda darbavietas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

128.1.5. ja persona ir reģistrēta pašnodarbinātas personas statusā Latvijā, norāda reģistrācijas numuru, darbības veikšanas adresi un nodarbošanās veidu;

128.1.6. ja persona no Latvijas saņem pensiju, norāda pensijas veidu (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas), tai skaitā par pensiju no citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices;

128.2. papildinformācija par personu atbilstoši kritērijam, uz kuru pamatojoties persona vēlas saņemt S 1 veidlapu:

128.2.1. ja persona dodas vai ir komandēta uz uzturēšanās valsti – ES dalībvalsti, EEZ valsti vai Šveici, norāda adresi Latvijā un adresi valstī, uz kuru persona dodas;

128.2.2. ja personai ir piešķirts bezdarbnieka statuss, norāda uzturēšanās adresi valstī, uz kuru vēlas doties darba meklējumos;

128.2.3. ja personai dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, norāda personai dzīvesvietas valstī piešķirto identifikācijas numuru un reģistrēto dzīvesvietas adresi, uz kuru tiek pieprasīta S 1 veidlapa.

129. Lai apdrošinātās personas apgādībā esošs ģimenes loceklis (laulātais, aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona) saņemtu S 1 veidlapu, dienestā iesniedz informāciju atbilstoši nosacījumiem, kas attiecas uz apdrošināto personu.

130. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt apdrošināšanas karti, persona iesniedz dienestā iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

130.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un citā valstī piešķirtais identifikācijas numurs, ja tāds ir piešķirts, un tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

130.2. adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu);

130.3. ziņas par pilsonības un dzīvesvietas valsti;

130.4. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā.

131. Ja iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, persona aizpilda tajā ievietoto veidlapu.

132. Ja personai ir tiesības saņemt apdrošināšanas karti, dienests to izsniedz vai nosūta pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi.

133. Apdrošināšanas karti izsniedz uz trijiem gadiem vai uz īsāku laikposmu, kas atbilst periodam, kurā ir konstatējams, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

134. Dienests izsniedz personai apdrošināšanas karti iesnieguma saņemšanas dienā vai nosūta pa pastu, izņemot gadījumu, ja dienests konstatē, ka personai nav tiesību saņemt apdrošināšanas karti. Šādā gadījumā dienests sagatavo rakstveida lēmumu par atteikumu izsniegt apdrošināšanas karti un minēto lēmumu paziņo personai Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

135. Par apdrošināšanas kartes izgatavošanu, ja tā pieprasīta agrāk nekā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām, persona maksā atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

136. Ja persona, īslaicīgi uzturoties kādā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, vēlas saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un persona nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu par aizvietojošā sertifikāta izsniegšanu vai tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, izsniedz personai vai attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai apdrošināšanas karti aizvietojošu sertifikātu.

137. Apdrošinātai personai, kura vēlas saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, dienests izsniedz S 2 veidlapu, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

137.1. veselības aprūpes pakalpojums ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā;

137.2. iesnieguma izskatīšanas laikā neviena ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nevar nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums;

137.3. pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.

138. Dienests S 2 veidlapu neizsniedz, ja veselības aprūpes pakalpojumus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai tiem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

139. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt S 2 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

139.1. iesniegumu S 2 (E 112) veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

139.1.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

139.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstu konsīlija atzinumu;

139.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs;

139.1.4. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas termiņš (periods no/līdz);

139.1.5. nodarbinātības valsts, ja persona ir nodarbināta citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē;

139.1.6. valsts, kurā saņem pensiju/pabalstu, un pensijas/pabalsta veids, ja persona citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē saņem pensiju/pabalstu sociālās drošības jomā;

139.1.7. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

139.2. ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgās ārstniecības jomas ārstu konsīlija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī, kā arī informācija, vai attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums tiks sniegts klīnisku pētījumu ietvaros vai tam izmantos eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

140. Dienestam ir tiesības pieprasīt, lai persona iesniedz ārstniecības iestādes apstiprinājumu, ka veselības aprūpes pakalpojums, ko plānots saņemt attiecīgajā ārstniecības iestādē, tiks nodrošināts, pamatojoties uz S 2 veidlapu.

141. Dienestam ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu:

141.1. par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu un vai veselības aprūpes pakalpojumu var sniegt termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

141.2. par iespējām nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, un šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izmaksām Latvijā, salīdzinot tās ar izmaksām, kas rastos, ja personu nosūtītu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemt citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, kā arī norādot, vai medicīniskā tehnoloģija, kuru nepieciešams izmantot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, ir apstiprināta pieaicinātās ārstniecības personas valstī.

142. Ja dienests saņem ārstniecības iestādes atzinumu, ka personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, dienests, izvērtējot ekonomiskā izdevīguma apsvērumus un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, pieņem lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, norādot, ka nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu persona var saņemt Latvijā, un noslēdz ar attiecīgo ārstniecības iestādi līgumu, paredzot kārtību, kādā tiks sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un veikta samaksa par to.

143. Pieņemot lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu, dienestam ir tiesības noteikt dalībvalsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus, ja dienesta rīcībā ir šāda informācija. Ja persona atsakās saņemt pakalpojumus pie dienesta izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt S 2 veidlapu.

144. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu regulā Nr. 883/2004 un regulā Nr. 987/2009 noteiktajos gadījumos citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices kompetentās iestādes vārdā par S 2 veidlapas izsniegšanu personai, kas ir pakļauta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmai.

145. Ja persona viena kalendāra gada laikā pēc lēmuma par S 2 veidlapas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas nav izmantojusi ar dienesta lēmumu piešķirtās tiesības, tad lēmums par S 2 veidlapas izsniegšanu zaudē spēku.

146. Lai saņemtu S 3 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

146.1. iesniegumu S 3 veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

146.1.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

146.1.2. iepriekš uzsāktais veselības aprūpes pakalpojums;

146.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs;

146.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsīlija atzinumu par personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, kuru nepieciešams pabeigt. Atzinumā norāda veselības aprūpes pakalpojumu, medicīniski pamatotus iemeslus, kādēļ attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir uzskatāms par iepriekš uzsākta veselības aprūpes pakalpojuma turpinājumu.

147. Persona nav tiesīga saņemt un izmantot dienesta izsniegto S veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu, lai saņemtu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē, ja persona ir uzskatāma par apdrošinātu:

147.1. citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 883/2004;

147.2. kādas Eiropas Savienības institūcijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros vai veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros saskaņā ar 1968. gada 29. februāra Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 "Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtība", izņemot gadījumu, kas minēts regulas Nr. 883/2004 15. pantā;

147.3. starptautiskas organizācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

147.4. studentu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

148. Personai, kurai ir izsniegta kāda no S veidlapām, apdrošināšanas karte vai apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstveidā informēt dienestu, ja:

148.1. persona kļūst par apdrošinātu citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

148.2. mainās informācija, kuru persona ir sniegusi dienestam administratīvās lietas ietvaros.

149. Dienests pieņem lēmumu par izsniegtās S veidlapas, apdrošināšanas kartes vai apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta anulēšanu, ja tas konstatē, ka, piemērojot regulu Nr. 883/2004 un regulu Nr. 987/2009, persona nav tiesīga saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē.

4. Samaksa par valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem
4.1. Vispārīgie nosacījumi

150. No veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par:

150.1. pakalpojumiem, kuri nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā neapmaksā personas vai tās pavadošās personas transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu;

150.2. veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri saņemti bez tāda ārsta nosūtījuma, kam ir tiesības nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz līgumattiecībās ar dienestu esoša ārstniecības iestāde, un citus šajos noteikumos minētos gadījumus;

150.3. sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ja persona rakstveidā atteikusies no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pati vai trešā persona veikusi maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

150.4. tādu personu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

150.5. tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, izņemot gadījumus, ja personai sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību līgumattiecībās ar dienestu esošā ārstniecības iestādē vai nodrošina terapijas rezultātu kontroli;

150.6. ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos.

151. Par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādēm dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā maksā, izmantojot šādus samaksas veidus:

151.1. fiksēto maksājumu;

151.2. tāmes maksājumu;

151.3. faktiskās izmaksas atbilstoši rēķiniem;

151.4. kapitācijas naudas maksājumu;

151.5. aprūpes epizodes tarifu;

151.6. manipulācijas tarifu;

151.7. gultasdienas tarifu;

151.8. viena pacienta ārstēšanas tarifu.

152. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, tai skaitā manipulāciju sarakstā iekļauto manipulāciju tarifus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur

TC – veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – amortizācija.

153. Šo noteikumu 152. punktā minēto darba samaksu (D), kā arī citus maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1125,00 euro;

153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 675,00 euro;

153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 450,00 euro.

154. Šajos noteikumos minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas apmēru nosaka, ņemot vērā:

154.1. aprūpes epizodes tarifa apmēru, kas minēts šo noteikumu 4. pielikumā;

154.2. kapitācijas naudas apmēru, kas minēts šo noteikumu 11. pielikumā;

154.3. fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) par ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām apmēru, kas minēts šo noteikumu 10. pielikumā;

154.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6. un 10. pielikumam;

154.5. šo noteikumu 6. pielikumā minētos nosacījumus pacientu observācijai līdz 24 stundām;

154.6. pacientu ārstēšanu stacionārā, ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā minētos nosacījumus;

154.7. manipulāciju sarakstā minētās veselības aprūpes pakalpojumu manipulācijas un šo manipulāciju apmaksas nosacījumus, ko dienests pārskata ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gada ceturksnī, izmaiņas saskaņojot ar Veselības ministriju;

154.8. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijas, kas noteiktas šo noteikumu 12. pielikumā.

155. Pirms jauna veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas modeļa ieviešanas, lai pārbaudītu plānotā apmaksas modeļa darbību, dienests pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju ir tiesīgs līgumā noteikt plānotā apmaksas modeļa nosacījumiem atbilstošu finansēšanas kārtību.

156. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu šo noteikumu 13. pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot manipulāciju sarakstā minētos nosacījumus attiecībā uz pacienta līdzmaksājumu.

157. Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā lielās ķirurģiskās operācijas, papildus var iekasēt līdzmaksājumu ne vairāk kā 31,00 euro apmērā.

158. Pacienta līdzmaksājumu par stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām nesedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pacienta līdzmaksājumu, ja operācija veikta trūcīgai personai, kas par tādu atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

159. Persona pacienta līdzmaksājumu var samaksāt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.

160. Kopējais pacienta līdzmaksājuma apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355,00 euro.

161. Pacienta līdzmaksājumu summa par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 570,00 euro.

162. Izziņu par to, ka persona kalendāra gada laikā ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus un veikusi pacienta līdzmaksājumu (tai skaitā apdrošinātāja vai citas personas segto) 570,00 euro apmērā, izsniedz dienests atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem.

163. Dienests ārstniecības iestādei no valsts budžeta līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu:

163.1. par personām, kuras no tā atbrīvotas;

163.2. par personām, kuru pacienta līdzmaksājums sasniedzis maksimālo apmēru vienā stacionēšanas reizē;

163.3. par personām, kuras saņēmušas izziņu par sasniegto maksimālo līdzmaksājuma apmēru gadā;

163.4. pacienta nāves gadījumā ārstniecības iestādē vai gadījumā, ja ģimenes ārsts konstatē mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu;

163.5. starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 13. pielikuma 5.1. apakšpunktā noteikto līdzmaksājuma apmēru par ārstēšanos diennakts stacionārā un šo noteikumu 13. pielikuma 5.3. apakšpunktā noteikto pacienta līdzmaksājuma apmēru personām ar noteiktām diagnozēm.

164. Infekcijas slimības, kuru gadījumos persona ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma, norādītas šo noteikumu 3. pielikumā.

165. No pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas personas, kuras atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem nosacījumiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmas "Paliatīvā aprūpe" ietvaros saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus.

166. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:

166.1. Aizsardzības ministrija:

166.1.1. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacienta līdzmaksājumu, tai skaitā pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

166.1.2. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību;

166.1.3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram", bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu;

166.1.4. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, kurus iesauc aktīvajā dienestā, Latvijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam rezervē, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

166.1.5. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību;

166.2. Tieslietu ministrija sedz ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī pacienta līdzmaksājumu par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas, un pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

166.3. Iekšlietu ministrija sedz maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacienta līdzmaksājumu šādā apmērā:

166.3.1. ārzemniekiem, kas aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, – par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs;

166.3.2. par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem);

166.3.3. par patvēruma meklētājiem veikto sākotnējo veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, kas sniegta patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpās, un psihiatra, ekspresanalīzēm HIV un B hepatīta noteikšanai;

166.3.4. patvēruma meklētājiem, kas aizturēti Patvēruma likuma noteiktajā kārtībā, – par veselības stāvokļa pārbaudēm un sanitāro apstrādi, kā arī par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un ir noteikti veselības aprūpes un iekšlietu jomu regulējošajos normatīvajos aktos;

166.3.5. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī no dienesta atvaļinātām amatpersonām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piešķirtas tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, sedz maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacienta līdzmaksājumu saskaņā ar iekšlietu jomu un valsts pārvaldes atlīdzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

167. Par konsultācijām, klīniskiem un paraklīniskiem diagnosticējošiem izmeklējumiem, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma veic prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām, maksā tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs.

168. Dienests samaksu par šajos noteikumos noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic, pamatojoties uz šo noteikumu 5. punktā minētajiem līgumiem un ievērojot šo noteikumu 14. pielikumā minētos nosacījumus.

4.2. Samaksa par primāro veselības aprūpi

169. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno saskaņā ar šo noteikumu 11. pielikumu.

170. Dienests ģimenes ārstam par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumā minētajiem nosacījumiem sedz:

170.1. maksājumu (tai skaitā samaksu par reģistratora funkciju veikšanu, kas saistīta ar minimālo algu valstī), kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto personu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā (kapitācijas nauda);

170.2. izdevumus par ģimenes ārsta praksē veiktajām manipulācijām, kuras manipulāciju sarakstā norādītas kā ģimenes ārstam piemaksājamās manipulācijas, atbilstoši šo manipulāciju apmaksas nosacījumiem;

170.3. fiksētos maksājumus un piemaksas;

170.4. šajos noteikumos noteikto vidējo māsas, ārsta palīga (feldšera) un vecmātes darba samaksu mēnesī (šo noteikumu 153. punkts);

170.5. samaksu par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam;

170.6. pacienta līdzmaksājuma kompensāciju par personām, kuras atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma.

171. Dienests, aprēķinot ģimenes ārsta kapitācijas naudu, fiksētos maksājumus un piemaksas, kā arī māsas un ārsta palīga (feldšera) darba samaksu, neņem vērā informāciju par tām personām, kuru reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta. Par šādām personām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests maksā kā par īslaicīgo pacienta aprūpi.

172. Par īslaicīgā pacienta aprūpi ģimenes ārstam maksā atbilstoši ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem. Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodi apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura persona reģistrēta, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no šo noteikumu noteiktajā kārtībā aprēķinātā šī ģimenes ārsta mēneša kapitācijas naudas maksājuma.

173. Personai, kura ir reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šajos noteikumos minētajiem īslaicīgā pacienta kritērijiem, sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

174. Ģimenes ārsta praksē pacientu aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo ārstniecības personu skaitu un šo personu finansēšanas nosacījumus ietver līgumā, ko ģimenes ārsts noslēdzis ar dienestu. Ģimenes ārsta pienākums ir dienesta veikto maksājumu par ģimenes ārsta praksē nodarbināto ārstniecības personu darbu samaksāt šīm personām pilnā apmērā, veicot normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus.

175. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai gadījumā, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi, var noslēgt līgumu ar ārstniecības iestādi, kurā strādāja ģimenes ārsts, vai ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātu ārstniecības personu un atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumā noteiktajai kārtībai segt ar šādu darbību veikšanu saistītos izdevumus:

175.1. praksē esošās medicīniskās dokumentācijas kārtošana, veicot tās pilnīgu uzskaiti;

175.2. medicīniskajā dokumentācijā par pacientu uzkrātās informācijas izsniegšana pēc pacienta lūguma;

175.3. medicīniskās dokumentācijas nodošana nākamajam pacienta izvēlētajam ģimenes ārstam;

175.4. ģimenes ārsta nomāto telpu uzturēšana;

175.5. medicīniskās dokumentācijas nodošana ģimenes ārstam, kurš ar dienestu noslēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā (mirušā) ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

176. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests ģimenes ārsta praksei par izmaksāto atlaišanas pabalstu praksē nodarbinātajām ārstniecības personām izmaksā šo noteikumu 11. pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātu kompensācijas maksājumu, ievērojot šādus nosacījumus:

176.1. ģimenes ārsts ir sasniedzis vecumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija;

176.2. līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir piekritis noslēgt ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošs ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kurš šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nepārtraukti aizvietojis ģimenes ārstu vairāk nekā sešus mēnešus.

177. Ģimenes ārstam ir tiesības saņemt ģimenes ārsta darbības novērtējuma maksājumu, kuru aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu.

178. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 600 (primārās veselības aprūpes pediatra sarakstā – 300 bērnu), bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar dienestu tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido:

178.1. šajos noteikumos noteiktā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī (šo noteikumu 153. punkts) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

178.2. šajos noteikumos noteiktā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī (šo noteikumu 153. punkts) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

178.3. šo noteikumu 11. pielikuma 7. punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei;

178.4. samaksa par ģimenes ārsta praksē veiktajām manipulācijām saskaņā ar manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem;

178.5. pacienta līdzmaksājuma kompensācija par personām, kuras atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma.

179. Jaunatvērtās ģimenes ārstu prakses pacientu sarakstā reģistrēto personu skaitu dienests vērtē reizi mēnesī.

180. Dežūrārstam, kurš pakalpojumus sniedz ārpus ģimenes ārstu darbalaika, par darbu samaksā atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumā norādītajam ikmēneša fiksētajam maksājumam.

181. Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, par darbu samaksā atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem.

182. Ārstniecības personām, kuras veic veselības aprūpi mājās atbilstoši šo noteikumu 3.4. apakšnodaļai, dienests maksā saskaņā ar manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem.

183. Ārsta palīgiem (feldšeriem), kuri nodarbināti pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, dienests maksā saskaņā ar šo noteikumu 11. pielikumu.

4.3. Samaksa par sekundāro ambulatoro veselības aprūpi

184. Samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic:

184.1. atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem un šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem aprūpes epizožu tarifiem;

184.2. izdarot ikmēneša fiksēto maksājumu, kura aprēķinā ietver:

184.2.1. šajos noteikumos noteikto vidējo ārstu un māsu darba samaksu mēnesī (šo noteikumu 153. punkts);

184.2.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

184.2.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā norādītajiem nosacījumiem;

184.3. sedzot izdevumus par atsevišķiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas minēti šo noteikumu 7. pielikumā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes rēķiniem.

185. Ikmēneša fiksēto maksājumu veic šādiem speciālistiem vai ārstniecības iestāžu struktūrvienībām:

185.1. pneimonologam, kurš sniedz veselības aprūpes pakalpojumus personām, kuras slimo ar tuberkulozi (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1);

185.2. diabētiskās pēdas aprūpes kabinetam;

185.3. paliatīvās aprūpes kabinetam;

185.4. hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinetam, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus personām, kuras slimo ar astmu vai citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi J44–J45);

185.5. stomas kabinetam;

185.6. psihologa kabinetam;

185.7. metadona terapijas kabinetam;

185.8. reto slimību kabinetam valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus:

185.8.1. pacientiem ar vielmaiņas traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E70–E90) vai retām slimībām (ORPHA kodi);

185.8.2. pacientiem ar iedzimtām anomālijām;

185.8.3. grūtniecēm, kurām konstatēta augļa iedzimta attīstības anomālija;

185.8.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošiem bērniem, kuriem nepieciešama uztura speciālista konsultācija;

185.9. diabēta pacientu apmācības kabinetam, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E14, O24);

185.10. HIV līdzestības kabinetam.

186. Ārstniecības iestādei, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par paliatīvās aprūpes kabineta un reto slimību kabineta darbu, dienests papildus maksā par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētās pārtikas nodrošināšanu:

186.1. paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajiem bērniem, tai skaitā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja nepieciešams nodrošināt pēctecīgu ārstēšanu, līdz atbilstoši medicīniskajām indikācijām beidzas šāda nepieciešamība;

186.2. cistiskās fibrozes pacientiem un bērniem smagas olbaltumvielu nepanesības vai izteikta malabsorbcijas sindroma gadījumā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem pakalpojuma apmaksas nosacījumiem.

187. Dienests fiksēto ikmēneša maksājumu par diabēta pacientu apmācības kabineta darbību maksā universitātes slimnīcām un reģionu daudzprofilu slimnīcām. Ja šīs ārstniecības iestādes nenodrošina valsts apmaksātus endokrinologa pakalpojumus, finansējumu novirza tuvākajai ārstniecības iestādei, kas nodrošina lielāku endokrinologa sniegto pakalpojumu apjomu attiecīgās plānošanas vienības ietvaros.

4.4. Samaksa par dienas stacionārā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem

188. Samaksu par dienas stacionārā sniegtajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un to apmaksas nosacījumiem.

189. Dienests neapmaksā ārstēšanos dienas stacionārā, ja tās laikā ir veikta kāda no ķirurģiskām operācijām, kas atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem apmaksas nosacījumiem minēta kā lielā ķirurģiskā operācija, izņemot šo noteikumu 5. pielikumā minētās ķirurģiskās operācijas.

4.5. Samaksa par steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un uzņemšanas nodaļā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem

190. Par steidzamās medicīniskās palīdzības punktā sniegtajiem pakalpojumiem dienests samaksā:

190.1. veicot ikmēneša fiksēto maksājumu, kura aprēķinā ietver:

190.1.1. šajos noteikumos noteikto vidējo ārstu un ārsta palīgu (feldšeru)/māsu darba samaksu mēnesī (šo noteikumu 153. punkts);

190.1.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

190.1.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā norādītajiem nosacījumiem;

190.2. atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un to apmaksas nosacījumiem – par personai veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem.

191. Par stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests samaksā:

191.1. veicot ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību;

191.2. atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un to apmaksas nosacījumiem un šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem aprūpes epizožu tarifiem, ja ārstniecības iestāde nesaņem ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību;

191.3. sedzot izdevumus par veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un to apmaksas nosacījumiem.

192. Ikmēneša fiksētajā piemaksā par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību ir iekļauti izdevumi šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai. Ārstniecības iestādēm, kuras saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību, ir pienākums nodrošināt nepieciešamo speciālistu diennakts dežūras. Ja ārstniecības iestāde nenodrošina speciālistu diennakts dežūras atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai, dienests var samazināt ikmēneša fiksēto piemaksu par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību, kā arī vienoties ar ārstniecības iestādi, kurai piešķirts pirmais līmenis, par citu laiku ķirurga dežūras nodrošināšanai.

193. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un personai nav traumas, akūtas slimības vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, vai nepieciešamā palīdzība nepārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, persona saņemtos ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi.

4.6. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu finansēšana

194. Dienests atbilstoši šo noteikumu 16. pielikumā noteiktajai kārtībai plāno ģimenes ārstam un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam paredzēto līdzekļu apmēru, kura ietvaros ģimenes ārsts un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists nosūta personu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, kā arī samaksas apmēru ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem.

195. Ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pienākums, nosūtot personu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, ir uzraudzīt ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

196. Ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes ārsts, nosūtot personu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, ievēro dienesta noteikto finanšu līdzekļu apmēru, par ko attiecīgā ārstniecības iestāde tiek informēta atbilstoši starpresoru vienošanās noteiktajai kārtībai.

197. Dienests katru mēnesi tīmekļvietnē ievieto informāciju par laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā mēnesī, norādot, kā tos izlietojuši:

197.1. ģimenes ārsti, pie kuriem reģistrēti pacienti;

197.2. ārstniecības iestādes, ar kurām dienests noslēdzis līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu;

197.3. ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādes;

197.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas iestādes;

197.5. Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes.

198. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgā gada pirmajā pusē ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra palielināšanu, dienests šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei palielina attiecīgā gada otrajai pusei aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru, ja dienestam ir pieejami līdzekļi un ja:

198.1. pie ģimenes ārsta reģistrēto personu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē palielinājies vairāk nekā par 25 %;

198.2. ģimenes ārsts attiecīgā gada pirmajā pusē saņem šajos noteikumos noteikto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi apmērā, kas vairāk nekā par 25 % pārsniedz vidēji uz vienu ģimenes ārstu aprēķināto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi;

198.3. ārstniecības iestādē, kurā nodarbināts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists, kopējais epizožu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē pieaudzis vairāk nekā par 25 % no plānotā epizožu skaita.

199. Samaksu par ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem dienests veic atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem manipulāciju tarifiem un to apmaksas nosacījumiem.

200. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī izmeklējumus ir veicis apjomā, kura apmaksai paredzētais līdzekļu apmērs ir lielāks par 7114,36 euro (aprēķinā neiekļaujot samaksu par histoloģisko izmeklējumu veikšanu), tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam.

4.7. Stacionārās veselības aprūpes finansēšana

201. Dienesta veiktajā samaksā par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem iekļauj:

201.1. samaksu par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmās ietvertajiem pakalpojumiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 6. pielikuma 2. punktam noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs (turpmāk – iezīmētie pakalpojumi), – atbilstoši attiecīgajam viena pacienta ārstēšanas tarifam;

201.2. ikmēneša fiksēto maksājumu par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmās ietvertajiem pakalpojumiem, kuri ir iekļauti diagnozēm piesaistīto grupu aprēķinā (turpmāk – DRG pakalpojumi);

201.3. ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī;

201.4. ikmēneša fiksēto piemaksu par pacientu observāciju līdz 24 stundām;

201.5. ikmēneša fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem un iezīmētajiem pakalpojumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem;

201.6. samaksu atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam un gultasdienas tarifam par pacienta aprūpi, kuram nepieciešama ilgstoša mākslīga plaušu ventilācija;

201.7. samaksu atbilstoši tāmes finansējumam, ko nosaka līgumā ar ārstniecības iestādi, prognozējot pacientu skaitu, kas tāmes ietvaros saņems nepieciešamo ārstēšanu, šādos gadījumos:

201.7.1. par piespiedu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē ar apsardzi;

201.7.2. par bērnu vai pieaugušo ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu;

201.8. samaksu atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, attiecīgās ārstniecības iestādes gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem par manipulācijām, kas sarakstā atzīmētas ar zvaigznīti (*), šādos gadījumos:

201.8.1. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu, atbilstoši prasībām, kas noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos;

201.8.2. samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam;

201.8.3. par ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem;

201.9. samaksu atbilstoši manipulāciju tarifiem par manipulācijām, kas sarakstā atzīmētas ar divām zvaigznītēm (**);

201.10. samaksu par atsevišķiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas minēti šo noteikumu 7. pielikumā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes rēķiniem.

202. Aprēķinot stacionārā pavadīto gultasdienu skaitu (ārstēšanās ilgumu), personas iestāšanās dienu un izrakstīšanas dienu uzskata par vienu dienu.

203. Dienests neapmaksā personas stacionēšanas laikā stacionārajā ārstniecības iestādē saņemtos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot organizētā skrīninga izmeklējumus un mikrobioloģiskos izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai, ja paraugs paņemts pirms personas ievietošanas stacionārajā ārstniecības iestādē.

204. Dienests nemaksā par personas stacionāru ārstēšanu, ja persona stacionārā ārstniecības iestādē uzturējusies vienu dienu, izņemot gadījumu, ja ārstēšanas laikā iestājusies personas nāve, persona saņēmusi dzemdību palīdzību, persona pārvesta uz citu stacionāru ārstniecības iestādi vai pakalpojumi sniegti personai, kas ārstēšanai atvesta no ieslodzījuma vietas. Ja persona pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, ārstniecības iestāde ir tiesīga pieprasīt personai samaksu par pirmajā dienā sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

4.8. Izdevumu atlīdzināšanas kārtība par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī un Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un starpvalstu norēķini

205. Dienests apdrošinātai personai atmaksā no personīgajiem līdzekļiem segtos izdevumus par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

205.1. pamatojoties uz regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 noteikumiem, kā arī saskaņā ar tās valsts nosacījumiem par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, kurā personai tika sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, atbilstoši ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices kompetentās institūcijas sniegtajai informācijai par personai atmaksājamo summu, ja:

205.1.1. īslaicīgās uzturēšanās laikā persona saņēmusi neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un attiecīgie veselības aprūpes pakalpojumi valstī, kurā tie saņemti, ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā;

205.1.2. dienests ir pieņēmis lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu personai, bet samaksu par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu persona ir veikusi no personīgajiem līdzekļiem;

205.2. atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem Latvijas Republikā, kas noteikti uz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdi, vai atbilstoši kompensācijas apmēram, kas noteikts normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, uz brīdi, kad zāles un medicīniskās ierīces iegādātas, ja:

205.2.1. persona ir saņēmusi plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, izņemot šo noteikumu 205.1.2. apakšpunktā minēto gadījumu, un šo veselības aprūpes pakalpojumu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai Latvijas Republikā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem;

205.2.2. persona ir saņēmusi neatliekamo vai nepieciešamo veselības aprūpi un to nodrošinājis veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kurš nepiedalās šīs valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, un šo veselības aprūpes pakalpojumu Latvijas Republikā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem;

205.2.3. plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, kura nodrošināšanai dienests ir izsniedzis S 2 veidlapu, persona nav saņēmusi valstī vai pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja, kas norādīts dienesta izsniegtajā S 2 veidlapā.

206. Lai saņemtu izdevumu atmaksu par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, persona gada laikā no dienas, kad tā beigusi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

206.1. iesniegumu izdevumu atmaksai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

206.1.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

206.1.2. valsts, kurā ir saņemti veselības aprūpes pakalpojumi;

206.1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

206.1.4. apraksts par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iemeslu citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē;

206.1.5. personas norēķinu konta rekvizīti;

206.2. maksājumu apliecinošu dokumentu, kurā norādīta pakalpojuma saņēmēju identificējoša informācija;

206.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja dokumentu, kurā ir norādīta šāda informācija:

206.3.1. veselības aprūpes pakalpojumi, kas personai ir sniegti;

206.3.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikposms;

206.3.3. personai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu cena par katru pakalpojumu atsevišķi;

206.3.4. apliecinājums par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu;

206.3.5. diagnoze, uz kuru pamatojoties personai ir sniegts veselības aprūpes pakalpojums;

206.4. šo noteikumu 206.3. apakšpunktā minētā dokumenta notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā, ja persona lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 205.2.1. apakšpunktu;

206.5. ja persona lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 205.2.1. apakšpunktu, – recepti vai ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai informāciju par receptes vai nosūtījuma numuru, izsniegšanas datumu, ārstniecības iestādi un ārstniecības personu, kas izsniegusi recepti vai nosūtījumu, ja personas rīcībā vairs nav receptes vai nosūtījuma, izņemot gadījumu, ja atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai nav nepieciešams nosūtījums, kā arī citus dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildītas veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

206.6. ziņas par to, vai persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

207. Veicot izdevumu atmaksu par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izdevumu atmaksas summa euro tiek noteikta, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu, kas dienā, kurā dienests saņēmis personas iesniegumu izdevumu atmaksai, noteikts saskaņā ar regulu Nr. 987/2009.

208. Savstarpējos norēķinus ar ES dalībvalstīm, EEZ valstīm un Šveici par šo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām dienests veic, ievērojot šādus nosacījumus:

208.1. par valsts pārvaldes iestāžu un ārstniecības iestāžu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – atbilstoši manipulāciju sarakstā norādītajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem un šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem aprūpes epizožu tarifiem;

208.2. par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumu – atbilstoši izsaukuma cenai saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi;

208.3. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajam attiecīgās ārstniecības iestādes gultasdienas tarifam un manipulāciju sarakstā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifiem, kā arī gadījumā, ja ārstniecības iestādei samaksa par sniegto pakalpojumu veikta atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam, – atbilstoši apmaksātā rēķina apmēram.

5. Noslēguma jautājumi

209. Atzīt par spēku zaudējušiem:

209.1. Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra noteikumus Nr. 113 "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība dienas stacionārā" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 42., 66. nr.);

209.2. Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumus Nr. 311 "Noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumiem reto slimību jomā" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 107. nr.);

209.3. Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumus Nr. 450 "Kārtība, kādā pacientiem ar hroniskām slimībām sniedzami veselības aprūpes pakalpojumi stacionārā ārstniecības iestādē" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 150. nr.);

209.4. Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumus Nr. 452 "Kārtība, kādā sniedzami veselības aprūpes pakalpojumi sirds un asinsvadu slimību profilaksei" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 150. nr.).

210. Šo noteikumu 6.3. apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

211. Šo noteikumu 185.10. apakšpunktā minētā prasība attiecībā uz HIV līdzestības kabinetu un 10. pielikuma 3.15. apakšpunktu stājas spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

212. Šo noteikumu 126. punktā minētās iestādes dienestam nepieciešamos datus tiešsaistes režīmā nodod ar 2020. gada 1. janvāri.

213. Izdevumu atmaksu par šo noteikumu 205.2.1. apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic, ja veselības aprūpes pakalpojumi saņemti pēc 2013. gada 25. oktobra.

214. Dienests fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību ārstniecības iestādēm, kas minētas šo noteikumu 6. pielikuma 1.4.5., 1.5., 1.7.5., 1.7.6. un 1.7.7. apakšpunktā, maksā no 2019. gada 1. aprīļa, ja ārstniecības iestādes nodrošina attiecīgo speciālistu diennakts dežūras uzņemšanas nodaļās.

215. Dienests šo noteikumu 14. pielikumā noteikto kārtību finanšu apmēra noteikšanai par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu piemēro ar 2019. gada 1. janvāri.

216. Izdevumus par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem un līdz 2013. gada 31. decembrim sniegti personai, kurai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts veselības kaitējums, dienests regresa kārtībā piedzen atbilstoši veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību noteiktajam gultasdienas tarifam, veikto manipulāciju tarifiem un faktisko gultasdienu skaitam.

217. Šajos noteikumos minētās ģimenes ārsta funkcijas veic arī primārās veselības aprūpes pediatri un primārās veselības aprūpes internisti, ar kuriem dienestam uz šo noteikumu stāšanās dienu ir noslēgts līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

218. Ja dienests ar pašvaldību noslēdzis līgumu par feldšerpunkta darbību, bet attiecīgā teritorija vairs neatbilst šo noteikumu 19. punktā minētajam nosacījumam, tad līguma attiecības ar pašvaldību dienests var turpināt ne ilgāk kā trīs gadus no dienas, kad konstatēta neatbilstība kādam no minētajiem nosacījumiem.

219. Ārstniecības iestādes, kurām līdz 2018. gada 31. augustam līgumā ar dienestu ir noteiktas tiesības sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, sniedz šādus pakalpojumus atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem līdz 2019. gada 31. martam. Ar 2019. gada 1. aprīli šīs ārstniecības iestādes valsts apmaksātus pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai uzņemšanas nodaļās sniedz atbilstoši šo noteikumu 92. punktā, 6. pielikumā un 10. pielikumā noteiktajai kārtībai.

220. Dienests šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā norādītos profilus un 2. punktā norādītās stacionāro pakalpojumu programmas līgumos ar ārstniecības iestādēm iekļauj, ievērojot šādus nosacījumus:

220.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils slimnīca" stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus profilā "Insulta vienība" un šo noteikumu 6. pielikuma 2.7.1. apakšpunktā norādītajā stacionāro pakalpojumu programmā "Neiroloģija (insulta vienība)" sāk sniegt ar 2019. gada 1. aprīli;

220.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Siguldas slimnīca" stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus terapijas, ķirurģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un traumatoloģijas profilā sāk sniegt ar 2019. gada 1. aprīli;

220.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6. pielikuma 2.17.2. apakšpunktā norādītajā stacionāro pakalpojumu programmā "Paliatīvā aprūpe" sāk sniegt ar 2019. gada 1. aprīli;

220.4. pirmā līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6. pielikuma 2.21. apakšpunktā norādītajā stacionāro pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi" sāk sniegt ar 2019. gada 1. aprīli.

221. Dienests līdz 2018. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ārstniecības iestādes iesniegumu, ir tiesīgs veikt izmaiņas līgumā noteiktajā finansējuma apmērā, kas paredzēts dienas stacionārā veikto ķirurģisko operāciju un stacionāro pakalpojumu programmā "Plānveida īslaicīgā ķirurģija" ietilpstošo pakalpojumu apmaksai, neņemot vērā šo noteikumu 14. pielikumā minētos ierobežojumus novirzāmo finanšu līdzekļu apmēram.

222. Ārstniecības iestādes šo noteikumu minētajā kārtībā iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko slimību ārstēšanai nodrošina un dienests to apmaksā ar 2019. gada 1. janvāri.

223. E 106, E 109, E 120 un E 121 veidlapas, apdrošināšanas kartes, kas izsniegtas izmantošanai ES dalībvalstīs un izdotas līdz 2010. gada 15. augustam, ir derīgas līdz šī dokumenta derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, ja attiecīgais dokuments ir anulēts.

224. Līgumi par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgti starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir spēkā līdz līgumos noteiktā termiņa beigām.

225. Noteikumus piemēro ar 2018. gada 1. septembri.

226. Šo noteikumu 4.1.3. apakšpunktā minētais nosacījums par zobārstniecības palīdzības apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem patvēruma meklētājiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ir vecāki par 18 gadiem, ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

227. Šo noteikumu 6. pielikuma 2.10.11., 2.10.16., 2.10.18., 2.10.20., 2.10.25., 2.10.26. un 2.10.27. apakšpunkts ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē;

2) Komisijas 2012. gada 20. decembra īstenošanas Direktīvas 2012/52/ES, ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Profilaktiskās apskates (izmeklējumi) un sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana

1. Profilaktiskās apskates

Profilaktiskās apskates veids Vecums Veicamie pasākumi
1.1. Bērnu profilaktiskās apskates 1.1.1. pirmajā dzīves mēnesī 1.1.1.1. ģimenes ārsta veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā
1.1.1.2. vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un turpmāk vienu reizi 10 dienās
1.1.1.3. veikta dzirdes pārbaude ar otoakustiskās emisijas metodi trešajā–ceturtajā dzīves dienā
1.1.1.4. 48–72 stundās pēc dzimšanas veikta asins paraugu ņemšana un nosūtīšana uz fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanu asinīs, kā arī līdz divdesmit astotajai dzīves dienai – atkārtota asins paraugu ņemšana un nosūtīšana uz fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanu asinīs, ja pirmais izmeklējums veikts agrāk nekā četrdesmit astotajā stundā pēc dzimšanas
1.1.1.5. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.1.2. no viena līdz sešu mēnešu vecumam – vienu reizi mēnesī 1.1.2.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā
1.1.2.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati
1.1.2.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.1.3. no septiņu līdz 11 mēnešu vecumam 1.1.3.1. māsas, ārsta palīga (feldšera) vai ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes minētajā laikposmā
1.1.3.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati
1.1.4. 12 mēnešu vecumā 1.1.4.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā
1.1.4.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati
1.1.4.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.1.5. 13–24 mēnešu vecumā 1.1.5.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes gadā
1.1.5.2. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.1.5.3. okulista veikta apskate (redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes)
1.1.6. no koriģētās 40. gestācijas nedēļas līdz 24 mēnešu vecumam 1.1.6.1. bērnus, kas dzimuši līdz 34. gestācijas nedēļai, līdz koriģētam viena gada vecumam, bet, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam ģimenes ārsts papildus šajā pielikumā noteiktajām apskatēm nosūta pie neonatologa, kurš nodarbināts VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" vai SIA "Rīgas Dzemdību nams", bērna attīstības novērtēšanai šādā vecumā – koriģētā 40. gestācijas nedēļā, koriģētā 44. gestācijas nedēļā, koriģētā 3 mēnešu vecumā, koriģētā 6 mēnešu vecumā, koriģētā 9 mēnešu vecumā, koriģētā 12 mēnešu vecumā, koriģētā 18 mēnešu vecumā, koriģētā 24 mēnešu vecumā
1.1.7. 2–6 gadu vecumā 1.1.7.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā
1.1.7.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā
1.1.7.3. okulista veikta apskate triju gadu vecumā (salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes)
1.1.7.4. okulista veikta apskate pirms skolas 6–7 gadu vecumā (redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes)
1.1.7.5. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.1.8. 7–18 gadu vecumā 1.1.8.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā
1.1.8.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā, bet bērniem 7, 11 un 12 gadu vecumā – divas reizes attiecīgajā vecuma grupā
1.1.8.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.2. Pieaugušo profilaktiskās apskates 1.2.1. ģimenes ārsta veiktā vispārējā veselības pārbaude (pacienta sūdzības, ķermeņa svars un garums, ādas un gļotādu stāvoklis, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un palpācija, vairogdziedzera projekcijas novērtēšana, krūšu dziedzeru izskats un palpācija, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, sirdsdarbības un plaušu auskultācija, vēdera palpācija, rektālā digitālā palpācija pacientiem pēc 50 gadu vecuma, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts pacientu ir izmeklējis slimības laikā, – reizi gadā
1.2.2. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram
1.3. Grūtnieces un nedēļnieces aprūpe notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanu
1.4. Sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi sporta ārsta un ģimenes ārsta veiktās profilaktiskās un medicīniskās pārbaudes notiek atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību

2. Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajās ģimenes ārsta apskatēs ģimenes ārsts izvērtē papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību.

3. Profilaktisko apskašu un izmeklējumu īstenošanas nosacījumi

Nr.
p.k.
Programmas nosaukums Diagnoze Veicamās manipulācijas (norādot atbilstošu pacientu grupu un 4. aprūpes epizodi) Turpmākā izmeklēšana
3.1. Ģimenes ārsta veiktā bērnu vispārējā veselības pārbaude Z00.1 01061 – bērnu profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts;

01064 – bērnu profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts bērna mājās

 
3.2. Ģimenes ārsta veiktā pieaugušo vispārējā veselības pārbaude Z00.0 60404 – pieaugušo profilaktiskās apskates, ko veic ģimenes ārsts (atbilstoši šim pielikumam)  
3.3. Okulista veiktā profilaktiskā apskate Z01.0 01065 – oftalmologa veikta profilaktiskā apskate  
3.4. Ginekologa, dzemdību speciālista veiktā grūtnieces aprūpe   01070 – ginekologa, dzemdību speciālista veikta pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces apskate (atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība") Atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību
3.5. Vecmātes veiktā grūtnieces aprūpe   01029 – vecmātes veikta pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces vai nedēļnieces apskate (atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība") Atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību
3.6. Ģimenes ārsta veiktā grūtnieces aprūpe Z34.0, Z34.8, Z34.9 01062 – ģimenes ārsta veikta pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces apskate Atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību
3.7.* Neonatologa veiktā bērna attīstības novērtēšana P07.0, P07.1, P07.2, P07.3 02209 – bērna attīstības novērtēšana pie neonatologa  

Piezīme. * Pakalpojumu sniedz 5. aprūpes epizodes ietvaros, nenorādot pacientu grupu.

4. Veselības aprūpes pakalpojumus sirds un asinsvadu slimību profilaksei īsteno ģimenes ārsta prakse vienu reizi pacientam konkrētā vecuma grupā, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1. pacientam ir 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadi;

4.2. ģimenes ārsta praksē nodarbināta ārstniecības persona izvērtē pacienta sirds un asinsvadu slimību un smēķēšanas anamnēzi, nosaka sistolisko un diastolisko asinsspiedienu, vidukļa apkārtmēru un ķermeņa masas indeksu, kopējā holesterīna un glikozes līmeni asinīs, kā arī veic sirds un miega artēriju auskultāciju;

4.3. ģimenes ārsts nosaka sirds un asinsvadu slimību risku, lietojot metodi fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā (SCORE metode) un ņemot vērā saskaņā ar šā pielikuma 4.2. apakšpunktu iegūto informāciju;

4.4. pēc sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas ģimenes ārsts iesaka un nosaka pacientam turpmākos pasākumus, ievērojot līgumā ar dienestu noteikto kārtību;

4.5. šajā pielikumā noteiktā kārtība veselības aprūpes pakalpojumiem sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem, kuriem ir:

4.5.1. kardiovaskulāra slimība (KVS) ar vienu no šādām pazīmēm:

4.5.1.1. bijis miokarda infarkts (MI) vai akūts koronārs sindroms (AKS);

4.5.1.2. bijusi koronārā revaskularizācija – perkutāna koronāra intervence (PKI) vai koronāro artēriju šuntēšana (KAŠ);

4.5.1.3. bijusi citu (nevis koronāro) artēriju revaskularizācija;

4.5.1.4. bijis artēriju aterotrombotisks insults vai tranzitora išēmiska lēkme;

4.5.1.5. aortas aneirisma vai perifēro artēriju slimība;

4.5.1.6. nešaubīga aterosklerotiska panga koronārā, miega vai citā artērijā, kas konstatēta angiogrāfijā vai ultrasonoskopijā, vai citā neinvazīvā attēldiagnostiskā izmeklējumā, izņemot gadījumu, ja asinsvadu sienas vidējā slāņa (intima media sabiezējums (IMT)) biezums ir līdz 1,5 mm;

4.5.2. pirmā vai otrā tipa cukura diabēts ar mērķa orgānu bojājumu vai bez tā, ar vienu vai vairākiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (smēķēšana, hiperholesterinēmija vai izteikta (otrās vai trešās pakāpes) arteriāla hipertensija) vai bez tiem;

4.5.3. smaga vai mērena hroniska nieru slimība (HNS) ar glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ), kas zemāks par 59 ml/min/1,73 m2;

4.5.4. smaga (trešās pakāpes) arteriāla hipertensija;

4.5.5. ģimenes jeb primāra hiperlipidēmija.

Veselības ministre Anda Čakša
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Kārtība, kādā sniedzama medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošā neatliekamā medicīniskā palīdzība

1. Ārstniecības persona iestādes uzņemšanas nodaļā novērtē personas veselības stāvokli, izvērtējot, vai tas neatbilst šādiem kritērijiem:

Nr.
p.k.
Līmeņa raksturojums Klīniskā stāvokļa raksturojums
1.1. Klīniskais stāvoklis ar vitālo funkciju traucējumiem 1. Sirds apstāšanās (asistolija).

2. Elpošanas apstāšanās.

3. Iespējama elpošanas apstāšanās elpceļu obstrukcijas dēļ.

4. Elpošanas biežums < 8 reizes/min.

5. Sistoliskais asinsspiediens < 80 mmHg.

6. Koma (bezsamaņa), nav reakcijas uz sāpēm vai reakcija pēc Glāzgovas komas skalas (turpmāk – GKS) < 9 ballēm.

7. Ģeneralizēti krampji, epileptiskais statuss.

8. Smaga saindēšanās.

9. Smagi psihiskās darbības traucējumi ar bīstamu agresīvu rīcību pret sevi un apkārtējiem.

10. Politrauma.

11. Smaga galvas trauma, intrakraniāla hemorāģija.

12. Anafilaktiskais šoks.

13. Akūts koronārs sindroms ar akūtiem ritma traucējumiem, šoku, kolapsu, plaušu tūsku.

14. Iekšēja asiņošana.

15. Akūti sirds ritma traucējumi ar hipotensiju

1.2. Stāvoklis, kad pacientam var rasties vitālo funkciju traucējumi, ja netiek nekavējoties sniegta medicīniskā palīdzība 1. Kritisks elpceļu stāvoklis – stridors vai patoloģiska siekalošanās.

2. Akūti elpošanas traucējumi.

3. Akūti asinsrites traucējumi:

a) auksta, mitra āda, slikta perfūzija (kapilāru uzpildes laiks > 5 s),

b) sirdsdarbības frekvence (turpmāk – SF) < 50 reizes/min vai > 150 reizes/min,

c) hipotensija ar audu perfūzijas traucējumiem.

4. Akūts liela asins daudzuma zudums.

5. Ļoti stipras akūtas sāpes dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā akūtas sirds, vēdera sāpes vai ektopiskā grūtniecība, kas novērtējama ar 9–10 ballēm pēc 10 ballu skalas.

6. Hipoglikēmija, glikozes līmenis asinīs < 2 mmol/l.

7. Miegainība, palēnināta reakcija jebkura iemesla dēļ (pēc GKS < 10 ballēm).

8. Drudzis vai vispārējā ķermeņa atdzišana ar letarģijas pazīmēm.

9. Skābju vai sārmu nokļūšana acīs.

10. Politrauma, kad nepieciešama steidzama organizēta mediķu brigādes palīdzība.

11. Akūta lokalizēta trauma – lielo kaulu un/vai muguras kaulu lūzumi, amputācijas.

12. Augsta riska anamnēze:

a) liels nomierinošo vielu patēriņš vai citas izcelsmes toksisku vielu patēriņš,

b) cita dzīvībai bīstama saindēšanās,

c) dzīvībai bīstamu vides faktoru ietekme (ģeneralizēta alerģiska reakcija).

13. Psihiski un uzvedības traucējumi:

a) agresija vai vardarbība, kas rada draudus pašam pacientam un apkārtējiem,

b) izteikts psihomotors uzbudinājums, kad sevis un/vai apkārtējo apdraudējuma dēļ nepieciešams fiziski ierobežot personas brīvību.

14. Akūta neiroloģiska perēkļu simptomātika

1.3. Pacienta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, un pastāv potenciāli draudi dzīvībai vai smagas sekas pacienta veselībai, ja netiek nekavējoties sniegta medicīniskā palīdzība 1. Miegainība, palēnināta reakcija jebkāda iemesla dēļ (pēc GKS < 13 ballēm).

2. Oksigenācija < 90 procentu.

3. Atkārtoti krampji, kas fiksēti pēdējo 12 stundu laikā.

4. Nepārtraukta (ilgāk par 30 minūtēm) vemšana.

5. Akūta dehidratācija.

6. Galvas trauma ar īslaicīgu samaņas zudumu.

7. Vidēja stipruma sāpes, kas tiek vērtētas ar 7–8 ballēm pēc 10 ballu skalas, kad nepieciešama tūlītēja sāpju novēršana.

8. Akūtas sāpes vēderā bez augsta riska pazīmēm, kas tiek vērtētas ar vismaz 8 ballēm pēc 10 ballu skalas, ja pacientam > 65 g.

9. Akūta neiroloģiska perēkļu simptomātika.

10. Vidēja stipruma ekstremitātes savainojums ar deformāciju, lūzumu vai kompresijas sindroms.

11. Psihiski un uzvedības traucējumi:

a) pašnāvības mēģinājums vai pašnāvības draudi,

b) akūtas psihozes,

c) dezorganizēta uzvedība,

d) smaga depresija,

e) akūts psihomotors uzbudinājums;

12. Perforējoša acs trauma.

13. Vidēji smaga asiņošana jebkāda iemesla dēļ.

14. Urīna aizture, pastiprināta urīna izvade.

15. Galvas traumas bez samaņas traucējumiem.

16. Smags abstinences stāvoklis, kurš riska faktoru ietekmē var komplicēties (anamnēzē bijušas psihozes, krampji, citas akūtas slimības).

17. Ar trakumsērgu slimu vai aizdomīgu dzīvnieku kodumi, plēsumi, apsiekalošana.

18. Traumas un nelaimes gadījumi

2. Neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientam nodrošina līdz brīdim, kad pacienta klīniskais stāvoklis atbilstoši pacienta ārstējošā ārsta novērtējumam atbilst šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem, tai skaitā līdz brīdim, kad pacienta ārstēšana, pamatojoties uz ārstējošā ārsta vai, ja nepieciešams, konsilija lēmumu, tiek turpināta kā ilgstoša vitālo funkciju uzturēšana (piemēram, ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija). Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, pacientam, ja nepieciešams, nodrošina asins pārliešanu un asins preparātu transplantāciju.

3. Pakalpojumi, kas pacientam nepieciešami ilgāk par mēnesi, lai nodrošinātu vitālās funkcijas, nav uzskatāmi par neatliekamo medicīnisko palīdzību.

4. Audu un orgānu transplantācija nav uzskatāma par neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Veselības ministre Anda Čakša
3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Infekcijas slimību saraksts
Nr.
p.k.
SSK-10 kods* Nosaukums
1. A00 Holera
2. A01 Vēdertīfs un paratīfi
3. Z22.0–1 Tīfa baktēriju nēsātājs; citu zarnu infekcijas slimību ierosinātāju nēsātājs
4. A02 Citas salmonellu ierosinātas infekcijas
5. A03 Šigelozes
6. A04; A08; A09 Citas bakteriālas zarnu infekcijas; vīrusu un citas precizētas zarnu infekcijas; cita veida infekcijas ierosināts un nezināmas cilmes gastroenterīts un kolīts
7. A05 Citas citur neklasificētas bakteriālas uztura toksikoinfekcijas
8. A06 Amebiāze
9. A07.0; A07.1; A07.2; A07.8 Balantidiāze; žiradiāze (lamblioze); kriptosporodioze; citas precizētas vienšūņu ierosinātas zarnu slimības
10. A15–A19 Tuberkuloze
11. A20 Mēris
12. A21 Tularēmija
13. A22 Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris)
14. A27 Leptospiroze
15. A28.2 Ekstraintestinālā jersinioze
16. A30 Lepra (Hansena slimība)
17. A31 Citu mikobaktēriju ierosinātas infekcijas
18. A32 Listerioze
19. A33–A35 Jaundzimušo tetāns (stingumkrampji, tetanus neonatorum); nedēļnieču tetāns (stingumkrampji); citi tetāna (stingumkrampju) veidi
20. A36 Difterija
21. Z22.2 Difterijas baktēriju nēsātājs
22. A37 Garais klepus
23. A38 Skarlatīna
24. A39 Meningokoku infekcija
25. A48.1 Leģionāru slimība
26. A50–A53 Iedzimts sifiliss; svaigs sifiliss; vēlīns sifiliss; citi sifilisa veidi un neprecizēts sifiliss
27. A54 Gonokoku infekcija
28. A56 Citas seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimības
29. A60 Anoģenitālā herpesvīrusu infekcija
30. A68.0 Utu atguļas tīfs
31. A69.2 Laimas slimība
32. A70 Chlamydia psittaci infekcijas
33. A71 Trahoma
34. A75–A79 Riketsiozes
35. A80 Akūts poliomielīts
36. A81.0 Kreicfelda-Jakoba slimība
37. A82 Trakumsērga
38. Z20.3 Iespēja inficēties un kontakts ar trakumsērgu
39. A84; A85; A86; A87 Ērču pārnests vīrusencefalīts; cits citur neklasificēts vīrusencefalīts; neprecizēts vīrusencefalīts; vīrusmeningīts
40. A95; A96; A97; A98; A99 Dzeltenais drudzis; arenavīrusu hemorāģiskais drudzis; denges drudzis; citi citur neklasificēti vīrusu hemorāģiskie drudži; neprecizēts vīrusu hemorāģiskais drudzis
41. B01 Vējbakas
42. B05 Masalas (morbilli)
43. B06 Masaliņas (rubeola, rubella)
44. B08.8 Citas precizētas vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādu bojājumiem
45. B15–B19 Vīrushepatīts
46. B20–B24 Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija
47. Z21 Bezsimptomu inficēšanās ar humānā imūndeficīta vīrusu (HIV)
48. B25 Citomegalovīrusu slimības
49. B26 Cūciņa
50. B27 Infekciozā mononukleoze
51. B35 Dermatofitoze
52. B50–B54 Plasmodium falciparum malārija; plasmodium vivax malārija; plasmodium malariae malārija; cita veida parazitoloģiski diagnosticēta malārija; neprecizēta malārija
53. B58 Toksoplazmoze
54. B75 Trihineloze
55. B86 Kašķis (scabies)
56. B99 Citas un neprecizētas infekcijas slimības
57. G00; G01; G02 Citur neklasificēts bakteriāls meningīts; meningīts citur klasificētu bakteriālu slimību dēļ; meningīts citu citur klasificētu infekcijas un parazitāro slimību dēļ
58. J09; J10; J11 Gripa, ko izraisījis identificēts zoonotiskas vai pandēmiskas gripas vīruss**; gripa, ko izraisījis identificēts sezonālās gripas vīruss**; gripa, ja vīruss nav identificēts**
59. J13 Streptococcus pneumoniae ierosināta pneimonija

Piezīmes.
1. * Ja "pamatslimība" ir pakļauta SSK-10 paredzētajai divējādai klasifikācijas sistēmai, jālieto gan krustiņa, gan zvaigznītes kodi.
2. ** Pacients ir atbrīvots no līdzmaksājuma, ja ārstējas stacionārā.

Veselības ministre Anda Čakša
4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Aprūpes epizodes un to tarifi

1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi:

1.1. 1. veids – aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu;

1.2. 2. veids – aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu;

1.3. 3. veids – aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu;

1.4. 4. veids – aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju;

1.5. 5. veids – aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu;

1.6. 6. veids – aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem;

1.7. 7. veids – aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

2. 1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti.

3. Katra ārstniecības persona par savu veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu – ambulatorā pacienta talonu.

4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:

Nr.
p.k.
Specialitāte Tarifs (euro)
5.1. Alergologs 9,31
5.2. Algologs 9,31
5.3. Anesteziologs, reanimatologs* 9,31
5.4. Arodveselības un arodslimību ārsts 12,31
5.5. Asinsvadu ķirurgs 11,31
5.6. Ārsta palīgs (feldšeris) 4,01
5.7. Bērnu alergologs 10,03
5.8. Bērnu audiologs 10,03
5.9. Bērnu endokrinologs 13,03
5.10. Bērnu gastroenterologs 13,03
5.11. Bērnu hematoonkologs 13,03
5.12. Bērnu infektologs 13,03
5.13. Bērnu kardiologs 13,03
5.14. Bērnu ķirurgs 9,02
5.15. Bērnu nefrologs 13,03
5.16. Bērnu neirologs 13,03
5.17. Bērnu pneimonologs 10,03
5.18. Bērnu psihiatrs 15,74
5.19. Bērnu reimatologs 13,03
5.20. Dermatologs, venerologs 9,31
5.21. Endokrinologs 12,31
5.22. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts 9,31
5.23. Flebologs 8,31
5.24. Foniatrs 9,31
5.25. Gastroenterologs 12,31
5.26. Ginekologs, dzemdību speciālists 8,31
5.27. Ginekologs, dzemdību speciālists** 23,93
5.28. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts 4,53
5.29. Hematologs 12,31
5.30. Hepatologs 12,31
5.31. Imunologs 12,31
5.32. Infektologs 12,31
5.33. Internists 9,31
5.34. Kardiologs 12,31
5.35. Ķirurgs 8,31
5.36. Medicīnas ģenētiķis 9,31
5.37. Mutes, sejas un žokļu ķirurgs 8,31
5.38. Narkologs 12,33
5.39. Neatliekamās medicīnas ārsts 9,31
5.40. Nefrologs 9,31
5.41. Neiroķirurgs 11,31
5.42. Neirologs 12,31
5.43. Neonatologs 10,03
5.44. Oftalmologs 8,31
5.45. Onkologs ķīmijterapeits 9,31
5.46. Onkoloģijas ginekologs 11,31
5.47. Otolaringologs 8,31
5.48. Paliatīvās aprūpes speciālists 12,30
5.49. Pediatrs 13,03
5.50. Plastikas ķirurgs 8,31
5.51. Pneimonologs 9,31
5.52. Psihiatrs 12,33
5.53. Radiologs terapeits 9,31
5.54. Reimatologs 12,31
5.55. Rokas ķirurgs 8,31
5.56. Sirds ķirurgs 8,31
5.57. Sporta ārsts 14,32
5.58. Torakālais ķirurgs 11,31
5.59. Transplantologs 8,31
5.60. Traumatologs, ortopēds 8,31
5.61. Urologs 8,31

Piezīmes.
1. * Konsultējot pacientus pirms operācijām un izmeklējumiem.
2. ** Uzņemot iepriekš izmeklētu pacienti medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, kā arī konsultējot pacienti pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas specializētā ārstniecības iestādē.

6. 7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti:

6.1. primārajā veselības aprūpē:

Nr.
p.k.
Specialitāte
6.1.1. Ģimenes ārsts
6.1.2. Internists
6.1.3. Pediatrs

6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

Nr.
p.k.
Specialitāte
6.2.1. Anesteziologs, reanimatologs
6.2.2. Audiologopēds
6.2.3. Bērnu gastroenterologs
6.2.4. Bērnu kardiologs
6.2.5. Bērnu nefrologs
6.2.6. Biologs
6.2.7. Biomedicīnas laborants
6.2.8. Dermatologs, venerologs
6.2.9. Diabēta aprūpes māsa
6.2.10. Endoskopists (gastrointestinālā endoskopija)
6.2.11. Ergoterapeita asistents
6.2.12. Ergoterapeits
6.2.13. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
6.2.14. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa
6.2.15. Fizikālās terapijas māsa
6.2.16. Fizioterapeita asistents
6.2.17. Fizioterapeits
6.2.18. Funkcionālās diagnostikas māsa
6.2.19. Gastroenterologs
6.2.20. Ginekologs, dzemdību speciālists
6.2.21. Ģenētiķis
6.2.22. Hematologs
6.2.23. Imunologs
6.2.24. Kardiologs
6.2.25. Klīniskais mikrobiologs
6.2.26. Laboratorijas ārsts
6.2.27. Laboratorijas speciālists
6.2.28. Logopēdijas speciālists (skolotājs logopēds, logopēds)
6.2.29. Masieris
6.2.30. Medicīnas ģenētiķis
6.2.31. Mikrobiologs
6.2.32. Narkologs
6.2.33. Nefrologs
6.2.34. Patologs
6.2.35. Pneimonologs
6.2.36. Podiatrijas māsa
6.2.37. Podologs
6.2.38. Radiologs diagnosts
6.2.39. Radiologs terapeits
6.2.40. Sporta ārsts***
6.2.41. Tiesu medicīnas eksperts
6.2.42. Tiesu psihiatrijas eksperts
6.2.43. Transfuziologs
6.2.44. Transplantologs
6.2.45. Urologs
6.2.46. Speciālisti, kuri ir apguvuši šādas ārstnieciskās un diagnostiskās metodes:
6.2.46.1. asinsvadu ultrasonogrāfija
6.2.46.2. ārstnieciskā un diagnostiskā perkutānā koronāro un lielo asinsvadu intervence
6.2.46.3. bērnu masāžas metode
6.2.46.4. bronhoskopija
6.2.46.5. dermatoskopija
6.2.46.6. diagnostiskā sirds un lielo asinsvadu katetrizācija un angiogrāfija
6.2.46.7. ehokardiogrāfija
6.2.46.8. elektroencefalogrāfija
6.2.46.9. elektrokardiogrāfija
6.2.46.10. elektrokardiostimulācija un invazīvā ritma traucējumu korekcija
6.2.46.11. elektromiogrāfija
6.2.46.12. fizikālās terapijas metode
6.2.46.13. fiziskās un farmakoloģiskās slodzes testi ar elektrokardiogrāfiju un vizualizācijas metodēm (tai skaitā miokarda perfūzijas scintigrāfija)
6.2.46.14. fiziskās slodzes tests ar elektrokardiogrāfiju
6.2.46.15. gastrointestinālā endoskopija
6.2.46.16. hiperbārā oksigenācija
6.2.46.17. invazīvā sirds ritma traucējumu korekcija
6.2.46.18. izvērsta ehokardiogrāfija
6.2.46.19. kolposkopija
6.2.46.20. lāzerterapija
6.2.46.21. masāžas metode
6.2.46.22. neinvazīvā elektrofizioloģiskā diagnostika un ārstēšana kardioloģijā
6.2.46.23. neirosonogrāfija jaundzimušajiem un zīdaiņa vecuma bērniem
6.2.46.24. neirosonoloģiskā izmeklēšana
6.2.46.25. padziļināta elektrokardiogrāfija
6.2.46.26. pastāvīgo sirds ritmu regulējošo un diagnosticējošo iekārtu implantācija
6.2.46.27. skrīninga ehokardiogrāfija
6.2.46.28. skrīninga elektrokardiogrāfija
6.2.46.29. standarta transtorakāla ehokardiogrāfija
6.2.46.30. ultraskaņas izmeklēšana dzemdniecībā un ginekoloģijā
6.2.46.31. vispārējā ultrasonogrāfija

Piezīme. *** Sporta ārsts 7. veida aprūpes epizodi izmanto, ja veic papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi.

Veselības ministre Anda Čakša
5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi
Nr.
p.k.
Veselības aprūpes pakalpojumu veids Saistošās (pamata) manipulācijas*
pirmais līmenis otrais līmenis
1. Nieru aizstājterapija 60010 + 04171; 04177–04180; 19270; 19275–19277; 19282 60010 + 04171; 04177–04180; 19270; 19275–19277; 19282
2. Invazīvā kardioloģija 60075 + 60071–60074  
3. Invazīvā radioloģija 60075 + 50120**; 50122; 50124**; 50130**; 50134**; 50138**; 50144**; 50146**; 50720–50722  
4. Ķīmijterapija un hematoloģija 60110 + 60008 + 61000–61284; 60110 + 60413  
5. Staru terapija 60110 + 50300–50303; 50340–50343; 50346; 50349; 50352; 50353; 50356; 50357; 50360; 50363; 50370–50374; 50390; 50391; 50393; 50396–50397; 50416; 50417; 50425–50434; 50438  
6. Rehabilitācija 60110 + 55077; 55076 60110 + 55076, 55077
7. Psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriska profila dienas stacionārā 60110 60110
8. Narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiska profila dienas stacionārā 60110 + 13025; 13026; 60069 60110 + 13025; 13026; 60069
9. Neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana 60110 + 06062; 06125; 06130; 06131; 06136; 06137; 06141; 07045; 09182–09186; 10020–10026; 10033–10034; 10037–10038; 10041–10044; 11001; 11051–11052; 11058; 11060; 11065–11068; 11101–11103; 25008; 25014; 25020; 25022; 31186; 31187; 60413;

Bērniem:
06003 + 06004 + 06033 + 06015; 06041; 06004 + 06007 + 06015; 06004 + 06007 + 06041; 06003 + 06004 + 06033 + 06021; 06102; 07023; 07044; 07046; 06007 + 06004 + 06033 + 06021; 06102; 07023; 07044; 07046; 09182–09186; 11002; 60420

60110 + 06062; 06125; 06130; 06131; 06136; 06137; 06141; 07045; 09182–09186; 10020–10026; 10033–10034; 10037–10038; 10041–10044; 11001; 11051–11052; 11058; 11060; 11065–11068; 11101–11103; 25008; 25014; 25020; 25022; 31186; 31187; 60413
10. Hronisko sāpju pacientu ārstēšana 60110 + 29156–29160; 04103; 04106–04108; 04115–04118; 04121–04126; 04138–04139  
11. Ķirurģiskie pakalpojumi:
11.1. oftalmoloģija 60075 + 17097; 17120; 17122; 17138–17143; 17151; 17153; 17156; 17157; 17165; 17166; 17170; 17172; 17180–17181; 17186–17189; 17195–17197; 17199; 17216; 17217; 17226; 17228; 17229; 17232; 17233; 17242; 17245; 17250–17257; 17270–17274; 17285; 17286; 17288; 17289; 17300; 17304; 17340; 17372 60075 + 17097; 17120; 17138; 17142; 17143; 17153; 17156; 17166; 17180; 17181; 17186–17189; 17199; 17226; 17250–17257; 17270–17272; 17285; 17286; 17288; 17289; 17340; 17372
11.2. uroloģija 60075 + 19009; 19019; 19021; 19030–19036; 19038; 19039; 19045; 19057; 19060; 19065; 19067–19070; 19075–19077; 19079–19081; 19085; 19089; 19114; 19116; 19117; 19125; 19148; 19151; 19158; 19161; 19162; 19170; 19173–19176; 19187; 19197 60075 + 19009; 19019; 19021; 19030–19036; 19038; 19045; 19057; 19060; 19065; 19067–19070; 19075–19077; 19079–19081; 19085; 19116; 19117; 19125; 19148; 19151; 19158; 19161; 19162; 19173–19176; 19187
11.3. gastrointestinālās endoskopijas 60075 + 08053; 08058–08061; 08070–08072; 08077; 08090; 08093; 08097; 08100; 08111; 08112; 08113; 08121–08122 60075 + 08053; 08058–08061; 08070–08072; 08077; 08090; 08093; 08097; 08100; 08111; 08113; 08121–08122
11.4. ginekoloģija 60075 + 16001; 16007–16009; 16018–16020; 16026; 16029; 16032; 16040–16044; 16052–16054; 16080; 16082; 16087–16089 60075 + 16001; 16008; 16009; 16020; 16026; 16029; 16032
11.5. otolaringoloģija:
11.5.1. otolaringoloģija bērniem 60075 + 18071; 18014; 18022; 18023; 18034; 18047; 18073; 18076; 18077; 18079; 18091; 18092; 18093; 18102; 18106; 18107; 18109; 18128; 18140; 18141; 18142; 18152; 18164***; 18177 60075 + 18071; 18076; 18077; 18177
11.5.2. otolaringoloģija pieaugušajiem 60075 + 18014; 18022; 18023; 18024; 18032; 18033; 18034; 18038; 18040; 18041; 18047; 18048; 18055; 18056; 18057; 18060; 18061; 18062; 18070; 18071; 18073; 18076; 18077; 18078; 18079; 18092; 18093; 18101; 18102; 18106; 18108; 18109; 18126; 18128; 18141; 18142; 18152; 18154; 18155; 18156; 18157; 18177; 18179; 18180; 18187; 18188; 18196; 18198; 18199; 18205; 18206; 18213; 18242; 18243; 18265 60075 + 18014; 18023; 18032; 18033; 18047; 18048; 18061; 18070; 18071; 18076; 18077; 18102; 18106; 18126; 18128; 18177; 18199; 18205; 18206
11.6. traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija 60075 + 03180; 20014; 20028; 20029; 20039; 20040; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059–20060; 20070–20071; 20073; 20075; 20085; 20100; 20101; 20108; 20127; 20139; 20145–20147; 20159; 20200; 20203–20205; 20207; 20209–20210; 20212; 20217; 20218; 20222; 20224; 20229; 20249; 20281; 20282; 20284; 20285; 20288; 20290; 20292–20293; 20303; 22034; 23002; 23003; 23004; 23005; 23006; 23007; 23009; 23010; 23015–23016; 23021; 23022; 23036; 23037; 23052–23054; 23060–23061; 23063–23066; 23068–23070; 23075–23081; 23083; 23084; 23090–23094; 23096–23099; 23106; 23108–23112 60075 + 03180; 20014; 20028; 20029; 20039; 20040; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059–20060; 20070–20071; 20073; 20100; 20101; 20108; 20127; 20139; 20145; 20146; 20200; 20203; 20205; 20207; 20209; 20212; 20217; 20222; 20249; 20281; 20282; 20284; 20285; 20288; 20290; 20292–20293; 22034; 23002; 23009; 23010; 23021; 23037; 23052–23053; 23063–23065; 23068–23070; 23076; 23078–23080; 23083; 23084; 23090–23094; 23096; 23098; 23099; 23106; 23108–23112
11.7. vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi 60075 + 03180; 03183; 03184; 03187–03189; 20014; 20029; 20039; 20041; 20044; 20050; 20059; 20060; 21022; 21024; 21026; 21027; 21067; 21100–21105; 21130; 21190; 22023; 22034; 28001; 28003; 28004; 28017–28026; 28036–28042; 29005; 29006; 29008; 29009; 29015; 29016; 29019; 29020; 29022; 29023; 29025; 29031–29037; 29039; 29040; 29045; 29046; 29050; 29070; 29084; 29087; 29089; 29090; 29095–29104; 29110–29113; 29119; 29126–29131; 29133; 29135; 29143–29151; 29165–29169; 29172; 29183; 29187–29190; 29196; 29197; 29199; 29202–29205; 29224; 29238; 29239; 29257; 29258; 31022; 31160; 31175; 31186; 31215; 31216 60075 + 03180; 03183; 03187; 03188; 03189; 20014; 20029; 20039; 20041; 20044; 20050; 20059; 20060; 21022; 21026; 21027; 21067; 22023; 22034; 28001; 28003; 28004; 28017; 28019; 28021–28025; 28036–28042; 29005; 29006; 29008; 29009; 29087; 29103; 29110; 29167; 29169; 29183; 29187; 29196; 29257; 29258; 31186
11.8. bērnu ķirurģija 60075 + 03180; 03188; 19009; 19019; 19021; 19030; 19032–19035; 19037–19039; 19057; 19059; 19065; 19067; 19068; 19075; 19077; 19079; 19085–19086; 19089; 19114; 19116; 19145; 19150; 19151; 19158; 19161; 19162; 20014–20015; 20028; 20030; 20039; 20041; 20043; 20044; 20050; 20057; 20059–20060; 20070–20071; 20085; 20147; 20149; 20159; 20200; 20203–20205; 20207; 20209; 20212; 20218; 20249; 20281; 20300–20301; 20303; 20306; 20309; 21024; 21026; 21027; 21103; 21175; 23009; 23016; 23021; 23037; 23052; 23064–23066; 23068–23069; 23076–23081; 23096; 23098; 23099; 23109; 27002–27004; 27022–27025; 27037; 27040–27042; 29102; 29129; 29167–29169; 29171; 30027; 31209; 50118; 50120**; 50122; 50124**; 50130**; 50134**; 50722; 04142–04143****; 04157–04158****; 04196**** 60075 + 03180; 03188; 19009; 19019; 19021; 19030; 19032–19035; 19038; 19057; 19065; 19067; 19068; 19075; 19077; 19079; 19085; 19116; 19151; 19158; 19161; 19162; 20014; 20028; 20039; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059; 20060; 20070; 20071; 20149; 20200; 20203; 20205; 20207; 20209; 20212; 20249; 20281; 21026; 21027; 23009; 23021; 23037; 23052; 23064; 23065; 23068; 23069; 23076; 23078–23081; 23096; 23098; 23099; 23109; 27004; 27022; 27024; 27037; 29167; 29169; 29171

Piezīmes.
1. * Norādītas tikai saistošās (pamata) manipulācijas, kas veicamas konkrētā dienas stacionārā un tiek izmantotas konkrētā dienas stacionārā sniedzamā veselības aprūpes pakalpojuma veida atpazīšanai. Pakalpojuma sniedzējam Nacionālais veselības dienests saskaņā ar šiem noteikumiem papildus apmaksā arī citas nepieciešamās manipulācijas, lai sagatavotu pacientu saistošās manipulācijas veikšanai un nodrošinātu drošu saistošās manipulācijas izpildi (tai skaitā laboratoriskās analīzes, nepieciešamos radioloģiskos izmeklējumus, anestēzijas pakalpojumus un piemaksas manipulācijas).
2. ** Manipulāciju var veikt arī asinsvadu ķirurgi, kuri nodarbināti valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
3. *** Par kaulā ievietojamo dzirdes aparātu (BAHA) samaksu veic valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
4. **** Dienas stacionārā sniegtos pakalpojumus apmaksā, ja saistošo manipulāciju norāda anesteziologi, reanimatologi, kuri atbilstoši līguma nosacījumiem nodrošina bērniem vispārējo anestēziju zobu ārstēšanai.

Veselības ministre Anda Čakša
6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi

1. Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpi ar stacionārajām ārstniecības iestādēm atbilstoši to līmenim un noteiktajiem pakalpojumu profiliem:

Ārstniecības iestāde Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profili Uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti Gultas-
dienas tarifs, euro
Fiksētā piemaksa, euro
tera-
pija
hro-
nisko pacie-
ntu aprū-
pe
ķirur-
ģija
gineko-
loģija**
grūt-
niecī-
bas un dzem-
dību aprū-
pe**
pedia-
trija**
trau-
mato-
loģija**
neiro-
loģija
uro-
loģija
oto-
rino-
larin-
golo-
ģija
insulta vienī-
ba
infek-
cijas
grūt-
niecī-
bas pato-
loģija**
psihi-
atrija**
reha-
bili-
tācija
kar-
dio-
loģija
nefro-
loģija**
inva-
zīvā kardio-
loģija**
onko-
loģija**
pali-
atīvā aprū-
pe**
pul-
mono-
loģija**
gastro-
entero-
loģija**
neiro-
ķirur-
ģija**
asins-
vadu ķirur-
ģija**
endo-
krino-
loģija
tora-
kālā ķirur-
ģija
ofta-
lmo-
loģija
narko-
loģija
inter-
nists***
ķirurgs anes-
tezio-
logs/
reani-
mato-
logs
gineko-
logs/
dzem-
dību speci-
ālists**
trau-
mato-
logs
neiro-
logs
kardio-
logs
pedi-
atrs/
neo-
nato-
logs**
neiro-
ķirurgs
psihi-
atrs
radio-
logs diag-
nosts
citas specia-
litātes
par neat-
liekamās medicī-
niskās palīdzības, pacientu uzņem-
šanas nodaļas darbību
par pacientu obser-
vāciju līdz 24 stundām
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44
1.1. V līmeņa ārstniecības iestādes
1.1.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" X IP X X X PAC* X X X X X X X   X X X X X X X X X X X X X   1 1 1 2   1 1 1 1   2 3 68,51 2 480 893 366 255
1.1.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" X IP X X   X X X X X X X X   X X X X X X X X X X X X X   3 1 1 1 1 1 1   1   3 5 68,51 3 191 930 547 121
1.1.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Pediatrijas profils
X IP X X   X X X X X   X   X X X X X X   X X X X X X X     3 2       1 6     2 2 84,78 2 775 404 477 820
1.2. IV līmeņa ārstniecības iestādes
1.2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" X IP X X X X + PAC* X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP       X IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 416 757 76 627
1.2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" X IP X X X X X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP X   X   2 IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 596 205 191 217
1.2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca"**** X IP X X X X X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP X   X   2 IS 2 2 1 1 1   1     1   63,38 1 955 101 74 472
1.2.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca" X IP X X X X X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP         IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 416 757 88 224
1.2.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" X IP X X X X + PAC* X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP X       IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 416 757 75 232
1.2.6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca" X IP X X X X + PAC* X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP X       IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 416 757 82 140
1.2.7. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca" X IP X X X X X X X X X X IP IP X X IP IP IP IP IP IP IP IP       X IS 1 1 1 1 1   1     1   63,38 1 416 757 67 309
1.3. III līmeņa ārstniecības iestādes
1.3.1. Madonas novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 29 662
1.3.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1         1     1   50,52 884 688 34 860
1.3.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 28 584
1.3.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 19 966
1.3.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ogres rajona slimnīca" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 33 782
1.3.6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 36 253
1.3.7. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca" X IP X X X X IP IP                                         IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 26 745
1.4. II līmeņa ārstniecības iestādes
1.4.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca" X IP X IP IP IP IP                                           IS 1 1 IP       IP     1   50,52 711 516 18 570
1.4.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Preiļu slimnīca" X IP X IP X IP IP                                           IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860 8 747
1.4.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Siguldas slimnīca" X IP X IP X IP IP                                           IS 1 1 1       1     1   50,52 1 057 860  
1.4.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca" X IP X IP IP IP IP X                                         IS 1 1 IP       IP     1   50,52 711 516 30 993
1.4.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca" X IP X IP IP IP IP                                           IS 1 1 IP       IP     1   50,52 711 516 14 069
1.5. I līmeņa ārstniecības iestādes***
1.5.1. Līvānu novada domes pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Līvānu slimnīca" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.5.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles slimnīca" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.5.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.5.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Limbažu slimnīca" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.5.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.5.6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs" X IP                                                     IS 1                     31,12 358 896  
1.6. V līmeņa specializētās ārstniecības iestādes
1.6.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"   IP       X X                       X                     2 1   *           1   61,76 711 516  
1.6.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams"       X X X + PAC*             X                                   1 7       4         58,33 2 084 341  
1.6.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""   IP       X                 X                               1                   54,36 179 448  
1.7. Specializētās ārstniecības iestādes
1.7.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"                           X                           X                   1   1 42,29 344 614  
1.7.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas 2. slimnīca"   IP         X                                             1 1               1   61,76 532 068  
1.7.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā "Ainaži""           X                                                                     0    
1.7.4. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca"                           X                                                     0    
1.7.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca"   IP       X               X         X                                     1     42,29 172 284  
1.7.6. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca"           X               X                                               1     42,29 172 284  
1.7.7. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""           X               X                           X                   1     42,29 172 284  
1.7.8. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca"                           X                           X                   1     42,29 172 284  
Piezīmes.
1. * PAC – perinatālās aprūpes centrs. Ārstniecības iestādei ir līgums par perinatālās aprūpes nodrošināšanu.
2. ** IP – izvēles profils. Netiek piemērots nosacījums par obligātu profila nodrošināšanu vai diennakts dežūru, pakalpojumus sniedz atbilstoši nepieciešamībai. Ja ārstniecības iestāde vēlas uzsākt pakalpojumu sniegšanu kādā no izvēles profiliem, konkrēto pakalpojumu iekļaušana līgumā iespējama, ja Nacionālajam veselības dienestam ir papildu finanšu līdzekļi.
3. *** IS – izvēles speciālists. Ja I līmeņa ārstniecības iestāde nevar nodrošināt internista dežūras uzņemšanas nodaļā, tad internistu atļauts aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam/reanimatologam. Ja II, III vai IV līmeņa ārstniecības iestāde nevar nodrošināt internista dežūras uzņemšanas nodaļā, tad internistu atļauts aizvietot ģimenes ārstam vai neatliekamās medicīnas ārstam.
4. **** Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina triju speciālistu – internā profila speciālista, ķirurga un anesteziologa/reanimatologa – diennakts dežūras Talsu filiālē.

2. Ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim veselības aprūpes pakalpojumus sniedz, ievērojot šādus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmu apmaksas nosacījumus:

Ārstniecības iestādes Programmas nosaukums Pacienta stacionēšanas vecums no–līdz (gados)***** Saistošās diagnozes Saistošās manipulācijas Viena pacienta ārstēšanas tarifi iezīmētajās programmās (euro) Papildu nosacījumi
1 2 3 4 5 6 7
2.1. Asinsvadu ķirurģijas profils (V, IV)
2.1.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Krūšu aortas endoprotezēšana   I70.0; I71.0; I71.1; I71.2; I71.5; I71.6; I71.8; I71.9; S25.0 22012 18 775,30  
2.1.2. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Stacionārā palīdzība asinsvadu ķirurģijā   I65.0; I65.2–I65.9; I70.0–I70.2; I70.8; I71.0–I71.6; I71.8–I71.9; I72.0–I72.9; I73.0–I73.1; I73.9; I74.0–I74.5; I74.8–I74.9; I77.0–I77.4; I77.6; I77.8; i(I79.0–I79.2); I81; I82.8–I82.9; I87.9; b(I79.0–I79.2) 22001–22047; 60207 DRG  
2.1.3. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Vēdera aortas endoprotezēšana   I71.4; i(I79.1); I71.0; I71.3; I70.0; S35.0 22011 12 828,47  
2.2. Gastroenteroloģijas profils (V, IV)
2.2.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot specializētās ārstniecības iestādes), SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Gastrointestinālās endoskopijas     08053; 08077; 08090; 08093; 08097; 08100 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.3. Ginekoloģijas profils (V, IV, III, II)
2.3.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Ginekoloģija īpaši smagos gadījumos   N70; N71; N73.0; N73.3; N73.5; O85; O86; T81 60009 DRG  
2.3.2. V (izņemot specializētās ārstniecības iestādes SIA "Rīgas Dzemdību nams", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""), IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Ginekoloģija     16040–16042; 16044; 16052–16054; 16061; 16062; 16080–16089 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.4. Grūtniecības un dzemdību profils (V, IV, III, II)
2.4.1. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Dzemdību nams", IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Krāslavas slimnīca") Dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā   O60–O75; O80–O84; O85–O92 16107; 16108 590,29  
2.4.2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Dzemdību nams", IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Krāslavas slimnīca") Fizioloģiskās dzemdības   O60–O75; O80–O84; O85–O92 16100; 16106 417,83  
2.4.3. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Dzemdību nams", IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Krāslavas slimnīca") Ķeizargrieziens   O60–O75; O80–O84; O85–O92 16115 741,55  
2.5. Hronisko pacientu aprūpes profils (V, IV, III, II, I)
2.5.1. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Ogres rajona slimnīca", SIA "Kuldīgas slimnīca", SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", SIA "Rīgas 2. slimnīca", II un I līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Limbažu slimnīca") Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā       271,04 Pakalpojumi personām pēc akūtā ārstēšanas perioda, kas pārvestas no V, IV, III vai II līmeņa ārstniecības iestādēm un SIA "Rīgas 2. slimnīca" (izņemot SIA "Siguldas slimnīca", specializētās iestādes), kā arī personām, kam nepieciešama aprūpe medicīnisku indikāciju dēļ, ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja personas veselības stāvokļa dēļ ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori.

Pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešama ārsta dežūra visu diennakti

2.5.2. V līmeņa iestādes (izņemot SIA "Rīgas Dzemdību nams"), IV, III, II un I līmeņa ārstniecības iestādes, VSIA "Piejūras slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Hronisko pacientu aprūpe   C00; C01; C02; C03; C04; C05; C06; C07; C08; C09; C10; C11; C12; C13; C14; C15; C16; C17; C18; C19; C20; C21; C22; C23; C24; C26; C25; C30; C31; C32; C33; C34; C37; C38; C39; C40; C41; C43; C44; C45; C46; C47; C48; C49; C50; C51; C52; C53; C54; C55; C56; C57; C60; C61; C62; C63; C64; C65; C66; C67; C68; C69; C70; C71; C72; C73; C74; C75; C77; C76; C78; C80; C79; C90; C96; C97; D13; D21; D32; D33; D35; D37; D38; D39; D40; D41; D42; D43; D44; D45; D47; D48; D50; E10; E11; G09; G11; G12; G20; G21; G24; G25; G35; G37; G54; G56; G57; G58; G60; G61; G62; G63; G70; G71; G73; G72; G80; G81; G82; G92; G93; G95; G99; H81.8; H81.9; I05; I06; I07; I08; I11; I25; I27; I34; I35; I36; I42; I43; I67; I50; I69; I70; I73; I83; I87; J40; J41; J43; J44; J45; J63; J67; J84; K20; K21; K59; K70; K74; K76; K91; L25; L27; L89 (izņemot L89.2; L89.3); L98; M05; M07; M10; M13; M15; M16; M17; M20; M24; M25; M35; M36; M42; M45; M47; M48; M50; M51; M53; M54; M79; M80; M81; M83; M84; M95; M96; N18; N28; N30; N40; N41; N41.1; T90; T92; T91; T93; T95; Z43   380,04 Pakalpojumi tiek sniegti līdz 10 dienām pacientiem:

- ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista norīkojumu;

- kuri patstāvīgi vērsušies hronisko slimību paasinājuma vai komplikāciju gadījumā (pacienta stāvoklis neprasa tūlītēju intensīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un komplicētu ārstēšanu ar augstu intensitāti);

- kuri pārvesti pēc akūta ārstēšanās perioda stacionārā, ja viņiem ir nepieciešama turpmākā ārstēšana ar kādu no saistošajām diagnozēm. Nodrošina atbilstošas specialitātes sertificēta ārsta un medicīnas māsas diennakts dežūras

2.5.3. V līmeņa iestādes (izņemot SIA "Rīgas Dzemdību nams"), IV, III, II un I līmeņa ārstniecības iestādes, VSIA "Piejūras slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Hronisko pacientu aprūpe   C00; C01; C02; C03; C04; C05; C06; C07; C08; C09; C10; C11; C12; C13; C14; C15; C16; C17; C18; C19; C20; C21; C22; C23; C24; C26; C25; C30; C31; C32; C33; C34; C37; C38; C39; C40; C41; C43; C44; C45; C46; C47; C48; C49; C50; C51; C52; C53; C54; C55; C56; C57; C60; C61; C62; C63; C64; C65; C66; C67; C68; C69; C70; C71; C72; C73; C74; C75; C77; C76; C78; C80; C79; C90; C96; C97; D13; D21; D32; D33; D35; D37; D38; D39; D40; D41; D42; D43; D44; D45; D47; D48; D50; E10; E11; G09; G11; G12; G20; G21; G24; G25; G35; G37; G54; G56; G57; G58; G60; G61; G62; G63; G70; G71; G73; G72; G80; G81; G82; G92; G93; G95; G99; H81.8; H81.9; I05; I06; I07; I08; I11; I25; I27; I34; I35; I36; I42; I43; I67; I50; I69; I70; I73; I83; I87; J40; J41; J43; J44; J45; J63; J67; J84; K20; K21; K59; K70; K74; K76; K91; L25; L27; L89 (izņemot L89.2; L89.3); L98; M05; M07; M10; M13; M15; M16; M17; M20; M24; M25; M35; M36; M42; M45; M47; M48; M50; M51; M53; M54; M79; M80; M81; M83; M84; M95; M96; N18; N28; N30; N40; N41; N41.1; T90; T92; T91; T93; T95; Z43   505,45 Pakalpojumi tiek sniegti 11 dienas vai ilgāk pacientiem:

- ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista norīkojumu;

- kuri patstāvīgi vērsušies hronisko slimību paasinājuma vai komplikāciju gadījumā (pacienta stāvoklis neprasa tūlītēju intensīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un komplicētu ārstēšanu ar augstu intensitāti);

- kuri pārvesti pēc akūta ārstēšanās perioda stacionārā, ja viņiem ir nepieciešama turpmākā ārstēšana ar kādu no saistošajām diagnozēm. Nodrošina atbilstošas specialitātes sertificēta ārsta un medicīnas māsas diennakts dežūras

2.6. Infekciju profils (V, IV)
2.6.1. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca" Tuberkulozes seku ārstēšana   B90   1 366,74  
2.6.2. VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" Tuberkuloze (psihiatrijas pacientiem)   F10.4 + b(A15–A19); F10.5 + b(A15–A19); F10.6 + b(A15–A19); F10.7 + b(A15–A19); F10.8 + b(A15–A19); F11.5 + b(A15–A19); F11.6 + b(A15–A19); F11.7 + b(A15–A19); F11.8 + b(A15–A19); F12.5 + b(A15–A19); F12.6 + b(A15–A19); F12.7 + b(A15–A19); F12.8 + b(A15–A19); F13.5 + b(A15–A19); F13.6 + b(A15–A19); F13.7 + b(A15–A19); F13.8 + b(A15–A19); F14.5 + b(A15–A19); F14.6 + b(A15–A19); F14.7 + b(A15–A19); F14.8 + b(A15–A19); F15.5 + b(A15–A19); F15.6 + b(A15–A19); F15.7 + b(A15–A19); F15.8 + b(A15–A19); F16.5 + b(A15–A19); F16.6 + b(A15–A19); F16.7 + b(A15–A19); F16.8 + b(A15–A19); F18.5 + b(A15–A19); F18.6 + b(A15–A19); F18.7 + b(A15–A19); F18.8 + b(A15–A19); F19.5 + b(A15–A19); F19.6 + b(A15–A19); F19.7 + b(A15–A19); F19.8 + b(A15–A19); F00–F09 + b(A15–A19); F20–F48 + b(A15–A19); F50–F50.9 + b(A15–A19); F53 + b(A15–A19); F60–F62 + b(A15–A19); F68.1 + b(A15–A19); F70–F79 + b(A15–A19); F80,3 + b(A15–A19); F84.0–F84.9 + b(A15–A19); F90–F92 + b(A15–A19); F95 + b(A15–A19); Z02.3 + b(A15–A19); Z04.6 + b(A15–A19); Z04.8 + b(A15–A19)   5 157,52  
2.6.3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes seku ārstēšana bērniem 0–17 B90   717,71  
2.6.4. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes seku ārstēšana bērniem 0–17 B90   430,34  
2.6.5. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana bērniem 0–17 A15–A19   4 992,42  
2.6.6. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana bērniem 0–17     6 083,94  
2.6.7. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Multirezistentās tuberkulozes pacientu ārstēšana   A15–A19 60261 10 557,89  
2.6.8. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes ārstēšana pacientiem, kuriem tiek nodrošināta piespiedu izolēšana   A15–A19   8 534,19  
2.6.9. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana   A15–A19   3 688,97  
2.6.10. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes diagnostika un ārstēšana   A15–A19   3 457,91  
2.6.11. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Tuberkulozes seku ārstēšana   B90   850,99  
2.7. Insulta vienības profils (V, IV)
2.7.1. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Neiroloģija (insulta vienība)   I60; I61; I63 60023; 60024 1 071,83 Obligāti nodrošina neirologa un radiologa diennakts dežūru
2.8. Invazīvās kardioloģijas profils (V, IV)
2.8.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Iedzimtu un iegūtu sirds defektu korekcija ar invazīvās kardioloģijas metodi     06202 DRG  
2.8.2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aortālā vārstuļa transkatetrāla implantācija (TAVI)   I35; I35.0; I35.2 06204 25 000,00  
2.8.3. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes), SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" Plānveida un neatliekamā invazīvā kardioloģija     60071; 60072; 60073; 60073 + 06203; 60074; 60074 + 06203 DRG Neatliekamos gadījumos saistošo manipulāciju nosacījumi ir spēkā visu veidu pamata diagnozēm I20.0; I21; I22
2.8.4. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes), SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Invazīvā kardioloģija     60071; 60072; 60073; 60074 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas.

1. Plānveida koronārā angiogrāfija pacientiem ar aizdomām par koronāru sirds slimību vai pierādītu koronāru sirds slimību, kuri atbilst šādiem mērena riska kritērijiem – nesens miokarda infarkts, izteikta slodzes stenokardija, nepietiekami koriģēts cukura diabēts un/vai hipertensija, aizdomas par nieru darbības traucējumiem, simptomātiska sirds mazspēja.

2. Plānveida perkutāna koronāra intervence pacientiem, kuri atbilst šādiem mērena riska kritērijiem:

- klīniskie parametri: nesens miokarda infarkts, izteikta slodzes stenokardija, nepietiekami koriģēts cukura diabēts un/vai hipertensija, aizdomas par nieru darbības traucējumiem, simptomātiska sirds mazspēja;

- angiogrāfiskie parametri: divu vai vairāku artēriju bojājumi ar mērenu angiogrāfisku risku (SYNTAX score virs 23), kam paredzama gara stenta vai vairāku stentu implantācija

2.9. Kardioloģijas profils (V, IV)
2.9.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot specializētās ārstniecības iestādes) Elektrokardiostimulācija, EKS implantācija, ICD (intrakardiālā defibrilatora) implantācija, CRT, CRTD implantācija resinhronizācijai, radiofrekventā katetra ablācija     06062; 06130–06150 DRG  
2.10. Ķirurģijas profils (V, IV, III, II)
2.10.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Kardioķirurģija   D15.1; I05–I09; I30–I31; i(I32); I33–I37; I42; I47–I50; I71.1–I71.2; D15.1; D48.7; C38.0; C38.8; S26; S27.7; T81.0; Q20–Q27 32055 + 32071; 32070 + 32071; 32065 + 32050–32054; 32075 + 32076; 32080 + 32081 DRG  
2.10.2. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Hepatobiliārā ķirurģija   B18.0; B67.0; B67.3; B67.5; B67.6; B67.8; C22.0–C22.2; C22.7; C22.9; C24; C78.7; K75.0; K76.0; K76.8; K83.0–K83.3 60070 + 21015; 60070 + 21021; 60070 + 21046; 60070 + 21066; 60070 + 21068; 60070 + 50118; 60070 + 50130; 60070 + 50144–50146; 60070 + 50720; 60070 + 50724 DRG  
2.10.3. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Izgulējumu (tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu), hronisku ādas un mīksto audu čūlu (problēmbrūču) mikroķirurģiskā ārstēšana   L89.0–L89.9; L98.4; i(M73.8); M86.3–M86.9 60111 15 603,00  
2.10.4. V, IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Vispārējā ķirurģija     21018; 21020; 21022; 21024; 21026; 21067; 21100–21105; 21130; 21190; 22023; 22034; 22062; 24127; 28001–28004; 28017–28026; 28036–28042; 29005; 29006; 29009; 29020; 29022; 29023; 29025; 29031–29037; 29039–29046; 29050; 29070; 29084; 29089; 29090; 29098; 29101; 29102; 29104–29113; 29146; 29148; 29150; 29151; 29172; 29199; 29205; 29239; 30027; 30030; 31001; 31022; 31030; 31033; 31097; 31130; 31145; 31177; 31178 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.10.5. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar cementējamu endoprotēzi   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230 + 20234; 20230 + 20234 + 20273 1 862,18  
2.10.6. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Skoliozes operācijas   M41.0; M41.1; M41.2; M41.4; M41.5; M42.0; M43.1; Q67.5; Q76.1; Q76.3; Q76.4 30001; 30003; 30004; 30005; 30011; 30020; 30028; 30030; 30047; 30058 DRG  
2.10.7. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Specializētā mutes, sejas un žokļu slimību ārstēšana iedzimtu patoloģiju un jaunveidojumu gadījumos   C00–C08; C30.0; C31; C41.0; C41.1; C44.0–C44.4; C49.0; C69.6; D10.0–D10.3; D11.0; D11.7; D11.9; D16.4; D16.5; D17.9; D18.0; D18.1; D21.0; D21.9; D23.0–D23.4; Q10.0–Q10.3; Q17.0; Q17.1;Q17.2; Q17.3; Q17.4; Q17.5; Q17.8; Q17.9;Q18–Q18.9; Q30.2–Q30.9; Q82.8–Q82.9; K00.0; K00.1–K00.7; K01.0; K01.1   DRG  
2.10.8. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Mikroķirurģija pieaugušajiem   C00–C07; C10; C12; C14; C15.0; C21; C30–C32; C40–C44; C47.0–C47.2; C49.0–C49.2; C49.5–C49.8; C51; C60; D10; D16; D17.0–D17.3; D21.0–D21.3; D22; D23; D48.0–D48.2; D48.5–D48.6; E68; G51.0; G54.0; G54.6; G56; I74.2; I74.3; I82.8; M12.2; M18; M21.3; M21.5; M65; M66.2–M66.5; M67.1; M72.0; M86.1–M86.9; M84; M93.1; M96.0; M96.6–M96.9; L90.8; O00.1; S04.5; S07; S08.0; S08.1; S08.8; S09; S14.3; S14.4; S15; S17; S24.3; S34.6; S38.2; S44–S45; S47; S48.0; S48.1; S48.9; S49.7; S49.8; S54; S55.0–S55.2; S55.7; S55.9; S56.0–S56.7; S57; S58.0; S58.1; S58.9; S59.7; S64–S65; S66.0; S67.0; S67.8; S68; S69.7–S69.9; S74.0–S74.2; S74.7; S75.0–S75.2; S75.7–S75.9; S77; S78.1; S84.0–S84.2; S84.7; S85.0–S85.2; S85.5–S85.8; S87.0; S87.8; S88.0; S88.1; S94.0–S94.3; S94.7; S94.8; S95.0–S95.2; S95.7; S95.8; S97.0; S97.1; S97.8; S98.0–S98.4; S99.7; T04.2–T04.4; T05.0–T05.6; T06.2–T06.4; T87.0; T87.2; T87.3; T87.6; T92.4; T92.6; T92.8; T93.4; T93.6; T93.8; T95.0–T95.3; T04.2–T04.4; T05.0–T05.6; T06.2–T06.4; T79.6; T87.0; T87.2; T87.3; T87.6; T91.1; T91.3; T92.4–T92.6; T92.8; T93.4–T93.6; T93.8; T95.0–T95.3; L00–L08; L60; i(L62); S50–S51; S52.6; S62; S66.1–S66.8; S71.1; S76.7; S81.7; S86.0; S90.8; S92.3–S92.4; S93.4; S96.1; T81.5; T91.0; T92.0–T92.3; T92.5; T93.2; T93.5; i(L62) 23002–23038; 23040–23046; 23052–23054; 23060–23112; 60078; 60077 DRG  
2.10.9. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Iedzimtu aukslēju, lūpas un sejas šķeltņu, iedzimtu un smagu sakodiena anomāliju stacionārā ārstēšana   Q35.1–Q35.9; Q36.0; Q36.1; Q36.9; Q37.0–Q37.5; Q37.8; Q37.9; K07.0; K07.1; K07.2; K07.3; K07.4; K07.5; K07.6; K07.8; K07.9; K10.8   DRG  
2.10.10. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Revīzijas endoprotezēšana (ar endoprotēzes vērtību)   D48; M06.8; M84.0; M84.1; M84.4; M87.0; M96.0; M96.6; S72; S82; T02.6; T84.0; T84.1; T84.5; T84.8 20240; 20241; 20242 3 256,94  
2.10.11. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Ceļa locītavas endoprotezēšana ar 50 % apmaksu sarežģītos gadījumos   M17.0–M17.9 20232 + 20235; 20232 + 20235 + 20280 1 734,57  
2.10.12. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Ceļa locītavas endoprotezēšana sarežģītos gadījumos   M17.0–M17.9 20232 + 20235; 20232 + 20235 + 20280 3 469,13  
2.10.13. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Elkoņa locītavas daļēja (radija galviņas) endoprotezēšana   S52.0–S52.4; S52.7–S52.9; T92.1; T92.3; M19.0–M19.2 20419 1 939,78  
2.10.14. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Elkoņa locītavas totālā endoprotezēšana   S42.4; S52.0–S52.4; S52.7–S52.9; T92.1; T92.3; M19.0–M19.2 20418 4 487,61  
2.10.15. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar bezcementa fiksācijas vai hibrīda tipa endoprotēzi sarežģītos gadījumos   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20231 + 20233; 20231 + 20233 + 20244; 20276 + 20400; 20273 + 20276 + 20400 2 646,85 Ievērojot līgumā noteiktās medicīniskās indikācijas
2.10.16. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar cementējamu endoprotēzi (ar 50 % apmaksu) sarežģītos gadījumos   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230 + 20234; 20230 + 20234 + 20273 973,83  
2.10.17. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar cementējamu endoprotēzi sarežģītos gadījumos   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230 + 20234; 20230 + 20234 + 20273 1 947,66  
2.10.18. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana bez endoprotēzes (ar 50 % apmaksu) sarežģītos gadījumos   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230; 20231; 20276 624,15  
2.10.19. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Pleca locītavas endoprotezēšana   M19; S42.2; T92.1 20239 + 20279; 20239 + 20279 + 20274 3 608,78  
2.10.20. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Pleca locītavas endoprotezēšana ar 50 % apmaksu   M19; S42.2; T92.1 20239 + 20279; 20239 + 20279 + 20274 1 804,39  
2.10.21. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem (bez implanta vērtības)   D48; C40.0–C40.9; C41.8; C41.9; C76.4; C76.5; C76.7; C79.5; C79.8; M06.8; M16.0–M16.9; M17.0–M17.9; M84.0; M84.1; M84.4; M87.0; M96.0; M96.6; S72; S82; T02.6; T84.0; T84.1; T84.5; T84.8 20240; 20241; 20242 2 361,45  
2.10.22. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar bezcementa metāls–metāls protēzi   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20231 + 20195; 20231 + 20196 4 075,79 Ievērojot līgumā noteiktās medicīniskās indikācijas
2.10.23. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar bezcementa fiksācijas vai hibrīda tipa endoprotēzi   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20231 + 20233; 20231 + 20233 + 20244; 20276 + 20400; 20273 + 20276 + 20400 2 553,50 Ievērojot līgumā noteiktās medicīniskās indikācijas
2.10.24. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Ceļa locītavas endoprotezēšana   M17.0–M17.9 20232 + 20235; 20232 + 20235 + 20280 2 542,71  
2.10.25. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Ceļa locītavas endoprotezēšana ar 50 % apmaksu   M17.0–M17.9 20232 + 20235; 20232 + 20235 + 20280 1 271,36  
2.10.26. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana ar cementējamu endoprotēzi (ar 50 % apmaksu)   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230 + 20234; 20230 + 20234 + 20273 931,09  
2.10.27. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca"), Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Gūžas locītavas endoprotezēšana bez endoprotēzes (ar 50 % apmaksu)   M16.0–M16.9; M84.1; M87.0; M96.0; S72.0 20230; 20231; 20276 613,25  
2.10.28. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes), VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca" Mugurkaulāja saslimšanu un traumu ķirurģiska ārstēšana   C41.2; C41.4; C70.1; C79.5; D16.6; D32.1; D42.1; D48.0; G06.1; G06.2; M08.1; M45; M46; M47; M48; M50; M51; M66.1; M80; M84.4; S12; S13; S14; S22.0; S22.1; S23.0; S23.1; S23.3; S24; S32.0; S32.1; S32.2; S32.7; S32.8; S33.0; S33.1; S33.2; S33.3; S33.5; S33.6; S33.7; S34; T02.0; T02.1; T02.7; T03.0; T03.1; T06.0–T06.2; T08; T91.1–T91.3; T91.8 24128; 30006; 30010–30013; 30020; 30022; 30028; 30030; 30031; 30059; 30065 DRG  
2.10.29. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Osteomielīts   M86; T84.5–T84.7 20043; 20128; 20140; 20147; 20159; 20201; 20204; 20206; 20209; 20210; 20212; 20215; 20218; 20263; 20264; 20281 DRG  
2.10.30. V, IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes Pārējie ķirurģiskie pakalpojumi       DRG  
2.11. Nefroloģijas profils (V, IV)
2.11.1. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Slimnieku sagatavošana transplantācijai, pacienti ar transplantāta disfunkciju, pacienti ar imūnsupresīvas terapijas komplikācijām tās kontrolei, korekcijai, kā arī pacienti ar nefunkcionējošu transplantātu   N18.1–N18.5; b(N18.1–N18.5); Z94.0; b(Z94.0) 60200; 60201 1338,69  
2.12. Neiroķirurģijas profils (V, IV)
2.12.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Neiroangioloģija. Funkcionālā neiroķirurģija   F01.0; F01.1; F01.2; G20; G40; G41; G45.0; G45.1; G50–G52; G54.0; G54.2; G91; G95.1; I60–I67.1; I69.0–I69.8; M47.0; Q03; Q28.0–Q28.3 60203 + 24016–24021; 60203 + 24026–24037; 60203 + 24063–24093; 60203 + 24096; 60203 + 24105; 60203 + 24106; 60203 + 24109; 60203 + 24120–24122; 60203 + 24124–24126; 60203 + 50088; 60203 + 50118; 60203 + 50120; 60203 + 50122–50124; 60203 + 50130; 60203 + 50131; 60203 + 50134 DRG  
2.13. Neiroloģijas profils (V, IV, III)
2.13.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un specializētās ārstniecības iestādes) Programma "Multiplā skleroze", stacionārā palīdzība   G04; i(G05); G09; G11; i(G32); G35; G36; G37; G95; i(G99.2) 60054 DRG  
2.14. Oftalmoloģijas profils (V)
2.14.1. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca") Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Oftalmoloģija     17138; 17139; 17143; 17153–17157; 17166; 17170; 17172–17181; 17189–17196; 17216; 17217; 17230–17233; 17242; 17245; 17251–17257; 17270–17272; 17285–17287; 17300; 17304; 17320; 17321; 17325 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.15. Onkoloģijas profils (V, IV)
2.15.1. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" Onkoloģijas programma   C40–C41.9; C76; C79.5; C79.8   DRG  
2.15.2. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", SIA "Rīgas Dzemdību nams") Diagnostiskā un ķirurģiskā palīdzība onkoloģijā   C00–C80; C97; D00–D18; D20–D24; D26–D28.2; D31–D44; E04–E05; E22; N60–N63; N64.5; N64.8; N64.9; N85.1; N88; N90.1–N90.3; O01   DRG Plānveida pakalpojumi atbilstoši līgumam
2.15.3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Diagnostiskā un ķirurģiskā palīdzība bērniem onkoloģijā un hematoloģijā 0–17 C00–D09; D61   DRG  
2.15.4. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Ķīmijterapija bērniem 0–17 C00–C97; D50–D89 60008; 60212 2 719,66  
2.15.5. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"), SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca" Ķīmijterapija pieaugušajiem     60008; 60212; 60214; 60216 730,09  
2.15.6. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Neiroonkoloģija   C47.0–C47.2; C47.8; C47.9; C70–C72; C75.1–C75.4; C77.0; C79.3–C79.5; C81; C85; C90.0; C90.2; D16.4; D16.6; D16.8; D17.0; D18; D21; D32; D33; D35.2–D35.5; D36.1; D42; D43; D44.3–D44.6; D48.2 24006–24008; 24015–24021; 24050–24054; 24070–24080; 24090; 24092; 24111; 24121; 24124; 30029 DRG  
2.15.7. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" Staru terapija     50300–50303; 50340–50343; 50346; 50349; 50352; 50353; 50356; 50357; 50360; 50363; 50370–50374; 50390; 50393; 50396; 50397; 50416; 50417; 50425–50428; 50429; 50430–50434; 50438 2 111,39  
2.15.8. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Staru terapija, staru terapija un ķīmijterapija pieaugušajiem     50300–50303 + 60008; 50340–50343 + 60008; 50346 + 60008; 50349 + 60008; 50352 + 60008; 50353 + 60008; 50356 + 60008; 50357 + 60008; 50360 + 60008; 50363 + 60008; 50370–50374 + 60008; 50390 + 60008; 50393 + 60008; 50396 + 60008; 50397 + 60008; 50416 + 60008; 50417 + 60008; 50425–50428 + 60008; 50429 + 60008; 50430–50434 + 60008; 50438 + 60008 2 822,77  
50300–50303; 50340–50343; 50346; 50349; 50352; 50353; 50356; 50357; 50360; 50363; 50370–50374; 50390; 50393; 50396; 50397; 50416; 50417; 50425–50428; 50429; 50430–50434; 50438
50300–50303 + 60212; 50340–50343 + 60212; 50346 + 60212; 50349 + 60212; 50352 + 60212; 50353 + 60212; 50356 + 60212; 50357 + 60212; 50360 + 60212; 50363 + 60212; 50370–50374 + 60212; 50390 + 60212; 50393 + 60212; 50396 + 60212; 50397 + 60212; 50416 + 60212; 50417 + 60212; 50425–50428 + 60212; 50429 + 60212; 50430–50434 + 60212; 50438 + 60212
50300–50303 + 60216; 50340–50343 + 60216; 50346 + 60216; 50349 + 60216; 50352 + 60216; 50353 + 60216; 50356 + 60216; 50357 + 60216; 50360 + 60216; 50363; 50370–50374 + 60216; 50390 + 60216; 50393 + 60216; 50396 + 60216; 50397 + 60216; 50416 + 60216; 50417 + 60216; 50425–50428 + 60216; 50429 + 60216; 50430–50434 + 60216; 50438 + 60216
2.15.9. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Radioķirurģija, stereotaktiskā staru terapija un staru terapija ar augstas tehnoloģijas apstarošanas metodēm     50450–50468 3 484,60  
2.16. Otorinolaringoloģijas profils (V, IV)
2.16.1. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Otolaringoloģija     18014; 18022–18024; 18032–18034; 18038–18042; 18047–18057; 18060; 18062; 18070; 18073; 18076–18079; 18093; 18102; 18106–18108; 18126; 18140; 18141; 18152; 18154–18157; 18177; 18180–18198; 18205; 18206; 18242; 18243; 18265 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.17. Paliatīvās aprūpes profils (V, IV)
2.17.1. VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" Zāļu rezistenta tuberkulozes pacienta paliatīvā aprūpe   (A15–A19) + b(Z51.5) 60066 Gultasdienas tarifs 31,12  
2.17.2. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca"), VSIA "Piejūras slimnīca" Paliatīvā aprūpe   B20–B24 + b(Z51.5); C00–C97 + b(Z51.5); D37–D48 + b(Z51.5); G05 + b(Z51.5); G12 + b(Z51.5); G13 + b(Z51.5); G35 + b(Z51.5); G54.6 + b(Z51.5); G55.0 + b(Z51.5); G60.0 + b(Z51.5); G61.0 + b(Z51.5); G63.1 + b(Z51.5); G70 + b(Z51.5); G95.1 + b(Z51.5); G95.2 + b(Z51.5); G99.2 + b(Z51.5); I50 + b(Z51.5); I69 + b(Z51.5); K22.2 + b(Z51.5); L89 + b(Z51.5); T91.3 + b(Z51.5)   605,89 Aktīva, visaptveroša to pacientu aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Šajā aprūpē prioritāra ir sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole
2.18. Pediatrijas profils (IV, III, II)
2.18.1. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Perinatālā perioda stāvokļi 0–17 P05; P08–P15; P20–P28; P35; P37–P39; P53–P61; P70–P74; i(P75); P76–P78; P91–P96   DRG  
2.18.2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Dzemdību nams", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" Jaundzimušo intensīvā terapija un reanimācija (līdz 7. dzīves dienai) no 0. līdz 7. dzīves dienai P07.01; P07.02; P07.03; P07.11; P07.12; P07.13; P10–P15; P20–P28; P35–P39; P52–P59; P70; P90–P96; Q01–Q99 02148 + 02149; 02156; 02083 + 02085; 02084 + 02085 DRG  
2.18.3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Terciārā līmeņa pakalpojums jaundzimušajiem no 0. līdz 7. dzīves dienai P07.01; P07.02; P07.03; P07.11; P07.12; P07.13; P10–P15; P20–P28; P35–P39; P52–P59; P70; P90–P96; Q01–Q99 02083 + 02085; 02084 + 02085; 02148 + 02149; 02156 DRG  
2.18.4. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Cistiskā fibroze   E84   DRG  
2.18.5. Otorinolaringoloģijas apakšprofils
2.18.5.1. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Kaulā ievietojamā dzirdes aparāta (BAHA) implanta ievietošana bērniem (bez implanta vērtības) 0–17   18163 962,36  
2.18.5.2. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Bērnu surdoloģija (pārejoši vai pastāvīgi dzirdes un valodas traucējumi). Stacionārā palīdzība. Rehabilitācija 0–17 H72; H74.1; H83.3; H90.3–H90.5; H90.8; H91.0; H91.2; H93.0–H93.2; H95; Q16   783,78  
2.18.5.3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Kohleārā implanta implantācija bērniem 0–17 H90.3 60093; 18159; 18160; 18161; 18162 24 177,50  
2.18.5.4. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Kaulā ievietojamā dzirdes aparāta (BAHA) implanta ievietošana bērniem (ar implanta vērtību) 0–17   18163 + 18164 7 852,42  
2.18.6. Kardioloģijas apakšprofils
2.18.6.1. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Iedzimtas sirds–asinsvadu sistēmas anomālijas, perinatālā periodā radusies asinsrites sistēmas patoloģija – izmeklēšana, terapija 0–17 P29; Q20–Q27   DRG  
2.18.7. Mikroķirurģijas apakšprofils
2.18.7.1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Mikroķirurģija bērniem 0–17 Q68.1; Q69; Q70; Q71; Q74.0; Q82.5 23002–23038; 23040–23046; 23052–23054; 23060–23112; 60208 DRG  
2.18.8. Oftalmoloģijas apakšprofils
2.18.8.1. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Vājredzību izraisošu slimību operatīva ārstēšana bērniem 0–17   17257 + 17258 + 17259; 17304 + 17307 DRG  
2.19. Psihiatrijas profils (IV)
2.19.1. VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīcā "Ainaži"" Ilgstoša psihiatriskā ārstēšana stacionārā bērniem, tai skaitā pēc tiesas lēmuma 0–17 i(F00); F01; i(F02); F03–F07; F20; F21; F22.8; F25; F31–F34; F43; F62.1; F70; F71–F73; F78; F79; G40 + i(F02.8)   Tāmes finansējums Pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešama ārsta dežūra visu diennakti
2.19.2. VSIA "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" Ilgstoša psihiatriskā ārstēšana stacionārā, tai skaitā pēc tiesas lēmuma   i(F00); F01; i(F02); F03–F07; F20; F21; F22.8; F25; F31–F34; F43; F62.1; F70; F71–F73; F78; F79; G40 + i(F02.8)   Tāmes finansējums  
2.19.3. VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" Psihiatriskā palīdzība bērniem 0–17 F01; i(F02); F03–F17; F18.5–F18.8; F19.0–F19.9; F20–F99; Z04.6   1044,85  
2.19.4. VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" Psihiatriskā palīdzība, tai skaitā pēc tiesas lēmuma   i(F00); F01; i(F02); F03–F09; F10.5–F10.8; F11.5–F11.8; F12.5–F12.8; F13.5–F13.8; F14.5–F14.8; F15.5–F15.8; F16.5–F16.8; F18.5–F18.8; F19.5–F19.8; F20–F48; F50–F50.9; F53; F60–F62; F68.1; F70–F79; F80.3; F84.0–F84.9; F90–F92; F95; Z04.6   1354,52  
2.19.5. VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Piespiedu psihiatriskā ārstēšana stacionārā ar apsardzi     60017; 60220 Tāmes finansējums  
2.19.6. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem 0–17 F01; i(F02); F03–F17; F18.5–F18.8; F19.0–F19.9; F20–F99; Z04.6   1148,07  
2.20. Rehabilitācijas profils (V, IV)
2.20.1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Rehabilitācija pēc insulta vienības   I60; I61; I63 60001 + 60401 879,86  
2.20.2. VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Ilgstoši mākslīgi ventilējama pacienta medicīniskā rehabilitācija     60253 3 603,51  
2.20.3. VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Rehabilitācija pacientiem ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu (spinālie pacienti)     60003 1 356,16  
2.20.4. VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca" Rehabilitācija pieaugušajiem       884,26  
2.20.5. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Rehabilitācija bērniem 0–17     871,24  
2.21. Terapijas profils (V, IV, III, II, I)
2.21.1. V, IV, III, II un I līmeņa ārstniecības iestādes Pārējie terapeitiskie pakalpojumi       DRG  
2.22. Torakālās ķirurģijas profils (V)
2.22.1. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Torakālā ķirurģija   C15; C33; C34; C37; C38.1–C38.4; C39; C45.0; C49.3; C76.1; C77.1; C78.0–C78.3; D02.1–D02.4; D13.0; D14.2–D14.4; D15.0; D15.2; D15.7; D15.9; D19.0; D38.1–D38.4; D38.6; E32; G70; J85; J86; J91–J95; J98; J99; K22.0; K22.2; K22.3; K22.5; K44; T91.2; T91.4 60015 + 18243; 60015 + 31001–31178; 60015 + 31187; 60015 + 31205–31207; 60015 + 31209–31230; 60015 + 21042; 60015 + 21049 DRG  
2.22.2. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Torakālā ķirurģija tuberkulozes pacientiem   A15–A19 18243; 31001–31178; 31187; 31205–31207; 31209–31230 6231,57  
2.23. Traumatoloģijas profils (V, IV, III, II)
2.23.1. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Smaga galvas smadzeņu trauma   S02.0; S02.1; S02.7; S02.9; S06.1–S06.9; S07; S09.7; T02.0; T04.0; T90.0–T90.3; T90.5; T90.8 24016; 24018–24020; 24022–24025; 24060; 24070; 24094; 24095 DRG  
2.23.2. V, IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot SIA "Rīgas Dzemdību nams", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""), VSIA "Piejūras slimnīca", SIA "Rīgas 2. slimnīca" Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Traumatoloģija, ortopēdija, rokas rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija     20085–0108; 20139; 20145–20155; 20161; 20200; 20202–20205; 20207; 20210; 20217–20224; 20229; 20249; 20251; 20263; 20270; 20282; 20284; 20285; 20290–20293; 20303; 22034; 23003; 23005; 23007; 23009–23016; 23021; 23036; 23037; 23052–23054; 23060; 23061; 23063; 23068; 23069; 23075; 23078–23081; 23083; 23092–23094; 23096–23099; 23106; 23108; 23110; 23111 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.23.3. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Pieaugušo apdegumu stacionārā ārstēšana   L55.0–L55.2; L55.8–L55.9; L56.9; T20–T25; T26.0; T27.0–T27.3; T28.0–T28.4; T29–T30; T75.0; T75.4; T95 60065 3 971,19  
2.23.4. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Apsaldējumu stacionārā ārstēšana pieaugušajiem   T33–T35; T68; T69   2 583,57  
2.24. Uroloģijas profils (V, IV)
2.24.1. V (izņemot specializētās ārstniecības iestādes, SIA "Rīgas Dzemdību nams" un VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""), IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Uroloģija     19009; 19019; 19021; 19030–19036; 19038; 19039; 19046; 19057; 19058; 19060; 19065; 19067–19076; 19078; 19080–19085; 19098; 19114; 19116; 19117; 19125; 19127; 19134; 19145; 19146; 19148–19151; 19158; 19170; 19173–19175; 19177; 19195; 19197; 19199; 19201 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.25. Ārpus profila
2.25.1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Cilmes šūnu transplantācija     60055; 26012; 26013 4 603,35  
2.25.2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Černobiļas AES avārijas likvidētāju un arodslimnieku ārstēšana stacionārā     60014; 60025 462,49  
2.25.3. V un IV līmeņa ārstniecības iestādes Stacionārā palīdzība hematoloģijā   C81–C96; D45–D62; i(D63); D64–D76; i(D77); I78.0; I78.8; I78.9; I88–I89; B27   DRG  
2.25.4. V līmeņa ārstniecības iestādes (izņemot VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un specializētās ārstniecības iestādes) Nacionālsociālistiskajā režīmā cietušo personu rehabilitācija     60002 1 050,54  
2.25.5. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Ortotopiskā sirds transplantācija   I25.5; I25.8; I42; I50 32090; 32091 30 874,44  
2.25.6. IV, III un II līmeņa ārstniecības iestādes, VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" Pacienta aprūpe, kuram nepieciešama ilgstoša mākslīgā plaušu ventilācija     60254 Gultasdienas tarifs 38,75  
2.25.7. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Stacionārās ārstēšanas nodrošināšana infekciju, seksuāli transmisīvo un ādas slimību pacientiem, HIV/AIDS pacientiem   A00–A09; A20–A64; A68–A70; A75–A99; B00–B19; B25–B83; B86; E80.4–E83.1; G00; i(G01–G02); G03–G04; i(G05); J01–J06.9; J09–J16; i(J17); J18; J20–J22; K70.1; K71.0–K71.9; K73.2; K74.3; K74.6; K75.0; K75.2; K75.9; K76.0; K76.8; K76.9; K83.0; K91.5; L00–L13; i(L14); L20–L44; i(L45); L50–L53; i(L54); L55–L60; i(L62); L63–L85; i(L86); L87–L98; i(L99); R17; R50; U04; U04.9; B20–B24; O98.7   DRG  
2.25.8. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Stacionārā palīdzība bērniem un zīdaiņiem īpaši smagos gadījumos   P07.0–P07.2; P10.2; P36; P52.2; P91.2 60056 + 60028; 60211 DRG  
2.25.9. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Sifiliss, gonoreja bērniem 0–17 Z29.2; Z20.2; A50; A51; A54   639,86  
2.25.10. V līmeņa ārstniecības iestādes, SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" Plānveida īslaicīgā ķirurģija. Invazīvā radioloģija     50118; 50120; 50122; 50124; 50146 DRG Ārstēšanas ilgums nepārsniedz trīs kalendāra dienas
2.25.11. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Pacientu izmeklēšana pirms ortotopiskas aknu transplantācijas un aknu transplantācijas nodrošināšana
2.25.11.1. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Pacientu izmeklēšana pirms ortotopiskas aknu transplantācijas   K71; K74; K76 46154; 46156; 46041; 46042; 46043; 46044; 06033; 08062; 08133; 08136; 50118; 50120; 50144; 50145; 50146; 50152; 50239; 50521; 50540; 50552; 50578; 50587; 50606; 50610; 50611; 50630 1 478,09  
2.25.11.2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Ortotopiskā aknu transplantācija   K71; K74; K76 33001–33005 39 225,41  
2.25.12. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Nieres transplantācija un pēcoperācijas periods   N18.5; b(N18.5) 19257–19260; 46041–46044 13 506,74  
2.25.13. Narkoloģijas apakšprofils
2.25.13.1. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem     60064 1 268,7  
2.25.13.2. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem 0–17   60104 1 268,7  
2.25.13.3. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem   F10–F19 60098 4 456,61  
2.25.13.4. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Minesotas programma stacionārā   F10–F19; F63 13022 1 090,84  
2.25.13.5. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca" Narkoloģija   F10–F19; F63 13015; 13016; 13017; 13018; 13019; 13020; 13021 292,18  
Piezīme. 5. ***** Ja bērnam valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uzsākta medikamentoza ārstēšana no budžeta apakšprogrammas "Reto slimību medikamentozā ārstēšana bērniem" finanšu līdzekļiem, to turpina arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz brīdim, kad atbilstoši medicīniskajām indikācijām beidzas šāda nepieciešamība.
Veselības ministre Anda Čakša
7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi

1. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" dienests apmaksā:

1.1. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem";

1.2. muguras smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas;

1.3. intratekālās zāļu ievades mehānismu un tā daļas, kā arī intratekālai ievadei nepieciešamās zāles un to ievadei paredzētu vienreizēju uzpildes komplektu.

2. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

2.1. dziļās smadzeņu stimulācijas komplektus, to daļas, kas paredzētas jau implantētu elektroneirostimulatoru nomaiņai;

2.2. divbalonu katetra lietošanu orgāna perfūzijai, kas izmantots transplantācijā;

2.3. orgānu pulsējošās perfūzijas un konservācijas mašīnas vienreizējas lietošanas komplektu orgāna pieslēgšanai.

3. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

3.1. medikamentus cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijai un šādas profilakses nodrošināšanai:

3.1.1. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai cilvēka imūndeficīta vīrusa pozitīvām sievietēm;

3.1.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām;

3.1.3. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamos reaģentus;

3.2. griezējšuvējus un to kasetes, ko izmanto, veicot plaušu un bronhu operācijas;

3.3. šādus tuberkulozes un alogēno un autologo cilmes šūnu transplantācijas slimnieku ārstēšanā lietojamos medikamentus:

Nr.
p.k.
Medikamenta nosaukums Zāļu forma Darbības vienība
3.3.1.* Ethambutoli hydrochloridum tab. 400 mg
3.3.2.* Moxifloxacin tab. 400 mg
3.3.3.* Moxifloxacin sol. 400 mg/250 ml
3.3.4.* Capreomycin sol. 1000 mg
3.3.5.* Ethambutoli hydrochloridum sol. 1000 mg
3.3.6.* Isoniasidum tab. 100 mg
300 mg
3.3.7.* Isoniasidum sol. 500 mg
3.3.8.* Kanamycinum sol. 1000 mg
3.3.9.* Natrii paraaminosalicylas pac. 5,52 g
3.3.10.* Protionamidum tab. 250 mg
3.3.11.* Pyrazinamidum tab. 500 mg
3.3.12.* Rifampicinum tab. 150 mg
3.3.13.* Rifampicinum caps. 300 mg
3.3.14.* Rifampicinum sol. 300 mg
3.3.15.* Streptomycinum sol. 1000 mg
3.3.16.* Terizidonum caps. 250 mg
3.3.17.* Ofloxacinum tab. 200 mg
3.3.18.* Linezolidum tab.
sol.
600 mg
600 mg
3.3.19.* Levofloxacinum tab. 250 mg
500 mg
3.3.20.* Rifabutin tab. 150 mg
3.3.21.* Kalii clavulanas, Amoxicillinum trihydricum tab. 500 mg/125 mg
875 mg/125 mg
3.3.22.* Clarithromycinum tab. 500 mg
3.3.23.* Cilastinum, Imipinemum sol. 500 mg/500 ml
3.3.24.* Amikacinum sol. 1000 mg
3.3.25. Delamanidi tab. 50 mg
3.3.26. Bedaquiline tab. 100 mg
3.3.27. Clofaziminum caps. 50 mg
3.3.28. Clofaziminum caps. 100 mg
3.3.29. Antibakteriālie līdzekļi:    
3.3.29.1. Imipenenum/cilastatinum sol. 500 mg
3.3.29.2. Meropenenum sol. 500 mg
3.3.29.3. Linezolid tab. 600 mg
3.3.29.4. Linezolid sol. 600 mg
3.3.29.5. Piperacillinum, Tazobactamum sol. 4,5 g
3.3.30. Pretsēnīšu līdzekļi:    
3.3.30.1. Amphotericinum B (liposomālais) sol. 50 mg
3.3.30.2. Amphotericinum B sol. 50 mg
3.3.30.3. Amphoteracinum B susp. oral 30 ml
3.3.30.4. Caspofunginum sol. 70 mg
3.3.30.5. Caspofunginum sol. 50 mg
3.3.30.6. Voriconazolum sol. 200 mg
3.3.30.7. Voriconazolum tab. 200 mkg
3.3.31. Pretvīrusu līdzekļi:    
3.3.31.1. Valganciclovirum caps. 450 mg
3.3.31.2. Ganciclovirum sol. 500 mg
3.3.32. Citostatiskie līdzekļi:    
3.3.32.1. Alemtuzumabum sol. 30 mg/ml
3.3.32.2. Rituximab sol. 100 mg
3.3.32.3. Rituximab sol. 500 mg
3.3.32.4. Carmustinum pulv. injekcijām 100 mg
3.3.33. Koloniju stimulējošie līdzekļi:    
3.3.33.1. Cilvēka eritropoetīns sol. 10 000 DV
3.3.33.2. Filgrastimum pilnšļ. 300 mkg
3.3.33.3. Filgrastimum pilnšļ. 480 mkg
3.3.33.4. Kepivance pulv. injekcijām 6,25 mg
3.3.34. Imūnsupresīvie līdzekļi:    
3.3.34.1. Immunoglobulinum antilymphocytarium sol. 250 mg
3.3.35. Imunoglobulīni:    
3.3.35.1. Pentaglobin sol. 10 ml
50 ml
100 ml
3.3.36. Pārējie medikamenti:    
3.3.36.1. Pamidronic acid sol. 90 mg
3.3.36.2. Palonosetron HCl sol. 0,25 mg
3.3.36.3. Tacrolimus ziede 0,1 %
3.3.36.4. Treosulfan (Ovastat) sol. 5000 mg

Piezīme. * Neapmaksā pacientiem, kuri saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".

4. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:

4.1. monoklonālās antivielas Palivizumabum 50 mg vai 100 mg lietošanu bērnam (vecumā līdz diviem gadiem), kurš ievietots stacionārā un kuram tiek veikta augsta riska bērnu profilakse pret sezonālo saslimšanu ar respiratori sincitiālo vīrusu atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Latvijas Neonatologu biedrības saskaņotiem ieteikumiem;

4.2. slāpekļa monoksīda (iNO) lietošanu plaušu hipertensijas terapijā bērniem, ievērojot, ka pakalpojumu apmaksā par stundām, bet ne vairāk kā 96 stundas vienā terapijas reizē;

4.3. elpošanas ierīču iegādi bērniem, kuriem tiek sniegta veselības aprūpe mājās;

4.4. šādus medikamentus, ko lieto ambulatorā ārstēšanā bērniem ar onkoloģiskajām un onkohematoloģiskajām saslimšanām pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos un bērniem ar cistisko fibrozi:

Nr.
p.k.
Medikamenta nosaukums Zāļu forma Darbības vienība
4.1.1. Caspofunginum sol. 70 mg
4.1.2. Caspofunginum sol. 50 mg
4.1.3. Voriconazolum sol. 200 mg
4.1.4. Voriconazolum tab. 200 mg
4.1.5. Dornasum alfac (Dezoksiribonukleāze) Inhalācijas šķīdums 1 mg/ml
4.1.6. Tobramycinum Inhalācijas šķīdums 300 mg/ml
4.1.7. Tobramycinum Pulvera inhalācija 28 mg

5. Visām V un IV līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm (tai skaitā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas dzemdību nams") dienests apmaksā Rekombinantā aktivētā VII faktora (Nova Seven) zāļu lietošanu.

Veselības ministre Anda Čakša
8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Centralizēto iepirkumu nosacījumi

1. Dienests veic centralizētos iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu un diētiskās pārtikas produktu piegādi:

1.1. iepirkuma konkursa rīkotāja – pasūtītāja pārstāvja – statusā par parenterāli ievadāmu zāļu piegādi, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk – parenterāli ievadāmās zāles), atbilstoši šā pielikuma 2. punktam;

1.2. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā par šādu zāļu, diētisko pārtikas produktu un medicīnisko ierīču piegādi:

1.2.1. vakcīnas un šļirces atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem;

1.2.2. fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produkti;

1.2.3. peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļi (šķīdumi un piederumi);

1.2.4. redzes korekcijas līdzekļi bērniem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

1.2.5. imūnserumi un specifiskie imūnglobulīni;

1.2.6. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm.

2. Dienests iepērk parenterāli ievadāmās zāles, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1. dienests veido un uztur centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu un publicē to savā tīmekļvietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam, ņemot vērā šādus nosacījumus:

2.1.1. lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

2.1.2. lēmumu par zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanu parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā pieņem un zāles vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā;

2.1.3. parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību;

2.2. dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu.

3. Ārstniecības iestādes pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā tās uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc centralizētā iepirkuma veikšanas.

4. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas.

5. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs.

6. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spēju nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu.

Veselības ministre Anda Čakša
9. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Specifiskās medikamentozās ārstēšanas diagnozes reto slimību jomā
Nr.
p.k.
Diagnoze Diagnozes kods (SSK-10)
1. Klasiskā fenilketonūrija E 70.1
2. Sēru saturošo aminoskābju vielmaiņas traucējumi (homocistinūrija) E 72.1
3. Urīnvielas cikla metaboliski traucējumi E 72.2
4. Glikogēna uzkrāšanās traucējumi (Pompes slimība) E74.0
5. Citi sfingolipidozes varianti (Gošē slimība) E 75.2
6. Citi sfingolipidozes varianti (Fabri slimība) E 75.2
7. Mukopolisaharidoze 1. tips E76.0
8. Mukopolisaharidoze 2. tips E 76.1
9. Hemolītiski urēmiskais sindroms D59.3/D58.8
10. Dišēna muskuļu distrofija G71.0
11.* Primārs IGF–1 deficīts E34.3

Piezīme. * Spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim

Veselības ministre Anda Čakša
10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām

1. Dienests līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu slēdz ar šādām ārstniecības iestādēm:

1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

1.1.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";

1.1.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca";

1.1.3. pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca";

1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas:

1.2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Aizputes pilsēta);

1.2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Gulbenes pilsēta);

1.2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Valkas pilsēta).

2. Dienests ikmēneša fiksēto maksājumu steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbības nodrošināšanai aprēķina, izmantojot šādus kritērijus:

Nr.
p.k.
Pakalpojumu sniegšanas nosacījumi* Kabinetu skaits Ārsts Ārstniecības un pacientu aprūpes persona Finansējuma gada apjoms, euro
personu skaits slodzes apjoms personu skaits slodzes apjoms
2.1. Diennaktī no 8.00 līdz 8.00 (1 ārsts, 1 māsa vai ārsta palīgs) 1 1 4,75 1 4,75 185 326
2.2. Darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no 8.00 līdz 24.00 (1 ārsts, 1 māsa vai ārsta palīgs) 1 1 3,17 1 3,17 109 804
2.3. Darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no 8.00 līdz 20.00 (1 ārsts, 1 māsa vai ārsta palīgs) 1 1 2,72 1 2,72 87 617
2.4. Darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no 20.00 līdz 8.00 (1 ārsts, 1 māsa vai ārsta palīgs) 1 1 2,37 1 2,37 109 999
2.5. Darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no 16.00 līdz 8.00 (1 ārsts, 1 māsa vai ārsta palīgs) 1 1 3,16 1 3,16 132 721

Piezīme. * Ārstniecības personu un slodžu skaits steidzamās medicīniskās palīdzības punktos tiek noteikts ar dienestu noslēgtajā līgumā.

3. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē:

Nr.
p.k.
Specialitāte vai struktūrvienība Par vienu slodzi, euro Par 0,25 slodzēm, euro Par 0,5 slodzēm, euro Par 3 slodzēm, euro Par 4,5 slodzēm (nodrošinot diennakts pieejamību), euro Nodrošinot diennakts pieejamību uzņemšanas nodaļās, euro
3.1. Psihiatrs* 8113
3.2. Narkologs 8159
3.3. Pneimonologs 2916 729 1458 8522
3.4. Diabētiskās pēdas aprūpes kabinets 3072 768 1536
3.5. Paliatīvās aprūpes kabinets 3132 783 1566
3.6. Hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinets 2916 729 1458
3.7. Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts 5228 1307 2614 13 311 15 277
3.8. Stomas kabinets 4608 1152 2304
3.9. Dežūrārsta kabinets 3080 770 1540 9001
3.10. Paliatīvās aprūpes kabinets valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" 9596 28 040
3.11. Reto slimību kabineti valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca":            
3.11.1. cistiskās fibrozes kabinets 27 122
3.11.2. pārējo reto slimību kabinets 2668 667 1334
3.12. Psihologa kabinets 2668 667 1334
3.13. Metadona terapijas kabinets 2668 667 1334 6793
3.14. Diabēta apmācības kabinets 2668
3.15. HIV līdzestības kabinets 2668

Piezīme. * Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" psihiatra kabineta finansējuma ietvaros personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.

4. Kopējo ikmēneša fiksēto maksājumu veido šādas summas:

4.1. darbības nodrošināšanai paredzētais ikmēneša fiksētais maksājums, kas ir 1/12 daļa no šajā pielikumā noteiktā gada apjoma par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību;

4.2. ārstu un māsu darba samaksa, kuru aprēķina atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un ārstniecības personu vidējai darba samaksai (šo noteikumu 153.punkts), ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto ārstu un māsu darba apjomu.

5. Lai nodrošinātu metadona terapijas kabineta un paliatīvās aprūpes kabineta darbību valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", darba samaksas aprēķinā iekļauj arī psihologa darba samaksu (atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un funkcionālo speciālistu vidējai darba samaksai).

6. Pneimonologu darba apjomu plāno, ievērojot, ka vienai pilnai slodzei atbilst 10 apmeklējumi dienā.

7. Dienests katru gadu līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) izvērtē to ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kuras saņem šajā pielikumā noteikto fiksēto maksājumu par pneimonologa darba nodrošināšanu vismaz sešus mēnešus pēc kārtas. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks nekā līgumā plānotais, dienests no 1. septembra līgumā izdara grozījumus atbilstoši veiktā darba apjomam. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks par 0,5 slodzēm, dienests izdara grozījumus līgumā, nosakot, ka no 1. septembra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus dienests apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstu.

8. Pirms līguma slēgšanas par pneimonologu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1) dienests izvērtē vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par ārstniecības iestādē sniegto attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu iepriekšējā periodā un, ja:

8.1. veiktā darba apjoms 12 mēnešos (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam) ir mazāks par 0,5 slodzēm, slēdz līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu saskaņā šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstā minētajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem;

8.2. ārstniecības iestādē iepriekšējā periodā nav sniegti šādi veselības aprūpes pakalpojumi, fiksētā maksājuma apjomu nosaka, ievērojot, ka vienam speciālistam tiek noteiktas ne vairāk kā 0,5 slodzes.

9. Dienestam ir tiesības izbeigt ar ārstniecības iestādi noslēgto līgumu par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ja dienests konstatē, ka:

9.1. ārstniecības iestāde, kas saņem fiksēto maksājumu par dežūrārsta kabinetu, nav nodrošinājusi vismaz triju pacientu apmeklējumu dienā;

9.2. ārstniecības iestāde, kas saņem šajā pielikumā noteikto maksājumu par diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu vai par hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinetu, nav nodrošinājusi vismaz sešu pacientu apmeklējumu dienā.

Veselības ministre Anda Čakša
11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana

1. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:

1.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads);

1.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads);

1.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads);

1.4. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads);

1.5. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads).

2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu, vienai personai mēnesī ir 1,601602 euro.

3. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu, kas nepieciešams ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēra noteikšanai, dienests aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 30. septembri par personu skaitu vecuma grupās un apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. personas iedala šādās vecuma grupās:

3.1.1. vecumā līdz 1 gadam;

3.1.2. 1 līdz 7 gadi;

3.1.3. 7 līdz 18 gadi;

3.1.4. 18 līdz 45 gadi;

3.1.5. 45 līdz 65 gadi;

3.1.6. 65 gadi un vecākas;

3.2. pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopumā;

3.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6) un valstī kopumā (N) nosaka atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra datiem;

3.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu; dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu;

3.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki1 līdz ki6).

4. Dienests aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru pēc šādiem kritērijiem:

4.1. lai aprēķinātu katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (Kp), summē katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficienta (ki1 līdz ki6) reizinājumu ar reģistrēto pacientu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6), iegūto kopsummu dala ar kopējo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu (N):

Kp =

(ki1 x n1) + (ki2 x n2) + (ki3 x n3) + (ki4 x n4) + (ki5 x n5) + (ki6 x n6)

 

N

4.2. aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (KV) atbilstoši šā pielikuma 4.1. apakšpunktā norādītajai formulai, ņemot vērā visu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu valstī;

4.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu (Kp) ar valsts koeficientu (KV), iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd):

Kd = Kp : KV

4.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd) ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu (N) un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī (LR), iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (LN), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12:

LN = Kd x LR x N x 12

4.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1. decembri.

5. Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (LM), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot:

LM(1…5) = S1(1…5) x TC1 + S2(1...5) x TC2 + Sn(1...5) x TCn

6. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot.

7. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 480,73 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu.

8. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 142,29 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

8.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

8.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir:

8.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta);

8.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām;

8.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

8.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā;

8.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā;

8.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā.

9. Ģimenes ārstam maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita:

9.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – piemaksas nav;

9.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī;

9.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī;

9.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī;

9.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.

10. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

11. Dienests ģimenes ārsta ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu:

11.1. ja tiek slēgts jauns līgums;

11.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta pamatteritorija;

11.3. ja pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām.

12. Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam – ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita – 28,46 euro.

13. Ģimenes ārstam maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:

Nr.
p.k.
Piemaksa par katru pacientu, euro mēnesī Diagnožu kodi
13.1. 0,06 C00, C17, C26, C43, C44, C63, C68, I09, I11, I50, K50
13.2. 0,13 C04, C09, C15, C18, C53, C54, C76, E25, E27, I20, K74, M06, N18
13.3. 0,24 C20, C22, C23, C32, C50, C67, C70, C90, C91, C92, E84, G10, I05, I10, I25, N04, Z95
13.4. 0,43 C16, C25, C31, C48, C55, C56, C64, C74, C81, C88, E10, E22, E23, F20, G70, J45, K51
13.5. 0,60 C12, C13, C34, C39, C61, C71, C72, C73, C82, E11, E83, G20, G40, M05, M34
13.6. 0,75 C07, G35, M33, T66
13.7. 0,97 C37, C51, C57, C96, M32
13.8. 1,39 C45, C47, C66

14. Ģimenes ārsts saņem šā pielikuma 13. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu trīs vai vairāk reizes.

15. Par ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veiktu profilaktisko izmeklējumu – slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trim secīgām vēdera izejām) – ģimenes ārsts saņem maksājumu – 0,71 euro par katru pieaugušo pacientu.

16. Ģimenes ārsts saņem maksājumu par ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā, – 71,14 euro. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. jūnijam, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju.

17. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts):

17.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

17.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

17.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 17.1. un 17.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram.

18. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi:

18.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (Ap):

Ap = N : 1800 x (D + S)

18.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (Nb) dala ar šā pielikuma 17.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (Ab) vecumā līdz 18 gadiem:

Ab = Nb : 800 x (D + S)

18.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (Ap) un bērnu (Ab) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (Am):

Am = Ap + Ab

19. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem:

19.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu;

19.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā;

19.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu:

19.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, – 0,5 slodzes;

19.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211–325, – 0,75 slodzes;

19.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326–420, – 1 slodze;

19.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421–525, – 1,25 slodzes;

19.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, – 1,5 slodzes;

19.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam pēc dienesta vadības informācijas sistēmas datiem.

20. Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

20.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem;

20.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu;

20.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu pastāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā.

21. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus.

22. Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam.

23. Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā.

24. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā:

24.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu;

24.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 7. punktam.

25. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet, ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), – četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā.

26. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā.

27. Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) plāno šādi:

27.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Lib+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S1, S2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TC1, TC2 utt.) un reizinājumus summējot:

Lib+š = S1 x TC1 + S2 x TC2 + … + Sn x TCn

27.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk – dalībnieki) (Lčzob) plāno šādi:

27.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčzzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz1, Sz2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz1, TCz2 utt.) un reizinājumus summējot. Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem:

Lčzzob = (Sz1 x TCz1 + Sz2 x TCz2 + … + Szn x TCzn) x 50 %

27.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčpzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp1, Sp2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp1, TCp2 utt.) un reizinājumus summējot. Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem:

Lčpzob = Sp1 x TCp1 + Sp2 x TCp2 + … + Spn x TCpn

27.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Lib+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčzzob un Lčpzob):

Lizob = Lib+š + Lčzzob + Lčpzob

28. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lkzob) iegūst šādi:

28.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Ltzob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Lizob1, Lizob2 utt.):

Ltzob = Lizob1 + Lizob2 + … + Lizobn

28.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Ltzob1 līdz Ltzob5):

Lkzob = Ltzob1 + … + Ltzob5

29. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus.

30. Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs.

31. Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem.

32. Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu:

32.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem;

32.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:

32.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno pilsētām un novadu pagastiem – 2,42 euro vienai personai;

32.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno novadiem – 0,44 euro vienai personai;

32.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā;

32.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem.

33. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 31.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru.

34. Finanšu līdzekļus, kuri iegūti, pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kas sniedz veselības aprūpi mājās (saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību, ja līguma apjoms netiek izpildīts), prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi.

Veselības ministre Anda Čakša
12. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu veidu minimālais nodrošinājums

1. Sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošanas teritorijas:

Nr.
p.k.
Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorija Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ietilpstošās administratīvās teritorijas
1 2 3 4
1.1. Rīga Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Mārupes novads
Rīga
Stopiņu novads
Ādažu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Ādažu novads
Carnikavas novads
Garkalnes novads
Ropažu novads
Saulkrastu novads
Sējas novads
Jūrmalas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Babītes novads
Jūrmala
Ķekavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Baldones novads
Ķekavas novads
Olaines veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Olaines novads
Salaspils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Salaspils novads
Siguldas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Inčukalna novads
Krimuldas novads
Mālpils novads
Siguldas novads
1.2. Kurzeme Kuldīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Alsungas novads
Kuldīgas novads
Skrundas novads
Liepājas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Aizputes novads
Durbes novads
Grobiņas novads
Liepāja
Nīcas novads
Pāvilostas novads
Priekules novads
Rucavas novads
Vaiņodes novads
Saldus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Brocēnu novads
Saldus novads
Talsu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Dundagas novads
Mērsraga novads
Rojas novads
Talsu novads
Tukuma veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Engures novads
Jaunpils novads
Kandavas novads
Tukuma novads
Ventspils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Ventspils
Ventspils novads
1.3. Latgale Daugavpils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Daugavpils
Daugavpils novads
Ilūkstes novads
Krāslavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Dagdas novads
Krāslavas novads
Ludzas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Ciblas novads
Kārsavas novads
Ludzas novads
Zilupes novads
Preiļu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Aglonas novads
Līvānu novads
Preiļu novads
Riebiņu novads
Vārkavas novads
Rēzeknes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Rēzekne
Rēzeknes novads
Viļānu novads
1.4. Vidzeme Alūksnes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Alūksnes novads
Apes novads
Balvu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Baltinavas novads
Balvu novads
Rugāju novads
Viļakas novads
Cēsu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Amatas novads
Cēsu novads
Jaunpiebalgas novads
Līgatnes novads
Pārgaujas novads
Priekuļu novads
Raunas novads
Vecpiebalgas novads
Gulbenes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Gulbenes novads
Limbažu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Alojas novads
Limbažu novads
Salacgrīvas novads
Madonas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Cesvaines novads
Ērgļu novads
Lubānas novads
Madonas novads
Varakļānu novads
Valkas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Smiltenes novads
Strenču novads
Valkas novads
Valmieras veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Beverīnas novads
Burtnieku novads
Kocēnu novads
Mazsalacas novads
Naukšēnu novads
Rūjienas novads
Valmiera
1.5. Zemgale Aizkraukles veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Aizkraukles novads
Jaunjelgavas novads
Kokneses novads
Neretas novads
Pļaviņu novads
Skrīveru novads
Bauskas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Bauskas novads
Iecavas novads
Rundāles novads
Vecumnieku novads
Dobeles veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Auces novads
Dobeles novads
Tērvetes novads
Jelgavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Jelgava
Jelgavas novads
Ozolnieku novads
Jēkabpils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Aknīstes novads
Jēkabpils
Jēkabpils novads
Krustpils novads
Salas novads
Viesītes novads
Ogres veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība Ikšķiles novads
Ķeguma novads
Lielvārdes novads
Ogres novads

2. Sekundāro ambulatoro pakalpojumu veidi:

Nr.
p.k.
Veselības aprūpes pakalpojumu veids Specialitāšu vai manipulāciju kodi Diagnožu kodi pēc SSK-10
1 2 3 4
2.1. Pakalpojumu veidu grupa – speciālisti:
2.1.1. alergoloģija A1510; PP01  
2.1.2. algoloģija PP16  
2.1.3. anestezioloģija P18  
2.1.4. arodslimību speciālisti P53  
2.1.5. dermatoveneroloģija P27; M62  
2.1.6. endokrinoloģija A014; A156; P58  
2.1.7. gastroenteroloģija A016; A158; PP02; P60  
2.1.8. ginekoloģija P14  
2.1.9. hematoloģija P17; A159  
2.1.10. infektoloģija P24; A152  
2.1.11. internisti P01; P02  
2.1.12. kardioloģija A153; P52; M35; M351; M352  
2.1.13. ķirurģija P03; P04; P05; P06; P07; P09; P12; P26; PP31  
2.1.14. narkoloģija P28  
2.1.15. nefroloģija A015; A157; P59  
2.1.16. neiroloģija P20; PP21; P62  
2.1.17. oftalmoloģija P22  
2.1.18. onkoloģija P16; A142  
2.1.19. otolaringoloģija P23  
2.1.20. pediatrija P15; A151  
2.1.21. psihiatrija P19; A191  
2.1.22. pulmonoloģija A013; A155, P57  
2.1.23. reimatoloģija A012; A154; P56  
2.1.24. traumatoloģija, ortopēdija P13  
2.1.25. uroloģija P08  
2.1.26. pārējās specialitātes PP03; PP06; PP18; PP19; PP24; P39  
2.2. Pakalpojumu veidu grupa – izmeklējumi:
2.2.1. datortomogrāfija 50178; 50219; 50509; 50515; 50521; 50529; 50531; 50539; 50540; 50542; 50551–50557; 50560–50570; 50572–50575; 50577; 50578; 50580–50583; 50585–50588; 50605–50607; 50609–50612; 50614; 50629–50631  
2.2.2. doplerogrāfija 06042; 06080–06082; 06085–06087; 06100–06107; 06109–06112; 06115–06119; 06121–06124; 17095  
2.2.3. endoskopija 08016; 08017; 08035; 08036; 08050–08054; 08058–08063; 08065; 08066; 08070; 08071; 08072; 08074; 08075; 08077–08081; 08085; 08090; 08091; 08093–08096; 08100; 08101; 08108–08115; 08120–08122; 08125; 08128; 08130; 08132; 08133–08136; 08143; 31185–31196; 31205–31207  
2.2.4. kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi 50178; 50823; 50824; 50829; 50831; 50833; 50834; 50836–50846; 50848–50853  
2.2.5. mamogrāfija 50096; 50097; 50102; 50178; 50188–50192  
2.2.6. neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi 11004–11011; 11051–11061; 11065–11074  
2.2.7. osteodensitometrija 50011; 50546  
2.2.8. pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/DT) 50810  
2.2.9. radionukleīdā diagnostika 06014; 06016; 06017; 50220; 50222–50230; 50234–50239; 50241-50244; 50255-50258; 50260–50262; 50265; 50270; 50271; 50275; 50277; 50278; 50280; 50285–50287; 50289; 50290  
2.2.10. rentgenoloģija 20127; 50012; 50013; 50014; 50027; 50053; 50066; 50072; 50073; 50085; 50087; 50088; 50094; 50104; 50118; 50120; 50122; 50124; 50130; 50134; 50138; 50144; 50147; 50149; 50151–50156; 50158–50163; 50165–50168; 50178; 50555–50557; 50560–50570; 50572–50575; 50577; 50578; 50580–50583; 50585–50588  
2.2.11. Sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi:    
2.2.11.1. elektrokardiogrāfija 06003–06008; 06011–06013  
2.2.11.2. pārējie sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi 06015; 06021; 06032–06035; 06040; 06041; 06050; 06051; 06052; 06053  
2.2.12. ultrasonogrāfija 16034; 16103; 21015; 49064; 50178; 50696–50700; 50709; 50720–50722; 50724–50726; 50730–50733; 50735–50737; 50743; 50744; 50504  
2.3. Pakalpojumu veidu grupa – rehabilitācija:
2.3.1. fizikālās medicīnas pakalpojumi 05017; 05021; 05023-05027; 05031; 05035; 05036; 05041; 05044; 05045; 05047; 05048; 05053; 05102-05104  
2.3.2. rehabilitācijas pakalpojumi 52001–52007; 52009; 52011–52013; 55072–55078; 55080–55097; 55100–55105; 55110–55125; 60013  
2.4. Pakalpojumu veidu grupa – specializētie pakalpojumi:
2.4.1. ambulatorā palīdzība surdoloģijā 60006  
2.4.2. ģenētisko slimnieku konsultēšana 49052; 49053  
2.4.3. HIV līdzestības kabinets 60433–60437  
2.4.4. konsultācijas saistībā ar nieru transplantāciju   N18.4; N18.5; Z94.0; Z94.00; Z52.4
2.4.5. medicīniskā apaugļošana 16141; 16142; 16143; 16144; 16145; 16146; 16147  
2.4.6. metadona aizvietojošā terapija 60012  
2.4.7. multiplās sklerozes slimnieku konsultēšana un izmeklēšana   A81; A69.2; B22.0; B94.1; F07.1; F07.2; F07.9; F45.0–F45.3; F45.9; F48; G05.0; G05.8; G05.8; G09; G11.0–G11.3; G11.8; G11.9; G12.2; G13.1; G30.0; G31.0; G31.2; G31.8; G32.0; G32.8; G35; G36.0; G36.1; G36.8; G36.9; G37; G45.0–G45.3; G45.9; G80.0; G80.4; G81; G82.1; G82.2; G82.4; G82.5; G83.0–G83.3; G83.8; G83.9; G91.0; G91.8; G92; G95; G96.1; G96.8; G96.9; G99.2; G99.8; I67.3; I67.4; I67.7–I67.9; I68.1; I68.2; I68.8; I69.0; I69.1; I69.3; I69.8; M47.0; M47.1; M50.0; M51.0; Q03; Q04.9; Q06.1; Q07.0; T90.5; T91.3; Z03.3
2.4.8. staru terapija 50300–50303; 50340–50343; 50346; 50349; 50352; 50353; 50356; 50357; 50360; 50363; 50390; 50393; 50396; 50397; 50425–50434; 50450–50457; 50460; 50461; 50463; 50464; 50467; 50468  
2.4.9. tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā ekspertīze 12016  
2.5. Pakalpojumu grupa – dienas stacionāra pakalpojumi Saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem dienas stacionāru veidiem un to saistošajām manipulācijām

3. Plānošanas vienībā nodrošināmie veselības aprūpes pakalpojumi:

Nr.
p.k.
Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība – teritorija Speciālisti, veselības aprūpes pakalpojumu veidi Izmeklējumu veidi Rehabilitācija Dienas stacionāru veidi Papildu nosacījumi
1 2 3 4 5 6 7
3.1. Ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 Ginekoloģija, ķirurģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija Elektrokardiogrāfija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija   Ginekoloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi Dienas stacionāra pakalpojumus neizvērtē, ja plānošanas vienība robežojas ar Rīgas pilsētu
3.2. Ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 50 000 Anestezioloģija, dermatoveneroloģija, endokrinoloģija, ginekoloģija, kardioloģija, ķirurģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija, pulmonoloģija, traumatoloģija un ortopēdija Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokadiogrāfija un pārējie sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumi Ginekoloģija; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; traumatoloģija un ortopēdija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi Datortomogrāfijas pakalpojumus neizvērtē, ja plānošanas vienība robežojas ar Rīgas pilsētu
3.3. Ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000 Anestezioloģija, dermatoveneroloģija,diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija, pulmonoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumi Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi  
3.4. Ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk Anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hematoloģija, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, internisti, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, stomas kabinets, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumi Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana, oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi  
3.5. Rīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale (saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu) Alergoloģija, algoloģija, anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hematoloģija, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, infektoloģija, internisti, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, nefroloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, pediatrija, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, stomas kabinets, tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, kodolmagnētiskā rezonanse, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, mamogrāfija, osteodensitometrija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumi Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; nieru aizstājterapija; oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi; uroloģija  
3.6. Visa valsts Alergoloģija, algoloģija, ambulatorā palīdzība surdoloģijā, ambulatori konsultatīvā palīdzība pie nieru transplantācijas, anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabēta apmācības kabinets, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, gastroenteroloģija, ginekoloģija, ģenētisko slimnieku konsultēšana, hematoloģija, HIV līdzestības kabinets, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, infektoloģija, internisti, kardioloģija, ķirurģija, medicīniskā apaugļošana, multiplās sklerozes slimnieku konsultēšana un izmeklēšana, narkoloģija, nefroloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, pediatrija, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, reto slimību kabinets, stomas kabinets, tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija un pārējās specialitātes Datortomogrāfija, doplerogrāfija, endoskopija, laboratoriskie un histoloģiskie izmeklējumi, kodolmagnētiskā rezonanse, mamogrāfija, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, osteodensitometrija, pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju, radionukleīdā diagnostika, rentgenoloģija, sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, staru terapija, ultrasonogrāfija Rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumi Bērnu ķirurģija; gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; hronisko sāpju pacientu ārstēšana; invazīvā kardioloģija; ķīmijterapija; invazīvā radioloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; nieru aizstājterapija; oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; staru terapija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi  
Veselības ministre Anda Čakša
13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Pacienta līdzmaksājuma apmērs
Veselības aprūpes pakalpojums Pacienta līdzmaksājums (cena), euro*
1. Par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu* 1,42
2. Par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ārsta ambulatoru apmeklējumu** 4,27
3. Par ģimenes ārsta mājas vizīti 2,85
4. Par ārstēšanos dienas stacionārā 4.1. par katru dienu, saņemot nieru aizstājterapijas, ķīmijterapijas, hematoloģijas, staru terapijas, rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī neiroloģisko, iekšķīgo slimību, narkoloģisku vai psihiatrisku saslimšanu un hronisko sāpju ārstēšanu dienas stacionārā 7,11
4.2. vienreizējs līdzmaksājums, saņemot invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas un ķirurģiskos pakalpojumus dienas stacionārā 7,11
5. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu 5.1. par ārstēšanos stacionārās ārstniecības iestādēs 10,00
5.2. par ārstēšanos hronisko pacientu aprūpes nodaļās vai gultās 7,11
5.3. par ārstēšanos ar onkoloģiskām vai onkohematoloģiskām saslimšanām (diagnozes kodi atbilstoši SSK-10: C00–C97, D00–D09, D37–D48 un D61) un no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības (diagnožu kodi atbilstoši SSK-10: F10–F19) 7,11
6. Par stacionāri veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem 6.1. datortomogrāfiskie izmeklējumi: 6.1.1. izmeklējums bez kontrastvielas 14,23
6.1.2. izmeklējums ar kontrastvielu,*** tai skaitā: 21,34
6.1.2.1. par izmeklējumu 14, 23
6.1.2.2. par intravenozo kontrastvielu 7,11
6.2. kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi: 6.2.1. izmeklējums bez kontrastvielas 28,46
6.2.2. izmeklējums ar kontrastvielu,*** tai skaitā: 35,57
6.2.2.1. par izmeklējumu 28,46
6.2.2.2. par intravenozo kontrastvielu 7,11
7. Par ambulatori veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem 7.1. elektrokardiogrāfiskie izmeklējumi 1,42
7.2. sirds neinvazīvie funkcionālie izmeklējumi 4,27
7.3. galvas un ekstremitāšu maģistrālo asinsvadu funkcionālie izmeklējumi 4,27
7.4. neiroelektrofizioloģiskie izmeklējumi 4,27
7.5. funkcionālie kuņģa zarnu trakta izmeklējumi 4,27
7.6. radionuklīdā diagnostika 4,27
7.7. ultrasonogrāfiskie izmeklējumi 4,27
7.8. endoskopiskie izmeklējumi 7,11
7.9. rentgenoloģiskie izmeklējumi: 7.9.1. izmeklējums bez kontrastvielas (tai skaitā rentgenoloģiskie izmeklējumi ar kuņģa-zarnu trakta kontrastvielu) 2,85
7.9.2. izmeklējums ar kontrastvielu,*** tai skaitā: 9,96
7.9.2.1. par izmeklējumu 2,85
7.9.2.2. par intravenozo kontrastvielu 7,11
7.10. datortomogrāfiskie izmeklējumi: 7.10.1. izmeklējums bez kontrastvielas 14,23
7.10.2. izmeklējums ar kontrastvielu,*** tai skaitā: 21,34
7.10.2.1. par izmeklējumu 14,23
7.10.2.2. par intravenozo kontrastvielu 7,11
7.11. kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi: 7.11.1. izmeklējums bez kontrastvielas 28,46
7.11.2. izmeklējums ar kontrastvielu,*** tai skaitā: 35,57
7.11.2.1. par izmeklējumu 28,46
7.11.2.2. par intravenozo kontrastvielu 7,11
8. Par katru ambulatori vai dienas stacionārā veikto operāciju 4,27
9. Par medicīniskās apaugļošanas procedūrām 9.1. olnīcas punkcija olšūnu aspirācijai 21,34
9.2. embrija pārstādīšana 21,34
9.3. sēklinieku biopsija 21,34

Piezīmes.
1. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu.
2. ** Par ambulatoru apmeklējumu netiek uzskatīta konsultācija pa tālruni, laboratorisks izmeklējums, funkcionāls izmeklējums un ārstnieciskā procedūra.
3. *** Veicot izmeklējumu bez kontrastvielas, kam seko izmeklējums ar kontrastvielu, pacienta līdzmaksājumu iekasē tikai par izmeklējumu ar kontrastvielu.

Veselības ministre Anda Čakša
14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Samaksas apmēra plānošana

1. Dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:

1.1. faktiski veikto izmeklējumu, aprūpes epizožu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ievērojot šādus nosacījumus:

1.1.1. veikto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits, kas nepārsniedz iepriekšējā gada līgumā uz 1. jūliju plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu, izņemot šādus gadījumus, kad ņem vērā visu faktiski veikto:

1.1.1.1. aprūpes epizožu un izmeklējumu skaitu bērniem un grūtniecēm;

1.1.1.2. aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu pacientiem, kuri saņēmuši nieru aizstājterapijas, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju, konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, onkoloģijas, hematoloģijas un mamogrāfijas pakalpojumus;

1.1.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus, ja atbilstoši līgumam ar dienestu tie bija jāsniedz, līguma finanšu apmēru nākamajam periodam nosaka, neiekļaujot šos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus, bet ieguvis tiesības tos sniegt turpmāk, līgumā plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu nosaka atbilstoši plānošanas vienībā esošā iedzīvotāju skaita un iepriekšējā kalendāra gadā veiktā izmeklējumu skaita proporcijai attiecībā pret valstī vidēji veikto izmeklējumu skaitu;

1.1.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājis nepilnu periodu kādā no pakalpojumu veidiem, līgumā plānoto aprūpes epizožu vai izmeklējumu skaitu nosaka proporcionāli sniegto pakalpojumu apjomam periodā, ja tas nav mazāks par trim kalendāra mēnešiem. Ja pakalpojumu sniegšanas periods ir īsāks, pakalpojumu apjomu nosaka kārtībā, kādā to plāno pakalpojumu sniedzējiem, kuri iepriekšējā periodā nav snieguši šādus veselības aprūpes pakalpojumus;

1.2. ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi;

1.3. veikto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultāti un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi, par kuru sniegšanu dienests šajos noteikumos noteiktā kārtībā vienojies ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ārpus pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras;

1.4. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība;

1.5. plānotais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

1.6. no valsts budžeta plānotās vidējās izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētai ārstniecības iestādei;

1.7. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktais finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem un, ja finansējums tiek palielināts, mērķis, kādam piešķirts papildu finansējums.

2. Samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, dienests aprēķina šādā kārtībā:

2.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

2.2. aprēķina prognozējamās vidējās izmaksas pacienta līdzmaksājumu kompensācijai par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, vienam izmeklējumam vai aprūpes epizodei veselības aprūpes pakalpojumu veidos katrai ārstniecības iestādei atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

2.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;

2.4. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza IV vai V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm;

2.5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī tādu personu ārstēšanai, kuras saņēmušas onkoloģijas, hematoloģijas un nieru aizstājterapijas pakalpojumus, kā arī konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju.

3. Dienests samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:

3.1. faktiski ārstēto personu skaits veselības aprūpes pakalpojumu programmās 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1.1. ja ārstniecības iestādē ārstēto pacientu skaits DRG pakalpojumu programmās pārsniedz iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu, bet tā neizpilda līgumā noteiktos kvalitātes rādītājus, dienests pacientu skaitu nosaka tādā apmērā, kas nepārsniedz iepriekšējā gadā līgumā plānoto pacientu skaitu;

3.1.2. ja ārstniecības iestādē ārstēto pacientu skaits DRG pakalpojumu programmās pārsniedz iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu un tā izpilda līgumā noteiktos kvalitātes rādītājus, dienests pacientu skaitu nosaka, ievērojot šādus kritērijus:

3.1.2.1. ja pacientu skaits pārsniedz iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu par 5 %, bet nepārsniedz vairāk kā par 10 %, tad pacientu skaitu nosaka 105 % apmērā no iepriekšējā gadā līgumā plānotā pacientu skaita,

3.1.2.2. ja pacientu skaits pārsniedz iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu vairāk nekā par 10 %, tad pacientu skaitu nosaka 110 % apmērā no iepriekšējā gadā līgumā plānotā pacientu skaita;

3.1.3. ja ārstniecības iestādē ārstēto pacientu skaits iezīmēto pakalpojumu programmās pārsniedz iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu, tad to nosaka iepriekšējā gada apmērā, izņemot:

3.1.3.1. dzemdību pakalpojumus, tuberkulozes pakalpojumus un insulta vienības pakalpojumus, kad ņem vērā visu faktiski ārstēto pacientu skaitu;

3.1.3.2. nieru transplantācijas pakalpojumus, kad pacientu skaitu nosaka atbilstoši publiski pieejamiem aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem tādā apmērā, lai nodrošinātu transplantācijas operāciju ne mazāk kā 28 pacientiem uz 1 000 000 iedzīvotājiem;

3.1.4. ja ārstniecības iestādē ārstēto pacientu skaits iezīmēto pakalpojumu programmās ir mazāks nekā iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānotais pacientu skaits, to nosaka atbilstoši iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānotajam pacientu skaitam šādās pakalpojumu programmās:

3.1.4.1. cilmes šūnu transplantācija;

3.1.4.2. paliatīvā aprūpe;

3.1.4.3. lielo locītavu endoprotezēšana (ja ārstniecības iestādei ir nepieciešamie resursi plānotā apjoma izpildei);

3.1.4.4. neiroloģija (insulta vienība) un rehabilitācija pēc insulta vienības;

3.1.4.5. tuberkulozes ārstēšana;

3.1.4.6. apsaldējumu un apdegumu ārstēšana;

3.1.5. ja ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumus kādā no pakalpojumu programmām nav sniegusi pilnu iepriekšējo periodu, pacientu skaitu nosaka proporcionāli ārstēto pacientu skaitam tajā periodā, kurā pakalpojumi tika sniegti;

3.2. šajos noteikumos noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi iezīmēto pakalpojumu programmām;

3.3. rādītāji, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā tiek izmantoti DRG grupas maksājuma aprēķināšanai:

3.3.1. IV un V līmeņa ārstniecības iestāžu un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas dzemdību nams", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas 2. slimnīca" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" vidējais viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksu bāzes tarifs (aprēķina katru gadu atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem – pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot manipulāciju sarakstā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu un iegūto kopsummu dalot ar kopējo stacionēšanas gadījumu skaitu);

3.3.2. DRG grupas koeficients (aprēķina, dalot katras DRG grupas vidējās viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksas ar šā pielikuma 3.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu);

3.3.3. ārstniecības iestādes veiktā darba indekss (summu, kas iegūta, reizinot katras DRG grupas faktisko pacientu skaitu ar DRG grupas koeficientu un summējot iegūtos rezultātus, dala ar kopējo faktisko pacientu skaitu);

3.4. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

4. Samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, dienests aprēķina šādā kārtībā:

4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā iegūst, šo noteikumu noteiktajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar katras ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;

4.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par DRG pakalpojumiem nosaka kā 1/12 daļu no aprēķinātā fiksētā maksājuma gadam;

4.3. finansējuma apmēru par iezīmētajiem pakalpojumiem gadā iegūst, katrā iezīmēto pakalpojumu programmā pacientu skaitu reizinot ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu un katrai ārstniecības iestādei summējot iegūtos rezultātus;

4.4. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru nosaka kā 1/12 daļu no summas, kas iegūta, saskaitot:

4.4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā, ko iegūst:

4.4.1.1. šo noteikumu noteiktajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;

4.4.1.2. ja šā pielikuma 4.4.1.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā summa ir mazāka par līgumā noteikto finansējuma apjomu DRG pakalpojumiem iepriekšējā gadā, bet ārstniecības iestāde sasniedz līgumā ar dienestu noteiktos rādītājus, tad to nosaka iepriekšējā gada apmērā;

4.4.2. finansējumu, kas aprēķināts, summējot rezultātus, ko iegūst, attiecīgo viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no tām veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kas noteiktas līgumā ar dienestu;

4.5. ikmēneša fiksētās piemaksas apmērs par uzņemšanas nodaļas darbību stacionārajai ārstniecības iestādei norādīts šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā;

4.6. to stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu, kurus šo noteikumu noteiktajā kārtībā dienests apmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes iesniegtajiem rēķiniem, kā arī finansējumu to manipulāciju apmaksai, kuras dienests apmaksā atbilstoši faktiski veiktajam skaitam, dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;

4.7. ilgstoši slimojošām personām, personām ar prognozējamu invaliditāti un personām, kas saņem ilgstošo mākslīgo plaušu ventilāciju, sniegto pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam un pieejamam valsts budžeta finansējumam kārtējam gadam;

4.8. pacienta līdzmaksājuma kompensāciju par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, plāno atbilstoši iepriekšējā gadā kompensēto līdzekļu apjomam, proporcionāli attiecinot to pret kopējo pacientu skaitu;

4.9. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientu ārstēšanai.

5. Ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

5.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra;

5.3. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ambulatorās veselības aprūpei dienests novirza veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai šādā prioritārā secībā:

5.3.1. valsts kompensēto pacienta līdzmaksājumu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacienta līdzmaksājumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

5.3.2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

5.3.3. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālās pieejamības nodrošināšanai;

5.3.4. tiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu apjoms vai kurā ir garākas pakalpojuma saņemšanas pretendentu rindas;

5.3.5. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas nepārsniedz 300 euro attiecīgajā pakalpojumu veidā, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.

6. Ja ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pirmā gada laikā pēc līguma noslēgšanas (vai līguma papildināšanas, nosakot pienākumu sniegt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu veidu vai sniegt to lielākā apjomā) nenodrošina pakalpojuma sniegšanu vismaz 50 % apjomā no attiecīgajam periodam līgumā noteiktā apjoma, līguma finanšu apjomu attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā samazina par neizpildīto apjomu. Šādā gadījumā iegūtos finanšu līdzekļus novirza šo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai citam pakalpojumu sniedzējam šajā plānošanas vienībā vai, ja tāda nav, citam pakalpojumu sniedzējam ģeogrāfiski tuvākajā plānošanas vienībā.

7. Ja stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem otrajam pusgadam, nosakot to atbilstoši sešos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja pirmajā pusgadā faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 80 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;

7.2. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem gada pēdējiem trim mēnešiem, nosakot to atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja deviņos mēnešos faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 90 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;

7.3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksēto maksājumu nesamazina, ja ārstniecības iestāde sasniedz līgumā ar dienestu noteiktos rādītājus;

7.4. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus novirza ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei, ievērojot šādus nosacījumus:

7.4.1. DRG pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza ārstniecības iestādei, kurai faktiski ārstēto pacientu skaits sešos vai deviņos mēnešos ir lielāks par līgumā plānoto pacientu skaitu attiecīgajam periodam;

7.4.2. iezīmēto pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza tām stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kurās finansējums tiek samazināts;

7.4.3. ja ārstniecības iestādēm attiecīgajos pakalpojumu veidos nav resursu plānotā līguma apjoma pieauguma izpildei, tad dienests pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ir tiesīgs novirzīt tādu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kas sniegti neatliekamā kārtā virs līgumā plānotā apjoma.

8. Ja stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja faktiski ārstēto pacientu skaits, kuriem sniegti DRG pakalpojumi, sešos vai deviņos mēnešos ir pārsniedzis līgumā plānoto pacientu skaitu un dienestam pēc finanšu apmēra aprēķināšanas visām ārstniecības iestādēm ir atlikuši kopējie dienesta plānotie finanšu līdzekļi samaksai par DRG pakalpojumiem, dienests veic samaksu par tiem DRG pakalpojumiem, kas sniegti neatliekamā kārtā virs plānotā līguma apmēra. Šādā gadījumā pieejamo finansējumu novirza ārstniecības iestādēm proporcionāli to pakalpojumu apmēram, kas sniegti virs plānotā līguma apmēra.

9. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apmēra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā, izņemot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, ko apmaksā līguma kopējā finanšu apmēra ietvaros, bet ievērojot nosacījumu, ka dienests nenovirza līgumā plānotos speciālistu sniegto pakalpojumu apmaksai paredzētos finanšu līdzekļus, lai samaksātu par izmeklējumiem, kas sniegti virs attiecīgajā pakalpojumu veidā līgumā plānotā gada apmēra.

10. Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, kas iesniegts līdz attiecīgā gada 1. novembrim, bet par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu pārvirzīšanu ambulatorās aprūpes pakalpojumu samaksai – līdz 1. augustam, var veikt šādas izmaiņas, izņemot gadījumu, ja finanšu līdzekļi piešķirti noteiktam mērķim:

10.1. iezīmēto pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus kādā no pakalpojumu programmām ne vairāk kā 5 % apmērā novirzīt citai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmai, ievērojot pakalpojumu sadalījumu – neatliekamā kārtā vai plānveida kārtā sniedzami veselības aprūpes pakalpojumi;

10.2. ne vairāk kā 15 % no ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai plānotajiem finanšu līdzekļiem vienā pakalpojumu veidā novirzīt citam ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidam;

10.3. novirzīt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, ja ārstniecības iestāde sniedz gan ambulatorās, gan stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus un nav sasniegusi līgumā noteikto finanšu apmēru. Šādā gadījumā tiek ņemti vērā dienesta vadības informācijas sistēmas dati par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu.

Veselības ministre Anda Čakša
15. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Ģimenes ārsta gada darbības novērtēšanas un maksājuma sadales metodika

1. Ģimenes ārstam nosaka gada darbības rādītājus šādās jomās:

1.1. veselības pārbaudes un profilakse:

1.1.1. no jauna reģistrēta pacienta veselības stāvokļa novērtēšana;

1.1.2. bērnu vakcinācijas aptvere;

1.1.3. veikto slēpto asiņu testu aptvere pie ģimenes ārsta reģistrētajiem pacientiem;

1.2. pacientu aprūpe, kuriem ir hroniskas saslimšanas:

1.2.1. cukura diabēta pacientu aprūpe:

1.2.1.1. glikohemoglobīna mērījumi 2. tipa cukura diabēta pacientiem;

1.2.1.2. mikroalbuminūrijas noteikšana kvantitatīvi 2. tipa cukura diabēta pacientiem;

1.2.2. arteriālās hipertensijas un koronāro sirds slimību pacientu aprūpe – ZBL holesterīna noteikšana;

1.2.3. bronhiālās astmas pacientu aprūpe – izelpas maksimuma plūsmas mērīšana bronhiālās astmas pacientiem;

1.3. ģimenes ārstu veikto manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība.

2. Gada darbības rādītāju vērtēšanas kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.
Kvalitātes kritērijs Kritērija definējums Izpildes nosacījumi Robežvērtība Nozīmīguma vērtējums, %
2.1. Veselības pārbaudes un profilakse No jauna reģistrēta pacienta veselības stāvokļa novērtēšana Ģimenes ārsts ir novērtējis no jauna reģistrētu pacientu triju mēnešu laikā, kopš pacients reģistrēts pie ģimenes ārsta, vai 10 dienu laikā pirms pacienta reģistrācijas viņam ir veikta apskate un veselības stāvokļa novērtējums 75–90 % 10
Bērnu vakcinācijas aptvere 1. Divus gadus veci bērni saskaņā ar vakcinācijas kalendāru ir vakcinēti pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu, garo klepu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu.

2. Aprēķinot vakcinācijas aptveri, izslēdz gadījumus, ja vakcinācija nav veikta kontrindikāciju, pacienta vai vecāku atteikuma dēļ. Šādos gadījumos ambulatorā pacienta talonā norāda diagnozi Z28.0–Z28.8

92–98 % 15
Pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem veikts slēpto asiņu tests 1. Aptveres rādītāju aprēķina, slēpto asiņu izmeklējumu skaitu, kas veikts pacientiem, kuri vērtēšanas periodā ir reģistrēti pie ģimenes ārsta un ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem, attiecinot pret vērtēšanas periodā praksē reģistrēto pacientu skaitu, kas ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

2. Izmeklējums veikts vismaz 11 % praksē reģistrēto mērķa grupas pacientu

11–25 % 15
2.2. Pacientu aprūpe ar hroniskām saslimšanām Cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot glikohemoglobīna (glikētā Hb) mērījumus 2. tipa cukura diabēta slimniekiem 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados.

2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa vērtēšanas perioda laikā.

3. Vismaz 55 % pie ģimenes ārsta reģistrēto 2. tipa cukura diabēta pacientu ir noteikts glikohemoglobīns (glikētais Hb).

4. Aptveres rādītāju aprēķina, attiecinot pacientu skaitu, kuriem vismaz viens mērījums ir zemāks par 7,5 %, pret pacientu skaitu, kas atbilst šā punkta trešajam nosacījumam.

5. Aprēķinātais aptveres rādītājs ir vismaz 60 %

55–90 %

60–80 %

15
Cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot mikroalbuminūrijas noteikšanu kvantitatīvi 2. tipa cukura diabēta pacientiem 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados.

2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā.

3. Vismaz 50 % pacientu gada laikā veikts viens izmeklējums mikroalbuminūrijas noteikšanai, neskaitot izmeklējumus, kas veikti ārstēšanās laikā stacionārā

50–75 % 10
Arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu aprūpe – zema blīvuma holesterīna līmeņa noteikšana 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados.

2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā.

3. Vismaz 70 % pie ģimenes ārsta reģistrēto arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu vismaz vienu reizi noteikts ZBL holesterīns.

4. Norādīta kāda no šādām manipulācijām "41058 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija, mazāka par 2,0 mmol/L" vai "41059 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija no 2,0 mmol/L līdz 2,5 mmol/L", vai "41060 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija, lielāka par 2,5 mmol/L".

5. Norādītas diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem arteriālajai hipertensijai – I10, I15, I15.0–I15.9, koronārajai sirds slimībai – I20, I20.0–I20.9, I21, I21.0–I21.9, I22, I22.0–I22.9, I24, I24.0–I24.9, I25, I25.0–I25.9

70–90 % 10
Bronhiālās astmas pacientu veselības aprūpe – izelpas maksimuma plūsmas mērīšana bronhiālās astmas pacientiem 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados.

2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā.

3. Bronhiālās astmas pacienti vecumā no sešiem gadiem.

4. Vismaz 70 % pacientu veikta izelpas maksimuma plūsmas mērīšana vismaz reizi gadā.

5. Norādīta diagnoze ar SSK-10 kodu J45, J45.0–J45.9

70–90 % 10
2.3. Ģimenes ārsta veikto papildu manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība Ģimenes ārsts savā darbībā izmanto iespējami daudz manipulāciju, kuras ietilpst viņa profesionālajā kompetencē un manipulāciju sarakstā norādītas kā ģimenes ārstam piemaksājamas manipulācijas Gada laikā izmanto vismaz 25 % manipulāciju no tām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā tādas, par kurām ģimenes ārstam piemaksā, izņemot profilaktiskās apskates un vakcinācijas manipulācijas 2550 % 15

3. Dienests apkopo vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par katram pacientam novērtējamā gada laikā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un katram ģimenes ārstam nosaka šā pielikuma 1. punktā minētos kvalitātes rādītājus.

4. Iegūtos rādītājus salīdzina ar šā pielikuma 2. punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un aprēķina ģimenes ārstam izmaksājamo naudas summu par kvalitātes rādītājiem, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1. ja aprēķinātie rādītāji ir vienādi vai pārsniedz noteikto vērtēšanas kritērija augstāko robežvērtību, ārsts saņem atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķinātā gada darbības novērtējuma maksājumu 100 % apmērā;

4.2. ja aprēķinātie rādītāji ir robežvērtību intervālā no noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķināto gada darbības novērtējuma maksājuma apjomu proporcionāli samazina;

4.3. ja aprēķinātie rādītāji ir zemāki par zemāko robežvērtību no noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķināto maksājuma apjomu ģimenes ārstam neizmaksā;

4.4. ja ģimenes ārsta praksē nav reģistrētas personas, kas atbilst vērtēšanas kritērijā noteiktajam pacientu veidam, maksājumu par attiecīgo kvalitātes kritēriju ģimenes ārstam neizmaksā;

4.5. ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā ir persona, kuras reģistrācija ir bloķēta, tad šāda persona kvalitātes rādītāju aprēķinos netiek vērtēta.

5. Ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā mainījis prakses vietu, nesaglabājot pacientu reģistrāciju, vai pārtraucis līgumattiecības ar dienestu, nenostrādājot pilnu gadu, vai līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu noslēgts novērtējamā gada laikā (līgums nav no gada sākuma), vai ģimenes ārstu novērtējamā gada laikā ir aizvietojis cits ārsts, dienests nevērtē ģimenes ārsta gada darbību atbilstoši šā pielikuma 4. punktam.

6. Ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā mainījis prakses vietu, nesaglabājot pacientu reģistrāciju, vai pārtraucis līgumattiecības ar dienestu, nenostrādājot pilnu gadu, vai līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu noslēgts novērtējamā gada laikā (līgums nav no gada sākuma), ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ģimenes ārstam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x %, kur

A – attiecīgajam ģimenes ārstam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums;

B – ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma summa par pilniem nostrādātajiem mēnešiem attiecīgajā teritoriālajā nodaļā, ievērojot, ka periodā, kad ģimenes ārsts saņem normatīvajos aktos paredzēto fiksēto maksājumu jaunatvērtai ģimenes ārsta praksei un nesaņem kapitācijas naudu, B = 0;

% – vidējais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma procents attiecīgās teritoriālās nodaļas ģimenes ārsta praksē, ko dienests aprēķina, dalot teritoriālās nodaļas ģimenes ārsta praksēm izmaksājamos ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumus ar attiecīgajām ģimenes ārsta praksēm aprēķinātajiem ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma līdzekļiem un reizinot ar 100.

7. Ja ģimenes ārstu novērtējamā gada laikā ir aizvietojis cits ārsts, ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ģimenes ārstam un viņa aizvietotājam aprēķina, izmantojot šādas formulas:

7.1. ģimenes ārstam, kurš aizvieto:

BA = BAP x %, kur

BA – ģimenes ārsta aizvietotājam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem;

BAP – aizvietojamā ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem;

% – ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma procents aizvietojamā ģimenes ārsta praksē, ko aprēķina, dalot izmaksājamo ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu par visu aizvietojamā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpi novērtējamā gada laikā (A) ar aprēķināto ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu aizvietojamajam ģimenes ārstam (B);

7.2. ģimenes ārstam, kuru aizvieto:

BB = A – BA, kur

BB – aizvietojamā ģimenes ārsta izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par nostrādātajiem mēnešiem;

A – izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par visu aizvietojamā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpi novērtējamā gada laikā;

BA – ģimenes ārsta aizvietotājam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem.

8. Ja notikusi ģimenes ārsta juridiskā statusa un darbavietas maiņa, pārejot no darba ņēmēja statusa slimnīcā (poliklīnikā, doktorātā) (turpmāk – ārstniecības iestāde) uz ārsta prakses darba formu vai otrādi, ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu izmaksā, ja līgumā starp ģimenes ārstu un viņa darba devēju nav noteikts citādi:

8.1. attiecīgajam ģimenes ārstam, ja pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ģimenes ārsta prakses formu notikusi novērtējamā gada laikā;

8.2. attiecīgajam ģimenes ārstam, ieskaitot ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ārstniecības iestādes kontā, ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā ir beidzis prakses darbību un kļuvis par darba ņēmēju ārstniecības iestādē;

8.3. attiecīgajam ģimenes ārstam, ieskaitot ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu tās ārstniecības iestādes kontā, kurā ģimenes ārsts bija darba ņēmējs, ja pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ģimenes ārsta prakses formu notikusi pēc novērtējamā gada 31. decembra.

9. Izmaksājamos ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma līdzekļus aprēķina pēc stāvokļa uz novērtējamā gada 31. decembri. Izmaksājamos līdzekļus ģimenes ārstam izmaksā līdz nākamā gada 1. maijam neatkarīgi no novērtējamā gada laikā notikušās ģimenes ārsta juridiskā statusa un darba vietas maiņas (pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ārsta prakses darba formu vai otrādi), ja vien līgumā starp ģimenes ārstu un viņa darba devēju nav noteikts citādi.

10. Finanšu līdzekļu apmēru, kas paredzēts ģimenes ārstu gada darbības novērtējuma maksājumiem, un kārtību, kādā tos aprēķina un izmaksā katrai ģimenes ārsta praksei, nosaka līgumā ar dienestu.

Veselības ministre Anda Čakša
16. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 28. augusta
noteikumiem Nr. 555
Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksas apmēra noteikšana

1. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru dienests plāno:

1.1. ambulatorajiem histoloģiskajiem izmeklējumiem;

1.2. grūtnieces un nedēļnieces aprūpes ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

1.3. valsts organizētā skrīninga ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

1.4. ļaundabīgo audzēju primāras un sekundāras diagnostikas ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

1.5. pārējiem ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem.

2. Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo laboratorisko līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz.

3. Pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos.

4. No pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, ko izmanto:

4.1. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar:

4.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta ģimenes ārsta prakse;

4.1.2. dežūrārsta nosūtījumu;

4.1.3. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta nosūtījumu;

4.2. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, ja dienests atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei ir palielinājis ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru;

4.3. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar tāda sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, kas līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas;

4.4. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, ja šā pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus.

5. Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu, salīdzinot ar pacientu, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par pirmajā pusgadā pacientiem ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu sniegtajiem laboratoriskiem pakalpojumiem.

6. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi:

6.1. vispirms aprēķina kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, t. i., no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra ģimenes ārstiem atņem ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru;

6.2. tad, dalot kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas ar personu skaitu, kas reģistrētas pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī, izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas, iegūst laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai.

7. Katram ģimenes ārstam gada līdzekļu apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina šādi:

7.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai reizina ar vecumam atbilstošu koeficientu un ar atbilstošajā vecuma grupā pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas) vai, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, – ar reģistrēto pacientu skaitu atbilstošajā vecuma grupā kārtējā gada 1. decembrī:

7.1.1. līdz 1 gada vecumam – 0,49;

7.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem – 0,64;

7.1.3. no 7 līdz 17 gadiem – 0,58;

7.1.4. no 18 līdz 44 gadiem – 0,64;

7.1.5. no 45 līdz 64 gadiem – 1,25;

7.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, – 1,72;

7.2. summē iegūtās pacientu grupu izmaksas un tām pieskaita iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

8. Ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājošam ārstam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbinātam ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, ņemot vērā to personu skaitu kārtējā gada 30. septembrī, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

9. Ģimenes ārstam, kuram atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir noslēgts līgums par ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta aizvietošanu, ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nosaka proporcionāli aizvietošanas periodam, attiecīgi samazinot ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.

10. Vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem iegūst šādi:

10.1. nosaka ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina nieru aizstājterapiju dienas stacionārā, t. i., reizina pacientu skaitu, kas saņēmuši nieru aizstājterapiju dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizina ar divi;

10.2. no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un aprēķinātās kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, iegūto skaitli dala ar kopējo epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē un iegūto skaitli reizina ar divi.

11. Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus:

11.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam – 0,03;

11.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam – 0,10;

11.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam – 0,23;

11.4. narkologam – 0,34;

11.5. ķirurgam, neirologam – 0,60;

11.6. kardiologam, urologam – 0,86;

11.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram – 1,18;

11.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam – 2,90;

11.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam – 3,97;

11.10. imunologam – 12,57;

11.11. ģenētiķim – 42,10;

11.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 4. pielikuma 5. punktā, – 1,89.

12. Katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina, reizinot vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas ar attiecīgā speciālista koeficientu un epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā un iegūto skaitli reizina ar divi.

13. Līdzekļu gada apmēru ārstniecības iestādei, kuras speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu, summējot visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus, un pieskaita kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, ja ārstniecības iestāde nodrošina nieru aizstājterapijas pakalpojumus.

14. Reizi pusgadā – līdz 1. augustam (par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) un līdz 1. februārim (par periodu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) – dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.

15. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk kā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru samazina par 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.

16. Ja dienests, veicot izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 %, ģimenes ārstam, kuram laboratoriskajiem nosūtījumiem plānoto līdzekļu apjoms līgumā ar dienestu bija noteikts pilnam kalendāra gadam, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.

Veselības ministre Anda Čakša