Darbības ar dokumentu

(Likuma nosaukums 13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) nekustamā īpašuma darījumu starpnieki;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka;

13) maksātnespējas procesa administratori.

(1¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktie likuma subjekti saglabā likuma subjekta statusu arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.

(2) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, īsteno grupas mēroga politiku un procedūras vismaz attiecībā uz šā likuma 7. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 8.¹, 10., 11. punktā un 9. un 10. pantā noteikto prasību izpildi, fizisko personu datu apstrādes politiku, kā arī grupā noteikto informācijas apmaiņas politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā. Minēto grupas mēroga politiku un procedūras dalībvalstīs un trešajās valstīs efektīvi īsteno arī filiāļu līmenī un to meitas uzņēmumu līmenī, kuros likuma subjektiem ir kapitāla daļu vairākums.

(2¹) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, grupas līmenī nodrošina, ka par atbilstību, auditu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas funkciju izpildi atbildīgajām struktūrvienībām ir pieejama šo funkciju izpildei nepieciešamā informācija no filiālēm un meitas uzņēmumiem, tai skaitā informācija par klientiem, kontiem un maksājumiem.

(3) Likuma subjekti, kuru filiāles vai likumīgie pārstāvji darbojas (piedāvā pakalpojumus) citā dalībvalstī, nodrošina, ka minētās filiāles un likumīgie pārstāvji ievēro attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(3¹) Ja likuma subjektiem ir filiāles vai meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, dalībvalstīs vai trešajās valstīs, kur minimālās prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu nav tik stingras kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, šo subjektu dalībvalstī vai trešajā valstī izveidotās filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, īsteno Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja tās nav pretrunā ar dalībvalstu vai trešo valstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(3²) Ja dalībvalsts vai trešās valsts normatīvie akti neļauj īstenot šā panta otrajā, 2.¹ vai 3.¹ daļā minēto, likuma subjekti nodrošina, ka filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem pieder kapitāla daļu vairākums, minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, un informē savu uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, Latvijas Republikas uzraudzības un kontroles institūcija veic papildu uzraudzības pasākumus, tostarp prasot grupai neuzsākt vai izbeigt darījuma attiecības un neveikt darījumus un, ja nepieciešams, prasot grupai izbeigt savu darbību dalībvalstī vai trešajā valstī.

(4) (Izslēgta no 17.12.2019. ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu)

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr.  2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk — Regula Nr.  2015/847) prasības neattiecas uz Latvijā veiktiem līdzekļu pārvedumiem uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, ja tiek veikts maksājums par Latvijā iegādātajām precēm vai Latvijā saņemtajiem pakalpojumiem un ir izpildīti visi Regulas Nr.  2015/847 2. panta 5. punkta nosacījumi.

(6) Par šā likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus — kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (izņemot kooperatīvās sabiedrības, kad tās sniedz noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanas pakalpojumus) — tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas vai kooperatīvās sabiedrības biedru saistībām.

(7) Par šā likuma subjektiem netiek uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad viņi veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros.

(8) Par šā likuma subjektiem netiek uzskatīts grupā ietilpstošs komersants, kas veic nekustamā īpašuma darījuma starpniecības darbības attiecībā uz citam grupas komersantam piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to atsavinot, iznomājot vai izīrējot, tostarp trešām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 31.10.2013., 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021., 23.11.2023. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Grozījums pantā par pirmās daļas 11. punkta izslēgšanu un grozījums piektajā daļā stājas spēkā 30.12.2024. un iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu)

3.¹ pants. Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem

Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, arī šā likuma 3. pantā nenorādītām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, kā arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finanšu izlūkošanas dienestam tā pienākumu veikšanai atbilstoši šā likuma prasībām. Šajā pantā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019. Pants stājas spēkā 17.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)

5.² pants. Fizisko personu datu apstrādes vispārīgie nosacījumi

(1) Fizisko personu datu apstrāde šā likuma mērķa sasniegšanai likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs.

(2) Likuma subjekti, slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji, uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un šā likuma 41. pantā minēto reģistru pārziņi datu subjektam nesniedz informāciju par šā likuma ietvaros veikto datu apstrādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izņemot publiski pieejamos datus.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

9. pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, lai likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus un personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī regulāri apmāca darbiniekus, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas), tai skaitā no augstākās vadības, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju (turpmāk — par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgie darbinieki). Šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā paziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes, licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku ieceļ gan augstākajā vadībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktisko izpildi.

(2¹) Ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, likuma subjektam ir pienākums izstrādāt:

1) par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu šā likuma subjekta darbības atbilstību šā likuma prasībām;

2) procedūru, kurā nosaka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) pilnvaru un pienākumu sadali noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un kārtību, kādā tiek nodrošināta par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) darbības uzraudzība.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Finanšu izlūkošanas dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību savā rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

10.¹ pants. Prasības likuma subjektam — fiziskajai personai —, likuma subjekta patiesajam labuma guvējam, augstākās vadības loceklim un par šā likuma prasību izpildi atbildīgajam darbiniekam un pretendenta atbilstības izvērtēšana

(1) Par augstākās vadības locekli vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku var būt persona:

1) kurai ir nevainojama reputācija;

2) kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

3) kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;

4) kura atbilst citām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(1¹) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, par likuma subjekta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē vai par likuma subjektu — fizisko personu — nedrīkst būt persona, kura ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

(2) Likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, var noteikt arī citas šā panta pirmajā daļā neminētas prasības attiecībā uz personu, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību izpildi atbildīgā darbinieka amatu.

(3) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, aizsargātu likuma subjekta reputāciju, novērstu likuma subjekta iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus likuma subjektam būtiskus riskus, sargātu klienta, darījuma un gadījuma rakstura darījuma noslēpumu:

1) likuma subjekta īpaši pilnvarota persona nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu;

2) uzraudzības un kontroles institūcija nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta likuma subjekta patiesā labuma guvēja vai likuma subjekta — fiziskās personas — atbilstība šā panta 1.¹ daļas prasībām visā likuma subjekta darbības laikā, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu.

(4) Lai izvērtētu personas, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatu, atbilstību šā panta pirmās daļas 2. punkta prasībai, likuma subjekta īpaši pilnvarota persona no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa, saņem un apstrādā personas datus.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. 1.¹ daļa un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

(Nodaļas nosaukums 26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

11. pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(1) Likuma subjekts veic klienta izpēti:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2) pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

a) klienta darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu,

b) tiek veikts līdzekļu pārvedums, tostarp arī kredīta pārvedums, tiešā debeta pārvedums, bezkonta naudas pārvedums vai pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu, digitālo vai citu informācijas tehnoloģijas ierīci ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu,

c) tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro,

d) (apakšpunkts stājas spēkā 30.12.2024. un iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu);

3) ja likuma subjekts nodarbojas ar preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību vai cita veida pakalpojumu sniegšanu gadījuma rakstura darījuma ietvaros un ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā vai skaidra nauda par šo darījumu tiek iemaksāta kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

4) ja likuma subjekts — izložu un azartspēļu organizētājs —, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai loterijas biļetes vai šajā nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

5) ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

6) ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši;

7) ja tiek sniegts kriptoaktīvu pakalpojums, kura apmērs ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu.

(2) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klienta izpēte veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ar klientu ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(3) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par norādīto patieso labuma guvēju var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējā kontakta ar klientu, taču pirms darījuma veikšanas.

(4) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms persona, kura gūst labumu no apdrošināšanas, saņem atlīdzības izmaksas, vai pirms tā izmanto apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības.

(5) Ja likuma subjekts piemēro šā panta trešās vai ceturtās daļas noteikumus, tas veic šādus pasākumus:

1) dokumentē risku novērtējumu;

2) politikās un procedūrās nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā darījumu apmēra, skaita vai veida ierobežojumus.

(6) Ja likuma subjektam rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāk klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas, likuma subjektam ir tiesības neturpināt klienta izpēti, bet ziņot par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Likuma subjekts ziņojumā Finanšu izlūkošanas dienestam norāda arī apsvērumus, kas bija par pamatu secinājumam, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas.

(7) Ja likuma subjekts nespēj veikt šajā likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, tad likuma subjekts neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

(8) Šā panta septītajā daļā noteiktais neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(9) Šā likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktā minētais likuma subjekts klienta izpētes pasākumus veic attiecībā uz personu, ar kuru klients slēdz darījumu par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, un dara to pirms šāda darījuma noslēgšanas.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 23.11.2023. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Pirmās daļas 7. punkts zaudē spēku 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu)

11.² pants. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās papildu prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem

(1) Papildus šā likuma 11.¹ pantā noteiktajiem klientu izpētes pasākumiem kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā, ja to apmērs ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iegūst šādu informāciju par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru un saņēmēju:

1) iniciatora — fiziskās personas — vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta vai personas kods (valsts piešķirtais nacionālais identifikācijas numurs) vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja piešķirtais klienta identifikācijas numurs;

2) iniciatora — juridiskās personas — nosaukums, adrese vai reģistrācijas numurs (valsts piešķirtais nacionālais identifikācijas numurs) vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja piešķirtais klienta identifikācijas numurs;

3) iniciatora konta numurs, ja šāds konts tiek izmantots kriptoaktīvu pārveduma apstrādei;

4) saņēmēja — fiziskās personas — vārds, uzvārds;

5) saņēmēja — juridiskās personas — nosaukums;

6) saņēmēja konta numurs, ja šāds konts tiek izmantots kriptoaktīvu pārveduma apstrādei.

(2) Ja kriptoaktīvu pārveduma apmērs ir mazāks par šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru — 1000 euro —, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iegūst ziņas par kriptoaktīvu pārveduma iniciatora un saņēmēja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, kriptoaktīvu pārveduma iniciatora un saņēmēja — juridiskās personas — nosaukumu un unikālo darījuma identifikatoru.

(3) Ja kriptoaktīvu pārveduma iniciatoram nav konta, tad par kriptoaktīvu pārvedumiem tiek norādīts unikālais darījuma identifikators, kas nodrošina kriptoaktīvu pārveduma izsekojamību.

(4) Ja vairāki atsevišķi kriptoaktīvu pārvedumi no viena iniciatora ir apvienoti kriptoaktīvu sērijveida pārvedumā nosūtīšanai saņēmējiem, par kriptoaktīvu pārvedumiem var nesniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ar nosacījumu, ka par kriptoaktīvu pārvedumiem tiek norādīts iniciatora konta numurs vai unikālais darījuma identifikators un kriptoaktīvu sērijveida pārvedumā tiek ietverta pieprasītā un aktuālā informācija par iniciatoru un saņēmēju, kas ir pilnībā izsekojama saņēmēja valstī.

(5) Pirms kriptoaktīvu pārveduma veikšanas, ja tā apmērs ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu, kriptoaktīvu pārveduma iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pārbauda šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju un kriptoaktīvu pārveduma saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pārbauda šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju. Ja pastāv aizdomas par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klienta saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu, tad minēto pārbaudi veic neatkarīgi no kriptoaktīvu pārveduma summas.

(6) Veicot iekšzemes maksājumus klienta uzdevumā, ja pārveduma apmērs ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs informāciju par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru vai saņēmēju nekavējoties nodod kriptoaktīvu pārveduma saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, citām finanšu iestādēm un kredītiestādēm arī citā kriptoaktīvu pārveduma saņēmējam pieejamā veidā.

(7) Ja kriptoaktīvu pārveduma apmērs ir mazāks par 1000 euro, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas iesniedz citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, finanšu iestādei vai kredītiestādei, kura ir saņēmusi kriptoaktīvu pārvedumu, šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(8) Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties pēc pieprasījuma iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un tiesībaizsardzības iestādēm šā panta pirmajā daļā minēto informāciju neatkarīgi no kriptoaktīvu pārveduma apmēra.

(9) Ja kriptoaktīvu pārveduma saņēmējs nevar nodrošināt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanu no kriptoaktīvu pārveduma iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kriptoaktīvu pārveduma iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas iesniedz citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, finanšu iestādei vai kredītiestādei, kura ir saņēmusi kriptoaktīvu pārvedumu, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(10) Kriptoaktīvu pārveduma saņēmējs veic kriptoaktīvu pārvedumu uzraudzību tā izpildes laikā vai pēc tā izpildes, lai pārliecinātos, ka šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru un saņēmēju ir iekļauta kriptoaktīvu pārvedumā vai kriptoaktīvu sērijveida pārvedumā vai tiek nosūtīta kriptoaktīvu pārveduma saņēmējam pēc tam.

(11) Ja kriptoaktīvu pārveduma saņēmējs konstatē, ka šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētā informācija nav iesniegta vai ir iesniegta nepilnā apjomā, tas, pamatojoties uz riska novērtējumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) noraida kriptoaktīvu pārvedumu vai pārvestos kriptoaktīvus nosūta atpakaļ uz kriptoaktīvu pārveduma iniciatora kontu;

2) aptur kriptoaktīvu pārvedumu līdz brīdim, kad ir iesniegta trūkstošā informācija par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru un saņēmēju. Pēc trūkumu novēršanas kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējs izpilda kriptoaktīvu pārvedumu.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants zaudē spēku 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu)

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas fotoattēls, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(3¹) Likuma subjekts, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja fizisko personu pārstāv cita fiziskā persona, likuma subjekts identificē personu, kura ir tiesīga pārstāvēt fizisko personu attiecībās ar likuma subjektu, atbilstoši šā panta pirmajai daļai un iegūst dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tās tiesības pārstāvēt fizisko personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Likuma subjekts, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu un juridisku veidojumu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13. panta pirmajā un 1.¹ daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

15. pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus un anonīmus individuālos seifus

Likuma subjektam ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus kontus, kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem un anonīmus individuālos seifus.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

17.pants. Klienta izpēte

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

17.¹ pants. Slēgtais kopīgais klienta izpētes rīks

(1) Lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu, ievērojot būtiskas sabiedrības intereses noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas efektīvai novēršanai un ņemot vērā šo nelikumīgo darbību radītos apdraudējumus demokrātiskai sabiedrībai un sabiedrības drošībai, šā likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izmantot slēgto kopīgo klienta izpētes rīku, kuru nodrošina kopīgs ārpakalpojuma sniedzējs.

(2) Lai sniegtu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienas grupas sastāvā, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt licenci.

(3) Licencējamais slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējs apdrošina savas saimnieciskās darbības civiltiesisko atbildību.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)

18.⁴ pants. Pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju

(1) Juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (turpmāk — pilnvarnieks (pārvaldnieks)), glabā un pastāvīgi aktualizē ziņas par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labuma guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu, tai skaitā norādot dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(3) Pilnvarnieks (pārvaldnieks) glabā un aktualizē dokumentāros pamatojumus par īstenoto juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju kontroli — glabā visus dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

(4) Ja juridiskajam veidojumam nav noteikti labuma guvēji — fiziskās personas —, pilnvarnieks (pārvaldnieks) glabā un aktualizē ziņas par personu grupu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 66. punktu)

18.⁵ pants. Pienākums atklāt juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju

(1) Ja pilnvarnieks (pārvaldnieks) — fiziskā persona — ir rezidents vai pilnvarnieks (pārvaldnieks) — juridiskā persona — ir reģistrēts Latvijā, tas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas reģistrācijai par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Pieteikumā norāda patiesā labuma guvēja, tai skaitā dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, kura īsteno kontroli pār juridisko veidojumu, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu, tai skaitā norādot dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), vai dokumentus, kas pamato, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, iesniedz pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību.

(2) Ja pilnvarnieka (pārvaldnieka) — fiziskās personas — rezidences valsts ir ārpus Eiropas Savienības vai juridiskā veidojuma pilnvarnieks (pārvaldnieks) — juridiskā persona — ir reģistrēts ārpus Eiropas Savienības, pilnvarnieks (pārvaldnieks) pirms tam, kad uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas nekustamo īpašumu juridiskā veidojuma vārdā, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Pieteikumā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(3) Pilnvarnieks (pārvaldnieks) nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā informācijā veikto grozījumu reģistrācijai, tai skaitā par patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos juridiskā veidojuma darbības izbeigšanās dēļ.

(4) Ja juridiskā veidojuma patiesie labuma guvēji ir reģistrēti citas dalībvalsts vestā reģistrā, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegt nav nepieciešams.

(5) Ja pilnvarnieks (pārvaldnieks) ir izmantojis visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājis, ka nav iespējams noskaidrot nevienu patieso labuma guvēju — fizisko personu šā likuma 1. panta 5. punkta "b" apakšpunkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajam veidojumam ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

18.⁶ pants. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs

(1) Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru (turpmāk šajā pantā — reģistrs) ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

(2) Ziņas reģistrē uz pilnvarnieka (pārvaldnieka) pieteikuma pamata.

(3) Reģistrā tiek reģistrētas šādas ziņas par juridisko veidojumu:

1) nosaukums;

2) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikācijas numurs;

3) saziņas adrese;

4) valsts, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridiskais veidojums ir izveidots;

5) pilnvarnieka (pārvaldnieka) — fiziskās personas — vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, un saziņas adrese, bet juridiskajām personām — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

6) juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja (tai skaitā dibinātāja, pilnvarnieka (pārvaldnieka), pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēja un citas fiziskās personas, kura īsteno kontroli pār juridisko veidojumu):

a) vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi,

b) valstspiederība,

c) pastāvīgās dzīvesvietas valsts,

d) veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko veidojumu;

7) datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

(4) Ja pieteikumā norādīts, ka nav iespējams noteikt fiziskās personas — labuma guvējus —, reģistrā tiek reģistrēta informācija par personu grupu, kura norādīta pieteikumā un kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums.

(5) Informācija par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama reģistrā piecus gadus no brīža, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

20. pants. Darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzība un likuma subjekta atbildība

(1) Likuma subjekts pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai veicot gadījuma rakstura darījumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, pastāvīgi:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

(2) Veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, izpēta darījuma būtību un mērķi un, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem, nodrošina pastiprinātu uzraudzību šādiem darījumiem:

1) klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešajām valstīm.

(3) Likuma subjektam neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

23. pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja klienta identifikācija tiek veikta, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, likuma subjekts, izmantojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir veikusi klienta identifikāciju klātienē;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, ir atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personīgu klātbūtni pirmā darījuma veikšanā;

5) ja klients ir fiziskā persona — rezidents —, iegūst klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko klients ir parakstījis ar drošu elektronisko parakstu.

(1¹) Ja likuma subjekts ir veicis klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, likuma subjekts var nepiemērot šā likuma 14. panta prasības.

(2) (Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(3) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Likuma subjekts, balstoties uz risku novērtējumu, var veikt klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, kad klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarotā persona, ja likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un veiktie klientu identifikācijas pasākumi, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā, atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

24. pants. Kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecības

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), tai skaitā uzsākot korespondentattiecības, kas ietver darījumu izpildi ar augsta riska trešās valsts respondentu, papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, tai skaitā iegūst informāciju par to, vai respondentam ir derīga atļauja (licence) finanšu pakalpojumu sniegšanai un vai tā darbība tiek uzraudzīta, kā arī noskaidro, vai dalībvalstī vai trešā valstī, kurā tiek veikta respondenta uzraudzība, pieņemto normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības jomā ir līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām;

2) no publiski pieejamiem avotiem iegūst informāciju par respondenta reputāciju, tai skaitā par respondenta iespējamo iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas vai starptautisko vai nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā, un par respondentam piemērotajām sankcijām par minētajiem pārkāpumiem;

3) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veic respondents;

4) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu;

5) dokumentē savu un respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju risku jomās;

6) pārliecinās, vai respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde un finanšu iestāde neiesaistās korespondentattiecībās vai izbeidz šādas attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas banku vai ļauj tai izmantot kredītiestādes vai finanšu iestādes kontu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

25.¹ pants. Darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts

(1) Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai arī darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma laikā tiek konstatēts, ka klients ir no augsta riska trešās valsts, likuma subjekts veic šādus padziļinātās klienta izpētes pasākumus:

1) iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecinās par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

2) iegūst un izvērtē papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

3) iegūst un izvērtē informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

4) iegūst un izvērtē informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;

5) saņem augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

6) veic darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude.

(2) Likuma subjekts klientam no augsta riska trešās valsts var pieprasīt, lai tas nodrošina, ka pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas uz klienta vārda ir atvērts kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem likuma subjekts, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus papildu risku mazinošus pasākumus klientiem, kas veic darījumus, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, un paziņo par to uzraudzības un kontroles institūcijai. Minētie pasākumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus:

1) piemērot klienta padziļinātās izpētes papildprasības;

2) ieviest pastiprinātas uzraudzības mehānismu attiecībā uz darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu ar klientu no augsta riska trešās valsts, tostarp pienākumu sistemātiski ziņot par šāda klienta finanšu darījumiem likuma subjekta ietvaros;

3) ierobežot darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumus ar fiziskajām vai juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem no augsta riska trešām valstīm.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem uzraudzības un kontroles institūcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) atteikt klientam no augsta riska trešās valsts meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidošanu;

2) aizliegt likuma subjektiem meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidi augsta riska trešā valstī;

3) uzdot veikt padziļinātu izpēti vai pastiprinātu uzraudzību darījumiem vai piemērot pastiprinātas ārējās revīzijas prasības likuma subjektu filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;

4) piemērot stingrākas ārējās revīzijas prasības finanšu grupām attiecībā uz jebkurām filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;

5) pieprasīt, lai kredītiestādes un finanšu iestādes pārskata, groza un, ja nepieciešams, izbeidz korespondējošas attiecības ar respondentiestādēm no augsta riska trešās valsts.

(5) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir pienākums pirms šā panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas paziņot Eiropas Komisijai par paredzētajiem pasākumiem.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

25.² pants. Kriptoaktīvu pārvedumi uz pašuzturētu adresi vai no tās

(Pants stājas spēkā 30.12.2024. un iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu)

27.pants. Klientu izpētes izņēmumi

(Izslēgts ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

27.¹ pants. Klientu izpētes izņēmumi

(1) Likuma subjekts ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 11.¹ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos klienta izpētes pasākumus attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tai skaitā izpildot visus šādus nosacījumus:

1) maksājuma instrumentā elektroniski uzglabāto naudas summu nevar papildināt un elektroniskās naudas turētāja elektroniski uzglabātā summa nepārsniedz 150 euro;

2) maksājuma instrumentu var izmantot tikai preču vai pakalpojumu iegādei, ko nodrošina elektroniskās naudas emitents vai kas tiek nodrošināti pakalpojumu sniedzēju tīklā;

3) maksājuma instruments nav saistīts ar maksājumu kontu, un tas neļauj uzglabāto summu apmainīt pret skaidru naudu vai kriptoaktīviem;

4) elektroniskās naudas emitents veic darījuma vai darījuma attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt aizdomīgus darījumus.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, kas pieņem maksājumu kartes, nepieņem ar trešās valstīs izsniegtām anonīmām priekšapmaksas kartēm veiktus maksājumus, izņemot gadījumus, kas noteikti Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos, un kad, pamatojoties uz risku novērtējumu, trešās valstīs izsniegtajām anonīmajām priekšapmaksas kartēm ir konstatēts zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

28.pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šajā likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un lemj par klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

(3) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

29. pants. Klienta izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta izpētes rezultātus attiecībā uz šā likuma 11.¹ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto pasākumu izpildi, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nekavējoties iegūst no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, informāciju par šā likuma 11.¹ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto klienta izpētes pasākumu rezultātiem un, ja nepieciešams, visus klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes rezultātus, tostarp pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

2) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, pārliecinās, ka kredītiestāde un finanšu iestāde, pie kuras tā vērsusies, piemēro klienta izpētes un informācijas glabāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, kā arī tās tiek uzraudzītas un kontrolētas vismaz tādā apmērā, kā to nosaka šis likums;

3) likuma subjekts ir izvērtējis ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, vai ar to darbības valsti saistīto risku un veicis atbilstošus risku pazeminošos pasākumus;

4) kredītiestāde un finanšu iestāde nepieņem tāda klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko veikusi kredītiestāde un finanšu iestāde, kuras darbībai vai darbības valstij piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

(2) Ja likuma subjekts saskaņā ar šā panta pirmo daļu atzīst citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veikto klienta izpēti, tas kredītiestādei vai finanšu iestādei nedod tiesības paļauties uz šo kredītiestādes un finanšu iestādes veikto uzraudzību. Likuma subjektam ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt klienta darījuma attiecības.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klienta izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus.

(4) Uzraudzības un kontroles institūcijas var pieņemt, ka kredītiestāde un finanšu iestāde ar savas grupas politikām un procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ievēro šā panta noteikumus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde balstās uz informāciju, ko sniedz kredītiestāde un finanšu iestāde, kas ietilpst tajā pašā grupā;

2) grupas ietvaros piemērotie klienta izpētes pasākumi, informācijas glabāšanas prasības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām;

3) šīs daļas 2. punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts vai trešās valsts uzraudzības un kontroles institūcija.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

(Nodaļa izslēgta no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

31.¹ pants. Informācijas saņemšana un apstrāde

(Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

(Nodaļa izslēgta no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

31.² pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšana

(Izslēgts no 01.10.2021. ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

(Nodaļa 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Nodaļa stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

31.⁴ pants. Ziņošanas un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums

(1) Likuma subjekta pienākums ir:

1) reģistrēties Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā (turpmāk — Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēma) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts;

3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.

(2) Lai Finanšu izlūkošanas dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām, likuma subjekts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma iesniedz Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus šādos termiņos:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, ja tas saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām vai tajā norādīta steidzamība;

2) septiņu darbdienu laikā — citos gadījumos.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ likuma subjekts nevar iesniegt pieprasīto informāciju un dokumentus šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, Finanšu izlūkošanas dienests var šo termiņu pagarināt.

(4) Likuma subjekts uzraudzības un kontroles institūcijām nodrošina Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto ziņojumu un sliekšņa deklarāciju (ietverot to reģistrācijas datus) pieejamību.

(5) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz informāciju, kas iegūta, aizstāvot vai pārstāvot klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedzot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

(6) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, izņemot šā likuma 55. pantā un 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

31.⁵ pants. Ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturs

No likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:

1) klienta identifikācijas datus un šā likuma 37.² pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu;

4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

(Nodaļas nosaukums 13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.¹ pants. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu ietver informāciju, kas ir par pamatu Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:

1) pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;

2) pēc savas iniciatīvas;

3) pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.

(3) Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz šā dienesta rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.

(4) Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidro rīkojuma apstrīdēšanas kārtību.

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

32.² pants. Kārtība, kādā Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Finanšu izlūkošanas dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, izvērtē, vai likuma subjekts ir pieņēmis šā likuma 32.pantā paredzēto lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem un vai konkrētajai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, un izdod rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas vai veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu, saskaņā ar kuru likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma veikšanas, ir nepieciešams pamatot.

(2) Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, tad šis dienests apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet — izņēmuma gadījumā — ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā (ne ilgākā par 40 dienām), kas nepieciešams būtiskas pieprasītās informācijas saņemšanai, tai skaitā no ārvalstīm, un veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo šā panta otrās daļas 1.punktā minētā rīkojuma izdošanai nav pamata;

3) ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim par šā panta otrajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

(3) Finanšu izlūkošanas dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām.

(4) Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rīkojuma izdošanas veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo rīkojuma izdošanai par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav pamata.

(5) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ar rīkojumu noteikt līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, iepriekš neizdodot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.

(5¹) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62. panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu.

(6) Finanšu izlūkošanas dienests atceļ izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Finanšu izlūkošanas dienestam.

(7) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu. Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku un sniedzis informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu, pamatojoties uz  izmeklēšanas iestāžu iesniegto informāciju.

(8) Ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nav atcelts, Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(9) (Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos Finanšu izlūkošanas dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

(3) Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

33.¹ pants. Objekti, uz kuriem attiecināmi Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi

(1) Rīkojumi, kurus Finanšu izlūkošanas dienests izdod saskaņā ar šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu un 33.panta pirmo daļu, attiecināmi uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tai skaitā uz mantu, kas radusies, pārvēršot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citās vērtībās.

(2) Ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji ir pievienoti no likumīgiem avotiem iegūtiem līdzekļiem, Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu un no likumīgiem avotiem iegūtu līdzekļu kopējo masu, nepārsniedzot noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.

(3) Ja no līdzekļiem, uz kuriem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu attiecina Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumus, tiek gūti augļi, tad Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumi attiecas arī uz iegūtajiem augļiem vai to daļu, kas atbilst no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem gūto augļu vērtībai.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

33.² pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību

Finanšu izlūkošanas dienests, ja rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo darbību mēģinājums, izdod rīkojumu likuma subjektam uz laiku līdz trim mēnešiem veikt darījumu pārraudzību likuma subjekta klienta kontā. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

33.³ pants. Rīkojuma paziņošana zemesgrāmatu nodaļai

(1) Finanšu izlūkošanas dienesta saskaņā ar šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu izdoto rīkojumu, ja tas satur zemesgrāmatu kompetencē esošu jautājumu, paziņo zemesgrāmatu nodaļai. Ja zemesgrāmatu nodaļā līdz rīkojuma saņemšanai vai rīkojumā noteiktā termiņa laikā saņemts nostiprinājuma lūgums par labprātīgu tiesību nostiprinājumu uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā norādīto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas apturēšanu uz rīkojumā noteikto termiņu. Pieņemto lēmumu zemesgrāmatu nodaļa nosūta Finanšu izlūkošanas dienestam.

(2) Pēc šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētā Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojuma saņemšanas zemesgrāmatu nodaļa rakstveidā informē par to personu, uz kuru tas attiecas, nosūtot rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)  

34. pants. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Finanšu izlūkošanas dienesta izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, var apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc likuma subjekta vai valsts informācijas sistēmas pārziņa atrašanās vietas šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Sūdzības iesniedzējs sūdzību adresē tiesai, bet iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam, kas to kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, triju darbdienu laikā nosūta tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi. Finanšu izlūkošanas dienests likumā noteiktajos gadījumos, nosūtot informāciju izmeklēšanas iestādēm, par to paziņo tiesai.

(3) Tiesnesis sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas tiesā.

(4) Tiesnesis, izskatot sūdzību, pārbauda rīkojuma atbilstību šajā likumā noteiktajam. Materiālus, kas bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, pārbauda un izvērtē tikai tiesnesis.

(5) Ja sūdzības izskatīšanas laikā tiesnesis konstatē, ka iesniegtā sūdzība neatbilst šā likuma prasībām vai saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto rīkojumu uzsākts kriminālprocess un līdzekļiem uzlikts arests, sūdzību atstāj bez izskatīšanas.

(6) Tiesneša lēmumu un materiālus nosūta Finanšu izlūkošanas dienestam. Sūdzības iesniedzējam nosūta lēmuma norakstu. Lēmums nav pārsūdzams.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 60. punktu)

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja atturēšanās no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma un proliferācijas finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.⁵ pantam ziņojot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu un proliferāciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Grozījums pirmajā daļā par skaitļa "31." aizstāšanu ar skaitli "31.⁵" stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Finanšu izlūkošanas dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem, kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā.

(2¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp likuma subjektu un personu, kura likuma subjektam sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmas atbilstības un darbības efektivitātes izvērtēšanu vai likuma subjekta darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Pirms informācijas sniegšanas šajā daļā noteiktajos gadījumos likuma subjekts veic pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību pret tālāku izpaušanu.

(2²) Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad Finanšu izlūkošanas dienests ir aizliedzis likuma subjektiem izpaust attiecīgo informāciju.

(2³) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad likuma subjekts sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas procesa administratoriem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas procesa administratoriem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīta viena un tā pati persona;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešā valstī, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kuras atbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām šajā jomā, un valsts šīs prasības īsteno;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un šā likuma 55. panta otrajā daļā minētajām institūcijām, ja informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar 55. pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(2) Finanšu izlūkošanas dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos no darījuma veikšanas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 07.06.2012., 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā vadības (padomes, valdes locekļu) un darbinieku rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu vai citu informāciju saskaņā ar šo likumu Finanšu izlūkošanas dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(3) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem, to vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir līdzekļu iesaldēšanas rezultāts, likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 26.04.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.¹ panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieka un personas, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt, kā arī glabāt un citādi apstrādāt informāciju no šādiem reģistriem:

1) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu);

2) Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem — ziņas par klienta, tā pārstāvju un patieso labuma guvēju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās pārstāvju un patieso labuma guvēju:

a) pēdējo piecu gadu ienākumiem,

b) ienākumu izmaksātājiem;

3) Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Fizisko personu reģistra:

a) klienta, tā patieso labuma guvēju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, tās patieso labuma guvēju personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, dzīvesvietas valsti, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, personas dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ziņas (vārds, uzvārds, personas kods) par laulāto, partneri, ar kuru reģistrēta partnerība, bērniem, vecākiem, ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimenes locekli, ziņas par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu, izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu, bērnu aprūpes iestādi —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, pārstāvības tiesības un to apjomu un noteiktu savstarpēji saistītus klientus, un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu,

b) klienta un personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, pārstāvja, kas ir vecāks, aizgādnis, aizbildnis vai audžuģimenes loceklis, personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, dzīvesvietas valsti, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, personas dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ziņas (vārds, uzvārds, personas kods) par laulāto, partneri, ar kuru reģistrēta partnerība, bērniem, vecākiem —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu,

c) klienta un personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, pārstāvja, kas nav vecāks, aizgādnis, aizbildnis vai audžuģimenes loceklis, personas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Fizisko personu reģistrā un valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu, dzimšanas un miršanas datumu, ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu —, lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu.

(2¹) (Daļa stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu)

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

(4) Ja kredītiestāde vai apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir kredītinformācijas lietotājs Kredītinformācijas biroju likuma izpratnē, tam ir tiesības saņemt šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas arī ar kredītinformācijas biroja starpniecību. Kredītinformācijas birojs pēc kredītinformācijas lietotāja pieprasījuma no attiecīgā reģistra pieprasa un saņem šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai nemainītā veidā kredītinformācijas lietotājam, kas tās pieprasījis, un pēc ziņu nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.

(5) Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja tie atbilst Komisijas 2018. gada 7. maija Deleģētās regulas Nr. 2018/1108, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām (turpmāk — Regula Nr. 2018/1108) 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, izveido centrālo kontaktpunktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 18.12.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 13.10.2022. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Grozījumi panta trešajā daļā stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu)

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šajā likumā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu uz citu kontu vai kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, naudas līdzekļus izmaksā skaidrā naudā, ja kopējā summa nepārsniedz 7200 euro. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma 31.⁴. panta noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32. panta noteikumiem. Ja slēdz pagaidu kontu, kas ticis atvērts komercdarbības dibināšanas nolūkā, naudas līdzekļus šajā daļā paredzētajā kārtībā izmaksā personai, kura tos iemaksājusi.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu un pārved šajā kontā esošos finanšu instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja tas nav iespējams vai klients to norāda, atbilstoši klienta norādei gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ja klients gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā nepieprasa finanšu instrumentu pārdošanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde nekavējoties pēc attiecīgā termiņa beigām pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par tirgus vērtību to pārdošanas dienā. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam.

(4) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 11.06.2015., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019., 15.06.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

44. pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde, maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde pēc korespondentbankas vai citas maksājuma izpildē iesaistītās maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kā arī ar informāciju par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām, tai skaitā grupas ietvaros, šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tai skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(5) Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas saņēmusi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, to uzglabā tik ilgi, kamēr tā uztur darījuma attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu ar klientu, bet pēc to izbeigšanas — saskaņā ar šā likuma 37. pantu. Ja saņemta informācija par personām, kas informācijas saņemšanas laikā nav kredītiestādes vai finanšu iestādes klienti, kredītiestāde vai finanšu iestāde to glabā piecus gadus no tās saņemšanas dienas un šo termiņu var pagarināt, piemērojot šā likuma 37. panta trešajā daļā minēto kārtību.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību un vadlīniju izstrādi jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Finanšu izlūkošanas dienestam;

5) pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro likuma subjektam un likuma subjekta patiesajam labuma guvējam normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;

11) veikt uzraudzības pasākumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, un nodrošināt risku novērtējumam atbilstošu klātienes un neklātienes pārbaužu biežumu un kontroles pasākumus;

12) veikt risku novērtējumu un atbilstoši iekšējās procedūrās noteiktajai kārtībai un regularitātei periodiski tos pārskatīt atbilstoši risku līmenim, kā arī veikt risku novērtējuma pārskatīšanu gadījumos, kad ir būtiski notikumi vai būtiskas izmaiņas likuma subjekta vai kredītiestāžu un finanšu iestāžu grupas darbības procesos vai pārvaldības struktūrā;

13) nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam piekļuvi informācijai par likuma subjektu augstākās vadības locekļiem un par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgajiem darbiniekiem.

(1¹) Izvērtējot turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta, operatīvās darbības subjekta, tai skaitā valsts drošības iestādes, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

(1²) Lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja tiek konstatēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumi, uzraudzības un kontroles institūcija publicē savā mājaslapā internetā nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par minēto lēmumu.

(1³) Uzraudzības un kontroles institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā piecus gadus saskaņā ar piemērojamām fizisko personu datu apstrādes prasībām.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā ar zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, maksātnespējas procesa administratoru un zvērinātu revidentu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;

3) piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

47.¹ pants. Informācijas glabāšanas pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus.

(2) Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas uzzinājušas, veicot savus pienākumus.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji, ar citas dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām, Eiropas Uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības (tostarp sankciju piemērošanas) jomā;

2) lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar publisko tiesību līgumiem;

4) tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.

(5) Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma 31.⁴ panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(6) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana vai izmeklēšana:

1) procesa virzītājam — atbilstoši Kriminālprocesa likumam;

2) operatīvās darbības subjektiem — atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

4) parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai pārbaudīt Latvijas Bankas darbību. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās iestādes devušas savu piekrišanu.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

47.² pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma saņēmēja uzraudzības institūcija pieprasa informāciju no tās uzraugāmajiem likuma subjektiem, veic izmeklēšanu un apmainās ar tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības institūciju.

(2) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas.

(3) Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izmantot tikai nolūkam, kam tā sniegta, un izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādēm (Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un citiem Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas dalībniekiem un nodrošina tiem nepieciešamo informāciju starptautiskajos tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā Eiropas Banku iestādes vienotajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas datubāzei nepieciešamo informāciju.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

48.pants. Aizliegums izpaust informāciju

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Finanšu izlūkošanas dienestam ir sniegtas ziņas par klientu, darījumu pārraudzību klienta kontā un aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

50.² pants. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšana no amata, pilnvaru izbeigšanās un atbrīvošana no amata

(1) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku atstādina no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos. Lēmumu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšanu no amata pieņem šā likuma 50.¹ panta ceturtajā daļā minētā komisija.

(2) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) mēneša laikā no dienas, kad viņš Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;

2) beidzoties likumā noteiktajam pilnvaru termiņam;

3) sasniedzot valsts noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izņemot gadījumu, kad par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots Saeimas lēmums;

4) stājoties spēkā nolēmumam, ar kuru viņš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) stājoties spēkā galīgajam nolēmumam par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu;

6) sakarā ar viņa nāvi.

(3) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku ar Saeimas lēmumu atbrīvo no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:

1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kuras dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;

2) piedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;

3) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kuru dēļ radīts kaitējums valstij vai personai;

4) darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 50.¹ panta ceturtajā daļā minētā komisija, kuras darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji.

(5) Ja komisija nekonstatē šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja komisija konstatē iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(6) Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(7) Ja komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, komisija lēmumu nosūta Ministru kabinetam. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

51.pants. Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumi un tiesības

(1) Finanšu izlūkošanas dienestam ir šādi pienākumi:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu operatīvo analīzi un atsevišķu gadījumu, subjektu un informācijas ieguves un izmantošanas veidu izpēti, veikt stratēģisko analīzi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas tendencēm un tipoloģijām, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;

10) apkopot un publicēt informāciju par Finanšu izlūkošanas dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienesta Konsultatīvajai padomei šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju, kā arī efektivitātes izvērtēšanas nolūkā apkopojošu statistiku par veiktajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti;

13) izstrādāt likuma subjektiem ieteikumus un veikt pasākumus, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tai skaitā lemjot par ziņošanu par aizdomīgu darījumu veikšanu un atturēšanos no darījumu veikšanas pēc likuma subjekta iniciatīvas;

14) analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus šo normatīvo aktu pilnveidošanai, regulāri organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu un nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, kā arī izstrādāt priekšlikumus minēto risku līmeņa mazināšanai;

14¹) savākt un apkopot statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām, vajadzības gadījumā savākto informāciju saskaņojot;

15) uzturēt Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā internetā vispārīga rakstura informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;

16) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām detalizētu informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;

17) koordinēt sadarbības koordinācijas grupu saskaņā ar šā likuma 55. pantu;

18) nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.

(2) Finanšu izlūkošanas dienestam ir šādas tiesības:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam iesaldēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts institūcijām, kā arī no atvasinātām publiskām personām un to institūcijām, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, tai skaitā uz informāciju, kas saņemta no šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām;

5) sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumiem;

7) noteikt statistikas nolūkiem uzkrājamo informāciju, pieprasīt un saņemt no izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, arī Tiesu administrācijas, to rīcībā esošo informāciju par veikto darbību rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tostarp arī statistiku par pirmstiesas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, iztiesāšanas rezultātiem, aresta uzlikšanu mantai un konfiskācijas apjomu, starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā, kā arī informāciju par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem var tikt iegūti un legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vai finansēts terorisms un proliferācija;

7¹) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām un uzraudzības un kontroles institūcijām statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;

7²) sniegt ieteikumus valsts informācijas sistēmu izstrādei un attīstīšanai, lai uzkrātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas statistiskajai uzskaitei nepieciešamos datus;

7³) saņemt un apkopot makroekonomisku un krimināltiesisku pētījumu rezultātus, kuri nepieciešami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas novērtēšanai, ja nepieciešams, arī pētījumu veikšanai, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;

8) pieprasīt un saņemt no šā likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;

9) neizdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šāda rīcība negatīvi ietekmētu operatīvās darbības pasākumus, pirmstiesas izmeklēšanu, Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja šāda rīcība būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm;

10) piedalīties finanšu izlūkošanas vienību organizācijas Egmonta grupas, Eiropas Savienības finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platformas sanāksmēs, izmantot aizsargātus komunikāciju kanālus, kā arī tehnoloģijas, lai identificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas tendences un riskus valsts un starptautiskā līmenī, kā arī, nodrošinot personas datu aizsardzību, salīdzināt savā rīcībā esošos datus ar citu valstu šādu pašu dienestu rīcībā esošajiem datiem, lai atklātu interesējošos subjektus, tai skaitā citās valstīs, un identificētu viņu līdzekļu, tai skaitā noziedzīgi iegūto, apmērus;

11) savu uzdevumu ietvaros pieaicināt ekspertus finanšu izlūkošanas konsultāciju sniegšanai par Finanšu izlūkošanas dienesta uzdotajiem jautājumiem;

12) nodot pieaicinātajam ekspertam informāciju, kas nepieciešama atzinuma sniegšanai. Pieaicinātais eksperts tiek brīdināts par aizliegumu izpaust viņam nodoto informāciju un normatīvajos aktos noteikto atbildību par informācijas nelikumīgu izpaušanu;

13) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei ziņas par likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

14) pieprasīt, saņemt, apstrādāt un glabāt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju par veikto stratēģisko analīzi;

15) piekļūt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošajiem datiem par likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām. Savstarpējo informācijas apmaiņas kārtību un saturu nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un Finanšu izlūkošanas dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014., 11.06.2015., 26.10.2017., 26.04.2018., 01.11.2018., 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

51.¹ pants. Nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādei nepieciešamo statistikas datu apkopošana un publicēšana

(1) Lai nodrošinātu uz datiem balstītu nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, Finanšu izlūkošanas dienests apkopo un uztur visaptverošus statistikas datus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, kas ietver vismaz šādu informāciju:

1) likuma subjektu skaitu katrā nozarē un citus datus, ar kuriem tiek novērtēts nozares apmērs;

2) datus, ar kuriem tiek novērtēti ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā statistisko informāciju par Finanšu izlūkošanas dienestam ziņoto aizdomīgu darījumu skaitu un Finanšu izlūkošanas dienesta veiktajiem pasākumiem, iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

3) to pārrobežu informācijas pieprasījumu skaitu, kurus Finanšu izlūkošanas dienests ir iesniedzis, saņēmis vai atteicis vai uz kuriem ir pilnībā vai daļēji atbildējis vai saņēmis atteikumu sniegt atbildi;

4) uzraudzības un kontroles institūciju cilvēkresursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta cilvēkresursus šā likuma 51. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildei;

5) uzraudzības un kontroles institūciju veikto klātienes un neklātienes pārbaužu un konstatēto pārkāpumu skaitu, kā arī informāciju par piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests reizi gadā publicē konsolidētu šā panta pirmajā daļā minēto statistikas datu pārskatu.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 61. punktu)

52.pants. Finanšu izlūkošanas dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Finanšu izlūkošanas dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

53.pants. Informācijas aizsardzība Finanšu izlūkošanas dienestā

(1) Finanšu izlūkošanas dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā. Finanšu izlūkošanas dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis to personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Finanšu izlūkošanas dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Finanšu izlūkošanas dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestā glabā vismaz piecus gadus. Lai sabiedrības interesēs nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, neapdraudētu vai neietekmētu izmeklēšanas procesu gaitu, Finanšu izlūkošanas dienestam, izvērtējot nepieciešamību un samērīgumu, ir tiesības aizliegt vai ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem Finanšu izlūkošanas dienestā, tai skaitā datu labošanai un dzēšanai.

(4) Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošajai informācijai (izņemot informāciju, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir publiskojama) ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācija par Finanšu izlūkošanas dienesta darbiniekiem, kuri nodrošina iestādes pamatfunkciju izpildi, tai skaitā šo darbinieku kontaktinformācija, ir ierobežotas pieejamības informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

(Nodaļas nosaukums 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

55. pants. Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbības koordinācija

(1) Finanšu izlūkošanas dienests sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(1¹) Finanšu izlūkošanas dienests var sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, operatīvās darbības subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām un citām institūcijām, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

(1²) Izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, prokuratūra un tiesa pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma sniedz tam normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — iesaistītās institūcijas), kā arī likuma subjektu sadarbību. Sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc Finanšu izlūkošanas dienests pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, sadarbības koordinācijas grupā var pieaicināt likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi.

(3) Sadarbības mērķis ir veicināt iesaistītajām institūcijām, likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu efektīvu izpildi, lai izbeigtu darījuma attiecības ar klientu, sniegtu ziņojumu par aizdomīgu darījumu, pieprasītu informāciju saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem vai sagatavotos citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

(4) Iesaistītās institūcijas, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas pēc savas iniciatīvas sadarbības koordinācijas grupas ietvaros ir tiesīgas apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu vai aizdomīgu darījumu. Likuma subjektu sniegtā informācija sadarbības ietvaros uzskatāma par tādu, kas tiek sniegta Finanšu izlūkošanas dienestam šā likuma mērķu sasniegšanai.

(5) Sadarbības koordinācijas grupas ietvaros iesaistītās institūcijas, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas ir tiesīgas izskatīt arī konkrētas situācijas, kurās notiek pārbaudes vai izmeklēšana, un apmainīties ar informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka attiecīgās pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanu.

(6) Attiecībā uz atbildību par šajā pantā paredzētās informācijas apmaiņu sadarbības koordinācijas grupas ietvaros piemērojama šā likuma 40. panta pirmā un otrā daļa. Šajā nodaļā paredzētā informācijas apmaiņa neietekmē šā likuma IV² nodaļā noteikto ziņošanas pienākumu.

(7) Attiecībā uz sadarbības koordinācijas grupā atklātās informācijas tālāku izpaušanu ievēro attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās informācijas aizsardzību regulējošās prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021. Grozījums sestajā daļā par skaitļa "IV" aizstāšanu ar skaitli "IV²" stājas spēkā 01.10.2021. Sk. pārejas noteikumu 58. punktu)

55.¹ pants. Finanšu izlūkošanas dienesta un Finanšu ministrijas sadarbība ar uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Lai sekmētu uzraudzības un kontroles institūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, veicinātu vienotu praksi uzraudzības un kontroles pasākumu īstenošanā, normatīvajos aktos noteikto uzdevumu efektīvu izpildi un vienotu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem un tendencēm, Finanšu ministrija koordinē uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību, sasaucot šo institūciju sadarbības platformas sanāksmes. Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platformas sanāksmi Finanšu ministrija sasauc pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina Finanšu izlūkošanas dienests vai vismaz viena no uzraudzības un kontroles institūcijām.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests piedalās uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platformas sanāksmēs un sniedz uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju atbilstoši šā likuma 51. panta pirmās daļas 9. un 16. punktam.

(3) Finanšu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests un uzraudzības un kontroles institūcijas pēc savas iniciatīvas sadarbības platformas ietvaros ir tiesīgas apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, identificētajiem nozares riskiem un veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Finanšu izlūkošanas dienests atbilstoši šajā likumā, tai skaitā arī 62. pantā, noteiktajām prasībām sniedz tā rīcībā esošo informāciju pēc operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā, kā arī pēc tiesas pieprasījuma kriminālprocesā. Informācijas pieprasījumu un atbildi uz to var nosūtīt elektroniski. Papildus Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar noslēgto divpusējo līgumu pārbaudes nolūkā pēc operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā sniedz ziņas par personu vai tās kontu, ja ir pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai citu ar šīm darbībām saistītu noziedzīgu nodarījumu, vai arī tās rīcībā varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi. Informācijas pieprasījumā un atbildē uz to personas dati tiek šifrēti, tos pseidonimizējot.

(1¹) Finanšu izlūkošanas dienests pēc valsts drošības iestādes pieprasījuma sniedz tā rīcībā esošo informāciju par personu, kura:

1) Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi uzturēšanās atļauju, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu;

2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi stratēģiskas nozīmes preču licenci, un pastāv pamatotas aizdomas par šīs personas aizdomīgu darījumu ar stratēģiskas nozīmes precēm un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu;

3) ir starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus nodrošinošas lidostas, starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus veicošo gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesā labuma guvējs) vai darbinieks, kas ieņem vadošu amatu vai ar saviem lēmumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts vai sabiedrības drošībai un ir iespējama tās saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, un ja valsts drošības iestāde ir saņēmusi informācijas pieprasījumu saskaņā ar likumu "Par aviāciju".

(2) Finanšu izlūkošanas dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ienākumiem.

(3) Finanšu izlūkošanas dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas pieprasījuma sniedz tai normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo šā dienesta rīcībā esošo informāciju par attiecīgo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai ar tiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(4) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu)

(5) Ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka informācijas sniegšana, pamatojoties uz šā panta pirmajā, 1.¹, otrajā un trešajā daļā minēto institūciju pieprasījumu, negatīvi ietekmētu notiekošo operatīvo darbību, pirmstiesas izmeklēšanu, Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja informācijas izpaušana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm vai neatbilstīga nolūkam, kādam tā pieprasīta, Finanšu izlūkošanas dienestam, paskaidrojot atteikuma iemeslus, nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumu.

(6) Finanšu izlūkošanas dienests pēc starptautiska informācijas pieprasījuma ārvalstīs uzsākta kriminālprocesa ietvaros ir tiesīgs sniegt informāciju ārvalstīs uzsāktā kriminālprocesa virzītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 07.06.2012., 11.06.2015., 22.06.2017., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019., 15.06.2021., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs.

(2) Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai agrāk, ja tas nepieciešams kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

58. pants. Informācijas izmantošana

(1) Informāciju, kas no Finanšu izlūkošanas dienesta tiek saņemta šajā nodaļā minētajā kārtībā, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram attiecīgā informācija saņemta. Lai informāciju izmantotu mērķiem, kas pārsniedz sākotnēji apstiprinātos, nepieciešama iepriekšēja Finanšu izlūkošanas dienesta piekrišana. Par informācijas izmantošanas, pirmstiesas izmeklēšanas vai veiktās pārbaudes rezultātiem valsts institūcijas sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests informāciju, kuru tas saņem no šā likuma 62. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām, var izpaust ar šo iestāžu un institūciju iepriekšēju piekrišanu un abpusēji saskaņotam izmantošanas mērķim.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

59.pants. Finanšu izlūkošanas dienesta Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Finanšu izlūkošanas dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Finanšu izlūkošanas dienesta Konsultatīvā padome (turpmāk — Konsultatīvā padome), kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Finanšu izlūkošanas dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam ieteikumus par sliekšņa deklarācijas satura grozīšanu;

4) sniegt ieteikumus Finanšu izlūkošanas dienesta darbības pilnveidošanai;

5) izskatīt informāciju par darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par iepriekšējā gadā paveikto, kas saistīts ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli, kā arī par aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti;

6) pieprasīt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju un izskatīt šo institūciju sniegto informāciju par to rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, Konsultatīvās padomes ietvaros apmainīties ar informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tendencēm un lietām, kā arī sniegt ieteikumus šo institūciju rīcības pilnveidošanai;

7) informēt Finanšu sektora attīstības padomi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas globālajām tendencēm un to ietekmi nacionālajā līmenī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 01.11.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta, norīko finanšu ministrs;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 64. punktu),

e) Finanšu nozares asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa,

k) ģenerālprokurors.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes sasauc un vada, kā arī to darba kārtību nosaka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks.

(3) Dalībai Konsultatīvās padomes sēdē var pieaicināt ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Finanšu izlūkošanas dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018., 13.06.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2021. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Finanšu izlūkošanas dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu un proliferāciju saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas apstrāde, analīze un izmantošana par noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma vai proliferācijas finansēšanu, kā arī noziedzīgos nodarījumos iesaistītajām personām neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma veida un fakta, vai ir identificēts noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā līdzekļi ir iegūti.

(1¹) Finanšu izlūkošanas dienests, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu, kas saņemts no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes un saskaņā ar tās tiesību aktiem izveidotajām palīginstitūcijām (turpmāk — ANO Drošības padome), drīkst ar Ārlietu ministrijas starpniecību nodot ANO Drošības padomei tās rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai nepieciešamo informāciju, ja ir nodrošināta sniegtās informācijas datu konfidencialitāte un tiek garantēta informācijas izmantošana tikai ANO Drošības padomes rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai.

(1²) Saņemot ārvalstu pilnvarotās iestādes pieprasījumu, Finanšu izlūkošanas dienests īsteno šajā likumā paredzētās tiesības, lai saņemtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama pieprasījuma izskatīšanai. Finanšu izlūkošanas dienests atbildi uz pieprasījumu sniedz iespējami īsākā termiņā, ņemot vērā pieprasījuma raksturu, steidzamības pamatojumu un noslēgtos sadarbības līgumus.

(2) Informācijas pieprasījumā iekļauj informāciju par konstatētajiem faktiem, pieprasījuma iemesliem un informācijas izmantošanas veidiem. Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Finanšu izlūkošanas dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Finanšu izlūkošanas dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analizēšanai, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām. Par saņemtās informācijas izmantošanu Finanšu izlūkošanas dienests, ja tas ir iespējams, informē tās sniedzēju.

(3) Finanšu izlūkošanas dienests, norādot pamatojumu, atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) (izslēgts ar 13.06.2019. likumu).

(4) Finanšu izlūkošanas dienests var pieprasīt arī no citām, šā panta pirmajā daļā neminētajām ārvalstu iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un ar tajos norādīto Latvijas Republikas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

(6) Ja Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar šā likuma 31.⁴ pantu saņem ziņojumu, kas attiecas uz citu dalībvalsti, tas šo ziņojumu nekavējoties pārsūta attiecīgās dalībvalsts pilnvarotai iestādei, kuras pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50. panta pirmajā daļā un 51. pantā minētajiem pienākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma un proliferācijas novēršanas institūciju lūguma izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(2) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja šajā likumā paredzētajā kārtībā būtu saņemts ziņojums par aizdomīgu darījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Grozījums otrajā daļā par vārdu "neparastu vai" izslēgšanu stājas spēkā 17.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

(Nodaļa 07.06.2012. likuma redakcijā. Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Finanšu izlūkošanas dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Finanšu izlūkošanas dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

66.pants. Zaudējums

Zaudējums ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Finanšu izlūkošanas dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Finanšu izlūkošanas dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp likuma subjekta vai Finanšu izlūkošanas dienesta rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) saskaņā ar šā likuma 32.² panta pirmās daļas noteikumiem izdots Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas;

2) atbilstoši šā likuma 32.² panta otrās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Finanšu izlūkošanas dienesta paziņojums par to, ka šis dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

2¹) atbilstoši šā likuma 32.² panta ceturtās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums, ar kuru paziņo, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo Finanšu izlūkošanas dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.² panta ceturtās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) atbilstoši šā likuma 32.² panta sestajai un septītajai daļai izdots Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums atcelt rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.² panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem;

4) tiesneša lēmums, ar kuru tiek atcelts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.² panta pirmo daļu vai otrās daļas 1.punktu.

(2) Ja likuma subjekts ir rīkojies nepamatoti, tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu nerodas no brīža, kad tas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ir ziņojis Finanšu izlūkošanas dienestam, līdz brīdim, kad Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar šā likuma 32.² panta pirmo daļu izdevis rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 13.06.2019. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav savlaicīgi sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likuma subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos

70.pants. Atlīdzināmo zaudējumu veidi

(1) Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās no darījumu veikšanas vai attiecīgo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi;

3) citi šajā pantā neminētie tiešie zaudējumi, kuri noteikti Civillikumā un kurus persona var pierādīt.

(2) Ja personai kā nodokļu maksātājam ir bijusi aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kad tai nelikumīgi vai nepamatoti bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem, un ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors ir pieņēmis lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, attiecīgajai personai šo nokavējuma naudu dzēš likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

71.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Finanšu izlūkošanas dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu, kas aprēķināts atbilstoši šā likuma 70.panta un 71.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā — par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 150 000 euro;

2) 75 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 150 000 euro, bet nepārsniedz 1 425 000 euro;

3) 50 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 425 000 euro.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājumu par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrai. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet, ja tāda nav, — citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

4) personas apliecinājumu par to, ka šai personai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas konta vai pasta norēķinu sistēmas konta rekvizītus, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms;

6) pēc izvēles — citu kontaktinformāciju (papildu adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese).

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumu apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esamība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā nosūta Finanšu ministrijai izpildei:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, bankas vai pasta norēķinu sistēmas rekvizītiem un kontaktinformāciju, ja persona to ir norādījusi.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā šā likuma 70.panta otrajā daļā minētās nokavējuma naudas dzēšanai nosūta nodokļu administrācijai:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, apturētā darījuma summas apmēru un laika periodu, kurā personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz iesniegumā norādīto bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzināšanu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzināšanu no valsts budžeta.

76.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(Nodaļa 26.10.2017. likuma redakcijā. Nodaļas nosaukums grozīts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

79. pants. Latvijas Bankas administratīvā akta pārsūdzēšana

Latvijas Bankas lēmumu par sankciju piemērošanu, kas pieņemts uz šā likuma pamata, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

80. pants. Administratīvā akta darbība

Administratīvā akta par šā likuma 78. pantā minēto sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

81. pants. Soda naudas izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā. Par šā likuma pārkāpumiem iekasēto soda naudu izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

82. pants. Noilgums

(1) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un ja uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas par likuma subjekta tiešu vai netiešu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma un proliferācijas finansēšanā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(4) Lēmumu par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu uzraudzības un kontroles institūcija var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(5) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, uzraudzības un kontroles institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta ceturtajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(6) Uzraudzības un kontroles institūcija izbeidz lietu, ja šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

(Nodaļa 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)

84. pants. Kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniegšana bez licences

Par šajā likumā noteikto kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību bez licences piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divtūkstoš līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)

85. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 84. pantā minēto pārkāpumu veic Datu valsts inspekcija.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 56. punktu)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 12.nr.).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir spēkā:

1) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sis­tēmu”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši šā likuma 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par savas darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darbdienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 41.panta noteikumi par tiesībām pieprasīt un saņemt bez maksas likuma izpildei nepieciešamo informāciju no reģistriem un informācijas sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos spēkā esošajos likumos. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 41.pantā minētajiem likuma subjektiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Šā likuma 41.pantā minētā informācija no Sodu reģistra bez maksas sniedzama, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Šā likuma 32.panta 2.¹ daļa, grozījumi 32.panta trešās daļas ievaddaļā un trešās daļas 3.punktā attiecībā uz 40 dienu termiņa noteikšanu, 32.panta astotās daļas 4.punkts, 34.panta 1.¹ daļa, grozījumi 34.panta otrajā daļā, kā arī grozījumi 39.panta pirmajā daļā attiecībā uz klienta informēšanu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu izdoto rīkojumu nav piemērojami likuma subjekta ziņojumiem, kas Kontroles dienestam iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. Šā likuma 70.panta otrā daļa un 74.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

10. Šā likuma 64., 65., 66., 67., 68. un 69.pants, 70.panta pirmā daļa, 71., 72. un 73.pants, 74.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 75. un 76.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

11. Grozījumi šā likuma 41.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

12. Ministru kabinets izdod noteikumus par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā. Līdz šā punkta pirmajā teikumā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.36 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

13. Šā likuma 4.panta trešās daļas 2.punkts (jaunā redakcijā) stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

14. Attiecībā uz darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu — politiski nozīmīgu personu, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijas Republikā, kā arī ar politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu — šā likuma 22.panta otrās daļas 2.punktā, 25.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto prasību izpildi likuma subjekts nodrošina līdz 2016.gada 1.jūnijam.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

15. Attiecībā uz klientu — politiski nozīmīgu personu, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijas Republikā, kā arī uz politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, ar kuru darījumu attiecības uzsāktas līdz šā likuma 1.panta 18.punkta (jaunā redakcijā) spēkā stāšanās dienai, — šā likuma 22.panta otrās daļas 2.punktā, 25.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto prasību izpildi likuma subjekts nodrošina līdz 2016.gada 1.decembrim.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

16. Kredītiestāde, maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde šā likuma 10.panta 2.¹ daļas 1.punktā noteikto politiku un 2.¹ daļas 2.punktā noteikto procedūru izstrādā triju mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šā likuma 10.panta 2.¹ daļa, un līdz 2017.gada 1.janvārim veic un dokumentē novērtējumu, kas apliecina, ka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgais darbinieks un atbildīgais valdes loceklis atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

17. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts un 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

18. Grozījums, ar kuru šā likuma 5. panta trešā daļa tiek papildināta ar 11., 12. un 13. punktu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2018.)

19. Fiziskā persona paziņo juridiskajai personai informāciju atbilstoši šā likuma 18.¹ panta pirmajai un otrajai daļai līdz 2018. gada 1. februārim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

20. Komercsabiedrība, kura komercreģistram ir iesniegusi paziņojumu par patieso labuma guvēju saskaņā ar Komerclikuma 17.¹ pantu un kurai šis patiesais labuma guvējs nav mainījies līdz šā likuma 18.² panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz trūkstošo šā likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā minēto informāciju par patieso labuma guvēju līdz 2018. gada 1. februārim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

21. Šā likuma 18.² pants stājas spēkā 2017. gada 1. decembrī. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs līdz 2018. gada 1. janvārim, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē komercreģistrā ziņas, kas par komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem iesniegtas saskaņā ar Komerclikuma 17.¹ pantu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

22. Juridiskā persona (izņemot komercsabiedrības, kas minētas šo pārejas noteikumu 20. punktā), kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā vai par kuras reģistrāciju ir iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.² panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.² panta otrajai daļai līdz 2018. gada 1. martam.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

23. Šā likuma 18.³ panta pirmajā daļā minētās informācijas pieejamību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs tiešsaistes formā nodrošina, sākot ar 2018. gada 1. aprīli.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

24. Šā likuma 18.³ panta trešā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

25. Ministru kabinets šā likuma 22. panta otrās daļas "b" apakšpunktā un trešajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. aprīlim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

26. Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu likuma subjekti attiecībā uz vienkāršotu klienta izpēti, kas noteikta šā likuma 26. pantā, ņem vērā, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

27. Grozījums šā likuma 41. panta otrās daļas 7. punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu par personas miršanas datumu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

28. Grozījums, ar kuru tiek izslēgts šā likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkts, stājas spēkā 2019. gada 25. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

29. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 47. panta ceturtajā daļā minētos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus attiecībā uz šā likuma 45. panta 2.¹ daļā minētajiem likuma subjektiem.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

30. Šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem arī par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kuri nosaka atbildību par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, par kuriem nav piemērojama kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

31. Kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un — attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu — arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības 14 dienu laikā pēc šā likuma 21.¹ panta spēkā stāšanās dienas paziņo klientiem — čaulas veidojumiem, kas atbilst šā likuma 1. panta 15.¹ punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām pazīmēm, — par darījuma attiecību izbeigšanu.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2018.)

32. Kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un — attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu — arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības 60 dienu laikā pēc šā likuma 21.¹ panta spēkā stāšanās dienas izbeidz darījuma attiecības un gadījuma rakstura darījumus ar klientiem — čaulas veidojumiem, kas atbilst šā likuma 1. panta 15.¹ punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām pazīmēm.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2018.)

33. Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 21.¹ panta otrajā daļā minētos normatīvos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. jūnijam.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2018.)

34. Ministru kabinets izdod Kontroles dienesta nolikumu līdz 2019. gada 1. martam.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

35. Kontroles dienesta priekšnieks, kas pilda savus pienākumus šā likuma 50.¹ panta spēkā stāšanās dienā, turpina tos pildīt līdz termiņam, uz kādu viņš tika iecelts Kontroles dienesta priekšnieka amatā, vai līdz brīdim, kad viņa pilnvaras izbeidzas bez īpaša lēmuma saskaņā ar šā likuma 50.² panta otro daļu vai kad viņš tiek atbrīvots no amata saskaņā ar šā likuma 50.² panta trešo daļu.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

36. Kontroles dienesta priekšnieks, kas pilda savus pienākumus šā likuma 50.¹ panta spēkā stāšanās dienā, saglabā speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja vien netiek konstatēts likumisks pamats šādas atļaujas anulēšanai, par ko ir pieņemts attiecīgs lēmums.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

37. Kontroles dienesta priekšnieks ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. martam brīdina Kontroles dienestā nodarbinātos, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekrīt nodibināt valsts dienesta attiecības, Kontroles dienesta priekšnieks ar rīkojumu izbeidz darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

38. Grozījumi par šā likuma 1. panta 14. un 16. punkta un 3. panta ceturtās daļas izslēgšanu, par vārdu "neparastu un" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā, 46. panta pirmās daļas 4. punktā, 50. panta pirmajā daļā un 78. panta pirmajā un trešajā daļā, vārdu "neparasta darījuma pazīmes un" izslēgšanu 9. pantā, vārdu "darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai" izslēgšanu 11. panta pirmās daļas 5. punktā, vārdu "neparastu vai" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 20. panta pirmās daļas 2. punktā, 48. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmās daļas 13. punktā un 63. panta otrajā daļā, 26. panta trešās daļas 3. punkta izslēgšanu, 27.¹ panta pirmās daļas 5. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" aizstāšanu ar vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti" 51. panta pirmās daļas 12. punktā, vārdu "vai neparastu" izslēgšanu 55. panta trešajā daļā, 59. panta 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "un neparastiem" izslēgšanu 59. panta 5. punktā, vārdu "ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" aizstāšanu ar vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas" 62. panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

39. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 3.¹ pantu un IV¹ nodaļu, 7. panta pirmās daļas papildināšanu ar 6.¹ punktu un 26. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

40. Grozījumi par šā likuma 3. panta pirmās daļas papildināšanu ar 13. punktu, 38. panta trešās un ceturtās daļas papildināšanu pēc vārdiem "zvērinātiem advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoriem", 45. panta pirmās daļas papildināšanu ar 10. punktu, 46. panta otrās daļas ievaddaļas papildināšanu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" — ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoru", 77. panta pirmās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

41. Ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nav iesniegusi atsevišķu pieteikumu patiesā labuma guvēja reģistrācijai, kā arī ja informācija par tās patieso labuma guvēju ir iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota juridiskās personas kontrole, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās patieso labuma guvēju, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam minētās personas reģistrē kā patiesos labuma guvējus attiecīgajos reģistros.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

42. Šo pārejas noteikumu 41. punktā minētajā gadījumā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti reģistrē šādi:

1) ja personai ir personas kods, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta Latvija;

2) ja personai nav personas koda, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta tā valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

43. Grozījumi par šā likuma 18.² panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

44. Grozījumi šā likuma 18. panta trešajā daļā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem obligātu izmantošanu klientu izpētes procesā, kā arī grozījumi šā likuma 5.¹ pantā un 18.³ pantā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamību stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem bez maksas tiek sniegta no 2019. gada 1. jūnija.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

45. Šā likuma 18. panta 3.¹, 3.², 3.⁴ un 3.⁵ daļa stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Likuma 18. panta 3.³ daļā noteiktās informācijas par reģistrētajiem brīdinājumiem pieejamība likuma subjektiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, kontroles un uzraudzības institūcijām līdz 2021. gada 1. janvārim tiek nodrošināta, tikai saņemot no minētajām institūcijām atsevišķus pieprasījumus par attiecīgās informācijas izsniegšanu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

46. Grozījumi šā likuma 18.¹ un 18.² pantā par ārvalsts subjektu pienākumu atklāt to patiesos labuma guvējus stājas spēkā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrējamo ārvalsts subjektu filiālēm un pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējamām pārstāvniecībām stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

47. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz to reģistrētās filiāles no komercreģistra.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

48. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests izslēdz to reģistrētās ārvalstu organizāciju pārstāvniecības no pārstāvniecību reģistra vai to reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības no nodokļu maksātāju reģistra.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

50. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, ir piemērojami Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 191 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

51. Grozījums par šā likuma 25. panta papildināšanu ar sesto daļu ir piemērojams ar 2019. gada 1. novembri. Ministru kabinets šā likuma 25. panta sestajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2019. gada 1. oktobrim.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

52. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos tajos lietotais nosaukums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Finanšu izlūkošanas dienests".

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

53. (Izslēgts ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

54. Grozījums par šā likuma 9. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

55. Šā likuma 10.¹ panta 1.¹ daļa un 78. panta 1.¹ daļa, kā arī grozījums šā likuma 10.¹ panta trešajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

56. Šā likuma 17.¹, 17.² un 17.³ pants un XVI nodaļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

57. Grozījums par šā likuma 18.³ panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. augustā.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

58. Grozījumi attiecībā uz šā likuma IV un IV¹ nodaļas izslēgšanu, kā arī šā likuma IV² nodaļa un grozījumi šā likuma 36. panta pirmajā daļā, 43. pantā, 47.¹ panta piektajā daļā, 55. panta sestajā daļā, 62. panta sestajā daļā un 51. panta pirmās daļas 18. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

59. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs".

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

60. Grozījumi šā likuma 34. pantā, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

61. Šā likuma 51.¹ pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

62. Sūdzības par Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajiem rīkojumiem, kuras īpaši pilnvarotie prokurori saņēmuši līdz grozījumu šā likuma 34. pantā, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, spēkā stāšanās dienai, izskata īpaši pilnvarotie prokurori un ģenerālprokurors atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā sūdzības iesniegšanas brīdī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

63. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un ieteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi un ieteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2021.)

64. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārda "normatīvos" izslēgšanu 21.¹ panta otrajā daļā, 37.¹ pantā un 47. panta otrās daļas ievaddaļā, vārdu "sniedzējus un maksājumu iestādes" aizstāšanu ar vārdiem "sniedzējus, maksājumu iestādes un kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 45. panta pirmās daļas 1. punktā, 45. panta pirmās daļas 6. punkta izslēgšanu, 47. panta trešās daļas izslēgšanu, 60. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu."

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2021.)

65. Grozījums šā likuma 18. panta 3.¹ daļā, kas paredz pienākumu uzraudzības un kontroles institūcijām sniegt informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par likuma subjekta darbiniekiem, kuri deleģēti pieprasīt un saņemt šā likuma 5.¹ panta otrajā daļā minēto informāciju, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nepieciešama informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, stājas spēkā 2024. gada 1. februārī.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

66. Pilnvarnieks (pārvaldnieks) šā likuma 18.⁴ panta otrajā daļā noteiktās ziņas par juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju iekļaušanai juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā sāk sniegt 2024. gada 2. janvārī.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

67. Grozījumi šā likuma 1. panta 2.², 2.³ punktā, 2.⁴ punkts, grozījumi 3. panta pirmās daļas 11. punktā, 11. panta pirmās daļas 7. punktā, 11.² pants, kā arī grozījumi 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

68. Šā likuma 1. panta 2.², 2.³ un 2.⁴ punkts, 11. panta pirmās daļas 7. punkts un 11.² pants zaudē spēku 2024. gada 29. decembrī. Šā likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunkts zaudē spēku 2025. gada 30. jūnijā.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 29.12.2024. un 30.06.2025.)

69. Grozījums par šā likuma 1. panta papildināšanu ar otro un trešo daļu stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī.

(23.11.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 30.12.2024.)

70. Šā likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta "n" apakšpunkts, grozījums par 3. panta pirmās daļas 11. punkta izslēgšanu un grozījums minētā panta piektajā daļā, grozījums par 10.¹ panta 1.¹ daļas, 18. panta septītās daļas, 18.¹ panta otrās daļas, 18.² panta otrās daļas, 18.⁵ panta piektās daļas un 21.¹ panta papildināšanu pēc skaitļa un vārda "1. panta" ar vārdiem "pirmās daļas", 11. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunkts, 22. panta otrās daļas 4.¹ punkts, 25.² pants, kā arī grozījums par 45. panta pirmās daļas 1. punkta papildināšanu pēc vārdiem "maksājumu iestādes" ar vārdiem "kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus", grozījums 47. panta otrās daļas 16. punktā un grozījumi 78. pantā stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 30.12.2024.)

71. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kurš uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra un kuru atbilstoši šā likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, un kurš vēlas turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc šajā punktā minētā datuma, iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, sākot ar 2024. gada 30. decembri, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr.  1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) prasībām.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

72. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kurš uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra un kuru atbilstoši šā likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, var turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz dienai, kad Latvijas Banka tam ir izsniegusi vai atteikusi izsniegt atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām. Uz šādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju nav attiecināmas šajā likumā noteiktās finanšu iestādes tiesības un pienākumi.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

73. Valsts ieņēmumu dienests turpina uzraudzīt kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēju, kurš uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām pirms 2024. gada 30. decembra, atbilstoši šim likumam līdz dienai, kad Latvijas Banka tam ir izsniegusi vai atteikusi izsniegt atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam. Valsts ieņēmumu dienests no 2024. gada 30. decembra nereģistrē jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

74. Šā likuma 41. panta 2.¹ daļa un grozījumi minētā panta trešajā daļā stājas spēkā 2025. gada 1. februārī.

(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.02.2025.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 12.09.2013., 26.10.2017., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2) Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes lēmumu 2005/671/TI;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (Dokuments attiecas uz EEZ);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2000/642/TI.