Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu darījums (turpmāk arī — darījums):

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana,

b) kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem,

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana,

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana,

e) tirdzniecība ar valūtu savā vai klienta vārdā,

f) uzticības darījumi (trasts),

g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana un ieguldījumu fondu un pensiju fondu pārvaldīšana,

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem kāds uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

i) vērtību glabāšana,

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana,

k) konsultācijas klientiem par finansiāla rakstura pakalpojumiem,

l) (izslēgts ar 18.12.2003. likumu),

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu,

n) apdrošināšana,

o) izložu un azartspēļu organizēšana un uzturēšana,

p) citi darījumi, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem;

2) finanšu iestāde — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants, arī filiāle vai pārstāvniecība, kas dibināta, lai veiktu vienu vai vairākus šajā likumā minētos finanšu darījumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, vai lai iegūtu līdzdalību citu komersantu pamatkapitālā. Par finanšu iestādi šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī cita juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kuras profesionālā darbība ietver finanšu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu;

3) finanšu līdzekļi — maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas veidā, dārgmetāli, kā arī finanšu instrumenti;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar kredītiestādi vai finanšu iestādi saista vismaz viens finanšu darījums;

5) kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai ārvalsts un dalībvalsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle;

6) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās pazīmes var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;

7) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kurai pieder pamatkapitāls vai balsstiesīgās akcijas (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību) vai kura kontrolē (tiešā vai netiešā veidā) šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientu, vai kuras interesēs tiek veikts darījums. Par komersanta patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tāda fiziskā persona, kurai pieder 25 vai vairāk procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgajām akcijām (ieskaitot netiešā ceļā iegūtu līdzdalību);

8) čaulas banka — banka, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā banka ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas [čaulas banka ir arī komercsabiedrība, kura veic bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcija vai tie tiek veikti starp viena likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta koncerna sabiedrībām (dalībniekiem)].

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 18.12.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

2.pants. (1) Šis likums nosaka šā panta otrajā daļā minēto personu un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk — Kontroles dienests) un Konsultatīvās padomes izveidošanas kārtību, šo institūciju pienākumus un tiesības.

(2) Šā likuma prasības attiecas uz:

1) finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, to skaitā uz:

a) kredītiestādēm,

b) apdrošinātājiem, privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas starpniekiem,

c) biržām, depozitārijiem un brokeru sabiedrību brokeriem,

d) ieguldījumu sabiedrībām, krājaizdevu sabiedrībām un ieguldījumu konsultantiem;

2) izložu un azartspēļu organizētājiem un uzturētājiem;

3) komersantiem, kas nodarbojas ar valūtas maiņu;

4) fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic ar finanšu darījumiem saistītu profesionālo darbību (konsultāciju sniegšana, darījumu apstiprināšana), tai skaitā uz:

a) pasta pakalpojumu sniedzējiem un citām līdzīgām iestādēm, kas veic naudas pārvedumus un pārskaitījumus,

b) nodokļu konsultantiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar to profesionālo darbību pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesvedības ietvaros,

c) notāriem, advokātiem, to darbiniekiem un pašnodarbinātiem juristiem, ja viņi klientam palīdz plānot vai veikt nekustamā īpašuma, komersanta pirkšanu vai pārdošanu, klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu, dažāda veida kontu atvēršanu un pārvaldīšanu, nepieciešamo ieguldījumu organizēšanu komersantu veidošanai, darbībai vai pārvaldīšanai, uzticības darījumu (trastu) slēgšanu, komersantu un līdzīgu struktūru izveidi, pārvaldīšanu vai vadīšanu, kā arī ja viņi pārstāv klientu vai rīkojas viņa labā finanšu darījumos vai darījumos ar nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kas saistīti ar aizstāvja vai pārstāvja funkciju pildīšanu tiesvedībā,

d) personām, kuru profesionālā darbība ietver tirdzniecību ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem, mākslas un kultūras vērtībām, kā arī starpniecību minētajos tirdzniecības darījumos,

e) saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

3.pants. Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijas Republikā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

5.pants. (1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi:

1) finanšu līdzekļu vai mantas pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) finanšu līdzekļu vai citas mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) finanšu līdzekļu vai citas mantas iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi vai manta ir noziedzīgi iegūta;

4) līdzdalība šā panta 1.—3.punktā minēto darbību veikšanā.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

5.¹pants. (1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar ārvalsts banku, veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, tos dokumentējot, lai pārliecinātos, ka šajā valstī ir spēkā normatīvie akti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un ka šī ārvalsts banka ievēro šos normatīvos aktus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad korespondentattiecības tiek dibinātas ar banku, kura reģistrēta ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

5.²pants. Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, trešajām personām un saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un darbiniekiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

5.³pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nedrīkst veikt darījumus ar čaulas bankām.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

6.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir tiesības atvērt kontu vai pieņemt glabāšanā finanšu līdzekļus vai citas vērtības, pieprasot klienta identitāti apliecinošus dokumentus, kuros sniegta šāda informācija:

1) par fizisko personu:

a) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods,

b) par nerezidentu — vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;

2) par juridisko personu — dibināšanas vai tiesiskās reģistrācijas juridiskais pamats, adrese, kā arī pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi, kā arī šīs fiziskās personas pilnvarojums un statuss un, ja nepieciešams, — juridiskās personas vadītāja vai pārvaldes institūcijas augstākās amatpersonas vārds un uzvārds.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

7.pants. (1) Jebkura šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona identificē klientu šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, arī veicot jebkuru citu finanšu darījumu, ja viena atsevišķa darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījumu veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka un ja iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā finanšu līdzekļus, nav veikta klienta identifikācija.

(2) Ja finanšu darījuma veikšanas laikā tā kopējā summa nav nosakāma, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvusi zināma darījuma kopējā summa, kas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka.

(3) Neatkarīgi no finanšu darījuma apjoma šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona identificē klientu, ja darījuma pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai arī citu apstākļu dēļ rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

(4) Klientu atkārtoti identificē, tiklīdz rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

8.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti šo trešo personu uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai noskaidrotu patiesos labuma guvējus, tai skaitā trešās personas, un identificē paziņojuma iesniedzēju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu aizpilda, veicot šā likuma 6. un 7.pantā noteiktos darījumus.

(3) Paziņojumā par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, norāda šā likuma 6.pantā minēto informāciju.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību apjomu, veidu un biežumu nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas, izvērtējot iespējamos riskus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kas saistīta ar attiecīgo klientu un darījumu.

(5) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir dokumentēt darbības patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, klienta organizatoriskās uzbūves, saimnieciskās darbības specifikas, kā arī klienta īpašumtiesību un kontroles struktūras noskaidrošanu un pēc pieprasījuma uzrādīt šos dokumentus šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas un patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, noskaidrošanas prasības nav attiecināmas uz:

1) finanšu darījumiem, kuros šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klients ir:

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde,

b) kredītiestāde vai finanšu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, kas paredz novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai,

c) valsts vai pašvaldība, vai valsts vai pašvaldības iestāde, vai komersants, kuru kontrolē valsts vai pašvaldība;

2) Eiropas Savienības valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu finanšu instrumentu tirgus organizatoru vai tirgus organizatoru, kas ir Starptautiskās fondu biržas federācijas loceklis, vai komersantu (tā meitas sabiedrību), kura kapitāla daļas iekļautas šādu tirgus organizatoru oficiālajos sarakstos;

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 1000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 2500 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, — neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, patiesā labuma guvējs vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētā trešā persona noskaidrota šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā un paziņojuma iesniedzējs identificēts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta un paziņojuma iesniedzēja identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas, darījumus apliecinošos dokumentus un paziņojumu par patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma veikšanas.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

10.¹pants. (1) Jebkura šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona, uzsākot darījuma attiecības vai veicot darījumus ar klientu, kurš pats personiski nav ieradies pie šīs personas, veic īpašus pasākumus, kas ļauj pārliecināties par klienta identifikācijas datu patiesumu. Šim nolūkam var pieprasīt papildu dokumentus, pārbaudīt identifikācijas datus un saņemt dažāda veida apliecinājumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos īpašos pasākumus nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu attiecīgi pilnvarotu pārvaldes institūciju iekšējie normatīvie akti.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

12.pants. Ziņojumā, ko šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona iesniedz Kontroles dienestam, ja iespējams, jāietver:

1) klienta identifikācijas dati;

2) klienta identifikācijas dokumenta kopija;

3) veiktā vai pieteiktā darījuma apraksts, kā arī darījuma adresāts un darījuma summa, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiks un vieta;

4) pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt darījumu par aizdomīgu vai atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

13.pants. Ziņas, kas sniegtas atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai un darbiniekam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

15.pants. Nedrīkst uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas faktu pret personu, kura par to sniegusi ziņas Kontroles dienestam.

16.pants. (1) Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona, tās amatpersona vai darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un sakarā ar to šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai vai tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.

(2) Šā likuma noteikumu ievērošana nav šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu vai to uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī to amatpersonu un darbinieku profesionālo darbību reglamentējošo normu pārkāpums.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

16.¹pants. (1) Šā likuma mērķa īstenošanai kredītiestāde pēc Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, reģistrētas korespondentbankas lūguma sniedz tai savus klientus, patiesā labuma guvējus, tai skaitā trešās personas, identificējošu informāciju un ziņas par veiktajiem darījumiem, ja attiecīgās valsts normatīvie akti paredz analoģisku pienākumu tās jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

(Nodaļas nosaukums 20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

17.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām jāatturas no darījuma vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas, tai skaitā no iespējamām noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja rodas aizdomas par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinājumu vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas par atturēšanos veikt darījumu nekavējoties ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 12.panta prasībām, pievienojot ziņojumam to rīcībā esošos ar atturēšanos veikt darījumu saistītos dokumentus.

(3) 14 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu, Kontroles dienests:

1) izdod rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.²panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un par to rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai;

2) rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka ir jāveic ziņojumā iekļautās informācijas papildu analīze un informācija un dokumenti par klientu un tā darījumiem ir jāpieprasa no klienta, tai skaitā ar šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu starpniecību, lai izlemtu jautājumu par to, vai finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustība ir apturama, vai arī rakstveidā paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka nav pamata izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.²panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(4) Par faktu, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā sniegta informācija, vai par to, ka saistībā ar atturēšanos veikt darījumu šādu informāciju sniegt nav iespējams, Kontroles dienests var informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu, kā arī tās uzraudzības un kontroles institūciju.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

17.¹pants. (1) Ja finanšu līdzekļi vai cita manta saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu ir kvalificējami kā noziedzīgi iegūti līdzekļi, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt šo finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām nekavējoties jāizpilda šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums.

(3) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu pirms termiņa.

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

17.²pants. (1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.

(2) Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izpilda nekavējoties un pieprasa no klienta Kontroles dienesta rīkojumā norādīto informāciju.

(3) Kontroles dienests atceļ rīkojumu par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kura to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(4) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

17.³pants. (1) Šā likuma 17.¹ panta pirmajā daļā un 17.² panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu mantas reģistra turētājam veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu tās pārreģistrāciju.

(2) Reģistra turētājs rīkojumu izpilda nekavējoties, par izpildes veidu un rezultātiem paziņojot Kontroles dienestam.

(3) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

18.pants. Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai nav iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir tiesības veikt darījumu un ziņot par to Kontroles dienestam šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā pēc darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

19.pants. Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona ir atturējusies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

19.¹pants. (1) Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona ir apturējusi finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību atbilstoši šā likuma 17.¹ panta prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir finanšu līdzekļu debeta operāciju vai citas mantas kustības apturēšanas rezultāts, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kā arī tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.

(2) Ja rīkojums par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu dots atbilstoši šā likuma noteikumiem, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiska atbildība par rīkojuma sekām.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

19.²pants. (1) Lai šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas varētu izpildīt šā likuma prasības, tām ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, un jebkuru klienta veikto darījumu, tā saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli un līdzekļu avotiem.

(2) Ja klients nesniedz vai atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un dokumentus, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas lemj par darījuma attiecību ar attiecīgo klientu turpināšanu vai izbeigšanu vai par attiecīgā klienta saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu, kā arī par tām pašām darbībām attiecībā uz citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesā labuma guvēji vai kuri veic darījumus to pašu trešo personu uzdevumā. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

(3) Ja finanšu iestāde vai kredītiestāde izbeidz darījuma attiecības ar savu klientu, attiecīgā klienta konti finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek slēgti un tajos esošie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti pēc klienta lūguma pārskaitāmi vienīgi uz šā paša klienta kontu citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, no kuras saņemti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti vai kura reģistrēta un sniedz finanšu pakalpojumus, tai skaitā noguldījumu pieņemšanu, reģistrācijas valstī, kas ir cita Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(4) Finanšu iestādēm un kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par personām, ar kurām šajā pantā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, kā arī izveidot un uzturēt attiecīgus reģistrus par šādām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju un izpaužamas vienīgi pašām finanšu iestādēm, kredītiestādēm un institūcijai, kas izveidota šādu ziņu apmaiņai, kā arī Kredītiestāžu likuma 63.pantā minētajām valsts institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Kredītiestādei neiestājas juridiska atbildība par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

20.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izveido un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu, paredzot regulāru tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī skaidri noteiktu klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtību.

(1¹) Finanšu iestādes un kredītiestādes veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai uzraudzītu savu klientu veiktos darījumus, kā arī pārliecinās par klientu veikto darījumu atbilstību faktiskajai šo klientu saimnieciskās darbības specifikai. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem finanšu iestādes un kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijām.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nodrošina, lai to darbinieki pārzina šā likuma prasības, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju vai aizdomīga finanšu darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles noteikumos paredzēto darbību izpildē.

(3) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai šīs personas uzraudzības un kontroles institūcijai.

(4) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

21.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus par to struktūrvienību darbiniekiem vai speciāli norīkotiem darbiniekiem, kas atbild par sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu.

(2) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem finanšu darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kas paredzēti šā likuma 33. pantā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

22.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām, ja tādas ir izveidotas saskaņā ar šo personu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā atklātajiem faktiem, kuri atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un par kuriem attiecīgā šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona nav ziņojusi Kontroles dienestam.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

23.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības ziņot Kontroles dienestam par veikto pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

24.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām un to darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientus vai trešās personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas šā likuma 11., 12., 22. un 23.pantā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

25.pants. Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un sakarā ar to šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām vai to darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

26.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

26.¹pants. Lai uzraudzības un kontroles institūcijas varētu veikt šajā likumā noteiktos pienākumus, tām likumos noteiktās kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

26.²pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības publicēt statistiku par šā likuma noteikumu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

27.pants. Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

29.pants. Kontroles dienesta pienākums ir:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;

2) sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai cita ar to saistīta krimināli sodāma nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegtās informācijas kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma apkarošanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas un legalizācijas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai;

7) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

32.pants. Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai, ja šī informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai tā mēģinājumu vai ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(08.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2000.)

33.pants. Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 4.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) ierosināta krimināllieta Latvijas Kriminālprocesa kodeksa paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likuma 21. un 22.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

34.pants. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma, ko akceptējis ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors, Kontroles dienests sniedz likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

35.pants. (1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju var publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

(3) Šā likuma 32.—34.pantā minētajos gadījumos Kontroles dienests materiālus iesniedz ģenerālprokuroram vai īpaši pilnvarotiem prokuroriem nodošanai attiecīgi pilnvarotām iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

36.pants. (1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama izmeklēšanas iestāžu vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Šajā likumā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

37.pants. Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām, tiek izveidota Konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir:

1) koordinēt valsts institūciju, šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu sadarbību šā likuma izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam priekšlikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta papildināšanu vai grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

38.pants. (1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus norīko finanšu ministrs, tai skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. un 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

39.pants. (1) Kontroles dienests var brīvi pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 27.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu finanšu līdzekļu vai citas mantas kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi arī Latvijā.

(2) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un izmantojot tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi arī Latvijā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

(08.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

1. Ar kontiem, kas atvērti pirms 1997.gada 1.janvāra, neidentificējot klientu, pēc 1999.gada 1.janvāra, kamēr nav veikta konta turētāja identifikācija, nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu.

2. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu struktūrvienībām un meitas sabiedrībām ārvalstīs.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumi Nr.840 "Noteikumi par valstu un starptautisko organizāciju sastādītajiem sarakstiem, kuros iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 22.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(11.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 91/308/EEC un 2001/97/EC.