Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) stratēģiskas nozīmes preces — sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti Padomes 2009.gada 5.maija regulas (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (turpmāk — regula 428/2009), 1.pielikumā, Padomes 2014.gada 31.jūlija regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk — regula 833/2014), 2.pielikumā, Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā;
2) stratēģiskas nozīmes preču aprite — stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, eksports (tai skaitā tehnoloģiju eksports netaustāmā veidā — mutiski, pa tālruni vai elektroniskajiem sakaru līdzekļiem), imports, tranzīts, realizācija, ražošana, pilnveidošana, glabāšana, lietošana, tehniskā apkalpošana, remonts un starpniecības darījums;
3) stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekti — fiziskās un juridiskās personas, kas eksportē, importē, pārvieto vai pārvadā tranzītā, pārvieto no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, veic starpniecības darījumu vai ražo, pilnveido, lieto, realizē, apkalpo vai glabā stratēģiskas nozīmes preces;
4) stratēģiskas nozīmes preču licence — kompetentu kontroles iestāžu izsniegts dokuments, kas stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam dod tiesības pārvietot stratēģiskas nozīmes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai veikt stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;
5) galīgā izlietojuma apliecinājums — kompetentu kontroles iestāžu apstiprināts dokuments (sertifikāts), ar kuru stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts pirms preču saņemšanas apliecina preču nosūtītājam, ka saņemtās stratēģiskas nozīmes preces tiks izmantotas tikai norādītajiem mērķiem, netiks izmantotas saistībā ar masveida iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem un netiks nodotas trešajām personām;
6) piegādes kontroles sertifikāts — dokuments, kuru importētājvalsts kontroles iestāde izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei un ar kuru tiek apliecināts stratēģiskas nozīmes preču imports;
7) starptautiskais importa sertifikāts — dokuments, kuru importētājvalsts kontroles iestāde izsniedz eksportētājvalsts kontroles iestādei, apliecinot savu piekrišanu stratēģiskas nozīmes preču importam un apņēmību kontrolēt preču galīgo izlietojumu;
8) stratēģiskas nozīmes preču darījuma starpnieks — fiziskā vai juridiskā persona, komercreģistrā reģistrēts komersants vai ārvalstī Latvijas Republikas pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja reģistrēta komercsabiedrība vai uzņēmums, kas veic stratēģiskas nozīmes preču starpniecības darījumus;
9) stratēģiskas nozīmes preču starpniecības darījums — jebkurš stratēģiskas nozīmes preču starpnieka darījums, kas saistīts ar stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu, tai skaitā pārvietošanu no vienas trešās valsts uz citu;
10) stratēģiskas nozīmes preču identifikācija — darbības, kas tiek veiktas, lai atbilstoši preces pavaddokumentos minētajai informācijai vai muitas preču fiziskajai kontrolei noteiktu to atbilstību stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minētajām precēm;
11) stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālists — Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas (turpmāk — komiteja) norīkota persona, kas, izmantojot savas speciālās zināšanas un darba iemaņas, veic stratēģiskas nozīmes preču identifikāciju;
12) stratēģiskas nozīmes preču ekspertīze — darbības, kas tiek veiktas, lai konstatētu, vai kāda no pārbaudāmās preces pazīmēm vai pazīmju kopums atbilst stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minētajām precēm;
13) stratēģiskas nozīmes preču eksperts — persona ar speciālām zināšanām zinātnē, tehnikā vai militārajā jomā, kuru pēc komitejas pieprasījuma par ekspertu ir norīkojusi attiecīgās nozares kompetentā institūcija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.05.2010. un 31.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2016.)
2.pants. Likuma mērķis
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un citu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst starptautiskā terorisma draudus.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprite notiek saskaņā ar šo likumu, Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, starptautisko eksporta kontroles režīmu — Austrālijas Grupas, Vasenāras Vienošanās, Raķešu tehnoloģijas kontroles režīma un Kodolmateriālu piegādātāju grupas — prasībām, kā arī saskaņā ar regulu 428/2009 un citiem stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
3.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru kabinets.
(2) Komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 428/2009 1.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam, katram regulas 833/2014 2.pielikumā minēto preču eksporta sūtījumam, tai skaitā pārdošanai, piegādei un nodošanai, kā arī katrai Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, regulas 428/2009 4.pielikumā un Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto preču pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. un 31.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2016.)
4.pants. Izņēmumi speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta licences izsniegšanai
(1) Stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama, ja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces pārvieto no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai importē bez komersantu starpniecības. Stratēģiskas nozīmes preču eksporta licence nav nepieciešama, ja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces pārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti vai eksportē bez komersantu starpniecības un ja minētās preces šīm iestādēm ir nepieciešamas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misiju ietvaros. Stratēģiskas nozīmes preču eksporta licence nav nepieciešama, ja Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes izved remontam uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti.
(11) Speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama Satversmes aizsardzības birojam, Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Latvijas Bankai.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču tranzītam, kuru veic Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts starpnieks vai pārvadātājs, ir nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence.
(21) Fiziskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces, izņemot šaujamieročus, tiem speciāli izstrādātas sastāvdaļas un to piederumus, munīciju, kā arī munīcijas lādējamās iekārtas, kas nav speciāli ražotas vai pārveidotas militārajām vajadzībām.
(3) Tranzīta licence nav nepieciešama, ja stratēģiskas nozīmes preču tranzītu veic ārvalstī reģistrēts pārvadātājs un kravai pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence vai izvešanas atļauja, vai tām pielīdzināms dokuments un importētājvalsts importa licence vai starptautiskais importa sertifikāts, vai galīgā izlietojuma apliecinājums.
(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā muita aiztur kravu, pārbauda to un nosūta minētos dokumentus pa faksu vai e-pastu komitejai. Komiteja vienas darbdienas laikā veic preču identifikāciju un paziņo muitai par lēmumu atļaut kravas tranzītu, aizturēt kravu papildu ekspertīzei vai nosūtīt atpakaļ eksportētājvalstij.
(5) Šā likuma 5.panta otrajā daļā minētā Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama gadījumos, kad Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licences pieteicējs ir fiziskā persona, kas vēlas pārvietot, eksportēt, importēt savām vajadzībām šaujamieroču piederumus, kas nav speciāli paredzēti vai pielāgoti militārajam lietojumam, bet paredzēti uzstādīšanai uz tās īpašumā esošajiem šaujamieročiem.
(6) Stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama, ja regulas 428/2009 2.a—2.f pielikumā minētās preces importē no šajos pielikumos minētajām valstīm.
(61) Stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence nav nepieciešama, ja regulas 428/2009 2.a pielikumā minētās preces pārvieto tranzītā uz šajā pielikumā minētajām valstīm.
(62) Stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence nav nepieciešama, ja regulas 428/2009 2.a pielikumā minētās preces pārvieto tranzītā no šajā pielikumā minētajām valstīm un precēm ir pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence.
(7) Stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licence nav nepieciešama, ja Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces pārvieto tranzītā no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un precēm ir pievienota eksportētājvalsts iestāžu izsniegta eksporta licence un importētājvalsts iestāžu izsniegta importa licence.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 31.03.2016., 21.03.2019., 07.01.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
5.pants. Īpašie noteikumi atsevišķu stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanai
(1) Saņemot jonizējošā starojuma avotu (tai skaitā kodolmateriālu) pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra izsniegta speciālā atļauja (licence) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.
(2) Saņemot Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
(3) Šā panta otrajā daļā minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī par tās izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.
(4) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā reģistrēti individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja to dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, atbilst šādām prasībām:
1) ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pilsoņi, vai iepriekš neminētas valsts pilsoņi, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja;
2) nav sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) ir psihiatra atzinums, ka viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) ir narkologa atzinums, ka viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, kā arī nav administratīvi sodīti par ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem — kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņu darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību;
7) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX1, X nodaļā, 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233., 234., 236. un 237. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
8) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — agrāk par gadu pēc lēmuma stāšanās spēkā;
9) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;
10) nav atbrīvoti no soda vai soda izciešanas saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas spēkā stāšanās.
(41) Aizsardzības ministrija, izsniedzot speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, norāda, ar kurām Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm individuālajam komersantam vai komercsabiedrībai ir tiesības veikt komercdarbību.
(5) Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm pēc Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas samaksas izsniedz uz nenoteiktu laiku, un katru gadu to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā.
(6) Aizsardzības ministrija ir tiesīga neizsniegt speciālo atļauju (licenci), atteikt tās pārreģistrāciju, apturēt tās darbību uz laiku līdz diviem mēnešiem vai anulēt to, ja:
1) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
2) komersants ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par komersanta bankrotu;
3) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas sniegtu atzinumu par būtisku attiecīgo nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību būtisku pārkāpumu, ir konstatēti komersanta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai;
4) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai pārreģistrēšanai sniedzis nepatiesas ziņas;
5) komersants neatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām;
6) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi;
7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;
8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, un nav saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja;
9) komersantam vai tā patiesā labuma guvēja kontrolē esošam komersantam ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;
10) komersants vai tā patiesais labuma guvējs, tai skaitā cits tā kontrolē esošs komersants, pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos ierobežojumus vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, ka tā darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai citām kriminālsodāmām darbībām;
11) komersantam nepieder vai komercsabiedrības valdījumā vai lietošanā nav telpu, kurās komersants uzglabā vai plāno uzglabāt (speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas gadījumā) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces, vai ja minētais subjekts nav noslēdzis attiecīgu glabājuma līgumu.
(7) Pārvietojot stratēģiskas nozīmes preces no vienas trešās valsts uz citu, starpniecības darījumu atļauts veikt tikai ar komitejas izsniegtu stratēģiskas nozīmes preču tranzīta licenci. Ja attiecīgās preces ir minētas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, darījumam nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
(8) Kārtību, kādā komersants glabā Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro munīciju, militāro pirotehniku, militārās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kā arī prasības minēto preču noliktavām nosaka Ministru kabinets.
(9) Lai saņemtu spridzināšanas darbiem paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta speciālā atļauja (licence).
(10) Lai saņemtu A kategorijas automātisko šaujamieroču, B, C un D kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču un minēto šaujamieroču, to sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī F2, F3 un F4 kategorijas uguņošanas ierīču un T2 kategorijas skatuves pirotehnisko izstrādājumu pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu un Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta speciālā atļauja (licence).
(11) Stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa vai tranzīta licences izsniegšanu komiteja saskaņo ar to valsts pārvaldes iestādi, kura izsniegusi šā panta pirmajā, otrajā, devītajā vai desmitajā daļā paredzēto speciālo atļauju (licenci). Attiecīgā valsts pārvaldes iestāde triju darbdienu laikā pēc komitejas pieprasījuma saņemšanas dod piekrišanu vai pamatotu atteikumu licences izsniegšanai.
(12) Vispārējās eksporta un vispārējās tranzīta licences komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču subjektiem, kuri nav sodīti par šā likuma pārkāpumiem un kuri pārvieto vienas un tās pašas preces vieniem un tiem pašiem gala lietotājiem. Vispārējo licenču derīguma termiņš ir viens gads. Vispārējo licenču izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(14) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekti, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci), ir tiesīgi saņemt militārā ražotāja sertifikātu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Sertifikāta izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(15) Aizsardzības ministrija militārajam ražotājam izsniedz lēmumu ar īpašiem nosacījumiem konkrētas stratēģiskas nozīmes preces ražošanai atbilstoši Ieroču aprites likumā noteiktajām prasībām un kontrolē nosacījumu izpildi.
(16) Šā panta piecpadsmitajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(17) Aizsardzības ministrija ir tiesīga veikt to komersantu darbības kontroli un glabātavu apsekošanu, kuri ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.
(18) Komersanti, kuri ir saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz Aizsardzības ministrijai iepriekšējā gada pārskatu par komercdarbības veidiem, eksporta, importa un ražošanas apjomu, mārketinga pasākumiem, veiktajiem un plānotajiem darījumiem. Ministru kabinets nosaka pārskata saturu un iesniegšanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.05.2010., 14.07.2011., 22.09.2011., 31.03.2016. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2021. Ceturtās daļas jaunā redakcija, sestās daļas 8., 9., 10., 11. punkts un astoņpadsmitā daļa stājas spēkā 01.06.2021. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)
5.1 pants. Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu un programmatūru aprite
(1) Fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus (turpmāk — speciālās ierīces) un programmatūru.
(2) Lai glabātu, ražotu, transportētu, realizētu un apkalpotu speciālās ierīces un programmatūru, kā arī lai saņemtu eksporta, importa, tranzīta un pārvietošanas licences šīm precēm, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ir nepieciešama Valsts drošības dienesta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm un programmatūru.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju (licenci) ir tiesīgs saņemt individuālais komersants vai komercsabiedrība, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai ka šis komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja tā dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki, kas tieši saistīti ar speciālajā atļaujā (licencē) minētajām darbībām (turpmāk — lietotājs), atbilst šādām prasībām:
1) lietotājs ir vismaz 21 gada vecumu sasniedzis Latvijas Republikas pilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis;
2) lietotājs nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pagājuši vismaz trīs gadi pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) ir psihiatra atzinums, ka lietotājam nav diagnosticēti psihiski traucējumi;
4) ir narkologa atzinums, ka lietotājam nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;
5) lietotājs pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;
6) Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecinātu lietotāja piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām vai to apvienībām, arodbiedrībām vai to savienībām, kā arī reliģiskām organizācijām;
7) lietotājam ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;
8) lietotājs nav notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu un pārreģistrāciju iekasē valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva, nosaka Ministru kabinets.
(5) Šā panta otrajā daļā minētā speciālā atļauja (licence) un eksporta, importa, tranzīta vai pārvietošanas licence nav nepieciešama iekārtām un programmatūrai, kura operatīvās darbības subjektiem vai elektronisko sakaru komersantiem nepieciešama tiem normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei.
(6) Valsts drošības dienesta izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm un programmatūru pēc Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas samaksas izsniedz uz nenoteiktu laiku. Speciālo licenci (atļauju) katru gadu pārreģistrē Valsts drošības dienestā.
(7) Valsts drošības dienests ir tiesīgs neizsniegt speciālo atļauju (licenci), atteikt tās pārreģistrāciju, apturēt tās darbību uz laiku līdz diviem mēnešiem vai anulēt to, ja:
1) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
2) komersants ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par komersanta bankrotu;
3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas atzinumu konstatēts, ka komersants triju gadu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas būtiski pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences un darba tiesības, kā arī tā profesionālo darbību;
4) konstatēts, ka komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniedzis nepatiesas ziņas;
5) komersants neatbilst šā panta trešās daļas prasībām;
6) ir pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) iekļautie nosacījumi.
(8) Lai saņemtu importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta licenci iekārtām, kas minētas Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā un paredzētas analogo, ciparu vai mobilo telekomunikāciju sarunu vai citas informācijas pārtveršanai no tehniskajiem vai sakaru kanāliem, komersants, kuram ir izsniegta Valsts drošības dienesta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar speciālajām ierīcēm un programmatūru, iesniedz komitejai līgumu, ko viņš noslēdzis ar kādu no Latvijas Republikas operatīvās darbības subjektiem, vai tās ārvalsts institūcijas izsniegtu galīgā izlietojuma apliecinājumu, ar kuru tiek veikts darījums.
(9) Speciālo ierīču un programmatūras aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu speciālo ierīču un programmatūras aprite, kuras ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sertificētas Valsts drošības dienestā. Par speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu iekasē valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu, un šīs nodevas apmēru.
(11) Dienesta lietošanai Valsts drošības dienests veido speciālo ierīču kolekciju tehnoloģiskās un salīdzinošās izpētes vajadzībām, apkopojot tajā speciālās ierīces, kas iegādātas vai dāvinātas, konfiscētas vai atsavinātas, ieskaitot pašizgatavotas, speciāli pielāgotas vai citādi izveidotas speciālās ierīces. Speciālās ierīces šajā kolekcijā iekļauj ar Valsts drošības dienesta lēmumu.
(12.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 31.03.2016. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
6.pants. Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču licencēšana un lietošana
Stratēģiskas nozīmes preču sarakstos neminētu preču licencēšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsniegšana un lietošana
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2009.)
7.pants. Ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču, iepriekšējās piekrišanas dokumentu izsniegšanas un lietošanas vispārīgie noteikumi
(1) Ekspertu izziņas, galīgā izlietojuma apliecinājumus, importa sertifikātus, piegādes kontroles sertifikātus un stratēģiskas nozīmes preču licences stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem pēc to pieprasījuma izsniedz komiteja. Par minēto dokumentu izsniegšanu tiek iekasēta valsts nodeva.
(2) Iepriekšējās piekrišanas dokumenta šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas prasības nosaka Ministru kabinets.
(3) Valsts nodevu par šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu nemaksā, ja stratēģiskas nozīmes preces:
1) ieved vai izved uz laiku (remontam, izstādēm vai preču paraugiem);
2) ieved vai izved no valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas;
3) izved stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts, kas ir šo preču ražotājs, un Komitejai ir iesniegts apliecinājums, ka preces ražotas Latvijas Republikā.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu un importa sertifikātu, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt, aptur vai anulē stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenci un piegādes kontroles sertifikātu, kā arī par šo dokumentu izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un tās samaksas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 20.05.2010. un 31.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2016.)
8.pants. Latvijas Republikas starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlietojuma apliecinājums
(1) Ja eksportētājvalsts eksporta kontroles iestādes pieprasa Latvijas Republikas starptautisko importa sertifikātu vai galīgā izlietojuma apliecinājumu, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz komitejai pieprasījumu minēto dokumentu saņemšanai.
(2) Latvijas Republikas starptautiskais importa sertifikāts neaizstāj stratēģiskas nozīmes preču importa licenci.
9.pants. Ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts un galīgā izlietojuma apliecinājums
(1) Lai saņemtu stratēģiskas nozīmes preču eksporta vai tranzīta licenci, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts iesniedz komitejai importētājvalsts starptautisko importa sertifikātu vai preču galīgā izlietojuma apliecinājumu, vai tiem pielīdzināmu dokumentu.
(2) Ja ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts, galīgā izlietojuma apliecinājums vai tiem pielīdzināmais dokuments nav angļu valodā, stratēģiskas nozīmes preču subjekts iesniedz komitejai tā notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.
(3) Pamatojoties uz informāciju par stratēģiskas nozīmes preču galalietotāju un preču raksturu, komiteja ir tiesīga noteikt izņēmumus, kad ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts, galīgā izlietojuma apliecinājums vai tiem pielīdzināmais dokuments nav nepieciešams. Minētie dokumenti nav nepieciešami, atkārtoti pieprasot licenci eksporta vai tranzīta darījumiem ar vienu un to pašu preci vienam un tam pašam galalietotājam.
(4) Ja stratēģiskas nozīmes preces importētājs pārstāv valdību, nepieciešams attiecīgās valsts Ārlietu ministrijas apstiprinājums, ka importētājs ir tiesīgs rīkoties valsts vārdā.
(5) Eksporta vai tranzīta starpnieku izsniegtie galīgā izlietojuma apliecinājumi nav pietiekams pamats stratēģiskas nozīmes preču eksporta vai tranzīta licences saņemšanai.
10.pants. Piegādes kontroles sertifikāts
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču eksportētājvalsts eksporta kontroles iestādes pieprasa piegādes kontroles sertifikātu, importētājs iesniedz komitejai attiecīgu iesniegumu un uzrāda muitas deklarāciju, kas apstiprina, ka prece ir ievesta Latvijas Republikas teritorijā.
(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentāciju, komiteja izsniedz piegādes kontroles sertifikātu.
11.pants. Preču identifikācija un ekspertu izziņas
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču subjektam vai ar stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli saistītai valsts iestādei jānoskaidro, vai attiecīgās preces ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces, preču pavaddokumentus pa elektroniskajiem sakaru līdzekļiem nosūta komitejas stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālistam. Speciālists, pamatojoties uz dokumentiem un citu pieejamo informāciju, kā arī savām speciālajām zināšanām, pieņem lēmumu un izdara uz dokumentiem vienu no šādām atzīmēm:
1) precēm nepieciešama licence;
2) precēm licence nav nepieciešama;
3) preču identifikācijai nepieciešama papildu informācija;
4) precēm nepieciešama ekspertīze;
5) preces ir saistītas ar masveida iznīcināšanas ieročiem — nepieciešama licence.
(2) Komiteja ir tiesīga pieprasīt preces tehniskos rādītājus, laboratorijas pārbaužu vai izmēģinājumu rezultātus, iekārtu pases, ķīmiskās formulas un citu informāciju vai preču paraugus, kas ļauj noteikt, vai attiecīgā prece ir vai nav stratēģiskas nozīmes prece.
(3) Ja eksporta, importa vai tranzīta preces ir komplicētas ķīmiskas vielas, tehnoloģijas, programmatūras, materiāli vai iekārtas, kuras pēc preces apraksta, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, paredzētā lietojuma vai citām pazīmēm varētu būt stratēģiskas nozīmes preces, komitejas norīkotie stratēģiskas nozīmes preču identifikācijas speciālisti 30 darbdienu laikā pēc stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pieprasījuma saņemšanas nosaka, vai tās ir vai nav stratēģiskas nozīmes preces. Ja nepieciešama preču ekspertīze, šo termiņu var pagarināt, pamatojoties uz komitejas lēmumu. Ja tiek noskaidrots, ka attiecīgā prece nav stratēģiskas nozīmes prece, komiteja izsniedz stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgu izziņu.
(4) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzi pēc stratēģiskas nozīmes preču kontroles iestāžu vai komitejas pieprasījuma nodrošina:
1) Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, pirotehnikai un sprāgstvielām — Aizsardzības ministrijas vai Valsts policijas norīkoti eksperti;
2) kodolmateriāliem, kodoltehnoloģijām un jonizējošā starojuma avotiem — Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra norīkoti eksperti;
3) ķīmiskajām vielām — Valsts vides dienesta norīkoti eksperti;
4) bioloģiskiem aģentiem un iekārtām — Labklājības ministrijas norīkoti eksperti;
5) sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītām vai pielāgotām iekārtām, ierīcēm vai instrumentiem un to komponentiem un programmatūrai — Valsts drošības dienesta norīkoti eksperti.
(5) Ja nepieciešams, komiteja ir tiesīga preču identifikācijai pieaicināt par ekspertiem citus Latvijas un ārvalstu konkrētās nozares speciālistus.
(6) Komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz komitejas pieaicināto ekspertu atzinumiem.
(7) Stratēģiskas nozīmes preču ekspertīzes izmaksas sedz stratēģiskas nozīmes preču subjekts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010., 31.03.2016. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
12.pants. Komiteja
(1) Komiteja ir Latvijas Republikas nacionālā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles institūcija.
(2) Komitejas personālsastāvu nosaka Ministru kabinets. Komiteja ir pakļauta ārlietu ministram un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu un šo likumu.
(3) Komiteja patstāvīgi vai sadarbībā ar citām Latvijas Republikas institūcijām, vai ar starptautisko inspekciju vai ārvalstu eksporta kontroles iestāžu līdzdalību veic stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli.
(4) Komiteja ir tiesīga anulēt jau izsniegtās un turpmāk neizsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences vai starptautiskos importa sertifikātus stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, kuri atkārtoti neievēro šā likuma prasības vai par kuriem Komitejas rīcībā ir informācija, ka konkrētās preces var pilnībā vai daļēji izmantot saistībā ar ķīmisko ieroču, bioloģisko ieroču vai kodolieroču izstrādāšanu, ražošanu, lietošanu, palaišanu, apkalpošanu, glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izkliedēšanu, kā arī tādu raķešu izstrādi, ražošanu, apkalpošanu vai glabāšanu, kas var nest šādus ieročus.
(5) Komiteja nekavējoties informē Valsts drošības dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu, ja pastāv iespēja, ka eksportējamās vai tranzītā pārvietojamās preces var tikt izmantotas saistībā ar masveida iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem, vai ja attiecībā uz šo preču galīgā izlietojuma valsti ir spēkā starptautiskas sankcijas vai embargo. Pēc informācijas saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts drošības dienests atbilstoši savai kompetencei veic pārbaudi, pieņem lēmumu un par pieņemto lēmumu informē komiteju.
(6) Satversmes aizsardzības birojs, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts drošības dienests pēc komitejas pieprasījuma nodrošina to ar riska faktoru analīzi par atsevišķiem darījumiem ar stratēģiskas nozīmes precēm.
(7) Komiteja nodrošina tās rīcībā esošās informācijas aizsardzību saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
(8) Komitejai ir pienākums sniegt valstīm vai starptautiskajām organizācijām informāciju par stratēģiskas nozīmes preču apriti un eksporta vai tranzīta licenču atteikumiem, ja to paredz divpusējās vai daudzpusējās vienošanās.
(9) Komiteja ir tiesīga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikt stratēģiskas nozīmes preču licences izsniegšanu.
(91) Komiteja ir tiesīga neizsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences, ja to izsniegšana ir pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.
(10) Ja eksportējamās stratēģiskas nozīmes preces vai to nozīmīgākās sastāvdaļas ir ražotas citā valstī, komiteja pirms licences izsniegšanas ir tiesīga pieprasīt stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam attiecīgās valsts eksporta licenci (atļauju).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009., 31.03.2016. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
13.pants. Citas stratēģiskas nozīmes preču aprites uzraudzības institūcijas
Šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītajos normatīvajos aktos minēto prasību izpildes uzraudzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši savai kompetencei veic komiteja, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts vides dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
14.pants. Ķīmisko vielu kontrole
Regulas 428/2009 1.pielikumā un Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto ķīmisko vielu apriti kontrolē Valsts vides dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
15.pants. Dubulta pielietojuma preču kontrole
Regulas 428/2009 1.pielikumā minēto dubultā pielietojuma preču apriti kontrolē komiteja. Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minēto stratēģiskas nozīmes preču apriti kontrolē komiteja un Valsts drošības dienests. Regulas 428/2009 1.pielikumā minēto kodolmateriālu un kodoliekārtu apriti kontrolē komiteja, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs un Valsts drošības dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. un 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
16.pants. Ieroču, bruņojuma un munīcijas kontrole
Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču apriti kontrolē komiteja, Valsts drošības dienests, Valsts policija un Aizsardzības ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi un komitejas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
(Nodaļas nosaukums 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
17.pants. Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekta pienākumi
(1) Ja stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam ir zināms, ka viņa eksportētās vai tranzītā pārvietotās preces kopumā vai kā daļa ir vai var būt paredzētas lietošanai saistībā ar ķīmisko, bioloģisko ieroču vai kodolieroču pilnveidošanu, ražošanu, pārvietošanu, darbināšanu, apkalpošanu, glabāšanu, atklāšanu, identifikāciju vai izplatīšanu vai tādu raķešu pilnveidošanu, ražošanu, apkalpošanu vai glabāšanu, kuras spēj nogādāt šādus ieročus, stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts informē komiteju. Komiteja pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajām precēm izsniegt eksporta vai tranzīta licenci.
(2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts dokumentus, kas saistīti ar stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu, glabā trīs gadus pēc to saņemšanas vai savas darbības izbeigšanas.
(3) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts nekavējoties informē komiteju, ja atklājas stratēģiskas nozīmes preču neatbilstība dokumentos norādītajām ziņām, tiek mainīts eksporta vai tranzīta maršruts vai preces galalietotājs. Pamatojoties uz šo informāciju, komiteja pieņem lēmumu par attiecīgās licences grozīšanu, anulēšanu vai atstāšanu spēkā un paziņo par to stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektam.
(4) Stratēģiskas nozīmes preču aprites subjekts ievēro šajā likumā un citos ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītajos normatīvajos aktos noteiktos stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumus.
18.pants. Atbildība par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu
(Izslēgts ar 09.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
19.pants. Komitejas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
(1) Komitejas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Komitejas lēmuma par stratēģiskas nozīmes preču licences, galīgā izlietojuma apliecinājuma vai importa sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2009.)
Administratīvie pārkāpumi stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
20. pants. Administratīvie pārkāpumi stratēģiskas nozīmes preču aprites jomā
(1) Par komercdarbības uzsākšanu bez Aizsardzības ministrijas izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm vai Valsts drošības dienesta izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm un programmatūru piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās no viena mēneša līdz trim gadiem vai bez tā.
(2) Par tādu stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām nav izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence, vai par starpniecības darījuma veikšanu ar šādām precēm piemēro naudas sodu preču nosūtītājam, preču saņēmējam, preču pārvadātājam vai preču darījuma starpniekam fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
(3) Par tādu preču deklarēšanu eksportam vai reeksportam, par kurām nav izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence, vai par reeksporta paziņojuma iesniegšanu par šādām precēm piemēro naudas sodu preču nosūtītājam fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
(4) Par tādu preču deklarēšanu muitas procedūrai — laišana brīvā apgrozībā —, par kurām nav izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence, piemēro naudas sodu preču saņēmējam fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
(5) Par tādu preču pārvietošanu tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai, kuras paredzētas saņēmējam trešā valstī un par kurām nav izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence, piemēro naudas sodu preču pārvadātājam fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz sešsimt naudas soda vienībām.
(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
21. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 20. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 20. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2020.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.; 2006, 22.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 3.panta pirmajā daļā, 5.panta trešajā un divpadsmitajā daļā, 6.pantā un 7.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par 2007.gada 1.jūliju ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.467 "Kārtība, kādā tiek izsniegti, atteikti vai anulēti stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti" un Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.74 "Noteikumi par valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
3. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā komiteja izsniedz vispārējās eksporta un vispārējās tranzīta licences. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.747 “Kārtība, kādā izsniedz stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2009.)
4. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.maijam izdod šā likuma 5.1 panta ceturtajā un devītajā daļā minētos noteikumus.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2009.)
5. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.747 “Kārtība, kādā izsniedz stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus” un Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.908 “Noteikumi par valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2009.)
6. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumi Nr.1655 “Noteikumi par valsts nodevu par stratēģiskas nozīmes preču eksperta izziņas, galīgā izlietojuma apliecinājuma, importa sertifikāta, piegādes kontroles sertifikāta un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licences sagatavošanu un izsniegšanu” un 2009.gada 28.decembra noteikumi Nr.1665 “Kārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
7. Grozījumi šā likuma 5.1 pantā, kas paredz Drošības policijas tiesības izsniegt speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sertificēt šādas ierīces, stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
8. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 5.1 panta desmitajā daļā minētos noteikumus par speciālo ierīču sertificēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par speciālo ierīču sertificēšanu, un šīs nodevas apmēru.
(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)
9. Komersants var saņemt speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, nemaksājot šā likuma 5.panta piektajā daļā minēto valsts nodevu, ja tam atbilstoši Ieroču aprites likuma 37.panta otrajai daļai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš 2011.gada 1.janvārī nav beidzies.
(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
10. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 5.panta astotajā un četrpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus.
(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)
11. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.maijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.736 "Kārtība, kādā Valsts policija izsniedz iepriekšējās piekrišanas dokumentus šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(31.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2016.)
12. Šā likuma 4. panta 6.1 un 6.2 daļa ir piemērojama, sākot ar dienu, kad Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.
(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)
13. Šā likuma 5. panta ceturtās daļas jaunā redakcija, sestās daļas 8., 9., 10., 11. punkts un astoņpadsmitā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. jūnijā.
(07.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.02.2021.)
 |
 |
 |
 |