Darbības ar dokumentu
Šis likums nosaka uzņēmējdarbības organizēšanas vispārīgos noteikumus Latvijas Republikā, pamatojoties uz īpašuma formu daudzveidību un līdztiesību. Likums nosaka uzņēmējdarbības subjektus, to dibināšanas, veidošanas un reģistrācijas galvenos principus.
1. pants. Uzņēmējdarbības jēdziens
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
Bezpeļņas organizāciju dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību regulē Latvijas Republikas 1991. gada 17. decembra likums "Par bezpeļņas organizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
2. pants. Likumdošana par uzņēmējdarbību
Uzņēmējdarbību Latvijā regulē šis likums, civilkodekss un likumi par atsevišķām uzņēmējdarbības formām.
Ārējo ekonomisko darbību regulē speciāli likumi.
Valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kuru pamatfunkcija nav uzņēmējdarbība, šis likums piemērojams attiecībā uz to darbības daļu, kas pēc sava rakstura ir uzņēmējdarbība saskaņā ar šā likuma 2. nodaļas nosacījumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
3. pants. Uzņēmējs
Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskā tiesā un šķīrējtiesā.
Uzņēmējs var būt:
1) rīcībspējīga fiziska persona;
2) ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu);
3) uzņēmējsabiedrība;
4) valsts;
5) pašvaldība;
6) sabiedriska organizācija;
7) reliģiska organizācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
4. pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantijas
Fiziskām un juridiskām personām ir vienādas tiesības dibināt uzņēmumus Latvijas Republikā, ja likumā nav noteikts citādi.
Visi uzņēmēji (uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības) savā darbībā ir līdztiesīgi. Nav pieļaujams, ka atkarībā no īpašuma formām (veidiem) tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes un noteikumi un dažādas (atšķirīgas) tiesības uz banku kredītiem, ja likumi par kredītiem un nodokļiem neparedz citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)
5. pants. Uzņēmējsabiedrība
Uzņēmējsabiedrība ir fizisko vai juridisko personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
Uzņēmējsabiedrību var nodibināt uz tās dibinātāju pieņemto statūtu (statūtsabiedrības) vai noslēgto līgumu (līgumsabiedrības) pamata, nosakot arī uzņēmējsabiedrības un tās dalībnieku tiesības un pienākumus (arī atbildību par sabiedrības saistībām), pārvaldes kārtību.
(Trešā daļa izslēgta ar 06.04.2000. likumu.)
Uzņēmējsabiedrība jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)
6. pants. Uzņēmums
Uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība. Uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.
Uzņēmumu apzīmēšanai lieto nosaukumus, kuri izsaka to darbības raksturu (piemēram, rūpnīca, fabrika, darbnīca, banka, lombards, veikals, viesnīca, privātskola, valsts saimniecība, zemnieku saimniecība, kopsaimniecība, agrofirma u. c.).
Uzņēmums jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
7. pants. Uzņēmuma veidošanas vispārīgie noteikumi
Uzņēmumu var izveidot paziņojuma vai atļaujas kārtībā. Valsts uzņēmumus izveido ar Ministru Padomes lēmumu, bet pašvaldības uzņēmumus — ar attiecīgās Tautas deputātu padomes lēmumu.
Uzņēmums šajā likumā paredzētajos gadījumos iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Uzņēmums (uzņēmējs) drīkst nodarbināt algotu darbaspēku jebkura daudzumā un bez citu institūciju starpniecības Latvijas Republikas darba likumdošanā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)
8. pants. Filiāles, pārstāvniecības un koncerni
Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var izveidot filiāles un atvērt pārstāvniecības likumā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas teritorijā nav juridiskās personas statusa. Juridiskās personas statuss var būt ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikā un Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs, ja šo valstu likumi paredz šāda statusa filiāles un pārstāvniecības. Filiāles un pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgas uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pilnvaras pamata.
Filiāles un pārstāvniecības jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, iesniedzot filiāles statūtus (nolikumu), ko apstiprinājusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūcija.
Uzņēmēji un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var veidot koncernus Koncernu likumā noteiktajā kārtībā. Koncerns nav juridiskā persona.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991., 12.05.1992. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)
9. pants. Uzņēmēja un uzņēmuma savstarpējās tiesiskās attiecības
Uzņēmēja un uzņēmuma savstarpējās tiesiskās attiecības regulē likumi par attiecīgajām uzņēmējdarbības formām, kā arī uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma statūti vai arī līgums, kā arī citi likumi.
Uzņēmums valda, lieto mantu un rīkojas ar to likuma un uzņēmēja noteiktajos ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2000.)
10. pants. Darba koplīgums
Uzņēmējs un uzņēmumā strādājošie savu darba un sociālo vajadzību nodrošināšanai slēdz darba koplīgumu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
(14.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1991.)
11. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu pārvalde
Uzņēmējsabiedrības pārvaldes kārtību nosaka tās statūti un dibināšanas līgums, kā arī likumi par attiecīgo uzņēmējdarbības formu.
Uzņēmumu pārvalda uzņēmējs vai tā iecelts vadītājs.
12. pants. Uzņēmējdarbības kontrole
Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pienākums ir veikt grāmatvedības uzskaiti Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un sniegt tajos noteikto informāciju, kas nepieciešama valsts institūcijām nodokļu aprēķināšanai un statistikai.
Uzņēmējsabiedrība izveido revīzijas komisiju vai algo revidentu, kā funkcijas nosaka statūti, dibināšanas līgums un likumi.
Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārbaude un revīzija ir pieļaujama tikai likumā paredzētajos gadījumos.
Valsts institūcijas nedrīkst izpaust ziņas, kuras saskaņā ar likumu atzītas par komerciālu noslēpumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
13. pants. Tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības formu
Fiziskām un juridiskām personām, valstij un pašvaldībām ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības formas, kas nav pretrunā ar likumu.
Uzņēmējdarbības formu uzskaitījums šajā nodaļā ir izsmeļošs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)
14. pants. Viena īpašnieka uzņēmumi
Viena īpašnieka uzņēmumu pārzina tā īpašnieks vai viņa iecelts vadītājs (administrācija).
Viena īpašnieka uzņēmums var būt individuāls uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, valsts vai vietējās pašvaldības, sabiedriskas vai reliģiskas organizācijas uzņēmums; viens īpašnieks var dibināt arī statūtsabiedrību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
15. pants. Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība
Individuāls uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība ir vienas fiziskas personas īpašums vai ģimenes kopīpašums, kas organizēts likumā noteiktajā kārtībā.
Individuāls uzņēmējs var uzsākt uzņēmējdarbību pēc sava uzņēmuma reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Individuāls uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu.
Individuālā (ģimenes) uzņēmuma nosaukumā ir jābūt īpašnieka uzvārdam un vārdkopai "individuālais uzņēmums". Nosaukumā var norādīt ari uzņēmuma veidu un pilsētas vai pagasta nosaukumu. Zemnieka vai zvejnieka saimniecības nosaukumā jābūt pagasta un māju nosaukumam.
Individuālais (ģimenes) uzņēmums vai zemnieka saimniecība veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada 8. janvāra likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu" (Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. un 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.10.1996.)
16. pants. Valsts un pašvaldību uzņēmumi
Valsts uzņēmumi pieder Latvijas Republikai, pašvaldību uzņēmumi pieder pašvaldībām, tiem ir juridiskas personas statuss.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanu, darbību, likvidēšanu un reorganizāciju reglamentē civilkodekss, likums par valsts un pašvaldību uzņēmumiem un to statūti.
Valsts uzņēmuma nosaukumā ir vārds "valsts", pašvaldības uzņēmuma nosaukumā — attiecīgās pašvaldības (pilsētas, rajona vai pagasta) nosaukums.
Nav pieļaujama citu uzņēmējdarbības formu pastāvēšana valsts un pašvaldību uzņēmumos, ja tas nav paredzēts šo uzņēmumu statūtos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
17. pants. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi
Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumu dibināšanu, darbību, likvidēšanu un reorganizāciju reglamentē civilkodekss un uzņēmēja apstiprināti uzņēmuma statūti. Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) var dibināt tikai tādas sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas, kuras ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā.
Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.
Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas par savu uzņēmumu saistībām atbild ar visu savu īpašumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību. Šāda uzņēmuma nosaukumā jāiekļauj sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas nosaukums.
Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) dibina un to statūtus apstiprina attiecīgo sabiedrisko vai reliģisko organizāciju statūtos noteiktā institūcija vai amatpersona. Šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) statūtus reģistrē likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
18. pants. Līgumsabiedrības
Līgumsabiedrība ir uzņēmēju (uzņēmumu) apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju (uzņēmēju) noslēgta līguma pamata.
Līgumsabiedrības dalībnieki saskaņā ar noslēgto līgumu iegulda īpašumu līgumsabiedrībā.
Līgumsabiedrības dalībnieku sastāva grozīšanas kārtību nosaka likumi un dibināšanas līgums.
Līgumsabiedrībām nav juridiskas personas statusa.
19. pants. Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību
Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību apvieno vairākus dalībniekus (uzņēmējus), kuri par sabiedrības saistībām atbild solidāri ar visu savu īpašumu proporcionāli sabiedrībā ieguldītajai daļai. Līgumsabiedrība neatbild par tām savu dalībnieku saistībām, kuras neattiecas uz sabiedrības darbu.
Šādas sabiedrības nosaukumā ir viena vai vairāku tās dalībnieku uzvārds vai nosaukums un vārdkopa "pilna sabiedrība".
20. pants. Komandītsabiedrība
Komandītsabiedrība ir līgumsabiedrība, kas apvieno dalībniekus (uzņēmējus), no kuriem viens vai vairāki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām uzņemas pilnu solidāru atbildību ar visu savu īpašumu proporcionāli komandītsabiedrībā ieguldītajai daļai, kamēr pārējie (komandīti) atbild par sabiedrības saistībām tikai savu iemaksu apmērā. Komandītsabiedrība neatbild par tām savu dalībnieku saistībām, kuras neattiecas uz sabiedrības darbu.
Komandītsabiedrības nosaukumā ir viena vai vairāku komplementāro (solidāro) dalībnieku uzvārds vai nosaukums un vārds "komandītsabiedrība" vai tās saīsinājums "k/s".
21. pants. Statūtsabiedrības
Statūtsabiedrības ir dalībnieku (īpašnieku) apvienības, kas izveidotas uz to dibinātāju pieņemto statūtu pamata, tām ir juridiskas personas statuss.
Statūtsabiedrības no to dalībnieku līdzdalības iemaksām izveido statūtu fondu uzņēmējdarbības veikšanai. Statūtu fonda minimālo apmēru, kā arī līdzdalības iemaksu izdarīšanas kārtību nosaka likumi par attiecīgo uzņēmējsabiedrību veidu.
22. pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (kooperatīvās, paju un citas sabiedrības) savu statūtu fondu veido no to dalībnieku ieguldītā īpašuma (paju iemaksām). Šīs sabiedrības par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, to dalībnieki par sabiedrības saistībām atbild tikai ar tai nošķirto mantu.
Šo sabiedrību nosaukumā ir jābūt vārdkopai "sabiedrība ar ierobežotu atbildību", tās saīsinājumam "SIA" vai vārdam "sabiedrība" bez norādes uz citu uzņēmējdarbības formu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
23. pants. Akciju sabiedrība
Akciju sabiedrības statūtu fondu veido, izlaižot (emitējot) par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu.
Akciju un citu vērtspapīru emisijas kārtību, akciju sabiedrību pārvaldīšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar akciju sabiedrību darbību, nosaka Latvijas Republikas likums par akciju sabiedrībām.
Akciju sabiedrības nosaukumā ir vārdkopa "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājums "a/s".
24. pants. Sabiedrības ar papildu atbildību
Sabiedrības ar papildu atbildību savu statūtu fondu veido no to dalībnieku (fizisku vai juridisku personu) ieguldītā īpašuma (paju iemaksām). Šīs sabiedrības par savām saistībām atbild ar visu to īpašumā esošo mantu, bet, ja ar to nepietiek, atbildību proporcionāli ieguldītajam īpašumam uzņemas sabiedrības dalībnieki.
Šo sabiedrību pilnā nosaukumā ir vārdkopa "sabiedrība ar papildatbildību".
25. pants. Ārvalstu fizisko un juridisko personu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)
Ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanu un darbību regulē Latvijas Republikas 1991. gada 5. novembra likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46).
(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
26. pants. Uzņēmējdarbības regulācija
Uzņēmējsabiedrības patstāvīgi, bet uzņēmumi — uzņēmēja deleģēto pilnvaru apjomā nosaka savas darbības virzienus, ražošanas apjomu un struktūru, veic tās plānošanu un organizāciju, realizē produkciju (darbus, pakalpojumus), nosaka darbinieku atalgojumu.
Valsts regulē uzņēmējdarbību, tirgus sistēmas sabalansētību un stabilitāti, nosakot nodokļu maksājumu likmes, amortizācijas un citus ar nodokļiem neapliekamos atskaitījumus, atskaitījumus valsts sociālās apdrošināšanas fondā, veicinot konkurenci un ierobežojot monopoldarbību, kā arī pieņemot citus likumus.
(Trešā daļa izslēgta ar 12.05.1992. likumu.)
Uzņēmējdarbības ekonomiskās regulēšanas līdzeklis ir arī valsts pasūtījums un iepirkums. Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgi valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Formējot valsts pasūtījumus un iepirkumus, var noteikt cenas un tarifus produkcijai (darbiem, pakalpojumiem), kuru ražo un realizē pēc līgumiem šo pasūtījumu vai iepirkumu izpildei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
27. pants. Uzņēmējdarbības apdrošināšana
Likumos var noteikt uzņēmējdarbības obligātās apdrošināšanas prasības.
Uzņēmējs var brīvi izvēlēties apdrošināšanu valsts apdrošināšanas iestādēs vai citās apdrošināšanas firmās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1991.)
28. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu ārējā ekonomiskā darbība
Uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi patstāvīgi veic produkcijas un pakalpojumu, kā arī kapitāla eksportu un importu atbilstoši attiecīgiem Latvijas Republikas likumiem, starptautiskiem līgumiem un saistībām.
Valsts regulē ārējo ekonomisko darbību ar nodokļiem, valūtas subsīdijām un kredītiem, muitas nodevām, kā arī ar eksporta un importa licencēšanu.
29. pants. Uzņēmēju un uzņēmumu tiesību garantijas
Valsts varas un pārvaldes institūcijas ir atbildīgas, lai pieņemot normatīvos aktus, tiktu stingri ievērotas šajā likumā noteiktās uzņēmēju un uzņēmumu tiesības un pienākumi.
Zaudējumus, ko uzņēmējs vai uzņēmums cietis valsts vai pašvaldības institūcijas aktu vai rīkojumu izpildes rezultātā, atlīdzina attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta. Strīdus par zaudējuma atlīdzināšanu uzņēmējam vai uzņēmumam izšķir tiesā, saimnieciskā tiesā vai šķīrējtiesā. Valstij vai pašvaldībai pēc zaudējumu atlīdzināšanas ir regresa prasības tiesības pret attiecīgo institūciju vai amatpersonu, kas pārkāpusi uzņēmēja vai uzņēmuma tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
30. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reģistrēšana
Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reģistrēšanu veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistra darbību un reģistrēšanas kārtību nosaka likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē visas uzņēmējsabiedrības un visi uzņēmumi, kā arī filiāles un pārstāvniecības, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikas teritorijā. Nereģistrētu uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu darbība ir aizliegta. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē arī koncerna līgumi saskaņā ar Koncernu likumu.
Uzņēmējsabiedrība uzskatāma par nodibinātu, bet uzņēmums par izveidotu ar to reģistrācijas dienu.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzņēmumu dibināšanas dokumenti jāizskata 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.
Ja uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums 30 dienu laikā nesaņem atteikumu, tie uzskatāmi par reģistrētiem.
Reģistrācijas atteikumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003. Sk. pārejas noteikumus.)
31. pants. Reģistrācijai nepieciešamie dokumenti
Reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:
1) pieteikums vai paziņojums;
2) uzņēmējsabiedrībām — statūti vai dibināšanas līgums;
3) valsts, pašvaldību, sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumiem — statūti;
4) statūtsabiedrībām — bankas izziņa par statūtu fonda minimālā apmēra iemaksu;
5) uzņēmējdarbības veidiem, kuru veikšanai noteikti ierobežojumi, — attiecīgi Latvijas Bankas, Ministru Padomes vai tās institūciju, profesionālo savienību (korporāciju), rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu pašvaldību atļauja (licence) saskaņā ar 32. panta prasībām. Uzsākt uzņēmējdarbību, kuras veikšanai saskaņā ar šo likumu nepieciešama atļauja (licence), ir tiesības tikai pēc šīs atļaujas (licences) iesniegšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram;
6) citi likumos par uzņēmējdarbības formām un par Uzņēmumu reģistru noteiktie dokumenti;
7) reģistrējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) adresi apstiprinošs dokuments (ēku, telpu īpašnieka vai pārvaldītāja izsniegta izziņa vai atzīme pasē).
Šo dokumentu noformēšanas kārtību nosaka likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Šis dokumentu uzskaitījums ir izsmeļošs, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs pieprasīt citus, likumā neparedzētus dokumentus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991. un 12.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 12.01.1993.)
32. pants. Uzņēmējdarbības ierobežojumi
Tiek noteikti šādi uzņēmējdarbības ierobežojumi:
1) valsts interešu nodrošināšanai ar īpašiem likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem paredzētie ierobežojumi, kurus realizē valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijas likuma vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
2) likumā "Par pašvaldībām" noteiktās kompetences ietvaros realizējamie ierobežojumi;
3) ar speciālām zināšanām un to pārbaudi saistītie ierobežojumi fiziskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību jebkurā formā vai intelektuālo darbu, kas paredz īpašas prasības personas kvalifikācijai, ja to nosaka īpaši likumi vai Ministru kabineta noteikumi;
4) ar kredītiestāžu darbību un darījumiem ar ārvalstu valūtu saistītie ierobežojumi, ko nosaka Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Uzņēmējdarbības ierobežojumi tiek realizēti, izsniedzot speciālu atļauju (licenci) vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātu kārtībā, ko nosaka Ministru kabinets vai tā pilnvarotas institūcijas, pašvaldības, profesionālās apvienības, Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Pirms atļaujas (licences) vai sertifikāta saņemšanas pretendentam jāsamaksā likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktā valsts nodeva. Maksu par atļauju (licenci) vai sertifikātu nosaka izsniedzējinstitūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Valsts Ministru kabineta personā rezervē sev tiesības noteikt valsts monopolu uz atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas saistīti ar valsts un pilsoņu drošību.
Visus strīdus, kas rodas, piemērojot uzņēmējdarbības ierobežojumus, izskata augstākā institūcija vai tiesa.
(29.03.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 01.06.2000. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
33. pants. Uzņēmēja pienākumi
Uzņēmuma vadītājam vai, ja tāds nav iecelts, uzņēmējam jāpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz drošības noteikumiem, eksplozijdrošību, ugunsdrošību, darba aizsardzību, veselības aizsardzību, veterinārmedicīnu, vides aizsardzību, būvniecību, cilvēku drošību avāriju un dabas katastrofu gadījumos un citām Latvijas Republikas likumos noteiktajām jomām.
Ja šīs prasības tiek pārkāptas, Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā apturēt uzņēmuma vai tā daļas darbību.
(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
34. pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšana
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība tiek izbeigta:
1) saskaņā ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmumu;
2) statūtos vai līgumā paredzētajā kārtībā;
3) saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju";
4) pēc tiesas nolēmuma likumā noteiktajos gadījumos;
5) pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma šajā likumā noteiktajos gadījumos.
Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem (izpildinstitūcijai) šajā likumā noteiktajos gadījumos jālikvidē uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) sešu mēnešu laikā pēc uzņēmējdarbības izbeigšanas, izņemot gadījumus, kad likvidators tiek iecelts pēc tiesas nolēmuma.
Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārtrauc savu darbību, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam (izpildinstitūcijai) par to jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienesta iestādei pēc tā reģistrācijas vietas, norādot uzņēmējdarbības pārtraukšanas iemeslus un termiņu. Ja pēc termiņa izbeigšanās uzņēmējdarbība netiek atsākta, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam (izpildinstitūcijai) jāizpilda šā panta otrās daļas nosacījumi.
Aizliegts likvidēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), lai izdarītu reorganizāciju. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) veic neatļautu uzņēmējdarbību vai veic attiecīgas darbības bez šajā likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.
Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, paziņojumā norādot likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 6.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs paziņojumā norādītās ziņas nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācijas lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidatoru, kas pārvalda uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidācijas procesā.
Likvidators nosaka kārtību, kāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dokumenti (arī personālsastāva dokumenti) nododami valsts arhīviem glabāšanā, un veic nepieciešamās darbības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu, tiek apmaksāti no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas, bet izdevumi, kas saistīti ar to saglabāšanu valsts arhīvos, — no valsts budžeta līdzekļiem
Likvidators novērtē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantu un sastāda likvidācijas bilanci. Kreditoru un budžeta iestāžu prasību apmierināšanai nepieciešamo uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas daļu pārdod izsolē vai nodod kreditoriem parāda dzēšanai.
Kreditoru prasības pret likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad publicēts sludinājums par likvidēšanu.
Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidācijas procesā nav iespējams pilnībā apmierināt visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoriem ir jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju noteiktajā kārtībā.
Likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieku tiesības garantē darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta, kas palikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, paliek uzņēmuma īpašniekam vai tiek sadalīta starp uzņēmējsabiedrības dalībniekiem proporcionāli viņu ieguldījumu daļai.
Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) uzskatāms par likvidētu pēc tā izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
Par šajā pantā, 34.2 un 34.3 pantā minētajiem kreditoru prasījumiem uzskatāmas valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu vai ar līgumu saistītu personu grupu likumīgas prasījumu tiesības pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ir tiesības iesniegt tiesā prasību par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par neesošu, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgums neatbilst likuma prasībām vai tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšana, ir apstrīdamas. Ja tiesa atzīst uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par neesošu, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Likvidācijas izdevumus sedz no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līdzekļiem. Ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) līdzekļu nav vai tie nesedz likvidācijas izdevumus pilnīgi, likvidācijas izdevumi sedzami no šim mērķim speciāli piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Šā panta un 34.3 panta noteikumi piemērojami, ja attiecīgie uzņēmējdarbības veidu regulējošie likumi nenosaka citādi, vai arī tad, ja tie šo jautājumu neregulē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1991., 12.05.1992., 23.02.1993., 11.05.1993., 24.02.1994., 02.11.1995., 19.09.1996., 22.05.1997. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
34.1 pants. Valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izslēgšana no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra īpašos gadījumos
(Zaudējis spēku 01.01.1999. Sk. pārejas noteikumus.)
34.2 pants. To uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidācija, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām
Kreditoru prasījumi pret uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Šā panta pirmajā daļā minētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pret kuriem nav pieteikti kreditoru prasījumi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izslēdzami no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ar valsts notāra lēmumu, nepiemērojot tiem šā likuma 34.pantā noteikto likvidācijas procedūru.
Šā panta pirmajā daļā minētos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), pret kuriem pieteikti kreditoru prasījumi, likvidē šā likuma 34.pantā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(22.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1997.)
34.3 pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vienkāršotā likvidācija
Vienkāršotās likvidācijas procesu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piemēro, ja:
1) ir saņemts nodokļu administrācijas pieteikums par to, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):
a) gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav uzsācis uzņēmējdarbību,
b) sistemātiski neiesniedz nodokļu likumos paredzētos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nav informācijas par šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību,
c) nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv;
2) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atkārtoti neiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram gada pārskatu vai to amatpersonu paraksta paraugus, kurām uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) piešķirtas paraksta tiesības [tiesības pārstāvēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)];
3) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atkārtoti gada laikā neizpilda Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra likumīgos rīkojumus.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, izņemot 1.punkta "c" apakšpunktā norādīto gadījumu, uz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) juridisko adresi nosūta brīdinājumu, kurā norāda termiņu, līdz kuram uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var novērst minētos pārkāpumus. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs informāciju par brīdinājumu nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot brīdinājumā minēto termiņu kreditoru prasījumu pieteikšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem.
Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs nosūta informāciju tikai publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šā panta otrajā daļā minētajā brīdinājumā paredzētās ziņas.
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kreditori prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā piesaka, iesniedzot pieteikumu, kurā norāda šādu informāciju:
1) kreditora vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja kreditors ir fiziskā persona; kreditora nosaukumu un reģistrācijas numuru, ja kreditors ir juridiskā persona, kā arī tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, kas parakstījusi pieteikumu juridiskās personas vārdā;
2) tā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un reģistrācijas numuru, pret kuru pieteikts kreditora prasījums;
3) kreditora prasījuma pamatojumu.
Ja šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) konstatētos un brīdinājumā norādītos pārkāpumus ir novērsis, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs informāciju par to nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ja šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā konstatētie pārkāpumi nav novērsti un nav saņemti šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kreditoru pieteikumi, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs nosūta informāciju par pieņemto lēmumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis kreditoru pieteikumus pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un konstatētie pārkāpumi nav novērsti, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs iesniedz tiesā prasību par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju. Ja tiesa šādu prasību apmierina, likvidāciju šā likuma 34.pantā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Likvidācijas izdevumus sedz no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līdzekļiem. Ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) līdzekļu nav vai tie nesedz likvidācijas izdevumus pilnīgi, likvidācijas izdevumi sedzami no šim mērķim speciāli piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
35. pants. Uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu reorganizācija
Uzņēmējsabiedrību var reorganizēt vai pievienot citai sabiedrībai. Lēmumu par to pieņem statūtos vai līgumā noteiktajā kārtībā.
Uzņēmumu ar uzņēmēja vai tā pilnvarotas institūcijas lēmumu var reorganizēt. Reorganizācija var izpausties:
— uzņēmējdarbības vai īpašuma formas maiņā;
— īpašnieka maiņā;
— uzņēmuma sadalīšanā vai daļas atdalīšanā;
— uzņēmuma pievienošanā citam uzņēmumam;
— cita uzņēmuma pievienošanā;
— jauna uzņēmuma (apvienības) izveidošanā, apvienojoties uzņēmumiem.
Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) apvienojot vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pievienojot, jaunizveidotajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pāriet visu apvienoto vai pievienoto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības un saistības. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reorganizējot, ja reorganizācija tiek veikta, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pievienojot citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pievienojot citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izveidojot jaunu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai apvienību, apvienojot uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kā arī jebkādā citā veidā iegūstot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pajas, daļas, akcijas vai aktīvus, un ja vismaz viens no reorganizācijas dalībniekiem jau ir dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū vai reorganizācijas rezultātā var izveidoties vai nostiprināties tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū, jāievēro Konkurences likuma un citu normatīvo aktu nosacījumi.
Uzņēmumu sadalot vai atdalot daļu no uzņēmuma, tā tiesības un saistības tiek sadalītas saskaņā ar īpašuma sadalīšanas aktu.
Reorganizācijas rezultātā izveidotā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs (īpašnieks) uzņemas saistības saglabāt reorganizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dokumentus vai, saskaņojot ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, nodod tos valsts glabāšana, nodrošinot apmaksu.
Reorganizētie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības jāpārreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību var reorganizēt saskaņā ar tiesas spriedumu pēc monopoldarbības uzraudzības institūcijas prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992., 23.02.1993., 11.05.1993. un 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 26.12.1997.)
36. pants. Atbildība par nereģistrētu uzņēmējdarbību
Ienākumi, kurus uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas guvušas no nereģistrētas uzņēmējdarbas vai no uzņēmējdarbības bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas likums, tiek ieskaitīti valsts budžetā.
(12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1992.)
2. Lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras ir likvidētas un līdz 1996.gada 1.janvārim izslēgtas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, bet kurām ir nodokļu parādi, un lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras pieņēmušas lēmumu par likvidāciju un uzsākušas likvidāciju līdz 1996.gada 1.janvārim, bet kuru likvidācija līdz 1997.gada 1.janvārim nav pabeigta sakarā ar nerealizētajiem pamatlīdzekļiem, maksātnespējīgu debitoru saistībām un nodokļu maksājumu parādiem, kā arī parādiem par saņemto elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi, likvidāciju pabeidz un to nodokļu parādus un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam lauksaimniecības statūtsabiedrību sarakstam.
3. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piederošas kustamas mantas ieķīlājumi, kas nodibināti līdz 1997.gada 9.augustam, reģistrējami šajā likumā noteiktajās institūcijās līdz 1998.gada 31.martam.
4. Statūtsabiedrību uzņēmumi jāpārveido par patstāvīgām statūtsabiedrībām vai jāpievieno statūtsabiedrībai līdz 2000.gada 30.decembrim.
(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.05.2000.)
5. Grozījumi likuma 30.panta sestajā daļā (par reģistrācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību) stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |