Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Attēlotā redakcija: 07.11.2024. - 31.12.2024. / Spēkā esošā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Militārā dienesta likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, valsts aizsardzības militāro dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;

2¹) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3¹) paplašinātā pirmā palīdzība — palīdzība, ko karavīrs, pildot dienesta pienākumus, sniedz dzīvībai kritiskā stāvoklī esošiem cietušajiem karavīriem, izmantojot dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijai nepieciešamo aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus, kuru pielietošanā ir apguvis attiecīgas zināšanas un prasmes;

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

6) karavīra statuss — karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

7¹) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;

8) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

9) virsnieks — karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai citu tam pielīdzinātu kursu;

10¹) kareivis speciālists — kareivis, kuram ir profesionālā vidējā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

10²) instruktors speciālists — instruktors, kuram ir profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

11) (izslēgts ar 19.02.2015. likumu);

12) vienība — militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;

13) apakšvienība — militārais formējums vienības sastāvā;

14) (izslēgts ar 21.04.2022. likumu);

15) atšķirības zīme — zīme, kuru valkā pie karavīra formas tērpa un kura norāda dienesta pakāpi, identitāti, specialitāti, kā arī piederību Nacionālo bruņoto spēku vienībai;

16) karavīra formas tērpa vai atšķirības zīmju aprite — karavīra formas tērpa vai atšķirības zīmju pasūtīšana, izgatavošana, iegāde vai izplatīšana;

17) valsts aizsardzības dienesta karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda valsts aizsardzības militāro dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007., 11.03.2010., 21.10.2010.,12.09.2013., 19.02.2015., 16.11.2017., 03.10.2019., 21.04.2022. un 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

3.pants. Karavīru sastāvs

(1) Karavīri (rezerves karavīri) iedalāmi virsnieku, instruktoru un kareivju sastāvā.

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(3) (Izslēgta ar 12.06.2003. likumu.)

(4) Instruktoru sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos instruktoros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

4.pants. Karavīra zvērests

(1) Visi karavīri dod zvērestu:

"Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

— būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai,

— netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,

— pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus,

— bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka vienības komandieris atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamentam.

(3) Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt militārus uzdevumus uz ārvalstīm tikai pēc karavīra zvēresta došanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

5.pants. Karavīra statuss

(1) Latvijas pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu.

(2) Karavīram izsniedz karavīra dienesta apliecību. Karavīra dienesta apliecības saturu, tās izsniegšanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Latvijas karavīram, kas dienesta pienākumus pilda citas valsts teritorijā, statusa īpatnības konkrētajā valstī nosaka ar starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

(4) Gūstā saņemtam vai internētam karavīram saglabājas karavīra statuss. Ministru kabinetam un augstākajai militārajai vadībai jāveic pasākumi šā karavīra atbrīvošanai.

6. pants. Militārā disciplīna

Militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību nosaka Militārās disciplināratbildības likums.

(05.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

II nodaļa
Karavīra pienākumi un tiesības

7.pants. Karavīra vispārīgais pienākums

(1) Karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.

(2) Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

8.pants. Komandiera (priekšnieka) vispārīgie pienākumi

(1) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kaujas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi.

(2) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) karavīru tiesību ievērošanu.

(3) Komandierim (priekšniekam) nav tiesību dot karavīram pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi.

9.pants. Militārā dienesta izpilde

(1) Militārā dienesta izpilde ir:

1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;

2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;

3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

(2) (Izslēgta ar 05.11.2020. likumu)

(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, un Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 07.02.2013. , 05.11.2020. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

10.pants. Karavīra vispārīgās tiesības

(1) Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums.

(2) Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

(3) Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri (priekšnieku) un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(5) Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Militārā dienesta iekārtas reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

11.pants. Karavīra tiesības iegūt izglītību

(1) Karavīrs var iegūt izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju valsts un ārvalstu izglītības iestādēs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas.

(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, kad nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

12.pants. Karavīra tiesības uz darbu

(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, atvaļinājumu periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles. Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 01.12.2009., 19.02.2015., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

13.pants. Karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci

(1) Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Miera laikā karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci likumos un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Šaujamieroča pielietošana ir mērķtiecīgs šāviens.

(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību;

7) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija;

8) veiktu speciālo operāciju.

(4¹) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci arī likumā "Par aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(5) Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(6) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

(7) Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā pielieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

3) tas nepieciešams, lai veiktu speciālo operāciju, un ir pamatots ar operācijas konceptu.

(8) (Izslēgta ar 16.11.2017. likumu)

(9) Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(10) Dienesta šaujamieroča pielietošanai un izmantošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai. Dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumā karavīrs atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniedz cietušajam nepieciešamo pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību. Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīrs nekavējoties pakļautības kārtībā ziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties ziņo Militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

(11) Šā panta pirmās līdz desmitās daļas noteikumi neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā. Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču pielietošanu šādā konfliktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 16.11.2017. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

14.pants. Karavīra tiesības lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus, vai ja ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

4) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija;

5) veiktu speciālo operāciju.

(1¹) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus arī likumā "Par aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(3) Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegt tiem pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo Militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

(4) To speciālo līdzekļu veidus, kurus miera laikā, pildot aktīvo dienestu, ir tiesīgs lietot karavīrs, kā arī šo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 12.09.2013., 16.11.2017. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

14.¹ pants. Karavīra tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību

(1) Karavīrs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

(2) Ministru kabinets nosaka karavīru paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošina apmācību paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, un kārtību, kādā ārvalstīs apgūtu mācību kursu atzīst Latvijas Republikā, kā arī paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai paredzētā aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību.

(3) Karavīrs, kurš apguvis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzītu starptautiski akreditētu kaujā cietušo aprūpes kursa mācību programmu, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, pildot dienesta pienākumus un izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto paplašinātās pirmās palīdzības aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2021.)

15.pants. Aizliegumi karavīram

(1) Karavīram ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos;

2) savienot militārā dienesta pildīšanu ar citu amatu vai darbu, kas nav atļauts ar likumu;

3) būt par citas personas pārstāvi lietās, kas ir saistītas ar vienību (iestādi), kurā viņš ieņem amatu;

4) piedalīties personiski vai ar citas personas starpniecību darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot viņš var prettiesiski izmantot savu dienesta stāvokli vai nonākt interešu konfliktā.

(2) Karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem.

(3) Karavīra privātīpašums un tā pārvaldīšana nav par šķērsli vai kavēkli militārā dienesta izpildei vai viņa pārvietošanai no vienas vienības uz citu vienību.

III nodaļa
Vienību personālsastāva komplektēšana

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) (izslēgts ar 07.02.2013. likumu);

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos;

6) pieņemti darbā militāro darbinieku amatos;

7) iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā.

(2) Militārajā dienestā nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

1) kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta 2.² daļā minēto gadījumu;

2) kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) kas par šīs daļas 1. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta 2.² daļā minēto gadījumu;

4) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;

5) kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

6) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, izņemot šā panta 2.¹ daļā minēto gadījumu;

8) kura pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;

9) kuram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība).

(2¹) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas.

(2²) Aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut šā panta otrās daļas 1. vai 3. punktā minētā Latvijas pilsoņa pieņemšanu militārajā dienestā, ja viņš nav izdarījis tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

(2³) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtē jautājumu par šā panta 2.² daļā minētās atļaujas sniegšanu.

(3) Karavīru individuālo un statistisko uzskaiti veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīra aktīvais dienests sākas ar dienu, kad viņš ieskaitīts vienības personālsastāvā, un izbeidzas ar dienu, kad viņš izslēgts no vienības personālsastāva.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010., 07.02.2013., 16.11.2017., 11.02.2021., 21.04.2022., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

17.pants. Iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.¹ pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

(1) (Izslēgta no 05.01.2021. ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 29. puntu)

(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā vai koledžā un iestājušies Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze), var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Personām, kuras apguvušas šo kursu, kā arī ieguvušas augstāko izglītību, izmaksā kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru, tās izmaksas kritērijus un izmaksāšanas kārtību.

(3) (Izslēgta no 05.01.2021. ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 29. puntu)

(4) (Izslēgta no 05.01.2021. ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 29. puntu)

(5) (Izslēgta no 05.01.2021. ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 29. puntu)

(6) (Izslēgta ar 10.10.2024. likumu)

(7) Jaunieši var iegūt profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā profesionālajā vidusskolā (turpmāk — vidusskola).

(8) Izglītojamam, kā arī profesionālā dienesta karavīram, zemessargam vai rezerves karavīram, kurš vidusskolā pasniedz profesionālos mācību priekšmetus, īsteno interešu izglītību vai vada ārpusstundu pasākumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā izsniedz inventāru, formas tērpu un vidusskolas atšķirības zīmes. Formas tērpa paraugu un atšķirības zīmes, kā arī formas tērpa un atšķirības zīmju lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. Minēto formas tērpu var šūt no auduma, kura raksts ir identisks karavīra formas tērpa rakstam.

(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina izglītojamo drošību vidusskolas rīkotajās nodarbībās un pasākumos.

(10) Izglītojamiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un kārtību, kādā sedz izdevumus par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008., 11.03.2010., 21.10.2010., 19.02.2015., 03.12.2015., 16.11.2017., 07.03.2019., 05.11.2020., 09.12.2021. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

17.² pants. Iesaukšana valsts aizsardzības dienestā

Valsts aizsardzības dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.

(05.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas

(1) Militārajās izglītības iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas, uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību, izņemot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu, kurā var uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību.

(2) Militārajās izglītības iestādēs vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursā, kā arī vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41. pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem vai, ja ir saņemta aizsardzības ministra atļauja, nav mazāks par trim gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 32 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — līdz 35 gadu vecumam. Atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, var pieņemt lēmumu par šajā daļā noteiktā vecuma palielināšanu, nepārsniedzot divus gadus.

(3) Pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts, ka pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien aizsardzības ministra noteiktais laiks.

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Karavīrs neatmaksā kareivja pamatapmācības kursā, kadeta kandidāta kursā, kareivja speciālista pamatkursā, instruktora speciālista kursā vai virsnieka speciālista pamatkursā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.

(6) Ja karavīru atskaita no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā, ja nodienē profesionālajā dienestā ne mazāk kā piecus gadus no dienas, kad atskaitīts no militārās izglītības iestādes (atskaitīts no studējošo saraksta) vai kursa Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas. Karavīrs, kurš atkārtoti atskaitīts no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie nosacījumi nav attiecināmi, ja nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 10.06.2004., 29.03.2007., 07.02.2013., 19.02.2015., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var pieņemt profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā divus gadus.

(3) (Izslēgta ar 17.03.2005. likumu.)

(4) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu bruņotajos spēkos un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

(5) Nacionālie bruņotie spēki aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam. Nacionālie bruņotie spēki, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīgi pieprasīt un bez maksas saņemt no Fizisko personu reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam.

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 29.03.2007., 21.10.2010., 07.02.2013., 12.09.2013., 03.12.2015., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

19.¹ pants. Izmitināšana, ēdināšana un transporta izdevumu segšana profesionālā dienesta kandidātiem

(1) Profesionālā dienesta kandidātam pēc dalības šā likuma 19. panta piektajā daļā minētajā atlasē izmaksā vienreizēju transporta izdevumu kompensāciju par sabiedriskā transporta izmantošanu no deklarētās dzīvesvietas līdz atlases norises vietai un atpakaļ. Kompensāciju par taksometra vai personīgā transporta izmantošanu neizmaksā. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā profesionālā dienesta kandidātam izmaksā vienreizēju transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(2) Profesionālā dienesta kandidātam nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu, ja šā likuma 19. panta piektajā daļā minētā atlase ilgst vairāk par vienu dienu.

(10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

20.pants. Profesionālā dienesta līgums

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, termiņu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz aizsardzības ministra noteikto laiku.

(3¹) Pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas karavīru informē par viņa tiesībām, atlīdzības noteikšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Vienībai vai iestādei, kurā karavīrs pilda profesionālo dienestu, ir pienākums informēt karavīru par izmaiņām sniegtajā informācijā.

(4) Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz aizsardzības ministra noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos.

(6) Ar personām, kuras aizsardzības ministrs pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā, slēdz profesionālā dienesta līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

(7) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko Nacionālo bruņoto spēku komandieris slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu prombūtnē (ilgākā par sešiem mēnešiem) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šajā gadījumā profesionālā dienesta līgumu slēdz uz profesionālā dienesta karavīra prombūtnes laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 07.02.2013., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

IV nodaļa
Iecelšana amatā un atbrīvošana no amata,
pārvietošana un komandējumi

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem. Valsts aizsardzības dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(3¹) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.

(3²) Ja prombūtnē esoša karavīra amata pienākumu pildīšanu nav iespējams uzdot citam karavīram, šajā amatā, ņemot vērā tam noteiktās prasības, citu karavīru var iecelt uz noteiktu laiku.

(3³) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīra amatu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris šajā likumā noteiktajā kārtībā var slēgt profesionālā dienesta līgumu ar rezerves karavīru, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pazemina tā kategoriju, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešams minētais drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 01.12.2009., 07.02.2013., 12.09.2013., 16.11.2017., 07.03.2019., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

22.pants. Karavīru amatu saraksti

(1) Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā nosaka militāro profesiju vispārējās profesionālās kvalifikācijas prasības.

(3) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību štatus un nosaka katram amatam nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības.

(4) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību amatus, kurus var ieņemt valsts aizsardzības dienesta karavīrs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama karavīra atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 08.06.2006., 16.11.2017. un 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

23.pants. Virsnieku iecelšana amatos

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos un Militārās policijas komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

(5) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(6) (Izslēgta ar 10.06.2004. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 20.11.2008. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

24.pants. Instruktoru un kareivju iecelšana amatos

(1) Karavīrus augstāko instruktoru amatos ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(2) Pārējo instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Instruktoru un kareivju sastāva karavīru, izņemot instruktoru speciālistu un kareivi speciālistu, var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(4) Instruktorus un kareivjus nedrīkst iecelt virsnieku amatos.

(5) Ja dienestam tas nepieciešams, dižkareivis (dižmatrozis) var turpināt pildīt kareivja (matroža) dienesta pakāpei atbilstošu amatu vai arī viņu var iecelt šādā amatā.

(10.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 12.09.2013. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

25.pants. Karavīru profesionālā izvērtēšana un atestācija

(1) Profesionālā dienesta karavīri ir pakļauti profesionālajai izvērtēšanai un atestācijai.

(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējums, un to veic karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

(3) Atestācijas gaitā nosaka karavīra atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām esošās un turpmākās dienesta gaitas ietvaros.

(4) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par karavīra dienesta gaitu pamato ar karavīra atestācijas un profesionālās izvērtēšanas rezultātiem.

(5) Karavīru izvērtēšanas un atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

26.pants. Karavīru pārcelšana

(1) Karavīru no vienas vienības vai iestādes uz citu vienību vai iestādi var pārcelt dienesta interesēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā. Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei. Šā likuma 23.panta piektajā daļā minētos virsniekus var pārcelt rotācijas kārtībā viņu dienesta pakāpei atbilstošā amatā.

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas dienesta pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas dienesta pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas dienesta pakāpes amata uz zemākas dienesta pakāpes amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3) ja karavīrs atskaitīts no izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(5) Kārtību, kādā veicama karavīru atlase mācībām vai pieredzes iegūšanai ārvalstīs, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīru, kuru nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru grupā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu. Ārvalstu militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru grupā neieskaita karavīrus, kurus ieceļ (apstiprina) amatā Ministru kabinets vai Saeima.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 01.12.2009., 21.10.2010. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju

(1) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbinieka amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

(1¹) Šā panta pirmajā daļā minētais pārvietotais profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem darbinieka amatu, nav uzskatāms par darbinieku, bet uz viņu attiecas Darba likuma 50. pants, 16. nodaļa, 77., 81., 83., 90., 145., 146. un 147. pants, ciktāl to nenosaka karavīra dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu normas. Karavīrs saņem karavīram noteikto atlīdzību, tostarp uzturdevu vai tās kompensāciju, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Karavīrs nesaņem darbiniekam paredzētos pabalstus un kompensācijas. Darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību un disciplinārsodīšanas kārtību profesionālā dienesta karavīram nosaka Ministru kabinets.

(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Šajā laikā nosūtītājiestāde karavīram izmaksā tikai to atlīdzības daļu un saglabā tikai tās sociālās garantijas, kuras nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.

(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs, un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.

(4) Laiku, kad karavīrs pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007., 01.12.2009., 07.02.2013. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

28.pants. Karavīru komandējumi

(1) Karavīru var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs sūtīt karavīru komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks vai viņa vietnieks — arī uz ārvalstīm.

(3) Karavīrs, kas ir nosūtīts dienesta pienākumus pildīt citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz karavīru, kas piedalās starptautiskajā operācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

29.pants. Karavīru atstādināšana no amata

(1) Ja pret karavīru notiek militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšana vai viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā un karavīra atrašanās amatā var traucēt militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas gaitu vai dienesta pienākumu pildīšanu, viņu ar motivētu lēmumu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata. Tiesības atstādināt karavīru no amata un iecelt amata pagaidu izpildītāju ir komandierim (priekšniekam), kuram ir tiesības iecelt karavīru šajā amatā, vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(2) Atstādinātais karavīrs nodod amata pagaidu izpildītājam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un valsts mantu Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

30. pants. Karavīru atbrīvošana no amata

(1) Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) neieceļot citā amatā, bet saglabājot karavīra statusu šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos;

3) atvaļinot no aktīvā dienesta.

(2) Karavīru atbrīvo no amata, saglabājot karavīra statusu, bet nesaglabājot mēnešalgu un piemaksas, šādos gadījumos:

1) karavīrs pārceļas līdzi savam laulātajam — aizsardzības atašejam vai militārajam pārstāvim — uz viņa dienesta vietu ārvalstī;

2) karavīrs dodas līdzi savam laulātajam — karavīram, kas nosūtīts mācību komandējumā uz Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotās personas apstiprinātajā sarakstā iekļauto augstāko instruktoru un vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto prombūtnes laiku karavīram neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Karavīrs pēc atgriešanās Latvijā tiek iecelts viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Ja karavīrs pēc tam, kad viņa laulātais dienestu vai mācības ārvalstī beidzis, neatgriežas militārajā dienestā, viņu atvaļina.

(07.03.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

V nodaļa
Dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

31.pants. Karavīru dienesta pakāpes

(1) Karavīru dienesta pakāpes iedala vispārējās un Jūras spēku dienesta pakāpēs.

(2) Karavīriem noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) kareivju sastāvam: kareivis, dižkareivis (Jūras spēkos — matrozis, dižmatrozis);

2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis, seržants,

b) vecākajiem instruktoriem: virsseržants (Jūras spēkos — bocmanis), štāba virsseržants (Jūras spēkos — štāba bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: galvenais virsseržants (Jūras spēkos — galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos — augstākais bocmanis);

3) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu);

4) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (Jūras spēkos — kapteiņleitnants),

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis (Jūras spēkos — komandleitnants, komandkapteinis, jūras kapteinis),

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants (Jūras spēkos — flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi un dienesta pakāpes piešķiršanu atbalstījusi Augstākā atestācijas komisija;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

3) uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi pārvietoto vai uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju norīkoto jaunāko un vecāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks pēc attiecīgās iestādes vadītāja ieteikuma, bet pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš saņēmis pozitīvu atestācijas vērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, tām fiziskās sagatavotības prasībām, kuras noteicis aizsardzības ministrs, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.¹ un 32.² pantā paredzētos gadījumus.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram var piešķirt:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

(6) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 17.03.2005., 08.06.2006., 29.03.2007., 20.11.2008., 11.03.2010., 07.02.2013., 12.09.2013. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

32.¹ pants. Dienesta pakāpju piešķiršana virsniekiem speciālistiem

(1) Karavīram pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir virsleitnanta dienesta pakāpi.

(2) Karavīram, kurš ir sertificēts ārsts, pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(3) (Izslēgta ar 16.11.2017. likumu)

(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

2) majors (komandleitnants) — kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

3) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram (komandleitnantam) pēc piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

4) pulkvedis (jūras kapteinis) — pulkvežleitnantam (komandkapteinim) pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 07.02.2013. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)

32.² pants. Dienesta pakāpju piešķiršana kareivjiem speciālistiem un instruktoriem speciālistiem

(1) Karavīram dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc kareivja speciālista pamatkursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(2) Instruktoram speciālistam dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc instruktora speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)

33.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) dižkareivis (dižmatrozis) — kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu;

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) ar vismaz vidējo izglītību pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

6) galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē;

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;

8) leitnants — karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa pabeigšanas;

9) virsleitnants — virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;

10) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsleitnantam pēc vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;

16) ģenerālleitnants (viceadmirālis) — ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

(2) Virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.

(4) Ja karavīrs ir pabeidzis militārās izglītības kursu, kas nav norādīts šajā likumā, viņa vienības komandieris (priekšnieks) pieprasa, lai īpaša komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā izvērtē karavīra militārās izglītības atbilstību piešķiramai dienesta pakāpei.

(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 21.10.2010., 07.02.2013., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024. Grozījums otrajā daļā par papildināšanu ar vārdiem "kā arī vecāko un augstāko instruktoru" stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. Pirmās daļas 5. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2028. Grozījums pirmās daļas 6. un 7. punktā par vārdu "līmeņa profesionālo" aizstāšanu ar vārdu "cikla" stājas spēkā 01.01.2030. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2030. Sk. pārejas noteikumu 32. un 33. punktu)

34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir sodīts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai ja pret viņu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, nosacīti atbrīvojot šo karavīru no kriminālatbildības par smagu noziegumu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivja un pārējo instruktoru dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu lēmumu vai spriedumu.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

35.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana pielīdzināšanas kārtībā

(1) Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

(2) Karavīram, kurš pieņemts vai iesaukts aktīvajā dienestā uzreiz pēc atvaļināšanas no dienesta šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās un kuram pielīdzināšanas kārtībā piešķirta militārā dienesta pakāpe, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās militārā dienesta pakāpes piešķiršanu, ieskaita arī šajās institūcijās attiecīgajā dienesta (speciālajā) pakāpē nodienēto laiku.

(3) Militārajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam bijušajam zemessargam un valsts aizsardzības dienesta karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa militārajai sagatavotībai un izglītībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Aktīvajā dienestā pieņemtajam no obligātā militārā dienesta atvaļinātajam karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto dienesta pakāpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 08.06.2006., 20.11.2008., 16.11.2017. un 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

35.¹ pants. Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesības

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris virsniekam dienesta laikā starptautiskajā operācijā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības militārajā un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajā štābā var piešķirt tiesības lietot pagaidu dienesta pakāpi, kas ir vienu dienesta pakāpi augstāka par virsniekam piešķirto dienesta pakāpi, lai nodrošinātu virsnieka dienesta pakāpes atbilstību starptautisko operāciju un štābu štatu amatam noteiktajai dienesta pakāpei. Pagaidu dienesta pakāpe nedrīkst būt augstāka par tam amatam atbilstošo dienesta pakāpi, kurā paredzēts iecelt virsnieku šajā pantā noteikto dienesta uzdevumu izpildei.

(2) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas laikā virsnieks likumā noteiktās sociālās un citas garantijas saņem atbilstoši tai dienesta pakāpei, kuru likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķīris Valsts prezidents.

(3) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, kā arī pagaidu dienesta pakāpes lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

VI nodaļa
Atvaļinājumi

(Nodaļa izslēgta ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

VII nodaļa
Karavīru atvaļināšana no militārā dienesta

41.pants. Maksimālais vecums militārajā dienestā

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 65 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 70 gadi.

(2) (Izslēgta ar 10.10.2024. likumu)

(3) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris — kareivjiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem, bet aizsardzības ministrs — vecākajiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu vienu vai vairākas reizes uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz šā panta pirmajā daļā attiecīgajai dienesta pakāpei dienestam rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 19.02.2015., 07.03.2019., 05.11.2020. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

42.pants. Atvaļināšana no profesionālā dienesta

(1) Karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa.

(2) Ja karavīrs ir sasniedzis militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu vai ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, vai viņam ir atņemta dienesta pakāpe, viņu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites.

(3) Pārējos atvaļināšanas gadījumos karavīru:

1) atvaļina militārā dienesta rezervē;

2) uzņem Zemessardzē, ja karavīrs pirms atvaļināšanas izteicis šādu vēlmi un atbilst prasībām, kas Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktas uzņemšanai Zemessardzē.

(4) Mirušo, bojā gājušo vai bez vēsts pazudušo karavīru izslēdz no personālsastāva.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022.)

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

5) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

9) karavīrs ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

10) karavīrs par šīs daļas 9. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

11) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;

12) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par to, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Uz šā atzinuma pamata pieņemtā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā izpildi;

13) (punkts stājas spēkā 01.04.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.04.2025. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu).

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(4) Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt, ja:

1) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) karavīrs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet no soda atbrīvots;

3) pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(4¹) Aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks), izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pārbaudes laikā, ir tiesīgs nenorādīt līguma izbeigšanas iemeslu.

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010., 07.02.2013., 16.11.2017., 11.02.2021. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

44.pants. Atvaļināšanas kārtība

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

4) augstāko instruktoru — Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks);

5) pārējā instruktoru sastāva un kareivju sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

(2) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(3) Karavīru, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvots, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums vai lēmums stājas likumīgā spēkā. Ja karavīrs, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas apcietinājumā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kas spriedumā vai lēmumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

(3¹) Atvaļināts karavīrs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu, dienesta inventāru u.c.) un formas tērpu vai atlīdzina to atlikušo vērtību. Aizsardzības ministrs ir tiesīgs paredzēt izņēmumus atvaļinātiem karavīriem, kuriem piešķirtas tiesības nēsāt formas tērpu.

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts.

(4¹) Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. vai 7.punktā noteiktajā gadījumā, neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina šā likuma 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. vai 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un karavīrs ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa par nenodienētajām dienām ietur izmaksāto samaksu par atvaļinājumu.

(4²) Ja no profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs divu gadu laikā pēc atvaļināšanas no jauna tiek pieņemts profesionālajā dienestā un nodienē ne mazāk kā piecus gadus, viņš neatmaksā mācību izdevumu daļu, kas nav samaksāta dienā, kad viņš no jauna pieņemts profesionālajā dienestā, kā arī karavīram vienreizējas izmaksas veidā atmaksā viņa samaksāto mācību izdevumu daļu. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumiem, kad karavīrs atmaksā mācību izdevumus sakarā ar atskaitīšanu no militārās izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās.

(5) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 17.09.2009., 01.12.2009., 11.03.2010., 21.10.2010., 07.02.2013. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

VIII nodaļa
Karavīra formas tērps

45.pants. Karavīra formas tērps

(1) Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīra kaujas, ikdienas, svētku un ceremoniālo formas tērpu aprakstu, šo formas tērpu komplektējošās sastāvdaļas un papildu elementus, kā arī pie šiem formas tērpiem nēsājamo kokaržu, dienesta pakāpju un uzvārda atšķirības zīmju aprakstu nosaka Ministru kabinets. Citu karavīra formas tērpa veidu, šo formas tērpu komplektējošo sastāvdaļu, papildu elementu un atšķirības zīmju aprakstu un valkāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Tikai karavīrs (atvaļināts karavīrs) ir tiesīgs valkāt karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes. Nacionālo bruņoto spēku komandieris noteiktu uzdevumu veikšanai uz laiku var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu citām personām, ja tas nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu izpildei vai publiskā tēla veidošanas pasākumiem.

(3) Vienīgi Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un šajā likumā noteiktajos gadījumos citas personas ir tiesīgas pasūtīt karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanu un iegādāties tos. Karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju aprite ir atļauta tikai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 03.10.2019. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

46.pants. Karavīra formas tērpa valkāšana aktīvajā dienestā

(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā, kā arī pildot darba pienākumus Jaunsardzes centrā un vidusskolā valkā karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīrs no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt arī civilapģērbu. Vienības komandieris (priekšnieks) atļauj karavīram valkāt civilapģērbu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, ja to prasa dienesta uzdevumi.

(3) Karavīram, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumu, ja viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros ir paredzēta karavīra formas tērpa valkāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013., 07.03.2019. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022.)

47.pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu piešķir amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

2) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem;

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 25 gadiem.

(1¹) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, par kaujas nopelniem un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē — neatkarīgi no izdienas stāža.

(2) Karavīram, kurš atvaļināts no dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu (arī Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā), ir tiesības aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņa dienesta pakāpei un amatam.

(3) Šajā pantā minētās personas, valkājot karavīra formas tērpu, pilda attiecīgos militāros reglamentus un ievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī vispārpieņemtās uzvedības un militārās pieklājības normas.

(4) Šajā pantā minētajām personām atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

(5) Ja šajā pantā minētā persona neievēro šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasības, ar savu rīcību kompromitē karavīra godu vai diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) personai var atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

(6) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētajos gadījumos nepiešķir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, ja karavīrs tiek atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 43. panta otrās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 07.02.2013., 05.11.2020. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

IX nodaļa
Karavīru apgāde un sociālās garantijas

48.pants. Karavīru atlīdzība

(1) Profesionālā dienesta karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(2) Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, valsts aizsardzības militārajā dienestā, Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

(2¹) Karavīram, kurš pirms pieņemšanas aktīvajā dienestā dienējis Zemessardzē, izdienas stāžā ieskaita Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes un apmācības laiku. Izziņu, kas apliecina faktisko dienesta dienu skaitu Zemessardzē, izsniedz Zemessardzes vienības komandieris.

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 29.03.2007., 01.12.2009., 16.11.2017. un 05.04.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2023.)

49.pants. Karavīru apgāde

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.¹ pants. Izglītības un kultūras pasākumu nodrošināšana starptautisko operāciju rajonos

Aizsardzības ministrija, tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros sedzot visus nepieciešamos izdevumus, var nodrošināt došanos uz starptautiskās operācijas rajonu, uzturēšanos tajā un atgriešanos Latvijā civilpersonām, kuras īsteno starptautiskās operācijas rajonā esošās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālam paredzētos izglītības vai kultūras pasākumus.

(07.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

50.pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51.pants. Karavīru veselības aprūpe

(1) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(2) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(3) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atvaļina no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību aktīvajam dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militāro dienestu, šim karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 08.06.2006., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

52.pants. Kompensācija par darbspēju zaudējumu sakarā ar obligāto militāro dienestu

Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) personai ar I grupas invaliditāti - 800 euro apmērā;

2) personai ar II grupas invaliditāti - 600 euro apmērā;

3) personai ar III grupas invaliditāti - 400 euro apmērā.

Ja šajā pantā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 07.03.2019. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

53.pants. Citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

Profesionālā dienesta karavīru un dienesta pienākumu pildīšanas laikā bojā gājušo profesionālā dienesta karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

(07.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

54.pants. Tiesības saņemt reprezentācijas līdzekļus

(Izslēgts ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55.pants. Tiesības uz dzīvojamo telpu

(1) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru vai Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam rezervē, nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī.

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Karavīra ģimenei (laulātajam, bērniem, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā ne ilgāk kā vienu gadu pēc karavīra nāves. Šajā laikā karavīra ģimene sedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31.² pantā noteiktos un citus ar dienesta dzīvokļa izmantošanu saistītos izdevumus.

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006., 29.03.2007., 01.12.2009., 07.02.2013., 16.11.2017. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

56.pants. Tiesības izmantot satiksmes un sakaru līdzekļus

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

57.pants. Atvaļināšanas pabalsts

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

X nodaļa
Atvaļināto karavīru pienākumi un sociālās garantijas

58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ vai uzņemts Zemessardzē.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022.)

59.pants. Atvaļināto karavīru sociālās garantijas

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja:

1) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība);

2) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu vai pēc aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas šā likuma 41.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un viņam ir piešķirta izdienas pensija;

3) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, un gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta viņam noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi. Tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi saglabājas tikai uz invaliditātes laiku;

4) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta līdz 2004.gada 12.jūlijam, saglabājot viņam tiesības valkāt karavīra formas tērpu;

5) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības (apakšvienības) likvidāciju vai reorganizāciju vai karavīru skaita samazināšanu, viņam ir piešķirta izdienas pensija un viņš ir nodienējis profesionālajā dienestā ne mazāk kā 25 gadus;

6) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam un līgumu nepagarinot pēc vadības iniciatīvas vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības (apakšvienības) likvidāciju vai reorganizāciju vai karavīru skaita samazināšanu, viņam ir piešķirta izdienas pensija un viņš līdz 2014.gada 31.decembrim ir nodienējis profesionālajā dienestā ne mazāk kā 22 gadus;

7) pirms atvaļināšanas ieņēmis Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, ja viņa izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem vai atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumu, nāves gadījumā, kas nav saistīts ar viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kārtībā kā profesionālā dienesta karavīrs.

(5) Atvaļinātajam karavīram, kuram izsniegta starptautisko operāciju veterāna apliecība, ir tiesības, ja nepieciešams, saņemt apmaksātu Nacionālo bruņoto spēku psihologu palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 08.06.2006., 01.12.2009., 07.02.2013., 19.02.2015., 21.04.2022. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

XI nodaļa
Civilpersonu darba īpatnības militārajās vienībās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

60.pants. Militāro vienību civilpersonas

Militāro vienību civilpersonas ir:

1) (izslēgts ar 07.02.2013. likumu);

2) civilie darbinieki;

3) militārie darbinieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

60.¹ pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos militāro darbinieku amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu. Darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti attiecināmi uz militārajiem darbiniekiem tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā likumā.

(3) Militārajam darbiniekam darba un atpūtas laiku nosaka tādā pašā kārtībā kā karavīram.

(4) Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, tostarp prasības attiecībā uz veselības stāvokli, psiholoģiskajām īpašībām, militārajiem darbiniekiem nosaka aizsardzības ministrs.

(5) Militārais darbinieks apgūst militāro darbinieku pamatapmācību. Iegūto militāro prasmju uzturēšanai militārais darbinieks piedalās militārajās apmācībās aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(6) Militārajam darbiniekam ir tiesības aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā valkāt karavīra formas tērpu, piedaloties militārajās mācībās.

(7) Militāro darbinieku aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iesauc aktīvajā dienestā izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika gadījumā.

(8) Militārais darbinieks atrodas daļējā valsts apgādībā. Militārais darbinieks saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā militārais darbinieks nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Militārais darbinieks nesaņem karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija

(21.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

61.pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

(Izslēgts ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

62.pants. Civilie darbinieki

(1) Civilie darbinieki ir personas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Civilais darbinieks saņem darba samaksu atbilstoši no budžeta finansējamo darbinieku darba samaksas noteikumiem.

XII nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku rezerve un tās pienākumi

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

63. pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

(1) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti.

(2) Rezerves karavīros ieskaita:

1) karavīrus, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja viņi sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, vai uzņemti Zemessardzē;

2) zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši zemessarga pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

3) Latvijas pilsoņus, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

4) (izslēgts ar 10.10.2024. likumu);

5) vidusskolas absolventus, ja viņi nav pieņemti profesionālajā dienestā vai uzņemti Zemessardzē;

6) militāros darbiniekus pēc šā likuma 60.¹ pantā minēto darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, devuši karavīra zvērestu un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

7) valsts aizsardzības dienesta karavīrus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta beigšanas;

8) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā;

9) Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība) un kas ir dienējuši šo valstu militārajā dienestā;

10) Latvijas pilsoņus, kas ir dienējuši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

(2¹) Rezerves karavīru, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, var ieskaitīt rezervistos. Ministru kabineta izveidotā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata rezerves karavīru pieteikumus ieskaitīšanai rezervistos.

(3) Rezervistos ieskaita:

1) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;

2) Latvijas pilsones — sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi;

3) Latvijas pilsoņus pēc valsts aizsardzības civilā dienesta beigšanas;

4) Latvijas pilsoņus, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;

5) Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kas ir pildījuši valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu) ārvalstīs;

6) Latvijas pilsoņus, kas ir minēti šā panta 2.¹ daļā.

(16.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020., 09.12.2021., 21.04.2022., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

64. pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite, iesaukšana aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Fizisko personu reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

(3¹) Rezerves karavīru, kuram ir arī tādas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība), noņem no rezerves karavīru uzskaites.

(4) Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīru un rezervistu, izņemot šā likuma 63. panta 2.¹ daļā un trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos, iesauc aktīvajā dienestā, ja viņš:

1) atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;

3) nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

(5) Šā likuma 63. panta 2.¹ daļā un trešās daļas 3., 4. un 5. punktā minētos rezervistus mobilizē Mobilizācijas likumā noteiktajā kārtībā darbam Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020., 21.04.2022., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

64.¹ pants. Citu valstu pilsoņu dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos

(1) Vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi (turpmāk — ārzemnieks).

(2) Ārzemnieku pieņem dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš:

1) atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;

2) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;

3) nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta;

4) likumīgi uzturas Latvijas Republikā;

5) prot valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodas prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Aizsardzības ministrijas vārdā aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) slēdz ar ārzemnieku ārzemnieka militārā dienesta līgumu.

(4) Ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(5) Ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēdz uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniedz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.

(6) Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz šā panta piektajā daļā minētajam laikam.

(7) Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.

(8) Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pilda aktīvo dienestu un viņam ir karavīra statuss — viņš saņem karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemot tiesības uz izdienas pensiju. Par prettiesisku rīcību ārzemnieku sauc pie atbildības atbilstoši šā likuma 70. pantam.

(9) Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķir dienesta pakāpes atbilstoši šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai tad, ja persona atbilst šajā likumā noteiktajām pakāpes iegūšanas prasībām un ir ieguvusi Latvijas pilsonību.

(10) Līgumu izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Pirms termiņa līgumu var izbeigt šādos gadījumos:

1) pusēm par to vienojoties;

2) pēc vadības iniciatīvas, ja:

a) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ,

b) pārbaudes laikā noskaidrots, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām,

c) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst,

d) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta,

e) karavīram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts kriminālsods.

(10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) (izslēgts ar 19.02.2015. likumu);

2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2) Rezerves karavīram ir pienākums:

1) ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

2) ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

3) saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

66.pants. Kārtība, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(1¹) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās kārtējās vai pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ir atzinis par attaisnojošiem.

(1²) No valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta pabeigšanas un no profesionālā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc profesionālā dienesta līguma izbeigšanas, kā arī vidusskolas absolventu piecus gadus pēc vidusskolas absolvēšanas var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma šos rezerves karavīrus var iesaukt uz militārajām mācībām atbilstoši šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un 5.¹ daļā noteiktajam.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(5¹) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām, pārsniedzot šā panta piektajā daļā minēto laiku, gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezerves karavīrs un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Darba devējs vai izglītības iestāde norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot šā panta trešajā daļā norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz rezerves karavīru militāro mācību laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.

(7¹) Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezerves karavīram izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(7²) Ja uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram mācību laikā iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, viņu uz darbnespējas laiku atbrīvo no dalības militārajās mācībās un pārtrauc šā panta septītajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt militāro mācību periodā, vai rezerves karavīram netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt militāro mācību periodā, rezerves karavīram izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta septītajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai pret viņu uzsāktais kriminālprocess par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē;

5) ja rezerves karavīra iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš šā atzinuma sniegšanas. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti pēc piecu gadu termiņa notecējuma kopš negatīva atzinuma sniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 20.11.2008., 21.10.2011., 19.02.2015., 16.11.2017., 07.03.2019., 09.12.2021., 21.04.2022., 05.04.2023. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

66.¹ pants. Kārtība, kādā rezervisti pēc valsts aizsardzības civilā dienesta pabeigšanas iesaucami uz kārtējām un pārbaudes mācībām

(1) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minētos rezervistus var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Rezervistu mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrs vienu reizi gadā pēc rezervista motivēta lūguma var pārcelt rezervistam plānotās pārbaudes valsts aizsardzības civilā dienesta mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezervista gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus aizsardzības ministrs ir atzinis par attaisnojošiem.

(3) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minētos rezervistus piecus gadus pēc valsts aizsardzības civilā dienesta pabeigšanas var iesaukt uz kārtējām valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc pieciem gadiem rezervistu var iesaukt uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām atbilstoši šā panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteiktajam.

(4) Valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā rezervists pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, viņam ir valsts aizsardzības civilā dienesta veicēja statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(5) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu var iesaukt valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās uz laiku kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(6) Intervāls starp kārtējām valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām, kurās iesaista rezervistu, nav mazāks par četriem gadiem.

(7) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu kārtējo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita valsts aizsardzības civilā dienesta mācību kopējā laikā.

(8) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu kārtējo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām, pārsniedzot šā panta septītajā daļā minēto laiku, gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezervists un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita valsts aizsardzības civilā dienesta mācību kopējā laikā.

(9) Valsts aizsardzības civilā dienesta mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezervista apgādi valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(10) Darba devējs vai izglītības iestāde norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesaukto rezervistu no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām, un ievērojot šā panta piektajā daļā norādīto maksimālo valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās pavadīto laiku. Uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam par katru valsts aizsardzības civilā dienesta mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz rezervistu valsts aizsardzības civilā dienesta mācību laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37. pants.

(11) Uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai civilā dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezervistam izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(12) Ja uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām iesauktajam rezervistam mācību laikā iestājusies pārejoša darbnespēja un izsniegta darbnespējas lapa, viņu uz darbnespējas laiku atbrīvo no dalības valsts aizsardzības civilā dienesta mācībās un pārtrauc šā panta desmitajā daļā noteiktās kompensācijas izmaksu. Ja darba devējs neizmaksā slimības naudu par pārejošas darbnespējas periodu, kas iekrīt valsts aizsardzības civilā dienesta mācību periodā, vai rezervistam netiek maksāts slimības pabalsts darbnespējas lapas B periodā, kas iekrīt valsts aizsardzības civilā dienesta mācību periodā, rezervistam izmaksā slimības naudas kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniedz šā panta desmitajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru. Slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13) Šā likuma 63. panta trešās daļas 3. punktā minēto rezervistu uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezervists ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezervists ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda, vai pret viņu uzsāktais kriminālprocess par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) ja rezervista iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš šā atzinuma sniegšanas. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti pēc piecu gadu termiņa notecējuma kopš negatīva atzinuma sniegšanas.

(05.04.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

67.¹ pants. Brīvprātīga pieteikšanās dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē

(1) Latvijas pilsonis, kurš atbilst šā likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem un nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam, var brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Mācību laiku un vietu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonis pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Kārtību, kādā organizē brīvprātīgo militāro apmācību, kā arī materiāltehnisko, finansiālo un apgādes nodrošinājumu nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonim par katru militārās apmācības dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, izmaksā kompensāciju, un kompensācijas apmēru. Uz Latvijas pilsoni militārās apmācības laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.

(16.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

68.pants. Rezerves karavīru un rezervistu noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

3¹) iestājoties Zemessardzē;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

XIII nodaļa
Karavīru apbalvošana un atbildība

69.pants. Apbalvojumi

(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

5) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku godazīmes un goda raksti;

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — par izcilu varonību, drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē;

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas vai citiem nopelniem;

10) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi;

11) papildatvaļinājums līdz 10 dienām.

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

70.pants. Karavīra atbildība

(1) Par prettiesisku rīcību karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 21.04.2022. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

71.pants. Karavīra civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

(1) Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām, iestādei, kas nodrošina karavīru apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona), karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.

(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu, karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)

72.pants. Pamats karavīra atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

Karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainojama zaudējumu nodarīšanā. Karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

73.pants. Vairāku karavīru civiltiesiskā atbildība

Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku karavīru prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra karavīra atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

74.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas un ieturējumu izdarīšanas kārtība

(1) Karavīrs var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt juridiskajai personai nodarītos zaudējumus. Ar juridiskās personas piekrišanu karavīrs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(2) Ieturējumus, kas izriet no juridiskās personas atprasījuma tiesībām, var izdarīt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas, dodot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas, par to nekavējoties paziņojot karavīram, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas juridiskās personas maldības dēļ, ja karavīrs par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams karavīrs;

2) avansu, kas izmaksāts uz mēnešalgas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts karavīram sakarā ar komandējumu.

(3) Juridiskajai personai ir tiesības ieturēt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas to zaudējumu apmēru, kas šai personai radies karavīra prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama karavīra rakstveida piekrišana.

(4) Ja karavīrs apstrīd juridiskās personas atprasījuma tiesību vai zaudējumu atlīdzības pamatu vai apmēru, juridiskā persona var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas, avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas vai zaudējumu nodarīšanas dienas. Ieturējumu apmēru nosaka un tos veic, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

75.pants. Disciplinārsodi

(Izslēgts ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

XIV nodaļa
Administratīvie pārkāpumi militārā dienesta izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

76. pants. Karavīra formas tērpa, tā komplektējošo sastāvdaļu vai atšķirības zīmju prettiesiska aprite

Par karavīra kaujas, ikdienas, svētku vai ceremoniālā formas tērpa vai tā komplektējošo sastāvdaļu, dienesta pakāpju vai uzvārda atšķirības zīmju prettiesisku apriti piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.