Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.
(2) Likums nosaka Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu.
2.pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā
Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.
3.pants. Zemessardzes uzdevumi
Zemessardze:
1) sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmāca Zemessardzes personālsastāvu;
2) pilda valsts aizsardzības uzdevumus;
3) likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos;
4) piedalās uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā;
5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;
6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;
7) (izslēgts ar 22.05.2014. likumu);
8) sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā;
9) sniedz atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām;
10) sniedz atbalstu Jaunsardzes centram valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai izglītības programmas īstenošanā;
11) piedalās valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 07.03.2019. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
4.pants. Zemessarga statuss
(1) Zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.
(2) Zemessarga statusu persona iegūst pēc zemessarga zvēresta došanas un līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaroto komandieri (priekšnieku) par dienestu Zemessardzē. Zemessarga statusu persona zaudē, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē. Līguma saturu, tā slēgšanas un pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē slēdz līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam.
(4) (Izslēgta no 01.07.2021. ar 06.05.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)
(5) Zemessargam izsniedz zemessarga dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu, tās izsniegšanas, lietošanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā zemessargus mobilizācijas gadījumā ieskaita aktīvajā dienestā, nosaka aizsardzības ministrs.
(7) Daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Kārtību, kādā Zemessardzes vienības tiek turētas paaugstinātas gatavības režīmā, nosaka aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
4.1 pants. Izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam
(1) Šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam nav pakļautas šādas personas:
1) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;
2) Saeimas deputāts;
3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;
4) Eiropas Parlamenta deputāts;
5) Eiropas Savienības komisārs;
6) Ministru kabineta loceklis;
7) ministrijas valsts sekretārs;
8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) (izslēgts ar 12.09.2024. likumu);
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
22) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
23) pašvaldības deputāts;
24) pašvaldības izpilddirektors.
(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.
(06.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
5.pants. Zemessarga zvērests
(1) Uzsākot dienestu Zemessardzē, Latvijas pilsonis dod zvērestu:
“Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”
(2) Zvēresta došanas un zemessargu savstarpējo attiecību kārtību, Zemessardzes dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
6.pants. Zemessardzes dienesta izpilde
(1) Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi.
(11) Dienestu Zemessardzē uzskaita dienās. Par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu uzskata:
1) astoņas stundas vienas diennakts laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir vismaz astoņas stundas diennaktī;
2) astoņas stundas vairāku diennakšu laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir mazāks par astoņām stundām diennaktī.
(12) Zemessarga apmācība sastāv no:
1) individuālās apmācības, kas ietver pamatapmācību, kvalifikācijas apmācību un karjeras apmācību;
2) kolektīvās apmācības, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombinētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus.
(2) Zemessargu atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā līdz 30 dienām gadā, bet, ja zemessargs tiek nosūtīts uz aizsardzības ministra noteiktajiem kursiem vai pilda aizsardzības ministra noteiktā svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus starptautiskajās vai nacionālajās militārajās mācībās vai vingrinājumos, — līdz 90 dienām gadā no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, kā arī gadījumos, kad atbilstoši šā likuma nosacījumiem zemessargu atbrīvo no pamatdarba vai mācībām.
(3) Zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā:
1) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā;
2) ar zemessarga piekrišanu Zemessardzes komandiera vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotā komandiera (priekšnieka) noteikto dienesta uzdevumu pildīšanai un apmācībai;
3) atbilstoši šā likuma nosacījumiem noslēdzot papildu līgumu par aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumu pildīšanu vai zemessarga apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;
4) dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;
5) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā.
(4) Izglītības iestāde atbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistīto zemessargu no mācībām (studijām), saglabājot tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms zemessarga iesaistīšanas Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā:
1) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — zemessarga apmācībai;
2) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;
3) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā — līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;
4) līdz pusotram gadam — dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;
5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;
6) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā — līdz šā režīma atcelšanai.
(41) Darba devējs atbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu:
1) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā — Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;
2) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā — līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;
3) līdz pusotram gadam — dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;
4) zemessargu mobilizācijas gadījumā, ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, — līdz dienai, kad Ministru kabineta lēmums zaudē spēku;
5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;
6) pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā — līdz šā režīma atcelšanai.
(42) Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku.
(43) Darba devējs ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas vienu reizi kalendāra gadā atbrīvo zemessargu kolektīvajā apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, izmaksā darbiniekam atlīdzību par zemessargu kolektīvajā apmācībā pavadīto laiku.
(5) Speciālā militārā apmācība tiem akreditēto augstskolu studentiem, kuri pilda dienestu Zemessardzē, notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(51) Kārtību, kādā zemessargu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, un ar zemessarga kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad zemessargs neatmaksā ar viņa kvalifikācijas paaugstināšanu vai mācībām saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.
(6) Zemessargs informē savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai apmācību.
(7) Kārtību, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā Zemessardzi iesaista šā likuma 3. panta 9. punktā minētā uzdevuma pildīšanā, nosaka aizsardzības ministrs.
(8) Kad zemessargs pilda Zemessardzes uzdevumus, uz viņu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, un tiesības, kas paredzētas grūtniecēm, sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.
(9) Zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, ir pienākums:
1) sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu, izmantojot viņa oficiālo elektronisko adresi vai pa viņa norādīto tālruņa numuru;
2) uzturēties Latvijas Republikā vai, ja zemessargs atrodas ārpus Latvijas Republikas, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem Zemessardzes norādījumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 03.11.2016., 07.03.2019., 06.10.2022. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2023.)
7.pants. Zemessarga izdiena
(1) Zemessargam izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku Zemessardzē, ja viņš vismaz 20 dienas gadā piedalījies dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.
(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, kad zemessargs saskaņā ar noslēgto papildu līgumu pilda aizsardzības ministra noteikto, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīto amatu.
(3) Zemessarga izdienu ņem vērā, piešķirot viņam dienesta pakāpi un aprēķinot algu un kompensāciju: katram nodienētajam gadam piemēro koeficientu 0,8.
(4) Šā panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro, ja zemessargs pilda dienesta uzdevumus atbilstoši papildus noslēgtajiem līgumiem par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, vai par prombūtnē — ilgākā par sešiem mēnešiem — (turpmāk — ilgstošā prombūtnē) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
(5) Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
8.pants. Zemessardzes simbolika
(1) Zemessardzei un Zemessardzes vienībām ir savi karogi. Karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(2) Katrai Zemessardzes vienībai ir savas atšķirības zīmes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2019.)
9.pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, privātpersonām un to apvienībām
(1) Zemessardze, valsts un pašvaldību iestādes, privātpersonas un to apvienības sadarbojas likumā noteikto uzdevumu izpildē.
(2) Zemessardzē ir aizliegta politisko partiju (kustību) aģitācija.
(3) Kārtību, kādā Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā, nosaka Ministru kabinets.
10.pants. Zemessardzes vadība
(1) Zemessardzes vadību īsteno Zemessardzes komandieris, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.
(2) Zemessardzē ievēro vienvadības principu.
11.pants. Zemessardzes komandieris
(1) Zemessardzes komandieris:
1) atbild par Zemessardzes uzdevumu izpildi un dienesta organizāciju;
2) atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un citu prasību izpildi;
3) nodrošina Zemessardzes nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;
4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un par minēto resursu likumīgu un lietderīgu izmantošanu;
5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.
(2) Zemessardzes komandiera likumīgās pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem, Zemessardzē dienošajiem profesionālā dienesta karavīriem un strādājošajiem civilajiem darbiniekiem.
(3) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un saņemt no visām valsts un pašvaldību iestādēm ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes uzdevumu izpildi.
12.pants. Zemessardzes štābs
(1) Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas nodrošina:
1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot Zemessardzes nepārtrauktu vadību;
2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;
3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;
4) šā likuma 3.pantā noteikto Zemessardzes uzdevumu izpildi.
(2) Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.
13.pants. Zemessardzes štatu komplektēšana
(1) Zemessardzes štatus komplektē no:
1) zemessargiem;
2) profesionālā dienesta karavīriem;
3) civilajiem darbiniekiem;
4) militārajiem darbiniekiem.
(2) To profesionālā dienesta karavīru dienesta tiesiskās attiecības, kuri dienestu pilda Zemessardzē, un Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku un militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
14.pants. Uzņemšana Zemessardzē
(1) Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem:
1) kuri atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un valsts valodas zināšanām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām;
2) kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, valsts drošības iestādē, pašvaldības policijā, ostas policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldē;
3) kuriem likumā nav noteikti ierobežojumi amatu savienošanai ar dienestu Zemessardzē.
(2) Kārtību, kādā notiek uzņemšana Zemessardzē, nosaka aizsardzības ministrs.
(3) Persona, kura vēlas iestāties Zemessardzē, no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad noslēgts līgums par dienestu Zemessardzē, tiek uzskatīta par zemessarga kandidātu.
(4) Par zemessargu nevar būt persona:
1) kura ir atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem;
2) kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;
3) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu;
31) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, — šā soda izciešanas laikā;
32) kura par šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
4) kura atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kurai nodibināta aizgādnība;
5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
6) kuras uzņemšana vai turpmākais dienests Zemessardzē neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.
(5) Aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut šā panta ceturtās daļas 3. vai 3.2 punktā minētās personas uzņemšanu Zemessardzē, ja šī persona nav izdarījusi tīšu sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.
(51) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta vai izslēgts no Zemessardzes par disciplīnas pārkāpumiem, uzņemšanu dienestā Zemessardzē, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas vai izslēgšanas dienas.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtē jautājumu par šā panta piektajā daļā minētās atļaujas sniegšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 22.06.2017., 30.01.2020., 11.02.2021., 06.05.2021., 15.09.2022., 23.09.2021., 06.10.2022., 06.10.2022. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2023.)
15.pants. Zemessardzes amatu un materiāltehnisko līdzekļu saraksti
Zemessardzē dienošo profesionālā dienesta karavīru un zemessargu dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, izņemot augstāko virsnieku amatus, kā arī Zemessardzes vienību štatus un materiāltehnisko līdzekļu sarakstu apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017. Grozījums pantā par zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu saraksta apstiprināšanu Ministru kabinetā stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
16.pants. Zemessarga iecelšana amatā
(1) Zemessargu ieceļ amatu sarakstā paredzētajā un dienesta pakāpei atbilstošajā amatā.
(2) Virsnieka amatā zemessargu ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Augstākā instruktora amatā zemessargu ieceļ Zemessardzes komandieris.
(4) Pārējo instruktoru un zemessargu amatos zemessargus ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.
(5) Ja dienestam tas nepieciešams, ar zemessarga piekrišanu viņu var iecelt zemākā amatā, nekā paredz viņa dienesta pakāpe, bet ne vairāk kā divas pakāpes zemākā amatā.
(6) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.
(7) Virsnieku ieceļ tikai virsnieka amatā.
(8) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.
(9) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu nedrīkst iecelt virsnieka amatā.
16.1 pants. Zemessarga atbrīvošana no amata un izslēgšana no personālsastāva
(1) Zemessargu no amata atbrīvo:
1) ieceļot citā amatā;
2) izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē.
(2) Mirušo, bojāgājušo vai bez vēsts pazudušo zemessargu izslēdz no personālsastāva.
(22.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
17.pants. Zemessarga pārcelšana
Zemessargu var pārcelt uz citu Zemessardzes vienību, ieceļot līdzvērtīgā amatā, ja:
1) atsevišķā vienībā likvidē amatu vai šo vienību reorganizē;
2) zemessargs mainījis dzīvesvietu;
3) zemessargs piekrīt pārcelšanai uz citu vienību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
17.1 pants. Zemessarga pārvietošana
(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) valsts aizsardzības interesēs var pārvietot zemessargu, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija, uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu. Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris ieceļ pārvietoto zemessargu Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības štatu sarakstā iekļautā zemessarga amatā un nodrošina zemessarga dienesta uzdevumu izpildes un apmācību dienu uzskaiti.
(2) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīru amatus, Nacionālo bruņoto spēku komandieris var uzdot zemessargam, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā:
1) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā, izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus;
2) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Zemessardzes vienībā, tajā skaitā komandiera (priekšnieka) amata, kas nav augstāks par rotas komandiera amatu, pienākumus.
(3) Ar zemessargu, kuram uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus, slēdz papildu līgumu.
(4) Zemessargs, pildot karavīra amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām ir tiesīgs saņemt algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, zemessarga izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai, karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, kā arī karavīram noteikto speciālo piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai (dzīvībai), pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus. Uz zemessargu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam, mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
(5) Ja radušies apstākļi, kuru dēļ zemessargs nespēj turpināt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris viņu pārvieto turpmākam dienestam atpakaļ uz Zemessardzes vienību.
(6) Kārtību, kādā zemessargam uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus un karavīru amatus, kurus var uzdot pildīt zemessargam, nosaka aizsardzības ministrs.
(22.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017., 07.03.2019., 06.05.2021., 14.09.2023. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
18.pants. Komandējumi
(1) Zemessargu var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu pildīšanai vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(2) Vienības komandieris ir tiesīgs sūtīt zemessargu komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks vai viņa vietnieks — arī uz ārvalstīm.
(3) Šis pants neattiecas uz zemessargu, kurš piedalās starptautiskajā operācijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
19.pants. Zemessarga atestēšana
(1) Zemessargs ir pakļauts atestācijai, kuras mērķis ir izvērtēt viņa atbilstību dienesta gaitas prasībām.
(2) Zemessargu atestē ne retāk kā reizi piecos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam vai dienesta pakāpes piešķiršanu, ja no iepriekšējās atestācijas ir pagājis vairāk nekā gads.
(3) Komandieris ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta Zemessardzē.
(4) Atestācijas kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
20.pants. Zemessarga vispārīgie pienākumi
Zemessarga vispārīgie pienākumi ir:
1) godprātīgi pildīt doto zemessarga zvērestu un ar Zemessardzi noslēgto līgumu par dienestu Zemessardzē;
2) apzinīgi pildīt reglamentu un citu normatīvo aktu prasības un komandieru likumīgās pavēles;
3) nekavējoties ziņot tiešajam komandierim par apstākļiem, kas liedz būt par zemessargu vai pildīt dienesta pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
21.pants. Zemessarga vispārīgās tiesības
(1) Zemessargam ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.
(2) Zemessargam ir tiesības iesniegt sūdzības un ierosinājumus par dienesta gaitas jautājumiem. Sūdzību un ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
22.pants. Zemessarga tiesības pielietot dienesta šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus
(1) Zemessargam ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(11) Zemessargam, pildot dienestu, ir tiesības glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Kad zemessargs pilda dienesta pienākumus, uz viņu attiecas Militārā dienesta likumā noteiktās normas par karavīra tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
22.1 pants. Zemessarga tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību
(1) Zemessargs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
(2) Ministru kabinets nosaka zemessargu paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošināma apmācība paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, un kārtību, kādā ārvalstīs apgūtu mācību kursu atzīst Latvijas Republikā, kā arī paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai paredzētā aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību.
(3) Zemessargs, kurš apguvis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzītu starptautiski akreditētu kaujā cietušo aprūpes kursa mācību programmu, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, pildot dienesta pienākumus un izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto paplašinātās pirmās palīdzības aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2021.)
23.pants. Dienesta pakāpes
(1) Zemessargiem ir noteiktas šādas dienesta pakāpes:
1) zemessargu sastāvam: zemessargs, vecākais zemessargs;
2) instruktoru sastāvam:
a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis, seržants,
b) vecākajiem instruktoriem: virsseržants, štāba virsseržants,
c) augstākajiem instruktoriem: galvenais virsseržants, augstākais virsseržants;
3) virsnieku sastāvam:
a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis,
b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis,
c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants.
(2) Zemessargu dienesta pakāpes, kas atšķiras no Militārā dienesta likumā noteiktajām karavīru pakāpēm, pielīdzināmas karavīru pakāpēm šādi:
1) zemessargs — kareivis;
2) vecākais zemessargs — dižkareivis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)
24.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana
(1) Zemessardzē uzņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi — zemessargs. Zemessardzē uzņemtajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi.
(2) Dienesta pakāpes zemessargiem piešķir:
1) virsnieku dienesta pakāpes, izņemot leitnanta dienesta pakāpi, — Militārā dienesta likumā karavīriem noteiktajā kārtībā;
2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera ieteikuma;
3) pārējo instruktoru dienesta pakāpes — Zemessardzes komandieris pēc vienības komandiera ieteikuma;
4) zemessargu sastāva dienesta pakāpes — vienības komandieris pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.
(3) Zemessargs iegūst tiesības uz nākamo dienesta pakāpi, ja viņš atbilst visām kārtējās dienesta pakāpes, kā arī katras atsevišķās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktajām prasībām, ir pozitīvi atestēts un viņam nav spēkā esošu sodu.
(4) Kārtējo dienesta pakāpi zemessargam piešķir:
1) pēc noteikta laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;
2) par kaujas un citiem nopelniem (izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē) pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu likumā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu.
(5) Zemessargam miera laikā dienesta pakāpes piešķir secīgi un saskaņā ar nosacījumiem, kādi Militārā dienesta likumā noteikti karavīru dienesta pakāpju piešķiršanai, izņemot šādas dienesta pakāpes:
1) vecākais zemessargs — zemessargam ne agrāk kā pēc viena gada nodienēšanas Zemessardzē;
2) leitnants — zemessargam, ja iegūta vismaz vidējā izglītība un ir sekmīgi pabeigts Zemessardzes vada komandieru kurss.
(5¹) Virsleitnanta dienesta pakāpi leitnantam var piešķirt pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe un leitnants ieguvis augstāko izglītību un sekmīgi absolvējis virsnieka pamatkursu militārās izglītības iestādē.
(6) Piešķirot dienesta pakāpi zemessargam, dienesta laiku aprēķina atbilstoši šā likuma 7.panta nosacījumiem par izdienu.
(7) Zemessargam, kurš atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)
25. pants. Dienesta pakāpes piešķiršana zemessargam speciālistam, zemessargam instruktoram speciālistam un zemessargam virsniekam speciālistam
(1) Par zemessargu speciālistu var būt zemessargs, kuram ir vismaz pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.
(2) Par zemessargu instruktoru speciālistu var būt zemessargs instruktors, kuram ir vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.
(3) Par zemessargu virsnieku speciālistu var būt zemessargs, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.
(4) Zemessargam speciālistam, zemessargam instruktoram speciālistam un zemessargam virsniekam speciālistam dienesta pakāpes piešķir tādā pašā kārtībā, kāda noteikta Militārā dienesta likumā dienesta pakāpes piešķiršanai karavīram: kareivim speciālistam, instruktoram speciālistam un virsniekam speciālistam.
(5) Amatus, kuru pienākumu izpildē iesaista zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus, nosaka aizsardzības ministrs.
(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)
26.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana zemessargam
Zemessargam dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Pārējās instruktoru dienesta pakāpes atņem Zemessardzes komandieris, bet zemessargu sastāva dienesta
pakāpes — vienības komandieris. Dienesta pakāpi var atjaunot tikai saskaņā ar zemessargu reabilitējošu tiesas spriedumu.
27.pants. Zemessarga atstādināšana no amata
(1) Ja pret zemessargu ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turamais vai apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un zemessarga atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu vai dienesta pienākumu pildīšanu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata.
(2) Atstādināt zemessargu no amata un, ja nepieciešams, iecelt amata pagaidu izpildītāju drīkst komandieris, kuram ir tiesības iecelt zemessargu attiecīgajā amatā, vai augstāks komandieris.
(3) Zemessardzes komandieris ir tiesīgs atstādināt no amata zemessargu, ar kuru noslēgts kāds no šajā likumā paredzētajiem papildu līgumiem, un izbeigt šo līgumu, ja zemessargs bez attaisnojoša iemesla atstājis dienesta vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktajā laikā dienesta vietā. Par šo laiku zemessargam neizmaksā mēnešalgu, atvaļinājuma pabalstu, uzturdevu vai tās kompensāciju un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
28. pants. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Ja zemessarga speciālista, zemessarga instruktora speciālista un zemessarga virsnieka speciālista veselība un fiziskā sagatavotība atbilst noteiktajām prasībām, viņš var turpināt dienestu Zemessardzē pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas.
(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
29.pants. Līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšana un dienesta apturēšana
(1) Līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz:
1) pēc zemessarga iniciatīvas;
2) pēc Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības iniciatīvas.
(2) Ja līgums par dienestu Zemessardzē tiek izbeigts pirms dienestam Zemessardzē noteiktā maksimālā vecuma pēc zemessarga iniciatīvas, viņš vismaz mēnesi iepriekš par to rakstveidā informē Zemessardzi.
(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības iniciatīvas izbeidz vienības komandieris, ja:
1) ir atklājušies šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētie apstākļi;
2) zemessargs zaudējis Latvijas pilsonību;
3) zemessargs atzīts par nederīgu Zemessardzes dienestam veselības stāvokļa dēļ;
4) zemessargs sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu;
5) zemessargs vairāk nekā vienu gadu bez attaisnojoša iemesla neapmeklē apmācības vai neierodas uz dienesta uzdevumu izpildi;
6) zemessargam kā disciplinārsods piemērota izslēgšana no Zemessardzes;
7) atestācijā zemessargs novērtēts negatīvi un Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris ir saskaņojis novērtējumu.
(4) Ja līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz pirms termiņa (izņemot gadījumu, kad minēto līgumu izbeidz veselības stāvokļa dēļ), tad:
1) zemessargs, kurš pēc militārās sagatavošanas nav nodienējis mācību līgumā noteikto laiku, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē attiecīgo izdevumu daļu par viņa militāro sagatavošanu (ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, sniedzot palīdzību Latvijai, segusi ārvalsts);
2) zemessargs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu un citus līdzekļus) un formas tērpu vai atlīdzina to vērtību.
(41) Persona neatlīdzina šā panta ceturtajā daļā minētos mācību izdevumus un neatdod tai izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus, ja viena mēneša laikā pēc tam, kad ir izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noslēdz līgumu par profesionālo dienestu.
(5) Ja zemessargs sāk pildīt valsts amatpersonas amatu, kuru likumā noteiktie ierobežojumi neļauj savienot ar dienestu Zemessardzē, vai pilda 11 mēnešus ilgu valsts aizsardzības militāro dienestu dienests Zemessardzē tiek apturēts.
(6) Ja mēneša laikā pēc tam, kad ir izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, bijušais zemessargs nav noslēdzis līgumu par profesionālo dienestu, tad viņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē, kā arī bijušajam zemessargam saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir pienākums atlīdzināt šā panta ceturtajā daļā minētos mācību izdevumus un atdot viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 22.06.2017., 06.05.2021. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
30.pants. Materiālo vērtību nodošana
(1) Ja zemessargs tiek atstādināts no amata, aptur dienestu vai tiek izbeigts ar viņu noslēgtais līgums par dienestu Zemessardzē, viņš aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodod amata pagaidu izpildītājam visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu. Ja amata pagaidu izpildītājs nav iecelts, no amata atstādinātais zemessargs visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu nodod tiešajam komandierim.
(2) Ja zemessargs ir miris, gājis bojā vai pazudis bez vēsts, viņa mantinieki nodod Zemessardzei viņu valdījumā esošās zemessargam izsniegtās materiālās vērtības.
Zemessarga iesaistīšana noteiktu, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumu izpildē un viņa dalība starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos
(Nodaļas nosaukums 22.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
31.pants. Zemessarga iesaistīšana noteiktu, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumu izpildē
(1) Ja dienestam tas nepieciešams, Zemessardze papildus šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajam līgumam par dienestu Zemessardzē uz noteiktu laiku, bet ne īsāku par gadu, var slēgt ar zemessargu līgumu par Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības štatu sarakstā iekļauta, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīta amata pienākumu pildīšanu. Amatus, par kuru pildīšanu ar zemessargu slēdz papildu līgumu, līguma saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(2) Zemessargs, kurš veic aizsardzības ministra noteiktā, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistītā amata pienākumu izpildi, nav atbrīvots no pienākuma piedalīties Zemessardzes apmācībā.
(22.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
32.pants. Zemessarga dalība starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos
(1) Zemessargs dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos piesakās brīvprātīgi.
(2) Zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, slēdzot papildu līgumus par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos. Līgumu saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(3) Kārtību, kādā zemessargi atlasāmi dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, nosaka aizsardzības ministrs.
(4) Zemessargs pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos apgūst apmācības kursu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki sagatavojami dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.
(5) Zemessargam ir tiesības pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ieņemt Zemessardzē to pašu amatu, kas viņam bija pirms dalības starptautiskajā operācijā, vai līdzvērtīgu amatu.
33.pants. Zemessarga apgāde
(1) Zemessargs, pildot dienesta pienākumus, atrodas daļējā valsts apgādībā un tiek nodrošināts ar formas tērpu. Katrs zemessargs apmācības un dienesta uzdevumu pildīšanas laikā saņem nepieciešamo dienesta inventāru un karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā zemessargs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, reglamentē aizsardzības ministrs, bet uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību — Ministru kabinets.
(2) Zemessargu kandidātiem un zemessargiem medicīnisko pārbaudi veic par valsts līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:
1) zemessargu kandidātiem — pirms tiek noslēgts līgums par dienestu Zemessardzē;
2) zemessargiem — ne retāk kā reizi piecos gados.
(3) Zemessargam var kompensēt transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu pildīšanas vai apmācību vietai un atpakaļ. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā zemessargam izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka aizsardzības ministrs.
(4) Zemessargu ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem nodrošina attiecīgā Zemessardzes vienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)
34.pants. Zemessarga sociālās garantijas
(1) Zemessargam par katru Zemessardzes uzdevumu izpildes vai apmācības dienu — līdz 30 dienām gadā, izņemot dienas, kurās zemessargs pilda šā likuma 31. un 32.pantā noteiktos uzdevumus, — tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā vairāk par 30 dienām gadā atbilstoši šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punkta nosacījumiem vai nosūtīts uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem vai uz militārās izglītības iestādi vai Nacionālo bruņoto spēku vienību, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, attiecīgu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, vai pilda aizsardzības ministra noteiktā svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amata pienākumus starptautiskajās vai nacionālajās militārajās mācībās vai vingrinājumos, vai ir iesaistīts valsts aizsardzības mācības vai jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.
(21) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vairāk par 30 dienām gadā atbilstoši šā likuma 6. panta trešās daļas 2. punkta nosacījumiem un pēc Zemessardzes vienības pamatota pieprasījuma kompensācijas izmaksu ir apstiprinājis Zemessardzes komandieris.
(3) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Tās saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.
(31) Bijušais zemessargs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja līgums par dienestu Zemessardzē ir izbeigts invaliditātes vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā.
(4) Ja zemessargam dienesta pildīšanas laikā vai gada laikā pēc tam, kad izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.
(5) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, bet tā dēļ nav noteikta invaliditāte, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu veselības bojājuma gadījumā.
(6) Ja zemessargs gājis bojā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai gada laikā pēc tam, kad guvis ievainojumu, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu. Bojāgājušā zemessarga ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) Aizsardzības ministrija sedz nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursa izdevumus.
(7) Zemessargu, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, apbedī par valsts līdzekļiem. Šādā gadījumā tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja tiek uzstādīts citāds, nevis karavīra kapa piemineklis, Aizsardzības ministrija sedz to izdevumu daļu, kas atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai. Ar zemessarga apbedīšanu un karavīra kapa pieminekļa uzstādīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets. No Zemessardzes dienesta atvaļinātu zemessargu, kurš Zemessardzē nodienējis ne mazāk kā 20 gadus, apbedī, izrādot militāro godu un cieņu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(8) Zemessarga bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai zemessarga nepiedienīgu rīcību.
(9) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai viņa dienesta uzdevumu izpildes vai dalības apmācībā dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Šajā pantā paredzētos pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju.
(11) Šajā likumā noteiktās sociālās garantijas nodrošina no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(12) Šajā pantā noteiktā pabalstu izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.
(13) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros, pildot dienestu Zemessardzē, cietuši zemessargi, nosaka Ministru kabinets.
(14) Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām kalendāra gadā, viņam vienu reizi gadā var izmaksāt kompensāciju. Kompensācija nepārsniedz profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.
(15) Zemessargam izmaksā kompensāciju triju mēnešalgu apmērā atbilstoši zemessarga izdienai un ieņemamajam amatam, ja zemessargam ir vismaz vidējā izglītība, ir apgūta Zemessardzes vada komandiera apmācība, zemessargs iecelts virsnieka amatā un piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012., 22.05.2014., 03.11.2016., 22.06.2017., 07.03.2019., 06.05.2021. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)
35.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, pildot noteiktu, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītu amatu pienākumus
(1) Pildot šā likuma 31.panta pirmajā daļā minētos amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām zemessargs ir tiesīgs saņemt:
1) algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai;
2) apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, un atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentiem no mēneša algas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;
3) karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju;
4) piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no zemessargam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša zemessarga aizvietošanu vai vakanta zemessarga amata pienākumu izpildi papildus saviem amata pienākumiem.
(2) Kad zemessargs pilda šā likuma 31. panta pirmajā daļā minētos amata pienākumus, uz viņu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam, mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
(3) (Izslēgta ar 07.03.2019. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012., 22.05.2014., 22.06.2017., 07.03.2019., 06.05.2021., 06.10.2022. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
36.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, viņam piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos
(1) Apmācības kursa laikā pirms dalības starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju.
(2) Zemessargs, kurš piedalās starptautiskajā operācijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:
1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kā arī Ministru kabineta paredzētās piemaksas karavīram par dalību starptautiskajā operācijā;
2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.
(3) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:
1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kā arī Ministru kabineta paredzēto piemaksu karavīram par dalību ātrās reaģēšanas spēkos;
2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.
(4) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos Latvijas teritorijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 34. panta pirmajā daļā minētās kompensācijas) saņem 50 procentus no šā panta trešās daļas 1. punktā minētās algas, kā arī karavīram noteikto piemaksu par dalību ātrās reaģēšanas spēkos.
(5) Ja zemessargs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā piedaloties starptautiskajā operācijā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai piedaloties ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu 100 000 euro apmērā.
(6) Ja zemessargs, piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, guvis veselības bojājumu vai slimību vai gājis bojā, šajā pantā noteiktos pabalstus izmaksā, ņemot vērā zemessarga amatu, izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kāda viņam bija pamata dienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas uz starptautisko operāciju vai ātrās reaģēšanas spēkiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012., 22.06.2017. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
37.pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi
(1) Zemessargam, pildot dienesta pienākumus, jābūt klāt dienesta apliecībai un jāvalkā karavīra formas tērps ar atšķirības zīmēm.
(2) Zemessargi ievēro karavīriem noteikto formas tērpu un atšķirības zīmju valkāšanas kārtību.
(21) Administratīvo atbildību par karavīra formas tērpa, tā komplektējošo sastāvdaļu un atšķirības zīmju prettiesisku apriti un valkāšanu nosaka Militārā dienesta likums.
(3) Zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos un pildot darba pienākumus Jaunsardzes centrā un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā.
(4) Zemessargam, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu (izņemot gadījumus, kad viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta).
(5) Zemessargam aizliegts valkāt karavīra formas tērpu un lietot atšķirības zīmes, veicot politisko darbību un piedaloties politisko partiju, biedrību un nodibinājumu rīkotajos pasākumos (izņemot gadījumus, kad viņš pilda dienesta uzdevumus).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 07.03.2019., 24.10.2019. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
38.pants. Bijušā zemessarga tiesības valkāt formas tērpu
(1) Ja ar zemessargu izbeidz līgumu par dienestu Zemessardzē, Zemessardzes komandieris viņam var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu:
1) par sevišķiem nopelniem Zemessardzes un valsts labā;
2) par priekšzīmīgu dienestu Zemessardzē;
3) ja līgums par dienestu Zemessardzē izbeigts tādas slimības vai invaliditātes dēļ, kas gūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus;
4) sakarā ar pāriešanu Zemessardzes veterāna statusā.
(2) Bijušajam zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu atbilstoši savai dienesta pakāpei tikai svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos un pildot Zemessardzes veterānu uzdevumus.
(3) Valkājot karavīra formas tērpu, bijušais zemessargs pilda attiecīgos militāros reglamentus un ievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī vispārpieņemtās uzvedības un militārās pieklājības normas.
(4) Ja bijušais zemessargs neievēro šā panta otrās un trešās daļas prasības, ar savu rīcību kompromitē zemessarga godu vai diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzes komandieris viņam var atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)
39.pants. Apbalvojumi
(1) Lai atzīmētu zemessarga dienesta panākumus vai kaujas nopelnus, ir noteikti šādi apbalvojumi:
1) uzslava un pateicība;
2) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;
3) godazīmes, goda raksti un medaļas;
4) virsniekiem — personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis;
5) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem vai citiem nopelniem.
(2) Zemessargu apbalvošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
40.pants. Zemessarga atbildība
(1) Par prettiesisku rīcību zemessargu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(11) Ja zemessargs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus Zemessardzei, kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kas nodrošina zemessarga apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem (turpmāk — juridiskā persona), zemessargam ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.
(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar zemessarga ļaunu nolūku vai viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar dienesta pildīšanu, zemessargs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.
(3) Militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību nosaka Militārās disciplināratbildības likums.
(4) Zemessargs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta izpildes apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainojama zaudējumu nodarīšanā. Zemessarga civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi zemessarga vai juridiskās personas vaina.
(5) Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku personu prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, zemessarga atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
41. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība
Ar juridiskās personas piekrišanu zemessargs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.
(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
42.pants. Disciplinārsodi
(Izslēgts ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)
43.pants. Zemessardzes veterāna statuss
(1) Bijušais zemessargs un no profesionālā dienesta atvaļināts karavīrs, kurš sasniedzis dienestam noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēlas uzturēt saikni ar Zemessardzi, iegūst Zemessardzes veterāna statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Šo statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var iegūt arī aizsardzības ministra noteiktu militāro apmācību apguvis Latvijas pilsonis, kurš vēlas uzsākt dienestu Zemessardzē, bet ir sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ.
(2) Par Zemessardzes veterānu nevar būt persona, kura saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem nevar dienēt Zemessardzē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
44.pants. Zemessardzes veterānu uzdevumi
(1) Zemessardzes veterānu uzdevums ir nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu Zemessardzē, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas, sniegt atbalstu zemessargu apmācībā un piedalīties Zemessardzes vienību sporta un kultūras pasākumu organizēšanā.
(2) Zemessardzes komandierim ir tiesības iesaistīt veterānus aizsardzības ministra noteiktu Zemessardzes uzdevumu izpildē.
(3) Papildus šajā pantā noteiktajiem uzdevumiem pēc Zemessardzes veterāna iniciatīvas attiecīgās vienības komandieris var viņu iesaistīt arī citu uzdevumu veikšanā.
(4) Zemessardzes veterānu apvienību darbības principus un kārtību, kādā Zemessardzes veterānus iesaista uzdevumu veikšanā, nosaka aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
45.pants. Zemessardzes veterānu darbības nodrošināšana
(1) Zemessardzes veterāni Zemessardzē veido veterānu apvienības un savu darbību koordinē ar attiecīgās vienības komandieri.
(2) Zemessardzes veterānu apvienības finansē no Zemessardzei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Zemessardzes veterānu darbību vada veterānu priekšnieks, kuru ieceļ amatā Zemessardzes komandieris.
(4) Zemessardzes veterānu priekšnieks saņem algu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
(5) Zemessardzes veterāniem ir tiesības valkāt formas tērpu šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Zemessardzes veterāns par šā likuma 44. pantā paredzēto uzdevumu izpildi saņem kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju.
(7) Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā paredzētos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
(8) Ja Zemessardzes veterāns gājis bojā, pildot šā likuma 44. pantā paredzētos uzdevumus, vai gada laikā pēc tam, kad guvis ievainojumu, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot šā likuma 44. pantā paredzētos uzdevumus, viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu. Bojāgājušā Zemessardzes veterāna ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) Aizsardzības ministrija sedz nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursa izdevumus.
(9) Zemessardzes veterānu, kas gājis bojā vai miris, pildot šā likuma 44. pantā paredzētos uzdevumus, apbedī par valsts līdzekļiem. Ar Zemessardzes veterāna apbedīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets.
(10) Zemessardzes veterāna bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo šā likuma 44. pantā paredzēto uzdevumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar uzdevumu pildīšanu un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai Zemessardzes veterāna nepiedienīgu rīcību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 06.05.2021., 06.10.2022. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)
Administratīvie pārkāpumi Zemessardzes dienesta izpildes jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
46. pants. Paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšana
Par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
47. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Militārā policija.
(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 1., 24.nr.; 2008, 3.nr.).
2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.245 “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensāciju un atalgojumu par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika”.
3. Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Zemessardzes veterāni, kuri vēlas arī turpmāk veikt šā likuma 44.pantā noteiktos uzdevumus, saglabā veterāna statusu, bet līdz 2010.gada 1.oktobrim tiek izslēgti no Zemessardzes štatu sarakstiem.
4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ar zemessargiem noslēgtie beztermiņa līgumi par dienestu Zemessardzē ir spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim. Atbilstoši šā likuma 4.panta trešajai daļai līgumi tiek pārslēgti no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim.
5. Dienesta apliecības, kas zemessargiem izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ir derīgas līdz 2015.gada 1.janvārim.
6. Līdz 2011.gada 31.decembrim, aprēķinot atalgojumu un kompensāciju zemessargiem (izņemot starptautiskajās operācijās vai ātrās reaģēšanas spēkos iesaistītos zemessargus), par pamatu tiek ņemta karavīru bāzes alga izdienas pirmajā gadā.
7. Šā likuma 7.panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro dienesta laikam, ko zemessargs nodienējis līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
8. Šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4.apakšpunkts par darba devēja pienākumu atbrīvot Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz nodokļu atvieglojumus darba devējam laikā, kamēr zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos un tam nepieciešamajā apmācībā.
9. Līdz 2011.gada 31.decembrim Zemessardzes štatus papildus šā likuma 13.pantā minētajām personām komplektē arī no militārajiem darbiniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2010.)
10. 2011.gadā zemessargiem neizmaksā šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atvaļinājuma pabalstu.
(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
11. Šā likuma 22.1 pants stājas spēkā 2017. gada 2. oktobrī.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
12. Grozījums šā likuma 15. pantā par zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu saraksta apstiprināšanu Ministru kabinetā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
13. Šā likuma 24. panta otrās daļas 1. punktā un piektajā daļā paredzētie nosacījumi leitnanta dienesta pakāpes saņemšanai attiecināmi arī uz zemessargiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un sekmīgi pabeiguši Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursu pirms šo nosacījumu spēkā stāšanās dienas.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)
14. Šā likuma 34. panta četrpadsmitā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)
15. Šā likuma 37. panta 2.1 daļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)
16. Grozījums šā likuma 38. pantā par tā trešās un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums šā likuma 40. pantā par tā papildināšanu ar trešo daļu, kā arī grozījums par šā likuma 42. panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Militārās disciplināratbildības likumu.
(05.12.2020. likuma redakcjā, kas stājas spēkā 01.12.2020.)
17. Grozījumi šā likuma 4. pantā par tā trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ar zemessargiem noslēgtie līgumi par dienestu Zemessardzē ir spēkā līdz tajos norādītajam termiņam. Atbilstoši šā likuma 4. panta trešajai daļai līgumus par dienestu Zemessardzē var pārslēgt līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam, pusēm par to vienojoties.
(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)
18. Šā likuma 34. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā kompensācija attiecināma arī uz zemessargu, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību, sekmīgi pabeidzis Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, zemessargam ir piešķirta leitnanta dienesta pakāpe un viņš ir iecelts virsnieka amatā no 2020. gada 1. septembra.
(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
19. Šā likuma 36. panta ceturtajā daļā paredzētā piemaksa izmaksājama par dalību ātrās reaģēšanas spēkos, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2023.)
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 6.maijā.
 |
 |
 |
 |