Darbības ar dokumentu
Skatīt 2010. gada 6. maija likumu: Latvijas Republikas Zemessardzes likums.
1. pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā
(1) Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
(2) Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
2. pants. Zemessardzes uzdevumi
Zemessardze:
1) aizsargā valsts sauszemes teritoriju;
2) iesaista Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;
3) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
4) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;
5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei;
6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;
7) veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti, iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā;
8) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;
9) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību);
10) piedalās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
(01.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
3. pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, biedrībām un politiskajām partijām
(1) Valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti un biedrības sniedz palīdzību Zemessardzei tās uzdevumu izpildē.
(2) Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām valsts institūcijām un citām valsts un pašvaldību institūcijām un atbalsta tās likumpārkāpumu novēršanā.
(3) Zemessardzes struktūrās aizliegta politisko partiju (kustību) darbība. Zemessardze nesadarbojas ar politiskajām partijām (kustībām) un nesaņem palīdzību no tām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 18.12.2003. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
4. pants. Zemessardzes darbības tiesiskais pamats
(1) Zemessardzes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums, Nacionālo bruņoto spēku likums un Militārā dienesta likums, šis likums, citi likumi un normatīvie akti, Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti.
(2) Zemessardzes dienesta pildīšanas kārtību nosaka Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti, kurus apstiprina aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
5. pants. Uzņemšana Zemessardzē
(1) Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un vēlas dienēt Zemessardzē.
(2) Par zemessargiem nevar būt profesionālā dienesta karavīri un personas, kuras pilda dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, muitā vai citās apbruņotās militarizētās institūcijās vai ir atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem.
(3) Par zemessargiem nevar būt personas, kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, atrodas narkologa uzskaitē, kurām ir hroniski psihiski traucējumi ar sociālu dezaptāciju vai tiem pielīdzināti stāvokļi, kā arī personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nav derīgas dienestam kara laikā vai atzītas par rīcībnespējīgām.
(4) Uzņemšanas kārtību nosaka nolikums, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.
(5) (Izslēgta ar 06.12.2007. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996., 20.06.2002., 18.12.2003., 02.11.2006. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
6. pants. Zemessarga zvērests
(1) Uzsākot dienestu, zemessargi dod zvērestu.
Zemessarga zvērests: "Es, Latvijas Republikas zemessargs, zvēru, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus, stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, Zemessardzes dienesta nolikumu un reglamentus."
(2) Zvēresta došana notiek svinīgos apstākļos, un zemessargs zvērestu apliecina ar savu parakstu.
7. pants. Zemessardzes dienesta izpilde
(1) Zemessardzē uzņemtās personas — zemessargi pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi.
(2) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(4) Atsevišķām personām var piešķirt Zemessardzes padomnieka statusu. Padomnieks sniedz palīdzību sabiedriski politiskajos, militārajos un zinātniski tehniskajos jautājumos. Padomnieka statusa piešķiršanas kārtību apstiprina Zemessardzes komandieris.
(5) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(6) (Izslēgta ar 18.12.2003. likumu.)
(7) Zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā, kā arī apgūst dalībai starptautiskajās operācijās nepieciešamo apmācības kursu, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi, kuru slēdz ne ilgāk kā uz vienu gadu papildus šā panta pirmajā daļā minētajam līgumam.
(8) Zemessargam, kurš piedalās starptautiskajā operācijā, pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir tiesības ieņemt Zemessardzē to pašu vai līdzvērtīgu amatu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1994., 20.06.2002., 18.12.2003., 02.11.2006. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
8. pants. Zemessargu dienesta pakāpes
(1) Zemessargus iedala zemessargu, instruktoru un virsnieku grupās.
(2) Zemessargiem ir šādas dienesta pakāpes — zemessargs, vecākais zemessargs.
(3) Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem ir vispārējās karavīru pakāpes saskaņā ar Militārā dienesta likumu.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
9. pants. Zemessargu pamatpienākumi
(1) Zemessardzes dienesta pienākumi zemessargiem jāpilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Zemessardzes dienesta nolikumu, reglamentiem, noteikumiem un komandieru pavēlēm.
(2) Zemessargiem bez iebildumiem jāpilda savu komandieru likumīgās pavēles un rīkojumi.
(3) Zemessargam jāapzinās, ka ar savu stāju, rīcību un personisko uzvedību viņš pārstāv ne tikai Zemessardzi, bet arī Latvijas valsti..
10. pants. Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris
Zemessardzes organizācijas princips ir vienvadība, un to realizē Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris.
(12.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
11. pants. Zemessardzes komandiera kompetence
(1) Zemessardze ir pakļauta Zemessardzes komandierim. Viņa pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem.
(2) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(5) Zemessardzes komandieris organizē un plāno Zemessardzes darbību, nodrošina Zemessardzes struktūrvienību pastāvīgu vadību, zemessargu kaujas un mobilizācijas gatavību un atbild par to.
(6) Zemessardzes komandieris rīkojas ar Zemessardzes līdzekļiem likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no visām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un biedrībām ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes darbības jomu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1994., 23.11.2000., 20.06.2002. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
12. pants. Latvijas Republikas Zemessardzes štābs
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
12.1 pants. Latvijas Republikas Zemessardzes štābs
Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas organizē:
1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot zemessargu nepārtrauktu vadību;
2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;
3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;
4) šā likuma 2.pantā Zemessardzei noteikto uzdevumu izpildi.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
13. pants. Zemessardzes štāba priekšnieks
(Izslēgts ar 24.11.1994. likumu, kas stājas spēkā 27.12.1994.)
13.1 pants. Zemessardzes štāba priekšnieks
Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
13.2 pants. Zemessardzes vienību komplektēšana
Zemessardzes vienības komplektē no:
1) Zemessardzē uzņemtajām personām — zemessargiem, kuri pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi;
2) profesionālā dienesta karavīriem, kurus ieceļ Zemessardzes vienību personālsastāva amatos;
3) militārajiem un civilajiem darbiniekiem, kurus ieceļ amatos Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
14. pants. Komplektēšanas pamati
(1) Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus uz brīvprātības pamata.
(2) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(3) Zemessargi iestājas un var tikt uzņemti Zemessardzē no 18 gadu vecuma.
(4) Zemessargiem jāprot valsts valoda atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.
(5) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996., 28.09.2000., 20.06.2002. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
16. pants. Ierindas dienesta zemessargiem nepieciešamās militārās un speciālās izglītības iegūšana
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
17. pants. Zemessargu sagatavošana
(1) Zemessardzes instruktorus sagatavo Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz 30 dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.
(2) Zemessargu un vecāko zemessargu apmācība tiek organizēta Zemessardzes vienībās no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba uz laiku līdz 30 dienām gadā.
(3) Zemessargs pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā apgūst apmācības kursu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki sagatavojami dalībai starptautiskajās operācijās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 02.11.2006. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
18. pants. Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studentu dienests Zemessardzē
(1) Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studenti, kas iestājas Zemessardzē, dienestu iziet visiem zemessargiem noteiktajā kārtībā.
(2) Paralēli mācībām attiecīgajā civilajā mācību iestādē zemessargs iziet jaunākā instruktora apmācības kursu Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skolā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
(Nodaļas nosaukums 20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
19. pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi
(1) Zemessardzes dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo zemessargu grupas dienesta pakāpi piešķir vienības komandieris ar pavēli par ieskaitīšanu Zemessardzē. Zemessardzes instruktoriem un virsniekiem dienesta pakāpes piešķir saskaņā ar Militārā dienesta likumu.
(2) Rezerves karavīri, kuri dien Zemessardzē, saglabā piešķirto karavīra pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.
(3) Zemessargi, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
20. pants. Dienesta pakāpes paaugstināšana zemessargiem
(1) Zemessargi iegūst tiesības uz zemessargu grupas dienesta pakāpes paaugstināšanu, ja viņi tiek atestēti un dienesta ziņā pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.
(2) Zemessargu grupas dienesta pakāpi zemessargiem vienības komandieris var paaugstināt:
a) pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamajā amatā paredzēta piešķiramā dienesta pakāpe;
b) par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku labā.
(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(5) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(6) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(7) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994., 24.11.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
21. pants. Dienesta pakāpes atņemšana
Zemessargiem var atņemt dienesta pakāpi saskaņā ar Militārā dienesta likumu.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
22. pants. Vispārīgie noteikumi zemessargu iecelšanai amatos
(1) Zemessargus var iecelt tikai amatu sarakstos paredzētajos brīvajos amatos.
(2) Ja zemessargam uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par amata pagaidu izpildītāju.
(3) Ja neparedzētu apstākļu dēļ priekšnieks amata pildīšanu pārtraucis, neieceļot vietnieku, amata pildīšanu uzņemas vecākais pēc ieņemamā amata un ziņo par to pakļautības kārtībā.
(4) Amatos nevar iecelt zemessargus, kuri tiek saukti pie kriminālatbildības.
5) Zemessargu nevar iecelt tādā amatā, kurā viņa tuvākie tiešie priekšnieki ar viņu ir radniecībā līdz trešajai vai svainībā līdz otrajai pakāpei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
23. pants. Zemessardzes virsnieku iecelšana amatos
Zemessardzes virsniekus amatos ieceļ aizsardzības ministrs vai Nacionālo bruņoto spēku komandieris normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.2000.)
24. pants. Zemessargu iecelšana amatā un pārvietošana
(1) Zemessardzes instruktorus un zemessargus dienesta pakāpei atbilstošā amatā ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.
(2) Ja atsevišķās vienībās likvidē amatus vai tās pārformē, šajās vienībās amatos esošos zemessargus ieceļ līdzīgā amatā citās Zemessardzes vienībās.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
25. pants. Zemessardzes amatu saraksti
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
26. pants. Zemessargu atestēšana
(1) Zemessargi ir pakļauti atestācijai.
(2) Zemessargus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam, ja no iepriekšējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads.
(3) Komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta Zemessardzē.
(4) Atestācijas kārtību nosaka Zemessardzes komandieris.
(5) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
28. pants. Zemessargu atstādināšana no amata
(1) Zemessargus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek uzsākts kriminālprocess. Par atstādināšanas iemesliem jāpaziņo pakļautības kārtībā augstākam priekšniekam.
(2) Atstādinātais zemessargs skaitās savā amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams pagaidu vietas izpildītājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
29. pants. Zemessargu atcelšana no amata
Zemessargus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu vai attiecīgie priekšnieki ar pavēli piešķirto pilnvaru ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
33. pants. Zemessargu atvaļinājumi
Zemessargiem par labu dienesta pildīšanu pēc vienības komandiera lūguma pamatdarba vietā var piešķirt papildatvaļinājumu. To apmaksā pēc vienošanās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
(Nodaļa izslēgta ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
37. pants. Zemessarga izstāšanās no Zemessardzes
(1) Zemessargs var izstāties no dienesta Zemessardzē:
a) pēc paša vēlēšanās;
b) ja beidzies līgums par dienestu Zemessardzē.
(2) Zemessargu var izslēgt no dienesta Zemessardzē, ja ir atklājušies šā likuma 5.panta trešajā daļā minētie apstākļi, kā arī disciplīnas pārkāpumu dēļ.
(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(4) Ja zemessargs pirms līgumā noteiktā termiņa izstājas no dienesta pēc paša vēlēšanās vai tiek izslēgts disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņam jānodod visas no Zemessardzes saņemtās materiālās vērtības.
(5) Ja zemessargs par personiskajiem līdzekļiem iegādājas Zemessardzes dienesta vajadzībām īpašas nozīmes un uzskaites materiālās vērtības — ieročus vai munīciju, tie nekavējoties jāreģistrē likumā noteiktajā kārtībā un līdz reģistrācijai jānodod glabāšanā Zemessardzē. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā zemessargu sauc pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
38. pants. Zemessargu formas tērpu valkāšanas noteikumi
(1) Pildot dienesta pienākumus, visi zemessargi valkā zemessargu formas tērpu un Zemessardzes zīmotnes. Zemessargam ir tiesības valkāt formas tērpu svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos.
(2) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(3) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(5) Zemessargiem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt zemessargu formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros zemessargu formas tērpa valkāšana ir paredzēta.
(6) Zemessargu formas tērpa un uzkabes veidus, kā arī formas tērpa valkāšanas un uzkabes nēsāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1994., 20.06.2002. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
39. pants. Atvaļināto zemessargu tiesības valkāt zemessargu formas tērpu
(1) Atvaļinot zemessargu, neatkarīgi no izdienas viņam var piešķirt tiesības valkāt zemessargu formas tērpu:
a) par sevišķiem nopelniem Zemessardzes un valsts labā;
b) sakarā ar nevainojamu dienestu Zemessardzē;
c) sakarā ar atvaļināšanu slimības vai invaliditātes dēļ, kas .iegūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus.
(2) Atvaļinātam zemessargam formas tērpu ir tiesības valkāt atbilstoši viņa dienesta pakāpei tikai svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos.
(3) Ja atvaļināts zemessargs valkā formas tērpu, viņam ir jāpilda attiecīgie reglamenti un rīkojumi pilnā apjomā, kā arī jāievēro vispārējās pieklājības un militārās disciplīnas prasības.
(4) Ja atvaļinātie zemessargi neievēro formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvešanos diskreditē Zemessardzi, Zemessardzes komandieris var atņemt viņiem tiesības valkāt zemessargu formas tērpu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1994., 20.06.2002. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
40. pants. Noteikumi ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo karavīru ieskaitīšanai Zemessardzē
(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.
(2) Zemessardzē ieskaitītajam ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušajam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu vai viņa sagatavotībai atbilstošu dienesta pakāpi, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
41. pants. Zemessargu vispārējās tiesības
Zemessargiem ir tiesības lēmumus, ko amatpersonas pieņēmušas attiecībā uz viņiem, pārsūdzēt Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
(09.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2003.)
42. pants. Zemessargu tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus
Zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
43. pants. Aizliegumi ierindas dienesta zemessargiem
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
44. pants. Ierindas dienesta zemessargu dienesta un darba tiesības
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
45. pants. Sociālās garantijas ierindas dienesta zemessargiem un viņu ģimenes locekļiem
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
46. pants. Ierindas dienesta zemessargu tiesības uz dzīvokli
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
47. pants. Zemessargu sociālās garantijas un tiesības
(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā iesaistītie zemessargi jāatbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas uz pavēstē norādīto laiku līdz 30 dienām kalendārajā gadā. Zemessargiem par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet ne vairāk kā par 30 dienām kalendārajā gadā. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā iesaistītie zemessargi šajā laikā atrodas daļējā valsts apgādē un ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā zemessargs nodrošināms ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs.
(2) Ja zemessargi tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, viņi var saņemt atalgojumu, kura apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta.
(4) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta.
(5) Ja zemessargs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc tam, kad izbeidzies līgums ar Zemessardzi, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.
(6) Laikā, kad zemessargs apgūst šā likuma 17.panta trešajā daļā minēto apmācības kursu, viņš saņem profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīra dienesta atalgojumu.
(7) Laikā, kad zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā, viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīra dienesta atalgojumu, saņem profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algu un piemaksu par dalību starptautiskajā operācijā, kā arī normatīvajos aktos karavīram noteiktās sociālās un citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītas garantijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996., 28.09.2000., 20.06.2002., 02.11.2006. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
(Nodaļa 20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
48. pants. Zemessardzes veterānu apakšvienības
(1) Zemessardze veido veterānu apakšvienības Zemessardzes vienību ietvaros.
(2) Zemessardzes veterānu apakšvienības (turpmāk — veterānu apakšvienība) veido no zemessargiem, kuri nevar turpināt dienestu Zemessardzē sakarā ar to, ka medicīnas komisija veselības stāvokļa dēļ viņus atzinusi par nederīgiem dienestam kara laikā, vai sakarā ar fiziskās sagatavotības pārbaudes negatīvu vērtējumu, taču minētie zemessargi ir izteikuši vēlēšanos turpināt dienestu veterānu apakšvienībā.
(3) Veterānu apakšvienību mērķis ir apvienot zemessargus, kuri nevar turpināt dienestu Zemessardzē veselības vai fiziskās sagatavotības dēļ, bet vēlas nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai atbalstītu Zemessardzi, Nacionālos bruņotos spēkus, Jaunsardzes kustību, saglabātu vēsturiskās tradīcijas, uzturētu augstu morāli un patriotisku garu.
(4) Veterānu apakšvienību darbības uzdevumus un komplektēšanas kārtību nosaka aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.
(5) Veterānu apakšvienības komandieri ieceļ Zemessardzes komandieris. Veterānu apakšvienības komandierim par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
(6) (Izslēgta ar 06.12.2007. likumu.)
(7) Veterānu apakšvienību zemessargiem pienākumu pildīšanai var izsniegt dienesta ieročus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Veterānu apakšvienību zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu.
(02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.01.2008.)
49. pants. Atvaļināto zemessargu pensijas
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
50. pants. Zemessardzes finansēšana
(1) Zemessardze tiek finansēta no valsts budžeta.
(2) Zemessargu kandidātu un zemessargu medicīnisko pārbaudi veic par valsts līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(12.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2005.)
51. pants. Zemessardzes materiāltehniskā apgāde
(1) Zemessardzes materiāltehniskā apgāde tiek finansēta no valsts budžeta.
(2) Valsts ierāda dienesta telpas Zemessardzes vienībām, atbrīvojot tās no īres maksas. Valsts īpašuma fondam ir pienākums izīrēt Zemessardzes vienībām telpas divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās vienības komandiera pieprasījums.
(08.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
52. pants. Zemessargu atbildība par likumu pārkāpšanu
(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu un uzlikto pienākumu nepildīšanu zemessargus sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības, no viņiem piedzen nodarīto materiālo zaudējumu Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Zemessarga saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālās vai materiālās atbildības.
53. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu Zemessardzē
Uzraudzību pār likumu ievērošanu Zemessardzē veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.
2. Likuma 47.panta pirmajā daļā noteiktā kompensācijas izmaksas kārtība ir piemērojama visiem zemessargiem, kuri, sākot ar 2000.gada 1.janvāri, ir bijuši iesaistīti Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2002.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |