Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 31.05.2022. - 31.12.2022. / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 16.02.2017. likumu);

2) aktīvu nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) aktīvu pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kurā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kura atrodas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības;

4) atbilstīgās saistības — iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

5) atjaunošanas spēja — iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās;

6) ārkārtas likviditātes palīdzība — dalībvalsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālās bankas sniegti naudas līdzekļi maksātspējīgai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kurai ir īslaicīgas problēmas likviditātes jomā. Šajā punktā minētā palīdzība nav daļa no monetārās politikas;

7) attiecīgie kapitāla instrumenti — pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

8) ārvalsts iestāde — sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus dalībvalsts un kuru, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, uzskatītu par iestādi šā likuma izpratnē;

9) ārvalsts mātes sabiedrība — mātes sabiedrība, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic komercdarbību ārvalstī;

10) ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts iestādes vai ārvalsts mātes sabiedrības maksātnespēju, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām;

11) centrālās bankas mehānisms — dalībvalsts centrālās bankas monetārās politikas ietvaros iestādei vai finanšu sabiedrībai sniegta finanšu palīdzība;

12) Eiropas Savienības mātes sabiedrība — Eiropas Savienības mātes iestāde, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

13) Eiropas Savienības meitas sabiedrība — iestāde, kas veic komercdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitas sabiedrība ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai;

14) finanšu līgumi ir:

a) vērtspapīru līgumi, tostarp vērtspapīru, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa atsavināšanas līgumi un iespēju līgumi,

b) preču līgumi, tostarp preču atsavināšanas līgumi ar piegādi nākotnē un iespēju līgumi,

c) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par jebkādas citas preces, īpašuma, pakalpojuma, tiesību atsavināšanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē,

d) mijmaiņas līgumi, iespēju līgumi attiecībā uz procentu likmēm, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, tādi atvasināti līgumi, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kā arī jebkurš šajā apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgs līgums vai darījums,

e) starpbanku aizdevuma līgumi, kuros aizdevuma termiņš ir līdz trim mēnešiem,

f) jumta līgumi šā punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem līgumiem;

15) galvenās darbības jomas — darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;

16) grupa — mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības;

17) grupas finansēšanas mehānisms — grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;

18) grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija;

19) grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;

20) grupas noregulējums — viena no šādām darbībām:

a) noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai konsolidētajai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī,

b) noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas sabiedrībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;

21) grupas sabiedrība — juridiskā persona, kas ietilpst grupā;

22) iekšējās rekapitalizācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;

221) iekšēji rekapitalizējamas saistības — iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī — iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas;

23) iestāde — kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta prasībām;

24) izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu;

25) īpašumtiesību instrumenti — akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos, kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības;

26) konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;

261) kopējā kapitāla rezervju prasība — kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar:

a) iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm,

b) globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

c) sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

d) sistēmiskā riska rezervi;

27) kritiski svarīgas funkcijas — darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu tautsaimniecībā vai izjaukt finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību vai pakalpojumu aizstājamību;

28) krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējuma darbību veikšanai, agrīnās intervences pasākuma piemērošanai, pilnvarnieka iecelšanai vai norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai;

29) krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpaša vadītāja iecelšana, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšana;

30) līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments — instruments, kas atbilstoši līguma nosacījumiem tiek norakstīts vai konvertēts tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas un maksātnespējas procesa gadījumā ir pakārtots citām atbilstīgām saistībām un ko nevar atmaksāt pirms citu atbilstīgo saistību dzēšanas;

311) meitas sabiedrība — meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi;

31) likvidācija — iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu realizācija;

32) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums — komercsabiedrība atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 651/2014) I pielikumā lietotajam kritērijam attiecībā uz gada apgrozījumu, kas izriet no sabiedrības gada pārskata;

321) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas;

33) nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;

34) nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai ar apgrūtinājumu, vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;

35) norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz attiecīgo kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu vai pārvēršanu pamatkapitāla instrumentos vai citos īpašumtiesību instrumentos šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) noregulējuma darbība — lēmums sākt iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu;

37) noregulējuma iestāde — Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības;

371) noregulējamā vienība:

a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā vienību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība,

b) iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

372) noregulējamā grupa:

a) noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā,

b) kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības;

38) noregulējuma nosacījumi — šajā likumā minētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai;

381) noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas iestādei vai finanšu sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem;

39) noregulējamā iestāde — iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

40) noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus;

41) nozīmīga filiāle — filiāle, kuras darbība dalībvalstī atzīstama par finanšu tirgū nozīmīgu;

42) pagaidu iestādes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu iestādei;

43) parāda instrumenti — obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, tai skaitā Kredītiestāžu likuma 139.3 pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā minētie prasījumi, kas izriet no emitētiem parādu vērtspapīriem;

44) pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas sabiedrībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

441) pirmā līmeņa pamata kapitāls — kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu;

45) saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās iestādes tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;

46) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu);

47) savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un līgumslēdzēju pusi var savstarpēji dzēst;

48) sistēmiska krīze — finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz tautsaimniecību;

481) subordinēti atbilstīgie instrumenti — instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu;

49) uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

50) valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;

51) valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē;

52) vienotais noregulējums — vienotās noregulējuma valdes kompetence izstrādāt noregulējuma plānu un pieņemt lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr.  806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr.  1093/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  806/2014) 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem;

53) vienotais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido dalībvalstu nacionālo noregulējuma fondu veiktās iemaksas un kura līdzekļus izmanto vienotā noregulējuma valde saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 76. pantu;

54) vienotā noregulējuma valde — institūcija, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 42. pantu.

(11) Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 30.09.2021., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm, finanšu sabiedrībām un centrālajiem darījumu partneriem veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu, finanšu sabiedrību un centrālo darījumu partneru glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.

(2) Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu:

1) iestādēm, attiecībā uz kurām netiek izstrādāts noregulējuma plāns un pieņemts lēmums par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros;

2) finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas 3. un 4. punktā minēto sabiedrību meitas sabiedrības, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr.  575/2013;

3) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām;

4) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikas mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

5) ārvalstu iestāžu filiālēm Latvijas Republikā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

6) centrālajiem darījumu partneriem.

(21) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam šis likums paredz kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās vienotajā noregulējumā un sniedz vienotajai noregulējuma valdei nepieciešamo informāciju noregulējuma plāna izstrādei un lēmuma par noregulējuma darbību piemērošanu pieņemšanai vienotā noregulējuma ietvaros un īsteno vienotās noregulējuma valdes pieņemtos lēmumus.

(3) Piemērojot šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šā panta otrajā daļā minēto iestāžu un finanšu sabiedrību komercdarbības raksturu, apmēru, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību un to nozīmīgumu finanšu sistēmā.

(4) Iestādei, finanšu sabiedrībai vai centrālajam darījumu partnerim, kuram piemēro šo likumu, gadījumā, kad attiecībā uz to tiek veikti darbības atjaunošanas pasākumi un noregulējuma darbības, piemēro arī Kredītiestāžu likumu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu, ciktāl Regulā Nr.  806/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra regulā (ES) 2021/23 par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr.  648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr.  806/2014 un (ES) 2015/2365 un direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

3.pants. (1) Noregulējuma plānu izstrādā, lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem subjektiem pieņem un tā īstenošanu Latvijas Republikā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā šā likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu, Regulas Nr. 806/2014 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumus saskaņā ar šo likumu, ņem vērā iespējamo maksātnespējas ietekmi visās dalībvalstīs, kurās darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, un samazina negatīvo ietekmi uz šo valstu finanšu stabilitāti.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Finanšu ministriju un Latvijas Banku par lēmumiem, ko tā plāno pieņemt saskaņā ar šo likumu, un saņem:

1) Finanšu ministrijas saskaņojumu pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuriem ir tieša fiskāla ietekme;

2) Latvijas Bankas saskaņojumu pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuru nepieņemšanas gadījumā var rasties sistēmiska krīze.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot normatīvos noteikumus atbilstoši šā likuma mērķim un darbības jomai un ievērojot Eiropas Banku iestādes izdotās vadlīnijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

4.pants. (1) Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz tautsaimniecību varētu radīt iestādes iespējamā maksātnespēja un šīs iestādes komercdarbības raksturs, apmērs, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, juridiskā forma, riska profils un nozīmīgums finanšu sistēmā kopumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga noteikt atvieglojumus šādām prasībām:

1) darbības atjaunošanas un noregulējuma plānu saturam un aktualizēšanas biežumam;

2) no iestādēm pieprasāmās informācijas saturam;

3) šajā likumā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpei.

(2) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, konsultējas ar Latvijas Banku.

(3) Iestādes, kuras ir pakļautas tiešai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai saskaņā ar Padomes 2013.gada 15.oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību 6.panta 4.punktu vai kuras veido būtisku finanšu sistēmas daļu, izstrādā savus darbības atjaunošanas plānus, un tām piemēro individuālus noregulējuma plānus.

(4) Iestāde veido būtisku finanšu sistēmas daļu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz 30 000 000 000 euro;

2) iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret valsts iekšējo kopproduktu pārsniedz 20 procentus, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par 5 000 000 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

II nodaļa
Darbības atjaunošanas plāni

5.pants. (1) Ikviena iestāde, kas neietilpst grupā, kurai piemēro konsolidēto uzraudzību, izstrādā un uztur darbības atjaunošanas plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas iestādei veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās. Darbības atjaunošanas plānus uzskata par iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem Kredītiestāžu likuma 34.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta un ceturtās daļas izpratnē.

(2) Iestādes darbības atjaunošanas plānu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Iestādes pārskata savu darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi gadā vai pēc tādām izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt darbības atjaunošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt grozījumus darbības atjaunošanas plānā.

(4) Darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu.

(5) Darbības atjaunošanas plānā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas palīdzības izmantošanai, un identificē tos aktīvus, kuri tiks kvalificēti kā nodrošinājums.

(6) Papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību.

(7) Iestāde darbības atjaunošanas plānā iekļauj informāciju par iestādes finanšu stāvokļa rādītājiem, kuriem iestājoties veic plānā minētās atbilstošās atjaunošanas darbības. Iestāde nodrošina minēto rādītāju regulāru uzraudzību un kontroli.

(8) (Izslēgta ar 16.02.2017. likumu)

(9) Lēmumu veikt darbības atjaunošanas plānā minēto pasākumu iestāde nekavējoties paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

6.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sešu mēnešu laikā pēc darbības atjaunošanas plāna saņemšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, izvērtē iesniegto darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā, vai:

1) paredzēto pasākumu īstenošana spēs saglabāt vai atjaunot attiecīgās iestādes vai grupas finansiālo stabilitāti;

2) paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.

(2) Izvērtējot darbības atjaunošanas plāna atbilstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā iestādes kapitāla struktūru un finansējuma avotus, iestādes organizatorisko struktūru un riska profila sarežģītības pakāpi.

(3) Izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, vai šajā plānā ir norādīti visi tie pasākumi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību.

(4) Ja, izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi, tā informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātes sabiedrību un pieprasa, lai iestāde divu mēnešu laikā novērš konstatētos trūkumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka konstatētie trūkumi precizētajā darbības atjaunošanas plānā nav novērsti, tā var uzdot iestādei veikt plānā atkārtotus precizējumus.

(6) Ja iestāde neiesniedz precizētu darbības atjaunošanas plānu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka ar precizēto darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā vērtējumā norādītie trūkumi, vai iestāde nespēj pienācīgi novērst konstatētos trūkumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai iestāde saprātīgā termiņā sniedz informāciju par izmaiņām, ko tā var veikt savā komercdarbībā.

(7) Ja iestāde neiesniedz šādas izmaiņas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzdot iestādei veikt tādus pasākumus, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes komercdarbību.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) samazina iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku;

2) nodrošina iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus;

3) pārskata iestādes stratēģiju un struktūru;

4) izdara grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību;

5) veic izmaiņas iestādes organizatoriskajā struktūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

7.pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta iestāde ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, tā izstrādā un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grupas darbības atjaunošanas plānu. Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver darbības atjaunošanas plānu visai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupai kopumā. Grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības un katras atsevišķās meitas sabiedrības līmenī.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai meitas sabiedrības izstrādā un iesniedz individuālus darbības atjaunošanas plānus.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta grupas darbības atjaunošanas plānu:

1) grupas sabiedrību un uzraugu kolēģijas uzraudzības institūcijām;

2) uzraudzības institūcijām tajās dalībvalstīs, kur atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl darbības atjaunošanas plāns attiecas uz minēto filiāli;

3) meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm.

(4) Grupas darbības atjaunošanas plāna mērķis ir panākt visas grupas vai jebkuras šīs grupas iestādes darbības nostabilizēšanos, ja tā ir nonākusi finansiālās grūtībās, lai tādējādi novērstu cēloņus, kas ir par pamatu šādiem apstākļiem, un atjaunotu grupas vai attiecīgās iestādes finanšu stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas sabiedrību finanšu stāvokli.

(5) Grupas darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības līmenī, šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību līmenī, kā arī pasākumus, kas veicami meitas sabiedrību un nozīmīgu filiāļu līmenī.

(6) Grupas darbības atjaunošanas plāns un meitas sabiedrību individuālie plāni ietver šā likuma 5.pantā noteiktās prasības, kā arī mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, ja tādi paredzēti.

(7) Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver vairākus darbības atjaunošanas variantus.

(8) Attiecībā uz katru variantu grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķu sabiedrību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

8.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi veic un tā atbilstību individuālajiem darbības atjaunošanas plāniem noteiktajām prasībām novērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar uzraugu kolēģiju un nozīmīgu filiāļu uzraudzības institūcijām, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli. Šo pārbaudi un atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar grupā neietilpstošu iestāžu darbības atjaunošanas plāniem noteikto procedūru, ņemot vērā darbības atjaunošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus, pieņem lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par:

1) grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu;

2) individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kuras ir grupas sastāvā;

3) šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu.

(3) Iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūtījusi tām grupas darbības atjaunošanas plānu.

(4) Ja uzraudzības institūcijas nepieņem saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai par jebkādiem pasākumiem, kurus Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai prasīts veikt, lēmumu par minētajiem jautājumiem pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli, kas tai darīts zināms saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo lēmumu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai un pārējām uzraudzības institūcijām.

(5) Ja kāda no uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — Regula Nr. 1093/2010) 19.pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(6) Ja uzraudzības institūcijas saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī, meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieņemt lēmumu to uzraudzības ietvaros, ja vien Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas darbības atjaunošanas plānu, aptverot grupas sabiedrības, kuras ir to uzraudzībā.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta sestajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

9.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par grupas darbības atjaunošanas plāna izvērtējumu pieņemšanā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija nosūtījusi grupas darbības atjaunošanas plānu, nav pieņemts saskaņots lēmums par grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai lēmums par jebkādiem dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai veicamajiem pasākumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno pasākumus atbilstoši dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas lēmumam un Eiropas Banku iestādes saskaņotajam lēmumam, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja saskaņots lēmums par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī nav pieņemts noteiktā termiņā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par lēmuma attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām pieņemšanu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi šādu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā uzraudzības institūcija vērsusies pēc palīdzības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

10.pants. Šā likuma 8. un 9.pantā minētie saskaņotie lēmumi un lēmumi, kurus uzraudzības institūcijas pieņem, tiek uzskatīti par saistošiem noregulējuma iestādēm attiecīgajā dalībvalstī, un tos piemēro iesaistītās uzraudzības institūcijas attiecīgajās dalībvalstīs.

III nodaļa
Noregulējuma plāni

11.pants. (1) Pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsultējusies ar noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, tā izstrādā noregulējuma plānu katrai iestādei, kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība. Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras noregulējuma iestāde var veikt, ja iestāde atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iestādei informāciju par šā panta sestās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu.

(2) Noregulējuma plānā paredz vairākus variantus, kā arī to, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var rasties visa finanšu sektora nestabilitātes gadījumā. Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes palīdzību.

(3) Noregulējuma plānā iestāde norāda aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu, piesakoties dalībvalsts centrālās bankas palīdzībai.

(4) Noregulējuma plānu pārskata reizi gadā un aktualizē katru reizi, kad iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas.

(41) Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 53. pantā minēto tiesību īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noregulējuma plānu.

(5) Iestāde nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus noregulējuma plānā.

(6) Noregulējuma plānā tiek paredzēta iespēja noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā iekļauj:

1) plāna galveno elementu kopsavilkumu;

2) kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;

3) to, kā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā;

4) visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;

5) noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;

6) aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai attiecībā uz noregulējumu pārvarētu vai novērstu šķēršļus, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā;

7) aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu, aktīvu vērtības un to pārdošanas vērtības noteikšanas procedūrām;

8) detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar kuriem tiks nodrošināts, ka no iestādēm pieprasītā noregulējuma plānam nepieciešamā informācija ir aktualizēta un ir noregulējuma iestāžu rīcībā;

9) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, nesniedzot valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes palīdzību;

10) detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot iespējamo risinājuma variantu gadījumos, un izpildes grafikus;

11) aprakstu par iestādes svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;

12) aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes pakalpojumu infrastruktūrām, kā arī citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;

13) analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā;

14) plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;

15) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai;

16) termiņu, kādu šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai četrpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

17) aprakstu par pasākumiem iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

18) iestādes viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts.

(61) Nosakot šā panta sestās daļas 15. un 16. punktā minētos termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.17 panta prasību izpilde.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības prasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība uztur detalizētu finanšu līgumu dokumentāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt termiņu, kurā iestāde un finanšu sabiedrība uzrāda ar finanšu līgumiem saistīto dokumentāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem finanšu līgumu veidiem.

(71) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātajā iestādes noregulējuma plānā paredzēta iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana, iestāde identificē tādus iestādes vai finanšu sabiedrības klientus — komercsabiedrības, kas pārsniedz Regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteikto mazā un vidējā uzņēmuma gada apgrozījuma kritēriju.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta noregulējuma plānu iesaistītajām citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

12.pants. Iestādei ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.

13.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību;

2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī;

3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām;

4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm.

(4) Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas.

(5) Grupas noregulējuma plānā norāda:

1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām;

2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām un citām noregulējamām grupām;

3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam;

4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības;

5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;

6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām);

7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu.

(6) Grupas noregulējuma plānā neparedz valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes palīdzību. Principus attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem kritērijiem un ņemot vērā izstrādāto finansēšanas plānu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(7) Grupas noregulējamības izvērtējums tiek izstrādāts vienlaikus ar aktualizēto grupas noregulējuma plānu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj detalizēti izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu.

(8) Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

14.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kuru tā ir tiesīga pieprasīt saskaņā ar šā likuma 12.pantu un kura attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību un uz katru no grupas sabiedrībām, tai skaitā arī uz šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām sabiedrībām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņemto informāciju, kas attiecas uz Eiropas Banku iestādi saistībā ar grupas noregulējuma plāniem un katru attiecīgo meitas sabiedrību vai nozīmīgo filiāli, nosūta Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kuru uzraudzībā atrodas šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās finanšu sabiedrības, kas veic komercdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesūta informāciju, kas attiecas uz ārvalsts meitas sabiedrībām, bez attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas vai noregulējuma iestādes piekrišanas.

(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konsultējoties ar šā panta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu un lūdz to aktualizēt reizi gadā, kā arī ikreiz, kad grupas vai grupas sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt plānu.

(4) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības vadītās grupas noregulējuma plānu pieņem ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un meitas sabiedrību noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nosūtījusi šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un iesaistītās noregulējuma iestādes saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(6) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(7) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, katra par meitas sabiedrību atbildīgā noregulējuma iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu un izstrādāt un uzturēt tās uzraudzībā esošas sabiedrības noregulējuma plānu, ja vien Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas noregulējuma plānu, aptverot to uzraudzībā esošās grupas sabiedrības.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajam saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, ja vien kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm neuzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(9) Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo politiku, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sāk grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tostarp novērtējot minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

15.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kā arī izstrādāt un uzturēt Latvijas Republikā reģistrētu iestāžu noregulējuma plānus. Minētajā lēmumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija izklāsta pamatojumu iebildumiem pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņem vērā pārējo uzraudzības institūciju un noregulējuma iestāžu viedokļus.

(4) Ja saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā noregulējuma iestāde vērsusies pēc palīdzības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm konstatē, ka Eiropas Banku iestādei nodotais izskatāmais jautājums var apdraudēt attiecīgās dalībvalsts finanšu sektora stabilitāti.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm uzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(6) Ja ir pieņemts saskaņots lēmums par grupas noregulējuma plānu un Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt Latvijas Republikas fiskālo politiku, Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūdz citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādi sākt grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tai skaitā novērtējot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

16.pants. Šā likuma 14. un 15.pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem, ja nav pieņemts saskaņots lēmums, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

IV nodaļa
Iestādes noregulējamības novērtējums

(Nodaļas nosaukums 16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

17.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar tām noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, novērtē, kādā mērā iestādi, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu vai Latvijas Bankas atbalstu.

(2) Iestādi uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu, kā arī no plašākas finansiālas nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi, ja uzskata, ka iestādes noregulējums nav iespējams.

(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka prasības iestādes noregulējamības novērtējumam.

(3) (Izslēgta ar 16.02.2017. likumu)

(4) Noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam noregulējuma iestāde veic vienlaikus ar noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

18.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu vai Latvijas Bankas atbalstu.

(2) Grupu uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības attiecībā uz grupas noregulējamām vienībām, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu finanšu sistēmām, kurās atrodas grupas vienības vai filiāles, vai citu dalībvalstu finanšu sistēmām, kā arī no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt grupas sabiedrību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka grupas noregulējums nav iespējams, tā savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi.

(3) Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka prasības grupas noregulējamības novērtējumam.

(5) Noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam izstrādā vienlaikus ar grupas noregulējuma plānu.

(6) Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma 15. pantā noteiktajai kārtībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

18.1 pants. (1) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta atbilstoši Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantam, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, kas noteikta atbilstoši šā likuma 60. un 60.1 pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām:

1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu,

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali,

c) pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu,

d) saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu,

e) Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;

2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību;

3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties izvērtē:

1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību;

2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam;

3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem;

5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos;

2) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;

3) šīs daļas 2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām;

4) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību;

5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi.

(6) Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta 4. punktam.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumā saskaņā ar šā likuma 15., 16. un 20.pantu.

20. pants. (1) Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.

(2) Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus.

(3) Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai.

(4) Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām, bet neatbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;

2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām.

(5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību un stabilitāti.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;

2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;

3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus;

5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības;

6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā;

91) pieprasīt, lai šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētā iestāde — ieguldījumu brokeru sabiedrība — un 2. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr.  1093/2010, (ES) Nr.  575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr.  806/2014 (turpmāk — Regula Nr.  2019/2033) 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. panta prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta prasībām, reizinot šo vērtību ar 12,5;

10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.2 vai 61. panta prasību izpildi;

11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem;

12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.1 pantā un 61. panta sestās daļas 1. punktā;

13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, — pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(9) Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kopā ar Latvijas Banku pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā).

(10) Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgā pasākuma izpildes plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "ja nepieciešams, kopā ar Latvijas Banku" izslēgšanu un grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

21. pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām iestādēm un finanšu sabiedrībām, un to meitas sabiedrībām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām, un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumā iekļauj informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu un attiecībā uz noregulējamām grupām, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, kā arī informāciju par ietekmi uz grupas darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.

(3) Ja grupas noregulējamības šķērslis ir saistīts ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu novērtējumu attiecībā uz minēto šķērsli paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(4) Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un informēt to par iespējamiem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.

(5) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā.

(51) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. panta prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta prasībām, reizinot šo vērtību ar 12,5.

(6) Nosakot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, par visiem Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, noregulējuma kolēģijā pieņem saskaņotu lēmumu par būtisko šķēršļu konstatēšanu un izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem un noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(8) Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas dienas. Ja Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus, saskaņoto lēmumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā minētais četru mēnešu termiņš. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(9) Saskaņoto lēmumu par noregulējamības šķēršļiem saistībā ar šā likuma 20. panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības mātes sabiedrība ir iesniegusi savus apsvērumus par iespējamiem pasākumiem saskaņā ar šā panta piekto daļu. Saskaņotajā lēmumā norāda tā pamatojumu. Minēto pamatojumu izklāsta dokumentā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iesniegt Eiropas Banku iestādei pieprasījumu palīdzēt Eiropas Savienības noregulējuma iestādēm pieņemt saskaņoto lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.

(11) Ja iesaistītās noregulējuma iestādes šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmušas saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus, pati pieņem lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu veikšanu grupas līmenī. Pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(12) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde.

(13) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicami noregulējamās grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu.

(14) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņemami vērā citu tās pašas noregulējamās grupas vienību noregulējuma iestāžu un grupas līmeņa noregulējuma iestādes viedokļi un iebildumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta noregulējamai vienībai.

(15) Ja šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar šā panta astoņpadsmitajā daļā minēto lūgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(16) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 19. pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(17) Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts, meitas sabiedrību noregulējuma iestādes var noteikt atbilstošus pasākumus noregulējuma šķēršļu novēršanai attiecībā uz to jurisdikcijas meitas sabiedrībām, ja vien Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita iesaistītā noregulējuma iestāde nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu.

(18) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu atbilstoši šā panta astotajai daļai sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai par šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un 31. panta "c" punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

22.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām iestādēm, kas ietilpst grupā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts mātes sabiedrības noregulējuma iestāde Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir nosūtījusi ziņojumu par būtiskiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu, nav pieņemts saskaņots lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par pasākumiem, kas meitas sabiedrībām veicami individuāli saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. Minētajā lēmumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un iebildumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo savu lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai meitas sabiedrībai un tās pašas noregulējamās grupas noregulējamai vienībai, minētās noregulējamās vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei.

(4) Ja šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida jebkādu Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotās daļas 7., 8. un 11.punktā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

23.pants. (1) Šajā nodaļā minētie saskaņotie lēmumi tiek uzskatīti par galīgiem un ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad iesaistītās noregulējuma iestādes ir apstiprinājušas Eiropas Savienības mātes sabiedrības ierosinātos pasākumus vai pašas noteikušas pasākumus būtisko noregulējuma šķēršļu novēršanai.

IV1 nodaļa
Sadarbība ar vienoto noregulējuma valdi

(Nodaļa 16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

23.pants. Vienotā noregulējuma valde izstrādā noregulējuma plānu un pieņem lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem, ja Ministru kabinets ir nodevis noregulējuma plāna izstrādi un lēmuma par noregulējuma darbību piemērošanu pieņemšanu vienotajai noregulējuma valdei.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

23.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz vienotajai noregulējuma valdei tās pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem un citu Regulas Nr.  806/2014 28. pantā minēto informāciju. Vienotajai noregulējuma valdei sniegto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izvērtē šā likuma III, IV un V nodaļā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei, noteiktajā kārtībā.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

23.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 11. panta 2. punktu, ierosinot vienotajai noregulējuma valdei attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem noteikt atvieglotas prasības noregulējuma plāna ietvaros vai pieņemt lēmumu neizstrādāt noregulējuma plānu, to attiecīgi pamato ar informāciju, kas iegūta un izvērtēta šā likuma III, IV un V nodaļā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei, noteiktajā kārtībā.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

23.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija Regulas Nr.  806/2014 13. panta 1. un 4. punktā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē vienoto noregulējuma valdi par katru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemto lēmumu attiecībā uz agrīnās intervences pasākumu īstenošanu, kā arī par situāciju, kad iestādei konstatētas finanšu grūtības vai ir paredzams, ka tās iestāsies.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

23.5 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pilda vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību. Pildot minēto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 29. pantu attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

23.6 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 60. panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības attiecībā uz noregulējamām vienībām, nosūta vienotajai noregulējuma valdei pieprasījumu, kas izvērtēts atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

V nodaļa
Grupas iekšējais finansiālais atbalsts

24.pants. (1) Dalībvalsts mātes sabiedrība vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība vai šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētā finanšu sabiedrība un to meitas sabiedrības citās dalībvalstīs vai ārvalstīs, kuras ir iestādes vai finanšu iestādes un uz kurām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība, var slēgt nolīgumu par finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai citai nolīguma pusei, kas atbilst agrīnās intervences nosacījumiem, ar noteikumu, ka ir ievēroti šīs nodaļas nosacījumi.

(2) Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu neietekmē grupas iekšējos finanšu mehānismus, tostarp finansēšanas mehānismus un centralizēto finansēšanas mehānismu darbību, ar noteikumu, ka neviena no šādu mehānismu dalībnieku darbībām neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(3) Nolīguma neesamība neietekmē:

1) grupas finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai grupas sabiedrībai, kas nonākusi finansiālās grūtībās, ja iestāde nolemj to sniegt, vērtējot katru atsevišķo gadījumu saskaņā ar grupas politiku, un ja tas nerada risku visai grupai kopumā;

2) grupas darbību dalībvalstī.

(4) Neatkarīgi no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbilstoši Kredītiestāžu likumam finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ uzlikt ierobežojumus grupas iekšējiem darījumiem vai uzlikt par pienākumu nodalīt grupas daļas vai darbības, kas tiek veiktas grupas iekšienē.

(5) Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var:

1) attiekties uz vienu vai vairākām grupas meitas sabiedrībām un paredzēt mātes sabiedrības finansiālo atbalstu meitas sabiedrībām, meitas sabiedrību finansiālo atbalstu mātes sabiedrībai, finansiālo atbalstu starp grupas meitas sabiedrībām, kas ir nolīguma puses;

2) paredzēt finansiālo atbalstu, sniedzot aizdevumu, garantijas, aktīvus to izmantošanai par nodrošinājumu vai jebkādu minēto finansiālā atbalsta veidu kopumu vienā vai vairākos darījumos, tostarp darījumos starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi.

(6) Ja saskaņā ar nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosacījumiem grupas sabiedrība piekrīt sniegt finansiālo atbalstu citai grupas sabiedrībai, nolīgumā var paredzēt, ka atbalstu saņemošā grupas sabiedrība savukārt piekrīt sniegt finansiālo atbalstu grupas sabiedrībai, kura sniedz atbalstu.

(7) Nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosaka atlīdzības aprēķina principus attiecībā uz visiem darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu. Minētie principi ietver prasību noteikt atlīdzību finansiālā atbalsta sniegšanas laikā. Nolīgums, atlīdzības aprēķina principi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu un pārējie nolīguma nosacījumi atbilst šādiem principiem:

1) ikviena puse nolīgumu slēdz brīvprātīgi;

2) noslēdzot nolīgumu un nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra puse rīkojas tādā veidā, kas vislabāk atbilst tās interesēm, ņemot vērā jebkādu tiešu vai netiešu labumu, ko puse var gūt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā;

3) pirms tiek noteikta atlīdzība par finansiālā atbalsta sniegšanu un pirms tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra finansiālo atbalstu sniedzošā puse pilnībā saņem attiecīgo informāciju no finansiālo atbalstu saņemošās puses;

4) nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, ir tiesības ņemt vērā tirgū nepieejamu informāciju, kas ir finansiālo atbalstu sniedzošās puses rīcībā tādēļ, ka tā ir vienā un tajā pašā grupā ar finansiālo atbalstu saņemošo pusi;

5) nosakot atlīdzības par finansiālā atbalsta sniegšanu aprēķina principus, var ņemt vērā jebkādu paredzamu pagaidu ietekmi uz tirgus cenām, kuru izraisa notikumi ārpus grupas.

(8) Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var noslēgt tikai tad, ja laikā, kad ir sagatavots ierosinātais nolīgums, saskaņā ar pušu uzraudzības iestāžu atzinumu neviena no pusēm neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(9) Tiesības, tai skaitā prasījuma tiesības, vai darbību, kas izriet no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, var īstenot tikai nolīguma puses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

25.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu. Pieteikumā izklāsta ierosinātā nolīguma saturu un norāda grupas sabiedrības, kuras ir pieteikušās kļūt par nolīguma pusēm.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pārsūta pieteikumu katras meitas sabiedrības, kura ir pieteikusies kļūt par nolīguma pusi, uzraudzības institūcijai, lai panāktu saskaņotu lēmumu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja ierosinātā nolīguma noteikumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem.

(31) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt slēgt nolīgumu par iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu, ja tas neatbilst šā likuma 28. panta nosacījumiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un iesaistītās meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā nolīguma izpildes iespējamo ietekmi, kā arī fiskālās sekas visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas, četru mēnešu laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi pieteikumu, pieņem saskaņotu lēmumu par to, vai ierosinātā nolīguma nosacījumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta pieņemto lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

(5) Ja uzraudzības institūcijas noteiktā termiņā saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu par atļauju ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokļus, kas pausti saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo lēmumu pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

26.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par atļauju dalībvalsts mātes sabiedrības ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir saņēmusi pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, saskaņots lēmums nav pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs dalībvalsts mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas un Eiropas Banku iestādes lēmums, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu vai 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma par atļaujas sniegšanu nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

27.pants. (1) Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, kuru slēgt atļāvušas uzraudzības institūcijas, iesniedz apstiprināšanai katras par nolīguma pusi kļūt pieteikušās grupas sabiedrības akcionāru sapulcei. Šajā gadījumā nolīgums ir spēkā tikai attiecībā uz tām pusēm, kuru akcionāru sapulce nolīgumu ir apstiprinājusi.

(2) Grupas sabiedrības akcionāri ir tiesīgi pilnvarot grupas sabiedrības padomi vai valdi pieņemt lēmumu par to, ka grupas sabiedrība sniegs vai saņems finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīguma un šā likuma nosacījumiem.

(3) Katras sabiedrības, kas ir nolīguma puse, padome katru gadu ziņo akcionāriem par nolīguma izpildi un saistībā ar nolīgumu pieņemto lēmumu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

28.pants. Finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu grupas sabiedrība ir tiesīga sniegt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) sniegtais atbalsts būtiski novērsīs finansiālās grūtības grupas sabiedrībai, kas saņems šo atbalstu;

2) finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas sabiedrības finanšu stabilitāti, un atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības interesēs;

3) finansiālais atbalsts piešķirts saskaņā ar nolīgumu, kurā ņem vērā šā likuma 24. panta septītajā daļā noteiktos atlīdzības aprēķina principus;

4) pamatojoties uz finansiālo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības valdei vai padomei pieejamo informāciju brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, grupas sabiedrība, kas saņem atbalstu, samaksās atlīdzību par atbalstu un, ja atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, atmaksās aizdevumu. Ja atbalsts tiek sniegts garantijas vai jebkāda nodrošinājuma veidā, šo pašu nosacījumu piemēro saistībām, kuras uzņemas saņēmējs, ja garantija vai nodrošinājums tiek izmantots;

5) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud šo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrību, tās likviditāti vai maksātspēju;

6) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;

7) grupas sabiedrība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda tai noteiktās darbību regulējošās prasības, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas sabiedrība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav atļāvusi uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās sabiedrības individuālu uzraudzību;

8) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības noregulējamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

29.pants. Lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu vai pieņemšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem tā grupas sabiedrība, kas sniegs finansiālo atbalstu. Šo lēmumu pamato un tajā norāda ierosinātā finansiālā atbalsta mērķi un to, ka tas atbilst finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumiem.

30.pants. (1) Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, pirms atbalsta sniegšanas saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu paziņo par to:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai;

2) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijai;

4) Eiropas Banku iestādei.

(2) Paziņojumā ietver Latvijas Republikā reģistrētas grupas sabiedrības pieņemto lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu un detalizētu informāciju par ierosināto finansiālo atbalstu, tostarp nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai vai to aizliegt vai ierobežot, ja tā konstatē, ka nav izpildīti šā likuma V nodaļā minētie grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumi.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu nekavējoties dara zināmu:

1) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

2) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei;

3) Eiropas Banku iestādei.

(5) Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, savu lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu nosūta:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai;

2) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei;

4) Eiropas Banku iestādei.

31.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētā uzraudzības institūcija vai ja finansiālo atbalstu saņemošā sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība, kuras uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, citā dalībvalstī reģistrēta grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu sniegt finansiālo atbalstu, kā arī nosūta lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētā uzraudzības institūcija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta pārējiem uzraugu kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļiem no grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādes saņemto lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, kā arī nosūta grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, lēmumu par atbalsta sniegšanu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētajai uzraudzības institūcijai, kas pārrauga atbalstu saņemošo sabiedrību, ir iebildumi pret sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijas lēmumu aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, tā ir tiesīga divu dienu laikā iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.pantu.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas sabiedrības, kurai ir atteikts finansiālais atbalsts, uzraudzības institūcija un ja grupas darbības atjaunošanas plānā ir ietverta norāde uz grupas iekšējo finansiālo atbalstu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija atkārtoti novērtē grupas darbības atjaunošanas plānu vai, ja darbības atjaunošanas plāns izstrādāts individuāli, pieprasīt, lai Latvijas Republikā reģistrētā meitas sabiedrība iesniedz pārskatītu darbības atjaunošanas plānu.

32.pants. Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot Regulas Nr.  575/2013 431., 432., 433. un 434. panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

VI nodaļa
Agrīnās intervences pasākumi

33.pants. (1) Ja iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Kredītiestāžu likumuIeguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus, vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus (citstarp tādēļ, ka strauji pasliktinās iestādes finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes rādītāji un pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošo aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, kas var būtiski ietekmēt iestādes darbību), kas var ietvert arī iestādei saistošās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu un papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, neskarot citos normatīvajos aktos tai noteiktās tiesības piemērot uzraudzības pasākumus, ir tiesības, nosakot termiņu pasākuma izpildei, piemērot šādus agrīnās intervences pasākumus:

1) pieprasīt, lai iestāde īsteno vienu vai vairākus darbības atjaunošanas plānā paredzētos pasākumus vai aktualizē darbības atjaunošanas plānu, ja apstākļi, kas radīja agrīnās intervences nepieciešamību, atšķiras no sākotnējā darbības atjaunošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā termiņā īsteno vienu vai vairākus aktualizētajā plānā paredzētos pasākumus;

2) pieprasīt, lai iestāde atbilstoši situācijai nosaka pasākumus jebkādu konstatēto problēmu atrisināšanai un sagatavo rīcības programmu minēto problēmu atrisināšanai un tās īstenošanas grafiku;

3) pieprasīt, lai iestādes valde sasauc akcionāru sapulci vai tad, ja valde neizpilda šo prasību, pašai sasaukt akcionāru sapulci, abos gadījumos nosakot darba kārtību un prasot, lai akcionāri lemtu par konkrētu lēmumu pieņemšanu;

4) pieprasīt, lai tiek atcelts vai iecelts no jauna viens vai vairāki valdes vai padomes locekļi, ja attiecīgās personas saskaņā ar normatīvajos aktos tām noteiktajām prasībām tiek uzskatītas par nepiemērotām savu uzdevumu veikšanai;

5) pieprasīt, lai iestāde sagatavo plānu sarunām ar tās kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar darbības atjaunošanas plānu;

6) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes darbības stratēģijā;

7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes pārvaldes vai organizatoriskajā struktūrā;

8) iegūt visu iestādes noregulējuma plāna aktualizēšanai, iespējamā noregulējuma sagatavošanai un iestādes aktīvu un saistību vērtējumam nepieciešamo informāciju, arī veicot pārbaudes uz vietas, un pieprasīt, lai tiek iesniegta visa nepieciešamā informācija.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde sazinās ar iespējamiem pircējiem, tādējādi sagatavojoties iestādes noregulējumam, ievērojot informācijas neizpaušanas (konfidencialitātes) noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

34.pants. (1) Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas Latvijas Republikā reģistrētā Eiropas Savienības mātes sabiedrībā Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi, konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem un pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, par ko informē Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus. Pieņemot minēto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā tā ietekmi uz grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par nodomu piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju darbdienu laikā sniedz novērtējumu plānoto pasākumu ietekmei uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(3) Ja vairāk nekā vienai Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības vadītās grupas sabiedrības uzraudzības institūcijai ir nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un pārējās iesaistītās uzraudzības institūcijas apsver viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm. Piecu dienu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi par to Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu, par ko paziņo Latvijas Republikā reģistrētajai dalībvalsts mātes sabiedrībai.

(4) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm.

35.pants. Uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesībām iecelt pilnvarnieku iestādē un viņa darbības kārtību ir attiecināmi Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumi.

36.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija uzraugu kolēģijai sniedz savu viedokli par citu grupas sabiedrību uzraudzības institūciju plānoto uzraudzības pasākumu vai pilnvarnieka iecelšanu to uzraudzībā esošajās sabiedrībās.

(2) Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētajai meitas sabiedrībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par to Eiropas Banku iestādi un konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(3) Pēc šā panta otrās daļas noteikumu izpildes Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju dienu laikā saņem konsolidētās uzraudzības institūcijas novērtējumu par plānoto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasākumu ietekmi uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs un, ņemot to vērā, pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, paziņojot to uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(4) Ja nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir attiecībā uz tās uzraudzībā esošu citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas sabiedrību un vēl kādai šīs grupas uzraudzības institūcijai attiecībā uz tās uzraudzībā esošu grupas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm.

(5) Ja piecu darbdienu laikā pēc tam, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir informējusi uzraugu kolēģijas dalībniekus, saskaņots lēmums nav pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm.

37.pants. (1) Pieņemot šā likuma 34.pantā minēto lēmumu un piemērojot 35.pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļus, kā arī iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām līdz šā likuma 34. un 35.pantā minēto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pieņemšanai ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu triju dienu laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties pie Eiropas Banku iestādes ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā par darbības atjaunošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, kapitāla un likviditātes palielināšanai nepieciešamajām darbībām, iestādes pašu līdzekļiem, piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, parāda pārstrukturēšanas plānā paredzētajām darbībām, izmaiņām iestādes darbības stratēģijā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

VII nodaļa
Noregulējuma darbības un noregulējuma instrumenti

38.pants. (1) Piemērojot noregulējuma instrumentus attiecībā uz noregulējamo iestādi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvēlas tos instrumentus, kuru izmantošana vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus:

1) garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

2) izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgus stabilitāti un uzturēt tirgus disciplīnu;

3) aizsargāt valsts līdzekļus, samazinot paļaušanos uz valsts atbalstu;

4) aizsargāt noguldītāju un ieguldītāju intereses;

5) aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iespēju robežās rīkojas, lai samazinātu noregulējuma izmaksas un nesamazinātu aktīvu vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

(3) Visi noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi. Izvēloties un piemērojot īstenojamās noregulējuma darbības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērtē personas īpašumtiesību ierobežojumu samērīgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

39.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic noregulējuma darbību tikai tad, ja ir izpildīti visi noregulējuma nosacījumi:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) ņemot vērā ierobežotu laiku un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tai skaitā kompensāciju izmaksas sistēmas, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbība, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu iestādes finanšu grūtības;

3) noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, tā ir samērīga ar šiem mērķiem, un, ja iestādei piemērotu maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā apjomā.

(2) Iepriekšēja agrīnās intervences pasākuma piemērošana nav uzskatāma par pamatu noregulējuma darbības veikšanai.

(3) Iestāde vai finanšu sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, ja tā atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība pārkāpj vai paredzams, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā varētu pārkāpt tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, un būtu pamats pieņemt lēmumu par licences (atļaujas) anulēšanu iestādes vai finanšu sabiedrības darbībai, tai skaitā, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai ir vai var būt zaudējumi, kuru kompensācija būtiski samazinās iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitālu;

2) iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tās saistībām;

3) iestāde vai finanšu sabiedrība nespēj segt savas saistības noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā;

4) iestādei vai finanšu sabiedrībai ir nepieciešams valsts atbalsts, izņemot gadījumu, kad tas tiek sniegts kā:

a) valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina Latvijas Banka saskaņā ar saviem nosacījumiem,

b) valsts garantija no jauna izveidotajām saistībām,

c) pašu kapitāla palielināšana un kapitāla instrumentu pirkšana par cenām, kas iestādei vai finanšu sabiedrībai nepiešķir priekšrocības, ar nosacījumu, ka valsts atbalsta piešķiršanas brīdī iestāde vai finanšu sabiedrība nav vai, iespējams, nebūs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās un nav iestājušies šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā un šā likuma 77.panta trešajā daļā minētie nosacījumi.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai iestādēm, attiecībā uz kurām nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tikai pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

(41) Šā panta trešās daļas 4. punkta "c" apakšpunktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu iestādes kapitālu pēc Eiropas Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Banku iestādes vai valsts iestādes veiktās pārbaudēs konstatētā kapitāla iztrūkuma.

(5) Konstatējusi, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē iestādes vai finanšu sabiedrības atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem un pieņem lēmumu par piemērojamo noregulējuma darbību vai lēmumu uzsākt iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas procesu, šo lēmumu attiecīgi pamatojot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

39.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām iestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, ja minētā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumiem.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

39.2 pants. Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, bet noregulējuma darbība saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktu nebūtu sabiedrības interesēs, iestādi vai finanšu sabiedrību likvidē Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

40. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā, ja attiecībā gan uz šo finanšu iestādi, gan uz mātes sabiedrību, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu sabiedrību, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā, ja tā atbilst šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem.

(3) Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamu vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.

(4) Ja šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētā finanšu sabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) finanšu sabiedrība ir noregulējamā vienība;

2) viena vai vairākas finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir iestādes, bet nav noregulējamās vienības, atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem;

3) vienas vai vairāku finanšu sabiedrības meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamā maksātnespēja apdraud visu noregulējamo grupu, un noregulējuma darbība attiecībā uz finanšu sabiedrību ir nepieciešama, lai noregulētu meitas sabiedrības, kas ir iestādes, vai visu noregulējamo grupu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

40.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var apturēt jebkādas maksājuma vai piegādes saistības, ievērojot jebkādu līgumu, kura puse ir iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu ir konstatēts, ka attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) nav šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā minētu nekavējoties pieejamu privātā sektora pasākumu, ar kuriem tiktu novērsta iestādes vai vienības maksātnespēja;

3) apturēšana ir vajadzīga, lai nepieļautu iestādes vai noregulējamās vienības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos;

4) apturēšana ir nepieciešama, lai veiktu kādu no šādām darbībām:

a) konstatētu šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minēto,

b) izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret:

1) sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";

2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

3) centrālajām bankām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minēto apturēšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgajiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktu un jo īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai summai dienā no minētajiem noguldījumiem.

(5) Apturēšanas termiņš atbilstoši šā panta pirmajai daļai ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz minimālo laikposmu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamu šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos nolūkos, un nav ilgāks par laikposmu no brīža, kad atbilstoši šā panta desmitajai daļai tiek publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz pusnaktij nākamajā dienā, kas ir darbdiena.

(6) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šo tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgus pienācīgu darbību, kā arī uzraudzības un tiesu iestāžu tiesības, lai aizsargātu kreditoru tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija jo īpaši ņem vērā maksātnespējas procesa iespējamu piemērošanu iestādei vai finanšu sabiedrībai šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minētā konstatējuma rezultātā un veic pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju ar administratīvajām vai tiesu iestādēm.

(7) Ja maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar līgumu ir apturētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, jebkura darījuma partnera maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu termiņu.

(8) Maksājuma vai piegādes saistības, kuru izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas termiņā, izpilda nekavējoties pēc apturēšanas termiņa beigām.

(9) Pirms noregulējuma lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē iestādi un šā likuma 104. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētās institūcijas par šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošanu, ja tiek konstatēts, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 104. panta otrajā daļā minētos līdzekļus, publicē lēmumu, ar kuru aptur saistības saskaņā ar šo pantu, vai nodrošina, ka tiek publicēts šāds lēmums, norādot apturēšanas nosacījumus un termiņus.

(11) Šis pants neskar tiesību aktos ietvertos noteikumus, ar ko piešķir tiesības apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, pirms tiek konstatēts, ka minētās iestādes vai finanšu sabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, vai apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, kuras izbeidzamas saskaņā ar maksātnespējas procesu un kuras pārsniedz šajā pantā noteikto piemērošanas jomu un ilgumu. Šajā pantā minētie nosacījumi neskar nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām apturēt maksājuma vai piegādes saistības.

(12) Kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ievērojot šā panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēšanas termiņā var īstenot arī tiesības:

1) ierobežot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības nodrošinātos kreditorus nodrošinājuma tiesību īstenošanā saistībā ar jebkuriem minētās iestādes vai finanšu sabiedrības aktīviem uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 92. panta otro un trešo daļu;

2) apturēt jebkuras ar minēto iestādi vai finanšu sabiedrību noslēgtā līguma puses izbeigšanas tiesības uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 93. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

(13) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, ir īstenojusi tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības šā panta pirmajā vai vienpadsmitajā daļā minētajos apstākļos un ja pēc tam ir veikta noregulējuma darbība attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību neīsteno šā likuma 91. panta pirmajā daļā, 92. panta pirmajā daļā vai 93. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

41.pants. (1) Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro šādus principus:

1) zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

2) pēc akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi;

3) tiek iecelta jauna noregulējamās iestādes valde un padome, izņemot gadījumus, kad to pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;

4) noregulējamās iestādes valde un padome sniedz nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;

5) pret vienas un tās pašas kārtas kreditoriem ievēro vienlīdzīgu attieksmi;

6) kreditori necieš lielākus zaudējumus par tiem, kas viņiem būtu radušies, ja iestāde vai finanšu sabiedrība tiktu likvidēta;

7) segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti;

8) noregulējuma darbība tiek veikta saskaņā ar šajā likumā noteikto.

(2) Ja iestāde ir grupas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības tā, lai samazinātu ietekmi uz citām grupas sabiedrībām un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kurās grupa darbojas.

(3) Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, noregulējuma iestāde informē darbinieku pārstāvjus un apspriežas ar tiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

42.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, atceļot noregulējamās iestādes padomi un valdi, ir tiesīga iecelt īpašo vadītāju, kura pienākums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot kapitāla palielināšanu, iestādes akcionāru un dalībnieku sastāva izmaiņas vai iestādes nodošanu finansiāli un organizatoriski stabilu iestāžu kontrolē, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu.

(2) Attiecībā uz īpašā vadītāja iecelšanas kārtību piemēro Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā pilnvarniekiem noteiktās prasības. Attiecībā uz īpašā vadītāja darbību tiek piemērotas Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā ietvertās tiesību normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā mājaslapā internetā.

(4) Īpašajam vadītājam ir visas akcionāru sapulces, valdes un padomes pilnvaras, kuras viņš īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontrolē. Īpašajam vadītājam nav saistoši statūtos vai normatīvajos aktos paredzētie valdes un padomes pienākumi, ciktāl tie ir pretrunā ar īpašā vadītāja pienākumu veikšanu.

(5) Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sagatavo ziņojumus par noregulējamās iestādes ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras viņš veicis, pildot savus pienākumus.

(6) Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var pagarināt, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.

(7) Ja līdz ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nodoms iecelt īpašo vadītāju grupas sastāvā esošai sabiedrībai ir arī citas dalībvalsts noregulējuma iestādei, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgā noregulējuma iestāde apsver nepieciešamību iecelt vienu un to pašu īpašo vadītāju visām attiecīgajām sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

43.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas atbilst noregulējuma piemērošanas nosacījumiem, piemērot vienu vai vairākus šādus noregulējuma instrumentus:

1) uzņēmuma pārdošanas instrumentu;

2) pagaidu iestādes instrumentu;

3) aktīvu nodalīšanas instrumentu;

4) iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Izvēloties piemērojamo noregulējuma instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apsver, vai attiecīgā noregulējuma instrumenta piemērošanas gadījumā kreditoru, akcionāru un personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, īpašumtiesību ierobežošana ir samērīga ar sabiedrības interesēm. Noregulējuma instrumentu piemērošanas gadījumā iestādes vai finanšu sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem pienākas šajā likumā noteiktā atlīdzība.

(21) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums iestādei vai finanšu sabiedrībai piemērot noregulējuma instrumentu rada zaudējumus kreditoriem vai to prasības tiek konvertētas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām pirms vai vienlaikus ar viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu.

(3) Aktīvu nodalīšanas instrumentu var piemērot tikai kopā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.

(4) Ja uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu izmanto, lai nodotu daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, sabiedrībai, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir nodoti, ievērojot noregulējuma mērķus, piemēro likvidāciju.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgais noregulējuma darbību finansēšanas fonds ir tiesīgi saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu vienā vai vairākos šādos veidos:

1) kā atskaitījumu no atlīdzinājuma, ko saņēmusi noregulējamā iestāde vai tās akcionāri, kā arī personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

2) prioritāra kreditora statusā — no noregulējamās iestādes;

3) prioritāra kreditora statusā — no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības darbību.

(6) Uz noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību nodalīšanu citai sabiedrībai, piemērojot noregulējuma instrumentu, īstenojot noregulējuma tiesības vai piemērojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, nav attiecināmas maksātnespējas procesu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kreditoru tiesības apstrīdēt pieņemtos lēmumus, kas aizskar kreditoru intereses.

(7) Ja noregulējuma ietvaros tiek sniegts valsts atbalsts, pirms tā sniegšanas ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

44.pants. (1) Ja attiecībā uz iestādi Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt noregulējuma darbību, bet iestāde, kreditors vai kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai maksātnespējas pieteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Ja attiecībā uz iestādi Finanšu un kapitāla tirgus komisija neplāno veikt noregulējuma darbības, kārtību, kādā tiek izvērtēta iestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas pamatotība, nosaka Kredītiestāžu likums un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums.

(3) Pret šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību maksātnespējas procesu var ierosināt tiesa pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma. Tiesa, saņemot šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā informēšanas pienākuma izpildes tiesa var izskatīt šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir paziņojusi tiesai, ka tā neplāno veikt nekādu noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, vai septiņu dienu laikā nav sniegusi atbildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

VIII nodaļa
Vērtējums

45.pants. (1) Pirms noregulējuma instrumentu piemērošanas vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas saskaņā ar šā likuma 77. pantā noteiktajām prasībām no tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī no iestādes vai finanšu sabiedrības neatkarīga persona — vērtētājs (turpmāk arī — vērtētājs) — sagatavo patiesu un objektīvu iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtējumu. Vērtējumu uzskata par galīgu, ja ir ievērotas visas šajā nodaļā noteiktās prasības.

(2) Ja vērtētājs nevar sagatavot vērtējumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai, aktīvu un saistību provizorisku vērtējumu var veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Lai sasniegtu vērtēšanas mērķi, ir nepieciešams veikt šādas darbības:

1) iegūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas nosacījumi;

2) iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstoša noregulējuma instrumenta piemērošanu;

3) norakstot vai konvertējot attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas apmēru;

4) piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par iekšēji rekapitalizējamo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas apmēru;

5) piemērojot pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nododamiem aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par to, kādu atlīdzību paredzēts izmaksāt noregulējamai iestādei, akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

6) piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem;

7) nodrošināt, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības, tiktu pilnībā atzīti visi iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

46.pants. (1) Vērtējums pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, kā arī uz saistību neizpildes risku un zaudējumu apmēru. Vērtējumā netiek iekļauts pieņēmums, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai varētu tikt sniegts valsts atbalsts un ārkārtas likviditātes palīdzība.

(2) Vērtējumā ņem vērā, ka gadījumā, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un noregulējuma fonds var no noregulējamās iestādes saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem saskaņā ar šā likuma 43.panta piektajā daļā minēto;

2) noregulējuma fonds var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegtas noregulējamai iestādei.

(3) Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas atspoguļota iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos:

1) atjaunināto bilanci un pārskatu par iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo stāvokli;

2) aktīvu struktūras analīzi un aktīvu uzskaites vērtības aplēsi;

3) sarakstu par nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas atspoguļotas iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Lai iegūtu nepieciešamo informāciju šā likuma 45.panta trešās daļas 5. un 6.punktā minēto lēmumu pieņemšanai, šā panta trešās daļas 2.punktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību struktūras analīzi un to patiesās vērtības aplēsi, kas veikta vērtējuma sagatavošanas dienā un noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(5) Vērtējumā norāda kreditoru prasījumu sadalījumu kārtās atbilstoši to prioritātes līmenim saskaņā ar maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem un novērtē, kādus nosacījumus varētu piemērot katrai akcionāru, personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoru kārtai, ja attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību tiktu sākts maksātnespējas process. Minētais novērtējums neattiecas uz vērtējumu, kuru sagatavo saskaņā ar šā likuma 96.pantu.

47.pants. (1) Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt šā likuma 46.panta prasības, vai tiek piemērota šā likuma 45.panta otrā daļa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai vērtētājs sagatavo provizorisku vērtējumu. Provizoriskajā vērtējumā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem, to attiecīgi pamatojot.

(2) Vērtējumu, kas neatbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kad vērtētājs ir sagatavojis galīgo novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Galīgo vērtējumu var veikt atsevišķi no šā likuma 96.pantā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viens un tas pats vērtētājs, taču tie ir uzskatāmi par diviem atsevišķiem vērtējumiem.

(3) Galīgā vērtējuma sagatavošanas mērķi ir:

1) nodrošināt, lai iestādes un finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaites dokumentos tiek pilnībā atzīti visi iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi;

2) iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma prasībām.

(4) Ja galīgajā vērtējumā tiek konstatēts, ka iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) īstenot savas tiesības palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru prasību vai to personu, kurām pieder attiecīgie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības, prasījumu vērtību;

2) dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei par aktīviem, tiesībām un saistībām vai tām personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.

(5) Provizoriskais vērtējums var būt par pamatu tam, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemērotu noregulējuma instrumentus, pārņemtu kontroli pār noregulējamo iestādi, kas varētu kļūt maksātnespējīga, vai īstenotu tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības.

(6) Vērtējums ir neatņemama sastāvdaļa lēmumam, ar kuru piemēro noregulējuma instrumentu, īsteno noregulējuma vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

IX nodaļa
Uzņēmuma pārdošanas instruments

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

48.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot pircējam, kurš nav pagaidu iestāde, noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības (turpmāk — uzņēmuma pārdošanas instruments) bez akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Uzņēmuma pārdošanas instrumentu piemēro, pamatojoties uz civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(3) Pircēja atlīdzību par uzņēmuma pārdošanu izmaksā:

1) akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, ja uzņēmums ir pārdots, nododot pircējam attiecīgās noregulējamās iestādes akcionāru akcijas un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, īpašumtiesību instrumentus;

2) noregulējamai iestādei, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, nododot ieguvējam noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.

(31) Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(4) Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ar pircēja piekrišanu tam nodotos noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti, un noregulējamai iestādei un šīm personām ir pienākums tos pieņemt.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina pircēja saņemtā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu. Ja, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pircējs nav saņēmis atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, šāda akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pāreja pircējam stājas spēkā ar šādiem nosacījumiem:

1) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā tiek apturētas pircēja balsstiesības attiecībā uz šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un tās var izmantot tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;

2) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārejai nepiemēro sankcijas par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem;

3) ja pircējam izsniedz atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, pircējs iegūst balsstiesības attiecībā uz tam piederošām noregulējamās iestādes akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām no brīža, kad tas ir saņēmis atļauju iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā iestādē;

4) ja pircējam aizliedz iegūt būtisku līdzdalību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pircējam uzlikt par pienākumu noteiktā laikposmā atsavināt tam piederošās noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

5) ja pircējs noregulējuma iestādes noteiktā pārdošanas periodā nav atsavinājis šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pircējam piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par Kredītiestāžu likumā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā paredzēto būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem.

(6) Pircējs var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, kā arī izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās. Ja pircējs neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pircēja pieprasījuma var pagarināt. Piekļuve minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītām tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

49.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana ir iespējami pārredzama, nerada maldinošu priekšstatu, tajā nav interešu konfliktu vai netaisnīgu priekšrocību iespējamam pircējam, nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem, ņem vērā faktiskos apstākļus, nepieciešamību ātri veikt noregulējumu un saglabāt finanšu stabilitāti. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, mērķis ir panākt augstāku pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.

(11) Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.

(2) Tādas ar noregulējamās iestādes pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, ja tā konstatē, ka šo prasību un principu ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un, jo īpaši tad, ja tā uzskata, ka noregulējamās iestādes finansiālās grūtības vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai šā likuma 38. panta pirmās daļas 2. punktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

X nodaļa
Pagaidu iestādes un aktīvu nodalīšanas instruments

50.pants. (1) Lai piemērotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga nodot pagaidu iestādei vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas, neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Pagaidu iestāde ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:

1) tajā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībā;

2) tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības, lai turpinātu dažas vai visas noregulējamās iestādes funkcijas, pakalpojumus un darbības.

(3) Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana šā likuma 53. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim neietekmē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības kontrolēt pagaidu iestādi.

(4) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka pagaidu iestādei nodoto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes vai citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

(5) Atlīdzību par noregulējuma instrumentu piemērošanu, ko samaksā pagaidu iestāde, izmaksā:

1) personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti nodoti pagaidu iestādei;

2) noregulējamai iestādei, ja pagaidu iestādei nodoti noregulējamās iestādes aktīvi vai saistības.

(6) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pagaidu iestādei nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus var nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kā arī pagaidu iestādei nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja šāda iespēja ir bijusi paredzēta, īstenojot nodošanu, vai ja nodotas tādas akcijas vai tādi citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un šīm personām un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pagaidu iestādei nodotās akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var nodot trešajai personai.

(9) Pagaidu iestāde var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja tā atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās.

(10) Ja pagaidu iestāde neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pagaidu iestāde var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pagaidu iestādes pieprasījuma var pagarināt.

(11) Piekļuve maksājumu sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pagaidu iestādei nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa. Citās darbības jomās pagaidu iestādi var uzskatīt par noregulējamās iestādes aktīvu, saistību un tiesību pārņēmēju.

(12) Noregulējamās iestādes akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas pagaidu iestādei, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai ar tiem saistītām tiesībām.

(13) Pagaidu iestādei nav saistību vai atbildības attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un valde un padome nav atbildīga šādiem akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

51.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina pagaidu iestādes dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus. Pagaidu iestādei ir pienākums veikt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un funkcijas, ko tā pārņem no noregulējamās iestādes, un pagaidu iestādes uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var uz noteiktu laiku atļaut iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu.

(2) Pagaidu iestādes valde un padome cenšas saglabāt piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdot savas akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības privātā sektora pircējiem ar piemērotiem nosacījumiem šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj, ka pagaidu iestāde zaudē savu statusu vienā no šādiem gadījumiem:

1) pagaidu iestāde apvienojas ar citu sabiedrību;

2) tā neatbilst pagaidu iestādei noteiktajām prasībām;

3) lielākā daļa pagaidu iestādes aktīvu, tiesību vai saistību ir pārdota trešajai personai;

4) ir iestājies pagaidu iestādes darbībai noteiktais termiņš;

5) pagaidu iestādes aktīvi ir pilnībā realizēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.

(4) Pārdodot pagaidu iestādi, tās aktīvus vai saistības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, lai pārdošanas process ir iespējami pārredzams, nerada maldinošu priekšstatu un diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem. Pārdošanu veic saskaņā ar civiltiesiskā kārtībā noslēgtiem tiesiskiem darījumiem, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izbeidz pagaidu iestādes darbību pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad pagaidu iestādei pēdējo reizi nodotas noregulējamās iestādes akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, izmantojot pagaidu iestādes instrumentu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga minēto termiņu pagarināt vienu vai vairākas reizes par vienu gadu ar nosacījumu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai nodrošinātu svarīgāko iestādes finanšu pakalpojumu nepārtrauktību.

(6) Ja pagaidu iestāde zaudē savu statusu, jo visi tās aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdotas trešajai personai, vai ja pagaidu iestādi izmanto vairāk nekā vienas noregulējamās iestādes aktīvu un saistību nodošanai un ir pārdoti visi aktīvi, tiesības un saistības, kas nodoti no katras noregulējamās iestādes, vai ir iestājies tās darbībai noteiktais termiņš, pagaidu iestādi likvidē likumā noteiktā vispārējā kārtībā.

(7) Ienākumus, kas gūti pagaidu iestādes darbības izbeigšanas rezultātā, izmaksā pagaidu iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

52.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības nodot noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu pārvaldes sabiedrībām bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību, ja šo aktīvu, tiesību vai saistību pārdošana likvidācijas gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti un ja šāda nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes pienācīgu darbību vai maksimāli palielinātu ieņēmumus no noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanas (turpmāk — aktīvu nodalīšanas instruments).

(2) Aktīvu pārvaldes sabiedrība pārvalda tai nodotos aktīvus ar mērķi palielināt to vērtību aktīvu pārdošanas gadījumā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.

(4) Piemērojot aktīvu nodalīšanas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajiem vērtēšanas principiem un valsts atbalsta normatīvajam regulējumam nosaka atlīdzību, par kādu aktīvus, tiesības un saistības nodod aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Šī atlīdzība var atbilst to nominālvērtībai vai būt zemāka par nominālvērtību.

(5) Atlīdzību par aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām izmaksā noregulējamai iestādei. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu pārvaldes sabiedrības emitētu parāda vērtspapīru veidā.

(51) Ja tika piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības sabiedrība pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.

(52) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja tāda iespēja ir bijusi paredzēta, veicot nodošanu, vai ja nodoti tādi aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai no tiem izrietošajām saistītām tiesībām.

(8) Aktīvu pārvaldes sabiedrībai nav saistību un tā nav atbildīga attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un arī tās valde un padome nav atbildīga akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

XI nodaļa
Iekšējās rekapitalizācijas instruments

53.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar noregulējuma principiem var piemērot kādam no šādiem mērķiem:

1) lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu iestādi vai finanšu sabiedrību tādā apmērā, kāds ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasībām un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem, kā arī atjaunotu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos iestādei vai finanšu sabiedrībai;

2) lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas nodota pagaidu iestādei tās kapitāla nodrošināšanai vai nodota, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā mērķa sasniegšanai, ja ir paredzams, ka šā instrumenta piemērošana palīdzēs sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus un atjaunos attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot citus noregulējuma instrumentus un iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

54.pants. (1) Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro visām iestādes vai finanšu sabiedrības saistībām, izņemot:

1) segtos noguldījumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;

2) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā. Šādas saistības veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

3) jebkuras saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

4) jebkuras saistības, kas rodas no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

5) saistības pret iestādēm, izņemot vienā grupā ar iestādi esošas sabiedrības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

7) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko regulē darba koplīgums, nepiemēro tādām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālo darba pienākumu izpilde būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;

8) saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar iestādes vai finanšu sabiedrības komercdarbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;

9) saistības sakarā ar nodokļiem un citiem maksājumiem (parādiem) valsts budžetam un pašvaldību budžetiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

10) saistības attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu, kas radušās saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;

11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un ir saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka šādiem aktīviem ir pietiekams finansējums. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.

(3) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, neievērojot Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, saskaņā ar šā likuma 20.panta astotās daļas 2.punkta prasībām ir tiesīga ierobežot apmēru riska darījumam ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ radušās iekšēji rekapitalizējamās saistības, izņemot tās saistības, kuras var rasties starp vienas un tās pašas grupas sabiedrībām.

(4) Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:

1) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;

2) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;

3) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi, it īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus darbību, tai skaitā finanšu tirgus infrastruktūras, tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;

4) iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

55. pants. (1) Lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības un nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmās daļas 11. punktu, būtu izslēdzamas vai daļēji izslēdzamas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka, palielinot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minētais princips.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo daļu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamā iestādē, lai veiktu vienu vai abus šādus pasākumus:

1) segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 1. punktu;

2) pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē, lai rekapitalizētu iestādi saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 2. punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

56.pants. (1) No noregulējuma fonda drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu, konvertēšanu vai citu metodi, ir nodrošinājuši zaudējumu segšanu un rekapitalizāciju, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 procentiem no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu;

2) noregulējuma fonda iemaksa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu.

(2) Šā likuma 55. panta trešajā daļā minēto noregulējuma fonda iemaksu var finansēt no:

1) noregulējuma fondam pieejamās summas, kas iegūta no iestāžu un ārvalstīs reģistrētu iestāžu Latvijas Republikā reģistrētu filiāļu iemaksām;

2) summas, ko triju gadu laikā var iegūt kā papildu maksājumus atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 71. pantā noteiktajam;

3) summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas avotiem, ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās summas ir nepietiekamas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

57.pants. (1) Ārkārtas gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga saņemt papildu finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ir ievērots šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais 5 procentu ierobežojums;

2) visas nenodrošinātās saistības, kas nav prioritāras un kas nav atbilstīgie noguldījumi Noguldījumu garantiju likuma izpratnē, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

(2) Ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, noregulējuma fonds var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas iegūti no noregulējuma fondā veiktajām iemaksām un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

(3) Neievērojot šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, no noregulējuma fonda drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) iemaksa zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, kas minēta šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punktā, ir vienāda ar summu, kas nav mazāka par 20 procentiem no noregulējamās iestādes riska svērtajiem aktīviem;

2) tā rīcībā ir summa, ko veido noregulējuma fondā veiktās iemaksas un kas ir vienāda ar vismaz 3 procentiem no visu Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu segto noguldījumu apjoma;

3) noregulējamās iestādes aktīvu apjoms konsolidācijas līmenī ir mazāks par 900 miljardiem euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

58.pants. (1) Īstenojot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro:

1) principu, ka zaudējumus vispirms sedz akcionāri vai personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un pēc tam noregulējamās iestādes kreditori prioritārā secībā;

2) zaudējumu segšanas spēju, kāda noregulējamā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta;

3) nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

(2) Saistību izslēgšanu saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturtās daļas un 55.panta pirmās daļas prasībām piemēro, lai pilnībā izslēgtu saistību norakstīšanu vai lai ierobežotu minēto saistību norakstīšanas apmēru.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šā likuma 54. panta ceturtajā daļā un 55. panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanu informē par to Eiropas Komisiju. Ja šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanai ir nepieciešams izmantot noregulējuma fonda vai citu alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

58.1 pants. (1) Tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot nosacījumus attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu), šādas saistības pārdod privātam klientam tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantu;

2) pārdevējs, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas attiecīgajam privātajam klientam;

3) pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 128. panta vienpadsmito, 11.1 un 11.2 daļu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz 500 000 euro, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar šā panta trešo daļu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 procentus no finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā;

2) sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, ir vismaz 10 000 euro.

(3) Privātais klients pārdevējam sniedz patiesu informāciju par savu finanšu instrumentu portfeli, tostarp par jebkādiem šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījumiem saistībās.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem atbilstošs privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas izmantojami kā nodrošinājums.

(5) Latvijas Republikā reģistrētas iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 60.2 pantā minētā prasība un kuru kopējo aktīvu vērtība nepārsniedz 50 miljardus euro, ievēro tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minēto noteikumu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

59. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības pastāvīgi nodrošina minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi saskaņā ar šo pantu un šā likuma 59.1, 60., 60.1, 60.2, 61., 62., 63., 63.1, 63.2, 63.3, 64. un 65. pantu.

(2) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar šā likuma 60. pantu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

1) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbrīvo hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) iestādes tiks likvidētas Kredītiestāžu likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā, vai šā likuma 48., 50. vai 52. pantā noteiktajā kārtībā;

2) šīs daļas 1. punktā minētā nosacījuma izpilde nodrošina, ka iestāžu kreditori, tostarp segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

(4) Hipotekāro kredītu iestādes, kas atbrīvotas no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, neietilpst šā likuma 60.2 panta pirmajā daļā minētajā konsolidācijā.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

59.1 pants. (1) Saistības iekļauj noregulējamo vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a, 72.b (izņemot 2. punkta "d" apakšpunktu) un 72.c pantam.

(2) Ja šajā likumā ir minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, tad atbilstīgās saistības minēto regulas pantu izpratnē ir atbilstīgās saistības, kā noteikts regulas 72.k pantā un otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļā.

(3) Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem (piemēram, strukturētām parādzīmēm), kuri atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem (izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta "l" apakšpunktu), iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir fiksēta emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta (tostarp no iegulta atvasināta instrumenta) izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 104. un 105. pantu;

2) parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas gadījumā un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.

(4) Uz šā panta trešajā daļā minētajiem parāda instrumentiem (tostarp uz to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem) neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas šā likuma 70. panta trešā daļa.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst šā panta trešās daļas 1. punktā minētajai pamatsummai vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.

(6) Ja meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējamās grupas, un ja minētā meitas sabiedrība ir daļa no tās pašas noregulējamās grupas kā noregulējamā vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) minētās saistības ir emitētas saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punktu;

2) minēto saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību;

3) minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no summas, kas prasīta saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu, atņemot saistību summu, kas emitēta noregulējamai vienībai un ko šī noregulējamā vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summu, ko emitē saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punktu.

(7) Neskarot šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā daļā vai 60.1 panta pirmās daļas 1. punktā minēto minimuma prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu līmeni, kas ir zemāks par 8 procentiem no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), bet augstāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu "(1 – (X1 / X2)) × 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu)", izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi un ievērota iespējamās samazināšanas robežvērtība:

1) X1 ir 3,5 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) X2 ir summa, ko veido 18 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un kopējo kapitāla rezervju prasības summa.

(9) Ja noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, šā panta septītās un astotās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 procentus no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kura izpildāma, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, attiecīgajai noregulējamai vienībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 procentiem no kopējās riska darījumu vērtības, ja ir novērtējusi, ka ir spēkā šādi nosacījumi:

1) piekļuve noregulējuma finansēšanas mehānismam noregulējuma plānā netiek uzskatīta par iespēju noregulēt attiecīgo vienību;

2) ja nav piemērojams šā panta devītās daļas 1. punkts, tad šā likuma 60.2 pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējamai vienībai izpildīt attiecīgi šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(10) Veicot šā panta devītajā daļā minēto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējamās vienības komercdarbības modeli.

(11) Šā panta devīto daļu nepiemēro noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta sešpadsmitā daļa.

(12) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras nav globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām neattiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nolemt, ka šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 procentiem no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), vai līdz summai saskaņā ar šā panta sešpadsmitajā daļā noteikto formulu — atkarībā no tā, kas ir lielāks, — izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām nepakārtotām saistībām ir tāda pati kreditoru prasījumu apmierināšanas prioritāte maksātnespējas procesā kā konkrētām saistībām, kas izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu;

2) pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertēšanas tiesību plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu;

3) pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šīs daļas 2. punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu.

(13) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu, ir lielāks par 10 procentiem no minētās kategorijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē šā panta divpadsmitās daļas 2. punktā minēto risku.

(14) Šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un sešpadsmitās daļas piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.

(15) Noregulējamās vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību.

(16) Atkāpjoties no šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, tiktāl (tādā apjomā), ciktāl sakarā ar pienākumu noregulējamai vienībai ievērot kopējo kapitāla rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a pantā un šā likuma 60. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā un 60.2 pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:

1) 8 procentus no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu);

2) summu, kas iegūta, izmantojot šādu formulu:

A × 2 + B × 2 + C, kur

A — summa, kas izriet no Regulas Nr.  575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunkta prasībām, vai summa, kas izriet no Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

B — summa, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 101.16 panta prasībām, vai summa, kas izriet no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

C — summa, kas izriet no kopējo kapitāla rezervju prasības.

(17) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības var īstenot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kuras atbilst vienam no šā panta 8.1 daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 procentiem no visu to noregulējamo vienību kopējā skaita, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu.

(18) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, īstenojot šā panta septiņpadsmitajā daļā minētās darbības, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi, un vai nu pēc šā likuma 20. panta astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā grafikā nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, vai arī identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem un šā panta sešpadsmitajā daļā minēto tiesību īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtisku šķēršļu negatīvo ietekmi uz noregulējamību;

2) noregulējamās vienības vēlamās noregulējuma stratēģijas iespējamība un ticamība ir ierobežota, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akciju paketes struktūru;

3) Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējamā vienība, kura ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai uz kuru attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, riskantuma ziņā ir starp 20 procentiem riskantāko iestāžu, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(19) Šā panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

(20) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā panta divpadsmito vai sešpadsmito daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) to, kāds tirgus dziļums ir noregulējamās vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu (ja tādi ir) cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;

2) to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta divpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību korekcijas;

3) to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "d" apakšpunktu;

4) to, vai salīdzinājumā ar noregulējamās vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo un ceturto daļu no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras maksātnespējas procesā ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē izslēgto saistību nozīmīgumu;

5) noregulējamās vienības komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā;

6) iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējamās vienības rekapitalizāciju.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

60. pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta pirmo daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamo grupu var noregulēt, noregulējamai vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tai skaitā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

2) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamai vienībai un tās meitas sabiedrībām, kas ir iestādes vai finanšu sabiedrības, bet nav noregulējamās vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai garantētu, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta vai norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas gadījumā zaudējumus būtu iespējams segt un attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai tās saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

3) nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumā, kad noregulējuma plāns paredz, ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturto daļu vai ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas var tikt pilnībā nodotas saņēmējam, īstenojot nodošanu daļējā apmērā, noregulējamai vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu iespēju šādus zaudējumus segt, un tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai iestāde un finanšu sabiedrība saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu;

5) cik lielā mērā iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp citas savstarpēji saistītas iestādes vai pārējo finanšu sistēmu.

(2) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu atbilstoši šā likuma 11. panta otrajā daļā minētajam attiecīgajam variantam, tad minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

1) zaudējumi, kas varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (zaudējumu absorbcija);

2) noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, bet nav noregulējamās vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību licences (atļaujas) izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu (rekapitalizācija).

(3) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka iestādi vai finanšu sabiedrību likvidēs saskaņā ar Kredītiestāžu likumā vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteikto kārtību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ir pamatoti ierobežot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību attiecībā uz minēto vienību tā, lai tā nepārsniegtu summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas novērtējumā jo īpaši izvērtē šā panta trešajā daļā minēto ierobežojumu attiecībā uz iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un risku izraisīt negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.

(5) Attiecībā uz noregulējamām vienībām šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējamo vienību konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktajai prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas;

11) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — noregulējumā absorbējamo zaudējumu un rekapitalizācijas summa, kas atbilst Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām;

2) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai noregulējamās vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(6) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(7) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu un dalīta ar kopējās riska darījumu vērtības mēru.

(8) Nosakot šā panta piektās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šā likuma 56. panta pirmajā daļā, 57. panta trešajā daļā un 81. panta pirmās daļas 1. punktā minētās prasības.

(9) Nosakot šā panta piektajā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām noregulējuma darbībām;

2) lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējamai vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var palielināt šā panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā panta desmito daļu, tad attiecīgajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas paredzēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(14) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz 100 miljardus euro, šā panta piektajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:

1) 13,5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;

2) 5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu.

(15) Atkāpjoties no šā likuma 59.1 panta, šā panta četrpadsmitajā daļā minētās noregulējamās vienības nodrošina atbilstību šā panta četrpadsmitajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, un 5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā likuma 59.1 panta astoņpadsmitajā daļā.

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu piemērot šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noregulējamai vienībai, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem euro, ja ir novērtējusi to kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi kapitāla tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.

(17) Tas, ka nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu, neskar nevienu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma 59.1 panta divpadsmito daļu pieņemto lēmumu.

(18) Attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām, kas pašas nav noregulējamās vienības, šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību,

b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma;

11) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — noregulējumā absorbējamo zaudējumu un rekapitalizācijas summa, kas atbilst Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām;

2) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai,

b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(19) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(20) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktu un dalīta ar kopējās riska darījumu vērtības mēru.

(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ņem vērā šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktu un šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(22) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šā panta divdesmit pirmajā daļā minēto rekapitalizācijas summu:

1) izmanto aktuālo vērtību attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām;

2) pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama attiecīgajai vienībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(23) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var palielināt šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas summas prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus dalībnieku uzticēšanos.

(24) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, piemērojot šā panta divdesmit trešo daļu, paredzēto rekapitalizācijas summas palielinājumu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas piemērojama pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.

(25) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(26) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(27) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot šā likuma 55. panta otro daļu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, tā nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:

1) segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar šā likuma 55. panta otro daļu;

2) nodrošinātu, ka tiek izpildīti šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi.

(28) Jebkāds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums piemērot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta otrajā līdz divdesmit septītajā daļā minētajiem elementiem, un noregulējuma iestāde to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētās prasības līmenī.

(29) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektās un astoņpadsmitās daļas piemērošanas gadījumos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un tiesību aktos, ar ko īsteno iespējas, kuras Finanšu un kapitāla tirgus komisijai piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

60.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, noregulējamai vienībai, kas ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, veido:

1) Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētās prasības;

2) jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi konkrēti minētajai globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība attiecībā uz ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgu Eiropas Savienības meitas sabiedrību ietver:

1) prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā;

2) jebkādu papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi konkrēti minētajai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai saskaņā ar šā panta trešo daļu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kas atbilst šā likuma 61. panta un 108. panta otrās daļas nosacījumiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemēro tikai tad, ja šā panta pirmās daļas 1. punktā vai otrās daļas 1. punktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu šā likuma 60. pantā minētos nosacījumus, un tikai tādā mērā, lai nodrošinātu, ka šā likuma 60. pantā minētie nosacījumi tiek izpildīti.

(4) Šā likuma 63. panta ceturtās daļas piemērošanas nolūkos, ja vairāk nekā viena globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, kas pieder pie tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes, ir noregulējamā vienība, tad attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina šā panta trešajā daļā minēto summu:

1) katrai noregulējamai vienībai;

2) Eiropas Savienības mātes sabiedrībai tā, it kā tā būtu globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgā noregulējamā vienība.

(5) Jebkāds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums piemērot papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu vai otrās daļas 2. punktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta trešajā daļā minētajiem elementiem, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējamai grupai vai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai piemērojamās Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktās prasības līmenī.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

60.2 pants. (1) Noregulējamās vienības šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējamās grupas līmenī.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Finanšu un kapitāla tirgus komisija noregulējamai vienībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, pamatojoties uz šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas ārvalstu meitas sabiedrības ir noregulējamas atsevišķi saskaņā ar noregulējuma plānu.

(3) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kas identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.2 punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā solidaritātes mehānisma iezīmes un atbilstošāko noregulējuma stratēģiju, lemj par to, kurām noregulējamās grupas vienībām ir jāatbilst šā likuma 60. panta piektajai un sešpadsmitajai daļai un 60.1 panta pirmās daļas 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējamā grupa atbilst šā panta pirmajai un otrajai daļai, un kā šādām vienībām tas darāms saskaņā ar noregulējuma plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

61. pants. (1) Iestādes, kas ir noregulējamās vienības vai ārvalsts vienības meitas sabiedrības, bet pašas nav noregulējamās vienības, individuāli izpilda šā likuma 60. pantā noteiktās prasības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība, bet pati nav noregulējamā vienība.

(3) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kas pašas nav noregulējamās vienības, bet ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības, konsolidēti izpilda šā likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības.

(4) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kuras identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.2 punktu un ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējamās vienības, centrālā iestāde, kas pati nav noregulējamā vienība, un jebkuras noregulējamās vienības, uz kurām neattiecas šā likuma 60.2 panta trešajā daļā noteiktā prasība, individuāli izpilda šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā, divdesmit piektajā un divdesmit sestajā daļā noteiktās prasības.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu un — attiecīgā gadījumā — šā likuma 108. pantu un pamatojoties uz šā likuma 60. pantā noteiktajām prasībām.

(6) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:

1) saistības:

a) kuras emitē noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienības starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,

b) kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "b", "c", "k", "l" un "m" apakšpunktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu,

c) kas maksātnespējas procesā tiek ierindotas pēc saistībām, kuras neatbilst šā punkta "a" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām,

d) kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu veidā, kas atbilst noregulējamās grupas noregulējuma stratēģijai — neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,

e) kuru izpildi tieši vai netieši nefinansē iestāde vai finanšu sabiedrība, uz kuru attiecas šis pants,

f) kuru reglamentējošie noteikumi nenorāda, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai, uz kuru attiecas šis pants (izņemot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu), saistības attiecīgi atsaucamas, dzēšamas, atpērkamas vai pirms termiņa atmaksājamas, un minētā vienība citā veidā nesniedz šādu norādi,

g) kuru reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu (izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu),

h) par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātes sabiedrības kredītspēju;

2) pašu kapitālu šādos veidos:

a) pirmā līmeņa pamata kapitālu,

b) citu pašu kapitālu, ko emitē vienībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības vai ko emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību.

(7) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan noregulējamā vienība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) noregulējamā vienība ievēro minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta šā likuma 60.2 pantā;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējamā vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējamo vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

4) noregulējamā vienība izpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) noregulējamās vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) noregulējamai vienībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(8) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan tās mātes sabiedrība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) mātes sabiedrība Latvijas Republikā konsolidēti atbilst šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētajai minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja šā likuma 77. panta pirmajā daļā minētā noregulējuma darbība vai pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz mātes sabiedrību;

4) mātes sabiedrība izpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(9) Ja ir izpildīti šā panta septītās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, meitas sabiedrībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, kuru sniedz noregulējamā vienība un kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

2) garantija tiek piemērota, ja meitas sabiedrība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ja attiecībā uz meitas sabiedrību ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

3) garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 procentiem no tās summas, izmantojot Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 2. punktā noteikto finanšu nodrošinājuma līgumu;

4) garantijas nodrošinājums atbilst Regulas Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta atbilstoši šīs daļas 3. punktam;

5) garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts un netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

6) nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais nosacījums;

7) nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību.

(10) Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūguma noregulējamā vienība rakstveidā sniedz pamatotu atzinumu vai citādi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

62. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija no šā likuma 61. panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībai, veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras, vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;

3) minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;

4) centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;

5) attiecīgā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 60.2 panta trešajā daļā minētajai prasībai;

6) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde, kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes, un kā noregulējuma iestāde, ja tā ir individuāli atbildīga par noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas šā likuma 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, saskaņota lēmuma pieņemšanā kā iesaistītā noregulējuma iestāde dara visu nepieciešamo, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) prasības summu, ko konsolidētā noregulējamās grupas līmenī piemēro katrai grupas noregulējamai vienībai;

2) prasības summu, ko individuāli piemēro katrai noregulējamās grupas iestādei un finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde pamato saskaņotā lēmuma atbilstību šā likuma 60.2 un 61. pantam un nosūta to:

1) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamai vienībai;

2) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība;

3) grupas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, ja tā pati nav noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētā noregulējamā vienība.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šo pantu pieņemtā saskaņotā lēmumā var paredzēt, ka, ja tas atbilst noregulējuma stratēģijai un ja noregulējamā vienība nav tieši vai netieši nopirkusi šā likuma 61. panta sestajai daļai atbilstošus pietiekamus instrumentus, meitas sabiedrība šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā daļā minētās prasības izpilda daļēji saskaņā ar šā likuma 61. panta sesto daļu ar instrumentiem, kurus emitē vienībām, kas nepieder pie attiecīgās noregulējamās grupas, un kurus pērk šīs vienības.

(4) Ja vairāk nekā viena globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, kas pieder pie vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes, ir noregulējamās vienības, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā viena no šā panta pirmajā daļā minētajām Latvijas Republikā reģistrētās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar iesaistītajām noregulējuma iestādēm, vienojas par Regulas Nr. 575/2013 72.e panta piemērošanu un visām korekcijām, kuru mērķis ir samazināt vai novērst starpību starp šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu atsevišķām noregulējamām vienībām un šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējamai vienībai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu vērtību aprēķinā starp attiecīgajām dalībvalstīm, pielāgojot prasības līmeni.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējamām grupām.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētās korekcijas piemērošanā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzētā summa atsevišķām noregulējamām vienībām nav mazāka par šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējamai vienībai.

(8) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts četru mēnešu laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šādu lēmumu pieņem saskaņā ar šā likuma 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu.

(9) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni un par noregulējamās grupas iestādēm vai finanšu sabiedrībām individuāli piemērojamo prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu:

1) par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.1 un 63.2 pantu;

2) par noregulējamās grupas meitas sabiedrībai individuāli piemērojamās prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.3 un 63.4 pantu.

(10) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmums, ko pieņēmušas noregulējuma iestādes saskaņā ar šā panta ceturto daļu, 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, ir saistošs attiecīgajām iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja nav pieņemts saskaņots lēmums.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņoto lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti, ja nav bijis pieņemts saskaņots lēmums, pārskata ne retāk kā reizi gadā.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, kā iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija visus lēmumus pieņem saskaņā ar šo pantu, vienlaikus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai konsolidācijas līmenī saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja šāds saskaņots lēmums nav pieņemts saistībā ar domstarpībām par konsolidētu noregulējamās grupas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu, tad lēmumu par minēto prasību pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētas noregulējamās vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad ņēmusi vērā:

1) noregulējamo grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību, kas nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestāžu veikto novērtējumu un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējuma iestādes, ja tā nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, atzinumu un iebildumus.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no noregulējuma iestādēm jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.2 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar noregulējamās vienības noregulējuma iestādi vai grupas līmeņa noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu un piemēro noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja četru mēnešu laikā šā panta pirmajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts un grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestādes veikto novērtējumu un iebildumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmums.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro minētajai meitas sabiedrībai individuāli saskaņā ar šā panta prasībām.

(2) Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par jebkurai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas pati nav noregulējamā vienība, individuāli piemērojamās šā likuma 61. pantā noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā:

1) noregulējamās vienības noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējamās iestādes izteikto viedokli un iebildumus, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.4 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro meitas sabiedrībai individuāli.

(2) Ja attiecīgās noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šā panta pirmajā daļā minēto saskaņoto lēmumu un grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā noregulējamās vienības noregulējuma iestādes vai grupas līmeņa noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas nenodod lietu Eiropas Banku iestādei, kā arī ja meitas sabiedrības noregulējuma iestādes noteiktais minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir 2 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu no šā likuma 60.2 pantā minētās prasības un atbilst šā likuma 60. panta astoņpadsmitajai, deviņpadsmitajai, divdesmitajai, divdesmit pirmajai, divdesmit otrajai, divdesmit trešajai, divdesmit ceturtajai, divdesmit piektajai un divdesmit sestajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtais lēmums.

(4) Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

64. pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatus par:

1) pašu kapitāla apjomu atbilstoši šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgo saistību apjomu. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjomus, kas izteikti saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu, norāda pēc atskaitījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e, 72.f, 72.g, 72.h, 72.i un 72.j pantu;

2) citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomu;

3) šīs daļas 1. un 2. punktā minētajiem posteņiem, norādot:

a) to sastāvu, tostarp termiņa profilu,

b) to prioritāti maksātnespējas procesā,

c) vai tos reglamentē trešās valsts tiesību akti (ja tas tā ir, norāda attiecīgo valsti) un vai tie ietver šā likuma 76. panta pirmajā daļā, Regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta "p" un "q" apakšpunktā un 63. panta "n" un "o" punktā minētos līguma noteikumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pienākumu ziņot par citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomiem nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms informācijas ziņošanas dienā ir vismaz 150 procentu apmērā no šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un ir aprēķināts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības iesniedz:

1) vismaz reizi pusgadā — šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju;

2) vismaz reizi gadā — šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto informāciju.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesniedz biežāk.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un sabiedrības vismaz reizi gadā publisko šādu informāciju:

1) attiecīgā gadījumā — šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem atbilstoša pašu kapitāla apjoms un atbilstīgo saistību apjoms;

2) šīs daļas 1. punktā minēto posteņu sastāvs, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā;

3) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kas izteikta saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu.

(6) Šā panta pirmo un piekto daļu nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka attiecīgo vienību likvidēs saskaņā ar maksātnespējas procesu.

(7) Ja ir veiktas noregulējuma darbības vai īstenotas šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tad šā panta piektajā daļā minētās informācijas publiskošanas prasības piemēro no datuma, kas ir šā likuma 66. panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 4., 5. un 6. punktā minētais termiņš, līdz kuram izpildāmas šā likuma 60.2 vai 61. panta prasības.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

65. pants. (1) Visus gadījumus, kad netiek ievērota šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija risina, izmantojot vismaz vienu no šādiem līdzekļiem:

1) īstenojot tiesības risināt vai novērst noregulējamības šķēršļus saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 22. pantu;

2) īstenojot šā likuma 18.1 pantā minētās tiesības;

3) īstenojot pasākumus, kas minēti Kredītiestāžu likuma 36.3 panta ceturtajā daļā, 101.3 panta 4.4, 4.5, 4.6 daļā un 4.7 daļas 2. punktā;

4) īstenojot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar šā likuma 33. pantu;

5) piemērojot sankcijas saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu vai administratīvos pasākumus saskaņā ar 129. panta otro daļu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 39., 39.1 vai 40. pantu var veikt novērtējumu par to, vai iestādes un finanšu sabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

66. pants. (1) Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro divu gadu laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai noregulējamā vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējamo vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, lai rekapitalizētu noregulējamo vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

(2) Šā likuma 59.1 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā, kā arī 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro triju gadu laikā pēc dienas, kad noregulējamā vienība vai grupa, kuras sastāvā tā ietilpst, ir identificēta kā globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, vai arī tad, ja noregulējamā vienība nokļūst šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajā situācijā.

(3) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pārejas termiņu, kurā šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktās prasības vai — attiecīgā gadījumā — prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, izpilda iestāde vai finanšu sabiedrība, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(4) Piemērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītos pārejas termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.1 panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.2 vai 61. pantu.

(5) Nosakot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pārejas termiņu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

66.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu ir noteikta tās uzraudzībā esošai iestādei.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

67.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, novērtē kopsummu, kuru veido:

1) summa, par kādu veicama iekšēji rekapitalizējamo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli;

2) summa, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir konvertējamas akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu vai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka iekšēji rekapitalizējamo saistību kopsummu, par kādu norakstāmas vai konvertējamas šīs saistības, lai atjaunotu noregulējamās iestādes vai nodrošinātu pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, ņemot vērā jebkādu kapitāla ieguldījumu, ko veic noregulējuma fonds, un lai uzturētu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno izmantot šā likuma 52.pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu samazināmas iekšēji rekapitalizējamās saistības, attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldes sabiedrībai nepieciešamā kapitāla apmēru, kas noteikts, pamatojoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem.

(3) Kreditoriem un pēc tam akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, var izmaksāt atlīdzību, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kapitāls ir norakstīts saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80.pantu;

2) ir piemērota iekšējā rekapitalizācija saskaņā ar šā likuma 53.panta pirmo daļu;

3) pamatojoties uz sākotnējo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, konstatēts, ka norakstīšanas apmērs ir lielāks, nekā tas varētu būt salīdzinājumā ar galīgo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā pantā minētais novērtējums pamatojas uz iespējami atjauninātu un pilnīgu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

68.pants. (1) Piemērojot šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai šā likuma 77. pantā minēto kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) anulē šīm personām piederošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī nodod tos kreditoriem, kuriem piemēros iekšējās rekapitalizācijas instrumentu;

2) ja atbilstoši vērtējumam, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, noregulējamai iestādei ir pozitīva neto aktīvu vērtība, maina esošo akcionāru un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, konvertējot akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos:

a) saskaņā ar šā likuma 77. panta otrajā daļā minētajām tiesībām attiecīgos kapitāla instrumentus, kurus iestāde ir emitējusi vai piesaistījusi,

b) saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 6. punktā minētajām tiesībām iekšēji rekapitalizējamās saistības, kuras noregulējamā iestāde ir emitējusi vai piesaistījusi.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto konvertēšanu veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, kuru piemērojot būtiski samazinās esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju īpašumtiesību domājamā daļa.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veic arī attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti ir emitēti vai iegūti šādos apstākļos:

1) pēc parāda instrumentu konvertēšanas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos saskaņā ar sākotnējo parāda instrumentu līguma noteikumiem, konvertācijai iestājoties vienlaikus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas novērtējumu vai pirms šāda novērtējuma par to, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem;

2) pēc attiecīgo kapitāla instrumentu konvertēšanas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar šā likuma 78.pantu.

(4) Apsverot, kuru no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām veikt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) vērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu;

2) summu, par kādu tās vērtējumā samazināmi pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi un saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmo daļu norakstāmi vai konvertējami attiecīgie kapitāla instrumenti;

3) kopsummu, kādu tā novērtējusi saskaņā ar šā likuma 67.panta prasībām.

(5) Personas izvērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tiek veikts saprātīgā laikposmā, lai neaizkavētu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu vai kapitāla instrumentu konvertēšanu vai neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma darbības mērķu sasniegšanai.

(6) Ja personas vērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu nav pabeigts dienā, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments vai konvertēti kapitāla instrumenti, šā likuma 48.panta piektajā daļā minētos nosacījumus piemēro jebkurai ieguvēja iegūtai vai palielinātai būtiskai līdzdalībai, kas izriet no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

69.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ņemot vērā šā likuma 54. pantā un 55. panta pirmajā daļā minētos saistību izslēgšanas gadījumus, un secīgi arī visas šādas prasības:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi tiek norakstīti saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija noraksta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija noraksta otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija noraksta pakārtoto saistību, kas nav pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāls, pamatsummu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, ievērojot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un attiecīgo kapitāla instrumentu samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija noraksta pārējo iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu), kas nav pakārtotās saistības, pamatsummu vai neatmaksāto summu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā ievērojot šā likuma 54., 55., 56., 57. un 58. pantu un šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu) samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma.

(2) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, zaudējumus šā likuma 68. panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētās kopsummas apmērā Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadala proporcionāli starp viena veida akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un iekšēji rekapitalizējamām saistībām, attiecīgi samazinot šo akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu proporcionāli to vērtībai, izņemot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā minētos gadījumus, kad atšķirīgs zaudējumu sadalījums starp vienas un tās pašas prioritātes saistībām ir atļauts.

(3) Neievērojot šā panta otrās daļas prasības, saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu, drīkst piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā iekšēji rekapitalizējamām saistībām, kuras maksātnespējas procesa gadījumā ir tādas pašas kārtas saistības.

(4) Pirms šā panta pirmās daļas 5.punktā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas piemērošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija noraksta vai konvertē šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto instrumentu pamatsummu, ja instrumenti vēl nav konvertēti un attiecībā uz tiem ir saistoši noteikumi, kuri paredz instrumenta pamatsummas norakstīšanu vai instrumentu konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, iestājoties jebkuram gadījumam, kas attiecas uz iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo situāciju, maksātspēju vai pašu kapitāla līmeni.

(5) Ja instrumenta pamatsumma ir norakstīta, bet ne līdz nullei, saskaņā ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem par instrumenta pamatsummas norakstīšanu pirms iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz šīs pamatsummas atlikušo apjomu.

(6) Pieņemot lēmumu par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pamatkapitālā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga konvertēt tādu saistību kategoriju, kurai pakārtotas saistību kategorijas lielākā daļa netiek konvertēta pamatkapitālā vai netiek norakstīta, izņemot gadījumu, kad tas ir atļauts saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu.

(7) Visiem iestāžu un finanšu sabiedrību pašu kapitāla elementu prasījumiem maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa. Ciktāl iekšējās rekapitalizācijas instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla elementu, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla elementa, un tam maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā jebkuram citam prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

70.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro šā panta prasības, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātā instrumenta, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus noregulējuma darbības nolūkā. Ja saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturto daļu un 55.panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav pienākuma izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.

(3) Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas izslēdzošā ieskaita līgums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai vērtētājs nosaka no šiem darījumiem izrietošās saistības, ņemot vērā izslēdzošā ieskaita līgumu, kas ir daļa no šā likuma 45., 46. un 47. pantā paredzētās vērtēšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību vērtību saskaņā ar:

1) atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas izslēdzošā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;

2) atbilstošiem principiem, lai konstatētu brīdi, kad nosakāma atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība;

3) atbilstošām metodēm, lai vērtības samazinājumu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un iekšējā rekapitalizācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko iekšējās rekapitalizācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās metodes un principus saistību, kuras rada atvasinātie instrumenti, vērtības noteikšanai nosaka saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

71.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā likuma 77.panta trešajā daļā un 85.panta pirmās daļas 6.punktā minētās tiesības, tā dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot dažādus konvertācijas koeficientus saskaņā ar vienu vai vairākiem šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem principiem.

(2) Konvertācijas koeficients atspoguļo atbilstošu atlīdzību kreditoram par jebkādiem zaudējumiem, kuri viņam radušies norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošanas rezultātā.

(3) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām tiek piemēroti dažādi konvertācijas koeficienti, konvertācijas koeficients, ko piemēro saistībām, kuras saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek uzskatītas par augstākas kārtas prasījumiem, ir lielāks nekā tas, ko piemēro pakārtotajām saistībām.

72. pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu, attiecīgā iestāde vai finanšu sabiedrības vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis izstrādā un īsteno reorganizācijas plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

73.pants. (1) Iestāde vai finanšu sabiedrības vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis viena mēneša laikā pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai reorganizācijas plānu, kas atbilst šā panta prasībām un — valsts atbalsta piemērošanas gadījumā — valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.

(2) Ja šā likuma 53.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro divām vai vairākām grupas sabiedrībām, reorganizācijas plānu sagatavo Eiropas Savienības mātes sabiedrība. Minētais plāns ietver visas grupas iestādes saskaņā ar šā likuma 7. un 8.pantā noteikto procedūru, un Eiropas Savienības mātes sabiedrība to iesniedz grupas līmeņa noregulējuma iestādei. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta saņemto reorganizācijas plānu citām iesaistītajām noregulējuma iestādēm un Eiropas Banku iestādei.

(3) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde var pagarināt reorganizācijas plāna iesniegšanas termiņu ne vairāk kā par diviem mēnešiem pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, ja reorganizācijas plāns neietver valsts atbalstu. Ja reorganizācijas plāns ietver valsts atbalstu, tad plāna iesniegšanas termiņu var pagarināt līdz valsts atbalstu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajam termiņam, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Reorganizācijas plānā izklāsta pasākumus, kas vērsti uz iestādes vai finanšu sabiedrības vai tās komercdarbības daļas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā. Šie pasākumi balstās uz pieņēmumiem par ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā iestāde vai finanšu sabiedrība darbosies.

(5) Reorganizācijas plānā ņem vērā pašreizējo situāciju finanšu tirgos un nākotnes prognozes, atspoguļojot pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, kas ļautu noteikt iestādes vai finanšu sabiedrības problemātiskās jomas. Pieņēmumus salīdzina ar citiem nozares piemēriem.

(6) Reorganizācijas plānā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) detalizēta analīze par faktoriem un problēmām, kas veicināja iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu grūtības, kā arī analīze par apstākļiem, kas radīja minētās grūtības;

2) to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai;

3) minēto pasākumu īstenošanas grafiks.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie pasākumi var ietvert:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības darbības reorganizāciju;

2) izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības darbības sistēmās un infrastruktūrā;

3) zaudējumus radošu darbību izbeigšanu;

4) tādu pašreizējo darbību pārstrukturēšanu, kuras iespējams padarīt konkurētspējīgas;

5) aktīvu vai darbības jomu pārdošanu.

(8) Viena mēneša laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegts reorganizācijas plāns, tā novērtē, kāda ir iespēja šā plāna īstenošanas gadījumā atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt attiecīgo mērķi, tā plānu apstiprina.

(9) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav pārliecināta, ka ar reorganizācijas plāna palīdzību ir iespējams atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju, tā informē par plāna iesniegšanu atbildīgo personu un pieprasa divu nedēļu laikā plānu grozīt tā, lai tiktu risināti problemātiskie jautājumi, un iesniegt to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē grozīto plānu un vienas nedēļas laikā paziņo iestādei, vai problemātiskie jautājumi ir atrisināti un vai ir vajadzīgi papildu grozījumi.

(10) Iestādes padome vai valde vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto reorganizācijas plānu un vismaz reizi sešos mēnešos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

(11) Iestādes padome vai valde vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis reorganizācijas plānu pārskata, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai atjaunotu noregulējamās iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, un visus grozījumus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apstiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

74.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums vai konvertēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamai iestādei, tās kreditoriem, akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai īstenotu šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, tai skaitā uzdot izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos reģistros, uzdot izslēgt no tirdzniecības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus, uzdot iekļaut tirdzniecībā jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, kā arī uzdot iekļaut sarakstos norakstīta parāda instrumentu bez prospekta publicēšanas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu, no šīm saistībām izrietošie pienākumi vai prasījumi, kas nav iestājušies brīdī, kad tiesības tiek īstenotas, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā, saistības izpildāmas samazinātās summas apmērā un attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuri turpmākie noteikumu grozījumi, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izdarīt, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktās tiesības.

75.pants. (1) Papildus šā likuma 85.panta pirmās daļas 9.punktam Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai ir tiesīga noteikt prasību nodrošināt pietiekamu izsludinātā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmēru, lai tad, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā likuma 85.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās tiesības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību vai kādu no tās meitas sabiedrībām, iestāde vai finanšu sabiedrība varētu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvi īstenot saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir pamats noteikt šā panta pirmās daļas prasību attiecībā uz šīs iestādes vai finanšu sabiedrības vai grupas noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu, ņemot vērā šajā plānā paredzētās noregulējuma darbības. Ja noregulējuma plānā ir paredzēta iespēja piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, vai izsludinātais pamatkapitāls vai citi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir pietiekami, lai segtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu.

(3) Uz saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos nav attiecināma Komerclikumā noteiktā prasība par pamatkapitāla palielināšanas kārtību un dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

76. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības, uzņemoties saistības, noslēgtajos līgumos iekļauj noteikumu, kas paredz, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ja šādas saistības:

1) nav izslēgtas no saistībām atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai;

2) nav fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi virs garantētajā atlīdzībā izmaksājamās summas;

3) tiek regulētas ar ārvalstu tiesību aktiem;

4) ir radušās pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Ja iestādes vai finanšu sabiedrības minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu un iestādes vai finanšu sabiedrības saistības atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, bet noslēgtajos līgumos nav iekļauts noteikums par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām un tās neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut iestādei vai finanšu sabiedrībai neizpildīt šā panta pirmās daļas prasību.

(3) Iestādei vai finanšu sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ja Latvijas Republika ar attiecīgo ārvalsti ir noslēgusi nolīgumu par saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām vai ja šādas tiesības izriet no attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība konstatē, ka noslēgtajos līgumos nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā šo konstatējumu paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu tās pieprasīto informāciju, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu novērtēt, kā paziņojumā norādītās saistības ietekmē minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību. Ar paziņojuma saņemšanas brīdi iestādes vai finanšu sabiedrības pienākums izpildīt šā panta pirmās daļas prasības tiek apturēts.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija secina, ka noslēgtajos līgumos nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā iekļauj līgumā šādu noteikumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzdot iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt tās iepriekšējo praksi attiecībā uz noteikuma par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām neiekļaušanu līgumos.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības neietver pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un šā likuma 1. panta pirmās daļas 43. punktā minētos parāda instrumentus, ja parāda instrumenti ir nenodrošinātas saistības.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu saskaņā ar šā likuma 17. un 18. pantu vai jebkurā citā laikā, konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, kurās nav iekļauts noteikums, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas atbilstoši šā likuma 54. panta ceturtajai daļai, pārsniedz 10 procentus no minētās kategorijas apjoma, tā laikus novērtē šo apstākļu ietekmi uz minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību, tostarp tādā gadījumā, ja, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, var tikt neievēroti šā likuma 95. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta pirmajā daļā minētais līguma noteikums, rada būtisku noregulējamības šķērsli, tā rīkojas atbilstoši šā likuma 20. pantā noteiktajai kārtībai.

(9) Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai finanšu sabiedrība līguma noteikumos nav iekļāvusi šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai attiecībā uz kurām minētā prasība nav piemērojama, neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz pamatotu izvērtējumu par šā panta trešajā daļā minētā nolīguma īstenošanas iespējamību.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijās paredzētos nosacījumus, var noteikt iestādei vai finanšu sabiedrībai to saistību kategorijas, no kurām var izdarīt konstatējumu, ka juridisku vai citu iemeslu dēļ nav iespējams iekļaut līguma noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(12) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

XII nodaļa
Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana un konvertēšana

(Nodaļas nosaukums 30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

77.pants. (1) Tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības var izmantot:

1) neatkarīgi no noregulējuma darbības veikšanas;

2) kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti šā likuma 39.39.1 un 40.pantā minētie noregulējuma nosacījumi.

(11) Ja attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības noregulējamā vienība ir pirkusi netieši ar citas vienības starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, tad tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības īsteno kopā ar tādām pašām tiesībām attiecīgās vienības mātes sabiedrības līmenī vai citu tādu mātes sabiedrību līmenī, kuras nav noregulējamās vienības, lai zaudējumi tiktu reāli nodoti noregulējamai vienībai un tā rekapitalizētu attiecīgo vienību. Pēc tam, kad ir īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek šā likuma 96. pantā noteiktā vērtēšana un tiek piemērots šā likuma 97. pants.

(12) Tiesības norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības var izmantot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, izņemot nosacījumu par saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā. Kad minētās tiesības ir īstenotas, norakstīšana vai konvertācija notiek saskaņā ar šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minēto principu.

(13) Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību vai — ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna — attiecībā uz vienību, kas nav noregulējamā vienība, tad summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar šā likuma 78. panta pirmo daļu šādas vienības līmenī, ieskaita šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktā un 56. panta pirmās daļas 1. punktā vai 57. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un šā panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības iestādes vai finanšu sabiedrību akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 78.panta prasībām attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, ko emitējusi vai piesaistījusi iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir iestājies viens no šādiem gadījumiem:

1) pirms noregulējuma darbības veikšanas tiek konstatēts, ka tā atbilst šā likuma 39.39.1 un 40.pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

2) tiek konstatēts, ka tad, ja vien attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām netiks īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, iestāde vai finanšu sabiedrība vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

3) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus emitējusi vai piesaistījusi meitas sabiedrība, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

4) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kuri emitēti vai piesaistīti mātes sabiedrībā, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātes sabiedrībā vai konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

5) tiek konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība valsts atbalstu lūdz, bet vēl nav to saņēmusi, izņemot gadījumu, kad finanšu palīdzība tiek sniegta atbilstoši šā likuma 39.panta trešās daļas 4.punkta "c" apakšpunkta noteikumiem.

(4) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa nespēj turpināt savu komercdarbību, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa nonāk vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās;

2) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav paredzams, ka jebkāda darbība, tai skaitā alternatīvi privātā sektora pasākumi vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcība, tostarp agrīnās intervences pasākumi, kas nav kapitāla instrumentu vai šā panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertēšana, ne atsevišķi, ne kopā ar noregulējuma darbību novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas maksātnespēju pārskatāmā laikposmā.

(41) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība nonāk vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ja izpildās viens vai vairāki no šā likuma 39. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Uzskatāms, ka grupa nonāk vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ja tā pārkāpj vai ir pamats uzskatīt, ka pārskatāmā laikposmā pārkāps tai noteiktās prudenciālās prasības konsolidācijas līmenī (grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks izlietots viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa).

(6) Meitas sabiedrības emitētu attiecīgo kapitāla instrumentu atbilstoši šā panta trešās daļas 3.punktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem, kā norakstītu vai konvertētu tādas pašas prioritātes kapitāla instrumentus mātes sabiedrības līmenī.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to noregulējuma iestādei, kura ir atbildīga par konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību.

(8) Pirms šā panta trešās daļas 3.punktā minētās konstatācijas attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro šā likuma 80.pantā noteiktās prasības par paziņošanu un apspriešanos.

(9) Pirms tiek īstenotas kapitāla instrumentu vai šā panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, lai iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu. Minētā vērtēšana ir par pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai segtu zaudējumus, un konvertēšanas līmenim, kāds piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību.

(10) Par šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju ir atbildīga Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 79.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

78.pants. (1) Izpildot šā likuma 77.pantā noteiktās prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, tā, lai secīgi sasniegtu šādus rezultātus:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementus noraksta proporcionāli zaudējumiem un atbilstoši šo zaudējumu segšanas spējai, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro vienu vai abas šā likuma 68.panta pirmajā daļā minētās darbības attiecībā uz personām, kurām pieder pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

3) otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

4) šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, lai tiktu sasniegti šā likuma 38. pantā minētie noregulējuma mērķi vai lai atbilstīgās saistības spētu nosegt zaudējumus, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

(11) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. panta 1.2 daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārliecinās arī par noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju, lai, veicot šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās darbības, neietekmētu noregulējuma vienības kontroli pār meitas sabiedrību.

(2) Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsumma:

1) minētās pamatsummas samazinājums ir nemainīgs, izņemot jebkādu vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma 67.panta trešajā daļā paredzēto atlīdzības izmaksu;

2) attiecībā uz šāda instrumenta norakstīto summu vairs nepaliek nekādu saistību pret attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētāju, izņemot jau uzkrātās saistības (saistības, kas var rasties daļējas norakstīšanas rezultātā attiecībā uz procentu maksājumiem par parāda instrumentiem pārskata datumā, uz kuru sagatavots vērtējums, par periodu no pēdējās procentu maksājuma dienas) un atbildību par zaudējumu segšanu, kas varētu rasties, ja ar tiesas spriedumu tiktu konstatēta norakstīšanas tiesību prettiesiska īstenošana;

3) attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētājiem var tikt izmaksāta atlīdzība, ja tiek emitēti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(3) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

(4) Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu un šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību konvertēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu un šādu atbilstīgo saistību turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus un šādas atbilstīgās saistības var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus emitē iestāde vai finanšu sabiedrība, vai iestādes vai finanšu sabiedrības mātes sabiedrība ar iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma iestādes vai ar mātes sabiedrības noregulējuma iestādes piekrišanu;

2) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir emitēti pirms iestādes vai finanšu sabiedrības akciju vai citu tādu īpašumtiesību instrumentu emisijas, kuros ieguldījums pašu kapitālā veikts saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu;

3) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir nodoti tūlīt pēc konvertēšanas tiesību īstenošanas;

4) konvertācijas koeficients, kas nosaka to pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek nodoti pret katru attiecīgo kapitāla instrumentu vai pret katru no šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, atbilst šā likuma 71.pantā noteiktajiem principiem un Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām.

(41) Lai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu piemērošanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība visu darbības laiku saglabā nepieciešamo atļauju emitēt attiecīgu skaitu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

(5) Ja iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj tai piemērot noregulējuma instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas pārliecinās, vai ir iestājies šā likuma 77.panta trešajā daļā minētais gadījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

79.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli saskaņā ar Regulas Nr.  575/2013 92. panta vai Regulas Nr.  2019/2033 11. panta prasībām un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatējumu attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības atbilst šā likuma 61. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto prasību izpildei un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 2.punktā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir meitas sabiedrība, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, veic visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija realizē visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētajai konstatācijai līdzvērtīgas konstatācijas veikšanu dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 4.punktā minētās konstatācijas veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

80.pants. (1) Pirms šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā konstatējuma attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē vai piesaista attiecīgos kapitāla instrumentus vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības, kas atbilst šā likuma 61. pantam, vai attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izpilda šādas prasības:

1) ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija apsver, vai veikt šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minēto konstatējumu, tā pēc apspriešanās ar attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi 24 stundu laikā par to paziņo:

a) dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcijai un — ja tā nav viena un tā pati — minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā norādītā konstatējuma veikšanu,

b) tādu citu vienību noregulējuma iestādēm tajā pašā noregulējuma grupā, kuras tieši vai netieši ir pirkušas šā likuma 61. panta sestajā daļā minētās saistības no vienības, uz ko attiecas šā likuma 61. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa;

2) ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija apsver, vai veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties par to paziņo dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kura veic katras tādas iestādes vai finanšu sabiedrības uzraudzību, kas ir emitējusi vai piesaistījusi attiecīgos kapitāla instrumentus, uz kuriem varētu tikt attiecinātas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, un — ja tā nav viena un tā pati – tai minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu.

(2) Ja šā likuma 77.panta trešās daļas 3., 4. vai 5.punktā minēto konstatāciju veic attiecībā uz iestādi vai grupu, kura īsteno pārrobežu darbību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā noregulējuma darbības iespējamo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās iestāde vai grupa darbojas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņojumam saskaņā ar šā panta pirmo daļu pievieno paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tā apsver attiecīgās konstatācijas veikšanu.

(4) Ja paziņojums izdarīts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu vai 2. punktu, izvērtē šādus jautājumus:

1) vai ir pieejams alternatīvs pasākums norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas prasībām;

2) ja šāds alternatīvs pasākums ir pieejams, — vai to var reāli piemērot;

3) ja šādu alternatīvu pasākumu var reāli piemērot, — vai ir reālas izredzes, ka tas pārskatāmā laikposmā ietekmēs apstākļus, kuri liktu veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē alternatīvi pasākumi ir šā likuma 33.pantā minētie agrīnās intervences pasākumi, kā arī Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 un 4.7 daļā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 45. panta pirmajā daļā minētie pasākumi vai līdzekļu vai kapitāla nodošana iestādei vai finanšu sabiedrībai no tās mātes sabiedrības.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturto daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, novērtē, ka ir pieejami viens vai vairāki alternatīvi pasākumi, ka tos var reāli piemērot un tie dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, tā nodrošina, ka šie pasākumi tiek piemēroti.

(7) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā un saskaņā ar šā panta ceturto daļu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, secina, ka nav pieejami alternatīvi pasākumi, kuri dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai ir nepieciešams veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to dalībvalstu, kurās atrodas attiecīgās meitas sabiedrības, institūcijām, kas ir atbildīgas par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētās konstatācijas veikšanu, un konstatāciju veic saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai.

(9) Ja citas dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu, nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju un par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, jo attiecīgā meitas sabiedrība atrodas Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai konstatācija tiktu veikta saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam.

(10) Konstatācija saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktu netiek veikta, ja netiek pieņemts šajā pantā minētais saskaņotais lēmums.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja Latvijas Republikā atrodas šā panta devītajā daļā minētā meitas sabiedrība, nekavējoties izpilda pieņemto lēmumu norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

XIII nodaļa
Papildu finanšu stabilizācijas instrumenti

81.pants. (1) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus un novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēju, Ministru kabinets, iepriekš konsultējoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ir tiesīgs lemt par papildu finanšu stabilizācijas instrumentu piemērošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāri vai tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas rezultātā seguši zaudējumus ne mazāk kā 8 procentu apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kuru apmērs ir noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma VIII nodaļā paredzēto vērtējumu;

2) ir izpildīti visi šā likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktie noregulējuma darbības veikšanai nepieciešamie nosacījumi, bet noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti un darbību.

(2) Piemērojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, tiek sniegts valsts atbalsts. Pirms valsts atbalsta sniegšanas ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

82.pants. Papildu finanšu stabilizācijas instrumenti ir šādi:

1) publiskā kapitāla atbalsta instruments;

2) pagaidu publiskā īpašuma instruments.

83.pants. (1) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības rekapitalizāciju, nodrošinot tai kapitālu apmaiņā pret šādiem instrumentiem:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(2) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, valstij piederošās akcijas iestādē vai finanšu sabiedrībā tiek atsavinātas, nepārsniedzot termiņu, kāds noteikts Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

84.pants. (1) Piemērojot pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, iestādi vai finanšu sabiedrību uz laiku var pārņemt valsts īpašumā, nododot to pārvaldīšanā Ministru kabineta izraudzītai kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, kurai ir piemērots pagaidu publiskā īpašuma instruments, tiek atsavināta, nepārsniedzot Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu noteikto termiņu.

XIV nodaļa
Noregulējuma tiesības

85.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā noregulējuma iestādei, piemērojot noregulējuma instrumentus, ir šādas noregulējuma tiesības:

1) pieprasīt, lai jebkura ar noregulējuma darbību saistītā persona sniedz jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus;

2) pārņemt savā kontrolē noregulējamo iestādi un īstenot visas tiesības, kas piešķirtas noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, valdei un padomei;

3) nodot pircējam vai pagaidu iestādei noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

4) nodot citai komercsabiedrībai ar tās piekrišanu noregulējamās iestādes finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

5) samazināt vai dzēst noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu, kas izriet no šīm saistībām;

6) konvertēt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamās saistības akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos iestādē, finanšu sabiedrībā, attiecīgajā mātes sabiedrībā vai pagaidu iestādē, kurai tiek nodoti iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības;

7) dzēst noregulējamās iestādes emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

8) samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo vērtību un dzēst šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

9) likt noregulējamai iestādei vai attiecīgajai mātes sabiedrībai palielināt pamatkapitālu, tai skaitā emitēt jaunas akcijas vai citus kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

10) grozīt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību izpildes termiņu, grozīt par uzņemtajām saistībām maksājamo procentu likmi, summu un samaksas kārtību. Tas neattiecas uz nodrošinātajām saistībām;

11) slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus;

12) atcelt noregulējamās iestādes padomes vai valdes locekļus un iecelt jaunus locekļus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, var neievērot un tai nav saistošas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību nodošanas kārtību, tai skaitā nepieciešamību saņemt noregulējamās iestādes akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoru vai trešās personas piekrišanu un prasību par iepriekšēju trešās personas informēšanu. Minētais atbrīvojums nav attiecināms uz prasībām, kuras nosaka valsts atbalsta normatīvais regulējums.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas iestādei vai finanšu sabiedrībai juridiskās formas dēļ, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šādām iestādēm vai sabiedrībām piemēro līdzvērtīgas tiesības un šādu iestāžu un sabiedrību akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoriem un līgumslēdzēju pusēm (darījumu partneriem) — šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

86.pants. (1) Papildus šā likuma 85.pantā noteiktajām tiesībām Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir šādas tiesības:

1) noteikt, ka nodošana piemērojama bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē nododamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

2) atcelt tiesības papildus iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

3) pieprasīt, lai izslēdz iestādes vērtspapīrus no regulētā tirgus vai aptur to tirdzniecību, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgus likumā;

4) nodrošināt, lai nodoto finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējam ir noregulējamās iestādes tiesības un pienākumi;

5) pieprasīt, lai noregulējamā iestāde un akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs savstarpēji apmainās ar informāciju un sniedz palīdzību;

6) atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai aizstāt līgumā finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmēju kā pusi.

(2) Noregulējuma tiesības tiek īstenotas, nodrošinot noregulējamās iestādes noslēgto līgumu un to saistību nepārtrauktību, kuras pāriet uz saņēmēju. Minētais neskar noregulējamās iestādes darbinieku tiesības uzteikt darba līgumu un citas no noregulējamās iestādes noslēgtajiem līgumiem izrietošās pušu tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

87.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzdot noregulējamai iestādei vai jebkurai no minētās noregulējamās iestādes grupas sabiedrībai sniegt vai nodrošināt pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs varētu efektīvi izmantot tam nodotās tiesības un pārvaldīt finanšu instrumentus, aktīvus vai saistības. Noregulējamā iestāde sniedz vai nodrošina pakalpojumus atbilstoši līgumiem, kurus tā ir noslēgusi līdz noregulējuma veikšanai vai, ja līgumu nav vai tie vairs nav spēkā, atbilstoši godīgai darījumu praksei.

(2) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde ir izmantojusi šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētu noregulējamo iestādi vai tās grupas attiecīgo sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības nodrošināt citas dalībvalsts noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī noregulējamās iestādes vai tās grupas sabiedrības maksātnespējas procesā.

88.pants. (1) Ja, nododot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, nodod arī aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, vai tiesības vai saistības, kurām piemērojami citas dalībvalsts normatīvie akti, par nodošanas valsti uzskatāma attiecīgā cita dalībvalsts un nodošanai piemērojami tās dalībvalsts normatīvie akti.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz atbalstu citas dalībvalsts noregulējuma iestādei attiecībā uz to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu, uz kurām ir attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām, uz kurām attiecināma akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana, nav tiesību prasīt nodošanas atlikšanu.

(4) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka šo iekšēji rekapitalizējamo saistību vai instrumentu pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti atbilstoši citas dalībvalsts noregulējuma iestādes īstenotajām norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

89.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piemērotā noregulējuma darbība ir vērsta uz ārvalstī esošiem noregulējamās iestādes aktīviem vai akcijām, vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām ir piemērojami ārvalsts normatīvie akti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt, lai:

1) persona, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodošana, norakstīšana, konvertēšana un citas noregulējuma darbības tiek īstenotas;

2) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai saistības un īstenot tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām līdz brīdim, kad tiek īstenota nodošana, norakstīšana, konvertēšana vai cita noregulējuma darbība;

3) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, sedz tās pamatotus izdevumus šīs daļas 1. un 2.punktā noteikto darbību veikšanai atbilstoši šā likuma 43.panta piektajai daļai.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, ka, neraugoties uz visiem vajadzīgajiem pasākumiem, ko ir veikusi persona, nav paredzams, ka nodošanu vai konvertēšanu būs iespējams piemērot attiecībā uz īpašumu, kas atrodas ārvalstī, vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic nodošanu, norakstīšanu, konvertēšanu vai citas noregulējuma darbības, tai skaitā gadījumos, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, tiesību vai saistību nodošanu, konvertēšanu vai darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

90.pants. (1) Krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums, kas ir veikts attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šo likumu, un jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, saskaņā ar iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtu līgumu nav uzskatāms par izpildes notikumu Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likuma izpratnē, finanšu nodrošinājumu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē vai par maksātnespējas procedūru norēķinu galīguma maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskās saistības saskaņā ar līgumu, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums. Minētais attiecas arī uz šādu iestādes vai finanšu sabiedrības meitas iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir paredzēts, ka saistības garantē mātes iestāde vai finanšu sabiedrība, vai jebkura grupas iestāde vai finanšu sabiedrība, vai uz citu grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas sabiedrību atbildību.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi ārvalsts noregulējuma procedūras, šā panta piemērošanas nolūkā tās uzskatāmas par krīzes vadības pasākumu.

(3) Krīzes novēršanas pasākums, saistību apturēšana saskaņā ar šā likuma 40.1 panta nosacījumiem vai krīzes vadības pasākums, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav pamats, lai:

1) īstenotu jebkādas līguma izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, izslēdzošā ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tai skaitā attiecībā uz līgumiem, kurus noslēgusi meitas sabiedrība vai finanšu sabiedrība un kuru izpildi garantē vai kuru izpildē finansiāli piedalās grupas sabiedrība;

2) iegūtu īpašumā, pārņemtu kontrolē iesaistītās iestādes vai finanšu sabiedrības, vai tās grupas sabiedrības īpašumu vai prasītu tam nodrošinājumu;

3) ietekmētu no iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem izrietošās tiesības, ja joprojām tiek pildītas no līgumiem izrietošās būtiskās saistības, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās darbības var veikt, ja to veikšanas pamatojums rodas sakarā ar notikumu, kurš nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šādu pasākumu piemērošanu.

(5) Saistību izpildes apturēšana vai ierobežošana nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi šā panta un 93. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

91.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

(2) Ja noregulējamās iestādes maksājuma saistības atbilstoši līgumam ir apturētas, arī noregulējamās iestādes darījuma pušu maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.

(3) Šajā pantā noteiktās tiesības nav piemērojamas:

1) sistēmām un sistēmu operatoriem;

2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem;

3) centrālajām bankām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus un izvērtē, cik pamatoti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem. Ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noguldītājiem dienā ir daļēji pieejama pienācīga noguldījumu summa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

92.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ierobežot noregulējamās iestādes nodrošināto kreditoru nodrošinājuma izmantošanas tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem noregulējamās iestādes aktīviem no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga īstenot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecībā uz maksājumu sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalsts centrālās bankas prasījumiem saistībā ar aktīviem, ko noregulējamā iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi kā finanšu nodrošinājumu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

93.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamo iestādi, uz laiku apturēt līguma uzteikuma tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības tai līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamās iestādes meitas sabiedrību, uz laiku apturēt līguma uzteikšanas tiesības, ja:

1) noregulējamā iestāde ir izsniegusi garantiju līgumā noteikto meitas sabiedrības saistību izpildei;

2) līguma uzteikuma pamats ir vienīgi noregulējamās iestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšana vai finansiālais stāvoklis;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieņēmusi lēmumu vai var pieņemt lēmumu attiecībā uz noregulējamo iestādi par tās aktīvu un saistību nodošanu ieguvējam, tā vai nu paredz līgumā visu meitas sabiedrību aktīvu un saistību nodošanu un ieguvējs tos ir pieņēmis, vai arī citā veidā nodrošina atbilstošu šādu aktīvu un saistību aizsardzību.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var īstenot no paziņojuma publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(4) Apturēšanu uz laiku saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro maksājumu un vērtspapīru sistēmām vai sistēmu operatoriem, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalstu centrālajām bankām.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo, ka tiesības un saistības, kas izriet no līguma, nav nodotas ieguvējam vai tās nav norakstāmas vai konvertējamas, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, personai ir tiesības īstenot līgumā noteiktās uzteikuma tiesības pirms šajā pantā minētā apturēšanas termiņa beigām.

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apturējusi līguma uzteikuma tiesības un nav sniegusi šā panta piektajā daļā noteikto paziņojumu, iestājoties apturēšanas beigu termiņam, uzteikuma tiesības var īstenot šādi:

1) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, ir nodotas ieguvējam, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var izmantot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem, ja līguma uzteikuma pamats izriet no ieguvēja rīcības;

2) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, paliek noregulējamai iestādei un Finanšu un kapitāla tirgus komisija tām nav piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(8) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

93.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība veic detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga lūgt, lai Latvijas Centrālais depozitārijs tai sniedz šajā pantā minēto tiesību piemērošanai nepieciešamo informāciju atbilstoši Regulas Nr. 648/2012 81. pantam.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgto finanšu līgumu noteikumus, kuru tiesību normas izriet no ārvalsts tiesību aktiem, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka uz finanšu līgumu var attiekties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības apturēt vai ierobežot tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 91., 92. un 93. pantu, un atzīst, ka tai ir saistošs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šo likumu veiktais krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums.

(3) Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta otro daļu, Eiropas Savienības mātes sabiedrības nodrošina, ka to ārvalstu meitas sabiedrības finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, ir iekļauts attiecīgs noteikums, lai izslēgtu to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesību īstenošana attiecībā uz Eiropas Savienības mātes sabiedrības tiesību un pienākumu apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu pirmstermiņa izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktā prasība attiecas uz ārvalstu meitas sabiedrībām, kuras ir iestādes vai finanšu iestādes.

(5) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta otrās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 90., 91., 92. un 93. pantu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

94.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai veiktu noregulējuma darbību, ir tiesīga, ieceļot pilnvarnieku, pārņemt noregulējamo iestādi savā kontrolē tā, lai pārvaldītu noregulējamo iestādi ar visu noregulējamās iestādes akcionāru sapulces, padomes un valdes pilnvarām, veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus, kā arī pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās iestādes aktīviem un mantu. Laikā, kad ir iecelts pilnvarnieks, noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, nav balsstiesību, kas izriet no noregulējamās iestādes akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.

XV nodaļa
Aizsardzības pasākumi

95.pants. (1) Piemērojot vienu vai vairākas noregulējuma darbības, izņemot šā panta otrajā daļā minēto instrumentu, akcionāri, tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tie kreditori, kuru prasījumi nav nodoti, saņem atlīdzību par saviem prasījumiem vismaz tādā apmērā, kādā viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespēja tieši pirms nodošanas.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tiem kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, instrumenta piemērošana nedrīkst radīt lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespējas procedūra tieši pirms norakstīšanas vai konvertēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

96.pants. (1) Lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības veikšanas vietā būtu uzsākta maksātnespēja, vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas izdara vērtēšanu, kurā nosaka:

1) kādi nosacījumi būtu piemēroti akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība, būtu sākusi maksātnespējas procedūru laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;

2) kādi nosacījumi faktiski ir īstenoti attiecībā uz akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulēšanā;

3) vai šā panta 1. un 2.punktā minēto nosacījumu piemērošanas sekas ir atšķirīgas.

(2) Vērtētājs vērtēšanas procesā ņem vērā pieņēmumu par to, ka noregulējamā iestāde būtu uzsākusi maksātnespējas procesu laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu, un ka noregulējuma darbība netika veikta.

97.pants. Ja novērtējumā par to, vai akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja būtu uzsākta maksātnespējas procedūra, ir konstatēts, ka jebkurš akcionārs, tā persona, kurai pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditors vai noguldījumu garantiju fonds ir cietis lielākus zaudējumus, nekā būtu cietis maksātnespējas uzsākšanas gadījumā, tiem ir tiesības uz atlīdzības izmaksu no noregulējuma fonda.

98.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati vai no pagaidu iestādes, vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, nodod citai sabiedrībai aktīvu pārvaldes sabiedrības daļu, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atceļ vai groza tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai rīkojas tās vārdā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus un piemēro šā likuma 90., 91., 92. un 93.panta ierobežojumus šādiem vienošanās veidiem:

1) nodrošinājumam, uz kura pamata līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim) ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz kurām attiecas nodošana, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar procentu maksājumiem, vai līdzīgu nosacījumu;

2) līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai garantē noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar pilnīgu aktīvu īpašumtiesību nodošanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam, turklāt nodrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodot aktīvus, ja tiek izpildīti minētie līgumā noteiktie pienākumi;

3) savstarpējās dzēšanas līgumiem;

4) izslēdzošā ieskaita līgumiem;

5) segtajām obligācijām;

6) strukturēto finansējumu līgumiem, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas. Šie līgumi ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) vai pilnvarotais pārstāvis.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto aizsardzību piemēro neatkarīgi no iesaistīto līgumslēdzēju pušu skaita un no tā, vai:

1) vienošanās noslēgta līguma, trasta vai citā tiesiskajā formā, ja normatīvie akti paredz šādu vienošanās iespēju;

2) vienošanos pilnībā vai daļēji regulē citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti un citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti ļauj noslēgt šādu vienošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

99.pants. (1) Nododot līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saistību savstarpējo dzēšanu un izslēdzošā ieskaita līgumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka tiek nodotas visas ar minētajiem noregulējamās iestādes un citu personu noslēgtajiem līgumiem aizsargātās tiesības un pienākumi, kā arī neveic ar minētajiem līgumiem aizsargāto tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, izmantojot šajā likumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai noteiktās noregulējuma tiesības.

(2) Tiesības un saistības uzskata par aizsargātām, ja līgumslēdzējas puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpējo dzēšanu vai izslēdzošo ieskaitu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot, grozīt vai realizēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

100.pants. (1) Veicot šā likuma 98.pantā minētās darbības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) nodod tādus aktīvus, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, ja vien nodod arī minētās saistības un ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

2) nenodod nodrošinātās saistības, ja vien nenodod arī ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

3) nenodod ienākumus no nodrošinājuma, ja vien nenodod arī nodrošinātās saistības;

4) negroza vai neizbeidz nodrošinājuma līgumus, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

101.pants. (1) Nododot strukturētā finansējuma līgumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) nodod visus tādus aktīvus, tiesības un saistības, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumu priekšmetā, tai skaitā tās šā likuma 98.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās vienošanās, kurās noregulējamā iestāde ir viena no pusēm;

2) negroza vai neizbeidz līgumus, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm.

(2) Izņēmuma gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, ir tiesīga:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

102.pants. (1) Noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) nodod dažus, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības citai komercsabiedrībai;

2) izmanto tai paredzētās tiesības atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir ieguvējs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības neietekmē pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildi, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā arī nodrošinājuma aizsardzību.

(3) Piemērojot šā panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka šā likuma 92.pantā noteiktos ierobežojumus nosaka visām grupas sabiedrībām, kurām veic noregulējuma darbību.

XVI nodaļa
Informācijas sniegšanas pienākums un ierobežotas pieejamības informācija

103.pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības valde informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja uzskata, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir finanšu grūtībās vai, iespējams, nokļūs finanšu grūtībās.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties dara to zināmu:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības vai iestādes vai finanšu sabiedrības filiāļu noregulējuma un uzraudzības institūcijām;

2) Latvijas Bankai;

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai.

104.pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu (turpmāk — noregulējuma lēmums), Finanšu un kapitāla tirgus komisija par minēto lēmumu nosūta paziņojumu:

1) noregulējamās iestādes un tās filiāļu uzraudzības institūcijām;

2) Latvijas Bankai;

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja noregulējamai iestādei tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

7) Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei;

8) likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajiem sistēmu operatoriem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē savā mājaslapā internetā un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes mājaslapā internetā informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

105.pants. (1) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda ar darbības atjaunošanas plāniem, noregulējuma plāniem, novērtēšanas rezultātiem, noregulējumu, noregulējuma darbībām, tai skaitā noregulējuma procedūru un noregulējuma instrumentu piemērošanu saistīta informācija, kuru sniedz vai saņem:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) Finanšu ministrija;

3) īpašie vadītāji vai pilnvarnieki, kas iecelti saskaņā ar likumu;

4) noregulējamās iestādes aktīvu, saistību, tiesību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu saņēmēji vai potenciālie saņēmēji;

5) zvērināti revidenti, padomnieki, vērtētāji un citas personas, kuras tieši vai pastarpināti sadarbojušās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju;

6) Latvijas Banka;

7) citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

8) pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība;

9) personas, kas sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus šajā pantā minētajām personām, kā arī minēto juridisko personu padomes un valdes locekļi vai darbinieki, kas informāciju saņēmuši savu darba vai profesionālo pienākumu izpildei.

(2) Ierobežotas pieejamības informācija nav izpaužama citām personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.

(3) Klasificējot informāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju, tiek vērtētas sekas, ko šādas informācijas izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro un ekonomikas politiku un fizisko un juridisko personu komercdarbības interesēm, kā arī izvērtē pārbaužu un revīziju veikšanas nepieciešamību un mērķi, īpaši sekas, ko radītu darbības atjaunošanas plānu, noregulējuma plānu un novērtēšanas rezultātu izpaušana.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija, citas noregulējumā un noregulējuma darbībā iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Banka, pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība iekšējos normatīvajos aktos ietver aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju un nodrošina, ka pieeja šai informācijai ir tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā. Minētie tiesību subjekti nodrošina arī to, ka attiecīgās personas ir informētas par aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sodāmas par šā panta pirmajā daļā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas (neizpaužamu ziņu) izpaušanu.

(6) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo tajā minēto iestāžu vai juridisko personu darbiniekus vai bijušos darbiniekus darba vai profesionālo pienākumu izpildes nolūkā savstarpēji apmainīties ar informāciju šo iestāžu ietvaros, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, valsts iestādēm, kas atbild par maksātnespējas procedūru attiecīgajā dalībvalstī, Eiropas Banku iestādi vai atbilstošām ārvalstu iestādēm, kuras attiecīgajā ārvalstī ir atbildīgas par noregulējuma īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. unj 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. un 13. punktu)

XVII nodaļa
Pārrobežu grupas noregulējums

106.pants. Saskaņā ar šo likumu pieņemot lēmumus vai veicot tādas darbības un pasākumus, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro šādas vispārējās prasības un principus:

1) lēmumu pieņemšanas efektivitāte un noregulējuma izmaksu samazināšana;

2) savlaicīga rīcība un, ja nepieciešams, rīcība steidzamības kārtībā;

3) savstarpēja sadarbība, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

4) katras dalībvalsts noregulējuma iestāžu lomas un pienākumu skaidra definēšana;

5) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās dalībvalsts mātes sabiedrības un dalībvalsts meitas sabiedrības veic komercdarbību, un it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

6) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās nozīmīgas filiāles veic komercdarbību, it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;

7) pienācīga mērķu apsvēršana, līdzsvarojot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairoties no dalībvalstu interešu neievērošanas vai aizstāvības;

8) pienākums saskaņā ar šo likumu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar noregulējuma vai uzraudzības institūciju ietver vismaz pienākumu apspriesties par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams, ietekmē vai ietekmētu dalībvalsts mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai filiāli, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuriem ir vai varētu būt ietekme uz tās dalībvalsts finanšu stabilitāti, kurā dalībvalsts mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai filiāle veic komercdarbību vai ir reģistrēta;

9) veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, ja vien, ievērojot lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kuras nav paredzētas noregulējuma plānos;

10) izvērtē ierosinātā lēmuma vai pasākuma iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

11) izpratne par to, ka sasniegt vislabāko kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu ir iespējams, noregulējuma un uzraudzības institūcijām savstarpēji sadarbojoties un koordinējot darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

107.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nodibina noregulējuma kolēģiju, kas īsteno šajā likumā minētās tiesības noteikt minimālo pašu kapitālu un atbilstīgo saistību prasības, kā arī sadarbību un koordināciju ar ārvalstu noregulējuma iestādēm. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja ir jau nodibināta grupa vai kolēģija, kas pilda tās pašas funkcijas, veic tos pašus uzdevumus un atbilst visām šajā likumā noregulējuma kolēģijai noteiktajām prasībām.

(2) Noregulējuma kolēģija un, ja nepieciešams, iesaistītās uzraudzības institūcijas pilda šādas funkcijas:

1) apmainās ar informāciju, kas saistīta ar grupas noregulējuma plānu izstrādi, sagatavošanu un preventīvo tiesību piemērošanu grupām un grupu noregulējumu;

2) izstrādā grupas noregulējuma plānu;

3) novērtē grupas noregulējamību;

4) veic pasākumus grupas noregulējamības šķēršļu novēršanai;

5) izlemj par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma plānu un vienojas par minētā noregulējuma plāna piemērošanu;

6) koordinē sabiedrības informēšanu par grupas noregulējuma stratēģiju un plāniem;

7) koordinē grupas noregulējumam nepieciešamo finansēšanas mehānismu izmantošanu;

8) nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstošo saistību prasību grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī;

9) apspriež citus jautājumus saistībā ar grupas noregulējumu.

(3) Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

1) grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

2) noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitas sabiedrība, uz ko attiecas konsolidētā uzraudzība, veic komercdarbību;

3) noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas sabiedrību mātes sabiedrība, kas ir šā likuma 2.panta otrās daļas 4.punktā minētā sabiedrība, veic komercdarbību;

4) noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā ir nozīmīgas filiāles;

5) konsolidētās uzraudzības institūcija un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuru noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle, kā arī dalībvalstu centrālās bankas — pēc uzraudzības institūciju uzaicinājuma;

6) kompetentās ministrijas;

7) iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmu dalībvalstīs, kuru noregulējuma iestādes ir noregulējuma kolēģijas locekles;

8) Eiropas Banku iestāde (bez balsstiesībām lēmumu pieņemšanā noregulējuma kolēģijas darbības ietvaros);

9) to ārvalstu noregulējuma iestādes, kurās mātes sabiedrībai vai iestādei, kas veic komercdarbību dalībvalstīs, ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atzinusi, ka tām ir noteiktas informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja un tai ir šādas tiesības:

1) pēc iepriekšējas apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm izvirzīt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

2) koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;

3) sasaukt un vadīt noregulējuma kolēģijas sanāksmes, kā arī informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmes laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem;

4) lemt par personu uzaicināšanu uz noregulējuma kolēģijas sanāksmi, ņemot vērā, ka apspriežamais jautājums ir nozīmīgs šīs kolēģijas locekļiem un uzaicinātajām personām, it īpaši tā iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs;

5) informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par šīs daļas 3.punktā minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ietilpst tādas noregulējuma kolēģijas sastāvā, kuras grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, ja darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz saskaņota lēmuma pieņemšanu vai grupas sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

108.pants. (1) Ja ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai ir Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs komercdarbību veicošas meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes izveido Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada vienojoties izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis.

(2) Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz meitas sabiedrībām un nozīmīgām filiālēm, ciktāl tas ir attiecināms uz tām. Noregulējuma kolēģijas uzdevumos ietilpst arī minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noteikšana grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī. Nosakot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā ārvalsts iestādes apstiprināto vispārējo noregulējuma stratēģiju. Ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt vispārējai ārvalsts iestādes noregulējuma stratēģijai, saskaņā ar kuru meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības nav noregulējamās vienības, tad meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai konsolidēti Eiropas Savienības mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 62. panta nosacījumu izpildi, emitējot šā likuma 61. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minētos instrumentus savai mātes sabiedrībai, kas veic komercdarbību ārvalstī, vai minētās mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību tajā pašā ārvalstī, vai citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles pieder Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību. Ja ir neiespējami Eiropas noregulējuma kolēģiju vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību, tad Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Eiropas Savienības mātes sabiedrības vai Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību.

(4) Eiropas noregulējuma kolēģiju var neveidot, ja ir jau nodibināta cita grupa vai kolēģija, kas pilda noregulējuma kolēģijai šajā likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

109.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām to pieprasīto informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības no citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta iesaistītajām dalībvalsts noregulējuma iestādēm visu būtisko informāciju.

(3) Ārvalsts noregulējuma iestādes sniegto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga sniegt citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām tikai pēc ārvalsts noregulējuma iestādes atļaujas saņemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz informāciju Finanšu ministrijai jautājumos, par kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums saskaņā ar šo likumu paziņot Finanšu ministrijai, apspriesties ar to vai nepieciešams saņemt tās piekrišanu vai kuriem var būt ietekme uz valsts budžeta līdzekļiem.

110.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj, ka Latvijas Republikā reģistrētai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir grupas meitas sabiedrība, ir piemērojami agrīnās intervences pasākumi, tā nekavējoties paziņo par to grupas līmeņa noregulējuma iestādei, konsolidētās uzraudzības institūcijai un citiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī dara zināmu noregulējuma darbību vai informē par nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.

(2) Grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, vai atbilstoši šā panta pirmajā daļā saņemtajai informācijai varētu tikt nodrošināta citā dalībvalstī esošas grupā ietilpstošās sabiedrības atbilstība noregulējuma nosacījumiem. Ja šādu atbilstību nekonstatē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību vai uzsākt maksātnespējas procesu, par kuru tā ir paziņojusi.

(3) Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, ka noregulējuma darbības vai citi pasākumi, par kuriem paziņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nodrošinātu, ka citā dalībvalstī esoša grupā ietilpstošā sabiedrība atbilstu noregulējuma nosacījumiem, grupas līmeņa noregulējuma iestāde ne vēlāk kā 24 stundas pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas ierosina grupas noregulējuma plānu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Šo 24 stundu laikposmu var pagarināt, ja tam piekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Ja 24 stundu laikā vai ilgākā laikposmā, par kuru panākta vienošanās, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav izdarījusi novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību vai citus pasākumus, par kuriem tā paziņojusi.

(5) Piemērojot grupas noregulējuma plānu:

1) ņem vērā un izpilda iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, ja vien noregulējuma iestādes, ievērojot faktiskos apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas iepriekš izstrādātajā noregulējuma plānā;

2) uzskaita noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu veicamas attiecībā uz dalībvalsts mātes sabiedrību vai atsevišķām grupas sabiedrībām, lai īstenotu noregulējuma mērķus;

3) nosaka, kā koordinēt noregulējuma darbības;

4) iekļauj finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu un atbildības sadalījumu.

(6) Grupas noregulējuma plānu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajam grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā plānā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt. Lēmumā par nepiekrišanu grupas noregulējuma plānam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

111.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde saņem grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādes paziņojumu par to, ka šī sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem, tā 24 stundu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža, apspriedusies ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem, novērtē, vai grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādes paziņojumā minētā noregulējuma darbība vai atzītā nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu veicina citā dalībvalstī esošās grupas sabiedrības atbilstību noregulējuma nosacījumiem, pieņem grupas noregulējuma plānu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pagarināt novērtēšanas laiku ar paziņojumu iesniegušās noregulējuma iestādes piekrišanu.

(2) Grupas noregulējuma plānu pieņem ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns. Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm saskaņotu lēmumu, kuras piekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinātajam grupas noregulējuma plānam.

112.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde nolemj, ka dalībvalsts mātes sabiedrība, par kuru tā atbild, atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, tā nekavējoties paziņo par to konsolidētās uzraudzības institūcijai un pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī dara zināmu to noregulējuma darbību, kuru uzskata par piemērotu, vai nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.

(2) Noregulējuma darbība vai nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu var ietvert grupas noregulējuma plānu īstenošanu, ja:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņotās noregulējuma darbības vai citi pasākumi mātes sabiedrības līmenī veicina to, ka noregulējuma noteikumus izpilda grupas sabiedrība citā dalībvalstī;

2) noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātes sabiedrības līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu finanšu situāciju, vai tie nedos optimālu rezultātu;

3) viena vai vairākas meitas sabiedrības pēc to noregulējuma iestāžu novērtējuma atbilst noregulējuma nosacījumiem;

4) no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitas sabiedrības.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņotās noregulējuma darbības neietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem, ņem vērā iepriekš izstrādāto grupas noregulējuma plānu, ja vien noregulējuma iestādes, ievērojot faktiskos apstākļus, kā arī iesaistīto dalībvalstu finanšu stabilitāti, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, ja tiks veiktas darbības, kas nav paredzētas minētajā noregulējuma plānā.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņotās darbības ietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns. Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm saskaņotu lēmumu, kuras piekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinātajam grupas noregulējuma plānam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

113.pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības grupas līmeņa noregulējuma iestāde paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ka dalībvalsts mātes sabiedrība atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem piedalās grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņoto darbību apspriešanā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā paziņotā noregulējuma darbība ietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajam grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt no noregulējuma darbības neatkarīgu darbību vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā plānā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt. Izklāstot nepiekrišanas iemeslus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī paredzēto darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

114.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

(2) Ja minētais grupas noregulējuma plāns netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas sabiedrībām, kuras kļūst maksātnespējīgas vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to norisi pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus.

(4) Šajā likumā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tiek uzskatīti par galīgiem, un iesaistītās noregulējuma iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

XVIII nodaļa
Attiecības ar ārvalstīm

115.pants. Lai nodrošinātu noregulējuma darbību izpildi, noregulējuma iestādes sadarbojas, pamatojoties uz Starptautisko nolīgumu par noregulējuma iestāžu sadarbību. Ja Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību nav stājies spēkā, Latvijas Republika var slēgt ar ārvalstīm divpusējus nolīgumus par sadarbību, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

116.pants. (1) Šo pantu piemēro ārvalsts noregulējuma procedūrām, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc minētā nolīguma stāšanās spēkā, ciktāl šis nolīgums nereglamentē ārvalsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

(2) Eiropas noregulējuma kolēģija apspriežoties pieņem saskaņotu lēmumu par ārvalsts noregulējuma atzīšanu attiecībā uz ārvalsts iestādi vai mātes sabiedrību, kurai ir:

1) meitas sabiedrības, kas darbojas divās vai vairākās dalībvalstīs, vai filiāles, kas tiek uzskatītas par nozīmīgām divās vai vairākās dalībvalstīs;

2) aktīvi, tiesības vai saistības, kuras atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs vai kuras reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti.

(3) Ja Eiropas noregulējuma kolēģija, kuras locekle ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņem saskaņotu lēmumu par ārvalsts noregulējuma atzīšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina ārvalsts noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(4) Ja Eiropas noregulējuma kolēģijā, kuras locekle ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nav pieņemts saskaņots lēmums vai ja Eiropas noregulējuma kolēģija nav izveidota, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem savu lēmumu par to, vai atzīt un izpildīt ārvalsts noregulējumu, kas attiecas uz ārvalsts iestādi vai mātes sabiedrību. Pieņemot lēmumu, tiek pienācīgi izvērtētas katras atsevišķas dalībvalsts intereses, kurā darbojas ārvalsts iestāde vai mātes sabiedrība, un it īpaši ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamā ietekme uz citām grupas sabiedrībām un minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti.

(5) Ārvalsts noregulējuma atzīšana var ietvert prasību:

1) īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalsts iestādes vai mātes sabiedrības aktīviem, kuri atrodas Latvijas Republikā vai kurus reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, vai uz ārvalsts iestādes tiesībām vai saistībām, kuras iegrāmatojusi Latvijas Republikā reģistrēta filiāle vai kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi Latvijas Republikā;

2) nodot, kā arī pieprasīt citai personai, lai tā nodod akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus meitas sabiedrībai, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā;

3) īstenot šā likuma 91., 92. vai 93.pantā noteiktās tiesības pusei, kas noslēgusi līgumu ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību, ja šādas tiesības ir nepieciešamas, lai izpildītu ārvalsts noregulējuma procedūras;

4) atzīt par neizpildāmām līgumā noteiktās tiesības izbeigt vai paātrināt ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību vai citām grupas sabiedrībām noslēgto līgumu izpildi vai grozīt attiecīgajām sabiedrībām līgumos noteiktās tiesības gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz ārvalsts iestādi vai šādu sabiedrību mātes sabiedrību vai nu veikusi ārvalsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstoši ārvalsts noregulējuma procedūru regulējošiem normatīvajiem aktiem, ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, var veikt noregulējuma darbības un izmantot noregulējuma tiesības attiecībā uz mātes sabiedrību, ja par noregulējumu atbildīgā ārvalsts valsts iestāde konstatē, ka šajā ārvalstī reģistrēta iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem saskaņā ar šīs ārvalsts tiesību aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

117.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām Eiropas noregulējuma iestādēm, kuras ietilpst Eiropas noregulējuma iestāžu kolēģijā, var atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūras, ja tā uzskata, ka:

1) ārvalsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;

2) ir vajadzīgs neatkarīgs noregulējums attiecībā uz ārvalstīs reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;

3) noguldītājiem un citiem kreditoriem, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi Latvijas Republikā, saskaņā ar ārvalsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu izrādīta tāda pati attieksme kā šīs ārvalsts kreditoriem ar līdzīgām tiesībām;

4) ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu Latvijas Republikai būtiskas finansiālas sekas vai šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

118.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalstī reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, kurai nepiemēro ārvalsts noregulējuma procedūras vai kurai piemēro ārvalsts noregulējuma procedūras, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka noregulējuma procedūras veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, ir iestājies kāds no šā likuma 117.pantā minētajiem apstākļiem un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

1) filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbildīs tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, turklāt nav paredzams, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās ārvalsts noregulējuma darbība pieņemamā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai novērstu maksātnespēju;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ārvalsts iestāde nespēj apmaksāt savas saistības pret kreditoriem, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecinājusies, ka pieņemamā laikposmā attiecībā uz minēto ārvalsts iestādi nav vai netiks sāktas ārvalsts noregulējuma vai maksātnespējas procedūras;

3) ārvalsts iestādei tiek piemērotas noregulējuma procedūras vai ārvalsts noregulējuma iestāde ir paziņojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par savu nodomu tās sākt.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalstī reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un veic darbību saskaņā ar šā likuma prasībām par noregulējuma instrumentu piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)  

119.pants. (1) Šā panta noteikumus piemēro attiecībā uz sadarbību ar ārvalsti, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē šajā pantā noteikto.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar Eiropas Banku iestādes sadarbības pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar ārvalstu institūcijām, slēgt sadarbības vienošanās ar šādām par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu institūcijām:

1) ar noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstī, kurā veic komercdarbību mātes sabiedrība vai sabiedrība, kas minēta šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, ja Eiropas Savienības meitas sabiedrības veic komercdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs;

2) ja ārvalsts iestādei ir viena vai vairākas filiāles Latvijas Republikā un vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, par noregulējumu atbildīgajām tās ārvalsts institūcijām, kurā veic komercdarbību minētā ārvalsts iestāde;

3) ja mātes sabiedrībai vai sabiedrībai, kura minēta šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, kura veic komercdarbību Latvijas Republikā un kurai ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir arī viena vai vairākas ārvalsts meitas sabiedrības, par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs, kurās veic komercdarbību minētās meitas sabiedrības;

4) ja iestādei, kurai ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle Latvijas Republikā, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās ārvalstīs, par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs, kurās veic komercdarbību minētās filiāles.

(3) Sadarbības vienošanās starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ārvalstu noregulējuma iestādēm var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:

1) informācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;

2) apspriešanos un sadarbību noregulējuma plānu izstrādē un līdzīgu pilnvaru īstenošanā saskaņā ar attiecīgo ārvalstu normatīvajiem aktiem;

3) informācijas apmaiņu, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma tiesības un līdzīgas tiesības saskaņā ar ārvalstu normatīvajiem aktiem;

4) sadarbību agrīnās intervences pasākumu piemērošanas jautājumos vai apspriešanos pirms jebkuras būtiskas darbības saskaņā ar šo likumu vai ārvalsts normatīvajiem aktiem, kas ietekmē iestādi vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;

5) sabiedrības informēšanas koordinēšanu, veicot kopīgas noregulējuma darbības;

6) procedūrām un vienošanos informācijas apmaiņai un sadarbībai, tai skaitā krīzes vadības grupu izveidi un darbību.

(4) Šis pants neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus ar ārvalstīm atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 33.pantam.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Banku iestādei par katru sadarbības vienošanos, ko tā ir noslēgusi atbilstoši šim pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

120.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Finanšu ministrija apmainās ar ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā par darbības atjaunošanas plāniem, ar attiecīgajām par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu institūcijām šo valstu normatīvie akti nosaka ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) ierobežotas pieejamības informācijā ietverto personas datu apstrādi, tai skaitā datu nodošanu ārvalsts institūcijai, veic saskaņā ar Latvijas Republikas personu datu apstrādi regulējošajām tiesību normām;

3) informācija ir nepieciešama, lai izpildītu par noregulējumu atbildīgās ārvalsts valsts institūcijas funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noregulējuma iestādēm paredzētajām funkcijām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija drīkst izpaust no citām dalībvalstīm saņemto ierobežotas pieejamības informāciju par noregulējumu atbildīgajām ārvalsts valsts institūcijām tikai šādos gadījumos:

1) tās dalībvalsts institūcija, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt šādai izpaušanai;

2) informācija tiek izpausta vienīgi tādā nolūkā, kādam ir piekritušas tās dalībvalsts institūcijas, no kurām informācija iegūta.

XIX nodaļa
Noregulējuma finansēšanas mehānisms

121. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina iestāžu līdzekļu uzkrāšanu un pārvaldīšanu nacionālajā noregulējuma fondā. Ievērojot Regulas Nr.  806/2014 69., 70., 71., 72., 73. un 74. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Nolīgumā par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu, kas apstiprināts ar likumu "Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu", nodrošina kredītiestāžu iemaksu nodošanu vienotajam noregulējuma fondam. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izmanto vienotā noregulējuma fonda līdzekļus atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 77. pantam.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

121.1 pants. (1) Par nacionālajā noregulējuma fondā uzkrāto ieguldījumu brokeru sabiedrību līdzekļu izmantošanu ir tiesīga lemt Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļi izmantojami tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu šādiem mērķiem:

1) garantēt noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās meitas sabiedrību, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības aktīvus vai saistības;

2) dot aizdevumus noregulējamai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās meitas sabiedrībām, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) iegādāties noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus;

4) finansēt pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldes sabiedrības darbību;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmaksāt atlīdzību akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem;

6) finansēt noregulējamo ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šo likumu ir pieņēmusi lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības;

7) izsniegt aizdevumus citu dalībvalstu noregulējuma finanšu mehānismiem.

(3) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus izmanto šā panta otrajā daļā minētajiem mērķiem, piemērojot arī uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

(4) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus neizmanto, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes zaudējumus vai rekapitalizētu šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestādi. Ja noregulējuma fonda izmantošana šajā pantā noteiktajiem mērķiem rada zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu iestādei, piemēro šā likuma 56. un 57. pantā norādītos nacionālā noregulējuma fonda izmantošanas nosacījumus.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

121.2 pants. (1) Katras ieguldījumu brokeru sabiedrības ikgadējo maksājumu nacionālajā noregulējuma fondā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kā 0,01 procentu no tās saistību apmēra (izņemot pašu kapitālu), ņemot vērā visu ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējās saistības (izņemot pašu kapitālu) un koriģējot to atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam. Maksājums nacionālajā noregulējuma fondā nevar būt mazāks par 1000 euro gadā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi nacionālajā noregulējuma fondā.

(2) Nacionālajā noregulējuma fondā esošie finanšu līdzekļi drīkst ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrību maksājumu saistības ne vairāk kā 30 procentu apmērā no šajā fondā esošo līdzekļu kopsummas.

(3) Ja nacionālajā noregulējuma fondā pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu tā zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, ieguldījumu brokeru sabiedrības veic papildu maksājumus. Papildu maksājumus ieguldījumu brokeru sabiedrībām nosaka saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem. Papildu maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt noteikto ikgadējo maksājumu trīskāršu apmēru.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai pilnībā vai daļēji atlikt papildu maksājumu veikšanu nacionālajā noregulējuma fondā, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stāvokli. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz sešu mēnešu periodu, un to var pagarināt pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības pieprasījuma. Atlikto maksājumu ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tad, kad šāds maksājums vairs neapdraud tās likviditāti vai maksātspēju.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības maksājumi nacionālajā noregulējuma fondā iekļaujami tās izdevumos.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

121.3 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izmantot alternatīvus finansēšanas avotus un slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citu atbalstu ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja noregulējuma fonda līdzekļi nav uzreiz pieejami vai nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, vai papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami vai nav pietiekami.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

121.4 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt aizņēmumu no citu dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, ja:

1) nacionālajā noregulējuma fondā nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu;

2) papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami;

3) nav pieejami alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļi.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

121.5 pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā pēc apspriešanās ar grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma iestādēm, ja nepieciešams, pirms noregulējuma darbības veikšanas izsaka priekšlikumu attiecībā uz grupas finansēšanas plānu kā daļu no grupas noregulējuma plāna.

(2) Grupas finansēšanas plānā iekļauj:

1) vērtējumu par grupā ietilpstošajām sabiedrībām;

2) zaudējumus, kurus katra grupā ietilpstošā sabiedrība atzīst brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

3) attiecībā uz katru grupā ietilpstošo sabiedrību — katras akcionāru kategorijas un kreditoru kārtas iespējamos zaudējumus;

4) kopējo finansējumu, kas nepieciešams no dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un šā finansējuma mērķi un veidu;

5) aprēķinu par summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, lai iegūtu šīs daļas 4. punktā minēto kopējo nepieciešamo finansējumu;

6) summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, un šā maksājuma veikšanas kārtību;

7) aizdevuma summu, ko iegūs to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismi, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības;

8) termiņu, kurā var izmantot to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismus, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, paredzot iespēju, ja nepieciešams, šo termiņu pagarināt.

(3) Ja grupas finansēšanas plānā nav noteikts citādi, veicot katras dalībvalsts noregulējuma finansēšanas iemaksas aprēķinu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kāds ir ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

2) aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

3) to zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ nepieciešams grupas noregulējums tajās grupas sabiedrībās, kuras uzrauga par noregulējuma finansēšanas mehānismu atbildīgās iestādes;

4) to grupas finansēšanas resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar finansēšanas plānu paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu ieguldījumu grupas sabiedrībās, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī.

(4) Lai nodrošinātu grupas finansēšanu, nacionālais noregulējuma fonds var slēgt līgumus par aizņēmumu vai citu finanšu līdzekļu saņemšanu.

(5) Nacionālais noregulējuma fonds var garantēt aizņēmumu, par kuru citi grupas noregulējuma finansēšanas mehānismi ir noslēguši līgumus atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka visi ieņēmumi, kas rodas, izmantojot grupas finansēšanas mehānismus, tiek piešķirti dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem atbilstoši veiktajiem maksājumiem noregulējuma finansēšanā.

(28.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

122.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

123.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

124.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

125.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

126.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

127.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic noregulējuma darbību, vienlaikus nodrošinot, ka noguldītājiem ir brīvi pieejami to noguldījumi, no noguldījumu garantiju fonda var veikt maksājumus šādā apmērā:

1) ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, — par summu, par kādu tiktu norakstīti segtie noguldījumi, lai segtu iestādes zaudējumus, ja segtie noguldījumi būtu pakļauti iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanai un tiktu norakstīti tādā pašā apmērā kā saistības ar tādu pašu prioritātes līmeni maksātnespējas procesā;

2) ja piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, kas nav iekšējās rekapitalizācijas instruments, — par to noguldītāju zaudējumu summu, kuriem pieder segtie noguldījumi, ja šie noguldītāji būtu cietuši zaudējumus proporcionāli zaudējumiem, kas radušies kreditoriem, kuriem ir saistības ar tādu pašu prioritātes līmeni maksātnespējas procesā.

(2) Noguldījumu garantiju fonda dalība noregulējuma finansēšanā nedrīkst pārsniegt zaudējumus, kas noguldījumu garantiju fondam būtu radušies noregulējamās iestādes maksātnespējas gadījumā.

(3) Ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, no noguldījumu garantiju fonda neveic nekādus maksājumus, lai segtu iestādes vai pagaidu iestādes rekapitalizēšanas izmaksas.

(4) Ja tiek konstatēts, ka noguldījumu garantiju fonda maksājums noregulējumā ir bijis lielāks par neto zaudējumiem, ko noguldījumu garantiju fondam būtu radījusi iestādes likvidācija, noguldījumu garantiju fondam ir tiesības uz atlīdzības izmaksu no noregulējuma fonda.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto noguldījumu garantiju fonda saistību apjoms izriet no vērtējuma, kas sagatavots atbilstoši šā likuma VIII nodaļas noteikumiem.

(6) Maksājumus, kas rodas no šā panta pirmajā daļā minētajām saistībām, veic naudā un tie nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no segtajiem noguldījumiem. Pēc tam, kad no noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem ir veikti maksājumi iestādes noregulējuma darbību segšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šo maksājumu summas apmērā iegūst prasījuma tiesības pret iestādi. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi noguldījumu garantiju fondā.

(7) Ja noregulējamās iestādes atbilstīgie noguldījumi tiek nodoti citai sabiedrībai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu, noguldītājiem nav prasījuma tiesību pret noguldījumu garantiju fondu saistībā ar noregulējamā iestādē atlikušajiem noguldījumiem, kuri netika nodoti, ar nosacījumu, ka nodoto noguldījumu summa ir vismaz vienāda ar kopējo garantētās atlīdzības apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019.)

XX nodaļa
Atbildība

128.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt iestādei un finanšu sabiedrībai un saņemt no tās informāciju, veikt pārbaudes klātienē, iepazīties ar dokumentāciju un pieprasīt skaidrojumus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu šā likuma prasību ievērošanu.

129.pants. (1) Par šā likuma 5., 7., 12., 18.1, 30., 65., 76. un 103. panta pārkāpumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) sniegt publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu sabiedrību, Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;

2) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

4) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju. Ja 10 procenti no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 142 300 euro, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summa atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādīto;

5) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

6) uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto šā likuma pantu, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz šādu rīcību un atturas no tās atkārtošanas;

2) noteikt pagaidu aizliegumu pildīt pienākumus tam iestādes vai finanšu sabiedrības padomes vai valdes loceklim vai kādai citai fiziskajai personai, kura uzskatāma par atbildīgu par attiecīgo pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

130.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai var radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām, vai ir sākts kriminālprocess.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā izbeigsies, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmajā daļā par vārdu "administratīvā akta pārsūdzēšanu" aizstāšanu ar vārdiem "administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu" un grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

131.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvais akts par krīzes vadības pasākumu piemērošanu ir nekavējoties izpildāms.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata ārpus kārtas.

(3) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(4) Par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu var iesniegt kasācijas sūdzību. Augstākā tiesa lietu izskata ārpus kārtas.

(5) Tiesas (tiesneša) lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(6) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās un ceturtās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par krīzes vadības pasākumu piemērošanu atcelšana nolūkā aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi ieguvušas noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, neskar tādus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtos lēmumus un veiktās faktiskās darbības, kas tika vērstas uz atceltā lēmuma izpildi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti ar atcelto administratīvo aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

Pārejas noteikumi

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Banku pārņemšanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2008, 202.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

2. Noregulējuma darbības attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 5. punktā minētajiem subjektiem, kuras noregulējuma iestāde ir uzsākusi līdz šā likuma IV1 nodaļas spēkā stāšanās dienai, īsteno atbilstoši tām tiesību normām, kas bija spēkā lēmuma par noregulējuma darbību pieņemšanas dienā.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

3. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

4. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), 3. panta trešās daļas jaunā redakcija, grozījums par 4. panta otrās daļas izslēgšanu un grozījums 20. pantā, grozījumi par 103. panta otrās daļas 2. punkta un 104. panta pirmās daļas 2. punkta izslēgšanu, grozījumi 105. panta pirmajā un ceturtajā daļā, grozījums 130. panta pirmajā daļā par vārdu "administratīvā akta pārsūdzēšanu" aizstāšanu ar vārdiem "administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu" stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2023.)

5. Šā likuma 58.1 pants nav piemērojams tā pirmajā daļā norādītajām saistībām, kas emitētas pirms 2020. gada 28. decembra.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

6. Atkāpjoties no šā likuma 59. panta pirmās daļas (jaunā redakcijā), Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pārejas termiņu, bet ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembri, līdz kuram iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai — attiecīgā gadījumā — prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

7. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteikto prasību vai — attiecīgā gadījumā — prasību, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, starpposma apjomu, kuru iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim un kurš nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

8. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pārejas termiņu arī pēc 2023. gada 31. decembra, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā šo pārejas noteikumu 11. punktā minēto un:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību;

2) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā nodrošinās, ka tiek izpildītas šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas;

3) to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība ir spējīga aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un, ja nav spējīga, — vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai arī tā ir saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

9. Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības noregulējamās vienības izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

10. Piemērojot šo pārejas noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.1 panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.2 vai 61. pantu (jaunā redakcijā).

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

11. Nosakot šo pārejas noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā paredzētos pārejas termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

12. Ievērojot šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pārskatīt vai nu pārejas termiņu, vai jebkuru plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas paziņota saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10. punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

13. Grozījumi šā likuma 1. panta pirmās daļas 23. un 43. punktā, 2. panta pirmajā daļā, otrās daļas 6. punkts un ceturtās daļas jaunā redakcija, grozījumi 5. panta pirmajā daļā, 20. panta astotās daļas 9.1 punkts, 21. panta 5.1 daļa, grozījumi 33. panta pirmajā daļā, 44. panta otrajā daļā, 48. panta piektās daļas 5. punktā, 53. panta pirmās daļas 1. punktā, 54. panta trešajā daļā, 59.1 panta trīspadsmitajā daļā un sešpadsmitās daļas 2. punkta jaunā redakcija, grozījumi 60. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā, otrās daļas 2. punktā, trešajā daļā, piektās daļas 1.1 punkts un astoņpadsmitās daļas 1.1 punkts, grozījumi 67. panta otrajā daļā, 79. panta pirmās daļas jaunā redakcija, grozījumi 1.1, otrajā un ceturtajā daļā, 80. panta piektajā un septītajā daļā, 93.1 panta piektajā daļā un 105. panta pirmās daļas 3. punktā stājas spēkā vienlaikus ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 31.05.2022.)

14. Šā likuma 3. panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.  1093/2010 un (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 18.jūnijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2015.gada 2.jūlijā
31.05.2022