Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā
Izdarīt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 127. nr.; 2017, 47. nr.; 2019, 52. nr.; 2021, 193. nr.) šādus grozījumus:
1. 1. pantā:
izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) atbilstīgās saistības - iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 575/2013) 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem;";
aizstāt pirmās daļas 14. punktā vārdu "cerību" ar vārdu "iespēju";
izteikt pirmās daļas 17. punktu šādā redakcijā:
"17) grupas finansēšanas mehānisms - grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;";
papildināt pirmo daļu ar 22.1 punktu šādā redakcijā:
"221) iekšēji rekapitalizējamas saistības - iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī - iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas;";
papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā:
"261) kopējā kapitāla rezervju prasība - kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar:
a) iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm,
b) globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,
c) sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,
d) sistēmiskā riska rezervi;";
papildināt pirmo daļu ar 31.1 punktu šādā redakcijā:
"311) meitas sabiedrība - meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi;";
papildināt pirmo daļu ar 37.1 un 37.2 punktu šādā redakcijā:
"371) noregulējamā vienība:
a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā vienību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība,
b) iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;
372) noregulējamā grupa:
a) noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā,
b) kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības;";
papildināt pirmo daļu ar 44.1 punktu šādā redakcijā:
"441) pirmā līmeņa pamata kapitāls - kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu;";
papildināt pirmo daļu ar 48.1 punktu šādā redakcijā:
"481) subordinēti atbilstīgie instrumenti - instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu;";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem."
2. Aizstāt 2. panta ceturtajā daļā vārdus "pasākumi un" ar vārdiem "pasākumi, tiek izstrādāti un aktualizēti noregulējuma plāni un tiek veiktas".
3. 11. pantā:
izslēgt ceturtās daļas pirmo teikumu;
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 53. pantā minēto tiesību īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noregulējuma plānu.";
aizstāt sestās daļas 12. punktā vārdu "klīringa" ar vārdu "tīrvērtes";
izteikt sestās daļas 15. un 16. punktu šādā redakcijā:
"15) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai;
16) termiņu, kādu šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai četrpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;";
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Nosakot šā panta sestās daļas 15. un 16. punktā minētos termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.17 panta prasību izpilde."
4. 13. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz:
1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību;
2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī;
3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām;
4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm.";
papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Grupas noregulējuma plānā norāda:
1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām;
2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām un citām noregulējamām grupām;
3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam;
4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības;
5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;
6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām);
7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu."
5. Papildināt 14. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā."
6. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā."
7. 17. pantā:
papildināt pirmo daļu ar vārdiem "vai Latvijas Bankas atbalstu";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka prasības iestādes noregulējamības novērtējumam."
8. 18. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu vai Latvijas Bankas atbalstu.";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "uz grupas" ar vārdu "noregulējamām";
aizstāt otrajā daļā vārdus "grupas sabiedrības" ar vārdiem "grupas vienības vai filiāles";
aizstāt ceturtajā daļā vārdu "noregulējuma" ar vārdu "noregulējamības";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma 15. pantā noteiktajai kārtībai."
9. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:
"18.1 pants. (1) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta atbilstoši Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantam, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, kas noteikta atbilstoši šā likuma 60. un 60.1 pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām:
1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:
a) dividenžu izmaksu,
b) daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali,
c) pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu,
d) saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu,
e) Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;
2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību;
3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.
(2) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties izvērtē:
1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību;
2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam;
3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu;
4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem;
5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību.
(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:
1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos;
2) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;
3) šīs daļas 2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām;
4) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību;
5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi.
(6) Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta 4. punktam."
10. Izteikt 20. un 21. pantu šādā redakcijā:
"20. pants. (1) Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.
(2) Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus.
(3) Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai.
(4) Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem:
1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām, bet neatbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;
2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām.
(5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli.
(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību un stabilitāti.
(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga:
1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;
2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;
3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;
4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus;
5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības;
6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;
7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;
8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;
9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un - attiecīgā gadījumā - kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā;
10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.2 vai 61. panta prasību izpildi;
11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem;
12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.1 pantā un 61. panta sestās daļas 1. punktā;
13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, - pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.
(9) Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kopā ar Latvijas Banku pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā).
(10) Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgā pasākuma izpildes plānu.
21. pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām iestādēm un finanšu sabiedrībām, un to meitas sabiedrībām.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām, un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumā iekļauj informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu un attiecībā uz noregulējamām grupām, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, kā arī informāciju par ietekmi uz grupas darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.
(3) Ja grupas noregulējamības šķērslis ir saistīts ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu novērtējumu attiecībā uz minēto šķērsli paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.
(4) Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un informēt to par iespējamiem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.
(5) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un - attiecīgā gadījumā - kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā.
(6) Nosakot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli.
(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, par visiem Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, noregulējuma kolēģijā pieņem saskaņotu lēmumu par būtisko šķēršļu konstatēšanu un izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem un noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.
(8) Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas dienas. Ja Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus, saskaņoto lēmumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā minētais četru mēnešu termiņš. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.
(9) Saskaņoto lēmumu par noregulējamības šķēršļiem saistībā ar šā likuma 20. panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības mātes sabiedrība ir iesniegusi savus apsvērumus par iespējamiem pasākumiem saskaņā ar šā panta piekto daļu. Saskaņotajā lēmumā norāda tā pamatojumu. Minēto pamatojumu izklāsta dokumentā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.
(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iesniegt Eiropas Banku iestādei pieprasījumu palīdzēt Eiropas Savienības noregulējuma iestādēm pieņemt saskaņoto lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(11) Ja iesaistītās noregulējuma iestādes šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmušas saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus, pati pieņem lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu veikšanu grupas līmenī. Pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.
(12) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde.
(13) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicami noregulējamās grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu.
(14) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņemami vērā citu tās pašas noregulējamās grupas vienību noregulējuma iestāžu un grupas līmeņa noregulējuma iestādes viedokļi un iebildumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta noregulējamai vienībai.
(15) Ja šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar šā panta astoņpadsmitajā daļā minēto lūgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
(16) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 19. pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
(17) Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts, meitas sabiedrību noregulējuma iestādes var noteikt atbilstošus pasākumus noregulējuma šķēršļu novēršanai attiecībā uz to jurisdikcijas meitas sabiedrībām, ja vien Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita iesaistītā noregulējuma iestāde nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu.
(18) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu atbilstoši šā panta astotajai daļai sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai par šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un 31. panta "c" punktu."
11. 22. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "ceturtajā" ar vārdu "astotajā";
izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par pasākumiem, kas meitas sabiedrībām veicami individuāli saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. Minētajā lēmumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un iebildumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo savu lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai meitas sabiedrībai un tās pašas noregulējamās grupas noregulējamai vienībai, minētās noregulējamās vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei.
(4) Ja šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida jebkādu Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.";
aizstāt piektajā daļā vārdu "ceturtās" ar vārdu "astotās".
12. Izteikt 23.5 pantu šādā redakcijā:
"23.5 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pilda vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību. Pildot minēto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 29. pantu attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu."
13. Papildināt IV1 nodaļu ar 23.6 pantu šādā redakcijā:
"23.6 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 60. panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības attiecībā uz noregulējamām vienībām, nosūta vienotajai noregulējuma valdei pieprasījumu, kas izvērtēts atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām."
14. Aizstāt 26. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "mātes iestādes" ar vārdiem "mātes sabiedrības".
15. 33. panta pirmajā daļā:
izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:
"Ja iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Kredītiestāžu likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus, vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus (citstarp tādēļ, ka strauji pasliktinās iestādes finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes rādītāji un pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošo aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, kas var būtiski ietekmēt iestādes darbību), kas var ietvert arī iestādei saistošās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu un papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, neskarot citos normatīvajos aktos tai noteiktās tiesības piemērot uzraudzības pasākumus, ir tiesības, nosakot termiņu pasākuma izpildei, piemērot šādus agrīnās intervences pasākumus:";
aizstāt 4. punktā vārdus "valdes, padomes vai augstākās vadības" ar vārdiem "valdes vai padomes";
papildināt 7. punktu pēc vārda "iestādes" ar vārdiem "pārvaldes vai".
16. 39. pantā:
izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) ņemot vērā ierobežotu laiku un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tai skaitā kompensāciju izmaksas sistēmas, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbība, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu iestādes finanšu grūtības;";
papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Šā panta trešās daļas 4. punkta "c" apakšpunktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu iestādes kapitālu pēc Eiropas Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Banku iestādes vai valsts iestādes veiktās pārbaudēs konstatētā kapitāla iztrūkuma."
17. Papildināt likumu ar 39.1 un 39.2 pantu šādā redakcijā:
"39.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām iestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, ja minētā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumiem.
39.2 pants. Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, bet noregulējuma darbība saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktu nebūtu sabiedrības interesēs, iestādi vai finanšu sabiedrību likvidē Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā."
18. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:
"40. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā, ja attiecībā gan uz šo finanšu iestādi, gan uz mātes sabiedrību, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumi.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu sabiedrību, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā, ja tā atbilst šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem.
(3) Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamu vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.
(4) Ja šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētā finanšu sabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) finanšu sabiedrība ir noregulējamā vienība;
2) viena vai vairākas finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir iestādes, bet nav noregulējamās vienības, atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem;
3) vienas vai vairāku finanšu sabiedrības meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamā maksātnespēja apdraud visu noregulējamo grupu, un noregulējuma darbība attiecībā uz finanšu sabiedrību ir nepieciešama, lai noregulētu meitas sabiedrības, kas ir iestādes, vai visu noregulējamo grupu."
19. Papildināt likumu ar 40.1 pantu šādā redakcijā:
"40.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var apturēt jebkādas maksājuma vai piegādes saistības, ievērojot jebkādu līgumu, kura puse ir iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu ir konstatēts, ka attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;
2) nav šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā minētu nekavējoties pieejamu privātā sektora pasākumu, ar kuriem tiktu novērsta iestādes vai vienības maksātnespēja;
3) apturēšana ir vajadzīga, lai nepieļautu iestādes vai noregulējamās vienības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos;
4) apturēšana ir nepieciešama, lai veiktu kādu no šādām darbībām:
a) konstatētu šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minēto,
b) izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret:
1) sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";
2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
3) centrālajām bankām.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minēto apturēšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgajiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktu un jo īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem.
(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai summai dienā no minētajiem noguldījumiem.
(5) Apturēšanas termiņš atbilstoši šā panta pirmajai daļai ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz minimālo laikposmu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamu šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos nolūkos, un nav ilgāks par laikposmu no brīža, kad atbilstoši šā panta desmitajai daļai tiek publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz pusnaktij nākamajā dienā, kas ir darbdiena.
(6) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šo tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgus pienācīgu darbību, kā arī uzraudzības un tiesu iestāžu tiesības, lai aizsargātu kreditoru tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija jo īpaši ņem vērā maksātnespējas procesa iespējamu piemērošanu iestādei vai finanšu sabiedrībai šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minētā konstatējuma rezultātā un veic pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju ar administratīvajām vai tiesu iestādēm.
(7) Ja maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar līgumu ir apturētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, jebkura darījuma partnera maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu termiņu.
(8) Maksājuma vai piegādes saistības, kuru izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas termiņā, izpilda nekavējoties pēc apturēšanas termiņa beigām.
(9) Pirms noregulējuma lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē iestādi un šā likuma 104. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētās institūcijas par šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošanu, ja tiek konstatēts, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu.
(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 104. panta otrajā daļā minētos līdzekļus, publicē lēmumu, ar kuru aptur saistības saskaņā ar šo pantu, vai nodrošina, ka tiek publicēts šāds lēmums, norādot apturēšanas nosacījumus un termiņus.
(11) Šis pants neskar tiesību aktos ietvertos noteikumus, ar ko piešķir tiesības apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, pirms tiek konstatēts, ka minētās iestādes vai finanšu sabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, vai apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, kuras izbeidzamas saskaņā ar maksātnespējas procesu un kuras pārsniedz šajā pantā noteikto piemērošanas jomu un ilgumu. Šajā pantā minētie nosacījumi neskar nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām apturēt maksājuma vai piegādes saistības.
(12) Kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ievērojot šā panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēšanas termiņā var īstenot arī tiesības:
1) ierobežot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības nodrošinātos kreditorus nodrošinājuma tiesību īstenošanā saistībā ar jebkuriem minētās iestādes vai finanšu sabiedrības aktīviem uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 92. panta otro un trešo daļu;
2) apturēt jebkuras ar minēto iestādi vai finanšu sabiedrību noslēgtā līguma puses izbeigšanas tiesības uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 93. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
(13) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, ir īstenojusi tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības šā panta pirmajā vai vienpadsmitajā daļā minētajos apstākļos un ja pēc tam ir veikta noregulējuma darbība attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību neīsteno šā likuma 91. panta pirmajā daļā, 92. panta pirmajā daļā vai 93. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības."
20. 41. panta pirmajā daļā:
papildināt 2. punktu ar vārdiem "saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi";
aizstāt 3. un 4. punktā vārdus "valde, padome un augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome".
21. Aizstāt 42. panta ceturtajā daļā vārdus "valdes, padomes un iestādes augstākās vadības" ar vārdiem "valdes un padomes" un vārdus "valdes, padomes vai iestādes augstākās vadības" - ar vārdiem "valdes un padomes".
22. Papildināt 43. panta 2.1 daļu pēc vārda "instrumentiem" ar vārdiem "un atbilstīgajām saistībām".
23. 45. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas" ar vārdiem un skaitli "un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas saskaņā ar šā likuma 77. pantā noteiktajām prasībām";
papildināt trešās daļas 1., 3. un 7. punktu pēc vārdiem "kapitāla instrumenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un atbilstīgās saistības" (attiecīgā locījumā);
aizstāt trešās daļas 4. punktā vārdus "atbilstīgo saistību" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo saistību".
24. Papildināt 47. panta ceturtās daļas 1. punktu, piekto un sesto daļu pēc vārdiem "kapitāla instrumenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un atbilstīgās saistības" (attiecīgā locījumā).
25. Izslēgt IX nodaļas nosaukumā vārdu "noregulējuma".
26. 48. pantā:
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Finanšu" ar vārdiem "Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Finanšu";
papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina pircēja saņemtā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu.";
papildināt piektās daļas 1. un 2. punktu pēc vārdiem "perioda vai" ar vārdiem un skaitli "šīs daļas 4. punktā";
izslēgt piektās daļas 4. punktā vārdus "un, ja pircējs tos neatsavina, piemērot sankcijas par būtiskas līdzdalības iegūšanas prasību pārkāpumiem";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Pircējs var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, kā arī izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās. Ja pircējs neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pircēja pieprasījuma var pagarināt. Piekļuve minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa."
27. 49. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Tādas ar noregulējamās iestādes pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "vai nestabilitātes būtiskai izplatībai finanšu tirgū vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā" ar vārdiem un skaitļiem "vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai šā likuma 38. panta pirmās daļas 2. punktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanu".
28. 50. pantā:
papildināt trešo daļu pēc vārda "piemērošana" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 53. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim";
aizstāt devītajā daļā vārdus "pircējs atbilst dalības un būtiskas līdzdalības kritērijiem" ar vārdiem "tā atbilst dalības kritērijiem";
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Ja pagaidu iestāde neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pagaidu iestāde var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pagaidu iestādes pieprasījuma var pagarināt.";
aizstāt trīspadsmitajā daļā vārdus "valde, padome vai augstākā vadība nav atbildīga par" ar vārdiem "valde un padome nav atbildīga".
29. 51. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "valde, padome vai augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome";
izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga minēto termiņu pagarināt vienu vai vairākas reizes par vienu gadu ar nosacījumu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai nodrošinātu svarīgāko iestādes finanšu pakalpojumu nepārtrauktību."
30. 52. pantā:
papildināt pantu ar 5.1 un 5.2 daļu šādā redakcijā:
"(51) Ja tika piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības sabiedrība pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.
(52) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.";
aizstāt astotajā daļā vārdus "padome, valde un augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome".
31. 53. pantā:
papildināt pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem "un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem, kā arī atjaunotu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos iestādei vai finanšu sabiedrībai";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot citus noregulējuma instrumentus un iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim."
32. 54. pantā:
izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;";
papildināt pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:
"11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.";
aizstāt trešajā daļā vārdu "ceturtās" ar vārdu "astotās" un vārdus "saistības atbilst iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas nosacījumiem" - ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās saistības".
33. Izteikt 55. pantu šādā redakcijā:
"55. pants. (1) Lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības un nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmās daļas 11. punktu, būtu izslēdzamas vai daļēji izslēdzamas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu.
(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka, palielinot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minētais princips.
(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo daļu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamā iestādē, lai veiktu vienu vai abus šādus pasākumus:
1) segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 1. punktu;
2) pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē, lai rekapitalizētu iestādi saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 2. punktu."
34. 56. pantā:
aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā";
aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu "atbilstīgo" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo";
aizstāt pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdus "saistību, kapitāla un rezervju kopsummas, kas novērtēta" ar vārdiem "kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas";
aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā".
35. Aizstāt 57. panta trešās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā".
36. Izteikt 58. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šā likuma 54. panta ceturtajā daļā un 55. panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanu informē par to Eiropas Komisiju."
37. Papildināt likumu ar 58.1 pantu šādā redakcijā:
"58.1 pants. (1) Tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot nosacījumus attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu), šādas saistības pārdod privātam klientam tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantu;
2) pārdevējs, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas attiecīgajam privātajam klientam;
3) pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 128. panta vienpadsmito, 11.1 un 11.2 daļu.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz 500 000 euro, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar šā panta trešo daļu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:
1) privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 procentus no finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā;
2) sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, ir vismaz 10 000 euro.
(3) Privātais klients pārdevējam sniedz patiesu informāciju par savu finanšu instrumentu portfeli, tostarp par jebkādiem šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījumiem saistībās.
(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem atbilstošs privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas izmantojami kā nodrošinājums.
(5) Latvijas Republikā reģistrētas iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 60.2 pantā minētā prasība un kuru kopējo aktīvu vērtība nepārsniedz 50 miljardus euro, ievēro tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minēto noteikumu."
38. Izteikt 59. pantu šādā redakcijā:
"59. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības pastāvīgi nodrošina minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi saskaņā ar šo pantu un šā likuma 59.1, 60., 60.1, 60.2, 61., 62., 63., 63.1, 63.2, 63.3, 64. un 65. pantu.
(2) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar šā likuma 60. pantu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:
1) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;
2) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbrīvo hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) iestādes tiks likvidētas Kredītiestāžu likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā, vai šā likuma 48., 50. vai 52. pantā noteiktajā kārtībā;
2) šīs daļas 1. punktā minētā nosacījuma izpilde nodrošina, ka iestāžu kreditori, tostarp segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.
(4) Hipotekāro kredītu iestādes, kas atbrīvotas no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, neietilpst šā likuma 60.2 panta pirmajā daļā minētajā konsolidācijā."
39. Papildināt likumu ar 59.1 pantu šādā redakcijā:
"59.1 pants. (1) Saistības iekļauj noregulējamo vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a, 72.b (izņemot 2. punkta "d" apakšpunktu) un 72.c pantam.
(2) Ja šajā likumā ir minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, tad atbilstīgās saistības minēto regulas pantu izpratnē ir atbilstīgās saistības, kā noteikts regulas 72.k pantā un otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļā.
(3) Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem (piemēram, strukturētām parādzīmēm), kuri atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem (izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta "l" apakšpunktu), iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
1) no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir fiksēta emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta (tostarp no iegulta atvasināta instrumenta) izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 104. un 105. pantu;
2) parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas gadījumā un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.
(4) Uz šā panta trešajā daļā minētajiem parāda instrumentiem (tostarp uz to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem) neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas šā likuma 70. panta trešā daļa.
(5) Šā panta trešajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst šā panta trešās daļas 1. punktā minētajai pamatsummai vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.
(6) Ja meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējamās grupas, un ja minētā meitas sabiedrība ir daļa no tās pašas noregulējamās grupas kā noregulējamā vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) minētās saistības ir emitētas saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punktu;
2) minēto saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību;
3) minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no summas, kas prasīta saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu, atņemot saistību summu, kas emitēta noregulējamai vienībai un ko šī noregulējamā vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summu, ko emitē saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punktu.
(7) Neskarot šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā daļā vai 60.1 panta pirmās daļas 1. punktā minēto minimuma prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā.
(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu līmeni, kas ir zemāks par 8 procentiem no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), bet augstāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu "(1 - (X1 / X2)) × 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu)", izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi un ievērota iespējamās samazināšanas robežvērtība:
1) X1 ir 3,5 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;
2) X2 ir summa, ko veido 18 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un kopējo kapitāla rezervju prasības summa.
(9) Ja noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, šā panta septītās un astotās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 procentus no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu, kura izpildāma, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, attiecīgajai noregulējamai vienībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 procentiem no kopējās riska darījumu vērtības, ja ir novērtējusi, ka ir spēkā šādi nosacījumi:
1) piekļuve noregulējuma finansēšanas mehānismam noregulējuma plānā netiek uzskatīta par iespēju noregulēt attiecīgo vienību;
2) ja nav piemērojams šā panta devītās daļas 1. punkts, tad šā likuma 60.2 pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējamai vienībai izpildīt attiecīgi šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.
(10) Veicot šā panta devītajā daļā minēto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējamās vienības komercdarbības modeli.
(11) Šā panta devīto daļu nepiemēro noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta sešpadsmitā daļa.
(12) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras nav globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām neattiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nolemt, ka šā likuma 60.2 pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 procentiem no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), vai līdz summai saskaņā ar šā panta sešpadsmitajā daļā noteikto formulu - atkarībā no tā, kas ir lielāks, - izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām nepakārtotām saistībām ir tāda pati kreditoru prasījumu apmierināšanas prioritāte maksātnespējas procesā kā konkrētām saistībām, kas izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu;
2) pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertēšanas tiesību plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu;
3) pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šīs daļas 2. punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu.
(13) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu, ir lielāks par 10 procentiem no minētās kategorijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē šā panta piektās daļas 2. punktā minēto risku.
(14) Šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un sešpadsmitās daļas piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.
(15) Noregulējamās vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību.
(16) Atkāpjoties no šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.2 pantā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, tiktāl (tādā apjomā), ciktāl sakarā ar pienākumu noregulējamai vienībai ievērot kopējo kapitāla rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a pantā un šā likuma 60. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā un 60.2 pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:
1) 8 procentus no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu);
2) summu, kas iegūta, izmantojot šādu formulu:
A × 2 + B × 2 + C, kur
A - summa, kas izriet no Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteiktās prasības;
B - summa, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktās prasības;
C - summa, kas izriet no kopējo kapitāla rezervju prasības.
(17) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības var īstenot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kuras atbilst vienam no šā panta 8.1 daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 procentiem no visu to noregulējamo vienību kopējā skaita, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu.
(18) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, īstenojot šā panta septiņpadsmitajā daļā minētās darbības, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi, un vai nu pēc šā likuma 20. panta astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā grafikā nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, vai arī identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem un šā panta sešpadsmitajā daļā minēto tiesību īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtisku šķēršļu negatīvo ietekmi uz noregulējamību;
2) noregulējamās vienības vēlamās noregulējuma stratēģijas iespējamība un ticamība ir ierobežota, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akciju paketes struktūru;
3) Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējamā vienība, kura ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai uz kuru attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, riskantuma ziņā ir starp 20 procentiem riskantāko iestāžu, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.
(19) Šā panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.
(20) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā panta divpadsmito vai sešpadsmito daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:
1) to, kāds tirgus dziļums ir noregulējamās vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu (ja tādi ir) cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;
2) to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta divpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību korekcijas;
3) to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "d" apakšpunktu;
4) to, vai salīdzinājumā ar noregulējamās vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo un ceturto daļu no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras maksātnespējas procesā ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē izslēgto saistību nozīmīgumu;
5) noregulējamās vienības komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā;
6) iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējamās vienības rekapitalizāciju."
40. Izteikt 60. pantu šādā redakcijā:
"60. pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta pirmo daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:
1) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamo grupu var noregulēt, noregulējamai vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tai skaitā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;
2) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamai vienībai un tās meitas sabiedrībām, kas ir iestādes vai finanšu sabiedrības, bet nav noregulējamās vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai garantētu, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta vai norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas gadījumā zaudējumus būtu iespējams segt un attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai tās saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām;
3) nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumā, kad noregulējuma plāns paredz, ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturto daļu vai ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas var tikt pilnībā nodotas saņēmējam, īstenojot nodošanu daļējā apmērā, noregulējamai vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu iespēju šādus zaudējumus segt, un tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai iestāde un finanšu sabiedrība saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām;
4) iestādes vai finanšu sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu;
5) cik lielā mērā iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp citas savstarpēji saistītas iestādes vai pārējo finanšu sistēmu.
(2) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu atbilstoši šā likuma 11. panta otrajā daļā minētajam attiecīgajam variantam, tad minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:
1) zaudējumi, kas varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (zaudējumu absorbcija);
2) noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, bet nav noregulējamās vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību licences (atļaujas) izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai līdzvērtīgu tiesību aktu uz pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu (rekapitalizācija).
(3) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka iestādi vai finanšu sabiedrību likvidēs saskaņā ar maksātnespējas procesu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ir pamatoti ierobežot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību attiecībā uz minēto vienību tā, lai tā nepārsniegtu summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas novērtējumā jo īpaši izvērtē šā panta trešajā daļā minēto ierobežojumu attiecībā uz iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un risku izraisīt negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.
(5) Attiecībā uz noregulējamām vienībām šā panta otrajā daļā minētā summa ir:
1) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, - summa, ko veido šādas summas:
a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējamo vienību konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,
b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktajai prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas;
2) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, - summa, ko veido šādas summas:
a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai noregulējamās vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,
b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.
(6) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.
(7) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu un dalīta ar kopējās riska darījumu vērtības mēru.
(8) Nosakot šā panta piektās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šā likuma 56. panta pirmajā daļā, 57. panta trešajā daļā un 81. panta pirmās daļas 1. punktā minētās prasības.
(9) Nosakot šā panta piektajā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:
1) izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām noregulējuma darbībām;
2) lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējamai vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.
(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var palielināt šā panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.
(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā panta desmito daļu, tad attiecīgajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas paredzēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.
(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas.
(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.
(14) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz 100 miljardus euro, šā panta piektajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:
1) 13,5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;
2) 5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu.
(15) Atkāpjoties no šā likuma 59.1 panta, šā panta četrpadsmitajā daļā minētās noregulējamās vienības nodrošina atbilstību šā panta četrpadsmitajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, un 5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā likuma 59.1 panta astoņpadsmitajā daļā.
(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu piemērot šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noregulējamai vienībai, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem euro, ja ir novērtējusi to kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;
2) piekļuvi kapitāla tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;
3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.
(17) Tas, ka nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu, neskar nevienu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma 59.1 panta divpadsmito daļu pieņemto lēmumu.
(18) Attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām, kas pašas nav noregulējamās vienības, šā panta otrajā daļā minētā summa ir:
1) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, - summa, ko veido šādas summas:
a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību,
b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma;
2) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, - summa, ko veido šādas summas:
a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai,
b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.
(19) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.
(20) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktu un dalīta ar kopējās riska darījumu vērtības mēru.
(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ņem vērā šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktu un šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.
(22) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šā panta divdesmit pirmajā daļā minēto rekapitalizācijas summu:
1) izmanto aktuālo vērtību attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām;
2) pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama attiecīgajai vienībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.
(23) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var palielināt šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas summas prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus dalībnieku uzticēšanos.
(24) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, piemērojot šā panta divdesmit trešo daļu, paredzēto rekapitalizācijas summas palielinājumu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas piemērojama pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Kredītiestāžu likuma 35.4 pantā.
(25) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.
(26) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.1 panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.
(27) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot šā likuma 55. panta otro daļu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, tā nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:
1) segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar šā likuma 55. panta otro daļu;
2) nodrošinātu, ka tiek izpildīti šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi.
(28) Jebkāds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums piemērot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta otrajā līdz divdesmit septītajā daļā minētajiem elementiem, un noregulējuma iestāde to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētās prasības līmenī.
(29) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektās un astoņpadsmitās daļas piemērošanas gadījumos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un tiesību aktos, ar ko īsteno iespējas, kuras Finanšu un kapitāla tirgus komisijai piešķirtas saskaņā ar minēto regulu."
41. Papildināt likumu ar 60.1 un 60.2 pantu šādā redakcijā:
"60.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, noregulējamai vienībai, kas ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, veido:
1) Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētās prasības;
2) jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi konkrēti minētajai globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei saskaņā ar šā panta trešo daļu.
(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība attiecībā uz ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgu Eiropas Savienības meitas sabiedrību ietver:
1) prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā;
2) jebkādu papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteikusi konkrēti minētajai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai saskaņā ar šā panta trešo daļu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kas atbilst šā likuma 61. panta un 108. panta otrās daļas nosacījumiem.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemēro tikai tad, ja šā panta pirmās daļas 1. punktā vai otrās daļas 1. punktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu šā likuma 60. pantā minētos nosacījumus, un tikai tādā mērā, lai nodrošinātu, ka šā likuma 60. pantā minētie nosacījumi tiek izpildīti.
(4) Šā likuma 63. panta ceturtās daļas piemērošanas nolūkos, ja vairāk nekā viena globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, kas pieder pie tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes, ir noregulējamā vienība, tad attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina šā panta trešajā daļā minēto summu:
1) katrai noregulējamai vienībai;
2) Eiropas Savienības mātes sabiedrībai tā, it kā tā būtu globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgā noregulējamā vienība.
(5) Jebkāds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums piemērot papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu vai otrās daļas 2. punktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta trešajā daļā minētajiem elementiem, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējamai grupai vai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai piemērojamās Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā noteiktās prasības līmenī.
60.2 pants. (1) Noregulējamās vienības šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējamās grupas līmenī.
(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Finanšu un kapitāla tirgus komisija noregulējamai vienībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, pamatojoties uz šā likuma 59.1, 60. un 60.1 pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas ārvalstu meitas sabiedrības ir noregulējamas atsevišķi saskaņā ar noregulējuma plānu.
(3) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kas identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.2 punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā solidaritātes mehānisma iezīmes un atbilstošāko noregulējuma stratēģiju, lemj par to, kurām noregulējamās grupas vienībām ir jāatbilst šā likuma 60. panta piektajai un sešpadsmitajai daļai un 60.1 panta pirmās daļas 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējamā grupa atbilst šā panta pirmajai un otrajai daļai, un kā šādām vienībām tas darāms saskaņā ar noregulējuma plānu."
42. Izteikt 61., 62. un 63. pantu šādā redakcijā:
"61. pants. (1) Iestādes, kas ir noregulējamās vienības vai ārvalsts vienības meitas sabiedrības, bet pašas nav noregulējamās vienības, individuāli izpilda šā likuma 60. pantā noteiktās prasības.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība, bet pati nav noregulējamā vienība.
(3) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kas pašas nav noregulējamās vienības, bet ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības, konsolidēti izpilda šā likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās prasības.
(4) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kuras identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.2 punktu un ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējamās vienības, centrālā iestāde, kas pati nav noregulējamā vienība, un jebkuras noregulējamās vienības, uz kurām neattiecas šā likuma 60.2 panta trešajā daļā noteiktā prasība, individuāli izpilda šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā, divdesmit piektajā un divdesmit sestajā daļā noteiktās prasības.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu un - attiecīgā gadījumā - šā likuma 108. pantu un pamatojoties uz šā likuma 60. pantā noteiktajām prasībām.
(6) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:
1) saistības:
a) kuras emitē noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienības starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,
b) kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "b", "c", "k", "l" un "m" apakšpunktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu,
c) kas maksātnespējas procesā tiek ierindotas pēc saistībām, kuras neatbilst šā punkta "a" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām,
d) kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu veidā, kas atbilst noregulējamās grupas noregulējuma stratēģijai - neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,
e) kuru izpildi tieši vai netieši nefinansē iestāde vai finanšu sabiedrība, uz kuru attiecas šis pants,
f) kuru reglamentējošie noteikumi nenorāda, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai, uz kuru attiecas šis pants (izņemot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu), saistības attiecīgi atsaucamas, dzēšamas, atpērkamas vai pirms termiņa atmaksājamas, un minētā vienība citā veidā nesniedz šādu norādi,
g) kuru reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu (izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu),
h) par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātes sabiedrības kredītspēju;
2) pašu kapitālu šādos veidos:
a) pirmā līmeņa pamata kapitālu,
b) citu pašu kapitālu, ko emitē vienībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības vai ko emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību.
(7) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nepiemērot šo pantu, ja:
1) gan meitas sabiedrība, gan noregulējamā vienība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;
2) noregulējamā vienība ievēro minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta šā likuma 60.2 pantā;
3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējamā vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējamo vienību tiek veikta noregulējuma darbība;
4) noregulējamā vienība izpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;
5) noregulējamās vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;
6) noregulējamai vienībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.
(8) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nepiemērot šo pantu, ja:
1) gan meitas sabiedrība, gan tās mātes sabiedrība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;
2) mātes sabiedrība Latvijas Republikā konsolidēti atbilst šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētajai minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai;
3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja šā likuma 77. panta pirmajā daļā minētā noregulējuma darbība vai pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz mātes sabiedrību;
4) mātes sabiedrība izpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;
5) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;
6) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.
(9) Ja ir izpildīti šā panta septītās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, meitas sabiedrībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, kuru sniedz noregulējamā vienība un kura atbilst šādiem nosacījumiem:
1) garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;
2) garantija tiek piemērota, ja meitas sabiedrība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ja attiecībā uz meitas sabiedrību ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu - atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;
3) garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 procentiem no tās summas, izmantojot Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 2. punktā noteikto finanšu nodrošinājuma līgumu;
4) garantijas nodrošinājums atbilst Regulas Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta atbilstoši šīs daļas 3. punktam;
5) garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts un netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;
6) nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais nosacījums;
7) nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību.
(10) Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūguma noregulējamā vienība rakstveidā sniedz pamatotu atzinumu vai citādi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību.
62. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija no šā likuma 61. panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībai, veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;
2) centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras, vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;
3) minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;
4) centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;
5) attiecīgā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 60.2 panta trešajā daļā minētajai prasībai;
6) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.
63. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde, kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes, un kā noregulējuma iestāde, ja tā ir individuāli atbildīga par noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas šā likuma 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, saskaņota lēmuma pieņemšanā kā iesaistītā noregulējuma iestāde dara visu nepieciešamo, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:
1) prasības summu, ko konsolidētā noregulējamās grupas līmenī piemēro katrai grupas noregulējamai vienībai;
2) prasības summu, ko individuāli piemēro katrai noregulējamās grupas iestādei un finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde pamato saskaņotā lēmuma atbilstību šā likuma 60.2 un 61. pantam un nosūta to:
1) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamai vienībai;
2) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība;
3) grupas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, ja tā pati nav noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētā noregulējamā vienība.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šo pantu pieņemtā saskaņotā lēmumā var paredzēt, ka, ja tas atbilst noregulējuma stratēģijai un ja noregulējamā vienība nav tieši vai netieši nopirkusi šā likuma 61. panta sestajai daļai atbilstošus pietiekamus instrumentus, meitas sabiedrība šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā daļā minētās prasības izpilda daļēji saskaņā ar šā likuma 61. panta sesto daļu ar instrumentiem, kurus emitē vienībām, kas nepieder pie attiecīgās noregulējamās grupas, un kurus pērk šīs vienības.
(4) Ja vairāk nekā viena globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, kas pieder pie vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes, ir noregulējamās vienības, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā viena no šā panta pirmajā daļā minētajām Latvijas Republikā reģistrētās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar iesaistītajām noregulējuma iestādēm, vienojas par Regulas Nr. 575/2013 72.e panta piemērošanu un visām korekcijām, kuru mērķis ir samazināt vai novērst starpību starp šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu atsevišķām noregulējamām vienībām un šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējamai vienībai.
(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu vērtību aprēķinā starp attiecīgajām dalībvalstīm, pielāgojot prasības līmeni.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējamām grupām.
(7) Šā panta ceturtajā daļā minētās korekcijas piemērošanā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzētā summa atsevišķām noregulējamām vienībām nav mazāka par šā likuma 60.1 panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 12. pantā paredzēto summu Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējamai vienībai.
(8) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts četru mēnešu laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šādu lēmumu pieņem saskaņā ar šā likuma 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu.
(9) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni un par noregulējamās grupas iestādēm vai finanšu sabiedrībām individuāli piemērojamo prasību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu:
1) par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.1 un 63.2 pantu;
2) par noregulējamās grupas meitas sabiedrībai individuāli piemērojamās prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.3 un 63.4 pantu.
(10) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmums, ko pieņēmušas noregulējuma iestādes saskaņā ar šā panta ceturto daļu, 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu, ir saistošs attiecīgajām iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja nav pieņemts saskaņots lēmums.
(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņoto lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti, ja nav bijis pieņemts saskaņots lēmums, pārskata ne retāk kā reizi gadā.
(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, kā iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija visus lēmumus pieņem saskaņā ar šo pantu, vienlaikus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus."
43. Papildināt likumu ar 63.1, 63.2, 63.3 un 63.4 pantu šādā redakcijā:
"63.1 pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai konsolidācijas līmenī saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.
(2) Ja šāds saskaņots lēmums nav pieņemts saistībā ar domstarpībām par konsolidētu noregulējamās grupas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu, tad lēmumu par minēto prasību pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētas noregulējamās vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad ņēmusi vērā:
1) noregulējamo grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību, kas nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestāžu veikto novērtējumu un iebildumus;
2) grupas līmeņa noregulējuma iestādes, ja tā nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, atzinumu un iebildumus.
(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no noregulējuma iestādēm jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.
(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
63.2 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar noregulējamās vienības noregulējuma iestādi vai grupas līmeņa noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 60.2 pantu un piemēro noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.
(2) Ja četru mēnešu laikā šā panta pirmajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts un grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestādes veikto novērtējumu un iebildumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.
(3) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmums.
63.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro minētajai meitas sabiedrībai individuāli saskaņā ar šā panta prasībām.
(2) Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par jebkurai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas pati nav noregulējamā vienība, individuāli piemērojamās šā likuma 61. pantā noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā:
1) noregulējamās vienības noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus;
2) grupas līmeņa noregulējamās iestādes izteikto viedokli un iebildumus, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes.
(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.
(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
63.4 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro meitas sabiedrībai individuāli.
(2) Ja attiecīgās noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šā panta pirmajā daļā minēto saskaņoto lēmumu un grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā noregulējamās vienības noregulējuma iestādes vai grupas līmeņa noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.
(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas nenodod lietu Eiropas Banku iestādei, kā arī ja meitas sabiedrības noregulējuma iestādes noteiktais minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir 2 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu no šā likuma 60.2 pantā minētās prasības un atbilst šā likuma 60. panta astoņpadsmitajai, deviņpadsmitajai, divdesmitajai, divdesmit pirmajai, divdesmit otrajai, divdesmit trešajai, divdesmit ceturtajai, divdesmit piektajai un divdesmit sestajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtais lēmums.
(4) Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi."
44. Izteikt 64., 65. un 66. pantu šādā redakcijā:
"64. pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatus par:
1) pašu kapitāla apjomu atbilstoši šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgo saistību apjomu. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjomus, kas izteikti saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu, norāda pēc atskaitījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e, 72.f, 72.g, 72.h, 72.i un 72.j pantu;
2) citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomu;
3) šīs daļas 1. un 2. punktā minētajiem posteņiem, norādot:
a) to sastāvu, tostarp termiņa profilu,
b) to prioritāti maksātnespējas procesā,
c) vai tos reglamentē trešās valsts tiesību akti (ja tas tā ir, norāda attiecīgo valsti) un vai tie ietver šā likuma 76. panta pirmajā daļā, Regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta "p" un "q" apakšpunktā un 63. panta "n" un "o" punktā minētos līguma noteikumus.
(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pienākumu ziņot par citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomiem nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms informācijas ziņošanas dienā ir vismaz 150 procentu apmērā no šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un ir aprēķināts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības iesniedz:
1) vismaz reizi pusgadā - šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju;
2) vismaz reizi gadā - šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto informāciju.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesniedz biežāk.
(5) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un sabiedrības vismaz reizi gadā publisko šādu informāciju:
1) attiecīgā gadījumā - šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem atbilstoša pašu kapitāla apjoms un atbilstīgo saistību apjoms;
2) šīs daļas 1. punktā minēto posteņu sastāvs, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā;
3) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kas izteikta saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu.
(6) Šā panta pirmo un piekto daļu nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka attiecīgo vienību likvidēs saskaņā ar maksātnespējas procesu.
(7) Ja ir veiktas noregulējuma darbības vai īstenotas šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tad šā panta piektajā daļā minētās informācijas publiskošanas prasības piemēro no datuma, kas ir šā likuma 66. panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 4., 5. un 6. punktā minētais termiņš, līdz kuram izpildāmas šā likuma 60.2 vai 61. panta prasības.
65. pants. (1) Visus gadījumus, kad netiek ievērota šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija risina, izmantojot vismaz vienu no šādiem līdzekļiem:
1) īstenojot tiesības risināt vai novērst noregulējamības šķēršļus saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 22. pantu;
2) īstenojot šā likuma 18.1 pantā minētās tiesības;
3) īstenojot pasākumus, kas minēti Kredītiestāžu likuma 36.3 panta ceturtajā daļā, 101.3 panta 4.4, 4.5, 4.6 daļā un 4.7 daļas 2. punktā;
4) īstenojot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar šā likuma 33. pantu;
5) piemērojot sankcijas saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu vai administratīvos pasākumus saskaņā ar 129. panta otro daļu.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 39., 39.1 vai 40. pantu var veikt novērtējumu par to, vai iestādes un finanšu sabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas.
66. pants. (1) Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro divu gadu laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai noregulējamā vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējamo vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, lai rekapitalizētu noregulējamo vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.
(2) Šā likuma 59.1 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā, kā arī 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro triju gadu laikā pēc dienas, kad noregulējamā vienība vai grupa, kuras sastāvā tā ietilpst, ir identificēta kā globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, vai arī tad, ja noregulējamā vienība nokļūst šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajā situācijā.
(3) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pārejas termiņu, kurā šā likuma 60.2 vai 61. pantā noteiktās prasības vai - attiecīgā gadījumā - prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, izpilda iestāde vai finanšu sabiedrība, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.
(4) Piemērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītos pārejas termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.1 panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.2 vai 61. pantu.
(5) Nosakot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pārejas termiņu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:
1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;
2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;
3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību."
45. Papildināt likumu ar 66.1 pantu šādā redakcijā:
"66.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu ir noteikta tās uzraudzībā esošai iestādei."
46. 67. pantā:
aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "atbilstīgās" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās" (attiecīgā locījumā);
papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem".
47. 68. pantā:
aizstāt pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā vārdu "atbilstīgās" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās";
aizstāt otrajā daļā vārdu "mainās" ar vārdu "samazinās";
papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārda "pirmajā" ar vārdiem "un otrajā".
48. 69. pantā:
aizstāt pirmās daļas 5. punktā vārdus "atbilstīgo saistību" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu)";
aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "atbilstīgās" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās" (attiecīgā locījumā);
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "attiecas uz" ar vārdiem "iestādes vai";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Visiem iestāžu un finanšu sabiedrību pašu kapitāla elementu prasījumiem maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa. Ciktāl iekšējās rekapitalizācijas instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla elementu, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla elementa, un tam maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā jebkuram citam prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa."
49. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:
"72. pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu, attiecīgā iestāde vai finanšu sabiedrības vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis izstrādā un īsteno reorganizācijas plānu."
50. 73. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Iestāde vai finanšu sabiedrības vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis viena mēneša laikā pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai reorganizācijas plānu, kas atbilst šā panta prasībām un - valsts atbalsta piemērošanas gadījumā - valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "mātes iestāde" ar vārdiem "mātes sabiedrība";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde var pagarināt reorganizācijas plāna iesniegšanas termiņu ne vairāk kā par diviem mēnešiem pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, ja reorganizācijas plāns neietver valsts atbalstu. Ja reorganizācijas plāns ietver valsts atbalstu, tad plāna iesniegšanas termiņu var pagarināt līdz valsts atbalstu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajam termiņam, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.";
papildināt septītās daļas 2. punktu pēc vārda "izmaiņas" ar vārdiem "iestādes vai";
aizstāt desmitajā daļā vārdus "šai komisijai" ar vārdiem "Finanšu un kapitāla tirgus komisijai";
aizstāt desmitajā un vienpadsmitajā daļā vārdus "padome, valde vai augstākā vadība" ar vārdiem "padome vai valde".
51. Izteikt 76. pantu šādā redakcijā:
"76. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības, uzņemoties saistības, noslēgtajos līgumos iekļauj noteikumu, kas paredz, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ja šādas saistības:
1) nav izslēgtas no saistībām atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai;
2) nav fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi virs garantētajā atlīdzībā izmaksājamās summas;
3) tiek regulētas ar ārvalstu tiesību aktiem;
4) ir radušās pēc šā likuma stāšanās spēkā.
(2) Ja iestādes vai finanšu sabiedrības minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu un iestādes vai finanšu sabiedrības saistības atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, bet noslēgtajos līgumos nav iekļauts noteikums par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām un tās neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut iestādei vai finanšu sabiedrībai neizpildīt šā panta pirmās daļas prasību.
(3) Iestādei vai finanšu sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ja Latvijas Republika ar attiecīgo ārvalsti ir noslēgusi nolīgumu par saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām vai ja šādas tiesības izriet no attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem.
(4) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība konstatē, ka noslēgtajos līgumos nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā šo konstatējumu paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu tās pieprasīto informāciju, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu novērtēt, kā paziņojumā norādītās saistības ietekmē minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību. Ar paziņojuma saņemšanas brīdi iestādes vai finanšu sabiedrības pienākums izpildīt šā panta pirmās daļas prasības tiek apturēts.
(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija secina, ka noslēgtajos līgumos nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā iekļauj līgumā šādu noteikumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzdot iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt tās iepriekšējo praksi attiecībā uz noteikuma par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām neiekļaušanu līgumos.
(6) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības neietver pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un šā likuma 1. panta pirmās daļas 43. punktā minētos parāda instrumentus, ja parāda instrumenti ir nenodrošinātas saistības.
(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu saskaņā ar šā likuma 17. un 18. pantu vai jebkurā citā laikā, konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, kurās nav iekļauts noteikums, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas atbilstoši šā likuma 54. panta ceturtajai daļai, pārsniedz 10 procentus no minētās kategorijas apjoma, tā laikus novērtē šo apstākļu ietekmi uz minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību, tostarp tādā gadījumā, ja, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, var tikt neievēroti šā likuma 95. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.
(8) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta pirmajā daļā minētais līguma noteikums, rada būtisku noregulējamības šķērsli, tā rīkojas atbilstoši šā likuma 20. pantā noteiktajai kārtībai.
(9) Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai finanšu sabiedrība līguma noteikumos nav iekļāvusi šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai attiecībā uz kurām minētā prasība nav piemērojama, neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā.
(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz pamatotu izvērtējumu par šā panta trešajā daļā minētā nolīguma īstenošanas iespējamību.
(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijās paredzētos nosacījumus, var noteikt iestādei vai finanšu sabiedrībai to saistību kategorijas, no kurām var izdarīt konstatējumu, ka juridisku vai citu iemeslu dēļ nav iespējams iekļaut līguma noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.
(12) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības."
52. Izteikt XII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"XII nodaļa
Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana un
konvertēšana".
53. 77. pantā:
papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "kapitāla instrumentus" ar vārdiem "un atbilstīgās saistības";
papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc skaitļa "39." ar skaitli "39.1";
papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības noregulējamā vienība ir pirkusi netieši ar citas vienības starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, tad tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības īsteno kopā ar tādām pašām tiesībām attiecīgās vienības mātes sabiedrības līmenī vai citu tādu mātes sabiedrību līmenī, kuras nav noregulējamās vienības, lai zaudējumi tiktu reāli nodoti noregulējamai vienībai un tā rekapitalizētu attiecīgo vienību. Pēc tam, kad ir īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek šā likuma 96. pantā noteiktā vērtēšana un tiek piemērots šā likuma 97. pants.
(12) Tiesības norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības var izmantot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, izņemot nosacījumu par saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā. Kad minētās tiesības ir īstenotas, norakstīšana vai konvertācija notiek saskaņā ar šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minēto principu.
(13) Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību vai - ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna - attiecībā uz vienību, kas nav noregulējamā vienība, tad summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar šā likuma 78. panta pirmo daļu šādas vienības līmenī, ieskaita šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktā un 56. panta pirmās daļas 1. punktā vai 57. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.";
papildināt otro daļu pēc vārdiem "kapitāla instrumentus" ar vārdiem un skaitli "un šā panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības";
papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "kapitāla instrumentiem" ar vārdiem un skaitli "un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām";
papildināt trešās daļas 1. punktu pēc skaitļa "39." ar skaitli "39.1";
papildināt trešās daļas 2. punktu pēc vārdiem "kapitāla instrumentiem" ar vārdiem un skaitli "un šā panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām";
papildināt ceturtās daļas 2. punktu pēc vārdiem "kapitāla instrumentu" ar vārdiem un skaitli "vai šā panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība nonāk vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ja izpildās viens vai vairāki no šā likuma 39. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.";
papildināt devīto daļu pēc vārdiem "kapitāla instrumenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem un skaitli "vai šā panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības" (attiecīgā locījumā).
54. 78. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, lai tiktu sasniegti šā likuma 38. pantā minētie noregulējuma mērķi vai lai atbilstīgās saistības spētu nosegt zaudējumus, - atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. panta 1.2 daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārliecinās arī par noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju, lai, veicot šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās darbības, neietekmētu noregulējuma vienības kontroli pār meitas sabiedrību.";
aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "kapitāla instrumenta pamatsumma" ar vārdiem un skaitļiem "kapitāla instrumenta vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsumma";
aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus "tām personām, kurām pieder attiecīgie kapitāla instrumenti" ar vārdiem un skaitļiem "attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētāju";
aizstāt otrās daļas 3. punktā vārdus "personām, kurām pieder vai piederēja attiecīgie kapitāla instrumenti, var" ar vārdiem un skaitļiem "attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību turētājiem var";
izslēgt trešo daļu;
izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu un šā likuma 77. panta 1.2 daļā minēto atbilstīgo saistību konvertēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu un šādu atbilstīgo saistību turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus un šādas atbilstīgās saistības var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:";
izslēgt ceturtās daļas 1. punktā vārdus "vai iestāde";
papildināt ceturtās daļas 4. punktu pēc vārdiem "attiecīgo kapitāla instrumentu" ar vārdiem un skaitļiem "vai pret katru no šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētajām atbilstīgajām saistībām";
papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
"(41) Lai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu piemērošanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība visu darbības laiku saglabā nepieciešamo atļauju emitēt attiecīgu skaitu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu."
55. 79. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatējumu attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības atbilst šā likuma 61. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto prasību izpildei un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu.";
aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "dalībvalsts iestādi" ar vārdiem "dalībvalsts institūciju".
56. 80. pantā:
izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:
"Pirms šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā konstatējuma attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē vai piesaista attiecīgos kapitāla instrumentus vai šā likuma 77. panta 1.2 daļā minētās atbilstīgās saistības, kas atbilst šā likuma 61. pantam, vai attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izpilda šādas prasības:
1) ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija apsver, vai veikt šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minēto konstatējumu, tā pēc apspriešanās ar attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi 24 stundu laikā par to paziņo:
a) dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcijai un - ja tā nav viena un tā pati - minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā norādītā konstatējuma veikšanu,
b) tādu citu vienību noregulējuma iestādēm tajā pašā noregulējuma grupā, kuras tieši vai netieši ir pirkušas šā likuma 61. panta sestajā daļā minētās saistības no vienības, uz ko attiecas šā likuma 61. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa;";
aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "ja komisija" ar vārdiem "ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija" un vārdu "iestādei" - ar vārdu "institūcijai";
aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "iestādēm vai institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi" ar vārdiem un skaitļiem "atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu vai 2. punktu";
aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus "iestādēm vai" ar vārdu "atbildīgajām";
aizstāt astotajā un devītajā daļā vārdu "iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "institūcija" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
57. Izteikt 81. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
"1) akcionāri vai tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas rezultātā seguši zaudējumus ne mazāk kā 8 procentu apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kuru apmērs ir noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma VIII nodaļā paredzēto vērtējumu;".
58. 85. panta pirmajā daļā:
aizstāt 2. punktā vārdus "padomei, valdei vai augstākajai vadībai" ar vārdiem "valdei un padomei";
aizstāt 5. punktā vārdu "atbilstīgo" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo";
papildināt 6. punktu pēc vārdiem "noregulējamās iestādes" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās";
aizstāt 6. un 9. punktā vārdus "mātes iestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mātes sabiedrība" (attiecīgā locījumā);
papildināt 10. punktu pēc vārda "iestādes" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo".
59. Aizstāt 86. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "attiecīgā noregulējamā iestāde izslēdz" ar vārdiem "izslēdz iestādes".
60. Papildināt 88. panta ceturto daļu pēc vārda "šo" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo".
61. Aizstāt 89. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu "komisijai" ar vārdu "komisija".
62. 90. pantā:
aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu "un" ar vārdiem un skaitli "saistību apturēšana saskaņā ar šā likuma 40.1 panta nosacījumiem vai";
aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdu "iestāde" ar vārdu "sabiedrība";
papildināt piekto daļu pēc vārda "panta" ar vārdiem un skaitli "un 93. panta pirmās daļas".
63. 91. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Šajā pantā noteiktās tiesības nav piemērojamas:
1) sistēmām un sistēmu operatoriem;
2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem;
3) centrālajām bankām.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus un izvērtē, cik pamatoti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem. Ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noguldītājiem dienā ir daļēji pieejama pienācīga noguldījumu summa."
64. Aizstāt 92. panta otrajā daļā vārdus "operatoru, centrālo darījuma partneru" ar vārdiem "operatoru nodrošinājuma tiesībām, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem".
65. 93. pantā:
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "centrālajiem darījuma partneriem" ar vārdiem "Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem";
izslēgt astoto daļu.
66. Papildināt likumu ar 93.1 pantu šādā redakcijā:
"93.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība veic detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga lūgt, lai Latvijas Centrālais depozitārijs tai sniedz šajā pantā minēto tiesību piemērošanai nepieciešamo informāciju atbilstoši Regulas Nr. 648/2012 81. pantam.
(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgto finanšu līgumu noteikumus, kuru tiesību normas izriet no ārvalsts tiesību aktiem, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka uz finanšu līgumu var attiekties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības apturēt vai ierobežot tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 91., 92. un 93. pantu, un atzīst, ka tai ir saistošs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šo likumu veiktais krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums.
(3) Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta otro daļu, Eiropas Savienības mātes sabiedrības nodrošina, ka to ārvalstu meitas sabiedrības finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, ir iekļauts attiecīgs noteikums, lai izslēgtu to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesību īstenošana attiecībā uz Eiropas Savienības mātes sabiedrības tiesību un pienākumu apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu pirmstermiņa izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktā prasība attiecas uz ārvalstu meitas sabiedrībām, kuras ir iestādes vai finanšu iestādes.
(5) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.1, 91., 92. un 93. pantu."
67. 98. pantā:
aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "komisija, izmantojot noregulējuma instrumentu, nodod citai sabiedrībai vai pagaidu iestādei aktīvu pārvaldes sabiedrības daļu" ar vārdiem "komisija pati vai no pagaidu iestādes, vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, nodod citai sabiedrībai aktīvu pārvaldes sabiedrības daļu";
papildināt otrās daļas 2. punktu pēc vārda "dalībvalstu" ar vārdiem "vai ārvalsts".
68. Papildināt 99. panta pirmo daļu pēc vārda "pāreju" ar vārdiem "saistību savstarpējo dzēšanu".
69. Aizstāt 101. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu "nenodod" ar vārdu "nodod".
70. Aizstāt 104. panta pirmās daļas 7. punktā vārdus "Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādei, Eiropas Uzraudzības iestādei" ar vārdiem "Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei".
71. Aizstāt 105. panta pirmās daļas 9. punktā vārdus "padomes, valdes locekļi vai augstākā vadība" ar vārdiem "padomes un valdes locekļi".
72. 107. pantā:
izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:
"8) nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstošo saistību prasību grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī;";
aizstāt trešās daļas 9. punktā vārdus "meitas iestāde" ar vārdiem "meitas sabiedrība".
73. Izteikt 108. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz meitas sabiedrībām un nozīmīgām filiālēm, ciktāl tas ir attiecināms uz tām. Noregulējuma kolēģijas uzdevumos ietilpst arī minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noteikšana grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī. Nosakot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā ārvalsts iestādes apstiprināto vispārējo noregulējuma stratēģiju. Ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt vispārējai ārvalsts iestādes noregulējuma stratēģijai, saskaņā ar kuru meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības nav noregulējamās vienības, tad meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai konsolidēti Eiropas Savienības mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 62. panta nosacījumu izpildi, emitējot šā likuma 61. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minētos instrumentus savai mātes sabiedrībai, kas veic komercdarbību ārvalstī, vai minētās mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību tajā pašā ārvalstī, vai citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles pieder Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību. Ja ir neiespējami Eiropas noregulējuma kolēģiju vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību, tad Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Eiropas Savienības mātes sabiedrības vai Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību."
74. Aizstāt 112. panta pirmajā daļā vārdus "šī komisija" ar vārdu "tā".
75. Aizstāt 119. panta otrās daļas 3. punktā vārdus "meitas iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "meitas sabiedrība" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
76. Aizstāt 121.2 panta pirmajā daļā vārdu "vienu" ar skaitli "0,01".
77. Aizstāt 129. panta pirmās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "5., 7., 12., 30. un 103. panta" ar skaitļiem un vārdiem "5., 7., 12., 18.1, 30., 65., 76. un 103. panta".
78. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
"3. Šā likuma 58.1 pants nav piemērojams tā pirmajā daļā norādītajām saistībām, kas emitētas pirms 2020. gada 28. decembra.
4. Atkāpjoties no šā likuma 59. panta pirmās daļas (jaunā redakcijā), Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pārejas termiņu, bet ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembri, līdz kuram iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai - attiecīgā gadījumā - prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas.
5. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteikto prasību vai - attiecīgā gadījumā - prasību, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, starpposma apjomu, kuru iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim un kurš nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.
6. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pārejas termiņu arī pēc 2023. gada 31. decembra, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā šo pārejas noteikumu 9. punktā minēto un:
1) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību;
2) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā nodrošinās, ka tiek izpildītas šā likuma 60.2 vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas;
3) to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība ir spējīga aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un, ja nav spējīga, - vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai arī tā ir saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem.
7. Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības noregulējamās vienības izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim.
8. Piemērojot šo pārejas noteikumu 4., 5., 6. un 7. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.1 panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.2 vai 61. pantu (jaunā redakcijā).
9. Nosakot šo pārejas noteikumu 4., 5., 6. un 7. punktā paredzētos pārejas termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:
1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;
2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;
3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.2 pantā minēto prasību.
10. Ievērojot šo pārejas noteikumu 4., 5. un 6. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pārskatīt vai nu pārejas termiņu, vai jebkuru plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas paziņota saskaņā ar šo pārejas noteikumu 8. punktu."
79. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. punktu šādā redakcijā:
"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK."
Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 30. septembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2021. gada 15. oktobrī
 |
 |
 |
 |