Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Attēlotā redakcija: 07.11.2024. - 31.01.2025. / Spēkā esošā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izglītības likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts;

1¹) attālinātas mācības — klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši piektajam, sestajam, septītajam un astotajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;

2¹) formālā izglītība — sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments;

3) interešu izglītība — personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;

4) izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;

5) izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm;

6) izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu;

7) izglītības iestāde — valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem;

7¹) izglītības kvalitāte — izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem;

7²) izglītības iestādes akreditācija — regulāra izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi;

8) izglītības pakāpe — nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi;

9) izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas;

10) (izslēgts ar 14.07.2022. likumu);

11) izglītības programmas licencēšana — izglītības programmas kvalitātes izvērtēšana un tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;

12) izglītojamais — bērns, skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga;

12¹) karjera — izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūža laikā;

12²) karjeras izglītība — izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei;

12³) karjeras attīstības atbalsts — pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu;

12⁴) klātiene — izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai;

12⁵) mācību līdzekļi — izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamā:

a) mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē),

b) elektroniskie resursi — elektroniskā vidē mācību vajadzībām apkopota tekstuāla, vizuāla vai audiāla informācija,

c) interaktīvas mācību platformas (mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas),

d) spēles drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), rotaļlietas un piederumi,

e) mācību vadības platformas (mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā),

f) metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē),

g) papildu literatūra (uzziņu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē),

h) uzskates līdzekļi (tai skaitā naturālie mācību objekti, kā arī maketi un modeļi, tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)),

i) mācību un saziņas programmatūras,

j) izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi, robotikas detaļas un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu), tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē),

k) mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras),

l) mācību materiāli (vielas, izejvielas, priekšmeti un programmatūras, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus),

m) iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi),

n) individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām);

o) kultūras norises, kas izglītojamiem, kuri apgūst pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros dod iespēju regulāri pieredzēt daudzveidīgas Latvijas kultūras vērtības (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā, grāmatniecībā u. c.) atbilstoši valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanai;

13) mācību priekšmeta vai kursa programma — izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu;

14) (izslēgts no 01.09.2022. ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.);

14¹) neformālā izglītība — ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība;

14²) neklātiene — izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais daļu no izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas satura apgūst patstāvīgi;

15) pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;

16) pašizglītība — ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība;

16¹) pašvaldības izglītības ekosistēma — sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs;

16²) pedagogs — fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē;

17) pieaugušo izglītība — personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;

18) pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei;

19) privātā izglītības iestāde — juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas izglītības iestādi, kā arī komercsabiedrība ar valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas kapitāla daļu, kuram viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana;

20) profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei;

20¹) profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā;

21) profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums;

22) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

23) profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;

24) speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;

25) tālākizglītība — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;

26) tālmācība — izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus. Izglītojamā sasniegumi tiek novērtēti atbilstoši attiecīgās izglītības programmas prasībām;

26¹) (izslēgts ar 05.05.2016. likumu);

27) valsts izglītības standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību;

28) vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;

29) vispārējā izglītība — cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 13.11.2008., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 05.05.2016., 20.09.2018., 12.11.2020., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 20.10.2022. un 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2023.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:

1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

3. pants. Tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību

(1) Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību.

(2) Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.

(3) Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

3.¹ pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Šā likuma 3.pantā minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

(2) Atšķirīga attieksme pret personu šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Reliģiskās organizācijas dibināta izglītības iestāde ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz konkrētās reliģijas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo pārliecībai.

(4) Aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi.

(5) Ja strīdus gadījumā persona norāda uz faktoriem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ, izglītības programmas īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(6) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, personai ir tiesības prasīt pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Tiesībsarga likumu saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā. Personai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīdus gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(7) Atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz pedagogiem un citām izglītības sistēmā nodarbinātām personām regulē citi likumi.

(8) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

4.pants. Izglītības obligātums

Obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

4.¹ pants. Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai

(1) Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti.

(2) Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti. Izglītības iestādes dibinātājs un izglītības procesa īstenotājs nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādē.

(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

5.pants. Izglītības pakāpes

(1) Ir noteiktas šādas izglītības pakāpes:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība;

4) augstākā izglītība.

(2) Izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru.

6.pants. Izglītības veidi

Izglītības veidi ir šādi:

1) vispārējā izglītība;

2) profesionālā izglītība;

3) akadēmiskā izglītība.

7.pants. Izglītības mērķgrupas

Izglītības mērķgrupas ir personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības iegūšana noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas veido:

1) pirmsskolas vecuma bērni;

2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši;

3) jaunieši;

4) personas ar speciālām vajadzībām;

5) pieaugušie.

8.pants. Izglītības ieguves formas

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

1) klātiene;

2) neklātiene;

3) tālmācība;

4) pašizglītība;

5) izglītība ģimenē.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.

(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 20.09.2018. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

8.¹ pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra

(1) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

(2) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence.

(3) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi:

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību;

6) sestais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos;

7) septītais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā;

8) astotais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

9.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(1¹) Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem;

2) (izslēgts ar 29.09.2022. likumu);

2¹) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

(2¹) Izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta atbilstoša mācību vide izglītības ieguvei latviešu zīmju valodā, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3¹) Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmas īstenošanu svešvalodā nosaka Augstskolu likums.

(4) (Izslēgta ar 15.04.2021. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.04.2021. likumu)

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 15.03.2012., 18.06.2015., 22.03.2018., 20.09.2018., 15.04.2021. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

10.pants. Izglītība un reliģija

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

10.¹ pants. Tikumiskās, estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšana izglītības procesā

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo un fizisko attīstību, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un tādu mācību līdzekļu un materiālu, kā arī tādu metožu izmantošanas izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās, estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšanai, lai sekmētu zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

(3) Izglītības iestādēs, kurās īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, ikvienam izglītojamam tiek nodrošināta iespēja piedalīties kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros organizētajos pasākumos. Kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" sniedz iespēju iepazīties ar savlaicīgi plānotām un ar izglītības programmas mācību saturu un mācību procesu attiecīgajā mācību gadā saskaņotām kultūras un mākslas vērtībām, kā arī kultūras un mākslas tradicionālām un laikmetīgām norisēm.

(20.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2023.)

11.pants. Izglītības dokumenti

(1) Izglītojamajiem par noteiktas pakāpes (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi) un veida izglītības ieguvi izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu.

(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.

(3) Izglītības iestāde var izsniegt dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

11.¹ pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz izglītības dokumentu īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju, darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs.

(2) Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ministru kabineta noteiktā ārvalstī no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (turpmāk — Lisabonas konvencija) veic augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi (turpmāk — augstskola, kura ieguvusi tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi), ja izglītības dokumenta īpašnieks ir iesniedzis iesniegumu studiju uzsākšanai vai turpināšanai attiecīgajā augstskolā, ievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto.

(3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu ārvalstī izsniegtā izglītības dokumenta kopiju, personu apliecinoša dokumenta kopiju un šo dokumentu tulkojumus latviešu valodā vai kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, ja vien šie dokumenti nav sastādīti kādā no minētajām valodām.

(4) Ja izglītības dokumenta īpašnieks ir iesniedzis iesniegumu studiju uzsākšanai vai turpināšanai Latvijā vienā vai vairākās augstskolās, kuras ieguvušas tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi, viņš iesniegumā norāda institūciju, kurai šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā tiek iesniegti dokumenti ekspertīzei.

(5) Pēc dokumentu ekspertīzes iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam grādam, vai Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.

(6) Lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā noteikto izziņu, pieņem:

1) izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē — izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā;

2) studiju uzsākšanai vai studiju turpināšanai Latvijā — augstskola, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt studijas Latvijā. Augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības;

3) pieņemšanai darbā profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība nav reglamentēta normatīvajos aktos par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, — darba devējs.

(7) Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus nepiemēro, ja izglītības dokuments personai izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisku līgumu par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, un tas paredz atšķirīgu izglītības dokumentu atzīšanas kārtību.

(8) Pilngadīgai personai, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss vai kurai ir noteikts pagaidu aizsardzības statuss atbilstoši Patvēruma likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem, Akadēmiskās informācijas centrs par maksu veic ekspertīzi un sagatavo izziņu par ārvalstīs iegūto izglītību, balstoties uz pieejamo un personas sniegto informāciju un saskaņā ar Lisabonas konvenciju, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas dokumentiem šajā jomā, ja personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas dokumentāri pierādīt iegūto izglītību. Izziņa ir informatīva, un tai ir ieteikuma raksturs, iesniedzot to augstskolai vai koledžai, vai darba devējam.

(9) Šā panta otrajā daļā minētā augstskola ar Akadēmiskās informācijas centru slēdz vienošanos par sadarbību izglītības dokumentu atzīšanā, lai nodrošinātu Lisabonas konvencijā noteikto pasākumu ievērošanu un piemērošanu.

(10) Akadēmiskās informācijas centrs savā tīmekļvietnē ievieto to augstskolu sarakstu, kuras Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā ieguvušas tiesības veikt izglītības dokumentu ekspertīzi.

(11) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes ietvaros sniegtie pakalpojumi ir par maksu. Ministru kabinets nosaka izglītības dokumentu ekspertīzes, tostarp gadījumos, kad nav iespējas dokumentāri pierādīt iegūto izglītību, ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

11.² pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs

(1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ieraksta ziņas par šā likuma 11.¹ panta piektajā daļā minēto izziņu, ja Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, pamatojoties uz šā likuma 11.¹ pantu, ir veikusi ekspertīzi.

(2) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto un augstskolas ierakstīto ziņu pārraudzību veic Akadēmiskās informācijas centrs.

(3) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā ietver šādas ziņas:

1) tās personas, kurai ārvalstī izsniegts izglītības dokuments, vārds, uzvārds, personas kods vai, ja tāds nav piešķirts, — cita personu identificējoša informācija;

2) ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta, kura kopija iesniegta ekspertīzei, izsniegšanas datums un cita informācija par šo dokumentu;

3) šā likuma 11.¹ panta piektajā daļā minētā izziņa.

(4) Kārtību, kādā ziņas iekļaujamas Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā, kā arī kārtību, kādā nodrošināma tajā iekļauto datu pieejamība, nosaka Ministru kabinets.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

11.³ pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās

Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētās profesijās nosaka normatīvie akti par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

12.pants. Maksa par izglītības ieguvi

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(2) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstskola vai koledža var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(2¹) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

(3) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par augstākās izglītības programmas apguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

(5) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā, kā arī otrajā un trešajā daļā minētajām personām maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

13.pants. Starptautiskā sadarbība izglītībā

(1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

13.¹ pants. Izglītības attīstības pamatnostādnes

(1) Izglītības attīstības pamatnostādnes ir dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā turpmākajiem septiņiem gadiem un ietver izglītības politikas pamatprincipus, virsmērķus un apakšmērķus, tostarp izglītības kvalitātes mērķus, galvenos pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, sasniedzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ievērojot attīstības plānošanas sistēmu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos principus.

(2) Izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un iesniedz tās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalsta saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija virza šīs pamatnostādnes apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(3) Izglītības attīstības pamatnostādnēs turpmākajiem septiņiem gadiem izvirzīto mērķu sasniegšanai tiek izstrādāti attiecīgi rīcības plāni: pirmajiem trim gadiem, nākamajiem diviem gadiem un atlikušajiem diviem gadiem.

(4) Rīcības plānus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz izvērtēšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

(03.09.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

II nodaļa
Izglītības organizācija

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;

1¹) nosaka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus;

2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību augstākās izglītības programmās;

5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

6) apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un privātpersonu dibināto augstskolu satversmes;

7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;

7¹) (izslēgts no 01.10.2021. ar 08.04.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 93. punktu);

8) nosaka izglītības iestāžu reģistrācijas un akreditācijas, tajā skaitā ārkārtas akreditācijas un akreditācijas anulēšanas, kārtību;

8¹) nosaka prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes pārskata par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā struktūru un iesniegšanas kārtību;

8²) apstiprina ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu;

9) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;

11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtību;

11¹) nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai;

12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

12¹) nosaka kārtību un kritērijus izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, tajā skaitā ārkārtas novērtēšanai un novērtēšanas anulēšanai;

12²) nosaka kārtību un vērtēšanas nosacījumus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei;

13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

13¹) nosaka kārtību, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā termiņu vai anulē to;

14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

15) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm;

15¹) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam;

16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, tai skaitā zemāko pedagoga mēnešalgas likmi;

17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un grupās;

18) apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem;

18¹) nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi;

19) nosaka valsts izglītības standartus, kuros ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus;

20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

20¹) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas) nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;

21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;

21¹) nosaka izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm;

21²) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos;

21³) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai;

22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;

23) nosaka stipendiju veidus, stipendiju saņemšanas kritērijus un kārtību, kā arī stipendiju minimālo un maksimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam;

24) nosaka interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

24¹) nosaka kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss;

25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus, nosaka prasības bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem, prasības bērnu nometņu vadītāju profesionālās kompetences pilnveidei, kā arī kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, aptur vai anulē bērnu nometnes vadītāja apliecību;

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;

27) nosaka institūciju, kas kārto pedagogu un izglītības programmu reģistrus, kā arī kārtību, kādā tie tiek vesti un uzturēti;

28) nosaka institūciju, kas licencē izglītības programmas, izņemot interešu izglītības programmas;

29) (izslēgts ar 08.04.2021. likumu);

30) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;

31) nosaka kārtību, kādā valsts finansē neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kompetences pilnveidi pieaugušo izglītībā, kā arī kritērijus attiecīga finansējuma saņemšanai;

32) nosaka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību;

33) nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditēto izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās;

34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību;

35) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi;

36) nosaka metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei;

36¹) nosaka kārtību, kādā ved un uztur reģistru to izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē;

37) nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas virzienus, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju aprakstu un kārtību, kādā organizē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu;

38) nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu — valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa — lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros. Ministru kabinets nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;

39) nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus;

40) (zaudējis spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu);

41) nosaka kvalitātes kritērijus minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Minētos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņem vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā;

42) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem;

43) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā;

44) nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus to izglītojamo ēdināšanai, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, un šo valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam izglītojamam dienā;

45) nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību;

46) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāžu dibinātāji novērtē izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību;

47) nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas;

48) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu iegādes finansēšanā;

49) nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus;

50) nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumus šo kompensāciju piešķiršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 03.12.2015., 05.05.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.11.2017., 20.09.2018., 14.11.2019., 14.05.2020., 03.09.2020., 12.11.2020., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022., 29.09.2022., 20.10.2022., 28.09.2023., 20.06.2024., 26.09.2024. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

15.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

2) izstrādā politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus izglītības jomā;

2¹) atbild par Izglītības likumā noteiktā mērķa īstenošanu;

2²) vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām;

3) nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju;

4) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

7) izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam, valsts valodas attīstībai un jaunatnes audzināšanai atbilstoši šā likuma mērķim;

9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās padotībā esošajās izglītības iestādēs;

10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus;

12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus;

13) organizē valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai;

14) koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās kompetences pilnveides kārtību;

15) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

16) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

17) organizē elektronisko mācību resursu un izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi;

18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai;

18¹) plāno, izvirza un pilnveido izglītības kvalitātes mērķus, ietverot tos izglītības attīstības pamatnostādnēs un rīcības plānos, kā arī veido izglītības kvalitātes nodrošināšanas un monitoringa politiku;

18²) veic izglītības kvalitātes monitoringu, apkopo un uzkrāj datus par izglītības kvalitāti, analizē un novērtē izglītības iestāžu sniegumu, koordinē un organizē pētniecību, informē par rezultātiem;

18³) identificē un novērtē riskus, izstrādā un apstiprina izglītības kvalitātes pilnveides vadlīnijas;

18⁴) ievieš un attīsta izglītības kvalitātes vērtēšanas un analīzes digitālos rīkus;

18⁵) sagatavo ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetam. Ziņojumā ietver visu izglītības pakāpju un pieaugušo izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības kvalitātes izvērtējumu;

19) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

20) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

21) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);

22) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu);

23) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

24) (izslēgts no 01.09.2018. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43.punktu);

25) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus;

26) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba;

27) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu);

28) izstrādā izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013., 18.06.2015., 21.03.2019., 14.05.2020., 03.09.2020. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

16.pants. Citu nozaru ministriju kompetence izglītībā

(1) Citu nozaru ministrijas:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

2) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos;

3) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

4) nodrošina savā padotībā esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī organizē un finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un iegādi profesionālajos mācību priekšmetos;

5) kontrolē savā padotībā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību;

6) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

7) (izslēgts no 01.09.2018. ar 18.06.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 43. punktu).

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ved un uztur reģistru izglītojamo (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) uzskaitei, kurā vecāki (personas, kas realizē aizgādību) var elektroniski pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē.

(4) Ekonomikas ministrija ne retāk kā reizi divos gados aktualizē vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kas izmantojamas izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 18.06.2015., 03.12.2015., 20.09.2018., 14.05.2020. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2020.)

17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā

(1) Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās pašvaldības padotībā esošas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā.

(2¹) Ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Ja izglītojamais apgūst Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītās izglītības iestādes īstenotu pirmsskolas izglītības programmu, izmaksas sedz apmērā, kāds noteikts publiskā iepirkuma rezultātā.

(2²) Pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Minētās vidējās izmaksas un to aprēķināšanas kārtību pašvaldība publisko savā mājaslapā internetā.

(2³) Pašvaldība, sedzot pirmsskolas izglītības programmas izmaksas šā panta 2.¹ daļā noteiktajos gadījumos, turpina segt šīs izmaksas privātajai izglītības iestādei, ja izglītojamam rakstveidā piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē, kurā viņš ir reģistrēts uzņemšanai, bet šā izglītojamā likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un izglītojamais turpina apgūt pirmsskolas izglītības programmu privātajā izglītības iestādē.

(2⁴) Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā tā nodrošina šā panta 2.¹ un 2.³ daļā noteikto izmaksu segšanu, kā arī nosacījumus lielāka atbalsta apjoma noteikšanai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām.

(2⁵) (Izslēgta ar 23.11.2020. likumu)

(3) Pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

1¹) apstiprina šā likuma 18. panta otrās daļas 1. punktā minēto pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju;

1²) nodrošina pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem un personas vajadzībām;

1³) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā speciālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, vadītājus;

3) nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta;

4) uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts un citu pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā;

5) uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā;

6) piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē šo līdzekļu izmantošanu;

7) uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus, ievērojot, ka šo iestāžu finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto, un kontrolē šo finanšu līdzekļu izmantošanu;

8) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

9) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadali un apstiprināšanu;

10) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, izņemot speciālās izglītības iestāžu, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestāžu — attīstības centru — darbinieku darba samaksu;

11) rūpējas par izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un nodrošina pirmo palīdzību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas tā sedz;

12) nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

13) nodrošina ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

14) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

15) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

16) izsniedz licences interešu izglītības un atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai;

17) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

18) sniedz konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošina atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm;

19) nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām;

20) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21) nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmēru un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās padotībā esošās izglītības iestādēs;

21¹) saistošajos noteikumos nosaka kārtību un apmēru, kādā tās padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem kompensē transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus, kā arī nosacījumus šo kompensāciju piešķiršanai. Kompensāciju transporta izdevumu un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai nepiešķir, ja pedagogs saņem citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības atbalstu minēto izdevumu segšanai;

22) veido un īsteno politiku pieaugušo izglītībā, nodrošina pieaugušo izglītībai paredzētā finansējuma sadali;

23) finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu — papildu literatūras, uzskates līdzekļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma, rotaļlietu un piederumu — iegādi, var finansēt arī elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru iegādi vai abonēšanas maksu tās padotībā esošām izglītības iestādēm;

23¹) veicina iespēju izglītības iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu;

24) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

25) ir tiesīga vienoties ar izglītības iestādi par mācību un studiju vietu apmaksāšanu no pašvaldības budžeta līdzekļiem;

26) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

27) (izslēgts ar 20.10.2022. likumu);

27¹) lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde;

28) ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības jomā.

(4) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)

(6) Šā panta trešajā daļā minētās funkcijas vai to daļas var veikt pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde, cita pašvaldības iestāde vai struktūrvienība, kā arī privātais pakalpojumu sniedzējs, ja pašvaldība ir noteikusi minēto funkciju īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 05.02.2004., 13.11.2008., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 03.12.2015., 22.11.2017., 20.09.2018., 14.05.2020., 12.11.2020., 23.11.2020., 15.04.2021., 08.04.2021., 14.07.2022., 20.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2024.)

18. pants. Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde

(1) Lai īstenotu savas funkcijas izglītības pārvaldes un izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, pašvaldība izveido izglītības pārvaldes iestādi.

(2) Izglītības pārvaldes iestāde:

1) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem izstrādā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem, sniedz atbalstu izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai, īsteno pasākumus izglītības kvalitātes pilnveidei, regulāri analizē izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) darbības rezultātus, reizi četros gados sagatavo pārskatu par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā un minēto pārskatu iesniedz pašvaldībai un Izglītības kvalitātes valsts dienestam;

2) organizē metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm (izņemot augstskolas un koledžas) izglītības kvalitātes nodrošināšanai;

3) koordinē pašvaldības teritorijā esošo izglītības iestāžu sadarbību;

4) sekmē sabiedrības līdzdalību izglītībā, tai skaitā izglītības iestāžu sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, informē sabiedrību par pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstību, sasniegumiem, izglītības programmu piedāvājumu un kvalitāti;

5) veido pašvaldības pedagoģiskā personāla politiku, sadarbībā ar izglītības iestāžu vadītājiem īsteno personāla plānošanu, piesaisti un veicina karjeras attīstību pašvaldības padotībā esošajās izglītības iestādēs;

6) nodrošina izglītības iestāžu finanšu vadību un datu analīzi, pārrauga pašvaldības padotībā esošo izglītības iestāžu darbību;

7) nodrošina atbalstu pašvaldības padotībā esošo izglītības iestāžu akreditācijā un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai attiecīgajās izglītības iestādēs;

8) nodrošina uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu pieaugušo izglītībā;

9) plāno pašvaldības padotībā esošo izglītības iestāžu vides, infrastruktūras un tehnoloģisko attīstību, kā arī rūpējas par izglītības iestāžu nodrošināšanu ar materiāltehniskajiem resursiem;

10) plāno pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu;

11) nodrošina valsts pārbaudes darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

12) atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās;

13) nodrošina bērnu un jauniešu audzināšanas un karjeras izglītības darbu, interešu izglītību;

14) sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veido atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm;

15) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas izglītības jomā, ja pašvaldība ir uzdevusi izglītības pārvaldes iestādei veikt attiecīgās funkcijas.

(3) Lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā minēto funkciju veikšanu, kā arī īstenotu atbalsta pasākumus izglītības iestādēs, izglītības pārvalde var nodarbināt atbalsta personālu (piemēram, psihologs, logopēds). Šā atbalsta personāla darbības finansēšanai pašvaldība ir tiesīga izmantot Ministru kabineta noteikto valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto funkciju un to daļu izpildē pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde ir tiesīga sadarboties ar citām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām.

(5) Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde var sadarboties ar citām izglītības pārvaldes iestādēm un citām iesaistītajām pusēm.

(6) Izglītības pārvaldes iestādi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(7) Vairākas pašvaldības ir tiesīgas veidot kopēju izglītības pārvaldes iestādi, savstarpēji vienojoties par tās darbību un finansēšanas kārtību.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022. Otrās daļas 1. punkts stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 109. punktu)

18.¹ pants. Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma

(1) Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dibināto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) vienotu elektronisko vidi valsts un pašvaldību dibināto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošo tehnoloģisko resursu administratīvajai pārvaldībai.

(2) Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas pārzini, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamību un apriti, tehnoloģisko resursu aprites kārtību, kā arī finansēšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

19.pants. Izglītības atbalsta iestāde

(1) Izglītības atbalsta iestāde ir valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu dibināta iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.

(2) Izglītības atbalstu var nodrošināt arī tādas juridiskās personas, kuru nolikumā (statūtos) izglītības atbalsta nodrošināšana paredzēta kā viens no darbības veidiem.

19.¹ pants. Valsts nozīmes interešu izglītības iestāde

(1) Interešu izglītības iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tai skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem ir tiesīgas iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu.

(2) Lēmumu par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanu un anulēšanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrija.

(20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018. Pants stājas spēkā 01.09.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

20.pants. Izglītības kvalitātes valsts dienests

(1) Šā likuma, vispārējās izglītības likuma, profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

(2) Izglītības kvalitātes valsts dienests ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Izglītības kvalitātes valsts dienests:

1) kontrolē izglītības procesa atbilstību šim likumam, citiem izglītību regulējošiem likumiem un normatīvajiem aktiem;

2) analizē izglītības iestāžu darbību, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem un izglītības iestāžu darba uzlabošanai;

3) ierosina darba devējam disciplināri sodīt izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu vai lauzt ar viņu noslēgto darba līgumu gadījumos, kad konstatēts likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpums;

4) likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos administratīvi sodīt personas;

5) uz laiku, kamēr izglītības iestādes dibinātājs nav izskatījis attiecīgo jautājumu un pieņēmis lēmumu, apturēt amatpersonu rīkojumus un atstādināt amatpersonas no pienākumu pildīšanas gadījumos, kad ir apdraudēta izglītojamo veselība vai dzīvība, kā arī citos likuma pārkāpumu gadījumos. Izglītības kvalitātes valsts dienesta lēmuma par amatpersonas vai pedagoga atstādināšanu no pienākumu pildīšanas pārsūdzēšana neaptur tā izpildi;

6) izsniedz sertifikātus pedagoga privātprakses uzsākšanai, kā arī pagarina tā termiņu vai anulē to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7) Ministru kabineta noteiktā kārtībā:

a) akreditē vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes (izņemot augstskolas un koledžas),

b) novērtē izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālo darbību, izvērtējot izglītības iestādes pārvaldības kvalitāti;

c) novērtē augstskolu un koledžu akreditācijas procesā to darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā un informē par tās rezultātiem Akadēmiskās informācijas centru;

8) izstrādā vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes nodrošināšanai, sniedz ieteikumus izglītības kvalitātes pilnveidei, kā arī organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un analīzi;

9) sagatavo ikgadēju izglītības (izņemot augstāko izglītību) kvalitātes izvērtējumu un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai;

10) analizē pašvaldību pārskatus par izglītības kvalitāti un sniedz ieteikumus tās uzlabošanai.

(4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājam un viņa pilnvarotām dienesta amatpersonām ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas apmeklēt jebkuras izglītības iestādes telpas un citas telpas, kas saistītas ar izglītības procesa norisi;

2) pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumu no jebkuras juridiskās vai fiziskās personas dienesta kompetencē esošajos jautājumos;

3) pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentu kopijas dienesta kompetencē esošajos jautājumos;

4) veikt pārbaudi, pieaicinot, ja nepieciešams, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus vai citus speciālistus, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus dienesta kompetences ietvaros;

5) sastādīt pārbaudes aktu un uzdot novērst pārbaudes laikā konstatētos ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumus;

6) (izslēgts no 01.07.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 87. punktu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 16.06.2009., 05.05.2016., 23.11.2016., 30.05.2019., 08.04.2021., 14.07.2022., 15.09.2022. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

20.¹ pants. Akadēmiskās informācijas centrs

(1) Akadēmiskās informācijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas dibināta institūcija.

(2) Akadēmiskās informācijas centrs izglītības atzīšanas jautājumos:

1) veic ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi;

2) veic Latvijas nacionālā informācijas centra funkcijas atbilstoši Lisabonas konvencijai;

3) pārstāv Latviju kā Akadēmiskās mobilitātes un atzīšanas nacionālais informācijas centrs Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Eiropas nacionālo informācijas centru tīklā;

4) pārstāv Latviju Eiropas Savienības nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīklā;

5) izstrādā augstākās izglītības grādu un kvalifikāciju atzīšanas vadlīnijas atbilstoši Lisabonas konvencijai;

6) veic citas ar izglītības dokumentu atzīšanu un starptautisko informācijas apmaiņu saistītas funkcijas.

(3) Akadēmiskās informācijas centrs Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā veic Latvijā iepriekš iegūtas izglītības pielīdzināšanu spēkā esošajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.

(4) Akadēmiskās informācijas centrs augstākās izglītības kvalitātes jautājumos:

1) organizē augstskolu un koledžu, studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu vērtēšanu un akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu. Augstskolu un koledžu akreditācijas procesā ņem vērā Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju par augstskolu un koledžu darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā;

2) izstrādā augstskolu un koledžu, studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu kvalitātes vērtēšanas, akreditācijas un licencēšanas metodikas, vadlīnijas, procedūras un citus dokumentus, kas atbilst Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācijas izstrādātajiem Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas standartiem un vadlīnijām;

3) sagatavo ikgadēju augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procedūru un to rezultātu izvērtējumu, tai skaitā apkopo un uzkrāj datus, analizē, novērtē un sniedz priekšlikumus kvalitātes pilnveidei, un iesniedz izvērtējumu Izglītības un zinātnes ministrijai;

4) sadarbojas nacionālā un starptautiskā līmenī ar augstākās izglītības institūcijām un organizācijām augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai un piedalās projektos, kas saistīti ar augstākās izglītības kvalitātes jautājumiem;

5) sniedz metodisko atbalstu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas jautājumos;

6) atbilstoši savai kompetencei piedalās izglītības kvalitātes monitoringā;

7) veic pētījumus par savā kompetencē esošiem jautājumiem un informē sabiedrību.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

21.pants. Sabiedrības līdzdalība izglītībā

(1) Sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un nodibinājumus.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, konsultācijas un metodisko palīdzību.

(3) Lai nodrošinātu tai noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkciju, attiecīgu uzdevumu veikšanu (tai skaitā augstākās izglītības programmu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu) Izglītības un zinātnes ministrija var deleģēt privātpersonai vai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie deleģēšanas līgumi var ietvert tiesības izdot administratīvos aktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

III nodaļa
Izglītības iestādes

22.pants. Izglītības iestāžu darbības tiesiskais pamats

(1) Valsts, pašvaldību izglītības iestādes, valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes un privātās izglītības iestādes, izņemot komercsabiedrības un augstskolas, darbojas, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās iestādes nolikumu, kuru apstiprina iestādes dibinātājs. Valsts izglītības iestādes dibinātāja pienākumu par nolikuma apstiprināšanu attiecībā uz ministriju padotībā esošām izglītības iestādēm veic tā ministrija, kuras padotībā ir izglītības iestāde.

(2) Valsts, pašvaldību un privātās komercsabiedrības, izņemot augstskolas, izglītojošo darbību veic, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu par izglītojošo darbību.

(3) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās augstskolas satversmi. Augstskolu satversmes apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Koledžas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās koledžas nolikumu. Koledžu nolikumus izdod Profesionālās izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 18.06.2015., 08.04.2021. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

22.¹ pants. Izglītības iestādes tiesības ierobežot izglītojamam Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības

Izglītības iestādei ir tiesības izglītojamo un tajā nodarbināto personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā ierobežot izglītojamiem Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības — tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību —, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

(10.10.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

23.pants. Izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība

(1) Valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma.

(2) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

(2¹) Valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju), saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās un fiziskās personas. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto komercsabiedrību dibināšanā.

(4) Ārvalsts juridiskā persona var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādi saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

(5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ja objektīvu apstākļu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 04.03.2010., 18.06.2015. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

24.pants. Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Izglītības iestāžu reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:

1) izglītības iestādes nosaukums, tās juridiskā adrese, izglītības programmas īstenošanas vietas adrese;

2) izglītības iestādes dibinātājs, izglītības iestādes juridiskais statuss;

3) datums, kad pieņemts lēmums par izglītības iestādes dibināšanu vai izglītojošās darbības uzsākšanu, izglītības pakāpe un izglītības veids, kurā tiek īstenota izglītības programma;

4) izglītības iestādes vadītājs;

5) izglītības iestādes telpu platība, tehniskais aprīkojums, to atbilstība būvniecības, drošības, higiēnas prasībām;

6) izglītības iestādes finansējuma avoti un kārtība;

7) izglītības iestādes reģistrācijas datums;

8) ziņas par izglītības iestādes reorganizāciju, darbības izbeigšanu (likvidāciju), izslēgšanu no Izglītības iestāžu reģistra;

9) izglītības iestādes darbību reglamentējošā normatīvā akta (nolikuma) apstiprināšanas datums;

10) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju iesniedz dibinātāja pilnvarota persona. Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina Izglītības iestāžu reģistrā norādāmo informāciju. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem koledžas darbības uzsākšanai.

(4) Mēneša laikā no šā panta trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas izglītības iestāde tiek iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā.

(5) Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības iestāžu reģistram.

(6) Izglītības iestāžu reģistrā iekļautās ziņas ikvienam ir pieejamas bez maksas.

(05.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

25.pants. Izglītības iestādes darbības uzsākšana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsākt izglītības programmu īstenošanu ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas dienu uzskata arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.

(2) Izglītības iestāde, kura īsteno šajā likumā noteiktu licencējamu izglītības programmu, ir tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc izglītības programmas licencēšanas. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 47.panta otrajā daļā minētajām izglītības iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

26.pants. Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Izglītības iestādes nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem Izglītības iestāžu reģistrā jau reģistrētiem izglītības iestāžu nosaukumiem.

(3) Izglītības iestādes nosaukums ir valsts valodā.

(4) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

27.pants. Izglītības iestāžu akreditācija

(1) Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.

(2) Ja izglītības iestādes darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, institūcija, kas pieņem lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, pamatojoties uz izglītības iestādes dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu, var pieņemt lēmumu par izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju.

(3) Šā panta otrā daļa neattiecas uz augstskolām un koledžām.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

28.pants. Izglītības iestādes patstāvība

Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu vai satversmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

29. pants. Izglītības iestādes dibinātāja kompetence

Izglītības iestādes dibinātājs:

1) nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, veido iekļaujošu vidi un atbild par izglītības kvalitāti, kā arī sekmē izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā;

2) nodrošina atbalstu izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai, metodiskā darba organizēšanai un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanai;

3) sadarbībā ar dibināto izglītības iestādi nosaka un reizi trijos gados izvērtē izglītības iestādes darbības un izglītības programmas (izņemot studiju programmas) īstenošanas kvalitātes mērķus un sasniedzamos rezultātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) ne retāk kā reizi trijos gados Ministru kabineta noteiktajā kārtībā novērtē izglītības iestādes (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāja profesionālās darbības atbilstību šā likuma 30. pantā noteiktajam;

5) darbojas izglītības iestādes padomē, kā arī piedalās izglītības iestādes (izņemot augstskolas un koledžas) pašvērtēšanā;

6) pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošina šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniedz atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē.

(08.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

30.pants. Izglītības iestādes vadītājs

(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā.

(2) Izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu.

(3) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes padomes izveidošanu un darbību. Izglītības iestādes vadītājs vienu reizi mācību gadā sniedz padomei atskaiti par izglītības procesu un tā rezultātiem, kā arī par izglītības iestādes darba organizācijas apstākļiem. Šie noteikumi neattiecas uz augstskolu.

(3¹) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes piekļuvi bibliotekārajiem, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

(3²) Izglītības iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.

(3³) Izglītības iestādes vadītājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā pārliecinās par to, vai uz personu nav attiecināmi šā likuma 50. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu.

(3⁴) Izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā, nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku.

(3⁵) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm un dibinātāja noteiktajiem mērķiem izglītības iestādes vadītājs veido un attīsta izglītības iestādes kvalitātes sistēmu un nodrošina ikgadēju izglītības iestādes pašvērtēšanu, tai skaitā analizējot datus par izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību.

(3⁶) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.

(3⁷) (Daļa stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)

(3⁸) (Daļa stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)

(3⁹) (Daļa stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)

(4) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā un pedagoģiskā izglītība, kā arī persona ar augstāko izglītību, kura apgūst pedagoģisko izglītību.

(4¹) Izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālo darbību novērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Izglītības iestādes vadītāju, kurš stājies amatā pirmo reizi, novērtē divu gadu laikā, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pēc amatā stāšanās dienas. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta kā neapmierinoša, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas.

(4²) Par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kura prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, izņemot citā likumā noteiktajā gadījumā.

(5) Izglītības iestāžu vadītāju amatu nosaukumi ir šādi:

1) vadītājs — pirmsskolas izglītības iestādēs;

2) direktors — pamatizglītības, vidējās izglītības iestādēs, koledžās, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādēs;

3) rektors — augstskolās.

(6) Ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā panta ceturtajā daļā vai šā likuma 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām, personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu.

(7) Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka izglītības iestādes vadītāja valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītāja darba devējs nodrošina, ka attiecīgais izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja izglītības iestādes vadītājs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(8) Šā panta septītajā daļā minētais ieraksts Pedagogu reģistrā nekavējoties tiek dzēsts, ja tiek atcelts Valsts valodas centra konstatētais par nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni vai Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā tiek aktualizēta informācija par attiecīgā izglītības iestādes vadītāja valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 05.07.2001., 20.09.2001., 05.02.2004., 16.06.2009., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 23.11.2016., 27.07.2017., 22.03.2018., 30.05.2019., 14.05.2020., 08.04.2021., 29.09.2022. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

31.pants. Izglītības iestādes padome

(1) Izglītības iestādes padome ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija, kurā darbojas:

1) izglītojamo deleģēti pārstāvji, izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības programmās;

2) izglītojamo vecāku (personu, kas realizē aizgādību) deleģēti pārstāvji;

3) izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji.

(2) Izglītības iestādes padomē vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvji ir vairākumā. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvjus ar balsu vairākumu ievēlē izglītības iestādes vecāku sapulce. Izglītības iestādes darbinieku nevar deleģēt padomē kā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvi. Izglītības iestādes padomes vadītāju ievēlē no vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pārstāvju vidus. Padomes sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāju un izglītības iestādes dibinātāja pārstāvi.

(2¹) Tieslietu ministrijas padotībā esošās izglītības iestādes un sociālās korekcijas izglītības iestādes padomes darbībā nepiemēro šā panta otrās daļas pirmo teikumu, un tām ir tiesības nepiemērot šā panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas ceturto teikumu.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) sniedz priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;

2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā, ievērojot pedagogu, izglītojamo un viņu vecāku priekšlikumus, un sniedz izglītības iestādei un tās dibinātājam ieteikumus izglītības iestādes darbības un izglītības kvalitātes pilnveidei;

3) sniedz priekšlikumus jautājumos par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem;

4) sniedz izglītības iestādes vadītājam priekšlikumus par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu;

5) ir tiesīga lemt par to, kādus šā likuma 1. panta 12.⁵ punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki (personas, kas realizē aizgādību);

5¹) lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām;

6) risina tās kompetencē esošus organizatoriskos, tai skaitā ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus jautājumus;

7) veicina izglītības iestādes sadarbību ar sabiedrību;

8) informē par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem izglītības iestādes padomes darbu reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā;

9) ir tiesīga veidot [vecāku (personu, kas realizē aizgādību), izglītojamo] interešu grupas un institūcijas, tajās iesaistot attiecīgās izglītības iestādes izglītojamos un viņu vecākus (personas, kas realizē aizgādību);

10) veic citus izglītības iestādes padomes darbu reglamentējošā normatīvajā aktā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(4) Izglītības iestādes padome darbojas saskaņā ar izglītības iestādes padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju, izdod pati padome.

(09.07.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 20.09.2018., 12.11.2020. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)

IV nodaļa
Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standarti un izglītības programmas

(Nodaļas nosaukums 01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

32.pants. Valsts izglītības standarts

(1) Valsts izglītības standarts ir dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam un mērķgrupai nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus;

2) izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamā iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts izglītības standarta ievērošana ir obligāta katrai juridiskajai un fiziskajai personai, kas izstrādā un īsteno attiecīgo izglītības programmu.

(3) Valsts izglītības standartā ietver attiecīgā izglītības standarta prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

33.pants. Izglītības programmas

(1) Izglītības programma ir izglītības iestādes vai citas šajā likumā noteiktas institūcijas izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments, ar kuru atbilstoši izglītības pakāpei, izglītības veidam, mērķgrupai un valsts izglītības standartam vai valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām tiek noteikti:

1) izglītības programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti;

2) prasības izglītojamo iepriekš iegūtajai izglītībai (izņemot pirmsskolas izglītības programmas);

3) izglītības saturs kā vienots mācību priekšmetu vai kursu saturu kopums (izņemot pirmsskolas izglītības programmas);

4) izglītības programmas īstenošanas plāns;

5) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

(2) Izglītības programmas atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.

(3) Akreditējot izglītības iestādi, tiek izvērtēta tās darbības, tai skaitā izglītības programmu īstenošanas, kvalitāte. Ja izglītības programmas īstenošanā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, institūcija, kas pieņem lēmumu par izglītības programmas licencēšanu, var pieņemt lēmumu par licencēšanas anulēšanu.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstskolām un koledžām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 05.02.2004., 01.12.2009., 09.07.2013., 23.11.2016. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

34.pants. Mācību priekšmetu vai kursu programmas

(1) Mācību priekšmetu vai kursu programmas ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties šīs programmas īstenojošiem pedagogiem atbilstoši izglītības programmai.

(2) Mācību priekšmetu vai kursu programmu apstiprina izglītības iestādes vadītājs.

35.pants. Iegūtās izglītības vērtēšana

(1) Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi noteikti valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, pamatkritēriji un kārtība noteikta valsts izglītības standartos.

(2) Akreditēto izglītības iestāžu licencētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve beidzas ar valsts pārbaudījumiem.

(3) Profesionālās kvalifikācijas ieguves kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums.

(4) Iegūtās akadēmiskās izglītības vērtēšana notiek saskaņā ar Augstskolu likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 04.03.2010. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

35.¹ pants. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma

(1) Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā ieraksta ziņas par šādiem valsts pārbaudījumiem:

1) valsts pārbaudījumiem vispārējās izglītības programmās;

2) valsts pārbaudījumiem profesionālās izglītības programmās, izņemot augstākās izglītības programmas;

3) diagnosticējošajiem (monitoringa) darbiem;

4) mācību priekšmetu olimpiādēm;

5) valsts valodas prasmes pārbaudījumiem;

6) starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumiem svešvalodā.

(2) Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmas ziņas par izglītības iestādēm, kurās kārto valsts pārbaudījumus, par personām, kurām jākārto valsts pārbaudījumi, un par personām, kuras nodrošinājušas pārbaudes procesu, par valsts pārbaudījumu uzdevumiem un vērtējumiem, kā arī ziņas par dokumentiem, kas apliecina valsts pārbaudījumu rezultātus.

(3) Ja nokārtots Ministru kabineta sarakstā iekļautas starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījums svešvalodā un tas aizstāj valsts pārbaudījumu svešvalodā vispārējās vidējās izglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ieraksta ziņas par institūciju, kurā kārtots starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījums, un par šā pārbaudījuma rezultātiem.

(4) Par valsts valodas prasmes pārbaudījumiem Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmas šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(5) Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas dati ir pieejami normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(6) Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ierakstāmo ziņu apjomu, kārtību, kādā ziņas tajā iekļaujamas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma šajā sistēmā iekļauto datu pieejamība, nosaka Ministru kabinets.

(21.03.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)

V nodaļa
Izglītības programmu veidi un to īstenošana

36.pants. Izglītības programmu īstenošana

(1) Izglītības programmas tiek īstenotas izglītības iestādē, biedrībā, nodibinājumā, amatu meistaru darbnīcā, studijā vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana. Izglītības programmas īstenošana uzsākama viena gada laikā no tās licencēšanas dienas.

(1¹) Ja licencējama Ministru kabineta noteiktajam izglītības programmas paraugam atbilstoša izglītības programma, izglītības iestāde par to ievada informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā. Izglītības programma tiek uzskatīta par licencētu, ja atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai izglītības programmu licencēšanas kārtībai nav pamata pieņemt lēmumu par atteikumu licencēt izglītības programmu.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas. Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.—9. klašu posmā, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī par citiem nosacījumiem.

(3) Izglītības programmas tiek īstenotas personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos.

(4) Izglītības programmu licencēšanas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.

(5) Vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, iekļauj valsts aizsardzības mācību. To var īstenot ārpus izglītojamam noteiktās mācību stundu slodzes. Izglītojamā mācību sniegumu valsts aizsardzības mācībā vērtē aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

(6) (Daļa stājas spēkā 31.05.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 31.05.2025. Sk. pārejas noteikumu 123. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 09.07.2013., 05.05.2016., 20.09.2018., 12.11.2020., 14.07.2022. un 09.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2024.)

37.pants. Izglītības programmu īstenošana laikā

(1) Izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums.

(2) Izglītības darba laika vienības ir mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda).

38.pants. Izglītības programmu veidi

(1) Ir šādi izglītības programmu veidi:

1) vispārējās izglītības programmas;

2) profesionālās izglītības programmas, tostarp profesionālās augstākās izglītības programmas jeb profesionālās studiju programmas;

3) akadēmiskās izglītības programmas jeb studiju programmas;

4) tālākizglītības programmas;

5) interešu izglītības programmas;

6) neformālās izglītības programmas.

(2) Izglītības programmu īpašie veidi ir:

1) (izslēgts ar 29.09.2022. likumu);

2) speciālās izglītības programmas;

3) sociālās korekcijas izglītības programmas;

4) (izslēgts ar 15.09.2022. likumu);

5) profesionālās ievirzes izglītības programmas;

6) starptautiskā bakalaurāta programmas.

(3) Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts Izglītības programmu klasifikators.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 20.09.2018., 15.09.2022. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

39.pants. Izglītības programmu reģistrs

(1) Dati par visām licencētajām izglītības programmām viena mēneša laikā pēc programmas licencēšanas ierakstāmi Izglītības programmu reģistrā, kas ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.

(2) Izglītības programmu reģistrs ir pieejams ikvienam bez maksas (arī internetā). Licencēto izglītības programmu saraksts tiek publicēts reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.martam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 15.03.2012., 20.09.2018. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

40.pants. Vispārējās izglītības programmas

(1) Vispārējās izglītības programmas nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo viņu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā.

(2) Vispārējās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka vispārējās izglītības likums. Vispārējās izglītības programmas un īpašo veidu programmas licencējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 15.03.2012. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas

(1) Mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.

(1¹) Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.

(1²) Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.

(2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

(3) (Izslēgta ar 15.03.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012. un 22.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2018. 29.09.2022. pieņemtie likuma grozījumi par panta izslēgšanu attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē stājas spēkā 01.09.2024. un attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē stājas spēkā 01.09.2025. Sk. pārejas noteikumu 102. punktu)

42.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Persona ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo izglītību izglītības iestādē, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu izglītību.

(2) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli.

(3) Speciālo izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka vispārējās izglītības likums, profesionālās izglītības likums un citi likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2001.)

43.pants. Sociālās korekcijas izglītības programmas

(1) Sociālās korekcijas izglītības programmas apgūst personas ar sociālās uzvedības novirzēm.

(2) Sociālās korekcijas izglītības programmas īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

44. pants. Profesionālās izglītības programmas

(1) Profesionālās izglītības programmas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju.

(2) Profesionālās izglītības programmu, tostarp profesionālās augstākās izglītības programmu jeb profesionālo studiju programmu, īstenošanas prasības atbilstoši to veidam un izglītības pakāpei nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

45. pants. Akadēmiskās izglītības programmas

(1) Akadēmiskās izglītības programmas jeb studiju programmas ir augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju.

(2) Akadēmiskās izglītības programmu īstenošanas prasības nosaka šis likums un Augstskolu likums.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

46. pants. Neformālās izglītības programmas

(1) Neformālās izglītības programmas dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam.

(2) Neformālās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji.

(3) Neformālās izglītības programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus.

(4) Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Neformālās izglītības programmas reģistrē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā. Personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas pēc atļaujas saņemšanas. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas.

(5) Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

47.pants. Interešu izglītības programmas

(1) Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība.

(2) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.

(3) Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

(4) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu)

(5) Izglītības iestāde var piedāvāt attālināti apgūt tās izstrādātu interešu izglītības programmu latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei arī ārpus Latvijas dzīvojošām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

47.¹ pants. Profesionālās ievirzes izglītības programmas

(1) Profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga. Profesionālās ievirzes izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde.

(2) Profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums. Profesionālās ievirzes izglītības programmas licencējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 04.03.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

47.² pants. Starptautiskā bakalaurāta programmas

Starptautiskā bakalaurāta programmas ir Starptautiskās bakalaurāta organizācijas izstrādātas izglītības programmas, kuru ietvaros noteiktu mācību priekšmetu vai kursu apguve noris svešvalodā. Minētās programmas uzskatāmas par licencētām un akreditētām pēc tam, kad Starptautiskā bakalaurāta organizācija ir autorizējusi izglītības iestādi šo programmu īstenošanai. Izglītības iestāde starptautiskā bakalaurāta programmas īsteno vienlaikus ar vispārējās izglītības programmām.

(20.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

47.³ pants. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas

Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022. Sk. pārejas noteikumu 103. punktu)

VI nodaļa
Pedagogi un izglītojamie

48.pants. Tiesības strādāt par pedagogu

(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Šīs prasības neattiecas uz neformālo izglītību.

(2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

(3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.

(4) Augstskolu pedagogu, kā arī koledžu pedagogu, kuri īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, izglītības un kvalifikācijas prasības nosaka Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums.

(5) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu.

(5¹) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kura prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 9. panta otrajā un 3.¹ daļā minēto.

(6) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatējis pedagoga vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, šā panta pirmajā un piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām.

(7) Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(8) Šā panta septītajā daļā minētais ieraksts Pedagogu reģistrā nekavējoties tiek dzēsts, ja tiek atcelts Valsts valodas centra konstatētais par nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni vai Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā tiek aktualizēta informācija par attiecīgā pedagoga valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 16.06.2009., 04.03.2010., 15.03.2012., 18.06.2015., 23.11.2016., 15.09.2022. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

49.pants. Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguve un profesionālās kompetences pilnveide

(1) Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst akreditētas izglītības iestādes īstenotas licencētas studiju programmas apguves rezultātā.

(2) Pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts.

(3) Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide notiek pašizglītības formā un iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas.

(4) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 09.07.2013. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

49.¹ pants. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana

(1) Pedagogam, kura pedagoģiskā darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un kurš piedalās vispārējās izglītības programmu, tai skaitā vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē, profesionālās izglītības programmu pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, profesionālās ievirzes izglītības vai interešu izglītības programmu īstenošanā, ir tiesības prasīt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu.

(2) Pedagoga profesionālās darbības kvalitāti novērtē izglītības iestādes vadītāja izveidota komisija, ievērojot pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus. Šos kritērijus izstrādā izglītības iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas virzieniem un kvalitātes pakāpju aprakstam.

(3) Pamatojoties uz pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, pedagogam var piešķirt vienu no trim pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Lēmumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes attiecīgas pakāpes piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem izglītības iestādes vadītājs deviņu mēnešu laikā no pedagoga iesnieguma saņemšanas dienas. Izglītības iestādes vadītājs lēmumu pieņem, pamatojoties uz komisijas priekšlikumu. Pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi piešķir uz vienu, diviem vai trim gadiem.

(3¹) Izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pieņemt lēmumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes atņemšanu, ja tiek konstatēta pedagoga rīcības neatbilstība šā likuma 51. pantā minētajiem pedagoga vispārīgajiem pienākumiem un pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijiem.

(3²) Ne agrāk kā gadu pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām pedagogs ir tiesīgs iesniegt iesniegumu atkārtotai pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

(4) Šā panta nosacījumi neattiecas uz pedagogiem, kuri piedalās augstākās izglītības programmu īstenošanā koledžās un augstskolās.

(09.07.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. un 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 10.08.2017. Sk. pārejas noteikumu 56. un 57. punktu)

50.pants. Ierobežojumi strādāt par pedagogu

(1) Par pedagogu nedrīkst strādāt:

1) persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm;

2) persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) persona, kura pēc Valsts valodas centra konstatējuma par tās valsts valodas zināšanu neatbilstību Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nav nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudījumu. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 9. panta otrajā un 3.¹ daļā minēto;

4) persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemtas aizgādības tiesības;

5) persona, kas atbrīvota no pedagoga amata, ja tās rīcībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēta neatbilstība šā likuma 30.panta ceturtajā daļā, 48.panta piektajā daļā vai 51.panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteiktajām prasībām un no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas nav pagājis viens gads.

(2) Izglītības kvalitātes valsts dienests, izvērtējot, vai atļauja šā panta pirmajā daļā minētajai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, ir tiesīgs apstrādāt personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 05.07.2012., 18.06.2015., 23.11.2016., Satversmes tiesas 24.11.2017. spriedumu, 20.09.2018., 30.05.2019. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi

(1) Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:

1) radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

2) veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu;

2¹) audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai;

3) ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas;

4) pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

5) ievērot izglītojamā tiesības;

6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;

7) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;

8) veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(2) Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 15.03.2012., 09.07.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

52.pants. Pedagoga tiesības

(1) Pedagogam ir tiesības:

1) piedalīties izglītības iestādes padomē;

2) saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;

3) pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;

5) saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu;

6) saņemt sabiedrības atbalstu izglītības programmas īstenošanā;

7) no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā;

8) vardarbības gadījumā saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu;

9) sadarbojoties ar izglītojamiem un vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai;

10) rīkoties tā, lai novērstu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu.

(1¹) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību:

1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam;

2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību;

3) kompensāciju to transporta izdevumu segšanai, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Kārtību, nosacījumus un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt transporta izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs;

4) kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Kārtību, nosacījumus un apmēru, kādā pedagogam var kompensēt dzīvojamās telpas īres izdevumus, nosaka izglītības iestādes dibinātājs.

(1²) Šā panta pirmās daļas 7. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā uz pabalsta apmēru neattiecas uz privātajām izglītības iestādēm.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)

(4) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 62. punktu)

(5) Pedagogam, kurš skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis augstskolas īstenotā darba vidē balstītā otrā cikla augstākās izglītības programmā un divu gadu laikā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas ir sācis pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi augstskolas īstenotā izglītības programmā, profesionālās kompetences pilnveides laikā ir tiesības saņemt stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Tās apmēru, piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tostarp to augstskolu un augstskolu īstenoto tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstu, uz kurām attiecas šīs daļas noteikumi, un laikposmu, kurā tiek piešķirta stipendija, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 04.03.2010., 09.07.2013., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.10.2022., 15.06.2023., 20.06.2024., 26.09.2024. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

53.pants. Pedagoga darba samaksa

(1) Pedagoga mēnešalgu nosaka atbilstoši mēnešalgas likmei, kas nav zemāka par Ministru kabineta noteikto likmi, un darba slodzei. Nosakot mēnešalgu, var ņemt vērā arī pedagoga darba stāžu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu, kā arī pedagoga profesionālo kvalifikāciju.

(2) Pedagogam, kuram piešķirta profesionālās darbības kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu pie mēnešalgas izglītības iestādes vadītāja noteiktajā apmērā, ņemot vērā šim mērķim izglītības iestādei pieejamos finanšu līdzekļus. Kvalitātes pakāpi ņem vērā tajā izglītības iestādē, kurā pedagoga profesionālās darbības kvalitāte ir novērtēta.

(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.

(27.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.08.2017.)

54.pants. Izglītojamā pienākumi

Izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) apgūt pamatizglītības programmu;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumus, un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;

3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;

4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;

5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;

7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;

8) atrasties izglītības iestādē iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, atbilstošā apģērbā;

9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā;

10) (punkts stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu);

11) pildīt izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas norādījumus.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

55.pants. Izglītojamā tiesības

Izglītojamam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;

2¹) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;

3) iekšējos normatīvajos aktos, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumos, paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

6) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;

7) uz mantas aizsardzību izglītības iestādē;

8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

9) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības;

10) rīkoties tā, lai novērstu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 18.06.2015., 29.09.2022. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)

56.pants. Bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna tiesības izglītības jomā

(1) Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē.

(2) Bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns izglītojas valsts valodā. Bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnu interesēs ir izglītoties dažādās izglītības iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004., 04.03.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;

2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;

3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;

4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;

5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā;

7) iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, un pieprasīt ievērot tos, sadarbojoties ar izglītības iestādi, pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī uzturoties izglītības iestādes teritorijā un piedaloties izglītības iestādes organizētajos pasākumos.

(04.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

58.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi

(1) Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:

1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos — ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;

3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;

4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.

(2) Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, ar pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos, kā arī par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

(3) Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.⁵ punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.

(4) Šā likuma 31.panta trešās daļas 5.punktā minētais izglītības iestādes padomes lēmums ir saistošs vecākiem (personām, kas realizē aizgādību).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 09.07.2013., 20.09.2018., 12.11.2020., 20.10.2022. un 10.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.02.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.02.2025. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)

VII nodaļa
Izglītības sistēmas finanšu un materiālie līdzekļi

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes finansē no augstskolu budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Lai veicinātu mazākumtautību etniskās kultūras apguvi, attīstību un saglabāšanu un mazākumtautību integrāciju Latvijā, valsts var piedalīties to izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas papildu finansēšanā, kuri, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, īsteno mazākumtautību izglītības saturu.

(1¹) Valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā.

(2¹) Privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

(3) Pašvaldību speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus — finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3¹) To izglītojamo ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādes) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē. Viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredz ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.

(3²) Tiem izglītības iestāžu dibinātājiem, kuri īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta. Kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai nepieciešamais finansējums ietver izmaksas kultūras pakalpojuma norises nodrošināšanai, tostarp ieejas maksu, biļešu izmaksas, piekļuves digitālajām norisēm izmaksas, kā arī transporta izmaksas.

(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;

2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos;

3) no citiem ieņēmumiem.

(5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.

(6) Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 11.05.2000., 05.02.2004. likumu, Satversmes tiesas 14.09.2005. spriedumu, 13.11.2008., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.12.2011., 09.07.2013., 18.06.2015., 23.11.2016., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.09.2018., 14.11.2019., 12.11.2020., 14.07.2022., 15.09.2022., 29.09.2022. un 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2023.)

60.pants. Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu, ievērojot:

1) Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

2) izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, tai skaitā saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus;

3) izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.

(2) Atsevišķās administratīvajās teritorijās Ministru kabinets var noteikt atšķirīgas izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo.

(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem. Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, tajā skaitā bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa, kā arī pedagogu darba samaksa speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu speciālās izglītības grupās un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības grupās tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta. Pašvaldības var piedalīties valsts un pašvaldību izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu sociālās garantijas pašvaldības var finansēt no saviem budžetiem saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem var noteikt sociālās garantijas izglītības iestādei apstiprinātā budžeta ietvaros. Mācību līdzekļu sagatavošana un izdošana saskaņā ar valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts izglītības standartiem tiek finansēta ikgadējā valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmērā.

(3¹) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

(3²) Šā panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās vidējās izglītības pakāpē, nepiemēro, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta un valsts, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā.

(4) Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finanšu līdzekļi tiek plānoti katrai izglītības programmai atbilstoši tās īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot vairākas izglītības programmas, un tās var finansēt no dažādiem avotiem — no valsts, pašvaldību, kā arī valsts augstskolu, kas ir atvasinātas publiskas personas, kā arī citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi. Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo.

(6) Izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru.

(7) Šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) izglītības iestādes attīstībai;

2) mācību līdzekļu iegādei;

3) iestādes aprīkojuma iegādei;

4) pedagogu prēmijām un naudas balvām un izglītojamo materiālajai stimulēšanai, un pedagogu, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mūzikā un mākslā valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, darba samaksai.

(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem.

(9) Augstskolu finansēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums.

(10) Valsts nozīmes interešu izglītības iestādes saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 19.¹ panta pirmajā daļā noteikto funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 11.05.2000., 05.07.2001., 05.02.2004., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 09.07.2013., 18.06.2015., 22.11.2017., 22.03.2018., 20.09.2018., 12.11.2020. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

61.pants. Izglītības sistēmas atbalsts

Izglītības sistēmas atbalsta īstenošanai piešķirto valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko personu dāvinājumu, ziedojumu un citu līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu, uzraudzību un sadali nodrošina likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

62.pants. Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi

(1) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi ir to īpašumā, pārvaldīšanā vai lietošanā esošā nekustamā un kustamā manta. Ja valsts izglītības iestāde, izņemot valsts augstskolas, izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Valsts augstskolu pārvaldīšanā nodotais valsts īpašums reģistrējams uz valsts vārda attiecīgās augstskolas personā.

(2) Izglītības iestāžu manta tiek veidota atbilstoši tajās īstenojamo izglītības programmu prasībām un izmantota izglītības programmu īstenošanai un izglītības iestāžu uzturēšanai.

(3) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālos līdzekļus veido un attīsta, izmantojot iestāžu dibinātāju piešķirtos līdzekļus un papildu finanšu avotus.

(4) Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošās ēkas, to daļas un zeme izmantojama izglītības procesa veikšanai un citiem šajā likumā minētajiem mērķiem. Izglītības iestāžu pārvaldīšanā vai lietošanā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas neapdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, nav pretrunā ar morāles un ētikas normām un netraucē izglītības procesu, kā arī citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanu. Ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu, kas reģistrējams Izglītības un zinātnes ministrijā, citas nozares ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā.

(5) Līgumā, ko izglītības iestāde noslēgusi ar juridisko vai fizisko personu par izglītības iestādes pārvaldīšanā vai lietošanā nodotās zemes, ēku vai atsevišķu to daļu lietošanu, ietverams noteikums, kas paredz, ka gadījumā, ja lietojamais objekts nepieciešams izglītības iestādei izglītības procesa vai citu šajā likumā paredzēto darbību veikšanai, vai ja šī lietošana apdraud izglītojamo veselību, dzīvību un drošību, vai ir pretrunā ar morāles un ētikas normām, izglītības iestāde līgumu var lauzt, vienu mēnesi iepriekš brīdinot par to lietotāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

VIII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi izglītības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 87. punktu)

63. pants. Reģistrācijas un licencēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par izglītojošas darbības veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par izglītības programmas īstenošanu bez normatīvajos aktos noteiktās licencēšanas piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.