1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītību iegūst profesionālās izglītības pedagogi, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslā un kultūrā (turpmāk — pedagogs), kā arī viņu profesionālās pilnveides kārtību.
2. Pedagoga profesijai nepieciešamo pedagoģisko izglītību nodrošina šādas studiju programmas un pasākumi:
2.1. augstākās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir skolotāja (pedagoga) kvalifikāciju vai bakalaura vai maģistra grādu pedagoģijā;
2.2. augstākās izglītības studiju programmas, kurās vienlaikus ar profesionālo kvalifikāciju atbilstošā nozarē (filologs, matemātiķis, fiziķis, ķīmiķis, vēsturnieks, ģeogrāfs, biologs, jurists, tulks, mākslinieks, diriģents, muzikologs, komponists, vokālists, instrumentu mūziķis, horeogrāfs, režisors, baletdejotājs, dizainers, arhitekts, bibliotekārs) apgūst pedagoģijas un psiholoģijas kursu vai studiju programmā ietverto pedagoģisko praksi;
2.3. augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir bakalaura, maģistra vai doktora grādu mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, ja grāda iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar attiecīgās izglītības pakāpes vai mācāmā priekšmeta metodiku vai didaktiku;
2.4. profesionālās izglītības pedagogu profesionālās pilnveides izglītības programma (ne mazāk kā 320 kontaktstundu apjomā), kura izstrādāta atbilstoši profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas (1.pielikums) saturam un kuru īsteno akreditēta augstākās izglītības iestāde vai akreditēta izglītības iestāde, kas vienojusies ar akreditētu augstākās izglītības iestādi par izglītības kvalitātes nodrošināšanu (izglītības procesa uzraudzību un pedagogu apgūto pedagoģisko zināšanu un prasmju vērtēšanu);
2.5. pieaugušo izglītības pedagogu profesionālās pilnveides programma pedagoģijā (ne mazāk kā 160 kontaktstundu apjomā), kas paredzēta pedagogiem, kuri īsteno profesionālās pilnveides vai pieaugušo neformālās izglītības programmas (2.pielikums);
2.6. pedagoģijas zināšanu un prasmju tālākizglītības kursi, semināri, projekti un citi pedagoģiskās meistarības pilnveides pasākumi, kurus izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas komisija (turpmāk — komisija) atbilstoši profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas saturam un programmas apguves ilgumam.
3. Personas pedagoģisko izglītību apliecina viens no šādiem valsts atzītiem dokumentiem:
3.1. diploms par augstākās pedagoģiskās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības programmas apguvi;
3.2. augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības studiju programmas izraksts vai diploma pielikums šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajos gadījumos;
3.3. sertifikāts, ko izsniedz akreditēta izglītības iestāde par šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētās programmas apguvi. Sertifikātā ietver informāciju par institūciju, kas izsniegusi sertifikātu (institūcijas pilns nosaukums, akreditācijas lapas numurs un derīguma termiņš), informāciju par izglītības programmu (programmas nosaukums, apjoms stundās, programmas licences numurs), sertifikāta numuru, izdošanas datumu un vietu, personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī institūcijas vadītāja parakstu un zīmogu;
3.4. sertifikāts par pedagoģijas zināšanu un prasmju apguvi kursos, semināros un projektos atbilstoši profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas saturam (ne mazāk kā 320kontaktstundu apjomā) (3.pielikums). Sertifikātu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
4. Komisijas lēmums par pedagoģijas zināšanu un prasmju daļēju apguvi — ne mazāk kā viena moduļa apjomā — nosaka, ka pedagogs ir uzsācis apgūt profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmu.
5. Pedagogs reizi trijos mācību gados piedalās darba devēja (izglītības iestādes vadītāja) koordinētās tālākizglītības programmās vai kursos, semināros, projektos un citos pedagoģiskās meistarības pilnveides pasākumos vismaz 36 kontaktstundu apjomā.
6. Vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem nepieciešamo profesionālo izglītību nodrošina šādas izglītības programmas:
6.1. augstākās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir skolotāja (pedagoga) kvalifikāciju;
6.2. augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētās profesionālās kvalifikācijas vai bakalaura, maģistra vai doktora grādu atbilstošās zinātnēs.
7. Vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu profesionālo kvalifikāciju apliecina viens no šādiem valsts atzītiem dokumentiem:
7.1. diploms par augstākās pedagoģiskās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības programmas apguvi mācāmajam priekšmetam vai priekšmeta jomai atbilstošā nozarē (4.pielikums);
7.2. diploms par profesionālo augstāko izglītību nozarē un par šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto profesionālo kvalifikāciju mācāmajam priekšmetam vai priekšmeta jomai atbilstošā nozarē (4.pielikums) vai diploms par augstāko akadēmisko izglītību mācāmajam priekšmetam atbilstošā nozarē, ja pedagoģisko izglītību apliecina apgūtais pedagoģijas un psiholoģijas kurss (pēc studiju programmas izraksta vai diploma pielikuma) vai augstākās izglītības studiju programmā ietvertā pedagoģiskā prakse.
8. Pedagogs, kura izglītību apliecina diploms par augstāko (akadēmisko vai profesionālo) izglītību nozarē, kas neatbilst mācāmajam priekšmetam vai priekšmeta jomai, bet augstākās izglītības studiju programmā ir apgūts mācāmais priekšmets un papildus apgūti kursi (kursu programmas apjoms — ne mazāk kā 72 kontaktstundas attiecīgajā mācību priekšmetā vai tā mācīšanas metodikā), drīkst mācīt vispārizglītojošos mācību priekšmetus, ja ir neliels stundu skaits (mācību priekšmeta programma — līdz 100 mācību stundām).
9. Profesionālo mācību priekšmetu (tai skaitā praktisko mācību, kā arī saskarsmes, vides mācības, ķīmijas, fizikas un informātikas, ekonomikas, tehniskās rasēšanas priekšmetus, ja tie saistās ar profesijas apguvi) pedagogiem nepieciešamo profesionālo izglītību nodrošina šādas izglītības programmas:
9.1. augstākās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības studiju vai profesionālās vidējās izglītības programmas, pēc kuru apguves piešķir zinātnisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju nozarē;
9.2. Latvijas Amatniecības kameras izstrādātās amatizglītības un amatapmācības programmas, pēc kuru apguves piešķir mācāmajam priekšmetam atbilstošu amata meistara kvalifikāciju;
9.3. profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās izglītības programmas ne mazāk kā 60kontaktstundu apjomā (ES PHARE BERIL programma biznesa ekonomisko pamatu mācīšanai, datormācību izglītības programmas Eiropas datorprasmes sertifikāta iegūšanai, grāmatvedības programmas un citu nozaru programmas attiecīga sertifikāta iegūšanai).
10. Profesionālo mācību priekšmetu (tai skaitā praktisko mācību, kā arī saskarsmes, vides mācības, ķīmijas, fizikas un informātikas, ekonomikas, tehniskās rasēšanas priekšmetus, ja tie saistās ar profesijas apguvi) pedagogu profesionālo izglītību (kvalifikāciju) apliecina viens no šādiem valsts atzītiem dokumentiem:
10.1. diploms par augstāko (akadēmisko vai profesionālo) izglītību nozarē. Diploms dod tiesības īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas vai atbilstošas profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas (trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguve), ja pedagoģisko izglītību apliecina šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minētie dokumenti;
10.2. diploms par augstāko (akadēmisko vai profesionālo) izglītību mākslas, mūzikas vai horeogrāfijas nozarē. Diploms dod tiesības īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas līdztekus vidējās izglītības pakāpei, ja pedagoģisko izglītību apliecina šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minētie dokumenti;
10.3. diploms par profesionālo vidējo izglītību mākslā, mūzikā vai horeogrāfijā. Diploms dod tiesības īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas līdztekus pamatizglītības pakāpei, ja pedagoģisko izglītību apliecina šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minētie dokumenti;
10.4. diploms par profesionālo vidējo izglītību (atestāts par vidējo izglītību un Latvijas Amatniecības kameras izsniegts amata meistara diploms) nozarē. Diploms dod tiesības īstenot:
10.4.1. profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmu un tai atbilstošu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu vai vidējās izglītības programmas daļu (par kuras apguvi var izsniegt atestātu par arodizglītību vai apliecību par otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju), vai atsevišķu priekšmetu (kursu), ja pedagoģisko izglītību apliecina šo noteikumu 3.3. vai 3.4.apakšpunktā minētais izglītības dokuments;
10.4.2. profesionālās vidējās izglītības programmu vai atbilstošu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu, ja pedagoģisko izglītību apliecina šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētais izglītības dokuments.
11. Augstākās izglītības iestāžu un Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikāti (apliecības) par pedagoģiskās izglītības ieguvi, kas izsniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apliecina pedagoģiskās izglītības atbilstību profesionālās izglītības pedagoga kvalifikācijas prasībām.
Nr. | Programmas moduļa saturs | Minimālais |
1. | Vispārējā pedagoģija. Didaktikas pamati. Audzināšanas darbs | 32 |
2. | Izglītības sistēma, normatīvie akti. Darba likumdošana. Profesionālās izglītības iestādes darbība, vadības struktūra | 32 |
3. | Pedagoģiskā saskarsme. Pedagoga profesija, funkcijas un pienākumi. Pedagoga ētika | 32 |
4. | Vispārējā un personības psiholoģija. Attīstības psiholoģija. Mācību procesa higiēna | 32 |
5. | Sociālā vide un personības socializācija. Profesionālās izglītības sociālie partneri | 32 |
6. | Mācību metodes, mācību priekšmeta metodika. Mācību priekšmeta programma | 32 |
7. | Izglītības procesa plānošana un organizēšana. Profesionālās izglītības programma: izveides principi, prasības. Pedagoga metodiskais darbs | 32 |
8. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā | 32 |
9. | Prakse mācību procesa plānošanā un īstenošanā | 32 |
10. | Pētnieciskā darba organizēšana, pētījuma metodes. Projekta izstrādāšana | 32 |
Piezīme.
*Programmas apguves ilgums— ne ilgāk kā trīs gadi.
Nr. | Programmas saturs | Minimālais |
1. | Pieaugušo psiholoģija. Personības īpašības un prasmes | 10 |
2. | Pieaugušo izglītība un mācīšanās metodes. Motivācija un mācīšanās motīvi. Pieaugušo mācīšanās process, mācīšanās aspekti | 20 |
3. | Mācību procesa plānošana. Mācību vides veidošana. Mācību programmu izstrāde | 20 |
4. | Mācību procesa organizēšana un vadīšana. Grupas dinamika un komandas veidošana. Vadītāja loma, uzdevumi un prasmes. Mācību metodes, projekts kā mācību metode | 70 |
5. | Mācību procesa un rezultātu novērtēšana. Vērtēšanas kritēriji. Prakses izpēte | 30 |
6. | Dalībnieku sasniegumu novērtēšana. Programmas novērtējums | 10 |
Nr. p.k. | Mācību priekšmets | Mācību priekšmetam atbilstošā joma |
1. | Fizika | Matemātika |
2. | Ķīmija | Bioloģija |
3. | Dabaszinības | Ķīmija, fizika, bioloģija un ģeogrāfija |
4. | Mākslas vēsture | Vēsture, kultūras vēsture un vizuālā māksla |
5. | Politika, tiesības un civilzinības | Vēsture, tieslietas, sabiedriskās attiecības un sabiedrības vadība |
6. | Ētika | Sociālās zinības, dzimtā valoda un literatūra, vizuālā māksla, kultūras vēsture un filozofija |
7. | Ģeogrāfija | Bioloģija |
8. | Veselības mācība | Sociālās zinības, bioloģija, sports un medicīna |
9. | Psiholoģija un saskarsme | Sociālās zinības |
10. | Informātika un datorzinības | Matemātika, fizika, datorvadība, informācijas sistēmas, lietišķā matemātika, programmēšana un inženierzinātnes |
11. | Tehniskā grafika un rasēšana | Matemātika, fizika un inženierzinātnes |
12. | Ekonomika un biznesa ekonomiskie pamati | Matemātika, fizika, komerczinības, uzņēmējdarbība, banku, finanšu vai vadības zinātnes un inženierzinātnes |