Darbības ar dokumentu

1. pants. Latvijas Republikas izglītības likumdošanas akti un to uzdevumi

Latvijas Republikas izglītības likumdošanas akti sastāv no šā likuma, valodu likuma un citiem ar izglītību saistītiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Šīs likumdošanas uzdevums ir regulēt valsts un sabiedrības attiecības izglītības jomā, nodrošināt valsts iedzīvotājiem iespēju iegūt vispusīgu vispārējo izglītību un arodizglītību.

2. pants. Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz izglītību

Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības uz izglītību. Šīs tiesības nodrošina valsts un pašvaldība, realizējot un attīstot nepārtrauktās izglītības sistēmu, radot apstākļus un motivāciju izglītībai, kvalifikācijas celšanai un pašizglītībai.

3. pants. Izglītības pamatprincipi Latvijas Republikā

Izglītības pamatprincipi Latvijas Republikā ir šādi:

Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas tiesības izglītības iegūšanā neatkarīgi no viņu sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, piederības pie reliģiskajām vai sabiedriski politiskajām organizācijām, nodarbošanās un dzīvesvietas; izglītības sistēma ir vienota, nepārtraukta un daudzveidīga, tādējādi tā nodrošina iespēju iegūt iespējami augstāku izglītību;

izglītībai un audzināšanai ir humāns un tikumisks raksturs.

4. pants. Latvijas Republikas izglītības pamatuzdevums

Izglītības pamatuzdevums ir nodrošināt apstākļus cilvēku garīgo, radošo, fizisko un profesionālo spēju attīstībai un pilnveidei.

5. pants. Mācībvaloda Latvijas Republikā

Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā saskaņā ar Valodu likumu un attiecīgas garantijas ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.

Valsts valodas apguve ir obligāta visās Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajās mācību iestādēs neatkarīgi no šo iestāžu mācībvalodas un resorpakļautības.

Vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts latviešu valodas zināšanu pārbaudes eksāmens.

Valsts finansētajās augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda.

Augstskolās studentiem, sākot ar otro mācību gadu, jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās. Studentiem, kuriem, stājoties augstskolā, valodu zināšanas nav pietiekamas, augstskola dod iespēju pirmā mācību gada laikā tās padziļināt līdz specialitātes apguvei nepieciešamajam līmenim.

Mazākumtautību vispārizglītojošās skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda,1.—9.klasē vismaz divos, bet 10.—12. klasē vismaz trijos humanitārajos vai eksaktajos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995. Sestā daļa stājas spēkā ar 1996./97. mācību gadu. Sk. Pārejas noteikumu 3. punktu)

6. pants. Izglītības sistēma Latvijas Republikā

Latvijas Republikā pastāv un tiek pilnveidota vienota nepārtrauktās izglītības sistēma, kas ietver:

1) pirmsskolas audzināšanu;

2} ārpusskolas audzināšanu un izglītību;

3) pamatizglītību;

4) vispārējo vidējo izglītību;

5) arodizglītību un amatizglītību;

6) vidējo speciālo izglītību;

7) augstāko izglītību;

8) kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu, kā arī pašizglītību.

8. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno valsts politiku izglītībā;

2) slēdz starpvalstu sadarbības līgumus izglītības sfērā;

3) apstiprina mācību un audzināšanas iestāžu paraugnolikumus un ministrijas pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu nolikumus;

4) izsniedz licences mācību iestāžu atvēršanai, to profila un statusa maiņai saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmējdarbību»;

5) izsniedz akreditācijas lapas mācību iestāžu atvēršanai, to profila un statusa maiņai;

6) izstrādā un apstiprina mācību paraugplānus un programmu vadlīnijas pirmsskolas iestādēm, vispārizglītojošajām skolām un īpašām mācību un audzināšanas iestādēm;

7) izstrādā un apstiprina izglītības standartus pamatizglītībai un vidējai vispārējai izglītībai, kā arī kontrolē to ievērošanu visās mācību iestādēs;

8) koordinē arodizglītības un vidējo speciālo mācību iestāžu plānu un programmu izstrādi;

9) kontrolē ministrijai pakļauto mācību un audzināšanas iestāžu finansiālo darbību;

10) atbild par izglītībai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietošanu;

11) nosaka pedagoģisko darbinieku sagatavošanas saturu un kārtību, kvalifikācijas paaugstināšanas un atestācijas kārtību, izdod sertifikātus pedagoģiskajam darbam pirmsskolas iestādēs, vispārizglītojošajās, arodizglītības un vidējās speciālajās mācību iestādēs;

12) pieprasa darba devējam lauzt darba līgumu ar mācību un audzināšanas iestādes vadītāju, kurš nav pildījis savus darba pienākumus saskaņā ar Izglītības likuma vai darba līguma nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

9. pants. Latvijas Republikas citu ministriju un resoru kompetence izglītībā

Citas ministrijas un resori:

1) likumā noteiktajā kārtībā dibina mācību un audzināšanas iestādes, saskaņā ar paraugnolikumiem izstrādā un apstiprina to nolikumus;

2) nosaka mācību saturu speciālajos priekšmetos, izstrādā mācību paraugplānus un programmu vadlīnijas arodizglītībā;

3) nosaka valsts prasību līmeni arodizglītībā un, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, — vispārējās izglītības proporcijas un līmeni mācību plānos;

4) izstrādā un apstiprina arodizglītības standartus un kontrolē to ievērošanu savā pārziņā esošajās mācību iestādēs;

5) nodrošina savā pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu darbību, finansē tās no šim nolūkam atvēlētajiem budžeta līdzekļiem un kontrolē šo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

10.pants. Rajona pašvaldības kompetence izglītības jomā

Rajona pašvaldības pārziņā ir internātskolas, speciālās skolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bērnu nami un ārpusskolas iestādes, izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes.

Ja rajona pašvaldības pārziņā nav minēto mācību un audzināšanas iestāžu, tai ir pienākums slēgt līgumu ar cita rajona pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles.

Ja rajona pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni mācās citu rajonu pašvaldību pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādēs, attiecīgajai pašvaldībai jāsedz tie pašvaldību izdevumi, kas ir tieši saistīti ar bērnu apmācību. Ministru kabinets nosaka pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, lai bērniem tiktu saglabāta iespēja apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc savas vai vecāku brīvas izvēles.

Rajonu pašvaldības var dibināt, reorganizēt vai slēgt vispārējās izglītības, arodizglītības vai citas īpašas mācību un audzināšanas iestādes, izņemot šā likuma 30. pantā minētās iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Minētās mācību un audzināšanas iestādes ir rajonu pašvaldību pārziņā.

Rajona pašvaldība:

1) atbild par izglītības likumdošanas aktu ievērošanu rajona administratīvajā teritorijā savas kompetences ietvaros;

2) uztur tās pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādes, dibina, reorganizē un slēdz tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

3) sadala pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģisko darbinieku algām atvēlētos valsts budžeta līdzekļus un valsts budžetā paredzētās mērķsubsīdijas;

4) izstrādā priekšlikumus pagastu pašvaldībām mācību un audzināšanas iestāžu tīkla optimizācijai;

5) nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas savā pārziņā esošajās vispārējās izglītības iestādēs;

6) organizē rajona nozīmes izglītības, kultūras un sporta pasākumus skolu jaunatnei;

7) organizē pieaugušo izglītošanu;

8) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

9) organizē pedagogu kvalifikācijas celšanu un koordinē metodisko darbu;

10) koordinē bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

11) organizatoriski palīdz rajona un pagastu mācību un audzināšanas iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

12) veido un uztur izglītības informācijas bāzi.

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

11.pants. Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetence izglītības jomā

Pilsētu un pagastu pārziņā ir pirmsskolas audzināšanas iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes.

Pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles.

Ja pilsētu un pagastu pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni mācās citu pašvaldību pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādēs, attiecīgajai pašvaldībai jāsedz tie pašvaldību izdevumi, kas ir tieši saistīti ar bērnu apmācību. Ministru kabinets nosaka pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, lai bērniem tiktu saglabāta iespēja apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc savas vai vecāku brīvas izvēles.

Pilsētu un pagastu pašvaldības:

1) atbild par izglītības likumdošanas aktu pildīšanu savā administratīvajā teritorijā;

2) veic skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošina viņus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai;

3) nosaka to pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu izvietojumu, dibina, reorganizē vai slēdz tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

4) nosaka kārtību, kādā to pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta, uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts mācību un audzināšanas iestāžu finansēšanā, sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus mācību un audzināšanas iestādēm un kontrolē to izmantošanas lietderīgumu;

5) uztur to pārziņā esošās pirmsskolas audzināšanas iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, ievērojot, ka to nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Izglītības un zinātnes ministrijas minimālajos normatīvos noteikto nodrošinājumu;

6) nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas un ēdināšanu savā pārziņā esošajās mācību un audzināšanas iestādēs;

7) aizstāv nepilngadīgo tiesības izglītības jomā;

8) sniedz palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

9) sekmē ārpusskolas audzināšanu un jauniešu profesionālo orientāciju.

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

12. pants. Valsts izglītības inspektors

Izglītības un zinātnes ministrija rajonos, republikas un pilsētu rajonos ieceļ valsts izglītības inspektoru, kas ir pakļauts tieši izglītības un zinātnes ministram un darbojas saskaņā ar viņa apstiprinātu nolikumu. Valsts izglītības inspektors:

1) uztur saikni starp mācību un audzināšanas iestādēm, vietējo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju;

2) kontrolē likumdošanas aktu ievērošanu attiecīgā reģiona mācību un audzināšanas iestādēs;

3) pārstāv Izglītības un zinātnes ministriju pašvaldībās un mācību un audzināšanas iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

13. pants. Rajona pašvaldības skolu valde

Lai nodrošinātu rajona pašvaldības kompetences realizēšanu izglītības jomā, rajona pašvaldība izveido skolu valdi, kurā katrā ziņā ietilpst:

1) skolu valdes vadītājs, profesionāls izglītības darbinieks, kuru ieceļ rajona pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

2) skolu speciālists;

3) pirmsskolas iestāžu speciālists;

4) bērnu tiesību aizsardzības inspektors.

Skolu valdi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

13.¹ pants. Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītībā

Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītības jomā atbilst šā likuma 10.,11. un 13. pantā noteiktajai kompetencei.

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

14. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un slēgšanas noteikumi

Mācību un audzināšanas iestādes var dibināt Ministru kabinets, pašvaldības, ministrijas, resori, citas juridiskās un fiziskās personas, ja ir atbilstošas mācību ēkas, mācību metodiskais nodrošinājums, iekārtas, pedagogi un saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence.

Pirmsskolas iestādēs un pamatskolās jāatver grupa vai klase ar valsts mācībvalodu, ja to pieprasa ne mazāk kā triju bērnu vecāki.

Sākumskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā desmit bērnu vecāki.

Pamatskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā divdesmit piecu bērnu vecāki.

Mācību un audzināšanas iestādes reorganizē vai slēdz ar to dibinātāja lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

15. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu darbības tiesiskais pamats

Mācību un audzināšanas iestāžu darbības tiesiskais pamats ir satversme vai nolikums, kuru, pamatojoties uz paraugnolikumu, izstrādā dibinātājs, apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldība vai Ministru kabinets.

Visas mācību iestādes neatkarīgi no to tiešās pakļautības mācību satura un šā likuma izpildē ir pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai.

Mācību iestādes var veikt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz attiecīgiem Latvijas Republikas likumiem. Mācību iestādes uzņēmējdarbība nedrīkst traucēt mācību procesu.

Mācību un audzināšanas iestādes ir juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

16. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu vadība

Mācību un audzināšanas iestādi pārvalda tās vadītājs (direktors, rektors) un viņa izveidotā administrācija.

Mācību un audzināšanas iestādes vadītājs:

1) ir atbildīgs par izglītības likumdošanas aktu ievērošanu attiecīgajā iestādē;

2) ir atbildīgs par mācību un audzināšanas iestādes darbības nodrošināšanu un paredzēto uzdevumu izpildi;

3) ir atbildīgs par iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem lemj par iestādei piešķirto finansu līdzekļu izmantošanu, balstoties uz attiecīgās mācību vai audzināšanas iestādes padomes koleģiālu lēmumu;

5) likumu un Ministru kabineta noteikumu ietvaros ir tiesīgs noteikt darbinieku algas.

Augstskolu rektori tiek ievēlēti saskaņā ar attiecīgās augstskolas satversmi, tos apstiprina Ministru kabinets.

Valsts nozīmes mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus, noslēdzot ar viņiem līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem un saskaņojot to ar pašvaldību, pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrija vai resors, kura pārziņā ir attiecīgā iestāde.

Pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju, pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgā pašvaldība.

Privāto mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes dibinātājs saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem un iestādes nolikumu vai satversmi.

Mācību un audzināšanas iestādēs dažādu pedagoģiskā un pārvaldes procesa jautājumu kārtošanai var izveidot padomi, kuras funkcijas nosaka šo iestāžu nolikums vai satversme.

Pēc motivēta Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma darba devējs saskaņā ar darba likumdošanas aktiem lauž darba līgumu ar valsts vai pašvaldību mācību un audzināšanas iestādes vadītāju, ja viņš nav pildījis šajā likumā un darba līgumā paredzētos darba pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

17. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu patstāvība

Mācību un audzināšanas iestādes ir patstāvīgas sava darba organizēšanā, mācību procesa realizēšanā, iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, pedagoģisko un tehnisko darbinieku izraudzīšanā un izvietošanā, tām piešķirto līdzekļu izlietošanā.

Mācību un audzināšanas iestādes dibinātājs nodrošina mācību un audzināšanas iestādes vadītājam kredītu rīkotāja tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

18. pants. Pirmsskolas audzināšanas uzdevums

Pirmsskolas audzināšanas uzdevums ir veicināt bērna garīgo, fizisko un sociālo attīstību, sekmēt zinātkāri un nostiprināt veselību.

19. pants. Pirmsskolas audzināšana ģimenē

Pirmsskolas audzināšanā galvenā loma ir ģimenei. Valsts izveido materiālās palīdzības sistēmu, lai ģimene varētu sekmīgi veikt bērnu audzināšanu.

Valsts nodrošina sociālās garantijas ģimenēm, kas audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus.

20. pants. Pirmsskolas audzināšanas iestādes

Lai sniegtu atbalstu ģimenēm, noteiktā kārtībā var izveidot pirmskolas audzināšanas iestādes — bērnudārzus ar jebkādu grupu skaitu bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem, izņēmuma gadījumos — vecumā līdz septiņiem gadiem.

21. pants. Pirmsskolas iestāžu pārvalde

Pirmsskolas bērnu iestādes var dibināt valsts un pašvaldības. Juridiskās un fiziskās personas var izveidot pirmsskolas bērnu iestādes likumos noteiktajā kārtībā. Šo iestāžu tiesiskais pamats ir attiecīgās iestādes dibinātāja nolikums (statūti).

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

22. pants. Ārpusskolas audzināšanas un izglītības pamatuzdevums

Ārpusskolas audzināšanas un izglītības pamatuzdevums ir izkopt un apmierināt jauniešu speciālās spējas un individuālas intereses, veicināt arodizvēli, ārpusskolas brīvā laika saturīgu pavadīšanu, veselības nostiprināšanu un fizisko attīstību.

23. pants. Ārpusskolas iestādes

Ārpusskolas iestādes (skolēnu namus, mūzikas, mākslas un sporta skolas, bērnu un jauniešu klubus, tūristu, tehniķu, naturālistu un cita profila ārpusskolas iestādes) dibina un uztur valsts, pašvaldība un citas juridiskās un fiziskās personas. Šo iestāžu tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina rajona pašvaldība.

Ārpusskolas iestāžu darba konceptuālo ievirzi un saturu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(10.08.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

24. pants. Vispārējās izglītības pamatuzdevums

Vispārējās izglītības pamatuzdevums ir dot pamata vai vidējo izglītību, sagatavot profesijas turpmākai apguvei vai patstāvīgam darbam.

25. pants. Vispārējās izglītības posmi

Vispārējo izglītību veido trīs posmi:

1. posms — sākumskola no 1. līdz 4. klasei;

2. posms — pamatskola no 5. līdz 9. klasei;

3. posms — vidusskola no 10. līdz 12. klasei.

Atkarībā no vietējiem apstākļiem var izveidot viena posma un divu posmu skolu vai skolas, kurās ir visi trīs posmi.

26. pants. Skolēnu mācību vecums un mācību ilgums skolās

Latvijas Republikas skolās bērnu mācīšanu sāk no 6—7 gadu vecuma, ņemot vērā viņu garīgo un fizisko attīstību, vecāku vai viņu aizstājēju (personu, kas viņus aizstāj — saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par ģimeni un laulību) vēlēšanos un skolas iespējas nodrošināt atbilstošus mācību apstākļus. Obligātais mācību laiks ir līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai vai pamatskolas beigšanai.

Visās Latvijas Republikas vispārizglītojošajās skolās neatkarīgi no mācībvalodas ir vienāds mācību ilgums.

Vispārējās izglītības apguvi neierobežo noteikts vecums.

Personas, kas pārsniegušas obligāto izglītības vecumu, pamatizglītību var apgūt arī vakara (maiņu) un neklātienes skolās vai pašizglītības ceļā, nokārtojot eksāmenus eksternātā.

Bērniem un pusaudžiem, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšana, mācības tiek organizētas slimnīcās un sanatorijās, kā arī mājās.

27. pants. Vispārējās izglītības dokumenti

Personām, kuras apguvušas pilnu pamatskolas kursu, izsniedz noteikta parauga apliecību par pamatizglītību. Personām, kuras uzrādījušas teicamas sekmes visos mācību priekšmetos, izsniedz izcilnieka apliecību. Personām, kuras nav apguvušas pilnu kursu, izsniedz liecību.

Personām, kuras apguvušas pilnu vispārizglītojošās vidusskolas kursu, izsniedz noteikta parauga atestātu par vispārējo vidējo izglītību. Lai iegūtu atestātu par vidējo izglītību, neatkarīgi no mācībvalodas jānokārto izlaiduma eksāmens valsts valodā. Personas, kuras uzrādījušas teicamas un labas sekmes visos mācību priekšmetos, noteiktā kārtībā tiek apbalvotas ar zelta vai sudraba medaļu. Personām, kuras nav apguvušas pilnu kursu, izsniedz noteikta parauga izziņu.

Apliecība par pamatizglītību vai atestāts par vidējo izglītību ir nepieciešams nosacījums, lai turpinātu mācības augstāka līmeņa mācību iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

28. pants. Bērnunami, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas

Bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni var atrasties jebkurā mācību un audzināšanas iestādē. Nepilngadīgie bāreņi un bez vecāku gādības palikušie vienas ģimenes bērni ievietojami vienā mācību vai audzināšanas iestādē, izņemot gadījumus, kad bērni citā iestādē tiek ievietoti ar medicīniski pedagoģiskās komisijas lēmumu.

Atradeņi un jaundzimušie bērni, no kuriem vecāki atteikušies, ievietojami valsts valodas mācību un audzināšanas iestādēs.

Šo iestāžu audzēkņi, kas neatrodas aizbildnībā, aizgādnībā vai patronātā, tiek ņemti pilnā valsts apgādībā, un viņu aizbildņa vai aizgādņa pienākumus veic iestādes administrācija. Aizliegta nepamatota audzēkņu pārvietošana uz citu mācību vai audzināšanas iestādi.

Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas darbības pamatprincipus nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts nolikums; to dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar rajona pašvaldību.

Par bērnu namu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Labklājības ministriju. Bērnu namu darbības pamatprincipus nosaka Labklājības ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

29. pants. Mācību un audzināšanas iestādes bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, sanatorijas tipa skolas

Mācību un audzināšanas iestādēs, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, un sanatorijas tipa skolās bērni liek ievietoti un no tām atskaitīti, tikai pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinumu. Šo iestāžu audzēkņi atrodas daļējā vai pilnā valsts apgādībā, saņem ārstēšanu bez maksas, ēdināšanu un medicīniski tehniskos palīglīdzekļus.

Darbības pamatprincipus mācību un audzināšanas iestādēm, kas redzētas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, un sanatorijas tipa skolām nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas apstiprināts nolikums.

Skolas, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, redzes, dzirdes un runas traucējumiem, sanatorijas tipa skolas, kā arī skolas, kas paredzētas bērniem ar somatiskām saslimšanām, dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību.

Šo skolu beidzējiem izsniedz noteikta parauga izglītības dokumentu.

Vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir speciālās klases bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, šo klašu bērni ir daļējā valsts apgādībā, un viņu uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta. Speciālās klases bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādēs atver un slēdz rajonu (republikas pilsētu) skolu valdes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Mācību un audzināšanas iestādēs, kuras paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un kurās ir atbilstoši apstākļi arodapmācībai, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma ar Ministru kabineta atļauju mācību laiku var pagarināt par vienu vai diviem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

31. pants. Arodizglītības pamatuzdevumi

Arodizglītības pamatuzdevumi ir nodrošināt valsts iedzīvotāju arodizglītības un vispārējās izglītības vajadzību apmierināšanu un personības attīstību, sagatavot tautsaimniecībai kvalificētus strādniekus, nodrošināt strādnieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu.

32. pants. Arodizglītības līmeņi, mācību iestāžu tipi un mācību laiks tajās

Pirmsaroda apmācību realizē vispārizglītojošo skolu darbievirzes klasēs, kur dod ievirzi arodapmācībā vai māca vienkāršākos arodus.

Arodizglītību var iegūt dažādu līmeņu arodskolās un citās mācību iestādēs, kurām dotas tiesības izglītot un sagatavot kvalificētus strādniekus.

Arodizglītības dažādus līmeņus nodrošina:

1) arodpamatskola — ar divgadīgu mācību laiku. Tajā uzņem jauniešus ar pamatskolas izglītību, arī tādus, kuri nav apguvusi pilnu pamatskolas kursu. Arodpamatskolā apgūst vienkāršākās profesijas;

2) arodvidusskola — ar trīsgadīgu mācību laiku. Tajā uzņem jauniešus, kuri apguvuši pamatskolas kursu. Arodvidusskolā apgūst sarežģītas profesijas un vidējās izglītības pamatus;

3) arodģimnāzija — ar četrgadīgu mācību laiku. Tajā uzņem jauniešus, kuri apguvuši pilnu pamatskolas kursu, kā arī uz vienu mācību gadu — jauniešus, kuri beiguši arodvidusskolu. Arodģimnāzijā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vispārējo vidējo izglītību;

4) arodskola — ar viengadīgu vai divgadīgu mācību laiku. Tajā uzņem jauniešus, kuri apguvuši pilnu vidusskolas kursu. Arodskolā apgūst sarežģītas vai sevišķi sarežģītas profesijas;

5) integrētas arodizglītības iestādes tiek veidotas uz arodizglītības, vidējās speciālās vai augstākās mācību iestādes bāzes; tajās tiek gatavoti dažādu līmeņu strādnieki un speciālisti.

Arodizglītības iestādēs var būt dažādu līmeņu mācību grupas. Iestādes nosaukumu nosaka pēc augstākā šajā iestādē iegūstamā arodizglītības līmeņa.

Mācību laiks visu līmeņu arodizglītības iestādēs atkarībā no mācību satura var mainīties.

33. pants. Vidējās speciālās izglītības pamatuzdevumi

Vidējās speciālās izglītības pamatuzdevumi ir nodrošināt valsts iedzīvotāju speciālās un vispārējās izglītības vajadzību apmierināšanu un personības attīstību, izglītot un sagatavot kvalificētus speciālistus, nodrošināt viņu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu.

34. pants. Vidējās speciālās izglītības līmeņi, mācību iestāžu tipi un mācību laiks tajās

Vidējo speciālo izglītību var iegūt tehnikumos un citās mācību iestādēs, kam dotas šādu speciālistu izglītošanas un sagatavošanas tiesības.

Tās var būt parasta un paaugstināta līmeņa mācību iestādes — koledžas. Koledžās mācību saturs pietuvināts attiecīgā profila augstskolas kursam.

Mācību laiks parasta līmeņa mācību iestādēs pamatskolu beigušajiem parasti ir četri gadi, koledžās — pieci gadi. Vidējo mācību iestāžu beidzējiem mācību laiks attiecīgi saīsināts.

35. pants. Arodizglītību apliecinoši dokumenti

Personām, kuras apguvušas attiecīga līmeņa arodizglītības iestādes pilnu kursu, izsniedz noteikta parauga arodizglītību apliecinošu dokumentu. Personām, kuras beigušas arodpamatskolu, izsniedz diplomu par arodpamatizglītības iegūšanu.

Personām, kuras beigušas arodvidusskolu, izsniedz diplomu par vidējo arodizglītību.

Personām, kuras beigušas arodģimnāziju, izsniedz diplomu par augstāko arodizglītību, kura pielīdzināta vidējai speciālajai izglītībai. Personām, kuras beigušas arodskolu, izsniedz diplomu par vidējo vai augstāko arodizglītību.

Personas, kuras nav apguvušas arodizglītības iestādes pilnu kursu, bet sasniegušas zināmu kvalifikācijas vai izglītības līmeni, var atestēt, izsniedzot tām apliecību par attiecīgu kvalifikāciju vai izglītības dokumentu. Arodizglītības dokuments ir viens no nosacījumiem atbilstoša amata ieņemšanai vai izglītības turpināšanai augstāka līmeņa mācību iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

36. pants. Vidējo speciālo izglītību apliecinoši dokumenti

Personām, kuras apguvušas vidējas speciālās izglītības iestādes pilnu kursu, piešķir kvalifikāciju specialitātē un izsniedz noteikta parauga diplomu. Vidējās speciālās izglītības iestādes beidzēja diploms ir viens no nosacījumiem izglītības turpināšanai augstskolā.

37. pants. Amatizglītība

Latvijas Republikā tiek realizēta arī amatizglītība. Amatizglītības pamatprincipus nosaka likums par amatniecību un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts nolikums par amatizglītības mācību iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

38. pants. Augstākās izglītības saturs

Augstākā izglītība ietver augstāko profesionālo izglītību un augstāko akadēmisko izglītību.

39. pants. Augstākās izglītības pamatuzdevumi

Augstākās profesionālās izglītības pamatuzdevums ir sagatavot personas patstāvīgam augsti kvalificētam darbam noteiktā sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras un veselības aizsardzības jomā.

Augstākas akadēmiskas izglītības pamatuzdevums ir sagatavot personu radošam darbam kādā no zinātnes nozarēm.

40. pants. Augstskolu tiesiskais pamats

Augstskolas ir autonomas un darbojas saskaņā ar savām satversmēm. Satversmi atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem izstrādā pati augstskola un apstiprina Ministru kabinets. Augstskolu intereses Latvijas Republikas parlamentā un valdībā pārstāv izglītības un zinātnes ministra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

41. pants. Augstskolas satversme

Augstskolas satversmē jānorāda:

1) augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

2) augstskolas struktūra;

3) augstskolas, tās fakultāšu un citu pamatstruktūru pārvalde, izveidošanas kārtība;

4) augstskolas, tās fakultāšu pārvaldes institūciju kompetences, tiesību un pienākumu sadalījuma principi;

5) augstskolas, tās fakultāšu darbības kontroles institūcijas un kārtība;

6) mācību spēku sastāvs un tā komplektēšanas principi;

7) studentu uzņemšanas kārtība, to studiju organizēšanas finansiālie principi un citi principi;

8) augstskolas struktūrvienību savstarpējo attiecību tiesiskais sastāvs;

9) augstskolas budžeta veidošanās un izlietošanas kārtība;

10) augstkolas juridiskais statuss.

42. pants. Tiesības studēt augstskolā

Tiesības studēt augstskolā ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuru iepriekšējās izglītības līmenis atbilst Latvijas Republikā noteiktajam vispārējās izglītības līmenim un kuri izpildījuši augstskolas uzņemšanas nosacījumus — Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārīgos uzņemšanas noteikumus un augstskolas papildu prasības.

Augstskolas papildu prasības ir jāizziņo piecpadsmit mēnešus pirms kārtējā studiju gada sākuma. Augstskola var ar atvieglotiem nosacījumiem uzņemt attiecīga profila paaugstināta līmeņa vidējo mācību iestāžu beidzējus izglītības turpināšanai un grāda iegūšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

43. pants. Mācību maksa

Par studijām augstskolā ir noteikta ikgadēja maksa. Noteiktai studentu daļai mācību maksu sedz valsts. Mācību maksu par papildus apmācāmajiem studentiem maksā viņi paši vai juridiskās un fiziskās personas bez nosacījumiem vai ar nosacījumiem, kas fiksēti savstarpējā līgumā.

Valsts finansē tai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu un nosaka savas prasības šo speciālistu kvalifikācijai.

44. pants. Kvalifikācijas piešķiršana

Personām, kuras apguvušas konkrētu augstākās profesionālās izglītības programmu, piešķir atbilstošu kvalifikāciju, izsniedzot noteikta parauga augstskolas diplomu.

45. pants. Akadēmisko grādu piešķiršana

Personām, kuras apguvušas konkrētu augstākās akadēmiskās izglītības programmu, piešķir atbilstošu akadēmisko grādu (bakalaurs, maģistrs), izsniedzot noteikta parauga diplomu.

Prasības zinātnisko grādu pretendentiem nosaka Latvijas Republikas likums par zinātnisko darbību.

46. pants. Akadēmiskie amati un nosaukumi

Latvijas Republikas augstskolās ir vienota akadēmisko amatu sistēma:

1) asistents;

2) lektors;

3) docents;

4) profesors.

Personas akadēmiskajā amatā ievēlē uz sešiem gadiem, piešķirot docenta un profesora akadēmisko nosaukumu uz mūžu.

47. pants. Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas iestāžu pamatuzdevumi

Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas iestāžu pamatuzdevumi ir:

1) nodrošināt darbiniekiem iespēju papildināt savas profesionālās zināšanas, apgūt jaunas profesijas un specialitātes, ievērojot katra strādājošā vajadzības un intereses;

2) nodrošināt visu līmeņu darbinieku diferencētu apmācību, ievērojot katra vajadzības un intereses;

3) apmierināt valsts pieprasījumu pēc dažādas kvalifikācijas strādniekiem un speciālistiem.

48. pants. Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas kārtība

Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets.

Kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu darbiniekiem ar augstāko izglītību realizē attiecīga profila augstskola.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

49. pants. Darba devēju un darbinieku pienākumi kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas jomā

Darba devēji nodrošina darbiniekiem iespēju paaugstināt kvalifikāciju »n pārkvalificēties.

Kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas kārtību nosaka attiecīgās nozares ministrijas apstiprināts nolikums.

Par savas kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstoši darba prasībām rūpējas pats strādājošais.

50. pants. Kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos apliecinoši dokumenti

Personām, kuras papildinājušas savas profesionālās zināšanas vai apguvušas jaunas profesijas un specialitātes, izsniedz noteikta parauga dokumentu.

51. pants. Pašizglītība

Pašizglītība ir viena no nepārtrauktas izglītības sistēmas sastāvdaļām, kas nodrošina personas vispārīgās izglītības, profesionālā un kultūras līmeņa paaugstināšanu. Valsts un pašvaldības organizē tautas universitātes, lektorijus un kursus, kā arī zināšanu un kultūras sasniegumu popularizēšanu citādā veidā.

Personām, kuras pašizglītības ceļā ir paaugstinājušas savu izglītības līmenī vai kvalifikāciju, tiek dota iespēja kārtot pārbaudījumus eksternātā, lai saņemtu attiecīgu izglītības vai kvalifikācijas dokumentu.

52. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu tiesības

Skolēniem, audzēkņiem un studentiem ir tiesības:

1) bez papildu samaksas mācību procesā izmantot valsts mācību iestāžu telpas, iekārtas un inventāru;

2) noteiktā kārtībā saņemt stipendijas, pabalstus, cita veida materiālo palīdzību, izmantot kopmītnes un internātus;

3) lietot valsts sabiedriskā transporta līdzekļus par pazeminātu maksu vai bez maksas;

4) noteiktā kārtībā saņemt valsts bankas bezprocentu ilgtermiņa aizdevumus.

Tiem, kuri mācības savieno ar darbu ražošanā, valsts nodrošina tiesības izmantot Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos atvieglojumus.

53. pants. Mācību un audzināšanas iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu tiesību un veselības aizsardzība

Mācību un audzināšanas iestādes administrācija Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā atbild par skolēnu, audzēkņu un studentu tiesību un veselības aizsardzību, pašcieņas neaizskaramību, personiskā inventāra saglabāšanu laikā, kad viņi atrodas mācību un audzināšanas iestādē.

Skolēna mācību slodze nedēļā nedrīkst pārsniegt:

1. klasē — 20 mācību stundas;

2. klasē — 22 mācību stundas;

3.—4. klasē — 24 mācību stundas;

5. klasē — 30 mācību stundas;

6. klasē — 32 mācību stundas;

7.—11. klasē — 34 mācību stundas;

12. klasē — 36 mācību stundas.

54. pants. Mācību iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu pienākumi

Mācību iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu pienākumi ir:

1) izpildīt mācību iestādes prasības, kas attiecas uz mācību procesu;

2) ievērot mācību iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus.

55. pants. Mācību iestāžu skolēnu, audzēkņu un studentu pamudinājumu un sodu veidi

Mācību iestāžu skolēniem, audzēkņiem un studentiem var piemērot pamudinājumus un sodus, ieskaitot izslēgšanu no mācību iestādes. To veidus un piemērošanas kārtību nosaka attiecīgās mācību iestādes nolikums.

Audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem var izslēgt no mācību iestādes tikai ar pašvaldības atļauju. Pašvaldība nodrošina šo audzēkņu ievietošanu citā vispārējā vai īpašā mācību iestādē.

Par mācību un audzināšanas iestādes materiālo vērtību tīšu bojāšanu atbild vainīgā persona vai tās vecāki, vai viņu aizstājēji saskaņā ar likumdošanas aktiem.

56. pants. Pedagoģiskā darbība

Strādāt mācību un audzināšanas iestādēs par pedagoģiskajiem darbiniekiem ir atļauts personām, kurām ir atbilstoša izglītība un profesionālā sagatavotība.

Mācību un audzināšanas iestādes administrācijai ir tiesības ar pedagoģiskajiem darbiniekiem slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku vai bez termiņa.

57. pants. Pedagoģisko darbinieku darba samaksa

Pedagoģiskajiem darbiniekiem valsts garantētās minimālās algas likmes un minimālās amatalgas atbilstoši viņu kvalifikācijai nosaka Ministru kabinets.

Darba samaksa ministriju pārziņā esošo mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no valsts budžeta.

Darba samaksa pašvaldību mācību, audzināšanas un ārpusskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta no pašvaldību budžetiem.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

58. pants. Pedagoģisko darbinieku profesionālās tiesības

Pedagoģiskajiem darbiniekiem ir tiesības:

1) piedalīties mācību un audzināšanas iestādes pašpārvaldē;

2) saņemt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts apmaksātu sešu vai astoņu nedēļu atvaļinājumu;

3) saņemt apmaksātu radošo atvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem mācību līdzekļu izstrādāšanai;

4) saņemt izdienas pensiju;

5) lauku apvidū strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem ir tiesības uz bezmaksas dzīvojamo platību ar apkuri un apgaismojumu, priekšrocības dzīvojamās platības saņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

59. pants. Vecāku un viņu aizstājēju tiesības

Vecākiem un viņu aizstājējiem ir tiesības:

1) ievietot obligātā skolas vecuma bērnus tuvākajā mācību un audzināšanas iestādē;

2) izvēlēties obligātā skolas vecuma bērniem mācībvalodu;

3) piedalīties bērnu audzināšanas un mācību jautājumu apspriešanā šajās iestādēs;

4) atbilstoši iestādes nolikumam piedalīties mācību un audzināšanas iestāžu pašpārvaldē;

5) slēgt līgumu ar mācību un audzināšanas iestādes administrāciju par bērnu uzturēšanas apstākļiem un audzināšanu.

60. pants. Vecāku un viņu aizstājēju pienākumi

Vecākiem un viņu aizstājējiem ir šādi pienākumi:

1) audzināt un mācīt bērnus ģimenē, nodrošinot mācībām un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

2) nodrošināt, lai obligātā skolas vecuma bērns apmeklē mācību iestādi vai, ja tas nepieciešams, tiktu veikta viņa mājapmācība;

3) sadarboties ar mācību un audzināšanas iestādēm.

61. pants. Vecāku un viņu aizstājēju atbildība

Vecāki un viņu aizstājēji ir atbildīgi par bērnu audzināšanu un izglītošanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

63. pants. Izglītības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu līdzekļi

Izglītības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu līdzekļus veido valsts vai pašvaldību budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.

Mācību un audzināšanas iestāžu darbībai paredzētos līdzekļus piešķir un tie tiek izlietoti atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”. Valsts un pašvaldību budžeta asignējumi mācību un audzināšanas iestāžu darbībai tiek plānoti saskaņā ar mācību un audzināšanas iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Pēc budžeta apstiprināšanas pašvaldības (attiecībā uz pašvaldības budžeta asignējumiem) un attiecīgās valsts pārvaldes iestādes (attiecībā uz valsts budžeta asignējumiem) apstiprina mācību un audzināšanas iestādes tāmi. Pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģisko darbinieku algām tiek apstiprinātas rajonu (republikas pilsētu) koptāmes, uz kuru pamata rajona skolu valde vai cita pašvaldības pilnvarota institūcija apstiprina atsevišķu mācību un audzināšanas iestāžu tāmes.

Valsts un pašvaldību budžeta asignējumu apjomu nosaka pēc Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem uz vienu audzēkni. Gada laikā neizlietotie budžeta līdzekļi paliek izglītības iestāžu rīcībā.

Nosakot vai grozot tautas izglītības iestādes darbības gadam paredzētos budžeta asignējumus, ņem vērā inflācijas koeficientu.

Izglītības un zinātnes ministrija var slēgt ar skolu vai konkrētu personu tiešu līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu un pārbaudīšanu, piešķirot kredītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. un 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

64. pants. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturēšanas finansēšana mācību un audzināšanas iestādēs

Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturēšanu visās mācību un audzināšanas iestādēs, arī ģimenes bērnunamos, finansē vienādā apjomā. Izņēmums ir mācību un audzināšanas iestādes garīgi un fiziski slimiem bērniem.

Līdzekļus, ko valsts piešķir bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna uzturēšanai valsts mācību un audzināšanas iestādē, pašvaldības drīkst izmaksāt aizbildņiem un aizgādņiem līdz brīdim, kad bērns sasniedzis pilngadību, ja viņš tiek audzināts aizbildņa vai aizgādņa ģimenē.

65.pants. Izglītības iestāžu papildu finansēšanas avoti un to izmantošana

Bez valsts un pašvaldību dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem var būt šādi izglītības iestāžu finansēšanas avoti:

1) ieņēmumi no darbinieku paaugstināšanas un pārkvalificēšanas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti papildus valsts pasūtījumam;

2) ieņēmumi no mācību ražošanas, kā arī zinātniskās darbības; ienākumi no telpu, ražošanas, sociālo un kultūras objektu iznomāšanas un citas saimnieciskās darbības;

3) ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā;

4) citi likumos noteiktie ienākumu avoti.

Izglītības iestādes savā saimnieciskajā darbībā var kooperēties ar citām juridiskajām un fiziskajām personām.

Dotāciju apjoms no vispārējiem ieņēmumiem nav atkarīgs no pašu ieņēmumiem.

Valsts finansētajās mācību iestādēs maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā.

Pašvaldību finansētajās mācību iestādēs maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā bankā.

Izglītības iestāde atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

66. pants. Augstskolu finansēšana

Augstskolu finanses veidojas no valsts budžeta atvēlētajiem līdzekļiem un citiem ienākumiem.

Valsts garantē budžeta līdzekļus tikai tādu speciālistu sagatavošanai un tādā skaitā, kāds atbilst valsts interesēm.

Citu ienākumu izmantošanu nosaka pati augstskola.

67. pants. Izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze

Izglītības iestāžu materiāltehnisko bāzi veido celtnes, komunikācijas, mašīnas un iekārtas, transportlīdzekļi un cits īpašums, kas pieder izglītības iestādei vai ir tās rīcībā.

Izglītības iestāžu materiāltehnisko bāzi attīsta un nostiprina, izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus un papildu finansēšanas avotus.

Izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze tiek veidota saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem.

Mācību, audzināšanas un izglītības iestāžu ēku telpas izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem drīkst ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

68. pants. Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas finansēšana

Darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu finansē darba devējs.

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

69. pants. Ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesības iegūt izglītību Latvijas Republikā

Ārvalstniekiem Latvijas Republikā ir tiesības iegūt izglītību saskaņā ar starpvalstu līgumiem un šo likumu.

Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuri tur maksā nodokļus, ir tādas pašas tiesības iegūt izglītību kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.08.1995.)

70. pants. Sadarbības līgumi

Mācību un audzināšanas iestādēm atbilstoši savai darba specifikai ir tiesības slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu mācību un audzināšanas iestādēm, kā arī Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā veidot kopuzņēmumus ar ārvalstu firmām.

71. pants. Atbildība par Latvijas Republikas Izglītības likuma pārkāpšanu

Personas, kuras pārkāpušas Izglītības likumu, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.