Darbības ar dokumentu
Rīgā 2020. gada 2. jūnijā (prot. Nr. 38 8. §)
14. panta 19. punktu
un Profesionālās izglītības likuma
23. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu.
2. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskie mērķi ir:
2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, nodrošinot izglītojamam kvalifikāciju ar darba tirgum aktuālajām kompetencēm, kas ietver zināšanas, prasmes un attieksmes, kuras veicina personu nodarbinātību, pielāgošanās spējas atbilstoši mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem mūža garumā, personisko attīstību un pilsonisko līdzdalību, lai sekmētu Latvijas un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, ilgtspējību un inovāciju attīstību;
2.2. nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai vai izglītības turpināšanai mūža garumā.
3. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu galvenie uzdevumi ir:
3.1. nodrošināt profesiju standartos vai profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences;
3.2. attīstīt prasmes pastāvīgi un patstāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, reaģējot uz dinamiskām izmaiņām sabiedrībā un darba tirgū, īpaši digitālo tehnoloģiju lietošanai darba procesos un pakalpojumu sniegšanā;
3.3. attīstīt profesionālās un pētnieciskās prasmes, kas veicina inovatīvu biznesa ideju rašanos un atbalsta pāreju uz ilgtspējīgo ekonomiku;
3.4. veicināt fizisko attīstību un veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;
3.5. attīstīt izglītojamā prasmes patstāvīgi mācīties mūža garumā, plānot un vadīt savu izziņas procesu, veidot pozitīvas attiecības un pieņemt atbildīgus lēmumus;
3.6. sekmēt izglītojamā pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīstīt viņa pašapziņu un spēju uzņemties pilsonisko atbildību;
3.7. nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju apguvi un veicināt spēju attīstību profesionālajā jomā atbilstoši izvēlētajam izglītības virzienam, sekmēt vispusīgu un padziļinātu izpratni par sabiedrībā balstītām ētikas un morāles vērtībām;
3.8. vispārināt un padziļināt pamatizglītībā apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem.
4. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu veido profesionālās vidējās un arodizglītības programmas pamatdaļa un mainīgā daļa, un to nosaka atbilstoši:
4.1. profesiju standartos vai profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem profesiju vispārīgajiem raksturojumiem;
4.2. profesionālās izglītības programmai, ko var īstenot kā modulāro profesionālās izglītības programmu;
4.3. šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves, – atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem.
5. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas pamatdaļa ir 70 procenti no izglītības programmas apjoma, un atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam to veido:
5.1. profesionālie mācību priekšmeti vai profesionālo kompetenču moduļi;
5.2. vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi (turpmāk – pamatkursi) atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;
5.3. mūžizglītības kompetenču modulis – "Sabiedrības un cilvēka drošība".
6. Profesionālās vidējās un arodizglītības programmas mainīgā daļa ir 30 procenti no izglītības programmas apjoma, un atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam to var veidot:
6.1. pamatkursi vai vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu padziļinātie kursi (turpmāk – padziļinātie kursi) atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;
6.2. mūžizglītības kompetenču moduļi, izņemot šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minēto moduli;
6.3. profesionālie specializētie kursi;
6.4. profesionālo kompetenču moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti atbilstoši nozaru kvalifikāciju struktūru aprakstos iekļautās nozares profesijā ietilpstošajai specializācijai vai saistītajām profesijām.
7. Arodizglītības programmās latviešu valodas, svešvalodas un matemātikas mācību priekšmetu pamatkursi jāapgūst vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem.
8. Profesionālās vidējās izglītības programmās pamatkursu apguves līmeni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves, nosaka profesionālās izglītības iestāde atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai un piedāvātajiem padziļinātajiem kursiem.
9. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligātā satura apguvē iekļaujamas vērtības un tikumi, kas noteikti Satversmē un normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
10. Izglītības iestāde:
10.1. arodizglītības programmu īsteno 1420 līdz 4250 mācību stundās, tās apjomu un īstenošanas ilgumu nosakot atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
10.2. profesionālās vidējās izglītības programmu īsteno 2120 līdz 5740 mācību stundās, tās apjomu un īstenošanas ilgumu nosakot atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, pieļaujot izņēmumus izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" un izglītības programmās, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija;
10.3. piedāvā vismaz divus padziļinātus kursus un nodrošina iespēju kārtot tajos valsts pārbaudījumus augstākajā mācību satura apguves līmenī atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves. Izglītojamais var izvēlēties (neizvēlēties):
10.3.1. apgūt vienu padziļinātu kursu augstākajā mācību satura apguves līmenī;
10.3.2. kārtot valsts pārbaudījumu augstākajā mācību satura apguves līmenī.
11. Neklātienē īstenojamā izglītības programmā ietver ne mazāk kā 30 procentus no arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā profesionālā satura apjoma atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, izņemot izglītības tematiskās jomas "Veselības aprūpe" un izglītības programmu grupas "Mūzika un skatuves māksla" programmu daļas, kurās nav īstenojama neklātienes izglītības ieguves forma.
12. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu veido, ņemot vērā, ka:
12.1. profesionālās vidējās un arodizglītības programmas tiek veidotas atbilstoši izglītojamo vajadzībām un mācīšanās spējām (iekļaujošas izglītības princips), nosakot atbilstošu tās apjomu un īstenošanas ilgumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
12.2. profesionālais izglītības programmas mācību saturs sastāv no teorijā un praksē sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem saskaņā ar izglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
12.3. plānotie sasniedzamie mācīšanās rezultāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves, un profesijas standartā vai profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļautās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences, savstarpēji koordinējot saturu, var tikt integrētas pamatkursos, profesionālajos mācību priekšmetos, profesionālo kompetenču moduļos un mūžizglītības kompetenču moduļos;
12.4. izglītojamo mācīšanās balstās uz viedu un ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot starpdisciplināru mācīšanos un izmantojot novatoriskas iespējas, kas sekmē radošumu un spēju reaģēt uz jaunām prioritātēm, ko izvirza mainīgā ekonomiskā vide;
12.5. izglītības iestāde izglītojamam nodrošina savlaicīgu un individuālu palīdzību, tai skaitā darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu apguvē, atbilstoši profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmas specifikai, lai veicinātu izglītojamā nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas un spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam;
12.6. izglītojamiem nodrošina kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi iekļauties darba tirgū;
12.7. izglītojamiem ir jāspēj izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu nodarbinātības, sociālā taisnīguma, aktīva pilsoniskuma veicināšanā un kā līdzekli, lai pieredzētu Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā;
12.8. izglītības iestāde nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, ieskaitot tehnoloģijās un darba vidē balstītu mācīšanos, kā arī piekļuvi jaunākajiem sasniegumiem nozaru infrastruktūrā;
12.9. izglītības iestāde, ja iespējams, nodrošina izglītojamā mācīšanos, izmantojot modulāro pieeju, ieskaitot mobilitāti;
12.10. izglītojamā lietpratība tiek nostiprināta, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot vispārīgās un profesionālās zināšanas, izpratni, prasmes profesionālajā mācību jomā, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus un apliecinot vērtības;
12.11. izglītības iestāde nodrošina Latvijas Republikā reglamentēto profesiju profesionālo vidējās izglītības programmu atbilstību noteiktajām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;
12.12. profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu saskaņo ar vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu un tā apguves plānoto sasniedzamo rezultātu mācību jomās un īstenošanas principiem.
13. Vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par izglītojamā sniegumu vai sasniegto rezultātu.
14. Profesionālās vidējās un arodizglītības programmas profesionālā satura – sasniedzamo mācīšanās rezultātu un profesijas standartā vai profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļauto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetenču – apguves vērtēšanas pamatprincipi:
14.1. vienreizējas vērtēšanas princips – vērtēt vienu reizi, atzīt iepriekš iegūtos vērtējumus;
14.2. elastīguma princips – vērtēt neatkarīgi no mācīšanās vietas, ilguma, formas un veida;
14.3. summēšanas princips – kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, ja secīgi pierādīti un novērtēti visi profesionālo kompetenču moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti;
14.4. prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri kompetences vērtēt to praktiskā demonstrācijā;
14.5. pēctecības princips – vērtēt, ņemot vērā nozaru kvalifikāciju struktūru aprakstos vai nozares profesionālo darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos iekļautās nozares profesijās ietilpstošās specializācijas vai saistītās profesijas, ja attiecināms;
14.6. normatīvajos aktos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem noteiktie vērtēšanas pamatprincipi.
15. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu vispārizglītojošā satura apguves snieguma vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
16. Profesionālās vidējās un arodizglītības programmās izglītojamo sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus:
16.1. formatīvā vērtēšana – nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem;
16.2. summatīvā vērtēšana – mācīšanās posma, piemēram, temata, moduļa, izglītības programmas vai tās daļas, apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu.
17. Formatīvo vērtēšanu īsteno:
17.1. pedagogs, lai noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu izglītojamam, kā arī plānotu un uzlabotu mācīšanu;
17.2. izglītojamais, lai uzlabotu mācīšanos, kā arī patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.
18. Summatīvo vērtēšanu moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos īsteno:
18.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kādā mērā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus temata vai apakštemata noslēgumā;
18.2. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kādā mērā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus moduļa vai mācību priekšmeta noslēgumā, kā arī profesionālās modulārās izglītības programmas daļas apguves apliecināšanai;
18.3. profesionālās kvalifikācijas eksāmena eksaminācijas komisija, lai novērtētu un dokumentētu, kādā līmenī izglītojamais apguvis profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences, kas nepieciešamas profesionālo darbību pamatuzdevumu un pienākumu izpildei.
19. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka 10 ballu skalā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
20. Izglītojamais kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kurā novērtē izglītojamā mācību sniegumu profesijas standartā vai profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļauto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetenču apguvē, ja ikvienā profesionālā satura sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves pārbaudījumā ir iegūts vērtējums, ne zemāks par vidējo līmeni atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
21. Profesionālās vidējās izglītības programmas pilnu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi:
21.1. profesionālās kvalifikācijas eksāmens;
21.2. valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;
21.3. valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;
21.4. valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī, bet ne zemākā, kā noteikts atbilstošajā izglītības programmas saturā, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
22. Arodizglītības programmu apguvi noslēdz valsts pārbaudījums – profesionālās kvalifikācijas eksāmens.
23. Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka prasības izglītojamam izglītības programmas apguves vērtēšanai noteiktajā līmenī atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
24. Profesionālās vidējās vai arodizglītības izglītības programmas daļu, moduļu, tai skaitā prakses un darba vidē balstīto mācību, plānoto sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanas kārtību un pārbaudījumu saturu, kā arī citu pārbaudījumu saturu nosaka profesionālās izglītības iestāde patstāvīgi atbilstoši šo noteikumu 14. punktā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem, pārbaudījumos dodot iespēju izglītojamajam apliecināt nepieciešamās profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.
25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 244./246. nr.; 2004, 98. nr.; 2006, 138. nr.; 2008, 201. nr.; 2010, 144. nr.; 2016, 50. nr.; 2017, 188. nr.; 2019, 27. nr.).
26. Šie noteikumi attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu īstenošanu II kursā stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īstenošanu III kursā – 2022. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īstenošanu IV kursā – 2023. gada 1. septembrī. Līdz minētajiem datumiem profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas II, III un IV kursā īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartu, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvi noslēdz šādi valsts pārbaudījumi:
26.1. profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi:
26.1.1. profesionālās kvalifikācijas eksāmens;
26.1.2. izglītības programmās, kuras izglītojamie uzsāk pēc pamatizglītības ieguves:
26.1.2.1. trīs obligātie eksāmeni: centralizētais eksāmens latviešu valodā, centralizētais eksāmens vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles un centralizētais eksāmens matemātikā;
26.1.2.2. ja izglītojamais vēlas, – viens vai vairāki izvēles eksāmeni, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: mācību priekšmetā, kurā eksāmenu organizē Valsts izglītības satura centrs (izņemot šo noteikumu 26.1.2.1. apakšpunktā minētos eksāmenus), vai mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde;
26.2. arodizglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījums ir profesionālās kvalifikācijas eksāmens.
(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 132)
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
Ministru kabineta
2020. gada 2. jūnija
noteikumiem Nr. 332
(Pielikums MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 493 redakcijā)
Profesionālās vidējās izglītības programmu un arodizglītības programmu veidi pēc profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, programmas apjoma, tai skaitā minimālais stundu kopskaits praksei un īstenošanas ilgums
1. tabula
| Profesionālās kvalifikācijas līmenis | Izglītības programma | Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību | Iegūstamā profesionālā kvalifikācija | Programmas apjoms (stundas) | Programmas īstenošanas ilgums (gadi) | Prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms1, 2, 3 (stundas) | Izglītības dokuments |
| Trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis, atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 4. līmenim | Profesionālās vidējās izglītības programma | Pamatizglītība | Profesija | 4760–57404, 5 | 3,56–4 | 560 | Diploms par profesionālo vidējo izglītību |
| Profesija ar specializāciju | 5000–57404 | 3,57–4 | 7208 | ||||
| Arodizglītība (2,5–3 gadi9) | Profesija vai profesija ar specializāciju | 1420–2384 | 1–1,5 | 320 | |||
| Vidējā izglītība | Profesija | Vismaz 2120 | 1,5–3 | 320 | |||
| Vidējā izglītība | Profesija vai profesija ar specializāciju | Vismaz 312010 | 2 | 320 | |||
| Otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis, atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 3. līmenim | Arodizglītības programma | Pamatizglītība | Profesija | 3340–4250 | 2,5–3 | 280 | Atestāts par arodizglītību |
| Profesija ar specializāciju | 3650–4250 | 2,5–3 | 42011 | ||||
| Pamatizglītība12 (no 17 gadu vecuma) | Profesija | Vismaz 1420 | 1 | 280 | Profesionālās kvalifikācijas apliecība | ||
| Pamatizglītība12 (no 17 gadu vecuma) | Profesija ar specializāciju | 1420–2384 | 1,5 | 32013 | |||
| Vidējā izglītība | Profesija | Vismaz 1560 | 1 | 280 |
Piezīmes.
1 Noslēguma prakses moduļa profesijas ieguvei īstenošanas ilgums ir nepārtraukts vismaz četras nedēļas. Noslēguma prakses moduļus nevar apgūt paralēli citiem profesionālo kompetenču moduļiem, mūžizglītības kompetenču kursiem un vispārējās vidējās izglītības pamatkursiem un padziļinātajiem kursiem, izņemot izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla".
2 Atbilstoši profesijas sarežģītībai vai darba devēju prasībām prakses moduļu kopapjoms var tikt palielināts atbilstoši nepieciešamībai vienas profesijas ietvaros, saskaņojot ar Valsts izglītības satura centru, vai izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" – saskaņojot ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
3 Izglītības programmu kopu "Kuģa mehānika" un "Jūras transports" profesionālās izglītības programmās prakses apjomu nosaka pa mēnešiem, ievērojot prasības, kas noteiktas 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā, kopējam prakses apjomam nedēļā nepārsniedzot 72 kontaktstundas.
4 Profesionālās vidējās izglītības programmu maksimālais īstenošanas apjoms stundās nav attiecināms uz izglītības programmām, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija.
5 Izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" maksimālais stundu skaits var sasniegt 5800 stundas.
6 Izņemot mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" īstenotās izglītības programmas.
7 Profesionālās vidējās izglītības programmā 3,5 gados var iegūt tikai profesiju. Profesionālās vidējās izglītības programmas, kuru apguvi noslēdz profesija ar specializāciju, īsteno ilgāk par 3,5 gadiem.
8 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 720 stundas – ietver vismaz 560 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 160 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai.
9 Izglītojamie ar iepriekš iegūtu arodizglītību var iegūt profesionālo vidējo izglītību 1–1,5 gadu laikā, ja turpina apgūt secīgu, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā un profesijas standartā noteiktu augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju, iekļaujoties profesionālās vidējās izglītības programmā, kas tiek īstenota 3,5–4 gadus. Patstāvīga profesionālās vidējās izglītības programma, kas īstenojama 1–1,5 gadus, ar iepriekš iegūtu arodizglītību nevar tikt īstenota.
10 Profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" īstenojamas vismaz 3120 stundu apjomā ar īstenošanas ilgumu – vismaz divi gadi.
11 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 420 stundas – ietver vismaz 280 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 140 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai.
12 Pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecuma izglītojamos uzņem izglītības programmās, kuru īstenošanas ilgums ir viens gads un kas orientētas uz turpmāko darbu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai un veselībai un kurā var nodarbināt personu tikai no 18 gadu vecuma.
13 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 320 stundas – ietver vismaz 280 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 40 stundas prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai.
Teorijas un prakses procentuālās attiecības profesionālās (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmās
2. tabula
| Izglītības programma | Teorijas stundas1 | Prakse1, 2 |
| Profesionālās vidējās izglītības programmas3 | 50 % | 50 % |
| Arodizglītības programmas | 35 % | 65 % |
Piezīmes.
1 Pieļaujamā atkāpe – pieci procenti.
2 Prakse ietver vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursu, padziļināto kursu saturu, profesionālo kompetenču moduļu vai profesionālo mācību priekšmetu un mūžizglītības kompetenču moduļu satura praktisko daļu, kā arī mācību kursu "Sports", profesionālo kompetenču prakses moduļus vai kvalifikācijas praksi.
3 Izglītības programmās, kurās mācās izglītojamie ar iepriekš iegūtu vidējo izglītību, teorijas stundu skaitu var samazināt līdz 30 % no programmas apjoma.
Profesionālās vidējās izglītības1 un arodizglītības programmu satura sadalījums
3. tabula
| 100 % Profesionālās vidējās izglītības programma – 5740 stundas2, 3 Arodizglītības programma – 4250 stundas | |
| Pamatdaļa4 70 % | Mainīgā daļa4 30 % |
Piezīmes.
1 Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu satura sadalījums neattiecas uz profesionālās vidējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas pēc vidējās izglītības ieguves, un arodizglītības programmām, kas tiek īstenotas pēc vidējās izglītības un pamatizglītības ieguves (no 17 gadu vecuma).
2 Profesionālās vidējās izglītības programmu maksimālais īstenošanas apjoms stundās nav attiecināms uz izglītības programmām, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija.
3 Izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" maksimālais stundu skaits var sasniegt 5800 stundas.
4 Pieļaujamā atkāpe – pieci procenti.
Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas pamatdaļas struktūra
4. tabula
| Profesionālo kompetenču moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti (70 %)* | Mūžizglītības kompetences modulis (iekļaujas 70 % apjomā) | Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves (30 %)* |
| Profesijas standartā un profesionālās kvalifikācijas prasībās definēto zināšanu, prasmju un kompetenču kopums | Sabiedrība un cilvēka drošība: • profesionālās vidējās izglītības programmās vismaz 80 stundas, no kurām obligāti 24 stundas veselības izglītībai; • arodizglītības programmās vismaz 50 stundas, no kurām obligāti 20 stundas veselības izglītībai | Profesionālās vidējās izglītības programmās: • matemātika (vismaz vispārīgais līmenis; vismaz 190 stundas); • latviešu valoda I; literatūra I (vismaz optimālais līmenis; kopā vismaz 360 stundas); • svešvaloda I (vismaz optimālais līmenis (B2); vismaz 190 stundas); • sports (vismaz vispārīgais līmenis; 2 stundas nedēļā, izņemot nedēļas, kad tiek īstenoti prakses moduļi); • valsts aizsardzības mācība (112 stundas). Arodizglītības programmās: • matemātika (vismaz vispārīgais līmenis; vismaz 190 stundas); • latviešu valoda; literatūra (vismaz vispārīgais līmenis; kopā vismaz 180 stundas); • svešvaloda (vismaz vispārīgais līmenis (B1); vismaz 105 stundas); • sports (vismaz vispārīgais līmenis; 2 stundas nedēļā, izņemot nedēļas, kad tiek īstenoti prakses moduļi) |
Piezīme. * Pieļaujamā atkāpe – pieci procenti, izņemot valsts aizsardzības mācību.
Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas mainīgās daļas struktūra
5. tabula
| Profesionālo kompetenču moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti | Mūžizglītības kompetenču moduļi* | Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi un padziļinātie kursi, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves* | Citi kursi |
| Profesionālo kompetenču moduļi, kas profesionālās modulārās izglītības programmā ir iekļauti izvēles (C) daļā vismaz 5 % apmērā no modulārās izglītības programmas | Iniciatīva un uzņēmējdarbība | Atbilstoši normatīvajos aktos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem noteikti vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursi un padziļinātie kursi | Izlīdzinošie kursi, lai sekmīgi apgūtu vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursus vai apgūtu attiecīgās profesijas profesionālo kompetenču moduļus |
| Valodas, kultūras izpratne un izpausmes | |||
| Profesionālo kompetenču moduļi, tai skaitā prakses moduļi vai kvalifikācijas prakse, ja profesionālo kompetenču apguvei nepieciešams ilgāks laiks atbilstoši profesijas īpatnībām vai darba devēju prasībām | Sociālās un pilsoniskās prasmes | ||
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | Profesijai atbilstoši specializētie kursi | ||
| Papildu profesionālo kompetenču moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, lai papildus profesijai iegūtu specializāciju | "Zaļās" prasmes |
Piezīme. * Mūžizglītības kompetenču moduļu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursu un padziļināto kursu saturs, ja izglītojamam sasniedzamie mācīšanās rezultāti pārklājas, var tikt savstarpēji aizstāts vai integrēts profesionālo kompetenču moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos.
Summatīvā vērtējuma izteikšana
1. tabula
| Profesionālo kompetenču līmenis | Nepietiekams kvalifikācijas ieguvei | Pietiekams kvalifikācijas ieguvei | ||||||||
| zems1 | vidējs2 | optimāls3 | augsts4 | |||||||
| Vērtējums ballēs | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| Uzdevumu izpildes līmenis % | 1–14 | 15- 29 | 30–44 | 45–59 | 60–67 | 68–75 | 76–83 | 84–91 | 92–96 | 97–100 |
| 100 % | ||||||||||
Piezīmes.
1 Zems apguves līmenis: gandrīz viduvēji – 4, vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1.
2 Vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5.
3 Optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6.
4 Augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9.
Prasības izglītojamam profesionālās vidējās izglītības programmas apguvē
2. tabula
| Prasības izglītojamajam | Programmas apguve |
1. Ir saņēmis galīgo vērtējumu: 1.1. visos vispārējās vidējās izglītības* mācību priekšmetu pamatkursos vismaz vispārīgajā līmenī, bet valodu jomā – vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī – vismaz gandrīz viduvēji – 4; 1.2. visā profesionālajā saturā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) ceturtajam līmenim – vismaz vidējā līmenī. 2. Ir nokārtojis un saņēmis vērtējumu profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumos: 2.1. valsts pārbaudes darbu latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; 2.2. valsts pārbaudes darbu svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; 2.3. valsts pārbaudes darbu matemātikā jebkurā no mācību satura apguves līmeņiem atbilstoši apgūstamās programmas saturam; 2.4. ietvarstruktūras ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vismaz vidējā līmenī | Ir apgūta, iegūts diploms par profesionālo vidējo izglītību un ietvarstruktūras ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju |
Piezīme. * Vispārizglītojošā satura apguves vērtēšanas kārtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
Prasības izglītojamam arodizglītības programmu apguvē
3. tabula
| Prasības izglītojamajam | Programmas apguve |
1. Ir saņēmis galīgo vērtējumu: 1.1. visos vispārējās vidējās izglītības* mācību priekšmetu pamatkursos vismaz vispārīgajā līmenī – vismaz gandrīz viduvēji – 4; 1.2. visā profesionālajā saturā atbilstoši ietvarstruktūras trešajam līmenim – vismaz vidējā līmenī. 2. Ir nokārtojis un saņēmis vērtējumu ietvarstruktūras trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vismaz vidējā līmenī | Ir apgūta, iegūts atestāts par arodizglītību un ietvarstruktūras trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju |
Piezīme. * Vispārizglītojošā satura apguves vērtēšanas kārtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.
 |
 |
 |
 |