Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas (turpmāk — Covid-19) izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku (turpmāk arī — Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
2. pants. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 15. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Grozījums pantā par skaitļa un vārda "4. un" izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
3. pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.
4. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid-19 izplatības dēļ, ir tiesības līdz 2021. gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību. Nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.
(2) Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.
(21) Lai pieteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(22) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāju atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumiem.
(23) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuru iesniegumi par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem ir atbalstīti.
(3) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.
(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:
1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;
2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;
3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;
4) neveic nodokļu maksājumus, par kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(5) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija un 2.1, 2.2 un 2.3 daļa stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
4.1 pants. (1) Komersantiem, kuri atbilst Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmajā daļā un 12. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (turpmāk kopā — energodokuments):
1) līdz 2021. gada 30. jūnijam, ja energodokumenta derīguma termiņš ir līdz 2020. gada 31. decembrim;
2) līdz 2021. gada 31. decembrim, ja energodokumenta derīguma termiņš ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(2) Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par Energoefektivitātes likuma 12. pantā noteikto pienākumu neizpildi 2019. gadā un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendāra mēnesī laikposmā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 6. decembrim salīdzinājumā ar attiecīgo 2019. gada kalendāra mēnesi samazinājās vismaz par 30 procentiem, ir tiesības iesniegt pamatotu iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam un lūgt energoefektivitātes nodevas samaksas termiņa pagarinājumu līdz 2021. gada 31. decembrim.
(3) Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par nodevas samaksas termiņa pagarinājumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
5. pants. Pašvaldībām 2020. un 2021. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Par nodokļa maksājuma kavējumu netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda līdz 2021. gada 31. decembrim.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
6. pants. (1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020. un 2021. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. un 2021. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.
(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs vai ir individuālais komersants vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks un par ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, par 2020. un 2021. taksācijas gadu nepiemēro ierobežojumus, kas noteikti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļā un 11.1 panta 6.1 daļā.
(3) 2021. taksācijas gadā nepiemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.9 daļu un pēc nodokļa maksātāja ieskata var nepiemērot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punkta "m" apakšpunktu un 14. panta 12.1 daļu.
(4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, uz kuru nav attiecināmi deklarēšanas atvieglojumi, 2020. gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienotiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam no 2021. gada 1. marta līdz 1. jūlijam. Nodokļa maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu iemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, nodokļa maksātājs to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2021. Trešā daļa piemērojama ar 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)
7. pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;
3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
8. pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
8.1 pants. Piemērojot likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 5. panta pirmo daļu laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija un noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs un kazino), azartspēļu nodokli par katrā azartspēļu tiešās norises vietā esoša katra azartspēļu automāta katru spēles vietu un spēles galdu aprēķina proporcionāli tām mēneša kalendāra dienām, kurās azartspēļu organizēšana bija atļauta.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)
9. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums un nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.
(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:
1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.
(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.
(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
(6) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.
12. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
13. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību.
14. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2021. gada 30. jūnijam atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami šā panta pirmajā daļā noteiktie pasākumi.
(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
14.1 pants. Pašvaldību iestādes veic ielu tirdzniecības vietu, piemēram, āra terašu, degustāciju stendu, mobilo ēdināšanas vienību u. c., saskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai prioritārā kārtībā un termiņā. Ja ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā un par to netiek piemērota papildu maksa.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
15. pants. (1) Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
(2) Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(21) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
(22) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.
(23) Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
(24) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē:
1) to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru;
2) to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.
(3) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.
(31) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.
(5) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.
(6) Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
16. pants. (1) Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
17. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:
1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:
a) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,
b) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā;
2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.
(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
18. pants. (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:
1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;
2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.
(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
19. pants. (1) Personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, ir tiesības uz jaunā speciālista pabalstu gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai vispār nav veiktas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 euro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 euro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tiesības uz minēto pabalstu personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
20. pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:
1) nav piešķirts šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai ir atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;
2) ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota;
3) ir atteikts piešķirt uz šā likuma pamata Ministru kabineta noteiktos atbalsta pasākumus vai tie piešķirti, bet ir konstatēts, ka minētā atbalsta pasākuma pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
21. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.
(2) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
(3) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē ir izsniegts vismaz 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.
(4) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.
(5) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā, bet ne agrāk kā 60 dienas no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.
(6) Šā panta normas piemērojamas līdz 2020. gada 1. septembrim.
22. pants. (1) Līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
(2) Līdz 2021. gada 31. decembrim parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
23. pants. (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu un un par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
(2) Biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā un 102. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. un 2020. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam un 2021. gada 30. jūnijam.
(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. un 2020. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam un 2021. gada 30. jūnijam.
(4) Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(5) Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.
(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu iesniegšanas termiņš par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā ir pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim, bet 2021. gadā — līdz 2021. gada 31. decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
23.1 pants. Šā likuma darbības laikā publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem aktivitāšu īstenošanai, ja tās ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams īstenot, ir izmantojams līdz 2021. gada 31. decembrim, un pārskata par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. un 2021. gadā iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc visu aktivitāšu pabeigšanas atbilstoši dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
24. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
24.1 pants. Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai 2021. gadā Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir vienreizēju papildu dotāciju tām pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. Vienreizējā papildu dotācija kopumā nepārsniedz 5 000 000 euro.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
24.2 pants. Covid-19 infekcijas radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus un pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu pieteikšanas nosacījumus valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
25. pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
26. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
28. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
29. pants. (1) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izsniedz jaunus valsts aizdevumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, novēršanai un tautsaimniecības atbalstam (tai skaitā kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditācijai un finanšu vadībai). Jautājumu par jauna valsts aizdevuma izsniegšanu un tā nosacījumiem, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.
(11) Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
(12) Finanšu ministrs izsniedz jaunus valsts aizdevumus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
(2) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus valsts aizdevuma līgumos, pagarinot valsts aizdevuma izsniegšanu par termiņu līdz 12 mēnešiem, ja valsts aizdevuma triju gadu izsniegšanas termiņš beidzas šā likuma darbības laikā un ir saņemts aizņēmēja pieteikums par aizdevuma izmaksas termiņa pagarinājumu un nozares ministrijas atzinums, ka grozījumi nepieciešami Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
(3) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus valsts aizdevuma līgumos, atliekot 2020. un 2021. gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu un sadalot to uz laiku līdz trim gadiem, ja ir saņemts aizņēmēja pieteikums par valsts aizdevuma pamatsummas maksājuma atlikšanu un nozares ministrijas atzinums, ka grozījumi nepieciešami Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
(4) Finanšu ministrs nepalielina valsts aizdevumu un valsts galvojumu riska procentu likmi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas rezultātā pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja vai tā sniegtā nodrošinājuma vērtība un ir saņemts aizņēmēja pieprasījums nepalielināt riska procentu likmi un sniegts nozares ministrijas atzinums, ka tas nepieciešams Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
(5) Šā panta ceturtās daļas nosacījumi neattiecas uz valsts aizdevumu un valsts galvojumu, ja tas izsniegts projektam vai kādai no tā aktivitātēm, kas kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.
(6) Valsts aizdevuma atmaksas termiņš finanšu vadības aizdevumiem, kas izsniegti, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
(7) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jautājumu par jau izsniegta valsts aizdevuma līguma un ar to saistīta nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa zaudē spēku 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)
30. pants. Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi. Uz minēto aizdevumu netiek attiecināti likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 13. un 56. panta nosacījumi. Minētie aizdevumi 2021. gadā tiek nodrošināti, nepārsniedzot pašvaldībām noteikto kopējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
31. pants. Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.
33. pants. 2020. un 2021. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas, 9. panta un 12. panta trešās daļas nosacījumi.
34. pants. Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
35. pants. Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.
36. pants. Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
37. pants. (1) Līdz 2021. gada 31. decembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
(2) Paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
(3) Biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt;
2) balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.
(4) Biedrs, kurš balsojis pirms biedru kopsapulces, var lūgt biedrību vai kooperatīvo sabiedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Biedrība vai kooperatīvā sabiedrība pēc biedra balsojuma saņemšanas nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus.
(5) Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri var šīs tiesības izmantot.
(6) Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē klātienē.
(61) Valdei pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, ir tiesības noteikt, ka biedru kopsapulce notiek tikai elektroniski un biedri piedalās un balso, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri piedalās un balso biedru kopsapulcē.
(7) Biedrs, kurš balso pirms biedru kopsapulces vai piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par biedru kopsapulcē klātesošu un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.
(8) Ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība nodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšanu un fiksēšanu datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšanu. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām.
(9) (Izslēgta ar 18.12.2020. likumu)
(10) Attiecībā uz politisko partiju biedru sapulču, kā arī ievēlēto pārstāvju sapulču norisi un politisko partiju apvienību sapulču norisi pēc analoģijas piemērojami šā panta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
37.1 pants. (1) Ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams klātienē sasaukt politiskās partijas dibināšanas sapulci, to var sasaukt un noturēt attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
(2) Attālinātajā dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju un sagatavo dibinātāju sapulces protokolu. Protokolā norāda Politisko partiju likuma 13. panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā minēto informāciju, izņemot prasību uzrādīt personas pasi vai personas apliecību, kā arī norāda, ka dibinātāju sapulce notiek attālināti. Protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.
(3) Dibinātājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.
(4) Ar paraksta notariālu apliecināšanu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu dibinātājs apstiprina, ka piekrīt partijas dibināšanai un atzīst par pareizu dibinātāju sapulces protokolā norādīto informāciju.
(5) Par datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu, uzskata dibinātāju sapulces norises dienu.
(6) Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji Politisko partiju likumā noteiktajā kārtībā iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pievienojot ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju notariāli apliecināto piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu un citus Politisko partiju likuma 16. panta otrajā daļā minētos dokumentus.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
38. pants. Līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
39. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.
(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
40. pants. Ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie reliģisko savienību (baznīcu) ziedojumu tālruņi neatkarīgi no tā, vai reliģiskās savienības (baznīcas) ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, var tikt saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
41. pants. Līdz 2020. gada 30. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.
42. pants. Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
43. pants. Šā likuma 42. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus.
44. pants. Šā likuma 42. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.
45. pants. Attiecībā uz šā likuma 42. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu no tā darbības sākuma līdz tā likvidācijai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.
46. pants. Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu laikā līdz 2021. gada 31. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
47. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas līdz 2024. gada 31. decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
48. pants. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.
49. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību:
1) ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā laikposmā no fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;
2) ieguldījumiem šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 2024. gada 31. decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
50. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas līdz 2020. gada 31. decembrim izdarīti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā vai šā likuma 46. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas izlemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.
52. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.
(2) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.
(3) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā.
53. pants. Līdz 2021. gada 30. jūnijam publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai bezatlīdzības lietošanā ne ilgāk kā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskās personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
54. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus, medicīniskās ierīces un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā panta daļā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.
(2) Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldības kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces) var nodot bez atlīdzības īpašumā pašvaldības noteiktām fizisko personu grupām Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
55. pants. Publiskas personas manta, kas atbilstoši šā likuma 53. un 54. pantam epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli.
56. pants. Valstij un pašvaldībām līdz 2021. gada 30. jūnijam ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
57. pants. Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi uz kultūras nozari.
58. pants. Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai tās draudu gadījumā Ministru kabinets, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un atbildīgo Saeimas nozares komisiju, paredz pasākumus valsts tautsaimniecības atjaunošanai, veselības nozares stiprināšanai un sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
58.1 pants. Pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" publiski pieejamā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pārvadātājs vai pārvadātāju apvienība var saņemt speciālo licences kartīti autotransporta līdzeklim, kura vecums nepārsniedz septiņus gadus, skaitot no autotransporta līdzekļa pirmās reģistrācijas. Autopārvadājumu likuma 35.1 panta trešās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā un trešās daļas 5. punktā minētās prasības nepiemēro līdz 2021. gada 31. decembrim.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
59. pants. (1) Lai nodrošinātu privāto investīciju apjoma pieaugumu, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī privātpersonas, kuras ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, tostarp investīciju projekta īstenošanai nepieciešamo darbību saskaņošanā, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto, nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā.
(2) Prioritāro investīciju projektu sektorus, komersantu kvalifikācijas kritērijus un investīciju projektu apstiprināšanas kārtību, valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sarakstu un gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētie subjekti nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, tad prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā un par to netiek piemērota papildu maksa.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā ietverto pakalpojumu sniegšana, tostarp ar to saistīto darbību saskaņošana, nodrošināma arī ārkārtējās situācijas laikā, ja nepieciešams, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu un plānoto darbību saskaņošanu attālināti.
(5) Informāciju par apstiprinātajiem investīciju projektiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" triju darbdienu laikā no projekta apstiprināšanas brīža.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020. Pants stājas spēkā 01.02.2021. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
60. pants. Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
61. pants. Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai interneta vidē.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
62. pants. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu, laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām tiek nodrošināts vienreizējs atbalsts (turpmāk — atbalsts) 500 euro apmērā par katru bērnu.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
63. pants. Atbalstu izmaksā personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
64. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma līdz 2021. gada 31. martam izmaksā atbalstu šā likuma 62. pantā noteiktajā apmērā personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai ir tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kuram pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir noteikta invaliditāte ar cēloni — slimība no bērnības.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
65. pants. Personām, kurām rodas tiesības uz atbalstu no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet tas nav saņemts šā likuma 64. pantā noteiktajā termiņā, kā arī personām, kuras šā likuma 62. pantā minētajā periodā saņem maternitātes pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu bez personas iesnieguma izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
66. pants. (1) Atbalsts ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(2) Atbalsts nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.
(3) Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
67. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu attiecībā uz atbalstu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nosaka Valsts sociālo pabalstu likums.
(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2021.)
68. pants. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts 200 euro apmērā (turpmāk — vienreizējais pabalsts) Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām ir:
1) vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, — arī tādā gadījumā, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;
2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
69. pants. (1) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma 68. panta 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, tai vienreizējo pabalstu piešķir attiecībā uz vienu no pakalpojumiem.
(2) Ja persona vienlaikus saņem kādu no šā likuma 68. panta 1. punktā un kādu no šā panta 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir divkāršā apmērā.
(3) Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli.
(4) Vienreizējo pabalstu šā likuma 68. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumu saņēmējiem nepiešķir, ja par personu, kurai piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir izmaksāts šā likuma 62. pantā noteiktais atbalsts.
(5) Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt šā likuma 62. pantā minēto atbalstu un vienreizējo pabalstu kā šā likuma 68. panta 1. punktā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā šā likuma 62. pantā noteikto atbalstu.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
70. pants. (1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu izmaksā 2021. gada aprīlī un piegādā vienreizējā pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaita uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā vienreizējā pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta šā likuma 68. pantā minētā pensija vai pabalsts.
(2) Vienreizējo pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
71. pants. Personām, kurām tiesības uz vienreizējo pabalstu rodas no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet kuras to nav saņēmušas šā likuma 70. pantā noteiktajā termiņā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vienreizējo pabalstu bez personas iesnieguma piešķir un izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pensijas, atlīdzības vai pabalsta piešķiršanu.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
72. pants. (1) Uz vienreizējo pabalstu attiecas šā likuma 66. un 67. panta noteikumi.
(2) Ja persona uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tai piešķirto vienreizējo pabalstu neņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā.
(3) Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts vienreizējais pabalsts, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(11.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2021.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 57.B, 67.B, 80.A, 88.B, 96.B, 103.C nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izdod šā likuma 2., 14., 15. un 29. pantā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, ir spēkā:
1) Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumi Nr. 151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija";
2) Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem";
3) Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";
4) Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību";
5) Ministru kabineta 2020. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";
6) Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumi Nr. 278 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību".
3. Šā likuma 3. pantā noteiktais ierobežojums valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņemšanai netiek attiecināts uz tiesībām saņemt dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu par šā likuma 15. panta otrajā daļā minēto laikposmu.
4. Šā likuma 11. pants ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu.
(11. pants zaudē spēku 28.12.2020. Sk. grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā)
6. Šā likuma 29. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
7. Šā likuma 58. pants ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
8. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 29. panta 1.2 daļā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 456 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
9. Grozījums šā likuma 2. pantā (par skaitļa un vārda "4. un" izslēgšanu) un grozījumi šajā likumā par 4. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
10. Šā likuma 59. pants stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
11. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. janvārim izdod šā likuma 59. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
12. Investīciju projektiem, kuru īstenošana uzsākta līdz 2021. gada 31. janvārim, bet nav pabeigta, tiek piemērota šā likuma 59. pantā noteiktā kārtība.
(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
13. Šā likuma 6. panta trešā daļa piemērojama ar 2021. gada 1. janvāri.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
14. Šā likuma 8.1 pants piemērojams, aprēķinot azartspēļu nodokļa maksājumus par 2020. un 2021. gadu.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2021.)
Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 5. jūnijā.
 |
 |
 |
 |