Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā

Izdarīt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 110.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas (turpmāk - Covid-19) izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 izplatības seku (turpmāk arī - Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti."

2. Izslēgt 2. pantā skaitli un vārdu "4. un".

3. 4. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid-19 izplatības dēļ, ir tiesības līdz 2021. gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja nodokļu maksātājs ir ievērojis nodokļu administrācijas lēmumā noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību. Nodokļu maksātājs 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.";

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

"(21) Lai pieteiktos Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu samaksas sadalei vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(22) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāju atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta nosacījumiem.

(23) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuru iesniegumi par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem ir atbalstīti."

4. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

"4.1 pants. (1) Komersantiem, kuri atbilst Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmajā daļā un 12. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai ieviest sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (turpmāk kopā - energodokuments):

1) līdz 2021. gada 30. jūnijam, ja energodokumenta derīguma termiņš ir līdz 2020. gada 31. decembrim;

2) līdz 2021. gada 31. decembrim, ja energodokumenta derīguma termiņš ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(2) Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par Energoefektivitātes likuma 12. pantā noteikto pienākumu neizpildi 2019. gadā un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendāra mēnesī laikposmā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 6. decembrim salīdzinājumā ar attiecīgo 2019. gada kalendāra mēnesi samazinājās vismaz par 30 procentiem, ir tiesības iesniegt pamatotu iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojam un lūgt energoefektivitātes nodevas samaksas termiņa pagarinājumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

(3) Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par nodevas samaksas termiņa pagarinājumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Pašvaldībām 2020. un 2021. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros. Nodokļa maksājumam, kuram pašvaldība noteikusi citu samaksas termiņu un kurš ir veikts šajā pašvaldības noteiktajā termiņā, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda."

6. Aizstāt 6. pantā vārdus un skaitli "par 2020. taksācijas gadu" ar vārdiem un skaitļiem "par 2020. un 2021. taksācijas gadu".

7. Aizstāt 7. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem "līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums".

8. Aizstāt 8. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem "līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums".

9. Izslēgt 10. pantu.

10. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

"12. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām."

11. Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2021. gada 30. jūnijam".

12. 15. pantā:

papildināt pantu ar 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu (fizisko personu, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji vai saņem autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji), individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (atbalsts par dīkstāvi), neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba devējs, kura darbiniekiem piešķirts atbalsts par dīkstāvi, var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(22) Ministru kabineta noteikto atbalstu, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), Valsts ieņēmumu dienests izmaksā darbiniekam, neieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devējs, kuram piešķirts atbalsts algu subsīdijai, no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa. Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju par darbiniekam izmaksātā atbalsta algu subsīdijai apmēru.

(23) Ja, piemērojot šā panta 2.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(24) Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši šā panta 2.1 vai 2.2 daļā noteikto atbalstu, un katram darba devējam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt atbalsta pasākumu, kuru Ministru kabinets noteicis saskaņā ar šā panta trešo daļu, administratīvā akta adresāts var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja saskaņā ar šo pantu noteiktais Ministru kabineta atbalsts, kuru administrē Valsts ieņēmumu dienests, ir pieprasīts vai saņemts nepamatoti un nav saistīts ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpumu, nodokļu maksātājam ir pienākums labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu. Ja nodokļu maksātājs atsakās labprātīgi atmaksāt piešķirto atbalstu, Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus."

13. Papildināt 16. panta pirmo daļu pēc vārdiem "dīkstāves pabalsta" ar vārdiem "vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta".

14. Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 30. jūnijam".

15. Aizstāt 18. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam".

16. 19. panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus un skaitļus "ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam";

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības uz minēto pabalstu personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ."

17. 20. pantā:

papildināt ievaddaļu pēc vārdiem "par šajā likumā" ar vārdiem "un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos";

papildināt pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ir atteikts piešķirt uz šā likuma pamata Ministru kabineta noteiktos atbalsta pasākumus vai tie piešķirti, bet ir konstatēts, ka minētā atbalsta pasākuma pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota."

18. 22. pantā:

aizstāt vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 1. septembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 1. martam";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Līdz 2021. gada 1. martam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

19. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

"23.1 pants. Šā likuma darbības laikā publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem aktivitāšu īstenošanai, ja tās ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams īstenot, ir izmantojams līdz 2021. gada 31. decembrim, un pārskata par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. un 2021. gadā iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc visu aktivitāšu pabeigšanas atbilstoši dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem."

20. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai 2021. gadā Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir vienreizēju papildu dotāciju tām pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. Vienreizējā papildu dotācija kopumā nepārsniedz 5 000 000 euro."

21. Papildināt 26. pantu pēc vārdiem un skaitļa "likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam"" ar vārdiem un skaitli "un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam"".

22. Izslēgt 27. pantu.

23. 29. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izsniedz jaunus valsts aizdevumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, novēršanai un tautsaimniecības atbalstam (tai skaitā kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditācijai un finanšu vadībai). Jautājumu par jauna valsts aizdevuma izsniegšanu un tā nosacījumiem, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(12) Finanšu ministrs izsniedz jaunus valsts aizdevumus pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus valsts aizdevuma līgumos, atliekot 2020. un 2021. gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu un sadalot to uz laiku līdz trim gadiem, ja ir saņemts aizņēmēja pieteikums par valsts aizdevuma pamatsummas maksājuma atlikšanu un nozares ministrijas atzinums, ka grozījumi nepieciešami Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts aizdevuma atmaksas termiņš finanšu vadības aizdevumiem, kas izsniegti, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

(7) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kā arī ostu pārvaldēm un speciālajām ekonomiskajām zonām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Jautājumu par jau izsniegta valsts aizdevuma līguma un ar to saistīta nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, ja nepieciešams, Ministru kabinetam iesniedz nozares ministrija."

24. Papildināt 30. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētie aizdevumi 2021. gadā tiek nodrošināti, nepārsniedzot pašvaldībām noteikto kopējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu."

25. Izslēgt 32. pantu.

26. 37. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 31. decembrim";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Valdei pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, ir tiesības noteikt, ka biedru kopsapulce notiek tikai elektroniski un biedri piedalās un balso, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri piedalās un balso biedru kopsapulcē.";

izslēgt devīto daļu;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Attiecībā uz politisko partiju biedru sapulču, kā arī ievēlēto pārstāvju sapulču norisi un politisko partiju apvienību sapulču norisi pēc analoģijas piemērojami šā panta noteikumi."

27. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. (1) Ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams klātienē sasaukt politiskās partijas dibināšanas sapulci, to var sasaukt un noturēt attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(2) Attālinātajā dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju un sagatavo dibinātāju sapulces protokolu. Protokolā norāda Politisko partiju likuma 13. panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā minēto informāciju, izņemot prasību uzrādīt personas pasi vai personas apliecību, kā arī norāda, ka dibinātāju sapulce notiek attālināti. Protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

(3) Dibinātājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc dibinātāju sapulces norises dienas pie jebkura zvērināta notāra apliecināt parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu.

(4) Ar paraksta notariālu apliecināšanu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu dibinātājs apstiprina, ka piekrīt partijas dibināšanai un atzīst par pareizu dibinātāju sapulces protokolā norādīto informāciju.

(5) Par datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu, uzskata dibinātāju sapulces norises dienu.

(6) Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji Politisko partiju likumā noteiktajā kārtībā iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pievienojot ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju notariāli apliecināto piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu un citus Politisko partiju likuma 16. panta otrajā daļā minētos dokumentus."

28. Aizstāt 38. pantā vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 30. jūnijam".

29. 39. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 30. jūnijam";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums."

30. Aizstāt 40. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2021. gada 30. jūnijam".

31. Aizstāt 46. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2021. gada 31. decembrim".

32. Aizstāt 47. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2023. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2024. gada 31. decembrim".

33. Aizstāt 49. panta 2. punktā vārdus un skaitļus "līdz 2023. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2024. gada 31. decembrim".

34. Izslēgt 51. pantu.

35. Aizstāt 53. pantā vārdus un skaitļus "Līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "Līdz 2021. gada 30. jūnijam".

36. Izteikt 54. pantu šādā redakcijā:

"54. pants. (1) Līdz 2021. gada 30. jūnijam publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus, medicīniskās ierīces un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā panta daļā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

(2) Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldības kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces) var nodot bez atlīdzības īpašumā pašvaldības noteiktām fizisko personu grupām Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas."

37. Aizstāt 56. pantā vārdus un skaitļus "līdz 2020. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2021. gada 30. jūnijam".

38. Papildināt likumu ar 59., 60. un 61. pantu šādā redakcijā:

"59. pants. (1) Lai nodrošinātu privāto investīciju apjoma pieaugumu, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī privātpersonas, kuras ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, tostarp investīciju projekta īstenošanai nepieciešamo darbību saskaņošanā, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto, nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā.

(2) Prioritāro investīciju projektu sektorus, komersantu kvalifikācijas kritērijus un investīciju projektu apstiprināšanas kārtību, valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sarakstu un gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minētie subjekti nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā ietverto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām, tad prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā un par to netiek piemērota papildu maksa.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā ietverto pakalpojumu sniegšana, tostarp ar to saistīto darbību saskaņošana, nodrošināma arī ārkārtējās situācijas laikā, ja nepieciešams, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu un plānoto darbību saskaņošanu attālināti.

(5) Informāciju par apstiprinātajiem investīciju projektiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" triju darbdienu laikā no projekta apstiprināšanas brīža.

60. pants. Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.

61. pants. Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai interneta vidē."

39. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4. punktā vārdus un skaitļus "bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim";

izteikt 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6. Šā likuma 29. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

7. Šā likuma 58. pants ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.";

papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 29. panta 1.2 daļā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 456 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

9. Grozījums šā likuma 2. pantā (par skaitļa un vārda "4. un" izslēgšanu) un grozījumi šajā likumā par 4. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

10. Šā likuma 59. pants stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

11. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. janvārim izdod šā likuma 59. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

12. Investīciju projektiem, kuru īstenošana uzsākta līdz 2021. gada 31. janvārim, bet nav pabeigta, tiek piemērota šā likuma 59. pantā noteiktā kārtība."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 18. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. decembrī

23.12.2020