Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.05.2020. - 30.06.2020. / Spēkā esošā
Citi ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Skaidrojumi par ārkārtējo situāciju pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

2. pants. Ministru kabinets nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk — krīzes skartās nozares), un kārtību, kādā ir piemērojami šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai arī citu nozaru uzņēmumiem.

2.1 pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka (izņemot dīkstāves pabalstu saņēmējus) tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā Publisko iepirkumu likuma izpratnē reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

(19.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2020.)

2.2 pants. Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020. Panta numerācija grozīta ar 19.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2020.)

3. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) (Izslēgta ar 03.04.2020. likumu)

(3) Nokavētajam nodokļu maksājumam, attiecībā uz kuru ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

(4) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.

(5) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(6) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

4. pants. Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros.

5. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

5.1 pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;

2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;

3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

5.2 pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ radušās sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantā noteiktajam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

6. pants. (1) Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums, un minētajā laikposmā nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:

1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas pārcelta uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām vai kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā līdz 2020. gada 14. aprīlim.

(7) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. martam un nav apstiprināta līdz 2020. gada 31. martam, 30 dienu laikā pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

(8) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

7. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā:

1) likuma "Par akcīzes nodokli" 16. panta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams arī nedenaturētajam spirtam, kas tiek izmantots spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, ja denaturētā spirta iegāde vai ražošana Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski apgrūtināta vai nav iespējama. Šādā gadījumā spirta apritē ievēro normatīvo aktu par kārtību, kādā alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Spirta iegādei nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju alkoholisko dzērienu iegādei;

2) likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktais īslaicīgi reģistrētais saņēmējs, kuram ir izsniegta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja alkoholisko dzērienu iegādei un kurš vēlas ievest un (vai) saņemt spirtu no citas dalībvalsts, iesniedz likuma "Par akcīzes nodokli" 31. panta otrās daļas 1. punktā noteikto akcīzes nodokļa nodrošinājumu, piemērojot samazinājumu 100 procentu apmērā;

3) Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, likuma "Par akcīzes nodokli" 31. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90 procentiem. Šie komersanti, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par spirta ražošanas procesa uzsākšanu ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms tā uzsākšanas.

7.1 pants. (1) Atļaujas, kas saņemtas uz šā likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

(2)  Pēc ārkārtējās situācijas beigām nodokļu maksātājs (izņemot ārstniecības un veterinārmedicīnas iestādes un aptiekas) dienā, kad atļauja, kas saņemta uz šā likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku, veic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizāciju un konstatēto atlikumu deklarē Valsts ieņēmumu dienestam, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu. Viena mēneša laikā no dienas, kad atļauja ir zaudējusi spēku, nodokļu maksātājs minēto nedenaturētā spirta atlikumu:

1) bez Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas nosūta atpakaļ piegādātājam;

2) ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pārvieto vai realizē akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības veikt darbības ar spirtu. Lai saņemtu minēto atļauju, pievieno līgumu par nedenaturētā spirta realizāciju attiecīgajam akcīzes preču noliktavas turētājam;

3) iznīcina Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas klātbūtnē;

4) nodod denaturēšanai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības denaturēt spirtu, un saņem atļauju denaturētā spirta iegādei dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

8. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.

9. pants. Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

10. pants. Atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.

11. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.

12. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie nodrošina objektīvo apstākļu esības pierādījumus.

13. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz šā likuma darbības laiku atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi sakarā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

(2) (Izslēgta ar 28.05.2020. likumu)

(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2020., 07.05.2020. un 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 30.05.2020.)

14. pants. (1) Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus krīzes skartajās nozarēs.

(3) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ārkārtējās situācijas laikā tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, darbiniekam, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), izmaksā atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā trīskāršā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajā valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērā. Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2020. un 19.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2020.)

14.1 pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:

a) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,

b) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā;

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

14.2 pants. (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

14.3 pants. (Pants stājas spēkā 01.07.2020. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 2. punktu)

14.4 pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:

1) nav piešķirts šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) ir atteikts piešķirt šā likuma 14. pantā minēto dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

15. pants. Finanšu ministram, ja nepieciešams, ir tiesības pagarināt Likuma par budžetu un finanšu vadību 30., 31. un 32. pantā un uz to pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktos pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņus, kā arī termiņus atzinumu par pārskatu sniegšanai.

16. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.

(2) Komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmēji paziņojumu (Komercķīlas likuma 42. panta pirmā daļa) par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu.

(3) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(4) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.

(5) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.

(6) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, bet ne agrāk kā 60 dienas no saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

17. pants. Līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

18. pants. (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.

(2) Biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(4) Sociālie uzņēmumi Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgi iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(5) Sabiedriskā labuma organizācijas Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu, laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.

(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā iesniegšanas termiņš pagarināms līdz 2020. gada 31. decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2020. un 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 30.05.2020.)

19. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

20. pants. Lai nodrošinātu šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, Finanšu ministrijai kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk — ES fondi) vadošajai iestādei ir tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt specifiskā atbalsta mērķa atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdali līdz turpmākiem Ministru kabineta lēmumiem.

21. pants. Finanšu ministram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteikt kontu lietošanas ierobežojumus uz noteiktu periodu, ja valsts budžeta nodokļu un nenodokļu faktiskie ieņēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā paredzētajiem ieņēmumiem būtiski samazinās vai Valsts kases naudas līdzekļu kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu saistības.

22. pants. Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

23. pants. Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

24. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs, informējot par to Saeimu, palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.

25. pants. Par jaunu valsts aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem vai jau izsniegto valsts aizdevumu līgumu nosacījumu un ar to saistīto nodrošinājuma līgumu nosacījumu maiņu ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai lemj Ministru kabinets. Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu.

25.1 pants. Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā darbojas ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi. Uz minēto aizdevumu netiek attiecināti likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 13. un 56. panta nosacījumi.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

26. pants. Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.

27. pants. Attiecībā uz pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas un 9. panta nosacījumi.

28. pants. Attiecībā uz Fiskālās disciplīnas likuma normu piemērošanu pasākumi ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai ir vienreizēji pasākumi, kas netiek iekļauti vispārējās valdības budžeta strukturālajā bilancē.

29. pants. Piešķirot šā likuma 13. un 14. pantā minēto komercdarbības atbalstu, kā arī īstenojot citus šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

30. pants. Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

31. pants. Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

32. pants. (1) Līdz 2020. gada 1. septembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

(2) Paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(3) Biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt;

2) balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.

(4) Biedrs, kurš balsojis pirms biedru kopsapulces, var lūgt biedrību vai kooperatīvo sabiedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Biedrība vai kooperatīvā sabiedrība pēc biedra balsojuma saņemšanas nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus.

(5) Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri var šīs tiesības izmantot.

(6) Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē klātienē.

(7) Biedrs, kurš balso pirms biedru kopsapulces vai piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par klātesošu biedru kopsapulcē un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.

(8) Ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība nodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšanu un fiksēšanu datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšanu. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām.

(9) Līdz 2020. gada 1. septembrim šā panta astotā daļa ir piemērojama arī kapitālsabiedrībām.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

33. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

34. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā kreditoru sapulci maksātnespējas procesa ietvaros var noturēt arī attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka maksātnespējas procesa administrators, ievērojot lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

(2) Maksātnespējas procesa administrators, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem dalības veidiem:

1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;

2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

3) sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

35. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai un saistībā ar Covid-19 izplatību radušās nelabvēlīgās sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(3) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā, izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kreditoru sapulci var noturēt arī attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka parādnieks, ievērojot lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.

(4) Parādnieks, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem dalības veidiem:

1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;

2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

3) sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

36. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, to parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.

(2) Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ierakstu par pieteikuma saņemšanu, ja tas iesniegts elektroniski, attiecīgā pieteikuma reģistrā veic tikai saņēmējs.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

37. pants. Reliģiskajām savienībām (baznīcām) neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, ar Covid-19 saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir atļauts ierīkot ziedojumu telefonu.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

38. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.

(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)

39. pants. Ar šo likumu tiek nodibināts alternatīvo ieguldījumu fonds, kura pārvaldnieks ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas pēc reģistrācijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ir tiesīga uzsākt reģistrēta alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka darbību, par to paziņojot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Uz minēto alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

40. pants. Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" 10 darbdienu laikā no šā likuma 39. panta spēkā stāšanās dienas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka reģistrācijai Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

41. pants. Šā likuma 39. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks un alternatīvo ieguldījumu fonds darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

42. pants. Šā likuma 39. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā minētos pienākumus.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

43. pants. Šā likuma 39. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

44. pants. Attiecībā uz šā likuma 39. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

45. pants. Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 seku pārvarēšanu laikā līdz 2020. gada 31. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un ar parāda vērtspapīru dzēšanas termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā minētos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

46. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

47. pants. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

48. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību:

1) ieguldījumiem šā likuma 39. pantā minētajā fondā laikposmā no šā likuma 39. pantā minētā fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;

2) ieguldījumiem šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz šā likuma 45. pantā minēto parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

49. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas veikti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 39. pantā minētajā fondā vai šā likuma 45. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas lemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

50. pants. Latvijas Stabilitātes programmu 2020.—2023. gadam Ministru kabinets saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu iesniedz Saeimai līdz 2020. gada 30. aprīlim.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

51. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai, un iesniegt iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Šādā gadījumā Ceļu satiksmes drošības direkcija tās uzturētajā transportlīdzekļu reģistrā izdara atzīmi "transportlīdzekļa reģistrācija pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes". Ar transportlīdzekli, kura reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes, piedalīties ceļu satiksmē aizliegts.

(2) Lai atjaunotu transportlīdzekļa reģistrāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcijai iesniedz iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Pēc iesnieguma saņemšanas Ceļu satiksmes drošības direkcija dzēš atzīmi par reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina, ka šajā pantā minētos iesniegumus var iesniegt attālināti, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.

(4) Ja transportlīdzekļa reģistrācija šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par mēnešiem no attiecīgā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku tiek pārtraukta;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par iepriekšējo taksācijas periodu, ja tas nav bijis samaksāts, un no kārtējā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku tiek pārtraukta.

(5) Atjaunojot transportlīdzekļa reģistrāciju, kura uz laiku bija pārtraukta šajā pantā noteiktajā kārtībā:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par periodu no tā mēneša (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija tiek atjaunota, līdz attiecīgā kalendāra gada beigām;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par to mēnesi, kurā transportlīdzekļa reģistrācija tiek atjaunota.

(6) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas ir pārvadātājs, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai, ir tiesības iesniegt apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma — standartlīguma vai starptautiskās apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) — izbeigšanu pirms termiņa, ja komercpārvadājumu veikšanai izmantotā transportlīdzekļa reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Šādā gadījumā apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta nākamajā dienā pēc rakstveida pieteikuma iesniegšanas.

(7) Iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto rakstveida pieteikumu, norāda vienu no šādiem apdrošināšanas līguma izbeigšanas pamatojumiem:

1) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, saņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta piektās daļas 1. punktam;

2) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, nesaņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo laikposmu no līguma izbeigšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām. Pēc transportlīdzekļa reģistrācijas atjaunošanas un apdrošinātājam saņemot rakstveida pieteikumu par jauna apdrošināšanas līguma noslēgšanu uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā minētajiem apdrošināšanas līguma termiņiem, apdrošinātājs izsniedz jaunu apdrošināšanas līgumu, kura apdrošināšanas prēmijas daļā tiek ieskaitīta neizmantotā apdrošināšanas prēmija. Šādā gadījumā jaunais apdrošināšanas līgums stājas spēkā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

(8) Transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas nav minēts šā panta sestajā daļā, ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta otro un trešo daļu un piektās daļas 1. punktu, ja tiek pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku, nododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

(23.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 30.05.2020.)

51.pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.

(2) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.

(3) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.05.2020.)

52. pants. Publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai bezatlīdzības lietošanā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskas personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim. Ja publiskas personas mantu, kas nodota bezatlīdzības lietošanā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

53. pants. Publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu — attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskai personai. Ja kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

54. pants. Publiskas personas manta, kas epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja publiskas personas mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

55. pants. Šā likuma darbības laikā valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.

(23.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2020.)

56. pants. (1) Uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības tiek palielinātas par 57 070 750 euro, lai izsniegtu Latvijas Republikas galvojumu Eiropas Komisijai par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)".

(2) Finanšu ministram ir tiesības parakstīt Latvijas Republikas vārdā galvojuma līgumu ar Eiropas Komisiju par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)" pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma līgumu.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.05.2020.)

Pārejas noteikumi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

1. Šā likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

2. Šā likuma 14.3 pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020. Pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2020.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 20. martā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 21. martā
30.05.2020