Darbības ar dokumentu

(informatīvā daļa)

2016

SATURS

Ievads

I. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – LIKUMPĀRKĀPUMU NOVĒRŠANA

1.1. Uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešana

1.2. Policijas darba ar cietušajiem attīstīšana

1.3. Policijas redzamības nodrošināšana

1.4. Policijas pieejamība iedzīvotājiem

II. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – NOZIEDZĪBAS APKAROŠANA

2.1. Noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kapacitāte un kvalitāte

2.2. Starptautiskā sadarbība

2.3. Specifisko noziedzības apkarošanas darba virzienu attīstība

2.4. Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība

III. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – MOTIVĒTS UN PROFESIONĀLS PERSONĀLS

3.1. Personāla piesaiste un motivācija dienestam

3.2. Personāla pārvaldība

3.3. Personāla profesionālā kvalifikācija (izglītība)

IV. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – PIENĀKUMU UN PAMATA FUNKCIJU SASKAŅOTĪBA UN IZPILDES NODROŠINĀJUMS

4.1. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde

4.2. Atsevišķu objektu fiziskās drošības pasākumu īstenošana

4.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde

4.4. Valsts policijas darbības nodrošinājums

V. StarpNOZARU problēmas, to risinājumu varianti un turpmākā rīcība

5.1. Kriminālprocesa obligātuma principa īstenošanas prasības un to nodrošināšanai novirzāmie resursi

5.2. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde

5.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde

5.4. Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājums

5.4.1. Patrulēšanas un policijas redzamības nodrošināšana

5.4.2. Sakaru virsnieku darbības nodrošināšana

5.4.3. Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols piedāvāto komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā

5.4.4. Noziedzīgu nodarījumu notikumu vietu apskates kvalitātes un tiesu ekspertīžu savlaicīguma un kvalitātes nodrošinājums

5.4.5. Vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras tālāka attīstība

5.4.6. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar atbilstošiem transportlīdzekļiem dienesta pienākumu un mācību procesa nodrošināšanai

5.4.7. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar dienesta pienākumu veikšanai un mācību procesa īstenošanai nepieciešamo datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem

5.4.8. Valsts policijas koledžas resursu piemērošana policijas amatpersonu praktiskajām apmācībām rīcībai neikdienišķās situācijās, šaušanas iemaņu un policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanai un uzturēšanai

VI. STARPNOZARU PROBLĒMU RISINĀJUMU VARIANTU IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM

Ievads

Vide, kurā darbojas tiesībaizsardzības iestādes, visā pasaulē strauji mainās. Šīs pārmaiņas attiecas ne tikai uz noziedzīgo vidi un policijas spējām to apkarot, bet arī uz jaunas izpratnes veidošanos par policijas lomu sabiedrībā un principiem, uz kuriem jābalstās policijas un sabiedrības savstarpējai sadarbībai.

Pēdējās būtiskākās notikušās pārmaiņas Valsts policijā ir 2009.gadā īstenotā Valsts policijas reģionālā reforma, kas ieviesa jaunu, optimizētu iestādes struktūru uz 27 rajonu pārvalžu bāzes izveidojot 5 reģionālās pārvaldes (Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionālās pārvaldes) un ieviešot trīs kategoriju iecirkņus:

‒ 1.kategorijas iecirknis izveidots uz bijušās rajona policijas pārvaldes bāzes šobrīd esošajās republikas nozīmes pilsētās. Tā sastāvā ir kārtības policijas un kriminālpolicijas struktūrvienības un tas ir attiecīgās reģiona pārvaldes pakļautībā;

‒ 2.kategorijas iecirknis izveidots uz pārējo bijušo rajonu policijas pārvalžu bāzes. Arī tā sastāvā ir kārtības policijas un kriminālpolicijas struktūrvienības un arī tas atrodas attiecīgās reģiona pārvaldes pakļautībā, taču tas ir personāla skaita ziņā mazāks nekā 1.kategorijas iecirknis;

‒ 3.kategorijas iecirknis ir pakļauts 1. vai 2.kategorijas iecirknim un veic tikai kārtības policijas funkcijas.

Taču vienlaikus ar racionālu Valsts policijas reģionāli strukturālo reorganizēšanu, reformas uzdevumos ietilpa arī piemērot šo jauno struktūru Valsts policijai pieejamajiem finanšu resursiem. Līdz ar to reformas un vienlaicīgi valstī notikusī ekonomikas straujā lejupslīde izraisīja darbinieku un amatpersonu skaita ievērojamu samazināšanu un ietekmēja arī Valsts policijai doto uzdevumu izpildes kvalitāti un intensitāti. Arī šobrīd esošais Valsts policijas personāla skaits (uz 2013.gada 1.jūliju 7849 amata vietas, ko kurām nokomplektētas 7030) un tā nodrošinājums balansē uz kritiskās robežas, lai pietiekoši efektīvi un operatīvi nodrošinātu Valsts policijai ar tiesību aktiem noteikto uzdevumu un pienākumu izpildi.

Šobrīd policija ir lielu izaicinājumu priekšā, jo, lai policijas nākotnes darba modelis atbilstu nepieciešamajam kvalitātes līmenim, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums. Turklāt visu minēto elementu kopums atrodas savstarpējā mijiedarbībā.

Valsts policijas attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta, lai:

‒ noteiktu Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus un to ietvaros vidēja termiņa attīstības apakšvirzienus un būtiskākos uzdevumus;

‒ identificētu Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus.

Koncepcijā noteikto uzdevumu un problēmjautājumu risinājumu ieviešanas stratēģiskie mērķi ir:

‒ veicināt sabiedrības drošības apdraudējumu un likumpārkāpumu efektīvāku novēršanu, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā līdziesaistītajām institūcijām un organizācijām, sabiedrību kopumā un atsevišķām tās grupām un indivīdiem un paplašinot un prioritizējot Valsts policijas praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;

‒ ieviest un pilnveidot racionālāku un mērķorientētāku darbības pieeju un darba organizāciju Valsts policijas kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā, attīstot jaunas noziedzības apkarošanas organizācijas metodes un atbilstoši reaģējot uz aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā;

‒ attīstīt uz zināšanām balstītu Valsts policijas personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā un jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā;

‒ nodrošināt un nostiprināt Valsts policijas uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamata funkcijām, vienlaikus nodrošinot stabilu un pietiekamu uzdevumu kvalitatīvai izpildei nepieciešamo policijas materiāltehnisko nodrošinājumu.

Koncepcija ietver četrus paralēli un savstarpēji saskaņoti īstenojamus Valsts policijas attīstības virzienus:

‒ likumpārkāpumu novēršana;

‒ noziedzības apkarošana;

‒ motivēts un profesionāls personāls;

‒ pienākumu un pamata funkciju saskaņotība un izpildes nodrošinājums.

Vairākums no šajos attīstības virzienos noteiktajiem uzdevumiem ir realizējami, pieņemot un īstenojot iekšējus Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas organizatoriska rakstura lēmumus institūcijas vadības dokumentu (Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas darbības stratēģiju un to ieviešanas rīcības plānu) īstenošanas ietvaros, vai izstrādājot un noteiktajā kārtībā virzot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Šie uzdevumi neaizstāj Valsts policijas darbības stratēģijas un darba plānos nosakāmo aktivitāšu plānošanas un ieviešanas nepieciešamību, jo tie ir izvēlēti, kā "atslēgas" pasākumi attiecīgo problēmjautājumu risināšanā, proti, kā tādi, kuru īstenošana ietekmēs Valsts policijas kopējo attīstību, izraisot nepieciešamās pārmaiņas iestādes darbības kvalitātē un veicinot turpmāku jaunu policijas darbības pieeju attīstīšanu ilgtermiņā. Uzdevumu izpildes kontrole tiks īstenota atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra instrukcijā Nr.14."Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība ministrijās un Valsts kancelejā" noteiktajai kārtībai un sabiedrība par koncepcijā ietverto uzdevumu izpildi tiks informēta atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" noteiktajam.

Vienlaikus koncepcijā identificētas vairākas atsevišķas problēmas, kas traucē attiecīgo attīstības virzienu īstenošanu un par kurām nepieciešams pieņemt konceptuālu Ministru kabineta lēmumu, ievērojot, ka problēmu risinājumos nepieciešama (1) valsts budžeta iespēju un Valsts policijas attīstības vajadzību sabalansēšana vai, (2) risinājumi atstāj tiešu ietekmi arī uz citām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbību regulējošajiem tiesību aktiem. Jāatzīmē, ka bez šo jautājumu optimāla atrisinājuma Valsts policijas kā sabiedrības drošību nodrošinošās valsts iestādes turpmākā attīstība nebūs pilnvērtīga pat tad, ja tiks pilnībā īstenoti arī minētie Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas atbildībā paredzētie uzdevumi. Līdz ar to netiks pilnībā nodrošināta arī Nacionālā attīstības plānā 2014.–2020.gadam 49.punktā izvirzītā konceptuālā virziena "..par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību."¹ īstenošana, tādējādi arī negatīvi ietekmējot iedzīvotāju drošumspējas jomā noteikto valsts attīstības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzīto mērķa "īstenosim Valsts policijas attīstības koncepciju."² sasniegšanu.

Koncepciju ir izstrādājusi darba grupa, kas izveidota ar iekšlietu ministra 2012.gada 14.septembra rīkojumu Nr.1-12/1883. Koncepcijas projekta izstrādē izmantoti priekšlikumi, kas pausti un apkopoti 2012.gada 31.oktobrī un 1.novembrī speciāli organizētajā konferencē, piedaloties valsts un pašvaldību ekspertiem, vairāku augstskolu, nevalstisko organizāciju, tai skaitā policijas darbinieku intereses pārstāvošu arodbiedrību, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un citu institūciju un organizāciju pārstāvjiem. Koncepcijas projektu pēc 2013.gada 14.decembra sēdē notikušajām diskusijām par vitāli nepieciešamu Valsts policijas attīstībai atzinusi arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.³

Šobrīd izstrādes, virzības pieņemšanai vai ieviešanas procesā ir vairāki politikas plānošanas dokumenti, to projekti un tiesību aktu projekti, kuru pieņemšana un ieviešana tiešā veidā ietekmēs Valsts policijas nākotnes darbību un attīstību, paredzot papildus slodzi kā uz Valsts policijas izpildāmo uzdevumu loku, tā arī izpildes nodrošinājumu un Valsts policijas personāla plānošanu, tajā skaitā:

‒ Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdē pieņemtās Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijas ieviešana⁴;

‒ 2014.gada 31.martā spēkā stājusies Saeimā pieņemtā likumprojektu pakete, kas ievieš personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļu institūtu (Grozījumi likumā "Par policiju" ("Latvijas Vēstnesis", 57 (5117), 20.03.2014..), "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" ("Latvijas Vēstnesis", 41 (5101), 26.02.2014.), "Grozījumi Civilprocesa likumā" ("Latvijas Vēstnesis",41 (5101), 26.02.2014.));

‒ Valdības deklarācijā izvirzītā uzdevuma (153.) izpilde, kas, lai pilnveidotu darba samaksas sistēmu un nodrošinātu amatpersonām motivāciju turpināt dienestu iekšlietu iestādēs, paredz izstrādāt uz jauniem principiem balstītu atlīdzības sistēmu visām Iekšlietu un ieslodzījuma vietu amatpersonām, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem, vienlaikus samazinot speciālo piemaksu veidus⁵. Plānots, ka jaunā darba samaksas sistēma tiks ieviesta ar 2016.gadu;

‒ Ministru kabineta dotais uzdevums Labklājības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, ņemot vērā demogrāfiskos un darba tirgus apstākļus, kā arī dienestu specifiku, sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā izdienas pensiju likumprojektu (Ministru kabineta 2012.gada 05.marta rīkojums Nr.115 (prot. Nr.11 42.§));

‒ Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdē izskatīto priekšlikumu ieviešana par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pilnveidošanu (MK 2013.gada 19.marta sēdes prot.Nr. 15 36.§)⁶.

Tiek turpināta uzsāktā pasākumu īstenošana, kas vērsta uz grāmatvedības, personāla uzskaites, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, kā arī īpašumu pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un materiāli tehniskā nodrošinājuma (apgādes) funkciju optimizāciju ar mērķi atbrīvot iestādes no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas. 2011.gada nogalē tika apstiprināts Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta finanšu uzskaites un personāla centralizācijas plāns⁷, Rīcības plāns Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvaldīšanā esošo Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu Rīgas pilsētā un Rīgas reģionā, kā arī Kurzemes reģionā pārņemšanu Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā 2012.gadā⁸, kā arī izstrādāts Iekšlietu ministrijas informācijas un komunikācijas resursu centralizācijas un optimizācijas rīcības plāns⁹ (izpildes termiņš – 2013.gada 30.decembris).

Tāpat uz Valsts policijas darbību ietekmi atstās arī 2012.gada 13.decembrī Saeimā pieņemtais un ar 2013.gada 1.aprīli spēkā esošais likums "Grozījumi Krimināllikumā"¹⁰, kas ievieš apjomīgas izmaiņas kā par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu paredzētajās sankcijās un šo nodarījumu kvalifikācijā, tā arī virknē citu jautājumu.

2014.gada 21. janvārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.40 stājās spēkā pamatnostādnes "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018.gadam", kurās ir iekļauta nodaļa par tiesiskumu kibertelpā un kibernoziedzības mazināšanu, kā galveno rīcību paredzot preventīvo darbu un efektīvu noziedzības apkarošanu, nosakot nepieciešamo rīcību šajās jomās¹¹.

Visu minēto Valsts policijas darbību ietekmējošo tiesību sistēmas jauninājumu īstenošanas rezultāts lielā mērā būs atkarīgs tieši no tā, cik nodrošināta, kompetenta un efektīva būs Valsts policijas amatpersonu darbība.

Paredzams, ka minēto dokumentu ieviešana kopumā ar šajā koncepcijā definētajos Valsts policijas attīstības virzienos paredzēto uzdevumu izpildi radīs pietiekamus priekšnosacījumus konceptuāli jauna policijas likuma izstrādei, kas nākotnē varētu atrisināt vairākus sabiedrībā un ekspertu starpā aizvien aktīvāk apspriestus jautājumus. Piemēram, policijas darbības tās organizācijas principu izvērtēšanu un nostiprināšanu likumā, policijas darbības mērķa, funkciju un uzdevumu izvērtēšanu, apsardzes komersantu, detektīvu, nozares nevalstisko organizāciju nozīmes sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā definēšanu, policijas arodbiedrību izveidošanas nosacījumu noteikšanu, tiesību normu pilnveidošanu, kas regulē pašvaldību policijas un ostas policijas darbību, un citus jautājumus.

I. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – LIKUMPĀRKĀPUMU NOVĒRŠANA

1.1. Uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešana.

‒ jaunās darba pieejas būtība;

‒ ieviešanai nepieciešamā Valsts policijas strukturālā organizācija;

‒ sadarbības ar sabiedrību un problēmu risināšanas metodes attīstīšana;

‒ personāla sagatavošana.

[jaunās darba pieejas būtība]

Lai gan policijas kā valsts varas spēku apliecinošas, represīvas institūcijas tēls daļā sabiedrības bieži vien pamatoti kalpo kā iedarbīgs likumpārkāpumu novēršanas faktors, tomēr mūsdienīga policijas darba filozofija galvenokārt izpaužas kā policijas un sabiedrības partnerība, risinot ar noziedzību un sabiedriskās kārtības traucējumiem saistītās problēmas. Atbilstoši šai izpratnei likumības, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana un uzraudzība ir policijas un sabiedrības kopīgs, nevis tikai policijas ekskluzīvs uzdevums.

Eiropas Savienības valstīs pašlaik attīstās un iesakņojas praksē policijas darbības pieeja, ko dēvē par community policing. Viens no šī apzīmējuma tulkojumiem latviešu valodā ir "uz sabiedrību vērsta policija". Tās pamatā ir atziņa, ka likumpaklausīgi iedzīvotāji ir ieinteresēti kārtības un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanā savā apdzīvotajā apvidū (teritorijā) un ir iesaistāmi šajā procesā. Savukārt policija, kā šīs sabiedrības profesionāli sagatavota daļa, sniedz profesionālu un kompetentu palīdzību vietējai sabiedrībai tās radušos drošības problēmu risināšanā, vada un koordinē šo procesu. Šāds policijas darbības modelis pārsniedz tradicionālā policijas darbības modeļa ietvarus, kas galvenokārt vērsts uz reaģēšanu uz izsaukumiem un noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un parasti izpaužas dažādu represīvo pasākumu pielietošanā.

Kaut arī šī, jaunā policijas darbības pieeja kā policijas kvalitatīvas darbības neatņemamas un obligātas sastāvdaļas paredz gan policijas ātras reaģēšanas, pastāvīgas klātesamības un vieglas pieejamības, gan efektīvas likumpārkāpumu pārtraukšanas, izmeklēšanas un visbeidzot taisnīga soda neizbēgamības nodrošināšanas prioritātes, tomēr tā arī atzīst, ka sods par izdarīto likumpārkāpumu, lai gan ir nepieciešams un ietekmīgs, taču nav pats efektīvākais līdzeklis tiesiskās kārtības uzturēšanā. Minētās darbības ietver noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu cēloņu noskaidrošanu, tomēr pamatā tās ir vērstas uz reaģēšanu uz sekām, nevis noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu. Tiesību aktos nostiprinātie principi (piem., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 237.pantā, Kriminālprocesa likuma 533.pantā) paredz likumpārkāpumu veicinošo apstākļu un cēloņu noskaidrošanu un lēmumu pieņemšanu to novēršanai, taču šādu lēmumu praktiska īstenošana faktiski nenotiek un līdz ar to arī attiecīgās tiesību normas praksē tiek īstenotas minimāli. Turklāt, daļā par šo cēloņu novēršanu likumdevējs ir sācis atteikties no normām, kas paredz uz likumpārkāpumu rašanās cēloņu novēršanu vērstas procesuālas darbības (2012.gada 14.jūnija Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas izslēdza no kodeksa 278.pantu "Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu"). Minētais vēl vairāk uzsver to, ka policijas darbībai likumpārkāpumu cēloņu novēršanā jābūt balstītai, nevis uz obligātām piespiedu metodēm, bet uz problēmu risināšanu, kas balstīta sadarbībā.

[sadarbības ar sabiedrību un problēmu risināšanas metodes attīstīšana]

Uz sabiedrību vērstas policijas modelī par pamatu izmanto problēmu risināšanas, nevis birokrātiskas piespiedu metodes seku likvidēšanai (SARA (izpēte–analīze–reakcija–novērtējums) un Problēmu risināšanas trijstūra modelis¹²). Proti, nevis vienkārši sodīt iedzīvotājus par zināmu pārkāpumu un ar to lietu izbeigt, bet iedziļināties problēmā, to veicinošos faktoros un kopā ar attiecīgā apvidus (teritorijas) iedzīvotājiem meklēt risinājumus, lai incidenti neatkārtotos. Tas nosaka ļoti ciešu attiecību un sadarbības nepieciešamību starp policiju un konkrētā apvidus (teritorijas) iedzīvotājiem, kā arī vietējās pašvaldības institūcijām un citām organizācijām (t.sk. nevalstiskajām), kā iedzīvotāju lokālo vajadzību un prioritāšu apzināšanā sabiedriskās kārtības un drošības jomā, tā arī policijas atsevišķo aktivitāšu un kopīgi noteikto prioritāšu īstenošanas rezultātu novērtēšanā.

Līdzšinējās iedzīvotāju aptaujās, lielākā daļa iedzīvotāju – 65,6 % piekrīt apgalvojumam, ka ikvienam iedzīvotājam ir pašam aktīvi jāiesaistās savas dzīvesvietas drošības problēmu risināšanā (pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2013.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem), taču jautāti, vai paši ir gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (piemēram, piedalīties problēmu risināšanā, brīvprātīgi patrulēt, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.c.) tikai 29,1 % iedzīvotāju norādījuši, ka ir gatavi to darīt (pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2014.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem)". Līdz šim Latvijas Valsts policijas sadarbība ar iedzīvotājiem galvenokārt aprobežojās ar policijas palīgu institūta darbību un atsevišķos gadījumos iedzīvotāju līdzdalībā pazudušu personu meklēšanā. Dažās valstīs ir izplatīta iedzīvotāju kustība "Neighbourhood Watch" (Igaunija, Lielbritānija, Īrija). Arī Latvijā ir bijušas iedzīvotāju iniciatīvas nodrošināt drošību savas dzīves vietas apkaimē (piemēram, "Kaimiņu drošība").

Iedzīvotāju aptaujas vienlaikus apliecina arī to, ka iedzīvotājiem kopumā ir vāja izpratne par policijas darbu un, ka policijas tradicionālajiem darba rezultātu apkopojumiem un analīzei (atskaitēm) ir ļoti maza nozīme sabiedrības vērtējumā par policijas darbu un gandrīz nekāda nozīme sabiedrības uzticēšanās un līdz ar to arī gatavības ciešai sadarbībai veicināšanā. Valsts policijā kā viens no galvenajiem darbības rezultātu rādītājiem tās ikgadējos publiskajos pārskatos par darbības rezultātiem vēsturiski tiek izmantota reģistrēto un atklāto noziedzīgo nodarījumu un likumpārkāpumu skaita dinamika un citi ar to cieši saistīti statistikas dati. Tādēļ pašreizējā Valsts policijas kopumā un atsevišķu policijas struktūrvienību darbības novērtēšanas sistēma (atskaites sistēma) balstās uz kvantitatīvajiem policijas darba rādītājiem. T.i., lai rastu pamatu policijas darba produktivitātes novērtējumam, atskaites periodā skaitliskajiem rādītājiem atkarībā no tā, ko tie raksturo, ir jāsamazinās vai jāpieaug salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu. Savukārt policijas veiktā preventīvā darba novērtēšanas kritēriji visbiežāk aprobežojas ar izdalīto preventīvo materiālu skaitu, lekciju skaitu u.tml. Turpretī uz sabiedrību vērstas policijas darbības modelis papildus tam paredz izmantot arī vietējo iedzīvotāju vērtējumu, kā arī pašvaldību un dažādu līdziesaistīto sadarbības institūciju un organizāciju vērtējumu. Jāatzīst, ka šāds vērtējums jau sākotnēji ir atzīstams par subjektīvu rādītāju, ko cita starpā var ietekmēt arī ar dažādiem sabiedrisko attiecību paņēmieniem. Tomēr tieši tā subjektīvajā raksturā slēpjas minētās pieejas galvenā pamatdoma, jo jaunās policijas darbības pieejas galvenā atšķirība no tradicionālā modeļa ir pozitīvu attiecību, savstarpējas uzticēšanās un tajā balstītas solidāras līdzatbildības par sabiedrisko kārtību un drošību attiecīgajā apvidū (teritorijā) nodibināšana starp policiju un vietējo sabiedrību.

Minētā sadarbības nepieciešamība iedzīvotāju drošības vairošanā aptver arī visas citas līdziesaistītās Valsts policijas valsts un pašvaldību institūcijas un organizācijas, jo problēmas, kuras atklāj un ar kurām saskaras policija, nevar atrisināt tikai policija viena. Bieži vien identificētās drošības problēmas (iedzīvotāju drošības sajūtu ietekmējošie faktori) nav policijas, bet ir citu valsts vai pašvaldību institūciju kompetences jautājums.

Veiksmīgs sadarbības modelis Valsts policijai ir izveidojies ar Zemessardzi, kas, ja nepieciešams, sniedz savu atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un personu meklēšanā. Kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumi Nr.936 "Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā". Labas sadarbības prakse ir veidojusies jau ilgstošākā laika posmā. Pilnveidojot to, starp Zemessardzi un Valsts policiju 2009.gada 25.septembrī tika noslēgts sadarbības līgums "Par Valsts policijas un Latvijas Republikas Zemessardzes sadarbību vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā". Zemessargi, kas tiek piesaistīti policijas uzdevumu veikšanai, Valsts policijas koledžā apgūst nepieciešamās pamatzināšanas. Veiksmīga sadarbība Valsts policijai un Drošības policijai ir izveidojusies arī ar Nacionālo bruņoto spēku Militāro policiju un Speciālo uzdevumu vienību. Ir arī izstrādāti vairāki Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku kopēji rīcības plāni darbībai krīzes situācijās – pretterorisma plāni "Lidmašīna", "Kuģis" un "Objekts" u.c. dokumenti.

Sadarbības modelis:

Tādējādi uz sabiedrību vērstas policijas darba pieejas galvenās sastāvdaļas ir:

‒ cieša sadarbība (partnerība) ar sabiedrību un vietējo varu (pašvaldībām);

‒ problēmu kompleksa risināšana;

‒ atgriezeniskās saites, jeb sabiedrības "pasūtījuma" un sabiedrības novērtējuma apzināšana;

‒ policijas redzamība un pieejamība.

[ieviešanai nepieciešamā Valsts policijas strukturālā organizācija]

Ņemot vērā, ka uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejā galvenais uzsvars tiek likts uz drošas vides radīšanu caur ciešu sadarbību ar vietējo sabiedrību, drošības problēmu analīzi un to cēloņu novēršanu, šīs pieejas ieviešana pēc būtības nozīmē Valsts policijas līdzšinējās preventīvā darba prakses un tās organizācijas pilnveidošanu un tāpēc nav iespējama bez attiecīgiem mērķtiecīgiem pilnveidošanas pasākumiem. Līdz šim Valsts policijā nebija struktūrvienības, kas koordinētu un metodiski vadītu preventīvos pasākumus visās Valsts policijas darbības jomās un valsts mērogā. Šāda koordinācija un metodiskā vadība tika īstenota tikai atsevišķās jomās, galvenokārt orientējoties uz ceļu satiksmes negadījumu un nepilngadīgo likumpārkāpumu novēršanu, kā arī nepilngadīgo aizsardzību no prettiesiskiem apdraudējumiem. Savukārt praktiskās Valsts policijas preventīvā darba aktivitātes pamatā aprobežojās ar Kārtības policijas iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru veiktajiem vispārējiem un individuālajiem preventīvajiem pasākumiem, tādējādi uzturot kļūdainu uzskatu, ka vienīgi šie dienesti Valsts policijā ir atbildīgi par likumpārkāpumu novēršanu. Tāpat vienlaikus ar 2009.gadā veikto Valsts policijas reģionālo reformu, atstājot iespēju reģionu pārvalžu vadībai pārvalžu struktūru veidot atbilstoši reģiona īpatnībām un atsakoties no vienota reģiona pārvaldes strukturālā modeļa valsts reģionos, tika iedibināta atšķirīga Kārtības policijas un līdz ar to arī preventīvā darba strukturālā organizācija. Tā rezultātā vispārējie preventīvie pasākumi lielākajā daļā Valsts policijas struktūrvienību netika īstenoti centralizēti koordinēti un plānveidīgi. Tie nebija balstīti uz likumpārkāpumu dinamikas analīzi un sabiedrības identificētajām aktuālajām drošības prioritātēm (aptauju rezultātiem)¹³.

Minētā darba organizācija ir viens no iemesliem, kādēļ uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas īstenošana līdz šim ir izpaudusies pilotprojektu ietvaros tikai atsevišķās Valsts policijas teritoriālajās struktūrvienībās un pateicoties atsevišķu Valsts policijas centrālā aparāta un iesaistīto struktūrvienību darbinieku entuziasmam.

[personāla sagatavošana]

Katram policijas darbiniekam ir noteikta loma problēmu risināšanas pasākumu atbalstīšanā un jaunās policijas darba pieejas ieviešanā. Izpratne par problēmu risināšanas darbības modeli ir būtiska gan policistiem, gan sabiedrības pārstāvjiem, taču tieši policistiem ir jāiniciē šīs darba pieejas īstenošana vietējā sabiedrībā un tāpēc viņiem jābūt jau sākotnēji kompetentiem par tās būtību, praktiskās ieviešanas metodēm un tās ietekmējošajām niansēm konkrētajā apdzīvotajā apvidū. Tomēr likumpārkāpumu izmeklēšanas rutīna, aizvien pieaugošā slodze saistībā ar pienākumiem, kas nav vērsti uz likumpārkāpumu prevenciju, kā arī profesionālās sagatavotības trūkums (jo īpaši komunikācijas organizēšanā un praktiskā saziņā ar iedzīvotājiem) un virkne citu faktoru ir radījuši apstākļus, ka Valsts policijas personāls kopumā pašlaik nav pietiekami sagatavots uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas īstenošanai.

Identificētās problēmas:

‒ valsts līmenī netiek koordinēti pasākumi uz sabiedrību vērstas policijas darbības pieejas pakāpeniskai ieviešanai;

‒ Valsts policijā netiek centralizēti plānoti un koordinēti uz likumpārkāpumu analīzes un sabiedrības viedokļa monitoringu balstīti likumpārkāpumu preventīvie pasākumi;

‒ veikto preventīvo pasākumu efektivitāte tiek apzināta tikai atsevišķās struktūrvienībās;

‒ preventīvo pasākumu pozitīvā pieredze nepietiekami tiek atspoguļota sabiedrībai;

‒ policija nav proaktīva likumpārkāpumu novēršanā. Tās pamata darbības vērstas uz cīņu ar sekām, nevis cēloņiem;

‒ policijas darbinieki nav sagatavoti izmantot problēmu risināšanas metodes (SARA, "Problēmu analīzes trijstūris") un ieviest un attīstīt uz sabiedrību vērsta policijas darba metodes.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ abpusēja atgriezeniskā saite par sabiedrības identificēto drošības apdraudējumu novēršanas rezultātiem;

‒ policijas atbildības sabiedrības (iedzīvotāju) priekšā praktiska palielināšanās;

‒ konkrēto, vietējo (jo īpaši lokāla rakstura) drošības situācijas apdraudējumu identificēšanas un praktiskas novēršanas veicināšana;

‒ policijas kā partnera un palīga, nevis soģa lomas iedibināšanās un nostiprināšanās;

‒ izpratnes par policijas darbu palielināšanās;

‒ sabiedrības iespēju ietekmēt policijas darbības prioritātes un novērtēt to īstenošanu vairošanās.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

1.2. Policijas darba ar cietušajiem attīstīšana.

‒ policijas loma un intereses cietušo atbalsta sistēmas ieviešanā;

‒ policijas speciālistu profesionalitātes darbā ar cietušajiem attīstīšana;

‒ sekundārās viktimizācijas un reviktimizācijas novēršana un izpēte;

‒ jauno tiesisko līdzekļu ieviešana likumpārkāpumu rašanās risku novēršanai.

[policijas loma un intereses cietušo atbalsta sistēmas ieviešanā]

Ja uz sabiedrību vērsta policijas darba pieeja ir vairāk orientēta uz drošas vides attīstīšanu noteiktā apvidū un policijas darbu ar attiecīgajam apvidum piederīgām sabiedrības grupām, tad otrs, ne mazāk nozīmīgs Valsts policijas attīstības apakšvirziens likumpārkāpumu prevencijas jomā ir vērsts uz darbu ar atsevišķām personām – likumpārkāpumos jau cietušiem iedzīvotājiem, kā arī viktimizācijas riskam pakļautām personām (potenciālajiem cietušajiem, jeb apdraudētajām personām) un potenciālajiem likumpārkāpējiem. Arī šo attīstības apakšvirzienu, ņemot vērā tā turpmāk izklāstīto saturu, var atzīt par līdzšinējā policijas darba praksē jaunu un vienlaikus uz noturīgiem un pastāvīgiem pamatiem ieviešamu.

Tradicionāli reaģēšanas uz jau notikušu likumpārkāpumu pārtraukšanas un to izmeklēšanas rutīnā policijas amatpersonas policista profesionalitāti raksturojošo pazīmju starpā ieskaita tikai tās iemaņas un zināšanas, kas ir tiešā sakarībā ar šīs rutīnas darbu kvalitāti. Pamatā tās ir ātra vainīgās personas atklāšana, tās pretlikumīgās darbības pārtraukšana un kvalitatīva procesuālo tiesību normu prasību izpilde. Taču koncentrēšanās tikai uz šīm darbībām, nepievēršot pienācīgu uzmanību cietušās personas vajadzībām, kas nav tieši saistītas ar likumpārkāpēja saukšanu pie atbildības un nav paredzētas attiecīgajos procesuālajos tiesību aktos, rada cietušajos sajūtu, ka policija nav sniegusi palīdzību cilvēkam, bet tikai "risinājusi lietu", proti, kaut kādus savus, profesionālos uzdevumus, kas tikai likuma prasību dēļ ir sakrituši ar cietušā interesēm notvert un saukt pie atbildības pāri darītāju. Tādēļ pat, ja policija savus uzdevumus ir izpildījusi atbilstoši likuma prasībām, cietušie pēc šāda kontakta ar policiju paliek neapmierināti. Visbiežāk šīs cietušā vajadzības, jo īpaši pirmā kontakta ar policiju laikā, ir viņa psihoemocionālā stāvokļa izraisītas, kas stresa situācijās ir maksimāli sakāpināts un, kura dēļ cietušie policijas darbības un reakciju bieži vien novērtē neobjektīvi. Visļaunākajā gadījumā policijas amatpersonu nesagatavotība šo cietušā vajadzību respektēšanai un apmierināšanai pārvēršas par atkārtotām psihoemocionālām ciešanām (sekundāro viktimizāciju¹⁴), kurās cilvēks jau pamatoti var vainot pašus policijas darbiniekus. Šo faktoru svarīgumu vēl vairāk pasvītro tas, ka cietušā vēlākās atsauksmes, daloties ar saviem tuvākajiem par personisko pieredzi policijā, ir viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais apstāklis, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos policijai un gatavību sadarboties un ziņot par likumpārkāpumiem.

Apliecinot, ka šie un citi trūkumi darbā ar cietušajiem piemīt ES dalībvalstu tiesībaizsardzības sistēmai kopumā, ne tikai Latvijā, 2012.gada 25.oktobrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI¹⁵. Direktīvas prasības jāievieš līdz 2015.gadam, bet līdz 2017.gada 16.novembrim un turpmāk reizi trijos gados Eiropas Komisijai jāsniedz dati par direktīvā noteikto tiesību nodrošināšanu cietušajiem dalībvalstīs. Direktīvā detalizēti izklāstīta cietušo piecu pamatvajadzību nodrošināšana: – atzīšana un cieņpilna attieksme; – drošība un aizsardzība; – atbalsts; – tiesu varas pieejamība; – kompensācija un samierināšanās. Tā arī prasa nodrošināt bezmaksas atbalsta pakalpojumu (piemēram, psihologu palīdzības) pieejamību cietušajiem un viņu tuviniekiem. Direktīvas nozīmīgā ietekme uz Valsts policijas un tās darbības attīstību izpaužas ar to, ka tajā īpaši uzsvērta individuālā sadarbība ar cietušo tieši pirmajā brīdī, līdzko viņš saskāries ar tiesībsargājošām iestādēm.

Valsts policijas attīstības kontekstā, jāuzsver, ka šī pieeja darbā ar cietušajiem Valsts policijas darbībā ir pilnībā ieviešama, ne tikai tādēļ, ka to prasa ES direktīva, bet galvenokārt tādēļ, ka tas primāri ir pašas policijas interesēs. Ja policija nespēj respektēt un apmierināt cietušo personu vajadzības un policijas amatpersonas neprot strādāt ar cietušajiem, tas kalpo par cēloni neziņošanai par notikušu likumpārkāpumu, proti, par cēloni latentai noziedzībai un pat tās pieaugumam. Līdz ar to policija ir tā, kura pati ar savu rīcību vistiešākajā veidā var mazināt vai vismaz neveicināt latento noziedzību, jo pirmais kontakts starp cietušo un policiju būtiski ietekmē cietušā gatavību sadarboties ar policiju izmeklēšanas gaitā un gatavību vērsties policijā pēc palīdzības atkārtoti.

[policijas speciālistu profesionalitātes darbā ar cietušajiem attīstīšana]

Šīs nepieciešamības ietver sevī ne tikai policijas amatpersonu profesionālu sagatavotību komunicēt ar dažāda tipa cietušajiem gan notikušā pāri darījuma būtības, gan paša cietušā personības noteiktās, izteikti atšķirīgās situācijās, bet arī attiecīgas atbalsta sistēmas cietušajiem izveidi Latvijā, kā arī šīs atbalsta sistēmas pilnīgu pārzināšanu no policijas puses un gatavību nepieciešamības gadījumā iesaistīt cietušo personu atbalsta sistēmas tīklā, lai viņa saņemtu pilnu nepieciešamo palīdzību pēc noziedzīga nodarījuma. Pašlaik cietušo atbalsta sistēmas attīstībai Valsts policija sadarbojas ar Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS¹⁶. Taču, ņemot vērā, ka šādas sistēmas izveide nav tikai sabiedriska iniciatīva, kas pēc attiecīgo ES finanšu līdzekļu apgūšanas ar to saistītajos projektos var apsīkt, bet objektīva, tostarp arī ES likumkopas noteikta nepieciešamība, Valsts policijā jau pašlaik ir uzsākta policijas amatpersonu apmācība pamatlīmeņa zināšanu ieguvei darbam ar cietušajiem¹⁷. Tās norise liecina, ka šādas pamatlīmeņa (1.līmeņa) zināšanas darbam ar cietušajiem nepieciešams nodrošināt kā pastāvīgu programmu visiem policijas darbiniekiem, kas nonāk saskarē ar iedzīvotājiem.

Tomēr arī tas nav pietiekami, jo ņemot vērā Valsts policijā konstatēto¹⁸, īpaši svarīgas ir padziļinātas zināšanas (otrā līmeņa apmācības programmas nepieciešamība) darbam ar cietušajiem, lai spētu gan iegūt kvalitatīvu informāciju no cietušā, gan sniegt viņam nepieciešamo palīdzību specifiskos apstākļos, galvenokārt vidēji smagu un smagu noziedzīgo nodarījumu gadījumos. Proti, apmācību programma, kas ietver taktiskos izmeklēšanas aspektus un juridiskās psiholoģijas aspektus un, kuras apgūšana palīdz uzlabot izmeklēšanas kvalitāti un mazināt jau minēto cietušā sekundāro viktimizāciju, kā arī reviktimizāciju¹⁹. Šādas otrā līmeņa apmācības ir jānodrošina, komplektējot apmācāmos policijas darbiniekus nevis pēc to piederības noteiktai struktūrvienībai, bet gan pēc tā ar kādiem nodarījumiem policijas darbinieks ikdienā strādā.

[sekundārās viktimizācijas un reviktimizācijas novēršana un izpēte]

Vēl viena no darba ar cietušajiem izrietoša likumpārkāpumu prevencijas joma ir darbs ar reviktimizācijas riskam pakļautām personām. Latvijā reviktimizācijas parādība nav detalizēti izpētīta un līdz ar to arī nav izstrādātas metodes, kuras varētu tikt ieviestas darbā ar reviktimizācijas riska grupām. Tomēr, ņemot vērā apzināto ārvalstu pieredzi, reviktimizācijas risks var tikt attiecināts uz līdz pat 40% no noziegumos pret dzimumneaizskaramību, laupīšanām un zādzībām cietušām personām²⁰. It īpaši tas ir aktuāli nodarījumos, kuros iesaistīti tuvi cilvēki (ģimenes lokā). Tas nozīmē, ka ir noteikta grupa cietušo un noteikti nodarījumu veidi, kuros pastāv īpaši augsts risks, ka cietušais atkārtoti kļūst par līdzīga noziedzīga nodarījuma upuri. Kā liecina ārvalstu pieredze reviktimizācijas jautājuma risināšanai ir būtisks preventīvs raksturs, jo pēc atsevišķām aplēsēm 10% cietušo ir cietušie 30% reģistrētajos nodarījumos²¹. Ņemot vērā, ka šai parādībai nav valstiskas piederības, taču var pastāvēt atsevišķas pietiekami nozīmīgas īpatnības, arī Latvijas policijai tā būtu jāizpēta un jāizstrādā attiecīga riska novērtējuma sistēma un metodes šīs parādības ietekmes uz noziedzības kopējo stāvokli mazināšanai.

[jauno tiesisko līdzekļu ieviešana likumpārkāpumu rašanās risku novēršanai]

2014.gadā ir nākuši klāt papildus jauninājumi policijas darbā likumpārkāpumu novēršanas jomā, kas izriet no valdībā jau akceptētiem jaunieviešamiem tiesiskiem mehānismiem, kas paredz Latvijai jaunu tiesiskās iedarbības līdzekļu ieviešanu pret tādām personām, kas vēl nav nodarījušas krimināltiesiski vai administratīvi sodāmas darbības, taču rada reālus to rašanās riskus. Tā ir personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļus paredzošā likumprojektu pakete²², kā arī Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija²³. Sagaidāms, ka šie tiesību sistēmas jauninājumi ne tikai radīs pietiekamu tiesisko ietvaru, lai proaktīvi vērstos pret situācijām, kas tikai potenciāli var pāraugt personu tiesību reālā aizskārumā un tai skaitā rodas un attīstās publiski nepieejamā vidē (kā vardarbība ģimenē), bet arī prasīs no policijas darbiniekiem pavisam citu profesionālo pieeju un sagatavotību dažādu konfliktsituāciju, ar kurām iedzīvotāji vēršas pie policijas darbiniekiem, risināšanā.

Identificētās problēmas:

‒ policijas darbiniekiem kopumā trūkst iemaņu atpazīt cietušā vajadzības, jo īpaši vidēji smagu un smagu noziegumu gadījumos;

‒ vienas cietušās personas personiskā negatīvā pieredze pirmajā kontaktā ar policiju ietekmē gan pašas personas, gan tās tuvāko cilvēku gatavību sadarbībai ar policiju;

‒ policijas tradicionālā darba ar cietušajiem prakse nav piemērota attīstībā esošās cietušo atbalsta sistēmas ieviešanai Latvijā²⁴;

‒ policijas amatpersonu praktisko iemaņu un zināšanu trūkums darbā ar cietušajiem veicina cietušo sekundāro viktimizāciju un latento noziedzību;

‒ policijas rīcībā nav izstrādāta riska novērtējuma un tā novēršanas sistēma reviktimizācijas riskam pakļauto personu identificēšanai.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ policijas kā "aizstāvja" lomas pieaugums, jo īpaši cilvēkam kritiskākajos brīžos (pret personu izdarīta tiesību pārkāpuma gadījumos);

‒ saprotošāki un palīdzēt gatavi, uzticēšanos raisoši policijas darbinieki;

‒ mazāk psiholoģisku šķēršļu vērsties pēc palīdzības policijā, kas ir jo īpaši svarīgi psiholoģiski sensitīvos palīdzības un policijas iesaistīšanas nepieciešamības gadījumos;

‒ vieglāka piekļuve palīdzībai vai informācijai par pieejamo palīdzību neatkarīgi no tā vai konkrētās palīdzības sniegšana ir vai nav policijas kompetencē;

‒ profesionālas rīcības rezultātā samazināts apdraudējums atkārtoti nokļūt līdzīga likumpārkāpuma upura lomā.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

1.3. Policijas redzamības nodrošināšana.

‒ policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību;

‒ sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība;

‒ specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība);

‒ Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija.

[policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību]

2009.gadā veiktajā pētījumā²⁵ par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 84% respondentu ne bez pamata apliecināja, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju veicam apgaitu (patrulēšanu) respondenta apdzīvotajā rajonā. Policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, jo tā ikdienā pati par sevi novērš lielāko daļu likumpārkāpumu, t.i. gandrīz visus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kā arī virkni noziedzīgus nodarījumus, piem., zādzības, laupīšanas, huligānismu u.c. Policijas klātesamības un redzamības preventīvais raksturs jo lielāks ir tieši tādā vidē, kurā vismazāk var paļauties uz pašas sabiedrības pašregulācijas spējām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, noteikta rakstura objektu tuvumā, (dzelzceļa staciju, autoostu, lielu tirdzniecības objektu, daudzdzīvokļu māju rajonu), kuros koncentrējas liels daudzums savstarpēji nepazīstamu cilvēku, apdzīvotos rajonos ar sociāli nelabvēlīgos apstākļos esošu iedzīvotāju augstu koncentrāciju un lielās pilsētās kopumā. Šādās vidēs sabiedrības un policijas sadarbības intensitāte sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un līdz ar to arī iedzīvotāju drošība kopumā ir tieši proporcionāla policijas redzamības un klātesamības līmenim attiecīgajā apvidū. Tāpēc jau kopš pašiem policijas pirmsākumiem izmantotā, policijas pārbaudītākā kārtības uzraudzības metode – patrulēšana tiek veikta, izstrādājot noteiktus maršrutus, plānojot patrulēšanas intensitāti, patruļas vienību ekipējumu, vienībā iekļaujamo amatpersonu skaitu, utml. Taču, ja ideālā par pamatu šai plānošanai būtu jāņem attiecīgo objektu raksturojums un potenciālo risku analīze, tad pašlaik galvenais patrulēšanas organizācijas faktors Valsts policijā ir reāli pieejamie patruļpolicijas personāla resursi. Šo resursu pieejamību, protams, ietekmē patruļpolicijas personāla atalgojuma problēma, kuras risinājumi, kā minēts ievadā, tiek izstrādāti jaunās amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmas izstrādes ietvaros. Tāpat to ietekmē arī dienestam piemērotu cilvēkresursu pieejamība un vairāki citi ārēji faktori. Taču, ja zemo atalgojumu var lielā mērā vainot pie tā, ka patruļpolicijā šobrīd iztrūkst gandrīz septītā daļa (13,8%) no paredzētā amata vietu skaita, tad vēl vairāk (līdz pat ceturtajai daļai no nepieciešamā personāla skaita) šo faktisko iztrūkumu, t.i. esošā personāla nepieejamību patrulēšanas uzdevumu izpildei, ietekmē patruļpolicijai uzliktie ar patrulēšanu tieši nesaistītie uzdevumi.

[sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība]

Šobrīd Valsts policijā ir 1707 patruļpolicijas amatpersonu amata vietas. Faktiski dienestā ir 1472 amatpersonas, bet vakanto amatu vietu skaits - 236 (≈13,8%).

* - nav atsevišķi izdalīti konvojēšanas funkcijas nodrošināšanā iesaistītie darbinieki;

** - nav atsevišķi izdalīti satiksmes uzraudzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas (patrulēšanas) funkcijas nodrošināšanā iesaistītie darbinieki.

Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidota atšķirīga patruļpolicijas struktūra, taču visos reģionos patruļpolicijas sastāvā iekļauti patrulēšanas, satiksmes uzraudzības un arī konvojēšanas funkciju nodrošināšanā iesaistītie darbinieki. Rīgas un Latgales reģiona pārvaldē visu trīs funkciju veicēji ir strukturāli atdalīti viens no otra, bet Kurzemes un Vidzemes reģionā savstarpēji atdalīti ir tikai patruļpolicijas un satiksmes uzraudzības uzdevumu veicēji. Savukārt Zemgales reģionā patruļpolicija vispār nav strukturāli sadalīta pēc pamatfunkcijām. Minēto uzdevumu iekļaušana vienā struktūrā ir daļēji pamatota, jo gan vispārējo patrulēšanas uzdevumu, gan ceļu satiksmes uzraudzības izpildītāji (tā sauktie "ceļu policisti"), izņemot konvoja veicējus, nodrošina nepieciešamo policijas redzamību un likumpārkāpumu vispārējo prevenciju. Turklāt tā ir arī samērā ērta, ja nepieciešams nodrošināt personāla iztrūkuma vienā darbības jomā fizisku aizstāšanu ar personāla resursiem no citas darbības jomas. Taču, kā likums, patrulēšanas funkciju nodrošināšana šādā situācijā tiek īstenota pēc pārpalikuma principa, primāri novirzot resursus ar patrulēšanu nesaistītiem uzdevumiem (piem., aizturēto personu konvoja uzdevumu, aizturēto personu apsargāšanai ārstniecības iestādēs, kā arī caurlaižu režīma nodrošināšanas un tamlīdzīgu uzdevumu izpildei), kuru neizpilde apdraudētu kādas noteiktu un tiesību aktos tieši nostiprinātu uzdevumu (piem., Kriminālprocesa likuma prasību) izpildi.

Apzinot esošo situāciju ar Valsts policijas patrulēšanai paredzētajiem un faktiski pieejamajiem personāla resursiem, Valsts policijā tika pārskatīta to atbilstība pietiekamai policijas redzamības nodrošināšanai. Vērtējot kāds VP reģionālajās struktūrvienībās ir iedzīvotāju skaits, kriminogēnā situācija, stratēģiski svarīgu objektu esamība, pašvaldības policiju esamība un tās kapacitāte, privāto apsardzes komersantu fiziskās apsardzes pakalpojuma saņēmēju skaits un raksturojums, utt., konstatēts, ka ir palielināma vispārējo patrulēšanu veicošo amatpersonu mobilitāte (nodrošināšana ar atbilstošu autotransportu, kā arī amatpersonu sagatavotība autotransporta vadīšanai) un papildus esošā personāla iztrūkuma nokomplektēšanai ir nepieciešams ieviest un turpmākajos gados pakāpeniski nokomplektēt vēl papildus 190 amata vietas patruļpolicijā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā. Minētais nepieciešamais kopējais patruļpolicijas darbinieku skaits ir rūpīgi pārdomāts un optimāls, lai policijas redzamā daļa, pēc daudzgadējas pakāpeniskas personālsastāva samazināšanas 2008.–2010.gadā atkal kļūtu redzama, spētu bez attaisnojumu meklēšanas nodrošināt Ministru kabineta noteikumu Nr.190 "Par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" ²⁶ prasības un kaut nedaudz tuvinātos tai kapacitātei un rīcībspējai, kādu sabiedrība novēroja euro ieviešanas posma drošības pasākumu laikā no 27.12.2013.–07.01.2014., kas faktiski atbilda esošajam patruļpolicijas norīkojumu pārklājumam pirms līdzekļu taupīšanas uzsākšanas uz sabiedrības drošības rēķina. Taču pati par sevi amata vietu palielināšana, bez atbilstošu risinājumu ieviešanas atalgojuma sistēmas uzlabošanā, patrulēšanas uzdevumu prioritizēšanā un patruļpolicijas, kā arī Valsts policijas kopumā atslogošanā no tai neraksturīgiem konvoja un atsevišķu objektu apsardzības uzdevumiem, nepanāks nepieciešamo policijas redzamības tūlītēju palielināšanos.

Iepriekš minētā patruļpolicijas personāla pastāvīga un ilgstoša izmantošana ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē, ne tikai mazina policijas redzamības faktoru, bet arī būtiski ietekmē amatpersonu specializētās praktiskās kvalifikācijas līmeni un līdz ar to arī attiecīgo uzdevumu izpildes kvalitāti. Jāatzīst, ka, lai gan katram policijas darbiniekam ir jāspēj profesionāli reaģēt uz jebkuru incidentu, kas prasa neatliekamu policijas iejaukšanos, tomēr profesionālās kvalifikācijas un praktisko iemaņu specializācijas faktoram ir liela nozīme gan konvoja uzdevumu izpildes, gan patrulēšanas, gan, jo īpaši satiksmes uzraudzības izpildē.

[specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība)]

Satiksmes uzraudzības struktūrvienības, ko sabiedrībā dēvē par "ceļu policiju" ir specifiskākā un arī redzamākā patruļpolicijas daļa. Iepriekš norādītajā tabulā ir atspoguļots, ka visās, izņemot vienu, Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidotas un darbojas satiksmes uzraudzības struktūrvienības. Šo struktūrvienību uzdevumos, vienlaikus ar vispārējo sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un ceļu satiksmes uzraudzību ietilpst arī autopārvadājumu kontrole un ūdens satiksmes uzraudzība (izņemot Rīgas reģionu, kur ūdens satiksmes uzraudzību veic Speciālo uzdevumu bataljonā īpaši izveidota rota, kas kuģošanas sezonas laikā kontrolē kuģošanas noteikumus, bet rudens un ziemas laikā veic ikdienas sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pienākumus). Plašsaziņas līdzekļos vairāk kārt izskanējušais viedoklis par "ceļu policijas" kā vienotas valsts mēroga struktūrvienības atjaunošanu būtībā ir jautājums tikai par Valsts policijas resursu pārvaldīšanas strukturālo uzbūvi un tāpēc tas, atrauti no citu jau iepriekš minēto problēmu risinājumiem, nerisina satiksmes uzdevumu izpildes kvalitātes un intensitātes jautājumus pēc būtības. Pastāvot nepieciešamībai nodrošināt vienmērīgu un pārdomātu policijas redzamību (patrulēšanu) un operatīvi pārvaldīt visus esošos patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības resursus, Valsts policijā ir iedibināts, ka satiksmes uzraudzības struktūrvienības ir pakļautas attiecīgās teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības vadībai, tādējādi izvairoties no šo resursu dubultas operatīvās padotības un piemērojot to attiecīgajā teritorijā esošajai situācijai, savukārt Valsts policijas centrālajam aparātam atstājot šo struktūrvienību metodiskās vadības un virsuzraudzības kompetenci. Papildus tam, ievērojot satiksmes un autopārvadājumu pārnacionālo raksturu, ES ietvaros notiek pakāpeniska pāreja no vispārējās ceļu satiksmes uzraudzības uz policijas darbības jomu, kas ietver visu to likumpārkāpumu apkarošanu, kas konstatējami, veicot satiksmes uzraudzību (Road policing).

Likumsakarīgi, ka līdz ar satiksmes uzraudzības piederību patruļpolicijai tās struktūrvienībās ir tādas pašas problēmas kā ar vispārējo patrulēšanu un arī risinājumi, lai nodrošinātu šo struktūrvienību redzamību un pietiekamu kapacitāti, ir vienoti. Savukārt konvoja uzdevumu izpildi, lai gan lielākajā daļā Valsts policijas reģionālo struktūrvienību tā ir piederīga patruļpolicijai, par līdzīgu ar patruļpoliciju padara tikai nepieciešamība pēc policijas amatpersonu nepārtrauktas fiziskas klātbūtnes pie aizturētās vai apcietinātās personas un ar citām policijas funkcijām (piem., izmeklēšanas, operatīvās darbības, ekspertīzes, utml.) sarežģītības ziņā vienkāršāks uzdevumu izpildes raksturs. Turklāt konvoja uzdevumu izpilde nekādi nav saistīta ar patruļpolicijas virsuzdevumu īstenot likumpārkāpumu vispārējo prevenciju un nodrošināt policijas redzamību²⁷.

[Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija]

Absolūtais vairākums sabiedrības policijas redzamības un sabiedriskās (publiskās) kārtības nodrošināšanas kontekstā pamatoti nenošķir Valsts policiju un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūcijas (turpmāk – pašvaldības policija). Savu pamatfunkciju izpildē būdama pakļauta tam pašam likumam "Par policiju", pašvaldības policija policijas redzamības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā ir nozīmīgākais Valsts policijas partneris un vērā ņemams resurss likumpārkāpumu novēršanā. Saskaņā ar likuma "Par policiju" 19.pantu pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt likumā "Par policiju" minēto pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai.

Pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ir noteikti likumā "Par policiju", kā arī citos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības policijas darbinieku pienākumos ietilpst (uzskaitījums nav pilnīgs):

‒ likumpārkāpumu profilakse;

‒ par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

‒ pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontrole;

‒ atbalsta sniegšana Valsts policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanā un noziedzības apkarošanā;

‒ smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole;

‒ kuģošanas līdzekļu satiksmes iekšējos ūdeņos kontrole;

‒ sabiedriskā transporta un taksometru lietošanas noteikumu kontrole;

‒ transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole;

‒ tirdzniecības noteikumu kontrole;

‒ prostitūcijas ierobežošanas noteikumu kontrole;

‒ pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole.

Gandrīz visi minētie pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ietilpst arī Valsts policijas darbinieku kompetencē. Tikai gadījumos, kad attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir izveidota pašvaldības policija, pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontroli Valsts policija neveic.

Jāatzīmē, ka pašvaldības policija šobrīd ir izveidota 8 no 9 republikas pilsētām un 57 no 110 novadiem. Trīs novados pašvaldības policijas pienākumus veic cita novada pašvaldības policija uz deleģējuma līguma pamata.

Viena no nozīmīgākajām Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības jomām ir sadarbība informācijas aprites jomā. Tā veicina Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju koordinētu rīcību un resursu ekonomiju un tiek nodrošināta vairākos, taču pamatā tieši ar sabiedriskās kārtības un policijas redzamības nodrošināšanu saistītos virzienos, piemēram, reaģēšanas uz policijā saņemtajiem izsaukumiem koordinēšana, informācijas par Valsts policijas meklējamām personām un transportlīdzekļiem nodošana pašvaldības policijai, patrulēšanas maršrutu un posteņu (dislokācijas) kopīga plānošana un uzdevumu savstarpēja sadalīšana, publisku svētku un izklaides pasākumu drošības kopīga plānošana un saskaņošana.

Apzinoties, ka pašvaldību policijas spēki arī turpmāk ieņems būtisku atbalsta lomu Valsts policijai, nepieciešams veicināt uz vienotiem mērķiem orientētu sadarbību, kas ilgtermiņā būtu panākama ar ciešāku kopējo spēku plānošanu un darbības virzienu prioritāšu izstrādi un saskaņošanu, tai skaitā kopīgu apmācības programmu īstenošanu, lai veidotu vienotu izpratni par drošas vides veidošanā nepieciešamajām aktivitātēm un dienestu iespējamajiem ieguldījumiem.

Ņemot vērā, ka pašvaldības policijas izveide ir attiecīgās pašvaldības brīvprātīga izvēle, ne visos novados ir līdzvērtīgi pašvaldības policijas spēki un līdzšinējā sadarbības pieredze uzrāda kā negatīvus, tā arī pozitīvus piemērus. Tāpēc Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības problēmjautājumu risināšanai saskaņā ar Valdības rīcības plānā "Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" doto uzdevumu Iekšlietu ministrijā izstrādāts informatīvais ziņojums (izsludināts Valsts sekretāru 2014.gada 9.janvāra sanāksmē, VSS – 19), kas identificē šīs sadarbības problēmjautājumus tostarp sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju atšķirības dažādās pašvaldībās, atšķirīgos pašvaldības policijas darba režīmus, vienotas apmācību sistēmas trūkumu, u.c. Ziņojumā iniciēto risinājumu ieviešana ir vēl viens šai koncepcijai paralēli notiekošs process, kas, ņemot vērā pašvaldības policijas lomu policijas redzamības un likumpārkāpumu novēršanas nodrošināšanā, ir neatraujami saistīts ar Valsts policijas attīstību šajā rīcības virzienā.

Identificētās problēmas:

‒ Valsts policijas reģionālajās struktūrvienībās iedibinātā atšķirīgā patruļpolicijas personāla resursu pārvaldības strukturālā uzbūve un savstarpēji konceptuāli atšķirīgu konvoja un patruļpolicijas funkciju apvienošana veicina nevienmērīgu patrulēšanas intensitāti un vāju policijas redzamību valsts reģionos;

‒ patruļpolicijas amatpersonas tiek iesaistītas ar patrulēšanu tieši nesaistītu uzdevumu izpildē, policijas redzamības mērķu sasniegšanu nodrošinot pēc pieejamo resursu pārpalikuma principa;

‒ pārmērīga patruļpolicijas amatpersonu kompetences universalizēšana mazina nepieciešamo specializētās kvalifikācijas un praktisko iemaņu, jo īpaši satiksmes uzraudzības jomā, līmeni;

‒ policijas profesionālās sagatavošanas sistēma nav piemērota pietiekamai patruļpolicijas mobilitātes nodrošināšanai;

‒ ārējo apstākļu (atalgojumam paredzētā finansējuma trūkuma un atalgojuma sistēmas trūkumi, pietiekama dienestam piemērotu cilvēkresursu trūkuma, u.c) ietekmētais personāla nekomplekts, kopsakarībā ar iepriekš norādītajām problēmām padara par neiespējamu pietiekamas policijas redzamības nodrošināšanu;

‒ policijas redzamības nodrošināšanai paredzētais (patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības) amata vietu skaits neatbilst faktiskajām nepieciešamībām²⁸;

‒ sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju prakse dažādās pašvaldībās ir atšķirīga;

‒ tikai neliels skaits no izveidotajām pašvaldības policijas institūcijām, galvenokārt ierobežoto resursu dēļ, strādā diennakts režīmā un var nodrošināt to funkciju izpildi pilnā apmērā;

‒ pašvaldības policijas darbiniekiem nav izveidota vienota apmācību sistēma. Pašvaldības policijas darbinieku mācības organizē katra pašvaldība individuāli un līdz ar to dažādu pašvaldības policijas institūciju darbinieku prasmēs ir iespējamas būtiskas atšķirības.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ iedzīvotājiem saprotams un visā valstī vienots sabiedriskās kārtības nodrošināšanas mehānisms;

‒ pamatota paļāvība uz Valsts un pašvaldības policijas personāla līdzvērtīgu un vienotu profesionālo kvalifikāciju;

‒ policijas fiziskas klātesamības un redzamības, līdz ar to arī sabiedrības drošības sajūtas palielināšanās;

‒ iedzīvotājus vistiešāk aizskarošo likumpārkāpumu (sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kā arī virknes noziedzīgo nodarījumu (zādzību, huligānisma, laupīšanu, u.c.)) skaita mazināšanās;

‒ drošas vides apvidu paplašināšanās veicināta iedzīvotāju ekonomisko un sociāli kulturālo aktivitāšu attīstība;

‒ sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ieguldīto valsts un pašvaldību resursu efektīvāks un sabalansētāks izlietojums.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

1.4. Policijas pieejamība iedzīvotājiem

‒ policijas reaģēšanas laiks un operatīvo vadības struktūrvienību darba organizācija;

‒ Eiropas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" attīstības projekta virzība;

‒ Iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pamatpienākumu likumpārkāpumu prevencijā prioritārā statusa nodrošināšana.

Plaši interpretējot policijas pakalpojumu pieejamības jēdzienu, tajā būtu ietilpināmi pilnīgi visi policijas kompetencē esošie uzdevumi, sākot ar iepriekšējā nodaļā minēto policijas patruļdienesta darbību un beidzot ar tiesu ekspertu darbību, operatīvo darbību, sūdzību par policijas darbinieku rīcību izskatīšanu, utml. Taču, iedzīvotājiem aktuālāko drošības vajadzību un likumpārkāpumu novēršanas kontekstā par primārajām policijas pieejamību raksturojošām pazīmēm ir atzīstami:

‒ policijas pieejamība un spēja sniegt palīdzību tieša apdraudējuma un neatliekamas nepieciešamības gadījumā;

‒ policijas gatavība risināt (un šai risināšanai atbilstoši piemērotu policijas amatpersonu pieejamība un spēja palīdzēt) vispārējas un individuālas iedzīvotāju ikdienas drošības problēmas, kas neaprobežojas ar likumpārkāpuma izskatīšanu administratīvo pārkāpumu procesā vai kriminālprocesā.

[policijas reaģēšanas laiks un operatīvo vadības struktūrvienību darba organizācija]

Līdz ar 2012.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" izstrādi un ieviešanu Valsts policija disciplinēja tās ierobežotos resursus, kategorizēja visus iespējamos notikumus un piemēroja policijas reaģēšanas faktiskās spējas notikumā iesaistīto personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei. Minētā regulējuma ieviešana ļāva nostiprināt neatliekami nepieciešamo policijas pakalpojumu pieejamības līmeni un perspektīvā, uzlabojoties policijas personāla un materiāltehniskajiem resursiem, radīt tādas kā "izejas pozīcijas" reaģēšanas uz notikumiem un izsaukumiem laika samazināšanai.

Pašlaik kopumā 49,7% iedzīvotāju ir apmierināti ar policijas ierašanās laiku notikuma vietā. Šī apmierinātības līmeņa paaugstināšana, protams, ir atkarīga arī no iepriekš minētajiem patruļpolicijas personāla resursiem un tā mobilitātes un profesionālisma. Taču ne mazāk būtiska ir šo resursu vadības organizācija, kas ir tieši atkarīga no Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienību (tā saukto "dežūrdaļu") darba un tā, cik racionāli un pareizi tās īsteno pakļautībā esošo policijas spēku izmantošanu, ienākošās informācijas saņemšanu, reģistrēšanu un nodošanu pēc piekritības, sakaru uzturēšanu ar blakusesošajām teritoriālajām operatīvās vadības struktūrvienībām un pašvaldību policiju, diennakts informatīvā notikumu kopsavilkuma sagatavošanu, kā arī nepārtrauktu visu neatliekamo policijas funkciju izpildes nodrošināšanu.

Šobrīd valstī ir izveidotas un darbojas 37 operatīvās vadības struktūrvienības (OVS). Vidzemes reģiona pārvaldes OVS pašlaik tiek ieviests modelis, atbilstoši kuram reaģēšanā iesaistīto policijas spēku koordinēšanu un izmantošanu attiecīgajā teritorijā īsteno viena (reģiona līmeņa) OVS ar atbilstošas resursu vadības programmas palīdzību. Taču kopumā reģionālajās Valsts policijas pārvaldēs OVS dežūrmaiņu darbs tiek organizēts atšķirīgi. Piemēram, Latgales reģiona pārvaldes 2.kategorijas iecirkņos OVS vietā ir izveidoti, tā sauktie "atbalsta punkti", kuros dienesta pienākumus pilda tikai viena policijas amatpersona. Nevienmērīgas operatīvās reaģēšanas uz notikumiem iespējas ietekmē arī tas, ka Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs nav noteikts vienots dežūrmaiņas sastāvs un katrā reģiona pārvaldē ir atšķirīga OVS darbinieku pakļautība. Piemēram, Kurzemes reģiona pārvaldē ir viena Operatīvā vadības nodaļa, kuras sastāvā ne tikai funkcionāli, bet arī personāla tiešas pakļautības veidā ir iekļautas visas, t.sk. 1. un 2.kategorijas iecirkņu, OVS. Šāda situācija ierobežo iecirkņu un Kārtības policijas struktūrvienību priekšnieku kompetenci un traucē visa iecirkņa darba organizāciju.

[Eiropas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112"]

Policijas pieejamības ārkārtas situācijās uzlabošanai Iekšlietu ministrija uzsāka sadarbību starp iestādēm savstarpējās palīdzības sniegšanā ārkārtējo situāciju novēršanā un pasākumu kompleksa realizācijā, lai turpinātu Eiropas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" attīstības projektavirzību. Projekts paredz zvanu centra modernizāciju, sniedzot ārkārtas un neatliekamo palīdzību, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu zvanu pieņemšanu (izpildes termiņš – 2013.gada 30.decembris)²⁹. Ministru kabinetā ir izskatīts informatīvais ziņojums "Par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanas problēmām un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu"³⁰. Pasākums iekļauts Nacionālās attīstības plānā 2014.–2020.gadam. Jautājums izskatīts arī Ministru kabineta komitejas sēdē³¹, kā arī Ministru kabinetā saistībā ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā"³², pieņemot zināšanai, ka pēc likuma "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" pieņemšanas ar tālruņa numura 112 izsaucēja atrašanās vietas informācijas sistēmu saistītās funkcijas no valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiek nodotas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu funkcijas pildīšanai turpmākos gadus pēc jau definētā 2014.–2016.gada perioda risina Iekšlietu ministrija.

[iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pamatpienākumu likumpārkāpumu prevencijā prioritārā statusa nodrošināšana]

Informācijas par notiekošu likumpārkāpumu vai ārkārtas gadījumu ātras izkoordinēšanas un policijas ātras reaģēšanas spēju preventīvā ietekme uz drošas vides attīstību un iedzīvotāju drošību ir tikpat grūti izmērāma un vienlaikus vispāratzīta kā tā saukto "iecirkņa inspektoru" un "nepilngadīgo lietu inspektoru" darba ieguldījuma preventīvā ietekme. Iecirkņa inspektori un nepilngadīgo lietu inspektori ir policijas vispārējās un individuālās prevencijas pamata resurss un šo amatpersonu pieejamība un spēja palīdzēt iedzīvotājiem nodrošina nodaļas sākumā norādītās policijas pieejamības otrās raksturojošās pazīmes esamību, proti, policijas gatavību risināt arī tādas vietējo iedzīvotāju drošības problēmas, kas neaprobežojas tikai ar likumpārkāpuma oficiālu izskatīšanu un vainīgās personas saukšanu pie atbildības. Turklāt, iecirkņa inspektoriem kopumā un nepilngadīgo lietu inspektoriem bērnu tiesību aizsardzības jomā, ņemot vērā tiem noteikto pienākumu loku, ir jābūt arī par nopietnāko atbalstu teritoriālo Valsts policijas struktūrvienību vadībai koncepcijas 1.1.nodaļā izklāstītās uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanā.

Kaut arī Valsts policijā ir izstrādāti iecirkņa inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi³³, tomēr oficiāli tādi "iecirkņa inspektoru" amati Valsts policijā neeksistē. Šo inspektoru pastāvēšana ir konstatējama, vienīgi apkopojot ziņas par to kārtības policijas inspektoru skaitu, kuru amatpersonu amatu apraksti atbilst Valsts policijas 2010.gadā izstrādātajam un apstiprinātajam iecirkņa inspektora tipveida amata aprakstam³⁴.

Jāatzīst, ka arī praksē šīs amatpersonas pārsvarā gadījumos (visbiežāk lielās pilsētās) nemaz nav ne redzamas, ne arī pieejamas iedzīvotājiem, izņemot iecirkņa inspektoru pieņemšanas laikus apkalpojamās teritorijas iedzīvotājiem. Amata vietu skaits šīs specializācijas amatiem pastāvīgi samazinās. Piemēram, 1993.gadā amata vietu sarakstā bija paredzēti 1426 iecirkņa inspektora amati no tiem faktiski strādāja 1131 inspektors, 2003.gadā 1081 amata vieta un faktiski strādāja 979 inspektori. Savukārt 2013.gada 1.janvārī atbilstoši Valsts policijas amata vietu sarakstam visā valstī paredzētas 883 amata vietas kārtības policijas inspektoriem ar dienesta pienākumu specializāciju iecirkņa inspektoru darba jomā, bet faktiski šo pienākumu izpildē iesaistītas 750 amatpersonas, kas ir tikai 85% no visa šai jomā paredzētā amata vietu skaita³⁵.

Iecirkņa inspektoru pienākumos ietilpst: – izskatīt iedzīvotāju iesniegumus; – detalizēti izzināt apkalpojamo teritoriju, veikt teritorijas apgaitu un analizēt datus par likumpārkāpumiem apkalpojamā teritorijā; – veikt vispārējo noziedzības prevenciju (pasākumus, lai novērstu sabiedriskās kārtības pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas cēloņus un veicinošus apstākļus); – veikt individuālo prevenciju (izzināt personas, no kurām var sagaidīt noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu izdarīšanu (personas, kurām ir noteikti drošības līdzekļi, piespriesti papildsodi; psihiski slimās sabiedrībai bīstamās personas; personas, kuras vēlas saņemt šaujamieroču atļaujas un personas, kurām izsniegtas šaujamieroču atļaujas, u.c.); – atklāt noziedzīgus nodarījumus; – Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieka noteiktajā apjomā veikt neatliekamās kriminālprocesuālās darbības un izmeklēt uzsāktos kriminālprocesus par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem; – novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus apkalpojamajā teritorijā; – veikt aizturēto un apcietināto personu konvojēšanu gadījumos, kad to nevar realizēt speciālā struktūrvienība; – dežūras operatīvās vadības struktūrvienībās; – izpildīt citu izmeklētāju atsevišķos uzdevumus, u.c.

Iecirkņa inspektors vidēji 3 reizes mēnesī dežūrē operatīvās vadības struktūrvienībā, apkalpojot izsaukumus visā policijas iecirkņa apkalpojamā teritorijā dežūrmaiņas sastāvā. Līdz ar to pārējo pienākumu izpildei inspektors nav pieejams gan šo dežūru laikā, gan atpūtas laikā pēc tām. Turklāt iecirkņa inspektoriem kopš 2005.gada līdz ar jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanu ir strauji pieaugusi slodze kriminālprocesuālo darbību veikšanā. 2005.gadā iecirkņa inspektoru lietvedībā atradās 6847 kriminālprocesi (krimināllietas), 2006.gadā – jau 11356, līdz, pastāvīgi pieaugot, 2012.gadā sasniedza jau 19647 kriminālprocesu, kas vidēji uz vienu inspektoru ir 26,2 kriminālprocesi gadā. Līdz ar to ir acīmredzami, ka iecirkņa inspektoru pieejamību iedzīvotājiem, jo īpaši spējas īstenot likumpārkāpumu vispārējās prevencijas uzdevumus apkalpojamā teritorijā vistiešāk ierobežo viņu pienākumi dažādu kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Turklāt, ņemot vērā, ka 2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā vērienīgi grozījumi Krimināllikumā, kas šīs kategorijas noziedzīgo nodarījumu loku būtiski paplašina, paredzams, ka, nekādi nerisinot šo iecirkņa inspektoru noslogojumu, to pieejamības problēmas nākotnē tikai pieaugs.

Priekšlikumi, kas vērsti uz policijas kopumā un jo īpaši iecirkņa inspektoru atslogošanu no šo kriminālprocesu izmeklēšanas, ir atspoguļoti koncepcijas 2.1.nodaļā. Taču, kamēr tie tiek pilnībā ieviesti, minētās Krimināllikuma izmaiņas un aizvien pieaugošā kriminālprocesu slodze prasa veikt noteiktus pasākumus Valsts policijas darba organizācijā, lai paplašinātu iecirkņa inspektoru pieejamību iedzīvotājiem un viņu darbību vispārējās un individuālās prevencijas jomā, kā arī veicinātu uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanu Valsts policijā.

Līdzīga situācija kā ar iecirkņa inspektoriem Valsts policijā ir arī nepilngadīgo lietu inspektoru darba organizācijā. Minētās jomas inspektoru darbību Valsts policijas līmenī regulē Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi³⁶, kuros nostiprinātas un sīkāk reglamentētas ārējos tiesību aktos bērna tiesību aizsardzības jomā noteiktās īpašās prasības darbam ar bērniem. Tomēr arī šādi amati Valsts policijā oficiāli neeksistē. Atšķirībā no iecirkņa inspektoriem, tiem kārtības policijas inspektoriem, kuri veic pienākumus nepilngadīgo lietu inspektoru darbības jomā, nav apstiprināts vienots tipveida amata apraksts ar obligātiem un prioritāriem šo inspektoru amata pienākumos ietilpstošiem uzdevumiem. Nepilngadīgo lietu inspektoru personāla pārvaldība un metodiskā virsvadība tiek īstenota pēc līdzības ar iecirkņa inspektoriem un, balstoties nevis uz pietiekamu iekšēji normatīvo regulējumu, bet uz tradīcijām. Tas būtiski palielina atšķirības dažādos reģionos un pat iecirkņos gan šo amatpersonu noslogojumā un novirzīšanā ar dienesta specifiku nesaistītu uzdevumu izpildei, gan līdz ar to arī to pieejamībā iedzīvotājiem.

Atšķirībā no iecirkņa inspektoriem visa nepilngadīgo lietu inspektoru darbība pamatā ir orientēta uz darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, riska grupu bērniem, un bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Izņemot šo atšķirību, arī nepilngadīgo lietu inspektori strādā noteiktā apkalpojamā teritorijā, īsteno vispārējās un individuālās prevencijas pasākumus, noteiktos laikos veic iedzīvotāju pieņemšanu, kā arī izmeklē kriminālprocesus un veic atsevišķas procesuālās darbības.

Uz 2013.gada janvāri Valsts policijā bija 122 kārtības policijas inspektoru amata vienības dienesta pienākumu veikšanai nepilngadīgo lietu jomā, taču faktiski šo pienākumu izpildē iesaistīti 98 inspektori jeb 80,32 % no kopējā paredzētā amata vietu skaita³⁷. Tāpat kā iecirkņa inspektoriem arī nepilngadīgo lietu inspektoriem to dienesta pienākumu izpildei jābūt apjomīgām zināšanām dažādās tiesību zinātnes nozarēs un zināšanām un iemaņām darbam ar cilvēkiem, kā arī, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 17.punktu, speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ņemot vērā šo pienākumu īpašo specializāciju, Valsts policijā kandidāti šiem amatiem tiek tradicionāli un pamatoti meklēti personu ar psihologa vai pedagoga izglītību vidū (pašlaik apmēram 70 % no visiem nepilngadīgo lietu inspektoriem ir augstākā izglītība pedagoģijā vai psiholoģijā). Taču vienlaikus tas rada arī problēmas, jo, kā likums, šādi izglītotas amatpersonas ir būtiski vājāk sagatavotas juridiska rakstura uzdevumu izpildei. Papildus tam šīs kategorijas amatpersonām trūkst nepieciešamo pamata zināšanu jurisprudencē, kas būtiski mazina viņu spējas un kvalifikāciju pieņemt un attiecīgi sagatavot to kompetencē esošus lēmumus. Lai uzlabotu izveidojušos situāciju un sniegtu pamata zināšanas gan jurisprudencē, gan policijas specifiskajās jomās, šobrīd visas dienestā pieņemtās amatpersonas ar augstāko izglītību pirms uzsākt pildīt dienesta pienākumus, Valsts policijas koledžā apgūst specifiskās zināšanas sešu mēnešu licencētajā profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati", kas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem.

Papildu minētajam Valsts policijas koledžā tiek realizētas divas profesionālās pilnveides izglītības programmas – "Bērnu tiesību aizsardzība" (turpmāk – BTA) 40 akadēmisko stundu apjomā (5 mācību dienas) un "Bērnu tiesību aizsardzība 2" (resertifikācija) (turpmāk – BTA-2) 24 akadēmisko stundu apjomā (3 mācību dienas). Minēto programmu mērķauditorija nav tikai nepilngadīgo lietu inspektori, bet gan atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, Valsts policijas amatpersonas, kuras strādā ar bērniem. Programmu mērķis ir mācību procesā padziļināt zināšanas un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sekmīgu bērnu tiesību aizsardzību policijas darbā. BTA ir apstiprināta 2007.gadā, savukārt BTA-2 – 2011.gadā. Programmu saturs, esošo tēmu ietvaros tiek aktualizēts, atbilstoši novitātēm un grozījumiem tiesību aktos. Programmu noslēguma pārbaudījumi notiek moduļa veidā – apmācāmie tiek dalīti grupās, kur veic situācijas analīzi un piedāvā pareizo risinājumu. Saskaņā ar programmu klausītāju novērtēšanas anketu apkopojumiem, BTA vidējais vērtējums ir 7,8 balles, BTA-2 - 8,9 balles. Valsts policijas koledžā ir apmācītas Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā: 2011.gadā – 242; 2012.– 114; 2013 – 186. Ņemot vērā to, ka ir pieņemti Ministru kabineta 2014.gada 1.aprīļa noteikumi Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" Valsts policijai (Valsts policijas koledžai) būs jāizstrādā jaunas profesionālās pilnveides izglītības programmas Valsts policijas amatpersonām, kuras strādā ar bērniem, un šīs izglītības programmas jāsaskaņo ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

Ievērojot to, ka Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektori, nereti apgalvo, ka šobrīd īstenotās izglītības programmas BTA un BTA-2 ir teorētiskas un ne vienmēr ir piemērotas praktisku juridiska rakstura dienesta uzdevumu izpildes apguvei, izstrādājot jaunās profesionālās pilnveides izglītības programmas, ir nepieciešams detalizēti izvērtēt šo izglītības programmu tēmu saturu, kā arī apmācības balstīt uz praktisku dzīves situāciju modelēšanu un praktisko uzdevumu izpildes tiesisko analīzi. Ņemot vērā, ka Valsts policijas koledža, saskaņā ar Valsts policijas iekšējo normatīvo reglamentāciju, nodrošina Valsts policijas amatpersonām ikdienas vienotās profesionālās pilnveides izglītības programmas dienesta vietās, šajās izglītības programmās ir nepieciešams iekļaut saturisko informāciju tiesību zinātņu pamatos un juridiska rakstura praktisku iemaņu apgūšanai.

Vērtējot iecirkņa inspektoru un arī nepilngadīgo lietu inspektoru slodzes un iespējas tās sabalansēt ar pieejamajiem personāla resursiem un objektīvajām vajadzībām dienesta pienākumu izpildē, ir konstatējams, ka Valsts policijā pastāv zināma skaidrība par kritērijiem atbilstoši kādiem ir nosakāma šo inspektoru apkalpojamā teritorija³⁸. Taču vienlaikus nav konstatējams, ka šiem kritērijiem ir izstrādāti un tiek izmantoti (piem., attiecīgo amata vietu skaita izvēlei un attiecīga finansējuma pieprasījumu pamatošanā) noteikti, zinātniski pamatoti kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji (piem., ir nostiprināts kritērijs "teritorijas platība", taču nav noteikts šīs platības optimālais lielums, utml.).

Iepriekš norādītais apstāklis, ka ne iecirkņa inspektoru, ne nepilngadīgo lietu inspektoru amati faktiski neeksistē (kaut arī šādi amatu nosaukumi ir paredzēti Valsts policijas iekšējos noteikumos, kas regulē šo inspektoru darbu), kopsakarībā ar to, ka nepilngadīgo lietu inspektoriem nav apstiprināta tipveida amata apraksta, kā arī to, ka šī veida pienākumus izpildošo kārtības policijas inspektoru pamata pienākumu likumpārkāpumu novēršanā prioritizācijas pakāpe dažādos Valsts policijas reģionos un iecirkņos savstarpēji atšķiras, nopietni traucē šo darbības jomu metodisko vadību un vienveidīgas, iedzīvotājiem saprotamas iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pārvaldības ieviešanu visā valstī.

Identificētās problēmas:

‒ Valsts policijas reģionālajās struktūrvienībās iedibinātā atšķirīgā operatīvās vadības struktūrvienību darbības organizācija apgrūtina reģionālo pārvalžu dežurējošā personāla resursu vadības metodisko vadību. Atšķirīgais dežurējošo operatīvo grupu sastāvs veicina nevienmērīgu operatīvās reaģēšanas pakalpojumu kvalitāti valsts reģionos;

‒ iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru amatu neesamība, kā arī šos pienākumus izpildošo kārtības policijas amatpersonu darbības nepilnīgā reglamentācija kavē vienotu un efektīvu darba metodisko vadību;

‒ iecirkņa inspektoru noslogojums kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā ir galvenais faktors, kas traucē viņiem veikt pamata pienākumu likumpārkāpumu vispārējās un individuālās prevencijas pasākumus apkalpojamajā teritorijā;

‒ iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo inspektoru apkalpojamās teritorijas noteikšanas kritēriju zinātniski pamatota kvalitatīvā un kvantitatīvā satura trūkums mazina argumentāciju attiecīgo amata vietu skaita izvēlei un tā darbībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai;

‒ nepilngadīgo lietu inspektoru zināšanu trūkums juridiska rakstura jautājumos.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ vienādi augstas un salīdzināmas kvalitātes policijas pakalpojumu pieejamība tieša apdraudējuma un neatliekamas nepieciešamības gadījumā, neatkarīgi no dzīvesvietas piederības VP reģionālajai struktūrvienībai;

‒ iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pieejamības paaugstināšanās to iedzīvotāju problēmu risināšanai, kas nav risināmas tikai administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesa ietvaros;

‒ nepilngadīgo lietu inspektoru pieņemto lēmumu tiesiskuma un kvalitātes paaugstināšanās;

‒ iecirkņa inspektoru atpazīstamības un policijas kopumā klātesamības un pieejamības veicināts drošības sajūtas pieaugums;

‒ sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ieguldīto valsts un pašvaldību resursu efektīvāks un sabalansētāks izlietojums.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

II. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – NOZIEDZĪBAS APKAROŠANA

Vēl viens nemainīgi nozīmīgs Valsts policijas attīstības virziens likumības, tiesiskuma un sabiedrības drošības nodrošināšanā ir likumpārkāpumu apkarošana, jeb pārkāpuma pārtraukšana, vainīgo personu noskaidrošana un saukšana pie atbildības. Šajā kontekstā Valsts policija sabiedrībā tiek pamatoti uzskatīta par likumpārkāpumu smagākās formas – noziedzīgo nodarījumu galveno apkarotāju, jo tā izmeklē vairāk nekā 95% no visiem valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem³⁹. Līdz ar to no Valsts policijas kapacitātes, darba kvalitātes un izmeklēšanas darba organizācijas pirmstiesas procesā ir atkarīgs tas, cik efektīvi valstī kopumā tiks atklāti un pārtraukti noziedzīgie nodarījumi un lielā mērā arī tas, cik pamatoti un taisnīgi tiks sodītas vainīgās personas.

2.1. Noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kapacitāte un kvalitāte.

‒ kriminālprocesu izmeklēšanas slodze un izmeklēšanas kvalitāte;

‒ pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā piemērošana un policijas resursu racionāla izmantošana;

‒ sadarbība ar prokuratūru;

‒ sabiedrības intereses kriminālprocesu izmeklēšanā;

– Kriminālprocesa obligātuma principā ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" un tā izņēmumu īstenošanas nosacījumu pārskatīšana.

[kriminālprocesu izmeklēšanas slodze un izmeklēšanas kvalitāte]

Kriminālprocesa likums⁴⁰ pēc būtības prezumē, ka Valsts policija pilnīgi un vispusīgi izmeklēs visus aptuveni 45000 – 50000⁴¹ gada laikā uzsāktos kriminālprocesus, kā arī kriminālprocesus, kuri ir lietvedībā no iepriekšējos gados uzsāktajiem, veicot katrā no tiem visas nepieciešamās procesuālās un izmeklēšanas darbības, kā arī operatīvās darbības pasākumus. Tomēr, to būtiski ietekmē vairāki nozīmīgi, negatīvi apstākļi:

‒ laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gadam faktiskais Valsts policijā strādājošo amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits ir samazinājies par 1801 jeb 22% un turpina samazināties.⁴² Vienlaikus arvien lielāks kļūst nenokomplektēto štata vietu skaits, kas 2012.gadā jau sasniedza 11,1%. Tai pašā laikā valstī izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits laika periodā no 2007.gada līdz 2012.gadam ir samazinājies tikai par 5,4%⁴³. Līdz ar to personālsastāva un noziedzīgo nodarījumu skaita samazināšanās ir savstarpēji neproporcionāla un liecina par būtisku slodzes palielināšanos. Turklāt 2012.gada tendences jau liecina par noziedzīgo nodarījumu skaita nelielu (+212) pieaugumu, kas padara slodzi vēl lielāku;

‒ Valsts policijā papildus nepārtraukti pieaugošajai slodzei ir liela kadru mainība, kas gada laikā ir aptuveni 10% robežās. Šāda personālsastāva mainība būtiski samazina izmeklēšanas kvalitāti⁴⁴, jo, lai izmeklētājs iegūtu pietiekamu kvalifikācijas līmeni, viņam ir vairāki gadi jāmācās un pēc tam arī vairāku gadu garumā jāuzkrāj pieredze. Īpaši jāatzīmē, ka pēdējā laikā no Valsts policijas aiziet amatpersonas ar stāžu no 15–20 gadiem, kas ir ieguvušas ievērojamu profesionalitāti;

‒ Kriminālprocesa likumā paredzētā kriminālprocesa kārtība salīdzinājumā ar Kriminālprocesa kodeksu ir izlietoto resursu ziņā apjomīgāka. Arvien pieaug Kriminālprocesa likumā ietvertās cilvēktiesību nodrošināšanas prasības (izmeklēšanas tiesnešu institūts, mazāki aizturēšanas termiņi, tulkošana, informācijas pieejamības nodrošināšanas prasības), paaugstinātas procesuālo dokumentu noformēšanas prasības, papildus pienākumi procesa virzītājiem pašiem vadīt informāciju dažādās informācijas sistēmās u.c.

Pat virspusēja esošās un optimālās Valsts policijas izmeklētāju slodzes analīze apliecina, ka pilnīga, turklāt, arī kvalitatīva un efektīva visu Valsts policijas kompetencē ietilpstošo kriminālprocesu izmeklēšana šobrīd nav un bez kardinālu risinājumu ieviešanas arī nebūs objektīvi iespējama.

Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienībās šobrīd ir ap 700 izmeklētāju štata vietas. No tām aptuveni 10% ir vakantas. Valsts policijas iecirkņos gadā ierosina aptuveni 40000 – 44000 kriminālprocesu jeb ~ 88% no kopējā Valsts policijā ierosināto kriminālprocesu skaita. Šobrīd Valsts policijas iecirkņos ir 505 kriminālpolicijas izmeklētāju štata vietas, bet faktiski strādā aptuveni 450 izmeklētāji. Līdz ar to vienam kriminālpolicijas izmeklētājam iecirknī būtu jāizmeklē gandrīz 100 kriminālprocesi jeb vienam kriminālprocesam veltot ne vairāk kā divas darba dienas (turklāt aprēķinā netiek ņemts vērā nepieciešamais darbs pie iepriekšējos gados uzsāktajiem kriminālprocesiem). Bet, ievērojot, ka izmeklētāju lietvedībā ir vēl arī iepriekšējos gados uzsāktie kriminālprocesi⁴⁵, laiks, ko izmeklētājs reāli var veltīt uzsāktam kriminālprocesam, ir vēl mazāks. Savukārt, izvērtējot izmeklētāju optimālo slodzi, kas būtu nepieciešama, lai iecirkņu līmenī tiktu nodrošināta kvalitatīva izmeklēšana visos kriminālprocesos, secināts, ka noziedzīgu nodarījumu, kuros nav noskaidrota vainīgā persona, izmeklēšanai vidēji nepieciešamas 3,4 darba dienas kriminālpārkāpumiem, 4,4 darba dienas mazāk smagiem noziegumiem, 6,2 darba dienas smagiem noziegumiem un 10,7 darba dienas sevišķi smagiem noziegumiem. Bet noziedzīgu nodarījumu, kuros ir noskaidrota noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona, izmeklēšanai vidēji nepieciešams 3,6 darba dienas kriminālpārkāpumiem, 6,6 darba dienas mazāk smagiem noziegumiem, 14,9 darba dienas smagiem noziegumiem, 27,9 darba dienas sevišķi smagiem noziegumiem. (Turklāt reģiona līmeņa struktūrvienību lietvedībā esošo kriminālprocesu izmeklēšanai, to sarežģītības dēļ, ir nepieciešams vēl vairāk darba dienu nekā iecirkņu līmenī, neskaitot dienas, kurās operatīvais darbinieks īsteno operatīvās darbības noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas noskaidrošanai un personas meklēšanai). Šādas slodzes nodrošināšanai Valsts policijas iecirkņos būtu nepieciešami pavisam 1412 izmeklētāji. Ņemot vērā, ka šobrīd Valsts policijas iecirkņos faktiski strādā ap 450 izmeklētāji (štata vietas 505), nepieciešamas papildus 900 izmeklētāju štata vietas ar tam atbilstošu finansējumu, kas veidots pēc jaunās atlīdzības sistēmas, lai šiem amatiem varētu piesaistīt kvalificētus, motivētus darbiniekus.

Esošās slodzes mazināšanas nolūkos, piesaistot izmeklētāja pienākumu veikšanai gan operatīvos darbiniekus, gan Kārtības policijas iecirkņa inspektorus un nepilngadīgo lietu inspektorus, šobrīd teorētiski tiek panākts, ka viena kriminālprocesa izmeklēšanai esošo resursu ietvaros var veltīt vidēji līdz 4 dienām. Taču, šādi izlīdzoties, būtiski tiek apgrūtināta ne tikai šo amatpersonu tiešo pienākumu izpilde (proti, operatīvās darbības veikšana un likumpārkāpumu prevencija), bet arī nopietni cieš noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kvalitāte, jo šiem "piesaistītajiem" darbiniekiem to pamata specializācijas dēļ bieži vien pietrūkst attiecīgās kvalifikācijas. Piemēram, pēdējo gadu laikā arī mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā, kas Valsts policijā to salīdzinoši vienkāršāka rakstura dēļ ir uzticēta minētajiem iecirkņa inspektoriem, nepilngadīgo lietu inspektoriem un operatīvajiem darbiniekiem, arvien vairāk tiek piemērotas Kriminālprocesa likumā noteiktās speciālās izmeklēšanas darbības Operatīvās darbības likumā noteikto operatīvo pasākumu vietā, kas uzliek papildus slodzi izmeklētājiem.

Turklāt, šādi novirzot iecirkņa inspektorus, nepilngadīgo lietu inspektorus, kā arī operatīvos darbiniekus no to pamata pienākumu izpildes, tiek veicināts "slēgtā apļa" efekts, kad resursu mazināšana noziedzīgo nodarījumu prevencijai, palielina noziedzīgo nodarījumu skaitu, tādējādi izraisot aizvien lielāku papildus resursu nepieciešamību noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas funkcijas veikšanai.

[pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā piemērošana un izmeklēšanas resursu racionāla izmantošana]

Kriminālprocesa likuma 36.nodaļa paredz iespēju piemērot kriminālprocesa neatliekamības kārtību, ja noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jo tā pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas, ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu vai smagu noziegumu un, ja izmeklēšanu iespējams pabeigt 5 darba dienās. Šādā kārtībā izmeklētos kriminālprocesos likums atvieglo kriminālprocesa lietvedības nosacījumus, kā obligātas izmeklēšanas darbības paredzot tikai aculiecinieku un personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aptauju, un atļaujot visus nepieciešamos lietas apstākļus fiksēt vienā protokolā, bet notikuma vietas apskati un citas procesuālās darbības veikt tikai nepieciešamības gadījumā.

Minētās normas teorētiski dod iespēju izmeklēt kriminālprocesus ar mazākiem izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas resursiem un samazināt iepriekš minēto slodzi izmeklēšanā iesaistītajam personālam. Tomēr praksē, tai skaitā arī prokuratūras un tiesas nostājas dēļ, šīs normas netiek efektīvi izmantotas, un neatliekamības kārtībā nosūtītie kriminālprocesi sastāda vidēji tikai 5 – 6% no kopējā kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaita. Izmeklēšanas pabeigšanai 5 darba dienās būtisks šķērslis bieži vien ir aizdomās turēto personu raksturojošās informācijas iegūšana (izziņas par aizdomās turētās personas atrašanos vai neatrašanos psihoneiroloģiskajā un narkoloģiskajā uzskaitē), kā arī iepriekšējo tiesas spriedumu saņemšana (neskatoties uz to, ka šobrīd ir pieejama informācija no Sodu reģistra elektroniskā veidā, tiesas pieprasa policijai saņemt un pievienot krimināllietai iepriekšējo tiesas spriedumu norakstus, kas apliecina personas sodāmību). Turklāt arī neatliekamības kārtībā izmeklētajos kriminālprocesos, izmeklēšanas darbību skaits ir nesamērīgs attiecībā pret noziedzīgā nodarījuma smagumu un nodarīto kaitējumu. Tā, dažādu izmeklēšanas darbību un dokumentu pieprasīšanas rezultātā tiek noformēts krimināllietas materiāls vismaz uz 50 lapām, biežāk uz 70–80 vai pat 100 lapām. Piemēram, lai nostiprinātu pierādījumus par personas vainu zādzībā nelielā apmērā (bieži vien pat nozagtā apmērs nepārsniedz 10 latus), tiek veikta notikuma vietas apskate, videoieraksta izņemšana un apskate, aizturētās un pēc tam arī kā aizdomās turētās personas nopratināšana (kura visbiežāk arī atzīst savu vainu nodarījumā), nozagtās mantas izņemšana un apskate, liecinieku nopratināšana, liecību pārbaude uz vietas un citas darbības. Tādējādi policijas patērētie resursi šādā vienkāršotā kriminālprocesā pārsniedz 150–200 latus (darba alga, transports, DNS paraugu izņemšana, u.c.).

Lai ieviestu likumā paredzēto iespēju fiksēt visus neatliekamības kārtībā noskaidrotos apstākļus vienā protokolā, Valsts policija bija izstrādājusi neatliekamības kārtības protokola formu un pilotprojekta veidā mēģināja iedzīvināt tā izmantošanu atsevišķos policijas iecirkņos (Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī, Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī, Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirknī, Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknī, Rīgas reģiona pārvaldes Brasas iecirknī, Siguldas iecirknī un Salaspils iecirknī), taču gan apjomīgo izmeklēšanas darbību dēļ to bija grūti īstenot policijas izmeklētājiem, gan noraidošu attieksmi par iespējām izmantot darbā šo protokolu pauda attiecīgo rajonu prokuratūru pārstāvji⁴⁶.

[Sadarbība ar prokuratūru]

Vēl viens Kriminālprocesa likumā paredzētais mehānisms, kam noteiktos gadījumos vajadzētu būtiski palīdzēt mazināt policijas izmeklēšanas slodzi, ir iespēja⁴⁷ apturēt kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu pēc 2 mēnešiem, bet smaga nozieguma izmeklēšanu pēc 4 mēnešiem, ja izmeklēšanas gaitā nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, un, ja ir izpildīts obligāto procesuālo un izmeklēšanas darbību minimālais apjoms. Saskaņā ar likumu minēto darbību minimālo apjomu nosaka Ģenerālprokurors. Ģenerālprokurors šo darbību apjomu ir noteicis ar savu 2011.gada 13.oktobra pavēli Nr.67. Tomēr šī pavēle ir ļoti vispārīga un pēc būtības atstāj ļoti lielas pilnvaras uzraugošajam prokuroram lemt individuāli katrā konkrētā lietā.

Līdzīga nozīme prokurora individuālam lēmumam katrā konkrētajā lietā ir arī brīdī, kad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 37.panta otro daļu prokuroram ir pienākums nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, jo šāds pienākums iestājas pie nosacījuma, ja izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Praksē konkrētu kriminālprocesu izmeklēšanā nereti pastāv domstarpības ar prokuratūru par pierādījumu apjomu, kāds ir nepieciešams un pietiekams, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, kā arī vai ir izpildīts procesuālo un izmeklēšanas darbību minimālais apjoms, lai vainīgās personas nenoskaidrošanas gadījumā varētu apturēt kriminālprocesu. Īpaši raksturīgi tas ir gadījumos, kad policijas lietvedībā esošajā kriminālprocesā uzraudzību veica viens prokurors, bet kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocess tiek nodots citam prokuroram. Tāpat šādas domstarpības rodas arī gadījumos, kad policija varētu apturēt izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros, vienlaikus ar likumā noteiktajiem izmeklēšanas apturēšanas nosacījumiem ir konstatējams, ka nodarītais kaitējums ir nesamērīgi mazāks par policijas resursu ieguldījumu tā izmeklēšanā.

Uzraugošo prokuroru prasībās par izmeklēšanas darbību veikšanu, pierādījumu apjomu un citiem izmeklēšanas aspektiem, liela loma ir iedibinātai praksei, un prasības no dažādu prokuratūru puses bieži vien atšķiras. Pēc būtības pirmstiesas izmeklēšanas procesam nav vienota metodiskā pamata, kas nodrošinātu vienotu pieeju izmeklēšanā gan no izmeklētāju, gan no prokuroru puses. Šīs problēmas, kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 6.pantā "Kriminālprocesa obligātums" ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" piemērošanas praksi, 400.pantā paredzēto kriminālprocesa apturēšanas kārtību, pēc būtības normatīvi nosaka, ka policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma un tā samērīguma ar policijas resursu ieguldījumu attiecīgajā izmeklēšanā.

Turklāt, katru gadu gan Valsts policija, gan prokuratūra nosaka prioritātes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, kuras bieži vien nesakrīt un nav saistošas otrai iestādei, kā arī nedefinē, ko šādu prioritāšu noteikšanas gadījumā viena iestāde sagaida no otras.

[Sabiedrības intereses kriminālprocesu izmeklēšanā]

Likumā nostiprinātais kriminālprocesa obligātuma princips ir balstīts uz sabiedrības locekļu individuālajām interesēm un tiesībām saņemt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Ir saprotams, ka iedzīvotājiem savās individuālajās interesēs dabiski nebūtu jārēķinās ar to cik un kādi attiecīgo valsts institūciju resursi tiek ieguldīti to aizstāvībai. Taču praksē, gan vadoties pēc personīgiem uzskatiem par dažādu sabiedrībā nepieņemamu darbību bīstamību, gan sekojot sabiedrības vispārējām tiesībām sagaidīt tās maksāto nodokļu racionālu un efektīvu izlietojumu, iedzīvotāji policijas amatpersonām bieži vien pārmet policijas aktivitāšu, tai skaitā notiekošo izmeklēšanas resursu izšķērdēšanu, jeb izmeklēšanas pamatotas prioritizēšanas trūkumu. Uz to norāda gan dažādas publikācijas plašsaziņas līdzekļos, gan arī sadzīviskā līmenī policijai bieži vien paustie iedzīvotāju pārmetumi. Šādi sabiedrības pārmetumi aktualizējas smagu un sevišķi smagu noziegumu gadījumos, kad no policijas tiek sagaidīta īpaši ātra, efektīva un vienlaikus arī kvalitatīva izmeklēšana. Līdz ar to sabiedrības intereses jautājumā par to vai gluži katra noziedzīga nodarījuma gadījumā ir nepieciešams ieguldīt visus nepieciešamos resursus, lai, neatkarīgi no izmeklējamā nodarījuma kaitējuma apmēra un bīstamības, nodrošinātu procesuālo un izmeklēšanas darbību minimālo apjomu un kriminālprocesa obligātuma principa noteikto kriminālprocesa novešanu līdz galam, nebūt nav viennozīmīgs. Arī atbilstoši pēdējiem pētījumu rezultātiem sabiedrības viedoklis par to vai izmeklēšanai veltītais laika un personāla resurss ir vairāk jānovirza smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai jeb tikpat liels resurss ir jāvelta noziedzīgu nodarījumu ar mazāk smagu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai skaidri demonstrē nenoteiktību⁴⁸.

Ievērojot, ka šajā jautājumā sabiedrības uzskatos pamatā konfliktē divas tās locekļiem vienlīdz svarīgas intereses (katra individuālā sabiedrības locekļa intereses panākt noziedzīgā nodarījumā vainojamās personas sodīšanu un sabiedrības kopumā intereses racionālā valsts resursu izlietojumā), ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šāda sabiedrības viedokļa nenoteiktība ir un būs pastāvīga. Līdz ar to likumā noteiktais kriminālprocesa obligātuma princips vismaz daļā par to, ka katra uzsāktā kriminālprocesa novešanā līdz vainīgā noskaidrošanai un sodīšanai ir jāiegulda visi iespējamie līdzekļi, sabiedrības interešu skatījumā ir objektīvi vērtējams kā diskutabls.

[Kriminālprocesa obligātuma principā ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" un tā izņēmumu īstenošanas nosacījumu pārskatīšana]

Apkopojot visu iepriekš minēto, veidojas loģiska likumsakarību ķēde, kas pamato nepieciešamību, kā alternatīvu risinājumu izmeklētāju skaita palielināšanai, padarīt kriminālprocesu vienkāršāku, ekonomiskāku un sabalansētu ar izmeklēšanā patērētajiem resursiem, t.sk. vērtējot kriminālprocesa obligātuma principā ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" nodrošināšanas kārtību un nosacījumus, lai racionalizētu Valsts policijas izmeklēšanas resursu izmantošanu, optimizētu izmeklētāju noslodzi un līdz ar to arī paaugstinātu izmeklēšanas darba kvalitāti, kā arī nodrošinātu policijas preventīvā darba veicēju (iecirkņa inspektoru, nepilngadīgo lietu inspektoru) pieejamību sabiedrībai un radītu papildu iespējas operatīvajiem darbiniekiem apkarot latento noziedzību.

Kriminālprocesa likuma (KPL) 6.pants "Kriminālprocesa obligātums" amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, nosaka divus pienākumus:

– ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu;

– novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā (KL) paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Ja kriminālprocesa obligātuma principā ietvertais pirmais pienākums "ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu" ir pašsaprotams un to savos normatīvajos aktos ir ietvērušas arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, tad, otrais pienākums "novest kriminālprocesu līdz KL paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" tāds nav.

Jānorāda, ka, lai arī kādus resursus izmeklēšanas iestāde ieguldītu kriminālprocesa izmeklēšanā, praksē nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu 100% gadījumu.

Arī cenšanās aktīvi izmeklēt visus noziedzīgus nodarījumus noved pie tā, ka lielākā daļa no tiem resursu trūkuma dēļ tā arī paliek kvalitatīvi neizmeklēta, turklāt šāda gadījumā pietiekoši kvalitatīvi var netikt izmeklēti arī sevišķi smagi un smagi noziegumi, jo būtiski resursi tiek tērēti kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem.

Koncepcijā jau iepriekš norādīts, ka Valsts policijai iecirkņu līmenī resursu viena kriminālprocesa izmeklēšanai ir vidēji tikai viena darbinieka 32 stundas, kas ir absolūti nepietiekoši sevišķi smagu un smagu noziegumu izmeklēšanai, un ņemot vērā arī šībrīža izmeklēšanas resursietilpīgumu, arī kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanai.

Ja tiek sagaidīts, ka Valsts policija velta pastiprinātus resursus nozīmīgām lietām (liela sabiedriskā rezonanse, slepkavības, izvarošanas, narkotiku realizācija un cilvēktirdzniecība u.c.) ir jāņem vērā, ka nelielu zādzību un citu mantisko noziedzīgo nodarījumu (vai citu kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu) izmeklēšanai šis dažu dienu resurss vairs nav pieejams.

Lai arī tiek norādīts, ka Valsts policijas kapacitāte nav pamats pienākuma "novest kriminālprocesu līdz KL paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" īstenošanas pārskatīšanai, jānorāda, ka Valsts policijas pieejamie resursi ir tas, ko valsts šobrīd ir gatava tērēt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai. Turpinot šī brīža situāciju, kad tiek uzskatīts, ka Valsts policijai ar tai pieejamajiem resursiem intensīvi un ilgstoši jāizmeklē visi noziedzīgi nodarījumi (ko tā nevar izdarīt), tiek veicināta tikai sabiedrības neuzticība un neapmierinātība ar policijas un arī ar tām saistīto institūciju (prokuratūras, tiesu) darbu.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā lietā "Blumberga pret Latviju", ir secinājusi, ka pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu ir viens no līdzekļiem, bet ne viens no rezultātiem; citiem vārdiem sakot, amatpersonu pienākums izmeklēt un ierosināt lietu par šādu rīcību nevar būt absolūts, jo ir skaidrs, ka daudzi noziedzīgi nodarījumi paliek neatklāti vai nesodīti, neskatoties uz valsts amatpersonu pieliktajām saprātīgajām pūlēm. Drīzāk valsts pienākums ir nodrošināt, ka tiek veikta efektīva un atbilstoša kriminālizmeklēšana un ka iesaistītās amatpersonas rīkojas kompetenti un efektīvi. Turklāt Tiesa apzinās praktiskās grūtības, ar kurām amatpersonām var būt jāsaskaras, izmeklējot noziedzīgu nodarījumu un nepieciešamību izdarīt operatīva rakstura izvēli, dodot priekšroku smagāku noziegumu izmeklēšanai. Sekojoši, attiecībā uz mazāk nozīmīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, tādiem, kas attiecas uz īpašumu, pienākums izmeklēt ir mazāk prasīgs nekā attiecībā uz smagiem noziegumiem, tādiem kā vardarbīgi noziegumi.

Arī Igaunijas Kriminālprocesa kodeksa 6.pantā ietvertais "Kriminālprocesa obligātums" izpaužas kā pienākums veikt izmeklēšanu (nevis novest līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam), kas, turklāt, ir ierobežots ar kriminālprocesa izbeigšanas nosacījumiem, t.sk. tādu, kas paredz kriminālprocesa izbeigšanu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu un nav iespējams iegūt papildus pierādījumus. Līdz ar to Igaunijas piemērā ir skaidri redzams, ka kriminālprocesa obligātums attiecībā uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu nav absolūts.

Latvijas KPL 400.pantā paredzētā kriminālprocesu izmeklēšanas apturēšana arī ir pienākuma "novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" sava veida ierobežojums. KPL 400.pants paredz iespēju apturēt kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu pēc 2 mēnešiem, bet smagu noziegumu, kas nav saistīti ar vardarbību, izmeklēšanu pēc 4 mēnešiem. Sevišķi smagu noziegumu, kā arī smagu noziegumu, kas saistīti ar vardarbību, izmeklēšanas apturēšana nav paredzēta. Neskatoties uz to, Valsts policijai nav resursu, lai attiecīgos noziegumus intensīvi izmeklētu divus vai četrus mēnešus, tāpat Valsts policijai nav resursu, lai intensīvi izmeklētu vardarbīgos noziegumus līdz to noilgumam. Līdz ar to, resursu neesamības dēļ, aktīva izmeklēšana daudzās "tumšās" lietās notiek nelielu laika periodu, bet pārējā laika periodā, kamēr atbilstoši normatīvajam regulējumam kriminālprocess tiek uzskatīts par esošu aktīvā izmeklēšanā, izmeklētājs faktiski ir neaizsargāts no sūdzībām par izmeklēšanas neīstenošanu.

Tāpat ir jāapzinās, ka, lai arī kāds būs Valsts policijas resurss, 100% noziedzīgu nodarījumu nevarēs atklāt un nebūs iespējams arī intensīvi izmeklēt līdz noilgumam visus kriminālprocesus. Līdz ar to, lai būtu iespējams efektīvi izmantot kriminālprocesu izmeklēšanā Valsts policijas rīcībā esošos resursus, ir nepieciešams pārskatīt KPL 400.pantā noteiktos apturēšanas termiņus. Iespējams, ka ir jāizmanto citu ES dalībvalstu pieredze (Igaunija, Vācija, Zviedrija, Somija), kas paredz nevis apturēšanu, bet gan izbeigšanu, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona nav noskaidrota. Šajās valstīs izbeigto kriminālprocesu ir iespējams atjaunot, ja persona tiek noskaidrota, tajā pašā laikā nav jātērē papildus resursi apturētu kriminālprocesu pārskatīšanai, izbeigšanai u.tml. Piemēram, Igaunijā, kriminālprocesu ir iespējams izbeigt pat pēc vienas dienas izmeklēšanas, ja prokurors uzskata, ka šajā lietā viss iespējamais, ņemot vērā samērīgumu attiecībā pret noziedzīga nodarījuma smagumu, ir izdarīts.

Vēl viens KPL 400.pantā noteiktais kriminālprocesa apturēšanas iespēju izmantošanas nosacījums ir tas, ka pirms apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms. Kā iepriekš jau minēts, likums paredz, ka šo apjomu nosaka ģenerālprokurors, taču faktiski ģenerālprokurora pavēlē ģenerālprokurors šī minimuma noteikšanu ir atstājis uzraugošās prokuratūras pārziņā. Līdz ar to radīti priekšnosacījumi tam, ka nav vienotas izpratnes par izmeklēšanas pasākumu minimālo apjomu. Viens no risinājumu variantiem, lai novērstu šo problēmu, ir mainīt obligāti izpildāmo procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālā apjoma noteikšanas kārtību, paredzot, ka izmeklēšanas darbību apjomi tiek saskaņoti starp izmeklēšanas iestādi un Ģenerālprokuratūru. Līdzīga pieredze ir arī Vācijai, kur starp prokuratūru un policiju tiek slēgtas vienošanās.

Līdz ar to, lai risinātu jautājumus par kriminālprocesa obligātumā ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz KL paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" pareizu un samērīgu piemērošanu ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā kas paredzēs kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanas īstenošanu, kriminālprocesa apturēšanas nosacījumu pārskatīšanu.

Tādējādi tiktu izveidota sistēma, kurā:

– tiek reģistrēti visi noziedzīgi nodarījumi un uz tiem tiek reaģēts atbilstoši 20.03.2012. MK noteikumiem Nr.190 "Noteikumi par notikumu reģistrācijas kārtību un policijas reaģēšanas laiku";

– īstenojot kriminālprocesu vienkāršošanas pasākumus, tiek intensīvi un efektīvi izmeklēti kriminālprocesi, kuros jau sākotnējo izmeklēšanas darbību laikā ir noskaidrotas noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas;

– kriminālprocesi, kas ierosināti par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, kuros jau sākotnējo izmeklēšanas darbību laikā nav noskaidrotas noziedzīgos nodarījumus izdarījušās personas, tiek izmeklēti galvenokārt noteikto minimālo izmeklēšanas un procesuālo pasākumu apmērā, t.i. veicot tikai minimālu izmeklēšanas darbību skaitu un pēc dažām dienām apturot vai izbeidzot izmeklēšanu, bet, ja vainīgā persona tiek noskaidrota citu policijas darbību rezultātā, izmeklēšana tiek atjaunota. Minimālo izmeklēšanas un procesuālo pasākumu apmērs tiek noteikts atkarībā no noziedzīga nodarījuma rakstura, ņemot vērā to, vai tas ir saistīts ar vardarbību;

– kriminālprocesu, kas ierosināti par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, izmeklēšanai tiek novirzīti resursi, kas ietaupīti kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanā un ieviešot samērīgumu kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā. Tomēr arī šo noziegumu izmeklēšana nevar būt intensīva līdz noilgumam, arī šeit ir jābūt paredzētai kriminālprocesa apturēšanai vai izbeigšanai situācijās, kad policija ir izdarījusi visu, lai noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu noskaidrotu.

– tiek īstenota proaktīva rīcība, veicot kriminālizlūkošanu, pasākumus noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas degpunktos, vai, izmantojot operatīvo darbību un aizturot personas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tādējādi panākot, ka personas biežāk tiek aizturētas, attiecīgi arī sauktas pie kriminālatbildības, kā rezultātā palielinās soda neizbēgamības sajūta un tiek novērsti jauni noziedzīgi nodarījumi. Kā arī šādas rīcības rezultātā var tikt atklāti arī iepriekš izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kuros izmeklēšana aktīvā izmeklēšana ir izbeigta.

Veidojot šo sistēmu tiks ņemti vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā "Blumberga pret Latviju" secinājumi:

– pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu ir viens no līdzekļiem, bet ne viens no rezultātiem; citiem vārdiem sakot, amatpersonu pienākums izmeklēt un ierosināt lietu par šādu rīcību nevar būt absolūts, jo ir skaidrs, ka daudzi noziedzīgi nodarījumi paliek neatklāti vai nesodīti, neskatoties uz valsts amatpersonu pieliktajām saprātīgajām pūlēm;

– attiecībā uz mazāk nozīmīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, tādiem, kas attiecas uz īpašumu, pienākums izmeklēt ir mazāk prasīgs nekā attiecībā uz smagiem noziegumiem, tādiem kā vardarbīgi noziegumi. Īpaši šajā kontekstā tiks vērtēti pret bērniem izdarīti vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi.

Identificētās problēmas:

‒ policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem resursiem⁴⁹;

‒ kriminālprocesu izmeklēšanas uzdošana izmeklēšanai nespecializētām policijas amatpersonām un tā ietekme uz izmeklēšanas kvalitāti;

‒ atšķirīgas prokuroru prasības pietiekamu pierādījumu apjomam personas saukšanai pie kriminālatbildības;

‒ vienkāršoto kriminālprocesa formu, t.sk. pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā mehānisma neefektīva izmantošana;

‒ atšķirīga izpratne par procesuālo un izmeklēšanas darbību minimālo apjomu gan policijas un prokuratūras starpā, gan pašu prokuroru starpā;

‒ Valsts policijas un prokuratūras noziedzības apkarošanas prioritāšu atšķirības.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ ātrāka un patērēto resursu ziņā racionālāka notikušo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, jo īpaši gadījumos, kad vainīgā persona noskaidrota tūlīt pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas;

‒ specializēti kvalificētāku policijas amatpersonu iesaiste izmeklēšanas veikšanā un paaugstināta izmeklēšanas kvalitāte;

‒ attaisnota, pamatota un ar sabiedrības aktuālākajām drošības vajadzībām saskaņota policijas aktivitāšu prioritāzija;

‒ saprotama un visā valstī vienota pirmstiesas izmeklēšanas norise, neatkarīgi no notikušā noziedzīgā nodarījuma piekritības noteiktam reģionam vai iecirknim;

‒ iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pieejamības paaugstināšanās.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

2.2. Starptautiskā sadarbība.

‒ starptautiskās sadarbības attīstības nepieciešamība;

‒ INTERPOL komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā;

‒ sakaru virsnieku tīkla nepieciešamība;

‒ valodas barjeras.

[starptautiskās sadarbības attīstības nepieciešamība]

Mūsdienās sabiedrības drošības apdraudējumu izcelsme aizvien biežāk pārsniedz valsts robežas. Kibernoziedzība, narkotiku noziedzība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, cilvēku tirdzniecība un citi, pārsvarā ar organizētās noziedzības darbību saistīti drošības apdraudējumi jau sen ir ieguvuši izteiktu pārrobežu raksturu.

Pēc Latvijas iestāšanās ES un jo īpaši pēc pievienošanās Šengenas zonai līdz ar iedzīvotāju brīvas pārvietošanās starp valstīm pieaugumu, kā arī vienlaikus ar informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību un citām pārmaiņām, nodrošināt iedzīvotāju drošības un tiesību aizsardzību ar tikai valsts robežās īstenojamām policijas aktivitātēm vairs nav iespējams.

Lai pretdarbotos iekšējās drošības draudiem Eiropas Savienībā, tiek attīstīti dažādi instrumenti, kuru izmantošana un darbības nodrošināšana vistiešākajā veidā ir katras dalībvalsts, t.sk. Latvijas, interesēs – tiek stiprināta Eiropas policijas biroja (Eiropola) loma un kapacitāte cīņā ar smago un organizēto noziedzību, tiek stiprināti Šengenas konvencijā paredzētie mehānismi, kā arī izstrādāta virkne sadarbības mehānismu, kas vērsti uz noziedzības apdraudējumu novēršanu. Valsts policijai ir jāīsteno pasākumi, kas ietverti Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu⁵⁰, Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību⁵¹, Padomes Lēmumā 2009/371/TI ar ko izveido Eiropas policijas biroju (Eiropolu)⁵², u.c. Attīstās rīki informācijas apmaiņai un kopēju izmeklēšanu un operāciju veicināšanai kā, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderis, aktīvu iesaldēšanas mehānisms, Šengenas informācijas sistēma, DNS un pirkstu nospiedumu datu apmaiņa. Sadarbības attīstīšanā ar trešajām valstīm pieaug Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas INTERPOL (turpmāk – Interpols) loma, kā arī arvien aktuālāki kļūst starpvalstu divpusējās sadarbības jautājumi.

2011.gadā informācijas apmaiņa starptautiskās sadarbības jautājumos, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas sistēmu "SIENA" (turpmāk – SIENA), bija palielinājusies līdz 4989 dokumentiem, kas ir par 682 informācijas vienībām vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt 2012.gadā dokumentu skaits sasniedza jau 6355, kas ir par 1366 vairāk nekā 2011.gadā.

Analizējot datus par informācijas apmaiņu pēc noziedzīgu nodarījumu veidiem laika posmā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jāsecina, ka jo īpaši būtiski informācijas apmaiņa ir palielinājusies nelegālās imigrācijas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 560 %), krāpšanu un kontrabandas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 1357 %), naudas atmazgāšanas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 1329 %), narkotiku jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 684 %).

Šādu pieaugumu ir būtiski palielinājuši vairāki apstākļi, no kuriem viens no ietekmīgākajiem ir darba tirgus atvēršana Latvijas iedzīvotājiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 2007.–2011.gadā liels skaits Latvijas iedzīvotāju ir izbraucis no valsts, pārsvarā darba meklējumos uz Lielbritāniju un Īriju, un arvien biežāk šo valstu tiesību aizsardzības iestādes saskaras ar gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji tiek turēti aizdomās par noziegumu izdarīšanu vai arī paši kļuvuši par nozieguma upuriem. Saskaņā ar IeM Informācijas centra datiem, 2011.gadā no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas kompetentajām iestādēm saņemti 756 pieprasījumi par Latvijas valsts piederīgo sodāmības pārbaudi, kā arī saņemti ap 3500 paziņojumu par Latvijas valsts piederīgo notiesāšanu Lielbritānijā, Ziemeļīrijā un Īrijā. Līdzīga situācija saglabājas arī 2012.gadā. Noziegumi, kuru izmeklēšanā sadarbojušās Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas kompetentās iestādes, ir visdažādākie – krāpšanas lielos apmēros, interneta banku klientu apkrāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotiku kontrabanda, iesaistīšana prostitūcijā, personas nolaupīšana, cilvēku tirdzniecība u.c. Pēdējos gados sadarbībā ar Īrijas iestādēm aktuāls ir kļuvis arī jautājums par fiktīvo laulību apkarošanu. Šobrīd var ticami prognozēt Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības apjoma pieaugumu tuvākajos gados, īpaši ņemot vērā to, ka Lielbritānija pilnībā sāks izmantot Šengenas informācijas sistēmu (SIS).

Valsts policijas struktūrvienībām veidojas aizvien aktīvāka sadarbība ar Krievijas Federācijas tiesību aizsardzības iestādēm smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā (narkotisko un psihotropo vielu kontrabanda, noziedzīgi nodarījumi ekonomikas jomā, laupīšanas utt.) un organizētās noziedzības apkarošanā. Regulāra un pietiekami intensīva ir arī sadarbība izmeklēšanas un operatīvās informācijas apmaiņas jomā Interpola ietvaros. Pēdējos gados informācijas apmaiņa un sadarbība konkrētu kriminālprocesu ietvaros pārsniegusi 200 gadījumus gadā (2011.gadā – 211, 2012.gadā – 205 gadījumi). Tāpat sadarbība ar Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm aktivizējas arī krimināltiesiskās sadarbības jomā. Lai arī izpildāmo lūgumu skaits nav izteikti liels (2012.gadā saņemti izpildei 48, nosūtīti izpildei uz Krievijas Federācijai – 57), tomēr lūgumi pamatā ir apjomīgās un komplicētās izmeklēšanās. Turklāt jau esošās sadarbības sagaidāmo pastiprināšanos apstiprina arī tas, ka kopš 2011.gada 15.jūlija ir spēkā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās, ka 2013.gadā tiek plānota Eiropola un Krievijas Federācijas līguma par operatīvo sadarbību noslēgšana un, ka aizvien aktuālākā kļūst virzība uz bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krievijas Federāciju.

Līdz ar Eiropola mandāta paplašināšanos pēc Padomes Lēmuma 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropolu, stāšanās spēkā aizvien nozīmīgāku lomu informācijas apmaiņas pieaugumā un savstarpēji nozīmīgas kriminālizlūkošanas un izmeklēšanas informācijas apmaiņā gūst Eiropola sadarbības kanāli.

[INTERPOL komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā]

Taču dominējošais starptautiskās sadarbības sakaru kanāls pašlaik ir Interpola Ģenerālsekretariāta uzturētā slēgtā komunikācijas sistēma I-24/7 un Interpola interneta mājas lapas slēgtā sadaļa INSYST, kas nodrošina Latvijas tiesību aizsardzības iestāžu piekļuvi Interpola uzturētajām datu bāzēm un dažādiem elektroniskajiem servisiem.

Šobrīd Latvijā I-24/7 ir pieslēgta tikai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Operatīvās koordinācijas un informatīvā nodrošinājuma nodaļa. INSYST pilnā apmērā ir iespējams lietot tikai no vienas darba stacijas, kas atrodas minētajā nodaļā. 2012.gadā pa šo sakaru kanālu ir saņemti 71597 dokumenti no ārvalstīm un attiecīgi sniegtas atbildes. Kopumā Starptautiskās sadarbības birojā 2012.gadā ir saņemti 83128 dokumenti. Pārējiem Starptautiskās sadarbības biroja darbiniekiem INSYST darbojas tikai daļēji.

Latvijai būtiskākie rīki, kuri šobrīd netiek izmantoti tādēļ, ka nav nodrošināts pietiekams I-24/7 un INSYST pieslēgums ir: datu apmaiņa ar Interpolu par DNS un DNS pārbaudes tiešsaistes režīmā; Starptautiskā bērnu seksuālās izmantošanas datu bāze (International Child Sexual Explotation data base – ICSE DB); Informācijas tehnoloģiju jomā programmatūra pierādījumu iegūšanai no datorsistēmām (Microsoft "Computer Online Forensic Evidence Extractor (COFEE)"; Interpola ieroču identifikācijas un pārbaudes sistēmas (INTERPOL Firearms Reference Table, INTERPOL Ballistic Information Network (IBIN), INTERPOL Firearms Trace Request); Viltoto kredītkaršu datu bāze u.c.

Izmantojot INSYST, var iepazīties arī ar Interpola un dalībvalstu aktivitātēm un apkopoto pieredzi terorisma, finanšu noziegumu, korupcijas, vides noziegumu, ar kultūras mantojumu un intelektuālo īpašumu saistīto noziegumu un citu likumpārkāpumu apkarošanas jomā. Interpola mājas lapas slēgtajā sadaļā, līdzīgi kā CEPOL vebināros, ir iespējams patstāvīgi veikt apmācību par visdažādākajām tēmām un iepazīties ar citu valstu pieredzi. Šīs iespējas Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot. Lai nodrošinātu nepieciešamo papildus pieslēgumu minētajiem sakaru kanāliem, nepieciešami papildus finanšu līdzekļu ieguldījumi nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma iegādei. Turklāt Valsts policijā šobrīd nav arī speciāli apmācīta personāla, kas varētu risināt jautājumus par tehnisko komunikāciju nodrošināšanu starp Valsts policiju, citām tiesību aizsardzības iestādēm un Interpolu.

[sakaru virsnieku tīkla attīstība]

Neraugoties uz to, ka aizvien vairāk attīstās dažādi tehniski komunikācijas līdzekļi, joprojām visefektīvākais sadarbības nodibināšanas, uzturēšanas un attīstīšanas līdzeklis jebkurā nozarē, tai skaitā tiesībaizsardzības jomā, ir personīga kontakta un tiešas klātbūtnes esamība. Tas ir atzīts arī Eiropas Savienības Padomes lēmumā 2003/170/JHA⁵³ par dalībvalstu nosūtīto sakaru virsnieku darbam ārvalstīs savstarpēju izmantošanu. Taču, tāpat kā lēmums atzīst minēto personīgas pārstāvības un klātbūtnes faktora nozīmīgumu saistībā ar Eiropas Savienības kopējām interesēm ārpus tās robežām, šis pats faktors ir nozīmīgs arī katrai dalībvalstij atsevišķi, t.sk. Latvijai. Šādā kontekstā katra dalībvalsts savās nacionālajās interesēs norīko sakaru virsniekus kā trešajās valstīs, tā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šobrīd Valsts policijai ir tikai viens sakaru virsnieks, kurš savas funkcijas pilda Eiropas policijas birojā (Eiropolā)⁵⁴. Eiropolā deleģētais sakaru virsnieks organizē un nodrošina pastāvīgu un savlaicīgu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un Eiropola Latvijas nacionālo nodaļu, citām tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī citām dalībvalstīm. 2012.gadā apkopotie statistikas dati skaidri norāda, ka kopumā informācijas aprite, izmantojot Latvijas sakaru virsnieku Eiropola birojā, pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes un turpina palielināties. Minētais sakaru virsnieks bieži vien veic arī papildu funkcijas, pārstāvot Valsts policiju Eiropola mītnē notiekošajās starptautiskajās sanāksmēs, darba un ekspertu grupās, kurās nepietiekamu finanšu un personāla resursu dēļ nav iespējams nodrošināt Valsts policijas ekspertu dalību. Ir prognozējams, ka sakaru virsnieka Eiropolā slodze pieaugs arī saistībā ar 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Neraugoties uz iepriekš minēto informācijas aprites un sadarbības aktualitātes pieaugumu, Valsts policijai nav neviena sakaru virsnieka, kas būtu deleģēts darbam kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī⁵⁵.

Jautājums par Valsts policijas sakaru virsniekiem tika apspriests arī Baltijas valstu kriminālpolicijas dienestu vadītāju sanāksmē Druskininkos, Lietuvā (2012.gada 23.–25.maijā), vienojoties, ka valstis izvērtēs pieredzi un iespēju vienotā sakaru virsnieka (pārstāvot visu trīs Baltijas valstu intereses) ieviešanai. Kā jau minēts iepriekš šādu mehānismu paredz 27.02.2003. Padomes Lēmums 2003/170/JHA⁵⁶. Tomēr gan iespējama Baltijas valstu vienotu sakaru virsnieku tīkla izveidei, gan Padomes lēmuma piedāvātajam mehānismam ir vairāki vienoti trūkumi, no kuriem divi būtiskākie ir: tas, ka citu dalībvalstu sakaru virsnieku izmantošana nenodrošina pamatu ilgtermiņa pastāvīgu un mērķtiecīgu sadarbības nodibināšanos ar konkrēto valstu policijas dienestiem; tas, ka citu dalībvalstu sakaru virsniekiem prioritāri ir savas valsts tiesībaizsardzības iestāžu jautājumi un sadarbības veicināšana konkrētās izmeklēšanas darbībās. Turklāt Latvijas nacionālajās interesēs sakaru virsnieka esamība ir aktuāla prioritāri Lielbritānijā un Īrijā, bet Padomes lēmums uz sakaru virsnieku savstarpējo izmantošanu dalībvalstu ietvaros neattiecas. Savukārt trešo valstu lokā sakaru virsnieka esamība Latvijai ir aktuāla prioritāri Krievijā. Tāpat arī ir skaidrs, ka Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, kā arī valodas barjeras faktiska neesamība ir būtiski apsvērumi, kuru dēļ var viennozīmīgi secināt, ka nepieciešamo sadarbību visefektīvāk nodrošinās Latvijas Valsts policijas pašas, nevis citas dalībvalsts sakaru virsnieks.

Ņemot vērā, ka sakaru virsnieku darbības ārvalstīs nodrošināšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, šobrīd visa Valsts policijas starptautiskā sadarbība nepieciešamās izmeklēšanas un operatīvās informācijas apmaiņā tiek pamatā nodrošināta neklātienē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja resursu ietvaros. Tāpēc, apzinoties sadarbības pieprasījuma pieauguma prognozes, sakaru virsnieku norīkošanai alternatīvs risinājums varētu būt minētās struktūrvienības stiprināšana ar papildus personāla resursiem. Tomēr arī tas pilnībā neatcels sakaru virsnieku nepieciešamību.

[valodas barjeras]

Lai gan mūsdienās runāt par pietiekamu svešvalodu (jo īpaši angļu valodas) zināšanu trūkumu dažādu nozaru speciālistu starpā varētu šķist triviāli, tomēr realitātē valodas barjera, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomā, tiek atzīta par nopietnu šķērsli ne tikai Latvijā, bet arī daudzos ES politikas dokumentos. Valsts policijas starptautiskās sadarbības attīstības kontekstā, kā arī ikdienas darbā ar ārzemniekiem Latvijā, valodas zināšanas ir tikpat svarīga policijas kapacitātes sastāvdaļa kā policijas materiāltehniskais ekipējums, personāla nodrošinājums utml.

Prasības pēc angļu valodas zināšanām pieaug visās Valsts policijas struktūrvienībās, kas iesaistītas pārrobežu noziedzības apkarošanā un starptautiskās sadarbības nodrošināšanā, jo arvien biežāk rodas nepieciešamība veidot kopējas starpvalstu izmeklēšanas grupas, plānot un īstenot kopējas operācijas noziedzīgo grupējumu apkarošanā. Attīstoties starptautiskās tiesiskās sadarbības politikai, pieaug darba apjoms saistībā ar Eiropas Savienības likumiskā ietvara attīstības (darbs ar direktīvu un regulu projektiem) kopēju iniciatīvu izstrādi un ieviešanu, kā arī dažādu informāciju un anketu sagatavošanu par stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem. Arvien aktuālāka kļūst noziedzības apkarošanas ekspertu dalība dažādās Eiropas Komisijas iniciētajās aktivitātēs un Eiropas Savienības Padomes darba grupās, kurās tiek izskatīti aktuāli noziedzības apkarošanas politikas jautājumi.

Attīstot iekšējās drošības stiprināšanas mehānismus Eiropas Savienībā, liela uzmanība tiek pievērsta arī tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumiem, labākās prakses apkopošanai un izplatīšanai. Tiek piedāvāts plašs apmācību kursu klāsts Eiropas Policijas koledžā (CEPOL), kursus organizē arī Eiropas policijas birojs (Eiropols). Eiropas Komisijas paspārnē tiek organizētas dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Dažādus apmācību kursus piedāvā arī Interpols. Darba valoda šādos apmācību kursos un starptautiskajās konferencēs parasti ir angļu valoda.

Esošās policijas darbinieku angļu valodas zināšanas ir balstītas pamatā uz izglītības iestādēs apgūto vai ir iegūtas pašmācības ceļā. Turklāt ikdienas rutīnā retāk lietojot svešvalodas, zūd to lietošanas praktiskās iemaņas, kā rezultātā tiek zaudēta iespēja virknei labu un profesionālu speciālistu gan Valsts policijas centrālajā aparātā, gan reģionālajās struktūrvienībās savā jomā paaugstināt un bagātināt savas zināšanas un kapacitāti ar citu valstu pieredzi, kā arī nereti tikai valodas barjeras dēļ zaudētas arī iespējas nodibināt un uzturēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamos kontaktus ar ārvalstu kolēģiem. Lai gan faktiski no darbiniekiem to darba pienākumu izpildē tiek sagaidītas svešvalodu (galvenokārt angļu valodas) zināšanas, tomēr iespējas tās apgūt vai vismaz nostiprināt un attīstīt Valsts policijā ir ierobežotas.

Identificētās problēmas:

‒ Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot Interpola slēgtās komunikācijas sistēmas I-24/7 un Interpola interneta mājas lapas slēgtās sadaļas INSYST piedāvātos rīkus⁵⁷;

‒ Valsts policijas sakaru virsnieku trūkums neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību faktiskajam stāvoklim un prognozējamām to attīstības tendencēm⁵⁸;

‒ Valsts policijā nav speciāli apmācīta personāla, kas varētu risināt jautājumus par tehnisko komunikāciju nodrošināšanu starp Valsts policiju, citām tiesību aizsardzības iestādēm un Interpolu;

‒ nepietiekamas iespējas nostiprināt un paaugstināt svešvalodu (galvenokārt angļu valodas) zināšanu līmeni, īpaši policejiskās un juridiskās terminoloģijas jomā.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ pamatota un lielāka paļāvība uz Valsts policijas spējām pārtraukt likumpārkāpēju pretlikumīgo darbību arī ārpus Latvijas robežām;

‒ rezultatīvāka citu valstu piederīgo Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana;

‒ paaugstinātas iespējas ārvalstīs dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību aizsardzības nodrošināšanai;

‒ plašākas iespējas novērst ārvalstu noziedznieku darbības ietekmi uz sabiedrības drošību Latvijā (piemēram, narkotiku, šaujamieroču, utml. nonākšanu Latvijā);

‒ lielākas iespējas citu valstu pozitīvās pieredzes pārņemšanai un ieviešanai sabiedrībai aktuālāko noziedzības formu apkarošanā Latvijā.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

2.3. Specifisko noziedzības apkarošanas darba virzienu attīstība.

‒ noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves attīstīšana;

‒ noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošana;

‒ noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanas materiāltehniskais nodrošinājums un iesaistīto amatpersonu profesionalitāte.

[noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves attīstīšana]

Lai gan noziedzīgo darbību apkarošanas specifisko darba virzienu prioritātes dažādu ārēju apstākļu dēļ, kā arī sekmīgu attiecīgo apkarošanas aktivitāšu ietekmē pastāvīgi mainās, tomēr vismaz divi no pēdējos gados aizvien lielāku aktualitāti gūstošajiem prioritārajiem darba virzieniem salīdzinājumā ar citiem, pilnīgi droši būs aktuāli vēl daudzus gadu desmitus. Proti, noziedzīgi iegūto līdzekļu atguve un noziedzīgo darbību augsto tehnoloģiju jomā (jeb kibernoziegumu) apkarošana.

Ja augsto tehnoloģiju jomā veikto noziedzīgo nodarījumu apkarošanas darba virzienu par pastāvīgu nākotnes prioritāti padara vispārīgā tehnoloģiju straujā attīstība pasaulē, tad noziedzīgi iegūto līdzekļu atguvi par pastāvīgas prioritāti padara tas, ka materiālo labumu ieguve absolūtākajā vairākumā ir gan noziedzīgās darbības mērķis, gan tās eksistences nodrošināšanas pamatlīdzeklis. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija ir ļoti efektīvs tādu organizētās noziedzības un citu noziegumu apkarošanas veids, kuru mērķis ir prettiesiska labuma gūšana. Veicot konfiskāciju, tiek liegta iespēja izmantot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citu noziedzīgu darbību finansēšanai, uzticības graušanai finanšu sistēmām un korupcijas izplatībai sabiedrībā. Konfiskācijai ir arī preventīva iedarbība, uzskatāmi demonstrējot, ka "noziegumi neatmaksājas"⁵⁹.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašana, izņemšana un konfiskācija ir tieši saistīta ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo ļauj identificēt tās personas, kuras veic noziedzīgas darbības ar mērķi gūt nelikumīgu peļņu neatkarīgi no noziedzīgās darbības veida. Šādas darbības ir slēptas un, ņemot vērā augsto latentuma pakāpi, daudzos gadījumos nemaz nav iespējams konstatēt pašu noziedzīgo darbību. Taču par šādu darbību esamību var spriest pēc aizdomīgas izcelsmes finansiāliem labumiem, kurus guvušas noziedzīgajā darbībā iesaistītās personas, jo tos nevar pilnībā paslēpt. Noziedzīgi iegūtā nauda vienmēr parādīsies banku kontu atlikumos, nekustamajā īpašumā, patēriņā vai citos aktīvos. Līdz ar to nepieciešams spēt pastiprināti un profesionāli analizēt tādas aktīvu iegūšanas un izmantošanas darbības, kuras norāda un noziedzīgu darbību un līdz ar to var kalpot par šo noziedzīgi iegūto aktīvu konfiskācijas pamatu.

Vēršanās pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ir atzīta par nozīmīgu Eiropola 2011.gada 21.–29.jūlija Eiropas Savienības Policijas priekšnieku konferencē, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana definēta kā viena no nākotnes stratēģiskajiem mērķiem⁶⁰. Viena no 2010.gada 5.oktobra Eiropas Savienības Padomes 5.savstarpējās novērtēšanas kārtas "Finanšu noziegumi un finanšu izmeklēšana" ziņojuma rekomendācijām Latvijai ir "atzīt kā prioritāru jomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu un veicināt to identificēšanā un izmeklēšanā iesaistīto darbinieku profesionālās spējas, kā arī nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo kapacitāti un rīcībspēju".⁶¹

Eiropas Komisijas ISEC programmas finansētā projekta "Nacionālās ARO vienības⁶² stiprināšana: noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana, izsekošana, izmeklēšana un konfiscēšana" Nr.HOME/2009/ISEC/AG/124 ietvaros projekta darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts policijas, Finanšu policijas, Muitas kriminālpārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras, veica situācijas analīzi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu valstī. Projekta ietvaros tika secināts, ka tiesiskais regulējums noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai Latvijā ir pietiekami efektīvs tās meklēšanai un konfiscēšanai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Gan Finanšu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra atzina, ka būtiskas problēmas attiecībā uz tiesisko regulējumu šajā jomā nesaskata, taču kā kavējošais faktors noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvē ir atzīstams prakses un attiecīgi vienotas izpratnes trūkums starp izmeklēšanas iestādi, prokuratūru un tiesu, ņemot vērā niecīgo procesu skaitu, kas tiek ierosināti par noziedzīgi iegūtu mantu. Faktiski lielākajai daļai izmeklēšanas iestāžu prioritāte ir noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un vainīgā noskaidrošana, turpretim noziedzīgi iegūtās mantas meklēšana, identificēšana un atgūšana nepelna pietiekamu uzmanību. Nepietiekams profesionālu, ar speciālām zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas un izsekošanas jomā apveltītu cilvēkresursu skaits izmeklēšanas iestādēs liedz efektīvi meklēt un atrast noziedzīgi iegūtu mantu, un iegūt pierādījumu kopumu, kas tiesai dotu pamatu konfiskācijas piemērošanai.

Latvijai adresētais Eiropas Savienības Padomes ieteikums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo kapacitāti un rīcībspēju šo līdzekļu atgūšanai ir nepārprotama reakcija uz to, ka pašlaik Latvijā nav struktūrvienības, kas specializētos noziedzīgi iegūtas mantas meklēšanā, identificēšanā un atgūšanā – pielietojot speciālas zināšanas un izstrādājot metodiku, kā arī, uzkrājot pieredzi un izmantojot to, lai profesionāli identificētu noziedzīgi iegūtu mantu un arī panāktu tās atgūšanu. Lai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu, ir nepieciešams gan analītiskais darbs, gan dažādu operatīvo pasākumu kopums, kas prasa līdzekļus un ieguldījumus šajā jomā nepieciešamo zināšanu apgūšanā un tehniskajā nodrošinājumā. Viena dienesta, kas nodarbotos tikai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu, izveidošana⁶³ ļautu attīstīt attiecīgā dienesta augstu specializācijas pakāpi un profesionalitāti šajā jomā, nodrošinot efektīvu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu, atņemot noziedzīgi iegūtu mantu, t.i., padarot lielu daļu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu par "neizdevīgu".

[noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošana]

Aizvien straujāk attīstoties dažādām sakaru un datortehnoloģijām (tā sauktajai e-videi) un tām ieņemot neatņemamu sabiedrības dzīves sastāvdaļas lomu, dabiski pieaug arī noziedzīgās darbības un dažādi sabiedrības drošības apdraudējumi, kas ir tieši saistīti ar šo vidi.

Vērtējot Latvijas Interneta segmenta attīstības indikatorus, ir konstatējami šādi vērā ņemami fakti:

‒ notiek interneta un datortehnoloģiju lietotāju skaita nepārtraukts pieaugums (vidēji par 3,5% gadā);

‒ notiek datoru lietošanas uzņēmumos nepārtraukts pieaugums (vidēji par 1,5% gadā);

‒ ir vērojama elektronisko sakaru komersantu sīva konkurence un situācijas straujš mainīgums. Piemēram, līdz 2008.gada 9.aprīlim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija bija reģistrējusi 523 elektronisko sakaru komersantus, 2009.gada sākumā komisija pārraudzīja jau 422 komersantus, savukārt 2012.gada 16.oktobrī – 410. Tas ļauj secināt, ka Latvijas elektronisko sakaru tirgū aktīvi un nepārtraukti ir iesaistīti vismaz 300–350 komersanti;

‒ notiek interneta ātruma un pieslēguma kvalitātes straujš pieaugums.

Minētais ļauj izvirzīt vairākus secinājumus par interneta un datortehnoloģiju attīstības ietekmi uz sabiedrības drošību. Proti,:

‒ paralēli Latvijas Interneta segmenta attīstībai pieaugs arī to noziegumu skaits, kur noziedzīgu darbību plānošanai, gatavošanai vai realizēšanai tiek pielietotas informācijas tehnoloģijas un komunikācijas;

‒ palielinoties iedzīvotāju interesei par tehnoloģijām, pieaugs arī visdažādāko pret personu vērstu noziedzīgo nodarījumu izplatība, piemēram, noziedzīgie nodarījumi pret korespondences noslēpumu datortīklos, privātas informācijas pretlikumīga iegūšana un izmantošana; krāpšanas Internetā, utt.);

‒ komersantiem aktīvāk izmantojot tehnoloģijas un e-komerciju, pieaugs komercnoslēpuma, krāpšanas, mājas lapu uzlaušanas un datorpirātisma riski;

‒ attīstoties Latvijas interneta segmenta ātrumiem un kvalitātei, samazinoties izdevumiem par interneta pakalpojumiem, pieaugs nelegāla satura izplatīšanas un šādu nodarījumu atbalstīšanas riski (piemēram, bulletproof hostinga kompānijas).

Konvencijā par kibernoziegumiem un tās 2003.gada 28.janvāra Papildu protokolā par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (turpmāk – Konvencija)⁶⁴ kibernoziegumi tiek klasificēti piecās grupās:

‒ ar nodomu izdarīti noziedzīgi nodarījumi pret datu un datorsistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību (drošību);

‒ ar datoru saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi (datorviltošana un datorkrāpšana);

‒ ar datoru saistītie neatļauta satura noziedzīgie nodarījumi, kuros ietilpst ar bērnu (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) pornogrāfiju saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi;

‒ ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti ar datorsistēmas palīdzību;

‒ noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar rasismu un ksenofobiju, un genocīdu propagandējošu materiālu izplatīšanu automatizētās datu apstrādes sistēmās.

Ārvalstu pieredze liecina, ka, piemēram, Austrālijā, Dānijā, Somijā, Grieķijā, Indonēzijā, Meksikā, Krievijā, ASV, Ukrainā, Lietuvā u.c., Konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā⁶⁵ apkarošanu nacionālajā līmenī pamatā veic viena struktūrvienība. Minētais tiek skaidrots ar nodarījumu specifiku, kas būtiski atšķiras no "tradicionālas" izmeklēšanas, t.i.:

‒ izmeklēšana un operatīvās darbības pasākumi ir specifiski. To veikšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, apmācība un prakse. Šāda specifika un komplicētība skar arī pierādījumu iegūšanu (piemēram, elektroniskie pierādījumi);

‒ nodarījumus augsto tehnoloģiju jomā neatkarīgi no apdraudējuma objekta un krimināltiesiskās kvalifikācijas apvieno viena noziedzīga vide (internets, ziņu grupas, forumi utt.). Tāpēc ir svarīgi veikt kopīgus pasākumus šādas vides kontrolei un darbu ar operatīvo interesi izraisošām organizācijām (piemēram, serveru uzturētāji, pakalpojumu sniedzēji utt.) un personām;

‒ ir sarežģīti un brīžiem pat neiespējami (vismaz izmeklēšanas posmā) viennozīmīgi noteikt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu. Līdz ar to nav racionāli šādu pārkāpumu piekritību noteikt teritoriāli;

‒ šādi pārkāpumi lielākoties nav saistīti tikai ar vienu valsti. Tiem ir transnacionāls raksturs. Arī starptautiskās sadarbības aspektā viena struktūrvienība nacionālajā līmenī atvieglo un paātrina izmeklēšanas mērķu sasniegšanu;

‒ vienas struktūrvienības personālsastāvs, tā optimālajā formā, ir kvantitatīvi mazāks nekā sadalījumā pa reģioniem, bet kvalitatīvi darbotiesspējīgāks. Arī tehniskā aprīkojuma ziņā ir racionālāk aprīkot tikai vienu centralizētu vienību, nevis sadrumstaloti uzturēt vairākas struktūrvienības ar identisku aparatūru un identiskiem uzdevumiem.

Jāpiebilst, ka ārvalstu speciālisti nacionālo augsto tehnoloģiju vienību praksē vadās no pamatfunkcijām, kas strukturāli tiek nodalītas šādās grupās vai nodaļās:

‒ mantiska rakstura pārkāpumi, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību (piemēram, interneta krāpšanas, identitātes zādzības, pikšķerēšana, utt.);

‒ pārkāpumi pret informācijas sistēmas drošību un datiem (piemēram, "datoruzlaušanas", paroļu zādzības, datorvīrusi, tīkla traucēšana, nelegāla pārtveršana);

‒ pārkāpumi, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību (piemēram, bērnu pornogrāfija, draudi, vardarbības materiāli, neslavas celšana, komercnoslēpuma izplatīšana internetā u.c.);

‒ intelektuālā īpašuma pārkāpumi, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību;

‒ kibernoziegumu 24/7 starptautiskais kontaktpunkts un tehniskie pasākumi (e-pierādījumu iegūšana un apskate, noziedzīgās vides kontrole vai interneta "izlūkošana" u.c.).

Savukārt Latvijā pašlaik augsto tehnoloģiju noziedzīgus nodarījumus pēc daļēji noteiktas sistēmas un kompetences apkaro vairākas Valsts policijas struktūrvienības dažādos līmeņos, kā rezultātā šīs darbības neaptver visas Konvencijā noteiktās noziedzīgo nodarījumu kategorijas, kā arī apgrūtina šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļa (kopā ar nodaļas priekšnieku 14 amatpersonas) veic: pārkāpumu apkarošanu pret informācijas sistēmas drošību un datiem (operatīvos pasākumus šajā jomā īsteno 3 darbinieki); intelektuālā īpašuma pārkāpumu apkarošanu, t.sk. pārkāpumu apkarošanu, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību, (operatīvos pasākumus šajā jomā īsteno 4 darbinieki); nodaļas lietvedībā esošo kriminālprocesu izmeklēšanu (4 amatpersonas); tehnisko jautājumu risināšanu un e-pierādījumu izpēti (2 amatpersonas).

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (turpmāk – ONAP), Valsts policijas reģionu pārvaldes un iecirkņi veic: pārkāpumu, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību, apkarošanu. Turklāt bērnu pornogrāfijas gadījumus izmeklē Valsts policijas reģionu pārvalžu struktūrvienības, neatkarīgi no nodarījuma tehniskā un, iespējamā starptautiskā rakstura. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienības, kā arī reģionu pārvaldes un iecirkņi izmeklē arī mantiska rakstura pārkāpumus, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību. Piemēram, krāpšanas EBAY.COM un citos interneta resursos izmeklē pat policijas iecirkņa līmenī. Jānorāda, ka nereti šāda veida kriminālprocesi tiek izbeigti un noziedzīgais nodarījums netiek atklāts, jo izmeklēšanas veicējiem nav atbilstošas juridiskās, tehniskās un praktiskās pieredzes. Šāda pieeja neveido pozitīvu noziedzīgo nodarījumu apkarošanas praksi un veicina krāpšanu izplatību internetā, kā arī veicina pēc būtības nepamatotu izmeklēšanas noslodzi iecirkņa līmenī strādājošajiem izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem, pastarpināti ietekmējot arī koncepcijas iepriekšējās nodaļās norādīto iecirkņa policijas amatpersonu pieejamību citu iedzīvotājiem aktuālu vietēja rakstura drošības problēmu risināšanai.

Minētā sadrumstalotā kibernoziegumu izmeklēšanas kompetence izraisa arī citas sekas. Piemēram, nav izveidota vienota pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās un iniciatīvās, Eiropas Nacionālo augsto tehnoloģiju noziegumu un kibernoziegumu vienību priekšnieku grupā, kā arī nav vienotas dalības starpvalstu izmeklēšanās – kaut gan ES iniciatīvas un tiesību aktu projekti skar vienu noziegumu grupu (t.i., kibernoziegumus) un vidi (t.i., internetu). No Latvijas puses šādās izmeklēšanās varbūt iesaistīti vairāki policijas pārstāvji ar atšķirīgiem viedokļiem, pieredzi un kompetences līmeni, jo kompetences sadalījums tiek realizēts pēc noziedzīga nodarījuma grupas objekta. Nav pilnvērtīgas sadarbības ar ārvalstīm Kibernoziegumu konvencijas ietvaros, piemēram, diennakts kontaktpunktu tīkla lūgumu izpildē un tās koordinēšanā – pierādījumu saglabāšanai, atklāšanai, analīzei.

Ar 2014.gada 05.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.276 apstiprinātajā "Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016.gadam" ir paredzēts pasākums izveidot vienotu specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā, kas izmeklējot un veicot operatīvos pasākumus, sadarbībā ar citām kompetentām institūcijām apkaros ne tikai ar organizēto noziedzību saistītos noziedzīgos nodarījumus augsto tehnoloģiju jomā, bet arī cita veida ar interneta starpniecību izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi stiprinot policijas kapacitāti atklāt un novērst noziedzīgos nodarījums, jo īpaši tādās prioritārās jomās kā bērnu, tikumības un dzimumneizsakarmības aizsardzība, kā arī citās jomās.

[noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanas materiāltehniskais nodrošinājums un iesaistīto amatpersonu profesionalitāte]

Augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu atklāšana (operatīvo darbības ietvaros) un izmeklēšana nepārtraukti ir saistīta ar taktiski pareizu un metodoloģiski precīzu datu nesēju un elektronisko pierādījumu saturisko apskati un analīzi, ko var nodrošināt tikai mūsdienu prasībām atbilstoša tehnika un datu nesēji. Šādu noziegumu izdarītāji praksē ļoti aktīvi izmanto sarežģītas datu šifrēšanas, specializētas tīmekļa slēpšanās tehnoloģijas, kas apgrūtina vainīgo personu noskaidrošanu un noziedzīgu nodarījumu pierādīšanu. Tehniskie līdzekļi, kas ļauj iegūt pierādījumus no informācijas tehnoloģiju iekārtām un datiem ir nepārtrauktā attīstības procesā, to ir daudz un tie ir nepārtraukti funkcionalitātē mainīgi, kā arī to iegāde prasa finanšu līdzekļus. Sarežģītu šifrēšanas un slēpšanās tehnoloģiju izmantošanas gadījumā praksē ļoti bieži tiesībaizsardzības iestādēm nav tehnoloģisku iespēju saprātīgā laika posmā un ar saprātīgiem resursiem piekļūt informācijai, kura satur pierādījumus.

Minētās jomas specifiski straujā un pastāvīgā tehnoloģiskā attīstība nosaka nepieciešamību nodrošināt teorijas un prakses saikni, augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu nepārtrauktu izpēti un nepārtrauktu apmācību un zināšanu pilnveidošanu gan tehniskajiem darbiniekiem, gan izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem. Taču Valsts policijas koledžas studiju programmas, patlaban nenodrošina topošu policijas darbinieku apmācības un esošo darbinieku kvalifikācijas celšanu augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un elektronisko pierādījumu iegūšanā un izpētē.

Personālsastāva kvalifikācijas celšanas nolūkos ir nepieciešama nepārtraukta, augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu kā noziedzības fenomena nepārtraukta izpēte un analīze.

Identificētās problēmas:

‒ vāji tiesību normu piemērošanas prakses rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu reālā atgūšanā;

‒ Latvijā trūkst profesionāli specializētas struktūrvienības, kas darbotos ne tikai noziedzīgu iegūtu līdzekļu identifikācijas, bet arī to atgūšanas jomā⁶⁶;

‒ Valsts policijas personāla resursu trūkuma dēļ ieviestā sadrumstalotā kompetence noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanā kavē smagu un komplicētu noziedzīgu nodarījumu vienotas apkarošanas nodrošināšanu, augsto tehnoloģiju noziedzīgās vides kontroli, kā arī vienotas juridiskas un tehniskas prakses veidošanu valstī⁶⁷;

‒ sarežģītu datu šifrēšanas un specializētu tīmekļa slēpšanās tehnoloģiju pielietošana noziegumu izdarīšanā liedz policijai bez speciālā programmnodrošinājuma un datortehnikas iegūt informāciju, kas satur pierādījumus, un noskaidrot vainīgās personas⁶⁸;

‒ ierobežotas iespējas nodrošināt un īstenot augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izpēti un topošo un esošo Valsts policijas speciālistu apmācības un kvalifikācijas celšanu.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ atgūtajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem nonākot valsts budžetā, palielinās sabiedrībai lietderīgu pasākumu finansēšanas iespējas;

‒ mazinot noziedzības (jo īpaši organizētās noziedzības) būtiskāko resursu un noziedzīgās peļņas gūšanas iespējas, samazinās noziedzības vispārējā ietekme uz sabiedrības drošību;

‒ lielākas iespējas attīstīt iedzīvotājiem nepieciešamos sociāli lietderīgos augsto tehnoloģiju jomas pakalpojumus;

‒ profesionālāka un ekipētāka iedzīvotāju aizsardzība pret dažādiem apdraudējumiem interneta vidē.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

2.4. Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība.

‒ Kriminālizlūkošanas modeļa būtība un turpmākās attīstības aktivitātes;

‒ vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras attīstība;

‒ kvalificēta personālsastāva nodrošināšana kriminālizlūkošanas modeļa darbības īstenošanai.

[Kriminālizlūkošanas modeļa būtība un turpmākās attīstības aktivitātes]

Tikpat būtisks, Latvijai jauns, ieviešanas stadijā jau esošs un turpmāku attīstību prasošs attīstības apakšvirziens kā šajā koncepcijā likumpārkāpumu novēršanas attīstības virzienā izklāstītā uz sabiedrību vērsta policijas darba pieeja, noziedzības novēršanas attīstības virzienā ir kriminālizlūkošanas modeļa attīstīšana Valsts policijā. Abi šie darbības attīstības apakšvirzieni ir viens otru papildinoši, un Valsts policijas darbības efektivitātes celšanas nolūkā nedrīkst būt ieviešami kā viens no otra atrauti.

Iemesli, jeb līdzšinējās darba organizācijas trūkumi, kuru novēršanai Valsts policijā tiek attīstīta Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana⁶⁹ ir vairāki. Starp tiem nozīmīgākie izriet no reaktīva, uz notikumiem reaģējoša iestādes vadīšanas stila trūkumiem. Proti, orientēšanās uz represīvu darbības rezultātu (apcietināt, sodīt u.tml.) sasniegšanu, nepietiekams ieguldījums noziedzības novēršanā, neskaidras darbības prioritātes un vāja uzdevumu izpildes koordinācija, prioritātēm neatbilstoša un vāji koordinēta resursu izmantošana, kvalitatīvas kontroles un atgriezeniskās saites trūkums, ierobežotas iespējas ietekmēt dažādas politiskas izcelsmes, bet ne uz pierādījumiem un analīzi balstītas prioritātes noziedzības novēršanā.

Kriminālizlūkošanas⁷⁰ modelis ir nepārtraukts, ciklisks noziedzības apkarošanas vadības process, kas ietver noteiktas darbības no problēmas identificēšanas līdz lēmumu pieņemšanai, uzdevumu definēšanai un to īstenošanas rezultātu novērtēšanai. Tas ir viens no svarīgākajiem policijas proaktīvas un efektīvas darbības nodrošināšanas instrumentiem noziedzības apkarošanā, kas efektīvā veidā samazina noziedzības izpausmes un ļauj prioritizēt Valsts policijas darbu noziedzības apkarošanā, tādējādi efektivizējot policijas resursu patēriņu un stiprinot sabiedrības drošību. Līdz ar to Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana ir cieši saistīta arī ar šīs koncepcijas 2.1.nodaļā paredzēto Kriminālprocesa obligātuma principa pārskatīšanu daļā par nepieciešamību nostiprināt Kriminālprocesa likumā nosacījumu, ka kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu gadījumos, piemērojot kriminālprocesa apturēšanas mehānismu, tiek ievēroti izņēmumi, kas balstās uz izmeklēšanas iestādes noteiktajām darbības prioritātēm.

Kriminālizlūkošanas modeļa darbības rezultātā tiek iegūti noziedzības apkarošanas vadībā izmantojami trīs līmeņu rezultāti, jeb tā sauktie "Kriminālizlūkošanas modeļa produkti":

‒ Situācijas stratēģiskais novērtējums, kura ietvaros tiek identificētas un izvērtētas ilgtermiņa problēmas, noziedzības attīstības tendences, noziedzības fenomeni, u.c. Šī novērtējuma uzdevumos ietilpst noziedzības apkarošanas prioritāšu gadam un ilgākam termiņam noteikšana, šo prioritāšu ietvaros veicamo nozīmīgāko uzdevumu nospraušana, uzdevumu izpildei nepieciešamo resursu noteikšana, kā arī nepieciešamās informācijas sniegšana lēmumu pieņēmējiem stratēģiska rakstura lēmumu pieņemšanai;

‒ taktiskais novērtējums, kura ietvaros tiek identificētas īstermiņa problēmas konkrētā noziedzības vai drošības problēmu jomā vai teritorijā, kur ar zināmu rīcību tās var tikt ierobežotas vai novērstas. Šī novērtējuma uzdevumos ietilpst aktuālo noziedzības tendenču, iespējamo noziegumu sēriju, kriminogēnāko "degpunktu" iezīmēšana, īstermiņa uzdevumu definēšana, kā arī uzdevumu izpildes rezultātu un to ietekmes uz noziedzības parādību ierobežošanu uzraudzība;

‒ problēmas profila izstrāde, kā ietvaros tiek atspoguļoti atsevišķi noziegumi vai likumpārkāpumi, to raksturs, bīstamība, izplatība, tiek noskaidrotas noziegumu sērijas, identificētas radušās vai topošās problēmas ar mērķi uz šī informācijas pamata attīstīt kopīgas izmeklēšanas vai pasākumus;

‒ mērķa profila izstrāde, kā ietvaros tiek nodrošināta savlaicīgu atsevišķu noziedznieku vai noziedzīgu grupu identificēšana, kas kalpo par pamatu tālāka taktiskā mērķa izvirzīšanai darbam ar noziedzīgām grupām vai personām.

Šī modeļa priekšrocības ir atzinusi par prioritāri attīstāmu virzienu tiesībaizsardzības iestāžu darbībā arī Eiropas Savienība⁷¹, kur tā ieviešanu un darbības uzturēšanu koordinē Eiropols. Taču tā ieviešana Eiropas līmenī nav pilnībā īstenojama, ja atsevišķās dalībvalstīs modelis tiek attīstīts tikai kādā atsevišķā no nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm. Tāpēc Iekšlietu ministrija pašlaik ir uzsākusi Eiropas Komisijas līdzfinansētu projektu⁷² "Nacionālā kiriminālizlūkošanas modeļa izveide", kura mērķis ir apvienot vienā kriminālizlūkošanas ietvarā visas kompetentās nacionālās tiesībaizsardzības un drošības iestādes (kopā – 7), veicot attiecīgu valsts mērogam piemērotu Kriminālizlūkošanas modeļa principu izstrādi, likumkopas izstrādi, speciālistu apmācības kursu organizēšanu un citus modeļa ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Līdz ar to Valsts policijā jau ieviestā kriminālizlūkošanas modeļa darbības pilnveidošana ir vitāli svarīga un nepieciešama, ne tikai Valsts policijas attīstības kontekstā, bet arī kā pamats šī modeļa ieviešanai valsts mērogā. [vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras attīstība]

Viens no pamatelementiem Kriminālizlūkošanas modeļa sekmīgas darbības nodrošināšanā ir profesionāls darbs ar informāciju, līdz ar to sekmīgai kriminālizlūkošanas nodrošināšanai ir nepieciešams attīstīt atbilstošas informācijas sistēmas un tīklus.

Modeļa darbības nodrošināšanai Valsts policijā tiek izmantoti dažādi informācijas avoti, tai skaitā publiskie avoti (prese, internets, u.c.), ārējās datubāzes (Lursoft, CSDD, u.c.), iekšējās datubāzes un starptautiskās datubāzes (Interpola, Eiropola un citi datu apmaiņas kanāli). Modeļa darbībā liela nozīme ir arī policijas ikdienas darbā iegūtajai informācijai, kā arī izmeklēšanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtajai informācijai. Tāpat tiek izmantota arī citu starptautisko un nacionālo tiesībaizsardzības iestāžu un drošības iestāžu sniegtā informācija. Transition Facility 2007 projekta LV/2006/IB/JH/01 "Valsts policijas kapacitātes stiprināšana Nacionālā kriminālās izlūkošanas modeļa ieviešanai" ietvaros tika izveidota informācijas sistēma "Valsts policijas Ziņojumu datu bāze", kura vēlāk tika pievienota Integrētās Iekšlietu Informācijas Sistēmas apakšsistēmai "Elektroniskais notikumu žurnāls", izveidojot "Riska informācija" sadaļu, kurā tiek ievadīta, apstrādāta un apkopota Valsts policijas amatpersonu ikdienā ievāktā riska informācija (incidenti, baumas, attiecības starp personām, aizdomīgas adreses, transportlīdzekļi, utml.).

Kriminālizlūkošanas informācijas apmaiņai ir nepieciešama aizsargāta tīkla infrastruktūra. Valsts policijā šiem mērķiem darbojas "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma" (KEIS). Taču KEIS sastāv no vairākām savstarpēji nekonsolidētām apakšsistēmām un savā starpā nesavienotiem lokāliem datortīkliem. Analītiķi strādā izolēti, un apmaiņa ar kriminālizlūkošanas informāciju un produktiem analītiķu starpā notiek izmantojot elektronisko pastu vai, gadījumā, ja informācija satur valsts noslēpumu vai tā ir klasificēta kā dienesta vajadzībām, informācijas aprite norit papīra formā atbilstoši šāda rakstura informācijas aprites prasībām. Valsts policijas budžetā līdz šim nav tikuši piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi kriminālizlūkošanas informācijas apmaiņai nepieciešamā aizsargāta tīkla infrastruktūras izveidei, kas būtu atbilstoša normatīvo aktu prasībām⁷³. Tāda ir izveidota tikai Valsts policijas centrālajā aparātā, savukārt pārējās Valsts policijas struktūrvienībās tā jāveido no jauna. Arī Valsts policijas virzītie projekti Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu piesaistīšanai nav tikuši atzīti par prioritāriem un virzīti tālāk. Nav izveidota arī aizsargāta tīkla infrastruktūra starp Valsts policiju un citām tiesību aizsardzības iestādēm, kas īpaši negatīvi ietekmē Valsts policijas Eiropola Latvijas nacionālās nodaļas funkciju izpildi, jo tādēļ nav iespējams izveidot starpsavienojumu piekļuvei Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmām (EIS un SIENA). Ir paredzams, ka starpsavienojumu izveides un piekļuves nodrošināšanas izmaksas pieaugs, jo pēdējo gadu laikā Eiropols mērķtiecīgi virzās uz sava akreditēta tīkla un sistēmu klasifikācijas līmeņa paaugstināšanu no esoša "Dienesta vajadzībām" (EU Restricted) uz "Konfidenciāli" (EU Confidential) un "Slepeni" (EU Secret).

Turklāt operatīvās analīzes jomā analītiķi izmanto firmas "i2 Ltd" analītiskās programmatūras Analyst’s Notebook, iBase un Pattern Tracer, taču finanšu trūkuma dēļ nav iespējams iegādāties analītisko programmatūru jauninājumus, piemēram, pašlaik Eiropolā plaši lietoto programmu MS GIS/Map.

[kvalificēta personālsastāva nodrošināšana kriminālizlūkošanas modeļa darbības īstenošanai]

Ņemot vērā kriminālizlūkošanas konceptā ietilpstošās informācijas plašo aptvērumu un kriminālizlūkošanas modeļa produktu saturu (situācijas stratēģiskais un taktiskais novērtējumi, problēmas profila un mērķa profila izstrāde), ir pašsaprotams, ka otrs šī modeļa pamata resurss ir kvalificēts un modeļa ieviešanai un darbības uzturēšanai sagatavots personāls. Lai gan šajā kontekstā pamata slogs ir uz Valsts policijas analītiķu sagatavotību un spējām radīt minētos produktus, tomēr lielā mērā katram policijas darbiniekam, kas savā darbībā iegūst kriminālizlūkošanas produktu sagatavošanai noderīgu (piemēram, iepriekš minētajā "ziņojumu datu bāzē" ievietošanai noderīgu) informāciju ir jābūt vismaz vispārīgām zināšanām par modeļa darbību. 2010.gadā, ieviešot modeļa darbību Valsts policijā, Valsts policijas koledža sadarbībā ar Valsts policijas ekspertiem īstenoja kriminālizlūkošanā iesaistīto amatpersonu sākotnējās apmācības, realizējot profesionālās pilnveides izglītības programmu "Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā" piecos līmeņos, kas bija vērsta uz pamatzināšanu apguvi par kriminālizlūkošanas modeļa darbību. Taču kopš 2010.gada šī profesionālās pilnveides izglītības programma vairs netika realizēta, līdz ar to tā nav aktualizēta atbilstoši notikušajām izmaiņām kriminālizlūkošanas modeļa darbībā. Ņemot vērā neilgo pieredzi kriminālizlūkošanas modeļa darbībā, tēmas par kriminālizlūkošanas modeļa darbību nav iekļautas arī citās Valsts policijas koledžas īstenotajās izglītības programmās – arodizglītības programmā "Policijas darbs", pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs", profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati".

Lai nodrošinātu personālsastāva izpratni par kriminālizlūkošanas modeli, arī pašlaik, t.i. jau beidzoties modeļa ieviešanai Valsts policijā realizētā ES līdzfinansētajam projektam, tiek veikti metodiska rakstura pasākumi. Vispārīgu izpratni par kriminālizlūkošanu sniedz apstiprinātā koncepcija par kriminālizlūkošanas modeļa Valsts policijā ieviešanu⁷⁴, izstrādāta Kriminālizlūkošanas uzdevumu koordinācijas grupas darbības kārtība, analītiķu vajadzībām sagatavoti kriminālizlūkošanas produktu saturiskie apraksti (standarti)⁷⁵, metodiskie ieteikumi taktiskā un stratēģiskā novērtējuma sagatavošanai, kā arī tiek izmantotas Eiropola sagatavotās metodoloģijas, kas tiek tulkotas, sagatavojot analītiskos produktus pēc Eiropola pieprasījuma. Svarīgākie metodiskie materiāli ir ievietoti Valsts policijas iekšējā tīkla (intraneta) vietnē. Tomēr jāatzīmē, ka metodiska rakstura materiāli, ko izmantot izglītojamo apmācībām Valsts policijas koledžā, ir nepietiekamā apjomā.

Savukārt, vēl lielāki trūkumi šobrīd ir Valsts policijas analītiķu kvalifikācijas piemērošanā modeļa darbības prasībām, kaut arī tieši šo policijas darbinieku pienākumos ietilpst, pielietojot speciālas informācijas izvērtēšanas metodes, veikt kriminālizlūkošanas informācijas analīzi ar mērķi radīt noteiktam mērķim atbilstošus kriminālizlūkošanas produktus un ieteikumus rīcībai, kā arī, sagatavojot prasībām atbilstošus stratēģiskās un operatīvās analīzes produktus (Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums u.c.), nodrošināt kvalitatīvu ieguldījumu kriminālizlūkošanas īstenošanai Eiropas Savienības līmenī. Latvijā nav izstrādāts un ieviests apmācību kurss operatīvās analīzes un stratēģiskās analīzes jomā, tajā skaitā arī apmācību kurss darbam ar iepriekš minētajām analītiskajām programmām. ES līmeņa apmācības atbilstoši noteiktajiem kvalitātes standartiem analītiķiem tiek organizētas tikai Eiropolā, kur šobrīd tiek organizēti divu nedēļu apmācību kursi operatīvās, stratēģiskās un finanšu analīzes jomā, kā arī vienas nedēļas apmācību kurss sociālo tīklu analīzes jomā. Dalībvalstu ekspertu dalību šajos kursos ir jāfinansē nosūtītājvalstij, līdz ar to, ņemot vērā VP ierobežotos resursus, Valsts policija var nosūtīt Eiropola organizētajās apmācībās ļoti ierobežotu ekspertu skaitu (ne vairāk kā 1–2 ekspertus gadā).

Identificētās problēmas:

‒ Aizsargātas valsts līmeņa pārklājuma klasificētās informācijas apmaiņas tīkla infrastruktūras, novecojušas "Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas" (KEIS) un Valsts policijas speciālistu apmācībai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes trūkuma dēļ kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas apmaiņa un analīze šobrīd norit neefektīvi gan starp Valsts policijas struktūrvienībām, gan arī ar citām tiesību aizsardzības iestādēm⁷⁶.

‒ metodiska rakstura materiāli, ko izmantot izglītojamo apmācībām kriminālizlūkošanas jautājumos Valsts policijas koledžā, ir nepietiekamā apjomā;

‒ Latvijā nav izstrādāts un ieviests apmācību kurss operatīvās analīzes un stratēģiskās analīzes jomā;

‒ ierobežotas iespējas nodrošināt Valsts policijas ekspertu (analītiķu) profesionālo pilnveidi Eiropola vai citu valstu organizētajās apmācībās un pieredzes apmaiņas aktivitātēs;

‒ profesionālās pilnveides izglītības programma "Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā", beidzoties ES līdzfinansētajam kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanas projektam, vairs nav īstenota un nav arī aktualizēta.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ mazāki izdevumi administratīvo resursu nodrošināšanai klasificētās informācijas drošai apritei starp Valsts policijas struktūrvienībām (perspektīvā arī starp visām tiesībaizsardzības iestādēm);

‒ attaisnota, pamatota un ar sabiedrības aktuālākajām drošības vajadzībām saskaņota policijas aktivitāšu prioritāzija;

‒ efektīvāka un mērķtiecīgāka noziedzīgo (jo īpaši organizētās noziedzības, pārobežu noziedzības un smagu un sevišķi smagu noziegumu) darbību apkarošana gan Latvijā, gan ārpus tās robežām;

‒ lielākas iespējas sagaidīt no policijas spējas prognozēt nopietnākos sabiedrības drošības apdraudējumus un organizēt attiecīgu proaktīvu pretdarbību.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

III. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – MOTIVĒTS UN PROFESIONĀLS PERSONĀLS

3.1. Personāla piesaiste un motivācija dienestam.

– situācija personāla atlasē;

– personāla noturēšana dienestā;

– motivācija dienestam (materiālie un nemateriālie motivējošie instrumenti).

[situācija personāla atlasē]

Iepriekšējās nodaļās atspoguļoto Valsts policijas attīstības virzienu īstenošanai, kā arī iestādes darbībai kopumā ir nepieciešami ieguldījumi tās materiāltehniskajā kapacitātē un policijas uzdevumus ietekmējošo procedūru (tiesību aktu) pilnveidošanā, taču Valsts policijas darbības pamata resurss tāpat kā jebkurā citā iestādē, organizācijā vai uzņēmumā pirmkārt ir motivēts un profesionāls personāls. Pirmais posms šāda personāla resursa izveidē ir personāla atlase. Ievērojot Valsts policijas būtisko lomu sabiedrības drošības un vispārējās attīstības nodrošināšanā, prasības, kādām ir jāatbilst kandidātam, ir noteiktas ar likuma spēku. Šobrīd personāla atlase tiek veikta atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (turpmāk – Dienesta gaitas likums) noteiktajām prasībām⁷⁷ pieņemšanai dienestā un Valsts policijas 2012.gada 14.marta iekšējos noteikumos Nr.5 "Kārtība, kādā organizē kandidātu atlasi un pieņemšanu dienestā Valsts policijā" (turpmāk – noteikumi Nr.5) noteiktajām prasībām. Noteikumi Nr.5 paredz divus secīgus atlases posmus – kandidātu atlases pirmo kārtu, kurā personāla vadības struktūrvienība pārbauda kandidātu atbilstību obligātajām prasībām, un kandidātu atlases otro kārtu, kurā vērtēšanas komisija, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, izvērtē kandidātu atbilstību dienestam un pieņem vienu no lēmumiem, iesakot iestādes vadītājam pieņemt vai nepieņemt kandidātu dienestā. Lēmumu par kandidāta pieņemšanu vai nepieņemšanu dienestā pieņem Valsts policijas priekšnieks.

Minētie noteikumi paredz arī kandidātu psiholoģisko atlasi, kas, ņemot vērā policijas darba specifiku, ir būtiska, jo ļauj noteikt personas intelektuālās spējas (nosakot uzmanības, domāšanas, atmiņas spēju specifiku), kā arī personības īpašības (saskarsmes un sadarbības spējas, emocionālās sfēras raksturojumu, patstāvības, atbildīguma un noturības pret stresu un konfliktsituācijām specifiku). Atkarībā no amatam nepieciešamajām prasībām psihologi var piemērot atsevišķas psiholoģiskās izpētes metodikas un atsevišķi izvērtēt, piemēram, personāla vadīšanas prasmes, spēju precīzi un operatīvi rīkoties ar informāciju, spēju darboties ierobežotos laika apstākļos u.c.

Taču praksē, veicot kandidātu atlasi, bieži vien kandidāti neiziet pat pirmo atlases kārtu. Par atteikuma iemesliem kandidātu pieņemšanai dienestā ir neatbilstība obligātajām veselības prasībām, neatbilstoša fiziskā sagatavotība, kā arī kandidātu raksturojoša informācija, piemēram, virkne piemērotu administratīvo sodu par dažādiem pārkāpumiem. Tas, ka kandidāti neatbilst noteiktajām veselības prasībām un fiziskajai sagatavotībai, netieši norāda arī uz sabiedrības veselības stāvokli kopumā. Piemēram, veicot kandidātu atlasi mācībām Valsts policijas koledžā arodizglītības programmā "Policijas darbs" klātienē, 2012.gadā kopumā bija pieteikušies 429 kandidāti, no tiem prasībām neatbilstošs veselības stāvoklis tika konstatēts 130 kandidātiem jeb 30%. Valsts policija konkurē uz veselības stāvokļa prasībām atbilstošajiem kandidātiem arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur tāpat kā Valsts policijā jauniešu veselības stāvoklis ir viens no būtiskākajiem riskiem kandidātu piesaistē⁷⁸. Tādēļ, vērtējot šo situāciju un tās iespējamos risinājumus, ir jāatzīst, ka atsevišķas kandidātiem dienestam Valsts policijā izvirzītās veselības prasības, iespējams, ir pārspīlētas. Uz to norāda, gan apstāklis, ka 54% no visiem kandidātiem, kas veselības stāvokļa dēļ atzīti par nederīgiem dienestam, ir noraidīti redzes problēmu dēļ, gan arī atsevišķu kandidātam un dienestā jau esošai amatpersonai noteikto veselības prasību salīdzinājums⁷⁹. Piemēram, virknē diagnožu persona nevar tikt atzīta par derīgu dienestam, kandidējot pieņemšanai tajā, bet, ja tā pati diagnoze personai uzstādīta gada laikā pēc tās pieņemšanas dienestā, persona dienestu var turpināt bez šķēršļiem.

Daudzu gadu garumā, saistībā ar kandidātu nespēju nokārtot fiziskās sagatavotības prasības, Valsts policijā (kā arī citās IeM sistēmas iestādēs) tika konstatēts, ka kandidāti, būdami atbilstoši visām citām prasībām pieņemšanai dienestā un potenciāli spējīgi iestādei dažbrīd pat akūti nepieciešamā specialitātē (piem., kibernoziegumu apkarošanā vai analītiķa pienākumu izpildē) nevar tikt pieņemti dienestā vai pat atsakās no kandidēšanas dienestam tikai tāpēc, ka nav spējīgi nokārtot fiziskās sagatavotības prasības⁸⁰. Minētās prasības neatkarīgi no amatpersonas piederības noteiktai amata specifikai (speciālo uzdevumu vienībai vai analītiskajiem dienestiem, u.c.), kā arī neatkarīgi no tā vai persona ir amata kandidāts vai jau atrodas dienestā, visus pārbaudījumu kārtotājus dalīja tikai dzimumu un vecumu grupās. Tādēļ šīs koncepcijas izstrādes laikā Iekšlietu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2013.gada 28.maijā apstiprināja jaunus noteikumus (normatīvus) ieviešot principiāli jaunu normatīvu dalījumu ne tikai atbilstoši pārbaudījumu kārtotāja vecumam un dzimumam, bet arī atbilstoši tā piederībai noteiktai amatu grupai⁸¹, līdzīgi kā tas jau ir noteikts attiecībā uz amatpersonām un kandidātiem paredzēto dienestam atbilstošo veselības stāvokli.

Pieņemšanai dienestā nereti piesakās kandidāti ar zemu morālo stāju un arī ar nepietiekamu motivāciju dienestam, kritiski vērtējamu pašdisciplīnu vai attieksmi pret policiju kā institūciju. Piemēram, jau minēto 2012.gadā pieteikušos kandidātu starpā 16 kandidāti iepriekš ir bijuši krimināli sodīti. Daļa kandidātu, neveicot visas paredzētās veselības stāvokļa vai fiziskās sagatavotības pārbaudes, vai neiesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, faktiski atteicās no turpmākas kandidēšanas pieņemšanai dienestā (42 atteicās, 15 neiesniedza visus nepieciešamos dokumentus). Tomēr, ja pēdējos varētu pieskaitīt pie tā sauktā "dabiskā atbiruma", tad, pastāvot ilgstošām problēmām ar Valsts policijas personāla nokomplektēšanu, ir nepieciešams pārskatīt un saprātīgi mazināt visus iespējamos šķēršļus pozitīvi motivētu kandidātu pieņemšanai dienestā, tostarp vairojot interesi par dienestu policijā, kā arī piefiksējot katru personu, kas izrādījusi šādu interesi, un, veicinot tās izvēli par labu dienestam. Piemēram, 2012.gadā Valsts policijas mājas lapas sadaļā "Darba piedāvājumi" tika iesūtīti 135 pieteikumi uz dažādiem vakantiem amatiem. 2013.gada 1.pusgadā tika iesūtīti 137 pieteikumi. Iedibinot praksi, kad personāla vadības struktūrvienības darbinieks sazinās ar šādu personu un personīgi piedāvā tai visu nepieciešamo informāciju (par dokumentu noformēšanas kārtību, dienesta iespējām, gaidāmo uzņemšanu Valsts policijas koledžā, u.tml.), un vienlaikus arī savlaicīgi iegūst pēc iespējas pilnīgāku informāciju par personu, kandidātā jau sākotnēji tiks radīta pozitīva iestādes personiskas ieinteresētības sajūta, bet iestādei – uzkrāta daudz plašāka informācija par kandidātiem un, ņemot vērā periodiskumu pieņemšanai dienestā, iespēja labāk organizēt darbu, gatavojoties kandidātu uzņemšanai.

Ievērojot, ka iestādes prestižam un izpratnei par tās darbību ir būtiska nozīme kandidātu piesaistē, Valsts policija aktīvi veic dažādus publiskos pasākumus, kas ir vērsti uz atsevišķu sabiedrības drošības problēmu novēršanu vai uz uzticēšanos policijai kopumā. Tomēr šie pasākumi nav vērtējami kā mērķtiecīgi, dienestam policijā aģitējoši (rekrutēšanas vai vervēšanas aktivitātes) un vērsti uz īpaši to personu loku, kuru vecums un citas formālās prasības dienestam policijā jau šobrīd atbilst likumā noteiktajām. Ar šādiem, pārbaudītiem paņēmieniem, būtiski paplašinot dienestam ieinteresēto personu un kandidātu skaitu, policijai palielināsies kandidātu atlases loks un līdz ar to arī iespējas izvēlēties spējīgākos kandidātus un pakāpeniski paaugstināt personālsastāva kopējo kvalitatīvo potenciālu.

[personāla noturēšana dienestā]

Ja situācija ar personāla atlasi pamatā atspoguļo dienesta prestižu sabiedrībā, tad šīs situācijas kopsakarība ar jau esošā personāla aizplūšanu no dienesta ir galvenais indikators, kas atspoguļo iestādes "kopējo veselību", proti darbaspēju. Pēdējo sešu gadu laikā (2007.g.–2012.g.) ir saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta aizplūst vairāk personāla nekā tiek pieņemts dienestā.

2009.gadā lielais atvaļināto amatpersonu skaits (1214) saistīts ar tajā gadā veikto Valsts policijas reģionālo reformu, kad tika likvidētas teritoriālās policijas pārvaldes un izveidotas Valsts policijas reģionu pārvaldes, vienlaikus samazinot kopējo dienestā esošo amatpersonu skaitu. Taču 2010. un turpmākajos gados personāla aizplūšana no Valsts policijas viennozīmīgi ir saistāma ar to, ka Valsts policijā valsts ekonomiskās krīzes ietekmē tika samazināts gan kopējais atalgojums, gan likvidētas vai būtiski samazinātas vairākas līdz tam nodrošinātās sociālās garantijas (atvaļinājuma pabalsti, bērna piedzimšanas pabalsti, mācību maksas kompensācijas, samazinātas uzturdevas kompensācijas un dažādu iepriekš pieejamu piemaksu apmēri, utml.). Minētās tendences visbīstamākā pazīme, ir tā, ka pamest dienestu gan sakarā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli, gan ar likumā noteiktā izdienas stāža vai vecuma sasniegšanu arvien vairāk izvēlas pieredzējušas un profesionālas amatpersonas, tai skaitā ar neatsveramu pieredzi savā profesionālajā jomā.

Arvien retāk pieredzējušās Valsts policijas amatpersonas izvēlas izmantot likumā paredzētās tiesības, sasniedzot 50 gadu vecumu, lūgt iestādes vadītājam pagarināt viņām dienestā atrašanās laiku, kaut gan Valsts policija kā iestāde būtu ieinteresēta viņu praktisko zināšanu nodošanā jaunajiem darbiniekiem.

Tādējādi jau šobrīd ir neatgriezeniski negatīvi ietekmēts katrai iestādei vai uzņēmumam būtiskais personāla vadības elements – profesionālās pēctecības, jeb institucionālās atmiņas nodrošināšana.

Lai gan pārsvarā gadījumu šīs tendences dominējošie iemesli joprojām ir materiālas dabas un būtiskākie tās novēršanas risinājumi ir saistīti ar amatpersonu atalgojuma un sociālo garantiju groza palielināšanu, tomēr, ņemot vērā šo amatpersonu ilgo dienestu un ciešo (tostarp arī psihoemocionālo) saikni ar dienestu policijā, pastāv arī citas līdz šim neizmantotas iespējas noturēt vismaz daļu no šiem profesionāļiem un izmantot viņu kapacitāti jauno kadru praktiskajā apmācībā un profesionālajā pilnveidē. Kā viena no tādām iespējām ir sistēmas iedibināšana, kurā ar amatpersonām, kuras vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par dienesta termiņa pagarināšanu vai atvaļināšanos no dienesta, sasniedzot Dienesta gaitas likumā noteikto vecumu, tiek veiktas papildus motivējošas pārrunas, uzklausot pašas amatpersonas un viņas tiešā priekšnieka viedokļus, meklējot un konstatējot iespējas motivēt un pārliecināt šādu personu turpināt dienestu.

[motivācija dienestam (materiālie un nemateriālie motivējošie instrumenti)]

Darba motivācija ietekmē ne tikai personāla atlases un noturēšanas iespējas, bet arī jau esošā personāla darba produktivitāti un kvalitāti. Motivēts darbinieks dara darbu labāk, kvalitatīvāk un ar lielāku prieku nekā darbinieks, kura motivācija ir pazemināta. Mūsdienu personāla vadības teorija kā faktorus, kas rada apmierinātību ar darbu, atzīst šādus: – atzinību, – sasniegumus, – rīcības brīvību un autonomiju, – attīstības un mācīšanās iespējas, – izaicinājumus, – interesantu un nozīmīgu darba saturu⁸². Minētie aspekti visbiežāk izraisa darbiniekos lojalitātes izjūtu, apmierinātību ar darbu un entuziasmu, kas savukārt veicina darbinieku aktivitāti, iniciatīvu un produktivitāti. Savukārt neapmierinātība ar darbu visbiežāk saistās ar problēmām darba drošībā, labumu gūšanā (sociālo garantiju trūkumā), darba apstākļos, darba samaksā, iestādes vadībā, politikā un darba procedūrās.

Jebkurai iestādei vai uzņēmumam, kura sniegto pakalpojumu raksturs vai produktu un to ražošanas process neprasa augstu personāla stabilitāti un zemu mainību, atalgojuma politika pamatā sastāvēs no zemākas pamatalgas konkurētspējas, mazāka atvieglojumu un labumu piedāvājuma, taču vienlaikus arī lielākas mainīgās daļas īpatsvara kopējā atalgojumā un agresīvākas īstermiņa premēšanas. Savukārt tādām iestādēm, kuru darbības specifika nosaka nepieciešamību pēc personāla stabilitātes un zemas mainības, tai skaitā Valsts policijai, būtiskākais no darbiniekus motivējošajiem faktoriem ir fiksēts, konkurētspējīgs atalgojums un plašs un daudzveidīgs atvieglojumu un labumu piedāvājums. Situācija, kad daudzi šādā iestādē strādājošie (Valsts policijā dienošie) vienlaikus ir arī oficiāli atzīti par maznodrošinātām personām, jo to atalgojums pamatdarbā nespēj nodrošināt pietiekamus ģimenei nepieciešamos iztikas līdzekļus, nekādi nevairo ne iestādes prestižu, ne arī pašu darbinieku motivāciju kvalitatīvam un produktīvam darbam un dienestam. Tādēļ Valdības rīcības plānā iekļautā uzdevuma nr.121.2 izpildes ietvaros, Iekšlietu ministrijā izstrādāta uz jauniem principiem balstīta atlīdzības sistēma visām Iekšlietu un ieslodzījuma vietu amatpersonām, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem, vienlaikus samazinot speciālo piemaksu veidus⁸³ un palielinot kopējo atalgojuma apjomu. Plānots, ka jaunā darba samaksas sistēma tiks ieviesta ar 2016.gadu.

Tāpat Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts un 2013.gada 19.martā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iespējamu pilnveidošanu", atbalstot virkni pasākumus, kas paaugstina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un veselības aprūpes uzlabošanu⁸⁴. Minētie risinājumi ir vērsti uz visām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē dienestā esošajām amatpersonām un tāpēc tiek virzīti atsevišķi no šīs koncepcijas, taču, ievērojot, ka Valsts policija personāla skaita un arī funkciju aptvēruma ziņā ir lielākā no tām, vislielāko ietekmi šie priekšlikumi atstās tieši uz Valsts policiju un tās turpmāko attīstību.

Kamēr situācija ar pamata materiālo motivēšanas instrumentu (konkurētspējīga atalgojuma un sociālo garantiju) izmantošanas iespējām Valsts policijā ir kritiska un līdz atbilstošu risinājumu ieviešanai ir atkarīga gan no kopējām valsts budžeta iespējām, gan valdības un Saeimas lēmumiem, Valsts policijā tiek izmantoti arī Dienesta gaitas likuma 24.pantā paredzētie nemateriālie motivēšanas instrumenti, jeb dienesta apbalvojumi: pateicība, Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksti, atzinības raksti un krūšu zīmes (nozīmes). Ņemot vērā, ka šie apbalvojumi ir noteikti likumā, tie ir pieskaitāmi pie formāliem motivēšanas instrumentiem un tiek piemēroti samērā plaši. Tāpat Valsts policijā un atsevišķās reģionālajās pārvaldēs ir tikusi praktizēta arī likumā neparedzētu, neformālu nemateriālo motivēšanas līdzekļu izmantošana, piemēram, dažādu "simbolisku" titulu piemērošana kā "gada policists", "rajona labākais policists", utml. Taču šādu motivējošo līdzekļu izmantošana Valsts policijā tiek īstenota kā atsevišķas akcijas. Tā nav iekšēji normatīvi nostiprināta kā pastāvīga prakse, līdz ar to amatpersonām nav izveidojies nepieciešamais respekts pret šādiem un līdzīgiem atzinības paušanas veidiem. Turklāt, lai arī Valsts policijā ir veikti atsevišķi iekšēji pētījumi, kuru ietvaros ir apzināti arī aspekti saistībā ar šādu nemateriālo motivēšanas līdzekļu ietekmi uz personas motivāciju dienestam, taču nav veikti tādi pētījumi, kas būtu speciāli mērķorientēti uz likumā paredzēto nemateriālo apbalvojumu un neformālo nemateriālo motivēšanas līdzekļu piešķiršanas prakses novērtējumu (piem., kritēriju, nosacījumu un faktiskās prakses, atbilstoši kurai attiecīgais apbalvojums vai atzinība tiek piešķirti, novērtējumu) un tās uzlabošanu.

Identificētās problēmas:

‒ konkurētnespējīgs Valsts policijas amatpersonu atalgojums⁸⁵;

‒ samazinātas un nepietiekamas Valsts policijas amatpersonu sociālās garantijas⁸⁶;

‒ ierobežotas kandidātu atlases iespējas dienestam Valsts policijā;

‒ profesionāli pieredzējuša un kvalificēta personāla aizplūšana no dienesta;

‒ nepastāvīga un potenciāli nepietiekama neformālu nemateriālo motivācijas līdzekļu piemērošana.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ mazāki koruptīvie un interešu konflikta rašanās riski;

‒ iedzīvotāju drošības problēmu risināšanai optimāls policijas darbinieku skaits;

‒ profesionāli kvalificētāki policijas darbinieki;

‒ pamatotākas iespējas prasīt un sagaidīt pienācīgu atdevi un darba kvalitāti no policijas darbiniekiem;

‒ iedzīvotāju drošības problēmu risināšanā un tiesību aizsardzībā ieinteresētāki policijas darbinieki.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

3.2. Personāla pārvaldība.

‒ karjeras attīstība un vidējā līmeņa vadītāju profesionalitāte, atlases norise un amatpersonu psiholoģiskā vērtēšana;

‒ amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšana;

‒ disciplināratbildība.

[karjeras attīstība un vidējā līmeņa vadītāju profesionalitāte, atlases norise un amatpersonu psiholoģiskā vērtēšana]

Valsts policijā amatpersonu karjeras attīstības realizācija notiek saskaņā ar Dienesta gaitas likumu, kas nosaka obligātās prasības instruktoru un virsnieku amatiem. Pamatojoties uz šo regulējumu, Valsts policijā kopš 2008.gada 13.jūnija ir izdoti un darbojas iekšēji noteikumi, kas nosaka Valsts policijas amatpersonu horizontālās un vertikālās karjeras kārtību⁸⁷ (turpmāk - Karjeras noteikumi). Atbilstoši šiem noteikumiem, izvēloties vakantajam amatam atbilstošāko kandidātu, priekšroku dod pašas struktūrvienības, tad iestādes citu struktūrvienību amatpersonām. Pārceļot amatpersonu, tiek ņemta vērā tās izglītības līmeņa atbilstība, profesionālā pieredze, darbības rezultāti un kompetences. Papildus tam amatpersonu tās paaugstināšanas amatā gadījumā nosūta uz Personāla vadības pārvaldi psiholoģiskās testēšanas veikšanai. Amatpersonu psiholoģiskā testēšana sakarā ar paaugstināšanu amatā 2011.gadā veikta 95 amatpersonām, bet 2012.gadā – 48 amatpersonām.

Kopš 2005.gada Valsts policijas Personāla pārvaldē tiek veidota datu bāze par amatpersonām ar īpaši labiem psiholoģiskās testēšanas rezultātiem. Tajā tiek apkopota informācija par personām, kuras psiholoģiskās testēšanas ietvaros uzrādījušas ļoti attīstītas spējas vai īpašības, turklāt nav konstatēti nekādi būtiski iespējamie psiholoģiskas izcelsmes riski amatpersonas darbībā. Datu bāze izveidota kā atbalsta instruments struktūrvienību vadītājiem piemērotāko kandidātu izvēlei vakantiem amatiem un var tikt izmantota gan kā amatpersonu horizontālās karjeras, gan arī vertikālās karjeras attīstībā. Tajā apkopotās ziņas ir sistematizētas divās daļās: 1) amatpersonas, kas tiek izvirzītas (vai varētu tikt izvirzītas) vadošos amatos (uz 01.01.2012. – 54 amatpersonas); 2) kandidāti vai amatpersonas, kuri var būt labi speciālisti, bet kuru kvalifikācija, pieredze vai īpašības pagaidām neatbilst vadošu amatu prasībām (uz 01.01.2012. – 43 amatpersonas). Tomēr, kaut arī Karjeras noteikumi nosaka, ka gan vertikālās, gan horizontālās karjeras izaugsmes realizācijā viens no obligātajiem kritērijiem ir amatpersonas kompetences (tātad tajā skaitā arī identificētās psiholoģiskās īpašības un spējas), šī datu bāze netiek pietiekami izmantota.

Struktūrvienību vadītājiem ir pieejama arī informācija par amatpersonu darbības novērtēšanas rezultātiem. Katru ceturksni Valsts policijas Intranet mājas lapā tiek aktualizēta informācija par amatpersonām, kuru darbība ir novērtēta ar A1 ("amatpersona atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā"). Ievērojot minēto avotu informāciju, struktūrvienību vadītājiem ir radīti pietiekami rīki savas struktūrvienības personāla resursu kvalitatīvai un racionālai izveidei, karjeras plānošanā ņemot vērā gan amatpersonu profesionālās spējas, gan rakstura iezīmes un psiholoģiskās īpašības. Taču apstāklis, ka šie informācijas avoti pamatā tomēr netiek izmantoti, norāda vai nu uz vidējā līmeņa vadītāju neuzticēšanos Valsts policijas amatpersonu novērtēšanas sistēmai un psihologu darba rezultātiem vai arī uz struktūrvienību vadītāju nepietiekamu izpratni personāla vadības pamata jautājumos un nesagatavotību citu amatpersonu praktiskai vadīšanai, jeb uz abiem šiem faktoriem kopā.

Atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem, pārceļot amatpersonu tādā amatā, kurā tās padotībā būs citas amatpersonas vai darbinieki, amatpersonai jābūt profesionālai izglītībai personāla vadības jomā vai apgūtiem profesionālās kvalifikācijas kursiem, kas apliecina iegūtās zināšanas personāla vadības jomā. Gadījumos, ja minētajā amatā pārceļ amatpersonu bez zināšanām personāla vadības jomā, iestādes struktūrvienības atbildīgā amatpersona par mācību procesa organizēšanu sešu mēnešu laikā no amatpersonas amatā iecelšanas dienas nodrošina amatpersonas nosūtīšanu uz profesionālās kvalifikācijas kursiem personāla vadības specifikas apgūšanai. Valsts policijā atbilstoši apstiprinātajiem amatu sarakstiem ir paredzēti 447 dažādu līmeņu vadītāju amati, no kuriem uz 2012.gada 15.novembri nokomplektēti – 424. 108 amatpersonas, kuras ieceltas vadītāju amatos, piedalījās profesionālās pilnveides kursos personāla vadībā un saņēma attiecīgās apliecības, bet 8 amatpersonas ir ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību. Tādējādi tikai 27,4% no kopējā Valsts policijas vadošo amatpersonu skaita šobrīd var formāli tikt uzskatīti par sagatavotiem citu amatpersonu vadīšanā.

Taču, arī esošā profesionālās pilnveides sistēma personāla vadības jautājumos rada pamatu neuzticībai par tās gala rezultātiem. Pirmkārt, minētās sistēmas kapacitāte šobrīd nenodrošina ne tikai vadošā personāla mainības dēļ radušos vadības līmenī pirmo reizi iecelto amatpersonu profesionālo pilnveidi, bet jau esošo vidējā līmeņa vadošo amatpersonu (atlikušo 72,6%) nepieciešamo apmācību. Profesionālo pilnveidi personāla vadības jomā nodrošina Valsts policijas koledža saskaņā ar 2010.gada 29.novembrī apstiprināto programmu "Personāla vadība". 2013.gadā apmācība šajā programmā tika plānota 120 amatpersonām. Šo amatpersonu apmācība notiek plānveidīgi, jo visas amatpersonas uzreiz vienlaicīgi apmācīt nav iespējams. Turklāt, iemaņas vai vismaz pamata zināšanas praktiskajā personāla vadībā ir nepieciešamas arī tādiem amatiem, kas nav struktūrvienību vadītāji, bet, kuru pienākumos (amata aprakstos) ietilpst noteiktu amatpersonu grupu pastāvīga vai periodiska funkcionāla vadīšana. Tāpēc Valsts policijas koledžas realizējamās 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" ietvaros tiek apgūts arī studiju kurss "Personāla vadība" 2 kredītpunktu apjomā.

Otrkārt, minētie profesionālās pilnveides kursi personāla vadības jomā neparedz ieskaites kārtošanu kursu noslēgumā, līdz ar to dokuments, kas tiek izsniegts pēc kursu pabeigšanas apliecina tikai kursa noklausīšanos, bet ne iegūtās zināšanas. Jebkurā mācību procesā gala pārbaudījuma esamība vienmēr ir kalpojusi par papildus motivatoru apgūt pasniegtās zināšanas. Neesot šādam pārbaudījumam, apmācību kursa klausītāju reālais sagatavotības līmenis ir balstīts tikai un vienīgi uz pasniedzēja dotībām un spēju ieinteresēt klausītāju pasniedzamajā tēmā un saglabāt tā uzmanību un interesi par tēmu līdz kursa beigām. Karjeras noteikumos nav arī paredzētas nekādas sekas, gadījumam, ja vadītāja amatā ieceltā amatpersona attiecīgās zināšanas nav apguvusi vai, piemēram, ir pārtraukusi šo kursu apmeklēšanu vai vispār nav tos apmeklējusi.

Tādējādi, lai gan tieši no vidējā līmeņa vadītāju spējām un profesionalitātes ir visvairāk atkarīga gan struktūrvienību darba rezultativitāte un kvalitāte, gan darbinieku darba un dienesta disciplīna, gan arī iestādes kopumā darbības mērķu sasniegšana, pašlaik Valsts policijas vadība nevar būt pilnībā pārliecināta, ka struktūrvienības vadītāja amatā ieceltā amatpersona praksē patiešām atbilst vadītājam nepieciešamajām kvalitātēm. Visi šie apstākļi kopsakarībā ar to, ka, ieceļot amatpersonu amatā, t.sk. arī struktūrvienības vadītāja amatā, ne vienmēr tiek ņemta vērā personas psiholoģiskā piemērotība konkrētajam amatam, spējas efektīvi pildīt paredzamos pienākumus un atbilstoši rīkoties dažādās ekstremālās situācijās, kā arī spējas citu amatpersonu un darbinieku vadīšanā, rada dažādus ar disciplīnas ievērošanu un darba kvalitāti saistītus riskus.

Ar mērķi panākt, lai vidējā līmeņa vadītāju amatos tiktu ieceltas amatpersonas, kuras ne tikai maksimāli piemērotas konkrētajam amatam, ņemot vērā to pieredzi, darbības rezultātu novērtēšanu un psiholoģisko atbilstību, bet ir ieguvušas arī nepieciešamās prasmes un zināšanas personāla vadības jomā, jāveido pēctecīgs un loģisks amatpersonu karjeras plānošanas un attīstības process, paredzot, kā vienu no obligātajiem nosacījumiem pirms amatpersonas iecelšanas vadītāja amatā, atbilstošas personāla vadības profesionālās pilnveides izglītības programmas sekmīgu apguvi, ko apliecina nokārtotais noslēguma pārbaudījums. Iekļaujot mācību priekšmetu "Personāla vadība" profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati" amatpersonām ar augstāko izglītību, kuras pieņem dienestā un ieceļ Valsts policijas koledžas kadetu amatos, kā arī personālvadības studiju kursu augstākās izglītības iestādes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, ar kuru Valsts policijai būs noslēgts līgums par speciālista sagatavošanu, tiktu nodrošināta personālvadības zināšanu apguve plašam amatpersonu lokam, tādējādi veidojot potenciālo vadītāju rezervi.

Vienlaikus ar Valsts policijas psihologu un viņu jau esošā pienesuma personāla vadībā un amatpersonu karjeras attīstībā izmantošanas attīstību, Valsts policijā joprojām pastāv iespējas un nepieciešamība vēl vairāk pilnveidot psihologu darba rezultātus un to lietderību. Piemēram, lai gan jau pašlaik, kā iepriekš minēts, tiek veikta psiholoģiskā testēšana, gan kandidātu dienestam, gan jau esošo amatpersonu vērtēšanā (t.sk., lemjot jautājumu par amatpersonas iecelšanu augstākā amatā), tomēr šī psiholoģiskā vērtējuma augstākai zinātniskai un praktiskai ticamībai, nepieciešams detalizētāks vērtējuma dalījums atbilstoši attiecīgajam amatam un tā pienākumiem nepieciešamajām psiholoģiskajām kompetencēm. Proti, pakāpeniska kompetenču modeļu izstrāde un tās ieviešana, noteiktiem amatiem Valsts policijā definējot noteiktas uzvedības un kompetenču kopumu, kas ir pamatā sekmīgai darba izpildei un atšķir efektīvos darbiniekus no mazāk efektīvajiem. Šāda modeļa ieviešanai nepieciešams veikt uzvedības intervijas⁸⁸ ar attiecīgo amatu veicējiem, viņu vadītājiem, kā arī, ja iespējams, ar citām personām, kas ir profesionāli saistītas ar attiecīgā amata kompetenci.

Progresīvas iestādes ar sazarotu struktūru un lielu personāla skaitu, kurām turklāt ir svarīga arī personas profesionālā, praktiskā pieredze un sagatavotība specifisku uzdevumu izpildē, vadošā personāla izvēlē pirmkārt rēķinās ar jau esošā iestādes personāla resursu spējīgāko daļu. Arī Valsts policijas Karjeras noteikumi nostiprina tādu pašu principu. Taču atšķirībā no citām iestādēm ar daudzskaitlīgu personālu un sazarotu struktūru, Valsts policijā atbilstoši Karjeras noteikumiem priekšroka tiek dota vispirms pašas struktūrvienības, kurā ir vakants augstāks amats, amatpersonām un tikai pēc tam citas struktūrvienības amatpersonām, kas daudzās situācijās nevajadzīgi ierobežo izvēles loku labākā kandidāta izvēlei iestādei svarīgam amatam. Tādējādi arī Valsts policijas personāla speciālistiem pārsvarā neaizsniedzami paliek tādi iespējami un pozitīvi vērtējami kandidāti, kas nav hierarhiski pietuvināti lēmuma pieņēmējiem par vakantās amata vietas struktūrvienībā aizpildīšanu. Tādēļ, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku amata kandidātu izvēli un vienlaikus arī veselīgas personāla savstarpējas konkurences un amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanu motivējošus apstākļus, lielās iestādēs un uzņēmumos kā personāla vadības labā prakse tiek praktizēta iekšēju konkursu organizācija uz vakanto vietu, jo īpaši, ja vakants ir struktūrvienības vadītāja amats. Diemžēl Valsts policijas Karjeras noteikumu nosacījumi, pašlaik šādu mehānismu neparedz.

Tāpat, neraugoties uz vidējā līmeņa vadītāju būtisko nozīmi personāla vadīšanā un līdz ar to arī iestādes uzdevumu izpildē un darbības mērķu sasniegšanā, ne Karjeras noteikumi, ne citi tiesību akti neparedz nekādas pietiekami skaidras rīcības iespējas situācijā, kad šādā amatā ieceltā amatpersona nav spējusi praktiski pierādīt tās paaugstināšanas lietderību (piemēram, pārbaudes termiņa esamība pēc iecelšanas vadītāja amatā).

[amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšana]

Pamata līdzeklis, lai pārliecinātos par amatpersonas atrašanās amatā lietderību, ir darba izpildes novērtēšana, kas vienlaikus ir arī viens no tiem procesiem jebkuras iestādes vai uzņēmuma darbībā, kas vistiešāk un potenciāli arī vispozitīvāk var ietekmēt darbinieku motivāciju, jo rada iespējas un apstākļus noskaidrot, kas ir svarīgi gan uzņēmumam, gan darbiniekam, kā arī kopīgi izveidot plānu, kā to sasniegt. Amatpersonu darbības novērtēšanas virsmērķis ir uzlabot iestādes darbības kopējos rezultātus, un tas tiek panākts, izanalizējot iepriekš noteiktu individuālo, amatpersonai noteikto mērķu sasniegšanas rezultātus, sniedzot tiem novērtējumu un vienojoties par nākamajā periodā sasniedzamajiem rezultātiem, tādējādi panākot, ka darbinieks strādā iestādei nepieciešamajā virzienā un kvalitātē. Savukārt, pamatojoties uz trūkumiem, kuri novēroti darba izpildē (nesasniegti mērķi, trūkumi kvalifikācijā: zināšanās, prasmēs un iemaņās, vai nepilnības kompetencēs, proti, uzvedības un rīcības neatbilstība prasībām), tiek izstrādāts amatpersonas attīstības plāns.

Amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanu Valsts policijā reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.532 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība" (turpmāk – Novērtēšanas noteikumi). Novērtēšana sastāv no amata pienākumu izpildes novērtējuma, kompetenču novērtējuma un turpmākās darbības nospraušanas un attīstības ieteikumiem. Katras daļas novērtējums veido amatpersonas darbības un tās rezultātu kopējo novērtējumu. Novērtēšanas rezultāti tiek ņemti vērā, lemjot par amatpersonas pārcelšanu amatā, kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, dienesta laika pagarināšanu, amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai.

Pēdējos gados veikto amatpersonu novērtēšanu rezultāti kopumā liek domāt, ka novērtēšanas process Valsts policijā notiek objektīvi, jo novērtējuma kopējie rezultāti neuzrāda ne pārlieku paaugstinātas, ne pārlieku kritiskas novērtēšanas tendences.

Tomēr, izvērtējot Valsts policijā īstenoto amatpersonu novērtēšanas procesu, Valsts policijā ir konstatētas vairākas problēmas, kas kavē novērtēšanas virsmērķa sasniegšanu:

‒ Novērtēšanas noteikumu 8.punktā paredzēts, ka vērtēšanas komisija novērtē amatpersonu, pamatojoties uz amatpersonas novērtēšanas protokolā norādīto informāciju. Savukārt saskaņā ar noteikumu 4.punktu, šo protokolu un novērtēšanas veidlapu sastāda pati amatpersona un tās tiešais vadītājs. Tādējādi, vērtēšanas komisijai faktiski ir formāls raksturs, jo tā var tikai apstiprināt amatpersonas un amatpersonas tiešā vadītāja sagatavotos un iesniegtos vērtējumus. Piemēram, situācijā, kad amatpersonas tiešais priekšnieks un pati amatpersona sniedz novērtējumu "A1", bet komisija nepiekrīt, tai nav juridiska pamata ietekmēt šo vērtējumu. Atsevišķos gadījumos pastāv arī situācijas, kad komisija konstatē formālu pieeju novērtēšanas procedūrai. Pastāvot iepriekš minētajiem trūkumiem vidējā līmeņa vadītāju teorētiskajā un praktiskajā sagatavotībā personāla vadības, kuras neatņemams process ir darbinieka darbības novērtēšana, jautājumos, šādā situācijā tomēr ir pamats apšaubīt Valsts policijā praktizētās amatpersonu novērtēšanas kvalitāti un lietderību kopumā;

‒ Novērtēšanas noteikumu 2.punkts paredz, ka novērtēšana notiek reizi divos gados, taču praksē rodas nepieciešamība novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus ātrāk nekā pēc diviem gadiem. Dienesta gaitas likuma 16.panta sestās daļas 5.punkts nosaka, ka amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par dienesta laika pagarināšanu. Šis regulējums, šobrīd amatpersonas vadītājam situācijās, kad amatpersona novērtēta, piemēram, pirms viena gada un vienpadsmit mēnešiem un uz dienesta laika pagarināšanas brīdi novērtējums ir spēkā, neļauj veikt amatpersonas darba rezultātu papildu novērtēšanu, lai pieņemtu objektīvu lēmumu par dienesta laika pagarināšanu vai nepagarināšanu. Tas pats var būt attiecināms uz gadījumiem, kad amatpersona tiek virzīta iecelšanai augstākā amatā vai gadījumos, kad ir nepieciešams izvērtēt, vai amatpersona, kura iecelta vadošajā amatā, atbilst izvirzītajām prasībām;

‒ Novērtēšanas noteikumi neparedz amatpersonas dienesta disciplīnas ievērošanas, ētiskuma, interešu konflikta nepieļaušanu vērtēšanu;

‒ Dienesta gaitas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Novērtēšanas veikšana pirms pārbaudes termiņa beigām ļautu amatpersonas tiešajam vadītājam objektīvi izvērtēt gan amatpersonas darbību un tās rezultātus, gan viņas piemērotību dienestam vispār, taču noteikumi šobrīd šādu novērtēšanu neparedz;

‒ Novērtēšanas noteikumu 12.punkts nosaka: "Ja vērtēšanas komisija amatpersonu novērtējusi ar "daļēji neatbilst noteiktajām prasībām" vai "neatbilst noteiktajām prasībām", amatpersonu novērtē atkārtoti pēc sešiem mēnešiem". Taču spēkā esošais regulējums skaidri nenosaka to, cik reizes amatpersona var tikt atkārtoti novērtēta ar šādu vērtējumu, un kādas sekas amatpersonas turpmākajā karjerā šāds vairākkārt atkārtots vērtējums var izraisīt;

‒ spēkā esošais novērtēšanas procedūras regulējums nav piemērots arī šīs koncepcijas I. attīstības virzienā atspoguļotās "uz sabiedrību vērstās policijas darba pieejas" ieviešanai, jo pretēji citu valsts dienestā esošu valsts amatpersonu novērtēšanas procedūrai⁸⁹ tas neparedz paplašinātās, jeb tā sauktās "360 grādu" novērtēšanas iespēju, kurā amatpersonas novērtēšanā var piedalīties gan amatpersonas padotie, citas amatpersonas (kolēģi), sadarbības partneri, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības pārstāvji (jeb "klienti").

[disciplināratbildība]

Praktiski visi koncepcijā, šajā attīstības virzienā norādītie personāla vadības elementi vienlaikus ar citiem iestādes darbības mērķiem ir vērsti arī uz dienesta disciplīnas nodrošināšanu, piemēram, vidējā komandējošā sastāva sagatavotība personāla vadībā, darba organizācija iestādē kopumā un atsevišķi struktūrvienībās, kā arī kopējie darba apstākļi un amatpersonu apmierinātība ar darbu (t.sk. ar atalgojumu) iestādē. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka amatpersonu saukšana pie disciplināratbildības nav no minētajiem apstākļiem atrauts process un disciplinārsoda piemērošana katrā konkrētajā gadījumā nav pašmērķis. Turpmākajā darbā, lai panāktu dienesta disciplīnas uzlabošanu, Valsts policijā ir jāturpina darbs konsekventi pastiprinot tiešo priekšnieku atbildību par pakļauto personālsastāvu, kā arī organizējot amatpersonu, kas veic pārbaudes sakarā ar saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem par policijas darbinieku rīcību un izmeklē disciplinārlietas, apmācību. Tāpat arī liela nozīme ir piešķirama preventīvu pasākumu veikšanai, analizējot darba gaitā iegūto informāciju.

Amatpersonu saukšana pie disciplinārās atbildības ir redzamākais taču galējais līdzeklis dienesta disciplīnas nodrošināšanā. Valsts policijas amatpersonu saukšana pie disciplināratbildības šobrīd tiek organizēta un veikta saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā", kas stājies spēkā 2006.gada 1.oktobrī, noteikto kārtību. Kopš šī likuma spēkā stāšanās ir organizēts darbs Valsts policijas struktūrvienībās, nosakot kārtību un amatpersonu kompetenci Valsts policijas amatpersonu disciplinārajā sodīšanā.

Valsts policijas Iekšējās drošības birojā reizi pusgadā tiek veikta disciplinārās prakses padziļināta analīze par Valsts policijas darbinieku pieļautajiem disciplīnas un likumības pārkāpumiem. Izvērtējot disciplināri sodīto nodarbināto īpatsvaru laika periodā no 2008.gada līdz 2012.gadam, ir konstatējams, ka disciplināri sodīto nodarbināto skaitam ir pastāvīga tendence samazināties.

Izņēmums no šīs tendences ir 2011.gads, ko netieši pierāda arī 2012.gada kopējie rādītāji, kad sodīto skaits atgriezās iepriekšējā līmenī. 2011.gadā pie disciplinārās atbildības saukto amatpersonu būtiskais pieaugums notika sakarā ar kompleksi veikto pārbaužu par Valsts policijas darbinieku amata savienošanas kārtības ievērošanu pēc 2011.gada janvāra traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī. Šī situācija norāda uz to, ka eksistē vai var eksistēt virkne disciplīnas pārkāpumu (pārkāpumu veidu), kas paliek slēpti no Valsts policijas vadības, bet atklājas tikai pēc kādiem plašu publicitāti un sabiedrisku rezonansi ieguvušiem gadījumiem.

Pēdējos gados ir aktualizēts jautājums par amata savienošanas problēmām Valsts policijā. Uz 2013.gada 1.jūliju Valsts policijā 1500 nodarbinātajam ir atļauts savienot savu amatu ar citu amatu, tas ir 21,3% no visiem Valsts policijas nodarbinātajiem. Valsts policijas iekšējās drošības birojs, kura atbildībā ietilpst arī amatu savienošanas kārtības prasību ievērošanas uzraudzība un kontrole, veicot disciplinārprakses datu (par 2011., 2012.g. un 2013.g.1.pusgadu) analīzi, konstatēja, ka:

1) 2011.gadā: disciplinārsodītajiem 308 nodarbinātajiem – 64 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 21% no visiem disciplinārsodītajiem;

2) 2012.gadā: disciplinārsodītajiem 268 nodarbinātajiem – 93 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 35% no visiem disciplinārsodītajiem;

3) 2013.gada I pusgadā: disciplinārsodītajiem 119 nodarbinātajiem – 47 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 40% no visiem disciplinārsodītajiem.

Minētie dati norāda uz apstākli, ka amatu savienošana var ietekmēt VP nodarbināto dienesta disciplīnu.

Pašlaik atļauju saņemšana amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu Valsts policijā ir organizēta ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Valsts policijas 2008.gada 3.novembra iekšējo noteikumu Nr. 19 "Kārtība, kādā Valsts policijas amatpersonas saņem rakstveida atļauju savienot valsts amatpersonas amatu Valsts policijā ar citu amatu, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi" prasības. 2013.gada darba plānā ir paredzēts papildus pastiprināt kontroli pār "savienojamajām darbavietām" vērtējot arī tās, lai izslēgtu iespējamus policijas darbinieku prestiža graušanas gadījumus. Izvērtējot situāciju, atzīts, ka ir nepieciešams lemt par aizliegumu ieviešanu uz amatu savienošanām konkrētiem amatiem vai konkrētām amatpersonām. Tomēr vienlaikus jāuzsver, ka šāds pasākums būs iespējams un dos nepieciešamo efektu tikai gadījumā, ja, stājoties spēkā (provizoriski 2016.gadā) plānotajiem jaunajiem darba samaksas sistēmas nosacījumiem, tiks būtiski palielināts kopējais Valsts policijas amatpersonu atalgojuma līmenis. Saņemot pietiekošu darba samaksu par padarīto darbu, zudīs vai būtiski samazināsies nepieciešamība strādāt "otrā darbā", kas viennozīmīgi paaugstinās darbinieka spējas pildot dienesta pienākumus, mazinās fizisko un emocionālo nogurumu, ļaus pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk pildīt uzticētos pienākumus, un līdz ar to arī samazināsies pieļauto disciplīnas pārkāpumu skaits.

Identificētās problēmas:

‒ nepietiekama pieejamās informācijas par amatpersonas kompetencēm izmantošana Valsts policijas amatpersonu virzībā atbildīgos amatos;

‒ struktūrvienību vadītāju vāja sagatavotība personāla vadīšanai un kvalifikācijas paaugstināšanas personāla vadībā procesa un kapacitātes nepiemērotība faktiskajām vajadzībām;

‒ nepamatoti ierobežots labāko kandidātu izvēles loks iestādei svarīgiem amatiem;

‒ virkne trūkumu amatpersonu darbības novērtēšanas regulējumā, kas kopsakarībā ar iepriekš minētajām problēmām, liek apšaubīt Valsts policijā īstenotās amatpersonu novērtēšanas prakses kvalitāti;

‒ amatpersonu amatu savienošana ar citiem amatiem ārpus dienesta policijā un disciplinārpārkāpumu rašanās riska pietiekamas analīzes un tās rezultātu ievērošanas trūkums.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ profesionālāki Valsts policijas struktūrvienību vadītāji un kvalitatīvāka policijas personāla vadība kopumā;

‒ mazāki disciplīnas pārkāpumu rašanās riski;

‒ attiecīgiem amatiem profesionāli un psiholoģiski piemērotāki policijas darbinieki;

‒ pamatotāka policijas darbinieku darbības iekšējās novērtēšanas procedūra un palielinātas sabiedrības iespējas piedalīties "sabiedrībai tuvākajos" policijas amatos esošo darbinieku novērtēšanā;

‒ policijas darbinieku ar citiem ārpus dienesta darbiem nedalīta uzmanība savu tiešo pienākumu izpildei.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

3.3. Personāla profesionālā kvalifikācija (izglītība).

‒ esošā policijas darbinieku izglītības sistēma;

‒ darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās;

‒ policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas sistēmu ietekmējošie ārējie šķēršļi;

‒ esošo amatpersonu izglītības piemērošana likuma prasībām.

[esošā policijas darbinieku izglītības sistēma]

Ņemot vērā Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju, Valsts policijā ir izveidota optimāla izglītības sistēma, kuras ietvaros persona ar vidējo izglītību pēctecīgi (pakāpeniski) iegūst attiecīgā amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo izglītību. Proti, arodizglītību un pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst Valsts policijas koledžā (turpmāk – Koledža), bet otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju) iegūst Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU), ar kuru Valsts policijai ir noslēgts līgums līdz 2015.gada 31.augustam (pēdējā uzņemšana paredzēta 2013.gadā). RSU profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Tiesību zinātne" ir pilnībā saskaņota ar Valsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu "Policijas darbs", tāpēc Koledžas absolventi studijas turpina RSU 3.studiju gadā. Tādējādi valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un policijas darbinieki īsākā laikā iegūst attiecīgo izglītību.

Koledžā policijas darbinieki profesionālo izglītību iegūst tikai par valsts budžeta līdzekļiem šādās izglītības programmās:

1. arodizglītības programmā "Policijas darbs" (mācību ilgums – 1 gads; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – ierindas sastāva policists; profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālās kvalifikācijas apliecība). Pēc šīs programmas apguves klātienes absolvents turpina dienestu kārtībnieka amatā (tiek pārcelts no kadeta amata uz Valsts policiju) savukārt neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau mācību laikā dien Valsts policijā;

2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" (studiju ilgums – 2,5 gadu pilna laika studijas un 3 gadu nepilna laika studijas; specializācijas – ekspertu dienesta, kriminālpolicijas darba, kārtības policijas darba un izmeklēšanas darba specializācija; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva policists; profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais; izsniedzamais izglītības dokuments – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms). Pēc šīs programmas apguves klātienes absolvents dien jaunākā virsnieka amatā, uz kuru viņu pārceļ no Valsts policijas koledžas kadeta amata, savukārt neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau studiju laikā dien Valsts policijā;

3. profesionālās pilnveides izglītības programma "Policijas darba pamati" (mācību ilgums – 6 mēneši; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālās pilnveides izglītības apliecība). Šīs programmas mērķis ir izglītības procesa rezultātā nodrošināt iespēju juridiskās un citu nozaru speciālistiem apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētu un profesionālu speciālistu darbam Valsts policijā kārtības policijas, kriminālpolicijas un izmeklēšanas darbā. Pēc šīs programmas apguves absolventus pārceļ dienestam Valsts policijā, jo mācību Valsts policijas koledžā laikā viņi atrodas kadetu amatos;

4. vairāk nekā 60 citas profesionālās pilnveides izglītības programmas (programmu apjoms – no 6 līdz 640 stundām; prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma; izglītības ieguves forma – klātiene). Šādas programmas tiek izstrādātas un īstenotas pēc Valsts policijas pieprasījuma, lai policijas darbinieki iegūtu dienestam atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Pēc programmas "Darbs ar policijas darba suņiem" (640 stundas) un "Valsts objektu apsardze" (480 stundas) apguves izsniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecību (šādu apliecību izsniedz pēc apgūtām programmām, kuru apjoms ir vismaz 160 stundas);

5. RSU profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Tiesību zinātne" (studiju ilgums – 2 gadu pilna laika studijas un 2,5 gadu nepilna laika studijas; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – juriskonsults; profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais; iegūstamais grāds – profesionālā bakalaura grāds; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālā bakalaura diploms). Pēc šīs programmas apguves klātienes absolvents dien jaunāka vai vecākā virsnieka amatā, uz kuru viņu pārceļ no Valsts policijas Personāla vadības biroja Profesionālās izglītības koordinācijas nodaļas Studējošo grupas inspektora amata. Savukārt, neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau studiju laikā dien Valsts policijā un var pretendēt uz vecākā virsnieka amatu, ja tādu jau neieņem.

Uzņemšana, izglītības process, izglītības dokumentu izsniegšana un izlaidumi formālās izglītības programmās (arodizglītības programmā un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā) notiek saskaņā ar ārējo un Koledžas iekšējo normatīvo aktu prasībām līdzīgi citu izglītības iestāžu kārtībai. Kontroli par šo procesu veic Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās iestādes.

Savukārt darbinieku profesionālajai pilnveidei Valsts policija katru gadu saskaņā ar Valsts policijas iekšējo normatīvo aktu definē tēmas, kuras ir aktuālas un obligāti apgūstamas. Koledža par šīm tēmām izstrādā profesionālās pilnveides izglītības programmas, saskaņo tās ar Valsts policiju un gada laikā īsteno saskaņotās programmas.

Tādējādi sistēmiski policijas amatpersonu profesionālās izglītības un pilnveides iespējas ir sakārtotas, tā, lai policijas darbinieki iegūtu darbam nepieciešamo izglītību un arī pilnveidotu savas zināšanas atbilstoši tiešajām dienesta pienākumu izpildes nepieciešamībām. Taču, kā izriet no iepriekšējās nodaļās izvirzītajām problēmām un to risināšanai nospraustajiem uzdevumiem, liela daļa Valsts policijas vispārējās attīstības problēmu gan noziedzības novēršanā, gan apkarošanā tomēr balstās uz nepietiekamu personāla profesionālo sagatavotību un pieejamo apmācību programmu nepietiekamu atbilstību Valsts policijas attīstības vajadzībām, savukārt daļa no problēmām nav atrisināmas bez atbilstošiem policijas darbinieku profesionālās sagatavotības uzlabojumiem. Tādējādi ir saskatāma nepieciešamība izvērtēt policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas jautājumu koordinācijas līdzšinējā mehānisma rezultātus un pārskatīt tā darbību, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas izmaiņas vai stiprinot mehānismā iesaistīto struktūrvienību ieguldījumu un kapacitāti.

[darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās]

Vēl viena līdz šim vāji izmantota iespēja policijas darbinieku profesionālo zināšanu un iemaņu uzturēšanā un attīstībā ir darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās. Pēc iepriekš atspoguļotās izglītības sistēmas radīto iespēju izmantošanas, jo īpaši paejot ilgākam laikam dienestā, jebkurš darbinieks konstatē, ka lielāko daļu no specifiskajām zināšanām, prasmēm un uzvedības modeļiem tas ir apguvis, mācoties darbā no kolēģiem vai situācijās, kad rodas iespēja iegūt zināšanas vai novērot un izmēģināt prasmes un uzvedību praksē. Šādas, dienesta vietā notiekošas mācīšanās vides nodrošināšanā un procesa vadīšanā galvenā loma ir darbinieku tiešajiem vadītājiem, kas procesu var veicināt:

- regulāri ieplānojot laiku mācībām darbavietā;

- uztverot mācīšanos darbavietā kā ieguldījumu un dabisku darba procesa sastāvdaļu, nevis kā kaut ko patiesībā nevajadzīgu un veicamu uz darba rezultātu rēķina;

- nozīmējot "padomdevējus" vai "trenerus", īpaši jaunajiem darbiniekiem;

- uzdodot kādam no struktūrvienības izstrādāt mācību materiālus vai vadlīnijas galvenajos darba jautājumos, lai veicinātu zināšanu un iemaņu izplatīšanu darbinieku vidū.

Efektīva darbinieku iemaņu un zināšanu pilnveide varbūt arī pašmācība, ietverot literatūras lasīšanu, mācību pasākumu apmeklēšanu, e-mācības, mācīšanos no darba brīvajā laikā, u.c. ⁹⁰ Taču šādu iespēju un mācību (jo īpaši pašmācību) prakses attīstībai dienesta vietās būtiskākais priekšnosacījums ir struktūrvienību vadītāju profesionālā sagatavotība personāla vadībā un spējas nodrošināt ne tikai struktūrvienībai noteikto formālo un tiešo uzdevumu izpildi, bet arī attīstīt savas struktūrvienības kopējo profesionālo kapacitāti ar metodēm, kas absolūtākajā vairumā gadījumu neprasa ne finanšu, ne materiāltehnisko līdzekļu ieguldījumu. Savukārt personāla speciālistu atbildībā struktūrvienībās ar normālu, profesionāli organizētu personāla vadības praksi ietilpst palīdzēt struktūrvienības vadītājam noorganizēt mācības, izstrādāt mācību plānus un analizēt mācību efektivitāti. Tikmēr, pastāvot iepriekš atspoguļotajiem trūkumiem Valsts policijas struktūrvienību vadītāju sagatavotībā personāla vadības jautājumos, šos trūkumus daļēji kompensējošs mehānisms ir personāla apmācību procesa dienesta vietās detalizēta vadīšana un īstenošana "no augšas".

Līdz 2013.gada 23.septembrim Valsts policijā darbinieku profesionālo pilnveidi dienesta vietās noteica Valsts policijas 2010.gada 4.janvāra iekšējie noteikumi Nr.1 "Kārtība, kādā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo apmācību un vispārējo fizisko sagatavošanu". Taču prakse, tai skaitā vairākkārtējas pārbaudes pierādīja, ka šī profesionālās pilnveides sistēma dienesta vietās, neraugoties uz to, ka šis process Valsts policijā tika nostiprināts arī iekšējā tiesību aktā, funkcionēja nepilnvērtīgi un pat formāli, cita starpā arī tādēļ, ka trūkst pietiekami stingra kontroles mehānisma. Saskaņā ar iepriekšējo kārtību Valsts policijas amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo apmācību un vispārējo fizisko sagatavošanu nodrošināja Valsts policijas Personāla vadības pārvaldes Profesionālās izglītības koordinācijas nodaļa, Valsts policijas koledžas Profesionālās pilnveides nodaļa un personāla vadības darbinieks katrā no Valsts policijas teritoriālajām struktūrvienībām, kā arī struktūrvienību vadītāji. Lai nodrošinātu mācību procesa dienesta vietās vienotību un neformālās izglītības ieguves procesa sistematizētu organizēšanu un nodrošināšanu amatpersonām teritoriālajās struktūrvienībās, tika pieņemts lēmums šos uzdevumus nodot Koledžai, attiecīgi paplašinot Koledžas Profesionālās pilnveides nodaļas un katedru uzdevumus. Minētā kārtība noteikta jaunajos Valsts policijas iekšējos noteikumos "Kārtība, kādā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības ieguvi un profesionālo pilnveidi, profesionālās mācības dienesta vietās un sākotnējās profesionālās mācības". Šobrīd vēl nav iespējams argumentēti izvērtēt jaunizveidotās kārtības ieguvumus un trūkumus.

[policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas sistēmu ietekmējošie ārējie šķēršļi]

Vienlaikus jāatzīst, ka atsevišķas no iepriekš minētajām Valsts policijas attīstības vajadzību un nodrošinātās profesionālās sagatavošanas satura un dažbrīd arī kvalitātes saskaņotības problēmām nav atrisināmas pašas Valsts policijas spēkiem, jo to risinājumi aptver daudz plašākas jomas vai gluži pretēji, attiecīgā problēma ir nozīmīga, taču skar šauru policijas amatpersonu loku.

Piemēram, viena no šādām uz šauru policijas amatpersonu loku attiecināmām, taču būtiskām problēmām ir Valsts policijas ekspertu apmācība kriminālistikas un tiesu ekspertīzes jomā. Valsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs" B blokā specializācijas studiju kursu ietvaros ir paredzēta Ekspertu dienesta specializācija (līdz šim tika realizēta vienu reizi). Taču otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma, kas būtu atbilstoši akreditēta un specializēta kriminālistikas un tiesu ekspertīzes jomā, pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas Latvijā netiek nodrošināta. Latvijā nav izglītības iestādes (tādas ir Vācijā, Polijā, Anglijā, Šveicē un ASV), kas īstenotu šādu programmu, jo tās izstrāde un īstenošana ir saistīta ar lielām izmaksām, kas nav samērīgas ar zemo pieprasījumu pēc šādiem speciālistiem. Vidēji gadā VP vajadzībām nepieciešams sagatavot tikai 5–6 jaunus speciālistus. Ekspertu sagatavošana un apmācība vidēji ilgst no 1,5–2,5 gadiem. Eksperts – kandidāts pēc mācību programmas beigšanas Tiesu ekspertu padomē kārto sertifikācijas pārbaudījumus par juridiskajiem jautājumiem un profesionālajiem jautājumiem atbilstoši specialitātei. Lai kārtotu Tiesu eksperta padomes organizēto kvalifikācijas eksāmenu un saņemtu darbam nepieciešamo sertifikātu, nepieciešams apgūt ekspertu specialitātēm atbilstošu augstāko otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kādā no Latvijas valsts augstskolām (LU, RTU, RSU u.c., piemēram, filoloģijas, ekonomikas, bioloģijas, ķīmijas, datortehnikas, mašīnzinības u.c. tehniskās zinātnes) un papildus katrai eksperta specialitātei atbilstošo un Tiesu ekspertu padomē saskaņoto papildizglītības programmu. Kriminālistikas pārvaldē tiek īstenotas šādas mācību programmas, izņemot vienu – notikuma vietas apskate. Šādas profesionālās pilnveides izglītības programmas apguve iespējama, apmeklējot ārvalstu apmācību centru piedāvātos kursus.

Savukārt, iepriekš minētās plašākās jomas problēmas, kas ietekmē policijas amatpersonu sagatavotības sistēmas darbību un rezultātus, tika konstatētas vēl gatavojot valdības rīcības plānu. Proti, tika atzīts, ka pašreizējais tiesiskais regulējums izglītības iestāžu (izglītības programmu) finansēšanas jomā nav piemērojams Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanai, jo tajās ar vieniem un tiem pašiem personāla resursiem specifiskā izglītības jomā tiek īstenotas gan pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, gan arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, izmantojot vienotu materiāltehnisko nodrošinājumu, un maksas grupas netiek veidotas. Tādēļ 2012.gadā uzsākts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts pētījums "Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās profesionālās kompetences vērtējums un profesionālās izglītības sistēmas pilnveide Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem", kas ir nozīmīga daļa no Iekšlietu ministrijā uzsāktā darba, lai izstrādātu vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas finansēšanas kārtību.

Tāpat pie ārējiem šķēršļiem, kas ietekmē iespējas izstrādāt jaunas apmācību programmas ir jāpieskaita, tas, ka ar policijas darba specifiku saistītajās un profesiju klasifikatorā iekļautajās profesijās (specialitātēs) nav spēkā neviena profesiju standarta. Nepastāvot skaidram profesionālo kompetenču definējumam, problemātiski kļūst objektīvi izvērtēt un lemt par amatpersonai iztrūkstošajām kompetencēm un nepieciešamo profesionālo pilnveidi, kā arī zūd iespēja īstenot amatpersonu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, kura tiek balstīta uz profesijas standartā iekļautajām prasībām⁹¹. Bez profesiju standartiem nav iespējams veidot jaunas izglītības programmas vai papildināt esošās, jo profesijas standartā ir ietvertas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, prasmes un zināšanas, uz kurām balstoties tiek izstrādātas izglītības programmas. Pašreizējā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Policijas darbs" ir veidota uz profesijas standarta "Vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva policists" pamata, kas vairs nav spēkā un neatbilst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma regulējumam, kas amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm vairs neiedala ierindas un komandējošā sastāva darbiniekos, bet gan instruktoros un virsniekos.

[esošo amatpersonu izglītības piemērošana likuma prasībām]

Vēl viena aktuāla un nozīmīga, vēsturiski radusies problēma Valsts policijas amatpersonu profesionālās kvalifikācijas (izglītības) jomā ir ar to policijas darbinieku motivēšanu mācībām arodizglītības programmā, kuri ieņem instruktoru amatus. 2012.gadā instruktoru amatos dienēja 1095 amatpersonas, kurām nav amatam atbilstošas arodizglītības (uz 2013.gada 1.jūliju – 1075 amatpersonas). Lai šo amatpersonu, bez atbilstošas izglītības skaitu mazinātu, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu profesionālās izglītības attīstības koncepcijā 2010.–2013.gadam (turpmāk – IeM izglītības koncepcija) tika paredzēts uzņemt pa 100 personām 2012. un 2013.gadā arodizglītības programmā neklātienē. Tomēr 2011.gadā 100 izglītojamo vietā arodizglītības programmā neklātienē tika uzņemtas 36 amatpersonas, bet 2012.gadā tikai 24 amatpersonas. Šo situāciju ietekmē ne tikai tas, ka paši darbinieki nav ieinteresēti studēt, jo neviens pret viņiem nevēršas par atbilstošas izglītības neesamību, bet arī šo darbinieku tiešie priekšnieki neveicina padoto motivāciju mācīties, un dažkārt pat liek šķēršļus, piespiežot mācību laikā izmantot atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas vai liekot atstrādāt kavētās maiņas, neraugoties uz to, ka mācību kontakstundas arodizglītības programmas neklātienē ir ieskaitāmas darba pienākumu izpildes laikā. Situācijas atrisināšanu sarežģī fakts, ka iedarboties uz šīm amatpersonām ar brīdinājumiem par sankciju piemērošanu par dienestu bez atbilstošas izglītības ir problemātiski, jo daudzas amatpersonas zemā atalgojuma un citu iemeslu dēļ atvaļinās no dienesta pēc paša vēlēšanās. No 1095 amatpersonām bez atbilstošas arodizglītības 635 amatpersonas ir ar izdienu virs 15 gadiem, no tām tikai 17 pašlaik mācās vai studē, bet pārējie nesaskata motivāciju mācīties, jo ir pārliecināti, ka lielā izdiena un profesionālā pieredze ir pietiekama, lai varētu pildīt dienesta pienākumus. Iestāde arī šobrīd nav gatava pieņemt lēmumu par amatpersonu bez atbilstošas profesionālās izglītības atvaļināšanu no dienesta, jo tiktu palielināts jau esošais nekomplekts un apdraudēta Valsts policijai deleģēto funkciju veikšana. Turpretī ar izdienu līdz 5 gadiem instruktoru sastāvā ir tikai 110 amatpersonas bez atbilstošas profesionālās izglītības, no kurām jau mācās vai studē 78 amatpersonas.

Viens no spēcīgākajiem ārējiem motivātoriem ir darba samaksa. Pilna laika studijas amatpersonas galvenokārt neizvēlas, jo to izvēle negatīvi ietekmē amatpersonu finansiālo stāvokli. Izglītības ieguves nolūkā pārceļotie turpmākajam dienestam uz Valsts policijas koledžu, amatpersonas zaudē iepriekšējā dienesta vietā saņemtās piemaksas, kā arī pieaug izmaksas, kas saistītas ar transporta izdevumiem un maksu par izmitināšanos dienesta viesnīcā. Kā iespējamais risinājuma variants būtu vidējās izpeļņas izmaksa amatpersonai tās studiju laikā.

2013.gadā uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Policijas darbs" 25 pilna laika klātienes studiju vietām pieteicās tikai 3 praktiskie darbinieki (amatpersonas), no kurām konkursu izturēja un pēc līguma noslēgšanas uzsāks studijas 2 amatpersonas, pārējie 34 pretendenti bija arodizglītības programmas "Policijas darbs" klātienes absolventi, bet uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Policijas darbs" 100 nepilna laika neklātienes studiju vietām pieteicās 115 amatpersonas.

2012.gadā uz 25 pilna laika klātienes studiju vietām no praktiskajiem darbiniekiem (amatpersonām) nepieteicās neviens, tāpēc Koledža uzņēma arodizglītības programmas "Policijas darbs" 25 klātienes absolventus, bet uz nepilna laika neklātienes 100 studiju vietām tika uzņemtas 90 amatpersonas. Savukārt 2011.gadā uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Policijas darbs" pilna laika klātienes 114 studiju vietām tika uzņemti tikai 45 darbinieki, bet uz nepilna laika neklātienes 40 vietām tika uzņemti 30 darbinieki.

Kopumā jaunāko virsnieku amatos bez amatam atbilstošas izglītības pašlaik Valsts policijā dien 122 amatpersonas, no kurām 34 jau pašlaik studē, bet 99 amatpersonas ir ar izdienu virs 15 gadiem, no kurām tikai 17 studē. Salīdzinājumā ar datiem uz 2012.gada 1.jūliju amatpersonu bez amatam atbilstošas izglītības skaits šajā amatu kategorijā ir samazinājies par 30%. Saskaņā ar IeM izglītības koncepciju studijām Koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Policijas darbs" nepilna laika neklātienē 2013.gadā ir plānots uzņemt 100 Valsts policijas amatpersonas, kā arī 25 amatpersonas pilna laika klātienē. Koledžā pašlaik notiekošajā reflektantu uzņemšanā studijām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs" uz 100 studiju vietām ir pieteikušies 115 reflektanti – Valsts policijas amatpersonas, kas liecina par pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo 2013.gadā tiks nokomplektētas visas plānotās studiju vietas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs". Saskaņā ar dienesta gaitas likuma pārejas noteikumu 8.punktu šajā amatu kategorijā amatpersonas amatu bez amatam atbilstošas augstākās izglītības varēs ieņemt tikai līdz 2016.gada 1.jūlijam. Līdz ar to tas pagaidām ir vienīgais stimuls amatpersonām uzsākt studijas 2013.gadā, lai līdz noteiktajam termiņam iegūtu jaunākā virsnieka amatam atbilstošu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis). Taču motivēt amatpersonas ar izdienu virs 15 gadiem ir praktiski neiespējami, jo tās plāno doties izdienas pensijā vēl līdz 2016.gadam.

Vecāko virsnieku amatos bez amatam atbilstošas izglītības pašlaik Valsts policijā dien 106 amatpersonas, no kurām 45 jau pašlaik studē, bet ar izdienu virs 15 gadiem bez atbilstošas izglītības ir 85 amatpersonas, no kurām studē 31 amatpersona. Salīdzinājumā ar datiem uz 2012.gada 1.janvāri amatpersonu bez amatam atbilstošas izglītības skaits šajā amatu kategorijā ir samazinājies par 23%.

Identificētās problēmas:

‒ profesionālās sagatavotības un pieejamo apmācības programmu nepietiekama atbilstība Valsts policijas attīstības vajadzībām⁹²;

‒ pašreizējā tiesiskā regulējuma izglītības iestāžu (izglītības programmu) finansēšanas jomā nepiemērotība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanai;

‒ policijas darbinieku profesiju standartu neesamība;

‒ Valsts policijas tiesu ekspertiem piemērotas apmācības programmas neesamība Latvijā;

‒ nepietiekama personāla apmācību un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas norises dienesta vietās organizācija un koordinācija;

‒ vēsturiski radusies policijas amatpersonu izglītības neatbilstība likuma prasībām un šo amatpersonu motivācijas trūkums iegūt attiecīgo izglītību.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

‒ mazinās situācijas, kad tiek pieņemti konkrētiem iedzīvotājiem saistoši, nepietiekami pamatoti vai nepamatoti policijas darbinieku lēmumi;

‒ paaugstinātas garantijas, ka iedzīvotāju interešu aizstāvībā, jo īpaši konkrētu drošības apdraudējumu gadījumā policijas darbinieki īstenos profesionāli vispareizāko rīcību;

‒ efektīvāks un rezultatīvāks policijas darbinieku izglītības sistēmā un tās darbības nodrošināšanā ieguldīto budžeta līdzekļu patēriņš.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

IV. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – PIENĀKUMU UN PAMATA FUNKCIJU SASKAŅOTĪBA UN IZPILDES NODROŠINĀJUMS

Jebkuras institūcijas, iestādes vai organizācijas efektīvas darbības pamata priekšnoteikums ir maksimāli skaidrs un pamatots pienākumu un uzdevumu apjoms noteiktā, iestādei paredzētā darbības jomā (iestādes funkciju ietvaros) un tā izpildei gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi pietiekami personāla un materiāltehniskie resursi. Iestādes darbības efektivitāti nav iespējams nodrošināt, ja, mainoties (jo īpaši pieaugot) uzdevumu apjomam vai to izpildes kvalitātes prasībām, iestādei piešķirto resursu apjoms paliek iepriekšējā līmenī un kvalitātē vai samazinās, kā arī otrādi – ja, samazinoties iestādei piešķirto resursu apjomam, paliek nemainīgs vai pieaug iestādes uzdevumu loks un to izpildes kvalitātes prasības. Valsts iestāžu pārvaldībā, ievērojot, ka tās tiek finansētas no viena avota – valsts budžeta, būtiski ir arī nodrošināt, ka to kompetences nepārklājas un vienai iestādei uzticēto uzdevumu izpilde un tai atvēlēto resursu apjoms neietekmē otras iestādes darbību un funkcijas ne organizatoriski, ne personāla un materiāltehnisko resursu pieejamības ziņā. Tāpat attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm, nevar būt pieļaujams, ka iestādei atvēlētie resursi nenodrošina uzdevumu pilnīgu un kvalitatīvu izpildi, jo gala rezultātā tā dēļ cieš nevis iestāde vai tās darbinieki, bet sabiedrības intereses un tiesības saņemt attiecīgo pakalpojumu.

Valsts policijas gadījumā, ņemot vērā, ka tai paredzētā darbības joma (pamata funkcijas) vistiešākajā mērā nodrošina vienas no iedzīvotāju vitāli svarīgākajām interesēm – drošību, minēto iestādes efektīvas darbības un attīstības priekšnoteikumu neievērošana rada īpaši jūtīgas un smagas sekas. Tomēr laika gaitā šie priekšnoteikumi vairāku, galvenokārt ekonomiskās krīzes ietekmētu apstākļu dēļ attiecībā uz Valsts policiju atsevišķos gadījumos netika ievēroti.

4.1. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde

‒ konvojēšanas pienākuma vispārīgais raksturojums;

‒ konvojēšanas pienākuma praktiskais nodrošinājums un izpilde;

‒ konvojēšanas pienākuma piederības Valsts policijai tiesiskais izvērtējums.

[konvojēšanas pienākuma vispārīgais raksturojums]

Viens no Valsts policijas pastāvīgi pildāmiem uzdevumiem ir aizturēto, apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto personu konvojēšana. Izpildot procesa virzītāju norādījumus, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts policijas struktūrvienību pieteikumus, aizturētās, apcietinātās un notiesātās personas tiek konvojētas starp ieslodzījuma vietām, uz tiesām, citām procesuālām darbībām, starp Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām un ieslodzījuma vietām, u.c.

Pamatā šo Valsts policijas uzdevumu var iedalīt trīs galvenajos izpildes virzienos:

I. plānotā konvojēšana starp pilsētām;

II. konvojēšana uz tiesām;

III. konvojēšana ārpus noteiktā starppilsētu konvojēšanas grafika un maršrutiem.

Plānotā konvojēšana starp pilsētām tiek veikta sešos starppilsētu maršrutos:

1. Rīga–Jēkabpils–Daugavpils–Jēkabpils–Rīga;

2. Rīga–Olaine–Jelgava–Dobele–Saldus–Dobele–Jelgava–Olaine–Rīga;

3. Rīga–Cēsis–Valmiera–Cēsis–Rīga;

4. Jelgava–Olaine–Rīga–Olaine–Jelgava;

5. Daugavpils–Rēzekne–Daugavpils;

6. Bauska–Vecumnieki–Rīga–Vecumnieki–Bauska;

Šo maršrutu ietvaros personas tiek konvojētas starp ieslodzījuma vietām un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām (galvenokārt sakarā ar tiesu pieprasījumiem). Latvijā ir 11 ieslodzījuma vietas un darbojas 22 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas. Personu konvojēšana starppilsētu konvojēšanas maršrutos 2014.gadā sastādīja 31,18% no visa konvoja darba un ar to tiek nodrošināta:

– notiesāto personu pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām sakarā ar notiesātajiem noteiktā ieslodzījuma režīma maiņu;

– apcietināto personu pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām, lai tālāk tās konvojētu uz tiesu procesiem;

– apcietināto personu nogādāšanu no ieslodzījuma vietām uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām, lai pēc tam tās konvojētu uz tiesu procesiem;

– notiesāto personu nogādāšanu uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām, lai pēc tam tās konvojētu uz tiesām sakarā ar apstrīdētajiem ieslodzījuma vietu administrācijas lēmumiem par atteikšanos notiesātajiem atvieglot režīmu, utml.

Konvojēšana uz tiesām tiek veikta visā valsts teritorijā, kopumā uz 42 tiesām. 2014.gadā uz tām tika nogādātas 10 961 personas. Personu konvojēšana uz tiesām 2014.gadā sastādīja 29,88 % no visa konvoja darba. Arī tā pamatā ir tieslietu sistēmas darbības nodrošināšana. Visvienkāršāk tā ir īstenojama pilsētās, kurās ir dislocēti izmeklēšanas cietumi, vai izmeklēšanas cietumu nodaļas – Rīgā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī. Šajās pilsētās policijas darbinieki tiesas dienās ierodas ieslodzījuma vietā, pieņem tiesājamās personas, nogādā uz tiesu, bet pēc tiesas procesa konvojē atpakaļ uz cietumu. Savukārt pilsētās, kurās nav šāda iespēja, plānotā starppilsētu konvojēšanas maršruta ietvaros personas savlaicīgi no ieslodzījuma vietas tiek pārvestas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un pēc tam tiesas dienā uz tiesu. Pēc tiesas procesa beigām tiek gaidīta starppilsētu konvojēšanas maršruta veikšanas diena, lai personu nogādātu atpakaļ uz ieslodzījuma vietu, ja tiesa nav grozījusi personai piemēroto drošības līdzekli vai ja nav stājies spēkā attaisnojošs spriedums.

Ārpus noteiktā starppilsētu konvojēšanas grafika un maršrutiem 2014.gadā tika konvojētas 14276 personas, jeb 38,92 % konvoja darba. Ja atskaita apcietināto un notiesāto personu nogādāšanu no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām uz ieslodzījuma vietām uzreiz pēc tiesu procesiem, ar mērķi samazināt šo personu uzturēšanās laiku Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, šis ir ikdienas konvojēšanas darbs, kas saistīts ar personu nogādāšanu uz procesuālajām darbībām Valsts policijas lietvedībā esošo kriminālprocesu ietvaros, t.i. uz dažāda rakstura ekspertīzēm, ārstniecības iestādēm, uz un no ārvalstīm, starp vienas pilsētas policijas iecirkņiem, starp īslaicīgās aizturēšanas vietām un ieslodzījuma vietām izmeklēšanas darbību veikšanai, starp pilsētām, kuras nav iekļautas starppilsētu konvojēšanas maršrutos, u.c. Specializēta personāla un resursu trūkuma apstākļos esošais konvojēšanas personāls un resursi, primāri tiek novirzīti plānotajai starppilsētu konvojēšanai un konvojēšanai uz tiesām. Tādēļ, šajos konvojēšanas pasākumos nereti tiek iesaistīti policijas darbinieki, kuru pamatfunkcijās neietilpst personu konvojēšana – iecirkņu inspektori, patruļdienesta, īslaicīgās aizturēšanas vietu, kriminālpolicijas un citu struktūrvienību darbinieki.

Konvojēšanas organizēšana, dokumentu aprite, personu pieņemšanas, nodošanas un pārmeklēšanas kārtība, konvojā iesaistītā personālsastāva skaits un citi būtiski praktiski jautājumi ārējos normatīvajos aktos nav noteikti, bet ir iekļauti 2014.gada 26.maija Valsts policijas iekšējos noteikumos Nr.22 "Aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtība". Šie noteikumi, balstoties uz praktiskiem drošības apsvērumiem, nosaka, ka, konvojējot personu kājām, uz vienu konvojējamo personu jānorīko vismaz 2 (divi) konvoja darbinieki, bet, ja jākonvojē personu grupa, tad konvojs tiek noteikts vismaz par vienu konvoja darbinieku vairāk nekā konvojējamās personas. No ieslodzījuma vietas līdz tiesai un atpakaļ, starp ieslodzījuma vietām, u.c. konvojējamās personas tiek nogādātas ar speciāli aprīkotu operatīvo autotransportlīdzekli, kurā jābūt vismaz 3 (trīs) konvoja darbiniekiem. Atkarībā no konvoja autotransporta ietilpības, kā arī drošības apsvērumu dēļ, par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētu vai notiesātu personu vai personu grupas konvojēšanai, konvojā iekļauj kinologu ar suni, kā arī pastiprina konvoju ar papildus norīkojumu papildus transportlīdzeklī.

Uz tiesu konvojējamo personu skaitu, iespējams, varētu mazināt videokonferenču ieviešana tiesās (uzsākta jau 2008.gada 2.pusgadā). Valsts policijā esošie dati liecina, ka ir vērojams uz tiesu konvojējamo personu skaita samazinājums (2011.gadā uz tiesu konvojētas 14384 personas, 2012.gadā – 15204, 2013.gadā – 12404, 2014.gadā – 10961), vienlaikus nav drošas informācijas par pētījuma esamību, ka šis samazinājums tieši saistāms ar videokonferenču ieviešanu. Konvojējamo personu skaita samazinājumu noteikti ietekmē arī ieslodzīto skaita samazinājums pēdējos gados.

[konvojēšanas pienākuma praktiskais nodrošinājums un izpilde]

Lai nodrošinātu personu konvojēšanu, Valsts policijas Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionālajās pārvaldēs konvojā tiek iesaistīti darbinieki, kuru pamatfunkcijās ietilpst patrulēšanas darba nodrošināšana vai citi uzdevumi. Atsevišķas specializētas struktūrvienības konvoja uzdevuma izpildei ir izveidotas tikai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē un Latgales reģiona pārvaldē⁹³ patruļpolicijas struktūrvienību sastāvā. To uzdevumos ietilpst personu konvojēšana gan starp pilsētām galvenajos starppilsētu konvojēšanas maršrutos, gan uz tiesu procesiem, gan citām procesuālajām darbībām.

Katru gadu 48% līdz 55% visa konvojēšanas darba valstī izpilda Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde. Izvērtējot konvojēšanas slodzi un konvojēto personu skaitu reģionos, var secināt, ka šī darba veikšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē kopumā tiek iesaistīti aptuveni 140–150 darbinieki, pārējos reģionos no 50–60 darbiniekiem, līdz ar to kopumā valstī ap 350 policijas darbinieku. No tiem tikai 160 darbiniekiem aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšana ir pamata pienākums. Pārējie konvoja pienākumu izpildē iesaistītie darbinieki, kā jau minēts iepriekš, šo pienākumu izpildei tiek novirzīti no tiešajiem pienākumiem (patrulēšanas, ceļu satiksmes uzraudzības, likumpārkāpumu novēršanas, operatīvo pasākumu veikšanas, u.c.).

Valsts policijas teritoriālajās struktūrvienībās Kārtības policijas rīcībā esošo automašīnu, kas paredzētas aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšanai, vidējais vecums ir 10 gadi, bet 15 automašīnas jeb 30% ir vecākas par 10 gadiem. Līdz ar to tās samērā bieži jāremontē un jāaizstāj ar tām, kas paredzētas patrulēšanai ⁹⁴. Tas savukārt, ne tikai novirza patrulēšanai nepieciešamos autotransporta resursus uz konvojēšanas laiku, bet arī traucē patrulēšanai nepieciešamo resursu plānošanu, neļaujot noteikt degvielas patēriņa limitus, ja tie tiek iztērēti, izpildot konvojēšanas uzdevumus.

Rīgas reģionā, kur konvojēšanas pienākuma izpilde ir visintensīvākā, visbūtiskākās problēmas rodas tajās nedēļas dienās, kad visās tiesās Rīgas pilsētā un reģionā tiesu procesi uzsākas vienlaicīgi no plkst. 10.00–12.00. Atsevišķās dienās vienlaicīgi sākas pat 25 līdz 30 tiesas procesi. Turklāt nereti ir gadījumi, kad uz tiesas procesiem jānogādā ne tikai atsevišķas personas, bet personu grupas, kuras tiek apsūdzētas par sevišķi smagiem noziegumiem. Līdz ar to konvojā iesaistīto policijas darbinieku skaits ir būtiski jāpalielina un jāpiesaista policijas amatpersonas no citiem dienestiem, novirzot tos no tiešo uzdevumu veikšanas patrulēšanā, noziedzības apkarošanā u.c. Bez tam, ņemot vērā, ka Valsts policija nevar prognozēt tiesu procesu ilgumu, policijas darbiniekus, kurus ir plānots iesaistīt nākamo tiesas procesu nodrošināšanā, nevar iekļaut norīkojumā, līdz esošā tiesas procesa beigām.

[konvojēšanas pienākuma piederības Valsts policijai tiesiskais izvērtējums]

Valsts policijas atbildība par konvojēšanas uzdevuma izpildi izriet no likuma "Par policiju" 10.panta 8.punkta, kas uzliek par pienākumu policijas darbiniekiem "apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, ... , kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām." Jāatzīmē, ka minētais pants nosaka, nevis Valsts policijas kā iestādes, bet gan policijas darbinieka pamatpienākumus. Līdz ar to šim pienākumam primāri jāizriet no Valsts policijai kā iestādei noteiktajiem pamata pienākumiem (funkcijām), kas noteiktas likuma 3.pantā. Ņemot vērā, ka aizturēto, apcietināto vai notiesāto personu bēgšana var radīt sabiedrības drošības apdraudējumu, šāda sakarība starp policijas darbiniekiem noteiktā konvojēšanas pienākuma un Valsts policijai noteikto pienākumu "garantēt sabiedrības drošību" ir saskatāma. Tomēr vienlaikus šis pienākums nevar būt pretrunā ar likuma 9.pantā noteiktajiem policijas darbinieka vispārīgajiem pienākumiem, kas paredz, ka "jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai paziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei." Ņemot vērā konvoja darbības specifiku, vienīgais no šiem pienākumiem, ko konvoja pienākumu izpildes laikā minētajā normā paredzētajos gadījumos konvojā iesaistītie darbinieki var faktiski izpildīt, ir paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei. Līdz ar to likumā noteiktais policijas darbinieka pienākums pildīt konvojēšanas uzdevumus faktiski ir pretrunā ar policijas darbinieka vispārīgajiem pienākumiem.

Taču arī vērtējot Valsts policijas kā iestādes kopumā atbildības par konvojēšanu atbilstību Valsts policijai paredzētajai darbības jomai (funkcijām), jeb mērķim ar kādu Valsts policija ir izveidota, konvojēšanas pienākuma piederība Valsts policijai nebūt nav vērtējama viennozīmīgi. Minētā likuma 10.panta 8.punkta norma, attiecas ne tikai uz aizturēto personu konvojēšanu, bet arī apcietināto un ar brīvības atņemšanu notiesāto personu konvojēšanu. Pienākums ietver sevī gan šo personu apsargāšanu un konvojēšanu, gan uzturēšanu. Lai gan uzturēšana normas redakcijā ir attiecināta tikai uz aizturētajām un apcietinātajām personām, tomēr faktiski, ņemot vērā iepriekš norādīto personu konvojēšanas uz tiesām loģistiku galvenokārt pilsētās, kurās nav ieslodzījuma vietu, Valsts policija šo uzturēšanas pienākumu veic arī attiecībā uz notiesātajām personām. Iepriekš norādītais konvojēšanas uz tiesām un starppilsētu konvojēšanas darba raksturojums tieši norāda, ka policijas darbiniekiem noteiktais konvojēšanas pienākums 70 % no visām tās īstenoto personu konvojēšanas aktivitātēm, attiecas uz apcietinājuma un brīvības atņemšanas politikas ieviešanu, vai tiesu varas institūciju (prokuratūras un tiesas) uzdevumu izpildi kriminālprocesa virzības nodrošināšanā, nevis personu un sabiedriskās drošības garantēšanas, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas vai citu likuma "Par Policiju" 3.pantā noteikto Valsts policijas uzdevumu (pamata funkciju) izpildi. Līdz ar to izriet, ka minētā likuma "Par Policiju" 10.panta 8.punkta norma ne tikai ir pretrunā ar tā paša likuma 9.pantā noteiktajiem policijas darbinieka vispārīgajiem pienākumiem, bet starppilsētu konvojēšanas gadījumos starp ieslodzījuma vietām, kas saistīta ar ieslodzījuma (kriminālsoda vai drošības līdzekļa) izpildi tieši pārklājas arī ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci, ievērojot, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2.panta pirmajā daļā pārvaldes darbības pamata joma (pamata funkcija) ir noteikta kā valsts politikas īstenošana apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Savukārt apcietināto un notiesāto konvojēšanas uz tiesām, gadījumos, kad šāda konvojēšana notiek pēc prokuratūras vai tiesas pieprasījuma, pēc būtības ir tiesu varas institūciju uzdevumu kriminālprocesa virzības nodrošināšanā izpilde.

Identificētā problēma, tās risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai, norādīti koncepcijas V. nodaļā.

4.2. Atsevišķu objektu fiziskās drošības pasākumu īstenošana.

– atsevišķi noteikto objektu fiziskās drošības pasākumu (apsardzes) izpilde;

– atsevišķu objektu apsardzības pienākuma piederības Valsts policijai izvērtējums.

[atsevišķi noteikto objektu fiziskās drošības pasākumu (apsardzes) izpilde]

Vēl viens likuma "Par policiju" 10.pantā policijas darbinieku pamatpienākumos paredzēts pienākums, kura izpildes satura izvērtējumā var konstatēt vēsturiski radušos kompetenču pārklāšanos starp divām radniecīgām valsts pārvaldes iestādēm ir šī panta 9.punktā paredzētais pienākums "īstenot Ministru kabineta noteikto objektu un kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus". Šī pienākuma izpildei Valsts policijā izveidota Speciālo objektu apsardzes pārvalde, kas apsargā Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs – piecus objektus, ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas Republikā – vienpadsmit objektus, četrdesmit ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības patrulēšanas režīmā, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Rīgas ebreju reliģisko draudzi un divas Saeimas reprezentācijas ēkas, kā arī nodrošina kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus.

Pārvaldes uzdevumu izpildei paredzētas 544 policijas amatpersonu štata vietas, taču šo uzdevumu izpildi jau ilgstoši kavē pastāvīgs personāla nekomplekts. 2012.gada 31.decembrī pārvaldē nenokomplektētas bija 71 štata vieta, jeb 13% no visa uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla. Kopumā pārvalde nodrošina apsardzi 74 objektos, kuros izvietots 61 postenis.

Jāatzīmē, ka fiziskās drošības pasākumu īstenošana objektos ir viens no personāla resursus visvairāk patērējošajiem pienākumiem. Tāpēc jo īpaši būtiska Valsts policijas darbības kopumā efektivitātes nodrošināšanas kontekstā ir šo pienākumu atbilstība Valsts policijas pamata pienākumiem (pamata funkcijām) un šo uzdevumu pamatotība. No visiem pārvaldes atbildībā esošajiem uzdevumiem valsts drošības nodrošināšanas aspektā prioritārākais ir fiziskās drošības pasākumu īstenošana kritiskās infrastruktūras objektos, kuros fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas veicēji arī ir noteikti ar Ministru kabineta rīkojumiem⁹⁵. Taču papildus šim pienākumam atbilstoši likumā noteiktajam pārvalde apsargā arī ar Ministru kabineta rīkojumu atsevišķi noteiktos objektus, kas neietilpst kritiskās infrastruktūras objektu lokā. Šajos objektos policijas amatpersonas pamatā nodrošina vispārīgo sabiedrisko kārtību pie apsargājamajiem objektiem, īsteno objektos noteikto caurlaižu režīmu, nepieļaujot nepiederošu personu iekļūšanu apsargājamajā objektā, uzrauga autotransporta stāvēšanas un apstāšanās noteikumu ievērošanu pie objektiem, kā arī veic citus ar sabiedriskās kārtības uzraudzību un attiecīgo objektu fizisko drošību saistītus pienākumus.

Likumā "Par Policiju" nav noteikti nekādi kritēriji vai nosacījumi, atbilstoši kuriem Ministru kabinets var noteikt, kādi objekti ir iekļaujami Valsts policijas apsargājamo objektu sarakstā un kādi – nē. Šobrīd spēkā esošajā attiecīgajā Ministru kabineta, 2009.gada 25.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem" ir paredzēts divdesmit viens objekts. Rīkojuma uzbūve skaidri norāda uz to, ka pie Valsts policijas apsardzībai piederošiem objektiem primāri ir pieskaitāmas noteiktas Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs un ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas Republikā, kas izriet no paritātes principa, kā arī balstās uz 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem. Taču vienlaikus šīs abas Valsts policijas apsargājamo objektu grupas ir papildinātas arī ar atsevišķiem valsts institūciju objektiem un Rīgas ebreju reliģisko draudzi – Rīgā, Peitavas ielā 6/8. Šo objektu apsardzības pamatojumā nav saskatāmi vienoti apsargājamo objektu noteikšanas principi. Līdz šim par pamatojumu šo objektu izvēlei Ministru kabinets ir atzinis⁹⁶:

‒ attiecīgās valsts iestādes, kurai pieder apsargājamais objekts, kompetenci darbā ar valsts noslēpumu un klasificēto informāciju un šādas informācijas uzglabāšanas telpu aizsardzības prasības (pamatojums, ar kādu tiek apsargāts Ģenerālprokuratūras objekts Rīga, Kalpaka bulvārī 6);

‒ īpaši apsargājamo valsts pirmo personu biežu atrašanos noteiktos objektos (pamatojums, ar kādu tiek apsargātas Saeimas reprezentācijas ēkas Jūrmalā, Jūras ielā 9/11 un Jūras ielā 14);

‒ lielu sabiedrisko rezonansi, ko izraisījuši drošības apdraudējumi (incidenti) atsevišķu reliģisko kustību pārstāvošu organizāciju objektos citur pasaulē un arī Latvijā (pamatojums, ar kādu tiek apsargāta Rīgas ebreju reliģiskā draudze Rīgā, Peitavas ielā 6/8);

‒ personu, kurām ar tiesas nolēmumu piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, vai kurām noteikta tiesu psihiatriskā ekspertīze potenciālā sabiedriskā bīstamība un bēgšanas mēģinājumu risks (pamatojums, ar kādu tiek apsargāta Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" objekts Rīgā, Laktas ielā 6).

[atsevišķu objektu apsardzības pienākuma piederības Valsts policijai izvērtējums]

Izvērtējot minēto, papildus kritiskās infrastruktūras objektiem, ar Ministru kabineta rīkojumu noteikto objektu apsardzības noteikšanas vēsturi un pamatojumu, konstatējams daļējs apsargājamo objektu noteikšanas konsekvences trūkums. Uz to norāda ne tikai objektu izvēles normatīvi noteiktu kritēriju neesamība, bet arī tas, ka laika gaitā minētais Valsts policijas apsargājamo objektu saraksts dažādu iemeslu dēļ un ar dažādiem argumentiem tika salīdzinoši bieži un daudzkārt mainīts. Jāatzīst, ka arī šī brīža Ministru kabineta noteikto apsargājamo objektu apsardzības pienākuma nepieciešamības pamatojuma konsekvence ir diskutabla. Piemēram, pieņemot, ka Ģenerālprokuratūras apsardzības pienākuma paredzēšanas Valsts policijai pamatotība ir pilnībā pietiekama ar apsvērumiem par Ģenerālprokuratūras kompetenci darbā ar valsts noslēpumu saturošiem objektiem, būtu vienlaikus jāatzīst, ka šo pašu apsvērumu dēļ Valsts policijai būtu nododami pilnīgi visi objekti, kas atrodas to valsts institūciju pārvaldībā, kurās ir šādas informācijas uzglabāšanas telpas. Tāpat, atzīstot, ka atsevišķu reliģisko organizāciju objekti pasaulē ir tikuši vairāk kārt pakļauti dažādiem, plašu sabiedrisko rezonansi izraisījušiem drošības apdraudējumiem, būtu jāatzīst, ka ebreju reliģisko organizāciju objekti nav vienīgie, kuriem var rasties dažādi ar reliģisko pārliecību saistīti fiziskās drošības apdraudējumi. Tādēļ par pamatu šādu objektu izvēlei primāri būtu izmantojami apsvērumi par to vai un cik lielā mērā attiecīgo objektu apsardzības pienākums atbilst Valsts policijas pamata uzdevumiem, proti, vai un cik lielā mērā attiecīgo objektu apdraudējums ietekmē personu un sabiedrības drošību kopumā, kā arī to vai attiecīgā objekta fiziskās drošības (apsardzības) pienākums nepārklājas ar citas valsts pārvaldes iestādes kompetenci.

4.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde

‒ Valsts policijas un tiesu kārtībnieku kompetence tiesu varas realizācijā;

‒ tiesu kārtībnieku uzdevumu izpilde.

[Valsts policijas un tiesu kārtībnieku kompetence tiesu varas realizācijā]

Vēl viens ar Valsts policijas pamata uzdevumiem vēl acīmredzamāk nesaistīts uzdevums ir tiesu kārtībnieku uzturēšana policijas sastāvā.

Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 115.panta pirmajai daļai policija savas kompetences ietvaros nodrošina tiesas darbību. Saskaņā ar šī panta otro daļu policija šo funkciju izpilda, pildot tiesas norādījumus, kas saistīti ar tiesas izmeklēšanas darbību veikšanu un tiesājamā meklēšanu, apsargājot un konvojējot aizturētās un apcietinātās personas, pēc tiesas pieprasījuma nogādājot šīs personas uz tiesas sēdi un apsargājot tās sēdes laikā, izpildot tiesneša un tiesas lēmumus par to personu piespiedu atvešanu uz tiesu, kuras izvairās no ierašanās tiesā pēc izsaukuma, pildot citus tiesu nolēmumus. Kā atsevišķs policijas uzdevums šī panta trešajā daļā paredzēts arī policijas pienākums gādāt par tiesnešu un tiesas darbinieku, viņu ģimenes locekļu, kā arī par viņu mantas aizsardzību. Savukārt, panta ceturtajā daļā policijas saistība ar tiesas darbības nodrošināšanu ir paredzēta kā pienākums uzturēt tās sastāvā tiesu kārtībniekus, kuru atbildībā ietilpst vispārējās kārtības nodrošināšana tiesās. Jāuzsver, ka likumdevēja pieņemtā šīs tiesību normas konstrukcija pati par sevi tieši norāda, ka Valsts policijas vispārējais pienākums garantēt personu un sabiedrības drošību, kā arī likuma "Par tiesu varu" 115.panta pirmajā līdz trešajā daļās noteiktie pienākumi ir savstarpēji nodalīti no Valsts policijas kompetences saistībā ar tiesu kārtībniekiem. Turklāt šī Valsts policijas kompetence aprobežojas tikai ar šo amatpersonu uzturēšanu tās sastāvā.

Tiesas kārtībnieka institūts un tiesas kārtībnieka pienākums nodrošināt kārtību tiesas sēdes laikā, kā arī tā pakļautība tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumiem ir tieši paredzēti arī Kriminālprocesa likuma 471.panta sestajā daļā.

Tiesu kārtībnieku kompetence saistībā ar Civilprocesa likuma 152.pantā noteikto kārtību, kāda ir jāievēro civilprocesa dalībniekiem tiesas sēdē, 153.pantā noteiktajiem kārtības nodrošināšanas tiesas sēdē nosacījumiem un saistībā ar 65.pantā paredzēto procesuālo sankciju – izraidīšana no sēžu zāles – nav tieši norādīta, taču tā izriet no šo Civilprocesa likuma normu kopsakarības ar likuma "Par tiesu varu" 115.panta ceturtajā daļā noteikto tiesu kārtībnieku atbildību par vispārējās kārtības tiesās nodrošināšanu.

No kopsakarības ar minēto normu izriet arī tiesu kārtībnieku kompetence vispārējās kārtības nodrošināšanā administratīvo lietu izskatīšanas laikā. (Administratīvā procesa likuma 142., 208. un 209.panti).

Likuma "Par tiesu varu" 115.pants nenosaka ierobežojumus attiecībā uz tiesām, kurās Valsts policijai vai tiesu kārtībniekam būtu jāveic šajā pantā noteiktie uzdevumi. Līdz ar to, gramatiski tulkojot likumu, policijai un tiesu kārtībniekiem likumā noteiktie pienākumi jāveic tiesās, kas noteiktas likuma "Par tiesu varu" 29., 35. un 43.pantā. To netieši apliecina arī Tieslietu ministrijas instrukcijas, kas bija spēkā līdz 1999.gadam (Tieslietu Ministrijas 1997.gada 24.novembra instrukcija "Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība" ("LV", 308 (1023), 26.11.1997.) un Tieslietu ministrijas 1998.gada 3.februāra instrukcija "Apgabaltiesas priekšsēdētāja darbības kārtība" ("LV", 30 (1091), 04.02.1998.), kurā noteikts pienākums šo tiesu priekšsēdētājiem pārraudzīt tiesas kārtībnieku darbu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.951 "Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju" Latvijas Republikas teritorijā šobrīd darbojas 49 (četrdesmit deviņas) tiesas, t.sk., Augstākās tiesas Senāts un Augstākās tiesas Tiesu palāta, kas darbojas viena tiesu nama (ēkas) ietvaros.

[tiesu kārtībnieku uzdevumu izpilde]

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.decembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par tiesu varu" spēkā stāšanās kārtību" 12.punkta "d" apakšpunktu Ministru Padomei tika uzdots izveidot Iekšlietu ministrijas kārtības policijas sastāvā struktūrvienību šā likuma 115.panta ceturtajā daļā minēto tiesas kārtībnieku funkciju veikšanai. Tomēr atsevišķa tiesu kārtībnieku struktūrvienība policijā nav izveidota. Turklāt arī Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām" amats "tiesas kārtībnieks" nav noteikts. Tiesas kārtībnieku uzdevumu izpilde noteikta atsevišķu Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienību darbinieku amatu aprakstos.

Valsts policijas amatpersonas dienesta pienākumu izpildei tiesās tiek norīkotas, ņemot vērā Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienību cilvēkresursu skaitu un uzdevumu prioritātes. Amatpersonu skaits norīkojumā, kā arī nepieciešamais bruņojums un sakaru līdzekļi tiek noteikti, izvērtējot operatīvo situāciju tiesās. Tas mainās atkarībā no izskatāmo lietu skaita, tiesas ēkas platības, tās specifiskajām īpatnībām, plānotā tiesas apmeklētāju skaita, tiesājamo skaita, konkrētās lietas sarežģītības pakāpes (sabiedriskās rezonanses), sevišķu uzmanību pievēršot tiesas sēdēm, kurās tiek tiesātas personas par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Minētie norīkojumi vienlaikus pilda gan likuma "Par tiesu varu" 115.panta otrajā daļā noteiktos aizturēto un apcietināto personu konvojēšanas un apsargāšanas pienākumus, gan tiesu kārtībnieka pienākumus vispārējās kārtības tiesas sēdē nodrošināšanā. Rīgas pilsētas tiesu darbības teritorijā kārtības nodrošināšanai tiesās patstāvīgi, neskaitot konvojā iesaistītos, tiek norīkotas vidēji tikai 16 amatpersonas, jo pilsētās tiesu iestāžu ģeogrāfiskais izvietojums lielākoties dod iespēju policijas amatpersonām operatīvi ierasties tiesas ēkā pēc izsaukuma.

Tiesu kārtībnieki un to vispārīgais kārtības nodrošināšanas pienākums likuma "Par tiesu varu" 115.pantā ir pamatoti nodalīti atsevišķi no pārējiem policijas uzdevumiem tiesas darbības nodrošināšanā, jo kārtības nodrošināšana atsevišķos objektos (tiesu namos), kā arī noteikta veida pasākumos (tiesu sēdēs), neprasa tik plašu pilnvaru un plašas sagatavotības līmeni, kāds ir izvirzīts pret Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Jāatzīmē, ka kārtības nodrošināšanai atsevišķos objektos likumdevējs Apsardzes darbības likumā ir paredzējis iespēju dibināt iekšējās drošības dienestus vai nolīgt apsardzes komersantu pakalpojumus. Vairākās tiesās (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, Tiesu namā Abrenes ielā 3, Rīgā u.c.) jau šobrīd uz līguma pamata, kas noslēgts ar Tiesu administrāciju vai tiesu, kārtību tiesu ēkās nodrošina apsardzes komersanti.

Ja tiesas sēžu zālē, lai veiktu kārtības kontroli lietas iztiesāšanas laikā ir nepieciešama vismaz viena tiesas kārtībnieka nepārtraukta klātbūtne, tad, ievērojot, ka viena gada laikā visās Latvijas Republikas tiesās tiek nozīmētas izskatīšanai vidēji 5 (piecas) lietas⁹⁷ dienā, kārtības nodrošināšanai tiesas sēdēs dienā būtu jānorīko vidēji vismaz 5 kārtībnieki. Tas nozīmē, ka vidēji ir nepieciešami vismaz 245 (divi simt četrdesmit pieci) tiesas kārtībnieki tikai kārtības uzraudzīšanai tiesas sēdes laikā, proti, Valsts policijas sastāvā būtu jāparedz vēl vismaz 245 štata vietas policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus paredzot visas no tā izrietošās amatpersonu darbības nodrošināšanas prasības, kā arī amatpersonām nodrošināmās sociālās garantijas.

Turklāt jānorāda, ka ar 2013.gada 13.augusta Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.44 171.§ tika atbalstīta valsts budžeta līdzekļu novirzīšana jaunajām politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016.gadā, kas, cita starpā, paredz prioritāro pasākumu – drošības nodrošināšana tiesās, tam 2014.gadā Tieslietu ministrijai paredzot finanšu līdzekļus 738 599 euro apmērā.

Identificētā problēma, tās risinājuma varianti un pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmākā rīcība attiecīgo risinājuma variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā.

4.4. Valsts policijas darbības nodrošinājums

‒ Valsts policijas un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar atbilstošiem transporta līdzekļiem;

‒ datortehnika, programmnodrošinājums, sakaru līdzekļi, un jaunās tehnoloģijas;

‒ notikumu vietu apskates kvalitātes un tiesu ekspertīžu savlaicīguma un kvalitātes nodrošinājums;

‒ mācību procesa materiāltehniskais nodrošinājums;

‒ Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normu regulējums.

Iepriekšējās šīs koncepcijas nodaļās praktiski visos Valsts policijas attīstības virzienos norādīto problēmu risinājumi ir cieši saistīti ar nepieciešamību veikt papildus finansiālus un personāla resursu ieguldījumus gan policijas uzdevumu izpildes kvalitātes jau esošo prasību nepieciešamā līmeņa nodrošināšanai, gan kvalitatīvai un savlaicīgai policijas kapacitātes piemērošanai jaunām noziedzīgo nodarījumu apkarošanas jomu aktualitātēm. Tā likumpārkāpumu novēršanas attīstības virzienā būtiskākais no papildus finansiāliem ieguldījumiem prasošiem problēmrisinājumiem policijas redzamības nodrošināšanai ir patruļpolicijas personāla štata vietu skaita nokomplektēšana un palielināšana⁹⁸. Savukārt, noziedzīgo nodarījumu apkarošanas rīcības virzienā:

‒ sakaru virsnieku tīkla pakāpeniska paplašināšana⁹⁹;

‒ nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma pakāpeniska iegāde pieslēguma nodrošināšanai Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai I-24/7 un Interpola mājas lapas slēgtajai sadaļai INSYST¹⁰⁰;

‒ noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienesta (struktūrvienības) Valsts policijā izveide un pakāpeniska attīstīšana¹⁰¹;

‒ vienotas, specializētas struktūrvienības augsto tehnoloģiju jomā un ar to starpniecību izdarīto noziedzīgo nodarījumu apkarošanai izveides un darbības nodrošināšana¹⁰².

Arī motivēta un profesionāla personāla attīstības virzienā vairāki, paralēli šīs koncepcijas izstrādei virzībā esoši jautājumi, lielā mērā ir atkarīgi no gatavības veikt nepieciešamos finansiālos ieguldījumus. Jāatzīst, ka dažos no tiem, piemēram, jautājumā par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, tostarp policijas darbinieku, sociālo garantiju sistēmas pilnveidošanu, Ministru kabinets šīs koncepcijas izstrādes laikā jau ir pieņēmis kopumā pozitīvus un Valsts policijas attīstību veicinošus lēmumus¹⁰³.

Tāpat 2013.gada 4.jūnijā Ministru kabinets pieņēma arī pozitīvu lēmumu policijas darbiniekiem aktuālā jautājumā par formas tērpu apgādi un modernizēšanu, kas gala rezultātā paredz konceptuāli jaunu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu dizainu un amatpersonu pakāpenisku apgādi ar jauniem formas tērpiem laika posmā no 2015.gada līdz 2017.gadam, kā arī paredz noteikt jaunas formas tērpa priekšmetu lietderīgās lietošanas ilguma normas.¹⁰⁴

Taču bez minētajiem Valsts policijas attīstību veicinošiem problēmrisinājumiem pastāv vēl virkne jomas, kurās bez atbilstoša Valsts policijas kapacitātes nodrošinājuma (līdzšinējās kapacitātes, t.i. materiāltehniskā nodrošinājuma līmeņa) paaugstināšanas nav iespējams garantēt Valsts policijas un tās pamata uzdevumu izpildes pienācīgas kvalitātes attīstību.

[Valsts policijas un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar atbilstošiem transporta līdzekļiem]

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1065 "Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas" (turpmāk – Noteikumi Nr.1065) transportlīdzekļi paredzēti ceļu policijas, iecirkņa inspektoru dienesta, konvoja dienesta, kriminālistikas dienesta, kriminālpolicijas, operatīvās vadības struktūrvienību un patruļdienesta vajadzībām. Šobrīd esošajā Valsts policijas struktūrā, salīdzinājumā ar 2006.gadā esošo, ir veiktas būtiskas izmaiņas, it īpaši 2009.gadā. Ir likvidētas atsevišķas struktūrvienības, kā arī, atbilstoši iepriekšējās nodaļās norādītajam, ir veikta noteiktu uzdevumu sadale starp tām. 2011.gadā, likvidējot Autotransporta inspekciju, tai piekrītošo uzdevumu izpildi pārņēma Valsts policija. Līdz ar to, šobrīd transportlīdzekļu sadalījums tiek noteikts atbilstoši veicamo uzdevumu apjomam, kurus veic Valsts policijā – veicot satiksmes uzraudzību, konvoju, patrulēšanu u.c., nevis strikti pieturoties pie tā struktūrvienību uzskaitījuma, kas noteikts Noteikumos Nr.1065.

Ņemot vērā amatiem atbilstošos uzdevumus un Noteikumos Nr.1065 noteikto sauszemes transportlīdzekļu vienību skaitu, Valsts policijai nepieciešami 1679 (viens tūkstotis septiņdesmit deviņi) sauszemes transportlīdzekļi – no tiem 800 standarta un 879 operatīvie transportlīdzekļi.

2013.gada 1.janvārī Valsts policijas struktūrvienību rīcībā bija 1469 transportlīdzekļi, no tiem Valsts policijas īpašumā esoši – 879 un nomāti – 590. No Valsts policijas īpašumā esošajiem 347 sauszemes transportlīdzekļi jeb 39,48% no kopējā skaita ir vecāki par desmit gadiem, un to vidējais nobraukums ir 297 450 km, bet 443 jeb 50,40 % no kopējā skaita ir vecāki par pieciem gadiem un to vidējais nobraukums ir 154 989 km. 2013.gadā uzsākts piecu transportlīdzekļu (speciāli aprīkotu autobusu) iepirkums, kas paredzēts satiksmes uzraudzības veikšanai, kontrolējot autopārvadājumus. Īpašumā esošos transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams remonts, bet remontdarbiem plānotie uzdevumi pārsniedz transportlīdzekļa atlikušo bilances vērtību, kā arī ir pārsniegta Noteikumos Nr.1065 noteiktā nobraukuma norma, Valsts policija pakāpeniski noraksta. 2012.gadā norakstīti 143, 2013.gadā plānots norakstīt 100, 2014.gadā – 78, 2015.gadā – 80, un arī turpmākajos gados vidēji ap 80 nelietderīgus transportlīdzekļus gadā. Šī procesa rezultātā plānots, ka norakstīto transportlīdzekļu vietā Valsts policijas struktūrvienības varētu nodrošināt ar jauniem transporta līdzekļiem, kas nepieciešami likumā "Par policiju" noteikto uzdevumu izpildei.

2016.gadā, beidzoties spēkā esošajiem nomas līgumiem, Valsts policijai būs jānodod līzinga kompānijām 590 nomātie sauszemes transportlīdzekļi, kurus Valsts policijai uzlikto funkciju izpildei būs nepieciešams aizvietot ar jauniem līdzvērtīgiem transportlīdzekļiem, vismaz atbilstošā skaitā.

Ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanas nodrošināšanai Valsts policijas rīcībā šobrīd ir 19 ūdens transportlīdzekļi – 3 kuteri, kurus izmanto Rīgas akvatorijas kontrolei un 16 motorlaivas, kuras izmanto ūdens satiksmes drošības kontrolei 5 reģionos. Valsts policijai piešķirtā finansējuma ietvaros nebija iespējams nodrošināt ūdens transportlīdzekļu iegādi atbilstoši Noteikumos Nr.1065 noteiktajam apjomam un veidam. Turklāt šīs normas neatbilst ne mūsdienu ūdens satiksmes līdzekļu tehnoloģiskajai attīstībai, ne arī Latvijas Republikā reģistrēto mazizmēra kuģošanas līdzekļu skaitam, lai nodrošinātu kontroli par to izmantošanu, piemēram, MK noteikumos Nr.1065 nav paredzētas paaugstinātas ietilpības ātrgaitas gumijas motorlaivas (kā arī piekabes to transportēšanai), lai nepieciešamības gadījumā tajās varētu pārvietot par ūdens satiksmes noteikumu neievērošanu aizturētās personas; MK noteikumos Nr.1065 paredzēts pārlieku mazs ātrgaitas ūdens motociklu skaits (efektīvai ūdens satiksmes uzraudzībai katrā reģionā būtu nepieciešams nodrošināt vēl vismaz 4 (četrus) šāda veida ūdens transportlīdzekļus); savukārt ūdens satiksmes drošības kontrolei Rīgas jūras līča akvatorijā nepieciešami lielas jaudas kuteri-jahtas, kas Valsts policijai šobrīd nav paredzēti.

Noteikumos Nr.1065 nav paredzēti un arī nav nodrošināti transportlīdzekļu veidi un to skaits policistu praktisko apmācību nodrošināšanai Valsts policijas koledžā. 2012.gadā Valsts policijas koledža mācību procesa izpildei tika nodrošināta ar transportlīdzekli Renault Megane, kuram ir Valsts standartā noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums un ir uzstādītas speciālās bākugunis un speciālais skaņas signāls. Taču tas nav aprīkots ar mūsdienu prasībām atbilstošām komunikācijas sistēmām (aprīkojumā neietilpst: globālā pozicionēšanas sistēma, sistēmas procesors un monitors, informācijas sistēmu tehnoloģiskais nodrošinājums, radiostacija) un citām Valsts policijas uzdevumu un funkciju nodrošināšanai vitāli nepieciešamām likumpārkāpumu fiksēšanas tehnoloģijām (tehnisko līdzekli – braukšanas ātruma kontroles mērierīci (radars), kurš būtu savietojams ar digitālo video ieraksta sistēmu). Tāpēc šī transportlīdzekļa izmantošana Valsts policijas koledžas īstenotajā arodizglītības programmā "Policijas darbs" mācību priekšmetā "Policijas kārtībnieka dienests" (mācību gada laikā priekšmets tiek nodrošināts 84 stundu apmērā sešām klātienes mācību grupām un vienai līdz divām neklātienes mācību grupām) un Valsts policijas koledžas īstenotajā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" studiju kursā "Kārtības policijas darbs" izglītojamiem nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par operatīvajos transportlīdzekļos uzstādītajām komunikācijas sistēmām un likumpārkāpumu fiksēšanas tehnoloģiskajām iekārtām, kā rezultātā netiek iegūtas praktiskās pielietošanas iemaņas.

Tāpat Noteikumos Nr.1065 nav paredzēti un nav arī nodrošināti speciālie transportlīdzekļi dienesta suņu pārvadāšanai, kuru varētu izmantot amatpersonas, kuras veicot patrulēšanu izmanto dienesta suni un bruņumašīnas iegāde Valsts policijas vajadzībām. Noteikumu Nr.1065 3.pielikuma 1.punktā noteikts transportlīdzekļa, kuram ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, aprīkojums ar datoru, kuram ir iespēja pieslēgties datu pārraides tīklam. Savukārt atsevišķi 1.pielikumā ir noteikts signālbākuguņu un skaļruņu skaits, kā neatkarīgs no transportlīdzekļu skaita un veida. Taču Valsts policijas lietošanā esošie nomas transportlīdzekļi tiek piegādāti ar noteiktu neatdalāmu aprīkojumu, kas nepieciešams gan atsevišķu policijas uzdevumu izpildei (piemēram, protokolu noformēšana), gan kopēju policijas redzamības, reaģēšanas un arī policistu dzīvības un veselības nodrošināšanai – signālbākugunis, globālās pozicionēšanas sistēma, trauksmes signāla poga. Tas norāda uz nepieciešamību Noteikumos Nr.1065 veikt grozījumus, lai noteiktu faktisko situācijai vajadzīgo un atbilstošo transportlīdzekļu neatdalāmo un atdalāmo aprīkojumu.

[datortehnika, programmnodrošinājums, sakaru līdzekļi un jaunās tehnoloģijas]

Valsts policijas darbā aizvien straujāk palielinās Iekšlietu ministrijas koplietošanas informācijas sistēmu (piemēram, resursu vadības sistēmas "Horizon", lietvedības sistēmas "DocsVision", integrētās iekšlietu sistēmas u.c.) un citu institūciju un starptautisko organizāciju (Interpola, Eiropola) informācijas sistēmu izmantošanas intensitāte un elektroniska datu apstrāde tiešsaistes datu apstrādes režīmā. Arvien pieaug tendence dienesta pienākumu izpildei izmantot elektroniskos dokumentus, kas atsevišķos gadījumos var aizstāt papīra veida dokumentus, efektivizējot to apriti un taupot līdzekļus to nosūtīšanai adresātam, izmantojot pasta pakalpojumus. Katrai Valsts policijas amatpersonai, veicot savus tiešos ikdienas pienākumus (nemaz nerunājot par administratīvajās struktūrvienībās strādājošiem, kuri pilnu darba laiku izmanto IKT resursus) ir jāstrādā ar dažādām informācijas sistēmām, t.sk. arī veicot dienesta pienākumus ārpus biroja telpām. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo sistēmu pieejamību, piemēram, no transportlīdzekļiem. Šobrīd Valsts policijas darbā aizvien vēl turpinās papīra veidlapu aizpildīšana ar tam sekojošu protokolu manuālu ievadīšanu Informācijas centra datu bāzēs. Šādu situāciju iespējams novērst ar atbilstošu finansējumu IKT jomā, t.sk., arī palielinot interneta izmantošanas iespējas dažādu Valsts policijas uzdevumu izpildē. Piemēram, izveidojot protokola elektronisko formu, ir iespējams samazināt laiku tā noformēšanai, tādā veidā būtiski ekonomējot laika, personāla, materiāltehniskos un finanšu resursus, kas tiek patērēti rakstveidā noformējot protokolu un pēc tam ievadot attiecīgo informāciju datu bāzēs.

Noteikumu Nr.1065 3.pielikumā noteiktās apgādes normas paredz vienu portatīvo datoru uz divdesmit piecām Valsts policijas amatpersonām, bet stacionāro datoru ar standarta aprīkojumu vidēji vienu uz diviem policijas darbiniekiem, atkarībā no amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem. Plānotas datortehnikas iegādes no 2007. līdz 2012.gadam praktiski nav notikušas finansējuma neesamības dēļ. Liela apjoma datortehnikas iegādes laikposmā no 2007. līdz 2011.gadam praktiski nav notikušas finansējuma neesamības dēļ. Lai arī Valsts policija IKT resursu atjaunošanai izmanto starptautisko projektu ietvaros šiem mērķiem atvēlētos līdzekļus un 2012.gada budžeta grozījumos piešķirti 650 tūkst. latu, kas ļāva iegādāties Valsts policijas vajadzībām 1119 datorus, un 2013.gadā piešķirti 628 tūkstoši lati datoru iegādei, tomēr tas būtiski neuzlabo situāciju ar IKT resursu atjaunošanu, jo pirms minētās iegādes Valsts policijā bija ~ 4900 datoru, no kuriem 75% bija vecāki par 5 (pieciem) gadiem un arī pēc iegāžu īstenošanas 2013.gadā vairāk kā 50% datoru būs vecāki par 5 gadiem. Kaut arī Noteikumu Nr.1065 3.pielikumā noteikts 5 (piecu) gadu ilgs datortehnikas lietošanas termiņš, līdzekļi šo resursu plānveidīgai un sistēmiskai atjaunošanai netiek piešķirti, līdz ar to finansējums akūti nepieciešamiem IKT resursiem parasti tiek rasts tikai gada beigās no ietaupījumiem citās jomās.

Noteikumos Nr.1065 noteiktās normas Valsts policijas nodrošinājumam ar specializēto programmatūru nav aktualizēti atbilstoši faktiskajām prasībām. Tie arī neparedz tādu mobilās datortehnikas (jebkurā izpildījumā, kas nodrošina tiešsaistes piekļuvi informācijas sistēmām) un biroja tehnikas skaitu, kas nodrošinātu policijas darbinieku pietiekamas iespējas darboties ārpus telpām. Tāpat Noteikumi Nr.1065 neparedz arī Valsts policijas koledžas apgādi ar IKT resursiem mācību procesa nodrošināšanai, kaut arī IKT attīstības ietekmē, Valsts policijas amatpersonām pastāvīgi jāpilnveido savas prasmes jauno tehnoloģiju apgūšanā.

Lai nodrošinātu policijas funkciju efektīvāku realizāciju, nepieciešams ieviest vienotu elektronisku personas lietu (e-lietu) visos Valsts policijas procesos, realizējot vismaz šādus saistītos uzdevumus:

‒ digitalizēt policijas dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un aprites procesu, samazinot papīra dokumentu apriti un paaugstinot ticamību pieņemtajiem lēmumiem un protokoliem;

‒ nodrošināt elektronisku dokumentu aprites vidi un elektronisku dokumentu krātuvi;

‒ nodrošināt interaktīvu vidi un pieeju lietas dalībniekam savai personīgajai e-lietai un saistītajiem materiāliem.

Ieviešot e-lietu, jānodrošina ar to saistītie nepieciešamie resursi (programmatūras izstrāde, datortehnikas un standarta programmatūras iegāde, kā arī citi resursi), piesaistot finansējumu no starptautiskām finanšu programmām, realizējot Iekšlietu ministrijas un tās dienestu izveidotās IKT vadlīnijas, kā arī pilnveidojot organizatoriskos procesus un normatīvos aktus.

[notikumu vietu apskates kvalitātes un tiesu ekspertīžu savlaicīguma un kvalitātes nodrošinājums]

Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir lielākā ekspertīžu iestāde valstī gan ekspertu skaita ziņā, gan rezultatīvo rādītāju ziņā, gan funkcionālo uzdevumu klāsta ziņā. Kriminālistikas pārvaldes pamatuzdevumi ir nodrošināt ekspertu dalību notikumu vietas apskatēs, kratīšanās, personu apskatēs, liecību pārbaudēs un citās procesuālajās darbībās, kā arī veikt tiesu ekspertīzes. 2012.gadā Kriminālistikas pārvalde ir veikusi 19 121 ekspertīzes (vidēji gadā tiek veikts ap 22000 ekspertīzēm) un vidēji 11000 notikumu vietu apskates. Pārvaldes eksperti ir izvietoti un strādā katrā policijas iecirknī visā Latvijā, izņemot Rīgu, kur tie strādā centralizēti vienā ēkā. Kriminālistikas pārvaldes reģionālajās laboratorijās Valmierā, Daugavpilī un Liepājā vidēji strādā no 10–12 eksperti, kuri veic gan ekspertīzes, gan notikumu vietu apskates un nodrošina dežūrmaiņu darbu. Visas laboratorijas ir iekļautas kopējā kvalitātes sistēmā.

1. Pašlaik eksperti, kuri veic notikumu vietas apskates, nav pietiekami nodrošināti ar iespējamām tehnoloģiskām iekārtām un metodēm, lai efektīvi meklētu un atrastu dažādus pierādījumus, pēdas un objektus. Ekspertiem Reģionu birojā trūkst video kameras, digitālās foto kameras, speciālā apgaismojuma, piemēram, dažādu viļņu garumu UV, baltās gaismas, lai veiktu bioloģisko pēdu, apavu pēdu meklēšanu notikuma vietā, speciālie foto galdi ar apgaismojumu un filtriem objektu un pēdu fotografēšanai ar digitālām kamerām, datoru un programmu attēlu apstrādei, vilkmes galdi ekspertiem iecirkņos reģionā objektu apstrādei ar dakto pulveriem, lietisko pierādījumu žāvskapji, lai nodrošinātu pierādījumu drošu žāvēšanu un nepieļautu pierādījumu kontamināciju (piesārņošanu), vienota programmatūra un sistēma apavu pēdu ievadei un apstrādei, kvalitatīvi čemodāni izbraukumiem u.c. Ekspertiem nav iespēju izbraukt uz notikumu vietām ar atbilstošu aprīkojumu, materiāliem un instrumentiem, jo, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.1065 "Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas" 4.pielikuma 5.1.apakšpunktā ir paredzēts šādu speciāli aprīkotu dienesta transportlīdzekļu vienību skaits, šādi transportlīdzekļi nepietiekoša finansējuma piešķīruma rezultātā netika iepirkti. Šo transportlīdzekļu trūkums traucē ekspertiem veikt pilnvērtīgu sagatavošanos darbam notikuma vietā, jo, izbraucot uz notikuma vietu ar citas struktūrvienības transportu, nevar paņemt līdzi visus nepieciešamos materiālus un aprīkojumu, ekspertam katru reizi uz transportu ir jāpārnes liels daudzums materiālu, mašīnas nav speciāli aprīkotas un tajās ir ierobežots vietas daudzums. Tāpēc uz notikuma vietu līdzi tiek ņemts minimums no pieejamā un nepieciešamā eksperta aprīkojuma, kas var ietekmēt lietisko pierādījuma izņemšanas un iepakošanas kvalitāti.

2. VP Kriminālistikas pārvalde ir ieviesusi un ieguvusi akreditāciju saskaņā ar ISO 17025, kas daļēji aptver arī notikumu vietas apskates darba procesu. Tomēr, ņemot vērā to, ka notikumu vietas apskates laikā tiek izņemta liela daļa pierādījumu, kuri vēlāk tiek pētīti tiesu ekspertīžu iestāžu laboratorijās, ļoti svarīgi jau sākuma procesā nodrošināt lietisko pierādījumu kvalitatīvu izņemšanu, kā arī maksimāli izmantot pieejamās tehnoloģiskās iekārtas un metodes, lai atrastu pierādījumus, ar kuru palīdzību būtu iespējams pēc iespējas efektīvāk veikt izmeklēšanu, sniegtu palīdzību un informāciju izmeklēšanas procesā. Eiropā atzīts ISO standarts, saskaņā ar kuru tiek veikta notikumu vietas apskates procesa kvalitātes nodrošināšana, ir ISO 17020 un saskaņā ar kuru arī VP Kriminālistikas pārvaldes ekspertiem būtu jāstrādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pietiekamu pierādījumu atrašanu un izņemšanu, nodrošinātu izsekojamu pierādījumu apriti līdz laboratorijai un nodrošinātu arī pašu ekspertu profesionalitāti, kompetenci un sagatavošanas procesu. Tādējādi tiktu nodrošināta objektīva un kvalitatīva pierādījumu iegūšanas bāze jau sākotnējā stadijā.

Notikumu vietu apskates un to rezultāti ir neatraujami saistīti arī ar tiesu ekspertīžu veikšanas savlaicīgumu (termiņiem) un kvalitāti. Tiesu ekspertīžu nodrošināšanas jomā kā vispārīgās tendences ir atzīmējami to sarežģītības, iesniegto objektu skaita, ES normatīvo aktu izvirzīto prasību tiesu ekspertīžu iestādēm pastāvīgs pieaugums. Tiesu ekspertīžu izpildes termiņus teorētiski būtu iespējams samazināt, palielinot ekspertu skaitu un nodrošinot šim palielinājumam atbilstošu tehnisko kapacitāti, taču galvenais ierobežojošais faktors šo būtisko kritēriju palielināšanai ir ne tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neatbilstošās telpas, kādās ir izvietotas pārvaldes nodaļas un laboratorijas Rīgā. Esošajās telpās nav iespējama nekāda izaugsme un attīstība, ja arī tiktu piešķirti papildus līdzekļi iekārtām vai personālam, to izvietošana būtu ļoti apgrūtināta.

Pašlaik esošo darba telpu trūkums nenodrošina kvalitatīvu un izsekojamu lietisko pierādījumu izpēti. Laboratorijas telpas nav atdalītas no biroja telpām, līdz ar to eksperti uzturas un strādā, atrodoties pie iekārtām un zinātnisko gāzu baloniem, kā arī veic lietisko pierādījumu izpēti un apstrādi tam nepiemērotās telpās. Vide nedrīkst ietekmēt ekspertīžu rezultātus, tāpēc svarīgi ir plānot un atbilstoši iekārtot telpas, lai nepieļautu lietisko pierādījumu kontamināciju un bojāšanās iespēju, kā arī nodrošinātu lietisko pierādījumu pareizu un kvalitatīvu sagatavošanu ekspertīzei. Atbilstošas telpas nodrošina arī laboratorijas personālam veselībai nekaitīgus un drošus darba apstākļus, jo daudzām metodēm tiek pielietotas veselībai kaitīgas ķimikālijas, kas rada bīstamus izgarojumus. Taču laboratorijas telpas nav atdalītas no biroja telpām. Tādēļ nav iespējams akreditēt ekspertīžu metodes saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025. Šī standarta prasību ievērošana, piemēram, DNS jomā ir obligāta ar 2013.gada 30.novembri, daktiloskopijas jomā – ar 2015.gada 30.novembri. VP Kriminālistikas pārvaldei ar katru gadu arvien grūtāk ir saglabāt un uzturēt akreditāciju jau akreditētajām ekspertīžu metodēm un nodrošināt nepieciešamās vides prasības. Piemēram, lai nodrošinātu LVS EN ISO/IEC 17025 standarta prasību izpildi un novērstu izpētes objektu piesārņošanas (kontaminācijas) iespēju ar pārbaudāmo personu salīdzinošo paraugu mikrodaļiņām, DNS ekspertīžu nodaļā izpētes objektu apskate un analīze tiek atdalīta no salīdzinošo vai datu bāzes paraugu analīzes ar laika intervālu, taču visu veidu paraugu (gan izpētes objektu, gan salīdzinošo un datu bāzes) izpēte notiek uz vienām un tām pašām iekārtām. Līdz ar to pastāv risks piesārņot izpētes objektus no notikuma vietām ar pārbaudāmo personu salīdzinošo paraugu DNS materiālu un iegūt viltus pozitīvos rezultātus. Lai pilnībā izslēgtu kontaminācijas iespēju, notikuma vietas izpētes objektu analīzei jābūt pilnīgi atdalītai (t.sk. arī telpiski) no salīdzinošo paraugu/DNS datu bāzes paraugu analīzes.

2009.gadā tika izstrādāts jaunā Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa 9.korpusa projekts, kur tika ieplānotas jaunas pārvaldes prasībām, funkcijām un veicamiem uzdevumiem atbilstošas telpas. Projekta tālākā virzība un ēkas būvniecības uzsākšana ir apturēta, kas būtiski ierobežo Kriminālistikas pārvaldes turpmāku attīstību un liedz sniegt mūsdienu kriminālistikas iespējām atbilstošu pakalpojumu, kas nodrošinātu iespēju Kriminālistikas pārvaldei atbilstoši klientu prasībām veikt savlaicīgas, kvalitatīvas ekspertīzes, nekavējot kriminālprocesu izmeklēšanas un lietu virzību iztiesāšanas procesam, nodrošinot procesā iesaistīto personu tiesības uz savlaicīgu un taisnīgu lietas izskatīšanu.

2010.gadā tika izstrādāts projekts jaunai ēkai Daugavpils cietoksnī VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Latgales ekspertu nodaļas kriminālistikās laboratorijas vajadzībām, kur tika ieplānotas jaunas standarta prasībām, funkcijām un veicamiem uzdevumiem atbilstošas telpas. Nepieciešams turpināt ēkas renovāciju atbilstoši izstrādātājam projektam, lai nodrošinātu iespēju VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Latgales ekspertu nodaļai atbilstoši klientu prasībām veikt savlaicīgas, kvalitatīvas ekspertīzes, nekavējot kriminālprocesu izmeklēšanas un lietu virzību iztiesāšanas procesam, nodrošinot procesā iesaistīto personu tiesības uz savlaicīgu un taisnīgu lietas izskatīšanu Latgales reģionā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.5 33§) 2.punktu Tieslietu ministrijā tika izstrādāts informatīvais ziņojums "Par vienota tiesu ekspertīžu centra izveidi" par veicamajiem pasākumiem un priekšlikumiem vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidošanai un tiesu ekspertīžu kvalitātes nodrošināšanai, kas risina tiesu ekspertīžu kvalitātes nodrošināšanas jautājumus arī attiecībā uz citu tiesu ekspertīžu iestāžu kompetenci. Minētais informatīvais ziņojums 2014.gada 30.septembrī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, kurā tika dots uzdevums (prot. Nr.51 (17§) 2., 3.pnkt.) izveidot starpnozaru darba grupu, ar mērķi nodrošināt normatīvo aktu izstrādi nolūkā veikt tiesu ekspertīžu kompetenču sadali.

[Mācību procesa materiāltehniskais nodrošinājums]

Papildus jau iepriekš norādītājiem trūkumiem Valsts policijas koledžas materiāltehniskajā nodrošinājumā topošo un esošo policijas darbinieku mācību procesu negatīvi ietekmē vēl vairāki, būtiski un finanšu resursu ieguldījumus prasoši problēmjautājumi, kuru dēļ šobrīd policijas darbinieku izglītošana vairāk tiek balstīta uz teorētisko zināšanu apguvi, pretēji praktisko iemaņu apgūšanai. Taču mācību un studiju programmas paredz arī virkni praktisko iemaņu apguvi mācību procesā – šaušana, vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība, taktika. Teorētiskajā mācību procesā nav iespējams apgūt, piemēram, policijas darbības taktiku, kura sevī ietver gan pamattaktiku, gan grupas un speciālo taktiku, gan speciālo līdzekļu un šaujamieroču pielietošanu.

Valsts policijas koledžai nav speciāli aprīkotu taktisko un šaušanas poligonu, kas nepieciešami, lai īstenotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un speciālo operāciju mācības, veiktu apmācības dažādās izmeklēšanas darbībās, tai skaitā notikuma vietas apskatēs, kā arī lai nodrošinātu ne tikai teorētisko zināšanu apguvi, bet arī praktisko zināšanu un iemaņu iegūšanu. Šādiem poligoniem jābūt pielāgotiem dažādām specifiskām policijas darba vajadzībām, jo policijas darbinieku dienesta pienākumu izpilde var būt saistīta ar dažādām situācijām. Reizēm cilvēku glābšanai vai aizdomās turēto personu aizturēšanai policijas darbiniekiem nākas strādāt daudzstāvu ēku augšējos stāvos vai uz ēku jumtiem, gan pārkāpjot no viena balkona vai loga uz otru, gan strādājot uz dažāda slīpuma ēku jumtiem.Sekmīgai speciālo operāciju īstenošanai vienā no ēku sienām būtu nepieciešams izveidot alpīnisma sienu, kas ļautu policijas darbiniekiem apgūt pamatiemaņas strādāt augstumā.

Savukārt, lai pilnvērtīgi un pietiekamā apjomā īstenotu praktiskās nodarbības šaušanā, ļautu modelēt dažādas situācijas, kurās tiek izmantots vai pielietots šaujamierocis, būtu nepieciešamas investīcijas šautuves izveidei, jo pašlaik iespējas pilnveidot policistu iemaņas un praktiskās apmācības šaušanā ir vērtējamas vairāk kā kritiski. Praktiskās šaušanas mācību un studiju procesa nodrošināšanai Valsts policijas koledža izmanto Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra valdījumā esošās šautuves – Rīgā, Ērgļu ielā 2 un Rīgā, Klijānu ielā 4, kā arī 8 stundas nedēļā Valsts policijas koledža izmanto šautuvi Rīgā, Ezermalas ielā 8, kas tiek izmantota, mutiski vienojoties ar Speciālo uzdevumu bataljona vadību, kura rīcībā IeM Nodrošinājuma aģentūra ir nodevusi šo šautuvi. Minētā šautuve nav sertificēta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Visas norādītās šautuves ir noslogotas. Turklāt arī šautuvēs, kuras izmanto citu reģiona pārvalžu amatpersonas, atbilstoši to dienestu vietai, ir līdzīgas problēmas ar noslodzi un sertifikāciju. Līdz ar to, Valsts policijas koledža, plānojot praktiskās nodarbības šaušanā, ir spiesta pielāgoties sastādītajam šautuvju izmantošanas grafikam, pakārtojot tam mācību un studiju procesu. Šajās šautuvēs nevar pilnvērtīgi īstenot mācību un studiju programmas kadetiem, neklātienes izglītojamajiem un šaušanas instruktoriem, kuru kopējais skaits pārsniedz 400 amatpersonas gadā. Bez tam visas šīs šautuves ir sporta tipa, tām ir atšķirīgi šaušanas attālumi, kā rezultātā kadeti apgūst iemaņas tikai šaušanai pa sporta mērķiem, un šādas iemaņas nav pietiekamas policijas dienesta uzdevumu specifikai.

Kritiskā situācijā ir arī Valsts policijas koledžas iespējas nodrošināt kadetu un esošo policijas darbinieku nepieciešamo sportisko sagatavotību, jo izmantotā sporta zāle (sporta nodarbības vidēji 483 stundas gadā, cīņu zālēs – 2076 stundas gadā, vidēji 100 stundas VPK komandu sagatavošana un sacensību norise, 180 stundas gadā – vispārējo fizisko normatīvu ieskaišu kārtošana) atrodas kritiskā stāvoklī (ēkai, kurā atrodas sporta zāle – nepieciešama logu nomaiņa, ventilācijas ierīkošana, grīdas seguma nomaiņa, jumta seguma un sienu apmetuma remonts. Turklāt šai ēkai nav sakārtots īpašuma tiesību jautājums, jo tā atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valdījumā, bet Valsts policijas koledža to izmanto uz patapinājuma pamata.

Tāpat IeM Nodrošinājuma valsts aģentūras apsaimniekotajā Valsts policijas koledžas teritorijā Ezermalas ielā, 8 nav stadiona un skrejceļa. Uz bijušā stadiona ir izveidota Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes dienesta automašīnu stāvvieta. Taču Valsts policijas koledžai nepieciešams 100 metru skrejceļš, kā arī stadions ar atbilstošu segumu fizisko nodarbību īstenošanai saskaņā ar mācību un studiju programmu.

Nepietiekams nodrošinājums ir arī teorētisko zināšanu apguves procesam. Valsts policijas koledžā ir bibliotēka, kā arī speciālā bibliotēka. Fondu krājums šobrīd sastāda aptuveni 140 000 vienību, kas regulāri ir jāpapildina ar jaunajiem izdevumiem, lai teorētisko zināšanu apguves process būtu nodrošināts pietiekamā apjomā.

[Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normu regulējums]

Kopš likuma "Par policiju" pamata redakcijas spēkā stāšanās likuma 35.pants paredzēja, ka Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets (pamata redakcijā – Latvijas Republikas Ministru padome). Pēdējo reizi grozot šo pantu 2005.gada 14.aprīlī un paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Valsts policijas speciālās tehnikas, sakaru līdzekļu un tehnikas, bruņojuma, speciālo līdzekļu, ekipējuma, datortehnikas un programmnodrošinājuma, transportlīdzekļu un to ekspluatācijai nepieciešamo līdzekļu normas, šī likuma prasība būtībā palika nemainīga. Taču līdz ar minētajiem grozījumiem, likumprojekta anotācijā tika paredzēts, ka atbilstoši likumprojektam paredzēto Ministru kabineta noteikumu realizēšanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2005. un 2006.gadā un turpmākajos gados tiks skatīta kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem. Minētais nosacījums tika vēlreiz nostiprināts 2006.gada 19.decembrī, kad, izskatot uz grozītā likuma "Par policiju" 35.panta pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu (Noteikumi Nr.1065) projektu (TA-3041), noteikumi par Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normām tika pieņemti, ievērojot noteikumu anotācijā noteikto, ka "jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā"¹⁰⁵. Līdz ar to ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi minētās materiāltehniskās apgādes normas neparedz kā obligāti saistošas valsts budžeta kārtējam gadam vai valsts budžeta vidējā termiņa prioritāšu izstrādes procesā. Tādējādi Noteikumiem Nr.1065 faktiski ir tikai rekomendējošs raksturs.

Lai gan minētajiem Ministru kabineta noteikumiem valsts budžeta veidošanas procesā nav obligāti saistošs raksturs tie tiek piemēroti, plānojot nepieciešamās iegādes, it īpaši transportlīdzekļu iegādes, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos noteiktās nobraukuma normas. Tomēr ievērojot, ka tie nav pietiekami aktualizēti (Noteikumi Nr.1065 tika grozīti tikai vienu reizi – 2009.gada 26.maijā), un neatbilst ne Valsts policijas strukturālām, ne funkcionālām izmaiņām, ne arī tehnoloģiju attīstībai, daļā šie noteikumi nav izmantojami pat tam rekomendējošajam mērķim, kādam tie tika izdoti.

Identificētās problēmas Valsts policijas darbības nodrošinājuma jomā, to risinājuma varianti un pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmākā rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā.

Papildus identificējamā problēma: nav izstrādātas, aktuālas Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas, t.sk., arī policijas darbinieku mācību procesa nodrošināšanai Valsts policijas koledžā, kas ir Valsts policijas pakļautībā esoša izglītības iestāde.

Sasniedzamais ieguvums sabiedrībai (iedzīvotājiem): pieejami skaidri, uz faktiskām vajadzībām balstīti, ekspertu izstrādāti kritēriji, atbilstoši kuriem nosakāms, vai Valsts policijas faktiski pieejamie resursi spēj nodrošināt sabiedrības pieprasīto pakalpojumu klāstu un kvalitāti.

Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).

V. StarpNOZARU problēmas, to risinājumu varianti un turpmākā rīcība

5.1. Kriminālprocesa obligātuma principa īstenošanas prasības un to nodrošināšanai novirzāmie resursi.

Identificētā problēma: Kriminālprocesa likuma 6.pantā noteiktā kriminālprocesa obligātuma principa pienākums "novest kriminālprocesu līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam" kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 400.pantā paredzēto kriminālprocesa apturēšanas kārtību, un izveidojušos praksi, pēc būtības paredz, ka policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem Valsts policijas resursiem. Šo prasību īstenošana neveicina efektīvu Valsts policijas resursu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, veido pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti. Veltot noziedzīga nodarījuma smagumam, nodarītajam kaitējumam un sabiedriskajai bīstamībai nesamērīgus resursus izmeklēšanas nodrošināšanai, tiek samazināta smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu novēršanas un latentās noziedzības apkarošanas iespējamība.

I. risinājuma variants:

Kriminālprocesa likumā noteiktā kriminālprocesa obligātuma principā ietvertā pienākuma "novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam", tā īstenošanas izņēmumu kārtības un nosacījumu pārskatīšana ar mērķi padarīt kriminālprocesu ekonomiskāku, efektīvāku un sabalansētu ar kriminālprocesu izmeklēšanā patērētajiem un noziedzīgo nodarījumu novēršanai nepieciešamajiem resursiem.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Iekšlietu ministrijai, sadarbībā ar Tieslietu ministriju, LR Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz 2016.gada 30.jūnijam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanas īstenošanu, kriminālprocesa apturēšanas, izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu.

II. risinājuma variants

Optimāla Kriminālpolicijas amatpersonu (izmeklētāju) skaita nodrošināšana, lai kvalitatīvi un vispusīgi izmeklētu visus reģistrētos noziedzīgos nodarījumus.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 8 157 731 euro apmērā, 2018.gadā –14 198 326 euro apmērā, 2019.gadā –20 202 639 euro apmērā, 2020.gadā un turpmākajiem gadiem – 18 012 939 euro apmērā katru gadu 900 izmeklētāju amata vietu uzturēšanai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

5.2. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde.

Identificētā problēma:

Policijas darbinieku pienākuma "apsargāt, konvojēt un uzturēt apcietinātās personas, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām" neatbilstība policijas uzdevumiem (funkcijām), tai skaitā tā pārklāšanās ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci valsts politikas īstenošanā apcietinājuma un brīvības atņemšanas izpildes jomā, un tās izraisītās sekas (apcietināto un notiesāto personu likumā noteikto tiesību nepamatota ierobežošana, Valsts policijas ierobežoto materiāltehnisko un personāla resursu plānošanas problēmas un novirzīšana no citu uzdevumu izpildes).

I. risinājuma variants:

Pakāpeniska apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākuma nodošana Ieslodzījuma vietu pārvaldei, vienlaikus saglabājot daļēju Valsts policijas kompetenci. Risinājuma variants paredz:

1) apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas starp ieslodzījuma vietām, kas saistīta ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi, nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar 2019.gada 1.jūliju;

2) apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar 2021.gada 1.janvāri šādā apjomā:

‒ apcietināto un notiesāto konvojēšana no ieslodzījuma vietām uz un no tiesām un šo personu apsardzi tiesas procesu laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

‒ apcietināto un notiesāto konvojēšana no ieslodzījuma vietām uz un no tiesām administratīvo un civillietu izskatīšanai;

‒ apcietināto un notiesāto konvojēšana no ieslodzījuma vietām uz un no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

‒ apcietināto un notiesāto konvojēšana no ieslodzījuma vietām medicīniskās ekspertīzes veikšanai,

3) pārējām tiesībaizsardzības iestādēm, kurām likumos noteiktas tiesības konvojēt un apsargāt personas, šīs tiesības tiek saglabātas esošajā apjomā.

Izstrādājot normatīvos aktus un pasākumu plānu risinājuma ieviešanai, ir jāizvērtē arī citi konvojēšanas organizēšanas pilnveidošanas priekšlikumi.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju līdz 2017.gada 1.martam sagatavot nepieciešamo tiesību aktu projektus un pasākumu plānu, paredzot risinājuma varianta īstenošanu divos posmos.

Jautājums par valsts budžeta līdzekļu 2 205 422 euro apmērā pārdali no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā. (Aprēķins 9.pielikumā).

II. risinājuma variants:

Konvojēšanas funkciju nodošana apsardzes komersantiem, paredzot, ka tie sniedz Valsts policijai maksas pakalpojumus, atbilstoši personu konvojēšanas pieprasījumiem.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Iekšlietu ministrija līdz 2017.gada 31.decembrim sagatavo nepieciešamo tiesību aktu projektus, paredzot, ka apcietināto un notiesāto konvojēšanas pienākuma izpildi kā ārpakalpojumu Valsts policijai sniedz apsardzes komersanti.

5.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde.

Identificētā problēma:

Valsts policijā nav izveidota tiesību normās noteiktā struktūrvienība tiesu kārtībnieku funkciju izpildei. Likuma "Par tiesu varu" 115.pantā noteiktais uzdevums uzturēt policijas sastāvā tiesu kārtībniekus, kuru atbildībā ietilpst vispārējās kārtības nodrošināšana tiesu sēdēs un tiesās, pastāvot iespējām nodrošināt šo kārtības uzraudzību ar mazākiem un specializētākiem (efektīvākiem) personāla resursiem, nepamatoti paplašina policijas pienākumu apjomu.

I. risinājuma variants:

Lai novērstu Valsts kontroles likumības revīzijas rezultātā konstatētos trūkumus un nodrošinātu kārtības uzraudzīšanai vismaz tiesas sēdēs nepieciešamo optimālo tiesu kārtībnieku skaitu Latvijas Republikas tiesās, atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 115.panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiek izveidota un nokomplektēta Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienība ar vismaz 245 (divi simti četrdesmit piecām) amata vietām, paredzot Valsts policijas kopējo amata vietu palielinājumu.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā –3 229 460 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajiem gadiem – 3 078 050 euro apmērā katru gadu tiesu kārtībnieku struktūrvienības izveidei un 245 amata vietu uzturēšanai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Tiesu kārtībnieku darbības nodrošināšanas funkcija tiek noteikta Tiesu administrācijai vai tiesām, paredzot iespēju dibināt tiesu iekšējos drošības dienestus vai pakalpojumu līgumu slēgšanu ar apsardzes komersantiem.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Tieslietu ministrijai līdz 2016.gada 01.jūlijam sagatavot nepieciešamo tiesību aktu projektus, paredzot, ka tiesu kārtībnieku nodrošināšanu veic Tiesu administrācija vai tiesas, dibinot tiesu iekšējās drošības dienestus vai slēdzot pakalpojuma līgumus ar apsardzes komersantiem.

5.4. Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājums.

Identificētā vispārīgā problēma:

Risinājumu atlikšana virknē problēmu Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamā materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājumā kavē un vairākos gadījumos pat padara par neiespējamu Valsts policijas attīstību un tās uzdevumu izpildi, kā arī nodara neatgriezenisku kaitējumu sabiedrības drošībai un negatīvi ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Valsts policijai un valsts varai, kā arī valsts attīstībai kopumā.

5.4.1. Patrulēšanas un policijas redzamības nodrošināšana

Identificētā problēma:

Patruļpolicijas amatpersonu trūkums un esošo patruļpolicijas amatpersonu iesaiste ar patrulēšanu nesaistītu darba uzdevumu izpildē, mazina policijas redzamību un negatīvi ietekmē likumpārkāpumu vispārējās prevencijas efektu (policijas ikdienas klātbūtnes sajūtu sabiedrībā)¹⁰⁶.

I. risinājuma variants:

Pārstrukturēt Valsts policijas struktūrvienības un to pienākumu sadali, atslogojot patruļpolicijas pienākumus veicošās amatpersonas no ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildes, vienlaikus palielinot un nokomplektējot patrulēšanai tieši paredzēto štata vienību skaitu.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2018.gadā – 1 621 143 euro apmērā, 2019.gadā – 1 315 450 euro apmērā, 2020.gadā – 1 844 993 euro apmērā, 2021.gadā – 2 374 535 euro apmērā, 2022.gadā – 2 904 076 euro apmērā un turpmākajiem gadiem – 2 880 592 euro apmērā katru gadu patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai un 190 amata vietu uzturēšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā un laika periodā no 2018.gada līdz 2022.gadam katru gadu ieviešot 38 amata vietas, izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Patruļpolicija plāno un īsteno gan patrulēšanas, gan visu citu uzdevumu, kuros nepieciešama policista tieša klātbūtne, nodrošināšanu esošā personāla resursu ietvaros.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

5.4.2. Sakaru virsnieku darbības nodrošināšana

Identificētā problēma:

Valsts policijas sakaru virsnieku trūkums neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību faktiskajam stāvoklim un prognozējamām to attīstības tendencēm¹⁰⁷.

I. risinājuma variants:

Valsts policijas sakaru virsnieku skaita palielināšana, sākot ar 2015.gadu nodrošinot viena papildus sakaru virsnieka darbību Eiropas policijas birojā un sakaru virsnieku nosūtīšanu un darbības nodrošināšanu Īrijā un Krievijā.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 234 512 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajiem gadiem – 232 592 euro apmērā katru gadu sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā (EUROPOL), Īrijā, Hāgā, Krievijā izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Ieviest un nokomplektēt papildu četras inspektora un četras vecākā inspektora štata vienības Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojā (Eiropola nacionālajai nodaļai, Interpola nacionālajai nodaļai, SIRENE Latvijas nodaļai, Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu izpildes nodaļai) starptautiskās sadarbības informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanas aktivizēšanai.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 190 189 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajiem gadiem – 157 010 euro apmērā katru gadu starptautiskās sadarbības informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanas aktivizēšanai un 8 amata vietu uzturēšanai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

III. risinājuma variants:

Nepieciešamās sadarbības nodrošināšanai izmantot citu ES dalībvalstu sakaru virsniekus starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņā ar 27.02.2003. Padomes Lēmumā 2003/170/TI noteikto par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs¹⁰⁸.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

5.4.3. Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols piedāvāto komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā.

Identificētā problēma:

Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot Interpola slēgtās komunikācijas sistēmas I-24/7 un Interpola interneta mājas lapas slēgtās sadaļas INSYST piedāvātos rīkus: datu apmaiņu ar Interpolu par DNS un DNS pārbaudes tiešsaistes režīmā; Starptautisko bērnu seksuālās izmantošanas datu bāzi (International Child Sexual Explotation data base – ICSE DB); Informācijas tehnoloģiju jomā programmatūru pierādījumu iegūšanai no datorsistēmām (Microsoft "Computer Online Forensic Evidence Extractor (COFEE)"; Interpola ieroču identifikācijas un pārbaudes sistēmas (INTERPOL Firearms Reference Table, INTERPOL Ballistic Information Network (IBIN), INTERPOL Firearms Trace Request); Viltoto kredītkaršu datu bāzi, un citus tiesībaizsardzības iestāžu darbībā būtiskus rīkus¹⁰⁹.

I. risinājuma variants:

Nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma pakāpeniska iegāde pieslēguma nodrošināšanai Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai I-24/7 un Interpola mājas lapas slēgtajai sadaļai INSYST.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 31 872 euro apmērā, 2018.gadā – 29 026 euro apmērā jaunu tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma iegādei pieslēguma nodrošināšanai Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai un mājas lapas slēgtajai sadaļai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Aprobežoties ar atbildīgo amatpersonu par tehniskās komunikācijas jautājumiem norīkošanu un to attiecīgo apmācību Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols Ģenerālsekretariātā.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Valsts policijai norīkot atbildīgās amatpersonas par tehniskās komunikācijas jautājumiem ar Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju Interpols un nodrošināt to attiecīgo apmācību Interpola Ģenerālsekretariātā.

5.4.4. Noziedzīgu nodarījumu notikumu vietu apskates kvalitātes un tiesu ekspertīžu savlaicīguma un kvalitātes nodrošinājums

Identificētā problēma:

Nepietiekošs ekspertu aprīkojums liedz efektīvi atrast un izņemt lietiskos pierādījumus noziedzīgo nodarījumu un notikumu vietās un nodrošināt to tālāku kvalitatīvu un drošu apskati un apstrādi, tādējādi jau sākotnēji negatīvi ietekmējot kriminālprocesa izmeklēšanas kvalitāti un rezultātus. Savukārt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes darba telpu trūkums nenodrošina kvalitatīvu un izsekojamu lietisko pierādījumu izpēti, kā arī padara par neiespējamu kriminalistisko ekspertīžu kvalitātes attīstību un termiņu saīsināšanas iespējas¹¹⁰.

I. risinājuma variants:

Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšanai notikuma vietās un to tālākai kvalitatīvai un drošai apskatei un apstrādei tiek nodrošināta nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un programmatūras iegāde un izmantošana. Tiek veikta iepriekš plānotā Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa 9.korpusa būvniecība Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 (ilgtermiņa perspektīva - ­ attīstības III posms), kā arī jaunas ēkas būvniecība Daugavpils cietoksnī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes reģionālās laboratorijas darbības attīstīšanai¹¹¹.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai un Nodrošinājuma valsts aģentūrai) telpu nomas maksājumu veikšanai, noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšanai notikuma vietās un to tālākai kvalitatīvai un drošai apskatei un apstrādei nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un programmatūras iegādei, kā arī par Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa 9.korpusa būvniecību Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 izskatāms Ministru kabinetā pēc tam, kad Ministru kabinets būs pieņēmis atsevišķu lēmumu par minētā objekta būvniecību, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšana notikuma vietās un to tālāka apskate un apstrāde tiek īstenota līdzšinējā materiāltehniskā nodrošinājuma ietvaros, neveicot papildus tehnisko iekārtu un programmatūras iegādi. Jaunas ēkas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes un tās reģionālās laboratorijas darba telpu paplašināšanai netiek būvētas.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

5.4.5. Vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras tālāka attīstība

Identificētā problēma:

Aizsargātas valsts līmeņa pārklājuma klasificētās informācijas apmaiņas tīkla infrastruktūras, novecojušas "Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas" (KEIS) un Valsts policijas speciālistu apmācībai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes trūkuma dēļ kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas apmaiņa ir neefektīva, tiek neefektīvi izmantoti arī analītiķu resursi un nav iespējama starpsavienojuma izveide piekļuvei Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmām (EIS un SIENA)¹¹².

I. risinājuma variants:

Izveidot informācijas sistēmu "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un aizsargātu elektronisku informācijas apmaiņas tīklu visām Valsts policijas struktūrvienībām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA un nodrošināt analītiskās programmatūras iegādi Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 897 217 euro apmērā, 2018.gadā – 1 049 374 euro apmērā tiek piepasīts ar plāna projektu "Organizētās noziedzības apkarošanas plāns 2014.–2016.gadam 2.5. un 2.8.punktu, 2018.gadā – 440 769 euro apmērā, 2019.gadā un turpmākajiem gadiem – 21 343 euro nepieciešamo informācijas sistēmas "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un aizsargāta elektroniskas informācijas apmaiņas tīkla izveidei un analītiskās programmatūras iegādei Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Izveidot aizsargāta tīkla infrastruktūru informācijas sistēmai "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un pārējām Valsts policijas klasificētās informācijas sistēmām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA un nodrošināt analītiskās programmatūras iegādi Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2018.gadā – 341 005 euro apmērā, 2019.gadā – 2 144 982 euro apmērā, 2020.gadā un turpmākajiem gadiem – 21 343 euro aizsargāta tīkla infrastruktūras izveidei informācijas sistēmas "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un pārējām Valsts policijas klasificētās informācijas sistēmām, kā arī analītiskās programmatūras iegādei Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

III. risinājuma variants:

Izveidot "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) programmatūru un aizsargāta tīkla infrastruktūru Valsts policijas reģionu policijas pārvaldēs un nodrošināt analītiskās programmatūras iegādi Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 286 722 euro apmērā, 2018.gadā – 358 919 euro apmērā, 2019.gadā –338 032 euro apmērā, 2020.gadā – 620 984 euro apmērā, 2021.gadā un turpmākajiem gadiem – 21 343 euro Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēmas II" KEIS II programmatūras un aizsargāta tīkla infrastruktūras Valsts policijas reģionu policijas pārvaldēs izveidei un iegādei Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

5.4.6. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar atbilstošiem transportlīdzekļiem dienesta pienākumu un mācību procesa nodrošināšanai.

Identificētā problēma:

Esošais Valsts policijas un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar transportlīdzekļiem nenodrošina attiecīgo policijas struktūrvienību uzdevumu, kā arī policijas amatpersonu apmācību pienācīgu izpildi un tās kvalitāti¹¹³.

I. risinājuma variants:

Veikt nepieciešamo transportlīdzekļu iegādi un to nomas un līzinga pakalpojumu līgumu noslēgšanu, atjaunojot un papildinot Valsts policijas autoparku katru gadu vismaz par 80 vienībām, kas atbilst vidējam plānotajam norakstāmo transportlīdzekļu skaitam gadā.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 2017.gadā – 2 659 300 euro apmērā, 2018.gadā – 1 947 620 euro apmērā, 2019.g.– 538 120 euro apmērā Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādei un nomas un līzinga pakalpojumu apmaksai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Valsts policijas autoparka atjaunošana un papildināšana netiek veikta.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

5.4.7. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar dienesta pienākumu veikšanai un mācību procesa īstenošanai nepieciešamo datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem.

Identificētā problēma:

Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nav nodrošināts plānveida, ikgadējs finanšu līdzekļu piešķīrums Valsts policijas lietošanā esošo datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošanai (piem., plānotas datortehnikas iegādes no 2007. līdz 2012. gadam praktiski nav notikušas finansējuma neesamības dēļ), kas tieši ietekmē policijas amatpersonu mobilitāti, pieejamību sabiedrībai, policijas darbības procesu efektivitāti, attiecīgās informācijas pilnvērtīgu apstrādi valsts informācijas sistēmās, Valsts policijas amatpersonu profesionālo sagatavotību un citus Valsts policijas darba kvalitāti kopumā raksturojošos faktorus¹¹⁴.

I. risinājuma variants:

Nodrošināt plānveida (ikgadēju) finanšu līdzekļu piešķīrumu Valsts policijas lietošanā esošās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu resursu atjaunošanai vismaz 20% apmērā ik gadu.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma") 2017.gadā – 1 642 777 euro apmērā, 2018.gadā –1 677 281 euro apmērā, 2019.gadā un turpmākajiem gadiem –1 574 280 euro apmērā katru Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādei izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Valsts policijas datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošana un papildināšana tiek veikta pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Turpmākā rīcības risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

5.4.8. Valsts policijas koledžas resursu piemērošana policijas amatpersonu praktiskajām apmācībām rīcībai neikdienišķās situācijās, šaušanas iemaņu un policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanai un uzturēšanai.

Identificētā problēma:

Policijas darbinieku izglītošana, ierobežoto resursu dēļ būdama vairāk balstīta uz teorētisko zināšanu apguvi, nenodrošina policijas amatpersonu pietiekamu sagatavotību tādu policijas specifikai atbilstošu uzdevumu izpildei, kas saistīta ar dažāda rakstura fiziskām, praktiskām darbībām un aprīkojuma (t.sk. šaujamieroču) pielietošanu, un kurās praktisku iemaņu trūkums atsevišķās situācijās noved arī pie smagām un letālām sekām¹¹⁵.

I. risinājuma variants:

Izveidot taktisko poligonu un dažādu situāciju modelēšanai piemērotu šautuvi policijas amatpersonu apmācībām dažādu speciālo uzdevumu veikšanā un rīcībai īpašās, neikdienišķās situācijās, kā arī nodrošināt sporta kompleksa remontu policijas darbinieku fiziskās sagatavotības stāvokļa uzlabošanai un uzturēšanai.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai:

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums") 2017.gadā – 1 778 590 euro apmērā, 2018.gadā – 1 778 590 euro apmērā taktiskā poligona un dažādu situāciju modelēšanai piemērotas šautuves izveidei, kā arī sporta kompleksa remontam Valsts policijas koledžā izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam sagatavošanas procesā.

II. risinājuma variants:

Policijas amatpersonu praktiskās apmācības rīcībai neikdienišķās situācijās un aprīkojuma (t.sk. šaujamieroču) pielietošanā un policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošana un uzturēšana tiek nodrošināta esošo Valsts policijas koledžas resursu ietvaros.

Turpmākā rīcība risinājuma varianta īstenošanai nav nepieciešama.

VI. STARPNOZARU PROBLĒMU RISINĀJUMU VARIANTU IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM¹

¹ Aprēķini veikti indikatīvi, izdevumi precizējami saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos vai pēc iepirkuma procedūras rezultātiem.

² Šim periodam norādīts indikatīvs līdzekļu apjoms, atsevišķi norādot valsts un pašvaldību budžetus.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

VP Galvenā kārtības policijas pārvalde (uz 01.11.2013)

1. Rīgas reģiona pārvaldē (Rīgas RP) ir Kārtības policijas pārvalde, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģiona pārvaldē – Kārtības policijas birojs.

2. Patruļpolicijas struktūrvienība nodrošina patruļdienesta, satiksmes uzraudzības, īslaicīgās aizturēšanas vietu un konvoja (līdz konvoja funkciju nodošanai TM padotības iestādei) funkciju izpildi. Rīgas RP ir pārvaldes, bataljoni un birojs, pārējās reģionu pārvaldēs – nodaļas.

3. Prevencijas struktūrvienības pārsvarā ir nodaļas (šobrīd ir sadalījums arī grupās, kas turpmāk iespējams tiks pārveidotas nodaļās).

4. Atļauju sistēmas struktūrvienības: Rīgas RP - nodaļa, pārējās reģionu pārvaldēs – grupas ( arī turpmāk).

5. Operatīvās vadības struktūrvienības: Rīgas RP - birojs, pārējās reģionu pārvaldēs – nodaļas, grupas (arī turpmāk).

6. Tiesiskā atbalsta struktūrvienība - izskata administratīvās lietas, sūdzības par pieņemtajiem lēmumiem, ievada informāciju datu bāzēs u.t.t.. Rīgas RP jau šobrīd ir Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs, Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas nodaļa, Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojs, Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļa. Pārējās reģionu pārvaldēs – turpmāk tā būs nodaļa (šobrīd nav).

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

VP Galvenā Kriminālpolicijas pārvalde (uz 01.03.2013.)

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde

Plānotā

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 

3.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības ieguves un karjeras veidošanas shēma

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

4.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins patrulēšanas un policijas redzamības pasākumu realizēšanai

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

euro

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

5.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins sakaru virsnieku tīkla attīstībai

Kopsavilkums par 3 valstīm

1.tabula

Euro

2.tabula

Sakaru virsnieks Latvijas Republikas vēstniecībā Īrijā

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

3.tabula

Sakaru virsniekam Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

4.tabula

Sakaru virsnieks Latvijas Republikas vēstniecībā Hāgā

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

* - Dzīves dārdzības koeficienta izmaiņas gadījumā tiks precizēts pabalsta apmērs.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

6.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins Vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošanai un infrastruktūras tālākai attīstībai

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

*Finansējums 2017. un 2018.gadam pieprasīts ar plāna projektu "Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016.gadam" 2.5. un 2.8.punktu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

7.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar atbilstošiem transportlīdzekļiem dienesta pienākumu veikšanai un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar transportlīdzekļiem mācību procesa nodrošināšanai

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

*samazināts transportlīdzekļu skaits (motocikli-20, automobiļi-40) saskaņā ar Ministru kabineta 01.07.2014. sēdē nolemto.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

8.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem (turpmāk – IKT resursi) un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar mācību procesa īstenošanai nepieciešamajiem IKT resursiem

Programma 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma"

Euro

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

9.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Valsts policijas izdevumi, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu

Programma 06.00.00 "Valsts policijas darbība"

Euro

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

10.pielikums
Valsts policijas attīstības koncepcijai

Aprēķins par taktiskā poligona un šautuves izbūvi policijas amatpersonu apmācībām, kā arī sporta kompleksa remontu.

Programma 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums"

Euro

(izdevumu summa var mainīties atkarībā no iepirkuma procedūras rezultāta un ēku tehniskās apsekošanas atzinuma)

¹ 20.12.2012. Saeimas paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam" ("LV", 6 (4812), 09.01.2013.)

² Ar Ministru kabineta 2015.gada 16 februāra rīkojumu Nr.78 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 160.uzdevums: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=5042

³ Attiecīga Saeimas komisijas 2013.gada 14.embra vēstule Nr.9/6-2-n/319-11/1B nodota darbam iekšlietu ministram un Valsts kancelejas direktorei ar Ministru prezidenta 2013.gada 10.decembra rezolūciju Nr.45/SAN-2095;

⁴ skat. Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdes 4.3. punkta materiālus (VSS-1271, TA-2299, prot.Nr.33, 24.§): http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40232937&mode=mk&date=2013-06-04

⁵ Ar Ministru kabineta 2015.gada 16 februāra rīkojumu Nr.78 apstiprinātais Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 153.uzdevums: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=5042/

⁶ http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2013-03-19

⁷ Apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.2244

⁸ Apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.2248

⁹ Atbalstīts 2011.gada 22.decembra IeM informācijas un komunikāciju padomes sēdē

¹⁰ http://www.likumi.lv/doc.php?id=253698&from=off

¹¹ http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4642

¹² http://www.popcenter.org/library/reading/PDFs/60steps-Latvian.pdf

¹³ (Pielikumā Nr.1 Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes līdz 2013.gada 1.novembrim esošā un pēc pirmā novembra paredzētā struktūrshēma, kā arī ierosinātā kārtības policijas standarta struktūrshēma Valsts policijas reģionu pārvaldēm).

¹⁴ Šeit: "Sekundārā viktimizācija" (arī "viktimizācija pēc nozieguma", arī "dubultā viktimizācija") – atkārtota ciešanu nodarīšana noziegumā (likumpārkāpumā) cietušai personai tiešā saistībā ar noziegumā (likumpārkāpumā) jau notikušo cietušā tiesību aizskārumu. Piemēram, cietušās personas kaunināšana, stigmatizācija, tendenciozi neatbilstoša personai pienākošos atbalsta un aprūpes pakalpojumu kvalitātes sniegšana (t.sk. arī neadekvāti uzsvērta, pārmērīga gādība) tai skaitā arī personas tiesību aizskāruma izmeklēšanas un izskatīšanas ietvaros (avoti: "Post-crime victimization or secondary victimization". Comprehensive Criminal Justice Terminology. Prentice Hall; Doerner, William (2012) "Victimology" Burlington, MA: Elseiver, Inc. ISBN 978-1-4377-3486-7.; u.c.);

¹⁵ OV L315 55.sējums, 57.-73.lpp, 2012.gada 14.novembris, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012: 315:0057:0073:LV:PDF

¹⁶ informācija par PROVIDUS realizēto projektu "Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem - Latvijā un citur": http://www.providus.lv/public/27560.html ;

¹⁷ speciāla apmācību programma izstrādāta Valsts policijas realizētā projekta "Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā",kas tiek īstenots ES vispārējā programmā "Pamattiesības un tiesiskums (2007 -2013)". Projekta Eiropas Kopienas finansējums – 216 823 lati, projekta valsts budžeta finansējums – 75 816 lati. Granta līgums Nr. JUST/2010/JPEN/AG/1535;

¹⁸ projekta "Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā" ietvaros 2012.gadā veiktā pētījuma rezultātā konstatēts, ka aptuveni 20% cietušo tikai daļēji apmierina saskarsme ar policiju pirmā kontakta laikā. Pētījumā atklājies, ka apmierinātāki ar policijas darba kvalitāti pirmā kontakta laikā ir tie cietušie, pret kuriem pastrādāti mazāk smagi noziegumi, piemēram, sīka zādzība vai huligānisms, savukārt neapmierinātāki ir smagos noziegumos cietušie un tie, kuri policijas palīdzību lūguši, lai atrisinātu sadzīviskus konfliktus. Detalizēti pētījuma rezultāti nav publiski pieejami;

¹⁹ Šeit "reviktimizācija" - uzvedības modelis, kura dēļ likumpārkāpumā cietusī persona ir pakļauta statistiski augstākam riskam kļūt par līdzīga rakstura likumpārkāpuma upuri atkārtoti vai vairākkārt, tajā skaitā gan drīz pēc pirmā tiesību aizskāruma gadījuma, gan arī daudzus gadus vēlāk, jo īpaši gadījumos, ja cietušais ir bērns. (avots: (Funkerhor, D.; Ormrod, Rk.; Turner, HA (2007.gada maijs) "Re-victimization patterns in a national longitudinal sample of chidren and youth") http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S014521340700083X

²⁰ Farrel G.., Bouloukos A. (2001), International overview: A cross-national comaprison of ratesof repeated victimization. Repeat victimization, Volume 12, Center for Problem-Oriented Policing. http://www.popcenter.org/library/crimeprevention/volume_12/02-farrellbouloukos.pdf (8.-13.lp)

²¹ Louse E.Grove. Graham Farrell, David P.Farrington, Shane D.Johnson (2012), Preventing Repeated Victimization: A systematic review. Swedish National Council for Crime Prevention, 10.lp.

²² 2014.gada 31.martā stājās spēkā Grozījumi likumā "Par policiju" ("Latvijas Vēstenesis"57 (5117) 20.03.2014), grozījumi "Civilprocesa likumā" ("Latvijas Vēstnesis" 41 (5101) 26.02.2014), grozījumi "Bāriņtiesu likumā" ("Latvijas Vēstnesis" 41 (5101) 26.02.2014), grozījumi "Bērnu tiesību aizsardzības likumā" ("Latvijas Vēstnesis" 51 (5111) 12.03.2014), 2014.gada 03.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā ("Latvijas Vēstnesis"66 (5126) 02.04.2014.)

²³ problēmas detalizēts izklāsts un risinājuma varianti, tai skaitā nepieciešamie jauninājumi policijas darbībā, atspoguļoti Tieslietu ministrijas virzītajā "Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijā", kas atbalstīta Ministru kabineta komitejas 2013.gada 18.marta sēdē (MKK prot.Nr.11. 1.§), http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40232937&mode=mkk&date=2013-03-18

²⁴ Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" paredz Valsts policijas amatpersonas dalību personas vajadzību apzināšanā un lēmuma pieņemšanā par atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam, tādējādi nodrošinot identificēto vajadzību nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem;

²⁵ Projekta "Uz sabiedrību vērsts policijas darbs" ietvaros veiktā pētījuma par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 2009.gada gala ziņojums, 17., 22., 23., 57., 58., 62., 63, 90., lpp., http://www.vp.gov.lv/faili/sadalas/ VP_Iedzivotaju_aptauja_Fieldex_12.2009.pdf

²⁶ http://likumi.lv/doc.php?id=245629

²⁷ konvoja uzdevumu izpildes problēmu izklāsts un to risinājuma varianti detalizētāk paredzēti koncepcijas IV. un V. nodaļās.

²⁸ problēma, tās risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai, norādīti koncepcijas V. nodaļā.

²⁹ Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.910 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu, uzturēšanu, apmācīšanu, finansēšanu, sociālo garantiju noteikšanu un iesaistīšanos starptautiskās palīdzības sniegšanā", bilateriālie līgumi (Starpvalstu līgumi), Eiropas Kopienas komisijas 2007.gada 8.novembra Padomes Lēmums 2007/779/EK; Ministru kabineta 2010.gada 17.septembra rīkojums Nr.558 "Par koncepciju Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību";

³⁰ Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes izskatītais informatīvais ziņojums "Par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanas problēmām un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu" (prot. Nr.16, 35.§);

³¹ Ministru kabineta komitejas 2013.gada 4.marta sēdē izskatītais jautājums "Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 17.septembra rīkojumā Nr.558 "Par koncepciju Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību""(prot.Nr.9, 3.§)

³² Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā"(prot. Nr.48, 79.§);

³³ Valsts policijas 2010.gada 17.februāra iekšējie noteikumi Nr. 4 "Iecirkņa inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi";

³⁴ Valsts policijas 2010. gada 18. februāra pavēle Nr.212 "Par iecirkņa inspektora tipveida amata apraksta apstiprināšanu"

³⁵ Rīgas reģiona pārvaldē ir 258 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 1 004 099 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 3891 iedzīvotājus. Rīgā ir 699 203 iedzīvotāji un 176 iecirkņa inspektori (1 inspektors uz vidēji 3972 iedzīvotājiem);

Kurzemes reģiona pārvaldē ir 106 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 290 455 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 2740 iedzīvotājus;

Vidzemes reģiona pārvaldē ir 85 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 258 096 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 3036 iedzīvotājus;

Latgales reģiona pārvaldē ir 191 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 334 165 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo1749 iedzīvotājus;

Zemgales reģiona pārvaldē ir 110 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 324 238 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 2947 iedzīvotājus.

³⁶ Valsts policijas 2010.gada 15.decembra iekšējie noteikumi Nr. 19 "Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi"

³⁷ Rīgas reģiona pārvaldē ir 37 nepilngadīgo lietu inspektori uz 165609 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 4476 bērniem;

Kurzemes reģiona pārvaldē - 19 nepilngadīgo lietu inspektori uz 50559 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 2661 bērniem;

Vidzemes reģiona pārvaldē 12 nepilngadīgo lietu inspektori uz 42027 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 3502 bērniem;

Latgales reģiona pārvaldē – 17 nepilngadīgo lietu inspektori uz 49926 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 2937 bērniem;

Zemgales reģiona pārvaldē – 13 nepilngadīgo lietu inspektori uz 55943 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 4303 bērniem.

³⁸ piem., Valsts policijas 2010.gada 15.decembra iekšējo noteikumu Nr.19 "Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi" 2.punktā par šādiem kritērijiem ir noteikti administratīvi teritoriālais sadalījums, teritorijas platība, kriminogēnais stāvoklis, teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits un blīvums, izglītības iestāžu, ārpusģimenes aprūpes iestāžu, izklaides vietu skaits un citi faktori, kas var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi.

³⁹ atbilstoši Kriminālprocesa informācijas sistēmas datiem līdz 5% no valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem uzsāk prokuratūra un pārējās izmeklēšanas iestādes – Drošības policija, Finanšu policija, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, muitas iestādes, Valsts robežsardze.

⁴⁰ Kriminālprocesa likuma 6.pants. "Kriminālprocesa obligātums": "Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam."

⁴¹ pēc Kriminālprocesa informācijas sistēmas datiem Valsts policija 2011.gadā ierosinājusi 49528 kriminālprocesus, bet 2012.gadā 45018.

⁴² 2012.gadā dienestā pieņemtas 323 amatpersonas, atvaļinātas 485 amatpersonas.

⁴³ pēc IeM IC datiem 2007.gadā valstī tika reģistrēti 52736 noziedzīgi nodarījumi, bet 2012. – 49874

⁴⁴ Izmeklēšanas kvalitātes pasliktināšanās ir identificēta arī Ministru kabineta līmenī ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija sēdes protokollēmumu (prot.Nr.39, 29.§) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu";

⁴⁵ kopā Valsts policijā lietvedībā šobrīd atrodas aptuveni 150 000 kriminālprocesu, kas uzsākti no 2005.gada 1.oktobra;

⁴⁶ 2013.gada jūnijā ar Eiropas Komisiju noslēgts granta līgums Nr.HOME/2012/ISEC/FP/C24000003986 projekta "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, ar to radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietoto resursu daudzumu" īstenošanai Eiropas Komisijas pamatprogrammas "Drošības un brīvības garantēšana" īpašās programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros. Galvenās projekta aktivitātes ir zināšanu, pieredzes un ieteikumu apmaiņa starp partnervalstu ekspertiem par normatīvo regulējumu, praksi un problemātiku vienkāršotu izmeklēšanas formu piemērošanā, vadlīniju izstrāde un noslēguma konference. Projekta rezultātā paredzēts izstrādāt vadlīnijas par projektā iesaistīto valstu normatīvo regulējumu, praksi un problemātiku mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršoto formu piemērošanā un identificēt izmeklēšanas vienkāršoto formu optimālākos modeļus. Izmantojot projekta ietvaros iegūto informāciju un pieredzi, Latvijas puse izstrādās priekšlikumus nacionālā normatīvā regulējuma un izmeklēšanas darba organizācijas pilnveidošanai. Valsts policijas partneri šajā projektā ir Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, NVO "Pro-Police Latvia", kā arī Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Rumānijas, Somijas un Zviedrijas policija;

⁴⁷400.pants. Kriminālprocesa apturēšana izmeklēšanā

(1) Ja kriminālprocesā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot divu mēnešu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas dienas, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu jāizlemj jautājums par kriminālprocesa apturēšanu. Tādā pašā kārtībā var apturēt kriminālprocesu par smaga nozieguma izdarīšanu, ja vien tas nav saistīts ar vardarbību un ja šo noziegumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot četru mēnešu laikā.

(2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.

(3) Ja uzraugošais prokurors konstatē, ka kriminālprocesā izpildītas visas ģenerālprokurora prasības konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanai, procesa virzītājs kriminālprocesu aptur līdz brīdim, kad var tikt noskaidrota vainīgā persona vai iestājas kriminālatbildības noilgums. Pēc kriminālprocesa apturēšanas izmeklēšanas darbības var veikt tikai tad, kad tas ir atjaunots.

(4) Lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu atzīmē kriminālprocesa reģistrā un ziņas par noziedzīgu nodarījumu ievieto Iekšlietu ministrijas reģistros.

⁴⁸ Valsts policijas pasūtījumā pētījuma centra SKDS 2013.gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju kopumā 49% respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem jautājumā par uzskatiem par noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanas svarīgumu (vai izmeklēšanai veltītais laika un cilvēkresursu resurss ir vairāk jānovirza smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai jeb tikpat liels resurss ir jāvelta noziedzīgu nodarījumu ar mazāk smagu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai) pēc būtības atbildēja ar ne "jā", ne "nē" (38% novērtēja šos apgalvojumus ar vidējo no piedāvātajiem novērtējumiem, bet 11% ar "nav viedokļa"), skat. http://www.vp.gov.lv/?&relid=14031

⁴⁹ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā

⁵⁰ OV L 386, 2006.gada 29.decembris, 89.lpp, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006F0960: 20061230:LV:PDF

⁵¹ OV L 210, 2008.gada 6.augusts, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:210:0012:0072:LV:PDF

⁵² OV L121, 37.lpp, 2012.gada 15.maijs, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:121:0037:0066:EN:PDF

⁵³OV L 067 , 2003.gada 12.marts, 27. lpp, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2003D0170:20060825:LV:PDF

⁵⁴ otrs Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu sakaru virsnieks, kurš ir deleģēts darba Eiropolā, pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu.

⁵⁵ Iepriekš Valsts policija bija deleģējusi sakaru virsnieku darbam Apvienotajā Karalistē, taču finanšu trūkuma dēļ kopš 2009.gada 1.septembra minētais sakaru virsnieks turpināja darbu kā nerezidējošais sakaru virsnieks, pildot iepriekšējos pienākumus Latvijā un izmantojot jau nodibinātos darba kontaktus Lielbritānijā, bet no 2010.gada 1.maija šādas funkcijas īstenošana tika pārtraukta. 2015.gada otrajā pusgadā sakaru virsnieka funkciju izpilde Lielbritānijā tiks atsākta, jo 2014.gada 12.novembra Ministru kabineta sēdē (prot.Nr.62, 2§, 2.pnkt) tika atbalstīta Jaunā politikas iniciatīva un sākot ar 2015.gadu IeM piešķirti papildu līdzekļi minētās funkcijas nodrošināšanai.

⁵⁶OV L 067 , 2003.gada 12.marts, 27. lpp, http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2003D0170:20060825:LV:PDF

⁵⁷ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā;

⁵⁸ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā;

⁵⁹ 2008.gada 20.novembra Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi - noziedzība nedrīkst "atmaksāties""

⁶⁰ 2011.gada 21.-29.jūlija Eiropas Savienības Policijas priekšnieku konferences preses relīzes 4.lpp.

⁶¹ 2010.gada 5.oktobra Eiropas Savienības Padomes 5.savstarpējās novērtēšanas kārtas "Finanšu noziegumi un finanšu izmeklēšana" ziņojuma 5., 6. un 7.rekomendācijas, 65. un 66.lpp

⁶²Asset recovery office (angliski) - līdzekļu atguves dienests;

⁶³ pielikumā Nr.2 Galvenās Kriminālpolicijas esošā un plānotā struktūrshēma;

⁶⁴ Pieņemta un apstiprināta ar 2006.gada oktobra likumu "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" ("LV", 171 (3539), 26.10.2006., Ziņotājs, 22, 23.11.2006.)

⁶⁵ Tā kā turpmāk sniegtais skaidrojums par dažādām noziegumu kategorijām (piemēram, kaitīgs saturs) ir plašāks par kibernoziegumu legālo (t.i. likumā ietverto) uzskaitījumu, būtu precīzāk šo virzienu definēt ar plašāku terminu – t.i. augsto tehnoloģiju noziedzīgi nodarījumi (Hi-tech crime)

⁶⁶ Problēmas risinājumu paredz 2014.gada 05.jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.276 apstiprinātais plāns "Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.-2016.gadam" http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40310862

⁶⁷ Skat. iepriekšējo parindi;

⁶⁸ Skat. iepriekšējo parindi;

⁶⁹ Valsts policijā Kriminālizlūkošanas modelis izveidots un ieviests no 2010.gada 1.aprīļa, realizējot divus EK finansētos projektus (Phare Twinning Light 2006 projekts LV/2004/JH-01TL "Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izveide Valsts policijā" un Transition Facility 2007 projekts LV/2006/IB/JH/01 "Valsts policijas kapacitātes stiprināšana Nacionālā kriminālās izlūkošanas modeļa ieviešanai"),

⁷⁰ Kriminālizlūkošana – darbību un procesu kopums, kas vērsts uz informācijas un zināšanu par likumpārkāpumiem un to izdarījušām personām iegūšanu, nolūkā veikt pasākumus, kas nākotnē novērsīs prognozējamo noziedzības pieaugumu vai citas nelabvēlīgas izmaiņas.

⁷¹ Skat., piemēram:

- 2004.gada 16.jūnija Eiropas Savienības Komisijas paziņojumu Padomei un Parlamentam (COM (2004) 429 final) "Par piekļuves uzlabošanu informācijai tiesībsargājošām iestādēm", 2.3. nodaļu, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri= COM:2004:0429:FIN:LV:DOC ;

- Eiropas Savienības Padomes preses relīzi par ES Tieslietu un Iekšlietu Padomes 2005.gada 12.oktobra sēdē apstiprinātajiem Padomes secinājumiem, 13. līdz 15. lpp. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/86570.pdf ;

- 2005.gada 2.jūnija Eiropas Savienības Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam - "Stratēģijas koncepcijas izstrādāšana cīņai pret organizēto noziedzību" (COM (2005) 724 final)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52005DC0232:LV:NOT

⁷² Projekts Nr. HOME/2011/ISEC/AG/4000002542. Saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta īstenošanai 123.3 uzdevumu;

⁷³ Atbilstoši 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" un saskaņā ar šiem noteikumiem izdotās Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta instrukcijas Nr.6 "Instrukcija par informācijas sistēmu drošības prasībām valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrādi, glabāšanu un pārsūtīšanu, un kārtību, kādā veicama šo informācijas sistēmu drošības pārbaude, reģistrācija un akreditācija" prasībām.

⁷⁴ apstiprināta ar Valsts policijas 2009.gada 28.oktobra pavēli Nr.1576;

⁷⁵ apstiprināti ar Valsts policijas 2010.gada 4.februāra pavēli Nr.150;

⁷⁶ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai norādīti koncepcijas V. nodaļā;

⁷⁷4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4¹) kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

4²) kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.

⁷⁸ http://www.mil.lv/Aktualitates/Aktualitates/2013/01/14-1.aspx (skatīts 11.06.2013)

⁷⁹ skat. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.9703.pielikumu;

⁸⁰ noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.969 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm";

⁸¹ Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi Nr.288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm";

⁸² Grote, D. Performance Appraisal Question and Answer Book. AMACOM, 2002.gads, 26., 27. lpp;

⁸³ Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta vadīto darbību īstenošanai 121.punkts (pieņemts 25.03.2014. MK sēdē, prot. Nr.18, 27§): http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/straujumas-valdibas-ricibas-plans/

⁸⁴ - plānveida operāciju, kuras saistītas ar nelaimes gadījumu darbā, ja to izdevumus nesedz atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", vai gadījumos, ja trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, apmaksu;

- obligāto veselības pārbaužu apmaksu;

- vakcinācijas izdevumu pret vakcīnregulējamām slimībām (ērču encefalīts, B hepatīts) kompensēšanai bez limita ierobežojuma;

- amatpersonām kompensējamo maksas medicīnisko pakalpojumu limita palielināšanai no 50 līdz 75 latiem gadā 2014.gadā;

- medicīniskās rehabilitācijas kursa apmaksa amatpersonu darbaspēju atjaunošanai viena gada laikā pēc veiktām ķirurģiskām operācijām, pārciestām traumām vai nelaimes gadījuma darbā;

- psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidošanu psiholoģiskās palīdzības saņemšanai pēc krīzes situācijām un, nepieciešamības gadījumā, speciālistu izbraukumu uz notikuma vietām;

- veselības aprūpes izdevumu apmaksu bijušajām amatpersonām, kuras no dienesta atvaļinātas veselības traucējumu dēļ un kuras minētos traucējumus guvušas nelaimes gadījumā darbā;

- zobārstniecības izdevumu kompensēšanu (tajā skaitā mutes higiēnas pakalpojumiem) 50 % apmērā ar limitu līdz 50 latiem gadā;

- izdevumu kompensēšanu 50% apmērā par iegādātajiem medikamentiem, kurus amatpersonas iegādājušās pēc ārsta izrakstītas receptes, ar gada limitu līdz 30 latiem.

(Skat. Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdes protokolu Nr. 15 36.§)

⁸⁵ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība paredzēti vienlaikus ar šo koncepciju Iekšlietu ministrijā izstrādātās koncepcijas "Koncepcija par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" projektā;

⁸⁶ Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība paredzēti šīs koncepcijas izstrādes laikā Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iespējamu pilnveidošanu";

⁸⁷ Valsts policijas 2008.gada 13.jūnija noteikumi Nr.10 "Par kārtību, kādā Valsts policijā tiek organizēta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstība". 2010.gadā noteikumi tika precizēti un 2010.gada 23.aprīlī jaunajā redakcijā izdoti noteikumi Nr.7 "Kārtība, kādā Valsts policijā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstību".

Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības ieguves un karjeras veidošanas shēma pielikumā Nr. 3

⁸⁸ no angļu - Behavioral event interview

⁸⁹ skat. Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" no 24. līdz 27. punktu;

⁹⁰ A Guide to Competency Development in the Civil Service. Performance Management and Development System, 9.-12.lpp., http://www.finance.gov.ie/documents/smi/cmod_report.pdf (skatīts 2013.gada 6.jūnijā)

⁹¹ Profesionālās izglītības likuma 29¹. panta pirmā daļa: "Profesionālās kompetences novērtēšana notiek, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības";

⁹² problēma risināma, izpildot šīs koncepcijas I. līdz III. nodaļā saistībā ar apmācību programmu izstrādi un pilnveidošanu noteiktos uzdevumus;

⁹³ Informāciju par struktūrvienību personāla resursu skatīt koncepcijas 1.3. nodaļā "Policijas redzamības nodrošināšana";

⁹⁴ 2012.gadā Kārtības policijas rīcībā konvojēšanas funkciju nodrošināšanai tika nodotas 13 jaunas automašīnas.

⁹⁵ Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojums Nr.368-k "Par A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju noteikšanu" un Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojums Nr.369-k "Par atsevišķu B kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju noteikšanu"

⁹⁶ skat. Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojuma Nr.366 "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 25.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem"" (prot., Nr.32 80, 79.§) anotāciju: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40236625 &mode=mk&date=2011-12-27

⁹⁷ Aprēķinam izmantota informācija un aprēķināts vidējais izskatāmo lietu skaits pēc Tieslietu ministrijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu informācijas sistēmas nodaļas sniegtajiem datiem par nozīmētajām tiesas sēdēm Latvijas Republikas tiesās 2011-2012.gados;

⁹⁸ skat. koncepcijas 1.3. nodaļu;

⁹⁹ skat. koncepcijas 2.2.nodaļu;

¹⁰⁰ skat. koncepcijas 2.2. nodaļu;

¹⁰¹ skat. koncepcijas 2.3. nodaļu;

¹⁰² skat. koncepcijas 2.3. nodaļu

¹⁰³ skat. Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdes protokolu Nr. 15 36§

¹⁰⁴ skat. Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdes protokolu Nr. 33, 35.§ un šajā sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu elementu pilnveidošanu, formas tērpu izsniegšanas kārtības precizēšanu un centralizētās formas tērpu izsniegšanas kārtības ieviešanas gaitu": http://www.mk.gov.lv/lv/mk/ tap/?pid=40285505&mode=mk&date=2013-06-04

¹⁰⁵ skat. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra sēdes darba kārtības materiālus (TA-3041): http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid= 30266397&mode=mk&date=2006-12-19 (skatīts 2013.gada 1.jūlijā)

¹⁰⁶ Situācijas apraksts koncepcijas 1.3. nodaļā "Policijas redzamības nodrošināšana"

¹⁰⁷ Situācijas apraksts koncepcijas 2.2. nodaļā "Starptautiskā sadarbība"

¹⁰⁸ Oficiālais Vēstnesis L 067 , 12/03/2003 Lpp. 0027 - 0030

¹⁰⁹ Situācijas apraksts koncepcijas 2.2. nodaļā "Starptautiskā sadarbība"

¹¹⁰ Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

¹¹¹ Ministru kabineta 2014.gada 18.marta sēdē (prot.Nr.17, 30.§) izskatīts informatīvais ziņojums "Par Daugavpils cietokšņa turpmākās attīstības perspektīvām un to finansēšanas modeļiem" un pieņemts lēmums (7.punkts) - lai turpinātu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes projekta attīstību Daugavpils cietokšņa teritorijā, Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Kultūras ministriju līdz 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par nepieciešamo finansējumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes filiāles būvju (ēku) rekonstrukcijai un būvniecībai (Kriminālistikas laboratorijas rekonstrukcijai un Sporta kompleksa izbūvei Daugavpils cietoksnī, paredzot tajā, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" sagatavošanas procesā.

¹¹² Situācijas apraksts koncepcijas 2.4. nodaļā "Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība"

¹¹³ Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

¹¹⁴ Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

¹¹⁵ Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta
2016. gada 6. aprīļa
rīkojums Nr. 248)

Valsts policijas attīstības koncepcijas kopsavilkums

Valsts policijas attīstības koncepcija izstrādāta, lai, izpildot Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam 49.punktā paredzēto uzdevumu¹, noteiktu Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskos pamatvirzienus un to ietvaros vidēja termiņa attīstības apakšvirzienus un būtiskākos uzdevumus, kā arī identificētu Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus.

Valsts policijas attīstībai noteikto uzdevumu un problēmjautājumu risinājumu stratēģiskie politikas mērķi ir:

– efektīvāk novērst sabiedrības drošības apdraudējumus un likumpārkāpumus, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā līdziesaistītajām institūcijām un organizācijām, sabiedrību kopumā un atsevišķām tās grupām un indivīdiem, kā arī paplašinot un padarot par prioritāru Valsts policijas praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;

– ieviest racionālāku un mērķorientētāku pieeju un pilnveidot darba organizāciju Valsts policijas kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā, attīstot jaunas noziedzības apkarošanas metodes un atbilstoši reaģējot uz aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā;

– attīstīt uz zināšanām balstītu Valsts policijas personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā, jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā;

– nodrošināt un nostiprināt Valsts policijas uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamatfunkcijām, vienlaikus nodrošinot stabilu un uzdevumu kvalitatīvai izpildei pietiekamu policijas materiāltehnisko nodrošinājumu.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzītos mērķus, tiek piedāvāti šādi Valsts policijas attīstības virzieni:

– likumpārkāpumu novēršana;

– noziedzības apkarošana;

– motivēts un profesionāls personāls;

– pienākumu un pamatfunkciju saskaņotība un izpildes nodrošinājums.

Minēto attīstības virzienu īstenošanā konstatētas šādas problēmas:

1. identificētā problēma. Kriminālprocesa likuma 6.pantā noteiktais kriminālprocesa obligātuma princips paredz pienākumu "novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam". Kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 400.pantā paredzēto kriminālprocesa apturēšanas kārtību un izveidojušos praksi tas pēc būtības nosaka, ka policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem Valsts policijas resursiem. Šo prasību īstenošana neveicina efektīvu Valsts policijas resursu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, rada pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti. Veltot noziedzīga nodarījuma smagumam nesamērīgus resursus izmeklēšanas nodrošināšanai, tiek samazināta smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu novēršanas un latentās noziedzības apkarošanas iespējamība.

1. risinājuma variants. Pārskatīt Kriminālprocesa likuma nosacījumus ar mērķi padarīt kriminālprocesu ekonomiskāku, efektīvāku un sabalansētu ar kriminālprocesa izmeklēšanā patērētajiem un noziedzīgo nodarījumu novēršanai nepieciešamajiem resursiem.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

2. risinājuma variants. Optimāla kriminālpolicijas amatpersonu (izmeklētāju) skaita nodrošināšana, lai kvalitatīvi un vispusīgi izmeklētu visus reģistrētos noziedzīgos nodarījumus.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 900 izmeklētāju amata vietu uzturēšanai. No valsts budžeta kopumā nepieciešami papildu finanšu līdzekļi:

2017.gadā – 8 157 731 euro apmērā,

2018.gadā – 14 198 326 euro apmērā,

2019.gadā – 20 202 639 euro apmērā,

2020.gadā un turpmākajos gados – 18 012 939 euro apmērā katru gadu.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

2. identificētā problēma. Darbinieku pienākums "apsargāt, konvojēt un uzturēt apcietinātās personas, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām" neatbilst policijas uzdevumiem (funkcijām). Tas pārklājas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci valsts politikas īstenošanā apcietinājuma un brīvības atņemšanas izpildes jomā. Izraisītās sekas – apcietināto un notiesāto personu likumā noteikto tiesību nepamatota ierobežošana, Valsts policijas ierobežoto materiāltehnisko un personāla resursu plānošanas problēmas un novirzīšana no citu uzdevumu izpildes.

1. risinājuma variants. Pakāpeniska apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākuma nodošana Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, vienlaikus saglabājot daļēju Valsts policijas kompetenci. Risinājuma variants paredz apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei:

1) ar 2019.gada 1.jūliju – apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi;

2) ar 2021.gada 1.janvāri – apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu:

– no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

– no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā;

– no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

– no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai.

Pārējām tiesībaizsardzības iestādēm, kurām likumos noteiktas tiesības konvojēt un apsargāt personas, šīs tiesības tiek saglabātas esošajā apjomā.

Izstrādājot normatīvos aktus un pasākumu plānu risinājuma ieviešanai, ir jāizvērtē arī citi konvojēšanas organizēšanas priekšlikumi.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta valsts budžeta līdzekļu pārdale 2 205 422 euro apmērā no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 06.00.00 "Valsts policijas darbība" apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta programmas 04.00.00 "Kriminālsodu izpilde" apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas".

2. risinājuma variants. Konvojēšanas funkciju nodošana apsardzes komersantiem, paredzot, ka tie sniedz Valsts policijai maksas pakalpojumus atbilstoši personu konvojēšanas pieprasījumiem.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šobrīd nav nosakāms, jo ir atkarīgs no potenciālo pakalpojumu iepirkumu konkursu iznākuma.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

3. identificētā problēma. Valsts policijā nav izveidota tiesību normās noteiktā struktūrvienība tiesu kārtībnieku funkciju izpildei. Likuma "Par tiesu varu" 115. pantā noteiktais uzdevums uzturēt policijas sastāvā tiesu kārtībniekus, kuru atbildībā ietilpst vispārējās kārtības nodrošināšana tiesu sēdēs un tiesās, pastāvot iespējām nodrošināt kārtības uzraudzību ar mazākiem un specializētākiem (efektīvākiem) personāla resursiem, nepamatoti paplašina policijas pienākumu apjomu.

1. risinājuma variants. Lai nodrošinātu vismaz tiesas sēdēs nepieciešamo optimālo tiesu kārtībnieku skaitu, tiek veidota un komplektēta Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienība ar vismaz 245 amata vietām, paredzot Valsts policijas kopējo amata vietu skaita palielinājumu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 3 229 460 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajos gados – 3 078 050 euro apmērā katru gadu.

2. risinājuma variants. Tiesu kārtībnieku funkciju izpilde tiek uzticēta Tiesu administrācijai vai tiesām, paredzot iespēju dibināt tiesu iekšējos drošības dienestus vai slēgt pakalpojumu līgumus ar apsardzes komersantiem.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šobrīd nav nosakāms, jo tas ir atkarīgs no potenciālo pakalpojumu iepirkumu konkursu iznākuma.

Iekšlietu ministrija atbalsta 2.risinājuma variantu.

4. identificētā problēma. Risinājumu atlikšana Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājumā kavē un vairākos gadījumos pat padara par neiespējamu Valsts policijas attīstību un tās uzdevumu izpildi, kā arī nodara neatgriezenisku kaitējumu sabiedrības drošībai un negatīvi ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Valsts policijai un valsts varai, kā arī valsts attīstībai kopumā.

4.1. identificētā apakšproblēma. Patruļpolicijas amatpersonu trūkums un esošo patruļpolicijas amatpersonu iesaiste ar patrulēšanu nesaistītu darba uzdevumu izpildē mazina policijas redzamību un negatīvi ietekmē likumpārkāpumu vispārējās prevencijas efektu (policijas ikdienas klātbūtnes sajūtu sabiedrībā).

1. risinājuma variants. Pārstrukturēt Valsts policijas struktūrvienības un to pienākumu sadali, atslogojot patruļpolicijas pienākumus veicošās amatpersonas no tādu uzdevumu izpildes, kas nav saistīti ar patrulēšanu, vienlaikus palielinot un nokomplektējot patrulēšanai tieši paredzēto štata vienību skaitu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2018.gadā – 1 621 143 euro apmērā, 2019.gadā – 1 315 450 euro apmērā, 2020.gadā – 1 844 993 euro apmērā, 2021.gadā – 2 374 535 euro apmērā, 2022.gadā – 2 904 076 euro apmērā, turpmākajos gados – 2 880 592 euro apmērā katru gadu patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai un 190 amata vietu uzturēšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā un laikposmā no 2018.gada līdz 2022.gadam katru gadu ieviešot 38 amata vietas.

2. risinājuma variants. Patruļpolicija plāno un īsteno gan patrulēšanu, gan citus uzdevumus, kuros nepieciešama policista tieša klātbūtne, personāla resursu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.2. identificētā apakšproblēma. Valsts policijas sakaru virsnieku trūkums neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmei uz Latvijas sabiedrības drošību un prognozējamām noziedzības attīstības tendencēm.

1. risinājuma variants. Valsts policijas sakaru virsnieku skaita palielināšana ar 2015.gadu, papildus nodrošinot viena sakaru virsnieka darbību Eiropas policijas birojā un sakaru virsnieku nosūtīšanu uz Īriju, Hāgu un Krieviju.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 234 512 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 232 592 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Papildus nokomplektēt četras inspektoru un četras vecāko inspektoru štata vienības Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojā (Eiropola nacionālajai nodaļai, Interpola nacionālajai nodaļai, SIRENE Latvijas nodaļai, Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu izpildes nodaļai), lai aktivizētu starptautiskās sadarbības informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 190 189 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 157 010 euro apmērā informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanas aktivizēšanai un 8 amata vietu uzturēšanai.

3. risinājuma variants. Nepieciešamās sadarbības nodrošināšanai izmantot citu ES dalībvalstu sakaru virsniekus starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņā ar Padomes 2003.gada 27.februāra Lēmumā 2003/170/TI noteikto par kopīgu sadarbības koordinatoru izmantošanu, kurus dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

4.3. identificētā apakšproblēma. Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot Interpola slēgtās komunikācijas sistēmas I–24/7 un Interpola interneta mājaslapas slēgtās sadaļas INSYST piedāvātos tiesībaizsardzības iestāžu darbībām būtiskus rīkus.

1. risinājuma variants. Nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma pakāpeniska iegāde pieslēguma nodrošināšanai Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai I–24/7 un Interpola mājaslapas slēgtajai sadaļai INSYST.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 31 872 euro apmērā, 2018.gadā – 29 026 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Norīkot par tehniskās komunikācijas jautājumiem atbildīgās amatpersonas un organizēt viņu apmācību Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas "Interpols" Ģenerālsekretariātā.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.4. identificētā apakšproblēma. Nepietiekams ekspertu aprīkojums liedz efektīvi atrast un izņemt lietiskos pierādījumus noziedzīgo nodarījumu un notikumu vietās un nodrošināt to tālāku kvalitatīvu un drošu apskati un apstrādi, tādējādi jau sākotnēji negatīvi ietekmējot kriminālprocesa izmeklēšanas kvalitāti un rezultātus. Savukārt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes darba telpu trūkums nenodrošina kvalitatīvu un izsekojamu lietisko pierādījumu izpēti, kā arī padara par neiespējamu kriminālistisko ekspertīžu kvalitātes palielināšanu un izpildes termiņu saīsināšanu.

1. risinājuma variants. Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšanai notikuma vietās un to tālākai kvalitatīvai un drošai apskatei un apstrādei tiek iegādāts nepieciešamais tehniskais aprīkojums un programmatūra. Tiek veikta iepriekš plānotā Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa 9.korpusa būvniecība Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā 1 (ilgtermiņa perspektīva – attīstības III posms), kā arī jaunas ēkas būvniecība Daugavpils cietoksnī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes reģionālās laboratorijas darbības attīstīšanai.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzētā papildu finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta izskatāma Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem pēc tam, kad Ministru kabinets būs pieņēmis atsevišķu lēmumu par minēto objektu būvniecību.

2. risinājuma variants. Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšana notikuma vietās un to tālāka apskate un apstrāde tiek īstenota līdzšinējā materiāltehniskā nodrošinājuma ietvaros. Jaunas ēkas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes un tās reģionālās laboratorijas darba telpu paplašināšanai netiek būvētas.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

4.5. identificētā apakšproblēma. Aizsargātas valsts līmeņa pārklājuma klasificētās informācijas apmaiņas tīkla infrastruktūras, novecojušas Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas (KEIS) un Valsts policijas speciālistu apmācībai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes trūkuma dēļ kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas apmaiņa ir neefektīva, netiek efektīvi izmantoti arī analītiķu resursi un nav iespējama starpsavienojuma izveide piekļuvei Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmām (EIS un SIENA).

1. risinājuma variants. Izveidot Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmu II (KEIS II) un aizsargātu elektronisku informācijas apmaiņas tīklu visām Valsts policijas struktūrvienībām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 897 217 euro apmērā, 2018.gadā – 1 049 374 euro apmērā, saskaņā ar Organizētās noziedzības novēršanas plāna 2014.–2016.gadam 2.5. un 2.8.apakšpunktu 2019.gadā – 440 769 euro apmērā, 2020.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 21 343 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Izveidot aizsargāta tīkla infrastruktūru Kriminālpolicijas elektroniskajai informācijas sistēmai II (KEIS II) un pārējām Valsts policijas klasificētās informācijas sistēmām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2018.gadā – 341 005 euro apmērā, 2019.gadā – 2 144 982 euro apmērā, 2020.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 21 343 euro apmērā.

3. risinājuma variants. Izveidot Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas II (KEIS II) programmatūru un aizsargāta tīkla infrastruktūru Valsts policijas reģionu policijas pārvaldēs, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 286 722 euro apmērā, 2018.gadā – 358 919 euro apmērā, 2019.gadā – 338 032 euro apmērā, 2020.gadā – 620 984 euro apmērā, 2021.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 21 343 euro apmērā.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.6. identificētā apakšproblēma. Esošais Valsts policijas un Valsts policijas koledžas transportlīdzekļu daudzums nenodrošina attiecīgo policijas struktūrvienību uzdevumu, kā arī policijas amatpersonu apmācību pienācīgu izpildi un kvalitāti.

1. risinājuma variants. Iegādāties nepieciešamos transportlīdzekļus un noslēgt to nomas un līzinga pakalpojumu līgumus, lai atjaunotu un papildinātu Valsts policijas autoparku katru gadu vismaz par 80 vienībām, kas atbilst vidējam plānotajam norakstāmo transportlīdzekļu skaitam gadā.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā – 2 659 300 euro apmērā, 2018.gadā – 1 947 620 euro apmērā, 2019.gadā – 538 120 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Valsts policijas autoparka atjaunošana un papildināšana netiek veikta.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.7. identificētā apakšproblēma. Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nav nodrošināts plānveida ikgadējs finanšu līdzekļu piešķīrums Valsts policijas lietošanā esošās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošanai, kas tieši ietekmē policijas amatpersonu mobilitāti, pieejamību sabiedrībai, policijas darbības procesu efektivitāti, attiecīgās informācijas pilnvērtīgu apstrādi valsts informācijas sistēmās, Valsts policijas amatpersonu profesionālo sagatavotību un citus Valsts policijas darba kvalitāti kopumā raksturojošos faktorus.

1. risinājuma variants. Nodrošināt plānveida (ikgadēju) finanšu līdzekļu piešķīrumu Valsts policijas lietošanā esošās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu resursu atjaunošanai vismaz 20 % apmērā ik gadu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma") no valsts budžeta 2017.gadā – 1 642 777 euro apmērā, 2018.gadā – 1 677 281 euro apmērā, 2019.gadā un turpmākajos gados – katru gadu 1 574 280 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Valsts policijas datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošana un papildināšana tiek veikta pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.8. identificētā apakšproblēma. Policijas darbinieku izglītošana ierobežoto resursu dēļ ir vairāk balstīta uz teorētisko zināšanu apguvi un nenodrošina policijas amatpersonu pietiekamu sagatavotību tādu policijas specifikai atbilstošu uzdevumu izpildei, kas saistīti ar dažāda rakstura fiziskām un praktiskām darbībām un aprīkojuma (t. sk. šaujamieroču) lietošanu. Praktisku iemaņu trūkums atsevišķās situācijās noved arī pie smagām un letālām sekām.

1. risinājuma variants. Izveidot taktisko poligonu un dažādu situāciju modelēšanai piemērotu šautuvi policijas amatpersonu apmācībām dažādu speciālo uzdevumu veikšanai un rīcībai neikdienišķās situācijās, kā arī veikt sporta kompleksa remontu policijas darbinieku fiziskās sagatavotības stāvokļa uzlabošanai un uzturēšanai.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums") no valsts budžeta 2017.gadā – 1 778 590 euro apmērā, 2018.gadā –1 778 590 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Policijas amatpersonu praktiskās apmācības rīcībai neikdienišķās situācijās un aprīkojuma (t. sk. šaujamieroču) lietošanā, kā arī policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošana un uzturēšana tiek nodrošināta esošo Valsts policijas koledžas resursu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

5. Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos:

euro

¹ "..par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību." 20.12.2012. Saeimas paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam" ("LV", 6 (4812), 09.01.2013.)