Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk arī — Iestāde), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu Iestādes darbību.
2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens
(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk — amatpersona).
(2) Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 28.05.2015. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu.
(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.
(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.
(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
(5) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010., 08.09.2011., 15.11.2012., 06.03.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
4.pants. Obligātās prasības dienestam
Dienestā var atrasties persona:
1) kura ir Latvijas pilsonis;
2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;
4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
41) kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
42) kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
5) pār kuru nav nodibināta aizgādnība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 12.03.2009. un 06.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
5.pants. Izdienas jēdziens
(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu.
(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai, bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 12.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi
Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:
1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;
2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;
3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles);
4) ievērot amatpersonām noteiktos ētikas principus;
5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas;
6) regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā
(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:
1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;
2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;
3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;
31) kurām ir nevainojama reputācija;
4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.
(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.
(21) Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais ierobežojums, ja pēc personas atvaļināšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.
(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:
1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;
2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;
3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk — Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un uzrādīt potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 08.09.2011., 06.03.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
8.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana
(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 7.panta pirmās daļas prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.
(2) Kandidāta atbilstību Iestādes vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgi iekšlietu ministrs vai tieslietu ministrs (turpmāk — attiecīgais ministrs). Kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas (turpmāk — koledža) vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.
(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punkta prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam. Veselības stāvokļa novērtēšanai un šā likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai Medicīniskās ekspertīzes komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pārbaudāmā persona veic papildizmeklējumus, kā arī pieprasīt un saņemt datus par pārbaudāmās personas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.
(5) Kārtību, kādā veicama kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude, nosaka Ministru kabinets.
9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā
(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.
(2) Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Trīs mēnešus pirms termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Iestādes vadītāja amata. Attiecīgais ministrs par Ministru kabineta lēmumu informē attiecīgās Iestādes vadītāju un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo Iestādes vadītāju no amata.
(3) Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās Iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(4) Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
(08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
10.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā
(1) Pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai.
(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.
(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš.
11.pants. Amatpersonas zvērests
(1) Amatpersona, stājoties dienestā (izņemot dienestu Valsts robežsardzē vai Valsts robežsardzes koledžā), dod zvērestu:
"Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm."
(11) Amatpersona, stājoties dienestā Valsts robežsardzē vai Valsts robežsardzes koledžā, dod Valsts robežsardzes likumā noteikto robežsarga zvērestu.
(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2020.)
Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes
12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā
(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:
1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;
2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;
3) pēc pašas vēlēšanās;
4) sakarā ar neatbilstību amatam;
41) sakarā ar to, ka amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā;
5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;
6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;
7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;
8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;
9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;
10) (izslēgts ar 06.03.2014. likumu).
(11) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.
(12) Iestādes vadītājs valsts un dienesta interesēs, saskaņojot ar attiecīgo nozares ministru, uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem amatpersonu var iecelt darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā. Šajā laikā amatpersonai piemēro dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, ņemot vērā iepriekšējo amatu, un mēnešalgu nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 un 1.2 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.
(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā — iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.
(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.
(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēnešalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu. Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu.
(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.
(71) Amatpersonai, kura ir iecelta darbinieka vai valsts civildienesta ierēdņa amatā saskaņā ar šā panta 1.2 daļu, saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.
(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.
(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēnešalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēnešalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 08.09.2011., 06.03.2014. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
12.1 pants. Amatpersonas norīkošana uz citu struktūrvienību
Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu uz laiku līdz vienam mēnesim var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā vienas reģionālās (teritoriālās) struktūrvienības ietvaros, sedzot ar norīkošanu saistītos ceļa izdevumus un nodrošinot ar naktsmītni. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu.
(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu
(1) Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā starptautiskā institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā laikā amatpersonai nesaglabā atlīdzību.
(2) Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā uz darba līguma pamata pieņemta darbā Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestādē, kas darbojas sporta jomā, un pilda profesionāla sportista amata pienākumus. Šajā laikā amatpersonai nesaglabā atlīdzību, izņemot apmaksātu veselības aprūpi, kas noteikta amatpersonām.
(16.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes
(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu.
(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu.
(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu.
(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu par atstādināšanas laiku.
(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā noteiktajā kārtībā.
(51) Amatpersonu, kura neattaisnojošu iemeslu dēļ nav veikusi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minēto veselības stāvokļa pārbaudi, ar Iestādes vadītāja rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu. Rīkojuma (pavēles) par amatpersonas atstādināšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Ja amatpersona atstādināšanas laikā bez attaisnojoša iemesla nav veikusi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minēto veselības stāvokļa pārbaudi, Iestādes vadītājs lemj par šīs amatpersonas atvaļināšanu no dienesta.
(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju — attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(7) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona vai cita Iestādes vadītāja pilnvarota amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 15.11.2012., 06.03.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
Amata apraksts, atbilstības novērtēšana un komandējumi
(Nodaļas nosaukums 01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
15.pants. Amatpersonas amata apraksts
(1) Amatam noteiktās prasības (tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību), pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu nepieciešamo minimālo izglītību:
1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — vidējā izglītība;
2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē — vidējā izglītība);
3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;
4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana
(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē amatpersonas tiešais vadītājs. Ja amatpersona nepiekrīt tiešā vadītāja dotajam novērtējumam, amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota novērtēšanas komisija.
(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota novērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē tās iestādes vadītāja izveidota novērtēšanas komisija, kuras padotībā atrodas koledža.
(21) Kārtību, kādā novērtē amatpersonas darbību un tās rezultātus, nosaka Ministru kabinets.
(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:
1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;
2) atbilst noteiktajām prasībām;
3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;
4) neatbilst noteiktajām prasībām.
(4) Iestāde amatpersonu, saglabājot tai darba samaksu, ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tiktu pārbaudīta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam. Kārtību, kādā veicama amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude, nosaka Ministru kabinets. Amatpersonai saskaņā ar Iestādes nosūtījumu un Iestādes noteiktajā termiņā ir pienākums veikt veselības stāvokļa pārbaudi.
(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām. Amatpersonai saskaņā ar iestādes rīkojumu (pavēli) ir pienākums veikt fiziskās sagatavotības pārbaudi.
(6) Šā panta trešajā daļā minēto amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:
1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;
2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;
3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;
4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;
5) dienesta laika pagarināšanu;
6) amatpersonai piešķiramās naudas balvas un cita veida papildu atlīdzības apmēra noteikšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 15.11.2012., 06.03.2014., 28.05.2015. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
18.pants. Amatpersonas komandējumi
(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus. Komandējums šā likuma izpratnē ir nosūtīšana pildīt dienesta pienākumus vai papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju ārpus Latvijas Republikas un — ja dienesta pienākumu izpilde vai zināšanu papildināšana un kvalifikācijas paaugstināšana pārsniedz diennakts periodu — Latvijas Republikā.
(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
19.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes
Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:
1) ierindnieks;
2) kaprālis;
3) seržants;
4) virsseržants;
5) virsniekvietnieks;
6) leitnants;
7) virsleitnants;
8) kapteinis;
9) majors;
10) pulkvežleitnants;
11) pulkvedis;
12) ģenerālis.
19.1 pants. Instruktori un virsnieki
Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:
1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;
2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;
3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;
4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi
(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.
(2) Leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.
(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.
(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);
2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;
3) amatā, kuru ieņem amatpersona, paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;
4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētais novērtējums;
5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes;
6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.
(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 12.03.2009. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā
Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:
1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — ierindnieks;
2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — leitnants.
22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība
(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:
1) kaprālis — ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;
2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;
3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;
4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;
5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;
6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;
7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;
8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;
9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;
10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;
11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē.
(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.
(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
23.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana
(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra speciālās dienesta pakāpes, tās pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas tai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un iepriekšējā dienesta pakāpē nodienēto laiku, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.
(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods — pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi, iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc tam, kad beidzies disciplinārsoda izpildes termiņš.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
24.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi
(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:
1) pateicību;
2) vērtīgu balvu;
3) papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;
4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);
5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi — pirms termiņa;
6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.
(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, tā uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši, bet, ja piemērots disciplinārsods — piezīme, vismaz viens mēnesis no disciplinārsoda piemērošanas dienas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.
(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto papildatvaļinājumu piešķir, izmaksājot amatpersonas vidējo izpeļņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 15.11.2012. un 06.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)
25.pants. Apbalvojuma piešķiršanas kārtība
(1) Apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izdodot rakstveida rīkojumu (pavēli).
(2) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to ļauj.
(3) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā minēto apbalvojumu piešķir, ja amatpersonai ir atbilstoša izglītība un tā attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktā laika.
(4) Šā likuma 24.panta pirmās daļas 6.punktā minēto apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs.
(5) Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams, — publiski un svinīgos apstākļos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija
(Nodaļa 04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi
(1) Dienesta pienākumu izpildes laiks šā likuma izpratnē ir laikposms, kura ietvaros amatpersona pilda dienesta pienākumus vai atrodas Iestādes rīcībā tās noteiktajā dienesta pienākumu izpildes vietā.
(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.
(3) Dienesta pienākumu izpildes laika sākumu un beigas nosaka dienesta pienākumu izpildes noteikumos vai ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli).
(4) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.
(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks
(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.
(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.
28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks
(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.
(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.
(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.
29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika
(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.
(2) Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.
(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā
(1) Pārtraukums šā likuma izpratnē ir īss laikposms periodā no dienesta pienākumu izpildes laika sākuma līdz beigām, kura ietvaros amatpersona nepilda dienesta pienākumus un kuru tā var izmantot pēc sava ieskata. Pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un to neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.
(2) Amatpersonai ir tiesības uz:
1) vienu pārtraukumu, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par sešām stundām, bet nav ilgāks par 12 stundām;
2) diviem pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 12 stundām, bet nav ilgāks par 18 stundām;
3) trim pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 18 stundām.
(3) Pārtraukumu amatpersonām piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.
(4) Ja, ņemot vērā dienesta nepieciešamību vai dienesta pienākumu raksturu, nav iespējams piešķirt pārtraukumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona pārtraukumu var nepiešķirt. Šādā gadījumā nodrošina amatpersonai iespēju paēst dienesta pienākumu izpildes laikā.
(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite
(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.
(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.
(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.
(4) Par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.
Darba samaksa un atvaļinājumi
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
32.pants. Amatpersonas atlīdzība
Amatpersona saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
33.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums
(1) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(2) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(3) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu)
(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(5) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.
(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam — tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.
(8) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.
(11) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 12.03.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
36.pants. Atvaļinājums bez dienesta atalgojuma un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
37.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
38.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
39.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
40.pants. Amatpersonai nodarīto zaudējumu atlīdzība
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
41.pants. Amatpersonas pensija
Amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.
42.pants. Amatpersonas veselības aprūpe
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
43.pants. Piešķiramie pabalsti un kompensācijas amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
43.1 pants. Citas sociālās garantijas
Amatpersonai, kura dienesta interesēs (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu) tiek pārcelta uz citu administratīvo teritoriju un maina dzīvesvietu, ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē.
(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2008.)
44.pants. Amatpersonas formas tērps
(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, valkā formas tērpu, kuru tai izsniedz par valsts budžeta līdzekļiem.
(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu nosaka Ministru kabinets.
(21) Amatpersonas formas tērpu un atšķirības zīmes ir tiesīga valkāt tikai amatpersona. Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā svētku (parādes) formas tērpu ir tiesīga valkāt arī atvaļinātā amatpersona.
(22) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanu pasūta un tos iegādājas Iestāde. Atvaļinātā amatpersona, kurai ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu, šo formas tērpu ir tiesīga par personiskajiem līdzekļiem iegādāties tikai ar Iestādes starpniecību.
(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju izsniegšanas normas, nēsāšanas kārtību, lietošanas ilgumu, nenododamās formas tērpa sastāvdaļas un formas tērpa nodošanas kārtību, kā arī speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus, izsniegšanas normas un nodošanas kārtību nosaka Iestādes vadītājs.
(4) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
(5) Amatpersona, saņemot jaunu formas tērpu vai tā sastāvdaļas, Iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā nodod iepriekš izsniegto formas tērpu vai attiecīgās tā sastāvdaļas.
(6) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta, Iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā nodod izsniegto formas tērpu. Atvaļinātā amatpersona, kurai ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu, šo formas tērpu ir tiesīga nenodot.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 16.05.2019. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
44.1 pants. Atvaļinātās amatpersonas tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu
(1) Atvaļinātajai amatpersonai — virsniekam (izņemot atvaļināto amatpersonu, kas atvaļināta no dienesta šā likuma 47.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 7.punktā un otrās daļas 3.punktā minētajos gadījumos) ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši atvaļinātās amatpersonas speciālajai dienesta pakāpei valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuru atbalsta Iestāde un kurā piedalās attiecīgās Iestādes amatpersonas.
(2) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
(3) Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, atvaļinātā amatpersona ievēro svētku (parādes) formas tērpa valkāšanas nosacījumus, vispārējās pieklājības normas un ētikas principus, kā arī neveic darbības, kas diskreditē Iestādi.
(4) Ja atvaļinātā amatpersona, valkājot svētku (parādes) formas tērpu, neievēro svētku (parādes) formas tērpa valkāšanas nosacījumus, vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Iestādi, attiecīgais ministrs vai Iestādes vadītājs tai var atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.
(08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
45.pants. Amatpersonas pilnvaru apliecināšana
Amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai izsniedz dienesta apliecību. Amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai var izsniegt arī speciālu žetonu. Dienesta apliecības un žetona paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
46.pants. Amatpersonas dienesta laiks
(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.
(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājam un akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs. Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta
(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:
1) pēc pašas vēlēšanās;
2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;
3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;
4) sakarā ar neatbilstību dienestam;
5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;
51) ja amatpersona nav atkārtoti ievēlēta akadēmiskā personāla amatā, nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā Iestādē piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;
6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;
7) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta;
8) sakarā ar iecelšanu, apstiprināšanu vai ievēlēšanu citā amatā, ja amatu savienošana nav atļauta;
9) sasniedzot šā likuma 46.pantā noteikto vecumu;
10) sakarā ar amatpersonas nāvi.
(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:
1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;
2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus;
3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi);
4) ja tā šā likuma 14.panta 5.1 daļā minētajā atstādināšanas laikā bez attaisnojoša iemesla nav veikusi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minēto veselības stāvokļa pārbaudi.
(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.
(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.
(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 7.punktā un otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes likvidāciju, un gadījumu, kad amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar amatpersonas neatbilstību šā likuma 4. panta 4., 4.1 un 4.2 punktā noteiktajām obligātajām prasībām), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
(51) Amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta šādos gadījumos:
1) attiecīgajā Iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst;
2) attiecīgajā Iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kuram noteiktajām prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu attiecīgajā Iestādē.
(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.
(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.
(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.
(8) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu)
(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009., 11.03.2010., 08.09.2011., 06.03.2014. un 04.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 30.03.2021.)
48.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa
(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.
(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 01.12.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
49.pants. Izziņa par dienestu
(1) Iestādei ir pienākums pēc atvaļinātās amatpersonas pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par atvaļinātās amatpersonas dienesta ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.
(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras Iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.
50.pants. Lietu nodošana
Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
Administratīvie pārkāpumi amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
51. pants. Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana, izgatavošana, iegāde un realizācija
Par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu vai prettiesisku izgatavošanu, iegādi vai realizāciju piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
52. pants. Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesiska valkāšana
Par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
53. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. un 52. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai attiecīgā Iestāde amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā — Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Ieslodzījuma vietu pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022. Attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesībām veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kas paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.
2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku.
4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienu.
8. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības.
9. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta sestajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas attiecībā uz koledžām veic iekšlietu ministrs.
10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.567 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu".
10.1 Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (dienesta atalgojumu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2009.)
10.2 2009. un 2010.gadā amatpersonai atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām gadā var piešķirt arī pēc iestādes vadītāja iniciatīvas.
(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:
1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi”;
2) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;
3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;
4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2008.)
13. Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas vai amata aprakstā noteikto izglītību, un kurai līdz 2009.gada 1.jūlijam piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpina saņemt minēto kompensāciju līdz mācību pabeigšanai šajā izglītības iestādē. Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, atmaksā minēto kompensāciju līgumā par mācību maksas kompensēšanu noteiktajā kārtībā.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2009.)
14. Ja no dienesta atvaļina amatpersonu, kura nav izmantojusi 40 kalendāra dienu atvaļinājumu, kas bija noteikts šā likuma 33.panta trešajā daļā līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai, neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitu aprēķina proporcionāli attiecīgajā laikposmā likumā noteiktajam atvaļinājuma ilgumam.
(12.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.04.2009.)
15. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā.
(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2010.)
16. Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam, kas iecelts amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kuri paredz, ka minēto iestāžu vadītāji amatā ieceļami uz pieciem gadiem, šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto amatā iecelšanas piecu gadu termiņu sāk skaitīt no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.09.2011.)
17. Ja šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, amatpersonai izmaksā neizmaksāto uzturdevas kompensāciju par atstādināšanas laikposmu līdz 2012.gada 31.decembrim.
(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
18. Līdz 2019.gada 31.decembrim dienestā Iekšējās drošības birojā, ja nepieciešams, var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kurai ir vismaz divu gadu stāžs amatā, kura pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumu veikšana, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai šo darbību vadība un uzraudzība (turpmāk — pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā). Nepārsniedzot attiecīgajam amatam atbilstošo augstāko speciālo dienesta pakāpi, dienestā pieņemtajai amatpersonai piešķir speciālo dienesta pakāpi:
1) virsleitnants — ja personai ir vismaz divu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;
2) kapteinis — ja personai ir vismaz piecu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;
3) majors — ja personai ir vismaz deviņu gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā;
4) pulkvežleitnants — ja personai ir vismaz 14 gadu pieredze noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.
(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)
19. Dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtai bijušajai Iestādes amatpersonai saskaņā ar šā likuma 23.panta otro daļu atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, ja tā ir augstāka par šo pārejas noteikumu 18.punktā noteikto speciālo dienesta pakāpi.
(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)
20. Personām, kuras dienestā Iekšējās drošības birojā pieņemtas saskaņā ar šo pārejas noteikumu 18.punktu, izdienā ieskaita iepriekšējo pieredzi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā vai operatīvās darbības pasākumu veikšanā.
(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2015.)
21. Šā likuma 53. pants attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesībām veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kas paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 51. un 52. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.
(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
 |
 |
 |
 |