1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
2) (izslēgts ar 13.12.2001. likumu);
3) kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;
4) nekaitīga pārtika — pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;
5) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
6) pārtikas aprite — visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība);
7) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
8) pārtikas piedeva — viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā, un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu;
9) pārtikas uzņēmums - persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem un veic saimniecisko darbību;
10) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
11) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
12) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
13) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
14) diētiskā pārtika — pārtika, kas sakarā ar specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un paredzēta noteiktai lietošanai personām, kurām traucēts gremošanas vai vielmaiņas process, vai personām, kurām, atrodoties īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kontrolēti jālieto atsevišķas uzturvielas;
15) trešās valstis — valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis;
16) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
17) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
18) pārtikas preču marķējums — informācija (vārds, teksts, norāde, preču zīme, firmas zīme, attēls vai simbols), kas attiecas uz pārtikas preci un ir norādīta uz iepakojuma, pavaddokumentos, uz etiķetes vai uzlīmes, vai aptveres;
19) vietējais tirgus — Latvijā ražotu produktu pārdošana patērēšanai Latvijā;
20) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
21) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005. un 24.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2008.)
2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses.
3.pants. (1) Šis likums nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu. Jautājumus par pārtikas apriti un tās uzraudzību, kuri nav regulēti šajā likumā, reglamentē Eiropas Savienības regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, un citi tiešās piemērojamības normatīvie akti.
(2) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.
(2) Obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, nosaka Ministru kabinets.
(3) Pārtikai, kas paredzēta atsevišķām patērētāju grupām, Ministru kabinets var noteikt īpašas prasības.
(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām.
(5) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(6) Pārtiku, kas ražota, pārstrādāta vai apstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši patērētājam, ievērojot higiēnas prasības pārtikas ražošanai, pārstrādei vai apstrādei.
(7) (Izslēgta ar 21.10.2004. likumu.)
(8) Pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(9) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(10) Ministru kabinets nosaka vispārīgās prasības diētiskās pārtikas nekaitīgumam un kvalitātei, kā arī kārtību, kādā novērtē diētiskās pārtikas atbilstību noteiktajām prasībām.
(101) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests reģistrē uztura bagātinātājus un diētisko pārtiku, izveido un uztur attiecīgos reģistrus un datu bāzes, izsniedz atļaujas ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai un izplatīšanai tirgū un dabīgā minerālūdens izplatīšanai.
(11) Ātrās reaģēšanas sistēmas darbību, kas ir pārtikas apritē iesaistīto personu un kompetento institūciju saskaņota un organizēta informācijas apmaiņa un rīcība, gadījumos, kad pastāv tiešs vai netiešs pārtikas radīts risks cilvēku veselībai un dzīvībai, nosaka Ministru kabinets.
(12) Ministru kabinets nosaka pārtikas kvalitātes shēmu prasības, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.
(13) Ministru kabinets nosaka dzīvnieku liemeņu klasificētāju un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru apmācības kārtību.
(14) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 19.12.2006., 24.01.2008. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009. Sk. pārejas noteikumu 14.punktu)
5.pants. (1) Pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts.
(2) Pārtikas uzņēmumu darbību atzīst un atzīšanas numuru tiem piešķir Pārtikas un veterinārais dienests.
(3) Pārtikas uzņēmumi, kuru darbība nav jāatzīst, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.
(4) Pārtikas uzņēmumu atzīšanas vai reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Fakts, ka pārtikas uzņēmuma darbība ir atzīta vai reģistrēta, apliecina, ka uzņēmums spēj pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.
(6) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(7) (Izslēgta ar 06.12.2007. likumu.)
(8) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(12.09.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2004., 17.11.2005., 06.12.2007. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009. Sk. pārejas noteikumu 14.punktu)
7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.
(4) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.
(2) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu)
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības.
(4) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu)
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(6) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu)
(7) Pārtikas uzņēmumiem ir jāievēro dokumentēts pasākumu komplekss, kas nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām.
(8) Pārtikas uzņēmums sniedz nepieciešamo atbalstu un nodrošina, lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu veikt tā kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(9) Pārtikas uzņēmumam ir tiesības pieprasīt, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors paņem paralēlu paraugu šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minētajiem objektiem šā parauga neatkarīgas testēšanas veikšanai.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.
(11) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu)
(12) Kārtību, kādā izsniedz, aptur un atjauno primāro produktu realizācijas atļauju, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
10.pants. (1) Materiāliem un priekšmetiem, pārtikas piedevām, inventāram, tarai un iesaiņojumam, mazgāšanas, dezinfekcijas un citiem līdzekļiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.
(2) Pārtikas apritē izmantojamām telpām un citām platībām ēkās vai transportlīdzekļos, kā arī palīgtelpām, kas nepieciešamas personāla higiēnas nodrošināšanai, ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas uzņēmumu higiēnas prasībām.
(3) Piesārņojums pārtikā nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā noteiktās maksimāli pieļaujamās normas.
(4) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu)
(5) (Izslēgta ar 12.11.2009. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 17.11.2005.,19.12.2006. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
11.1 pants. Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā izplata jodēto sāli un kādos gadījumos to izmanto pārtikas ražošanā.
(06.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.2003.)
12.pants. Pārtikas apritē aizliegts izmantot radiācijas sterilizāciju, izņemot gadījumus, kad tās izmantošana paredzēta Ministru kabineta noteikumos.
13.pants. (1) Marķējumā sniegtā informācija, kā arī reklāma nedrīkst būt maldinoša vai piedēvēt pārtikas precēm īpašības, kuras tām nepiemīt.
(2) Par marķējuma atbilstību patiesajiem rādītājiem un fasējuma saturam ir atbildīgs pārtikas uzņēmums, kas pārtiku ražojis vai fasējis, vai arī pārtikas izplatītājs, ja viņš ir mainījis produkta oriģinālo fasējumu, marķējumu vai uzlicis jaunu marķējumu.
(3) Latvijā izplatāmajai pārtikai jābūt marķētai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
(4) Ministru kabinets nosaka prasības medicīnas, uztura un diētas speciālistu asociāciju un citu ar veselības aprūpi saistīto biedrību un nodibinājumu ieteikumu un ierosinājumu izmantošanai pārtikas preču marķējumā un reklāmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2007.)
14.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par izplatīšanai nederīgu, ja:
1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;
2) tai ir beidzies derīguma termiņš;
3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;
5) tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;
6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;
7) to paredz citi normatīvie akti.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
15.pants. (1) Noteikumus par izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar nederīgas pārtikas izņemšanu no apgrozības, pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz pārtikas izplatītājs. Šajā gadījumā viņš sedz arī ar valsts uzraudzību un kontroli saistītos izdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
16.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi koordinē Ministru kabineta izveidota koordinējoša un konsultatīva institūcija — Pārtikas padome.
(2) Pārtikas padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.
18.pants. Pārtikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:
1) sagatavot priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas apritē;
2) veicināt pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas valsts politikas un pārtikas ražošanas attīstības politikas saskaņošanu;
3) izvērtēt priekšlikumus un rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu pārtikas aprites jomā;
4) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;
5) katru gadu izvērtēt pārtikas kontroles programmas, kā arī pārtikas kontroles un uzraudzības rezultātus;
6) izvērtēt Pārtikas un veterinārā dienesta finansiālo nodrošinājumu un sagatavot priekš-likumus par grozījumiem finansējumā;
7) sagatavot priekšlikumus par līdzdalību starptautiskajās organizācijās, kuras darbojas pārtikas aprites jomā, kā arī par starptautisko noteikumu atzīšanu pārtikas aprites jomā.
(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
19.pants. (1) Veselības ministrija veido un koordinē uztura politiku, sagatavo priekšlikumus uztura politikas optimizācijai, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī organizē zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par uztura problēmu risināšanu un informē sabiedrību par aktuālajiem uztura jautājumiem.
(2) Veselības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.
(3) Veselības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus.
(4) Veselības ministrijas Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam.
(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Ministru kabineta noteikta institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005., 27.09.2007. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
20.pants. (1) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek segtas izmaksas, un izmaksu apjomu par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto dokumentu ekspertīzi uztura bagātinātāju reģistrēšanai, par diētiskās pārtikas atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu, par mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu, par dokumentu ekspertīzi ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai, jaunās pārtikas izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai, par atļauju izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005. Sk. pārejas noteikumus.)
21.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde — Pārtikas un veterinārais dienests.
(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:
1) pārtikas apritē:
a) uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
b) atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
c) visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
d) visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;
2) sanitārajā robežkontrolē — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīt un kontrolēt valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;
3) laboratoriskā izmeklēšana (tajā skaitā references funkcijas noteiktās jomās saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību);
4) bioloģiskajā lauksaimniecībā:
a) atzīt, uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, un šo personu saražoto produkciju,
b) veidot un uzturēt to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību;
5) pēc kompetentas valsts institūcijas vai komersanta, kas eksportē pārtiku, pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;
6) pārtikas produktu valsts intervencē:
a) kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām,
b) veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
7) nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību. Riska faktoru izpētes un riska samazināšanas nolūkā noskaidrot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas ražotājus un izplatītājus;
8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu, kā arī tradicionālo īpatnību aizsardzību;
9) veikt veterināro uzraudzību un kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
10) noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības pasākumu izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze;
101) izvērtēt diētiskās pārtikas un uztura bagātinātāju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
11) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;
12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas un cilvēku veselībai vai dzīvībai draudus radošas pārtikas izplatīšanu Latvijā;
13) uzraudzīt un kontrolēt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu pārtikas aprites jomā, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju Eiropas Savienības institūcijām;
14) izveidot, aktualizēt un uzturēt 4.panta 10.1daļā minētos reģistrus un datu bāzes;
141) izveidot un uzturēt šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto pārtikas pārvadāšanas atļauju datubāzi;
15) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);
16) uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras piedalās pārtikas kvalitātes shēmās;
17) atzīt un uzraudzīt laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus.
(3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar Pārtikas padomē izvērtētajām uzraudzības programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju.
(4) Prasības tādas pārtikas ievešanai no trešajām valstīm, kura nav pakļauta veterinārajai kontrolei, kā arī kontroles kārtību valsts robežkontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās nosaka Ministru kabinets.
(5) Prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 19.12.2006., 24.01.2008. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
21.1 pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Nacionālais diagnostikas centrs, laboratorijas un Pārtikas centrs.
(2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.
(4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos inspektorus un valsts inspektorus veikt valsts uzraudzību un kontroli attiecīgā jomā.
(5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā.
(6) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)
(7) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)
(8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.
(9) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets.
(10) (Izslēgta ar 17.11.2005. likumu.)
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 15.12.2005. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
22.pants. (1) (Izslēgta ar 13.12.2001. likumu.)
(2) Veicot plānveida vai ārpuskārtas kontroli, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:
1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;
2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt šā likuma 23.panta 2. un 4.punktā minēto objektu paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgi akreditētu vai pilnvarotu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;
3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;
31) veikt pārrunas ar pārtikas uzņēmuma vadītāju vai pārtikas uzņēmumā nodarbinātajām fiziskajām personām par jautājumiem, kas skar pārtikas aprites posmu, kurā attiecīgā persona ir iesaistīta;
32) nolasīt pārtikas uzņēmuma mērinstrumentu rādījumus, kā arī, izmantojot kontroles aprīkojumu, veikt mērījumus;
4) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi. Lēmums izpildāms nekavējoties;
5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;
6) ja nepieciešams, savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;
7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām.
(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.
(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus. Inspektora noteiktie pārtikas aprites ierobežojumi izpildāmi nekavējoties.
(5) Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus pārtikas ievešanai un izplatīšanai Latvijā. Inspektora noteiktie ierobežojumi un aizliegumi izpildāmi nekavējoties.
(6) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas ir tiesīgas nosūtīt preču un produktu kravas padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām, ja krava transportlīdzeklī novietota tā, ka nav iespējams piekļūt visiem tajā esošajiem preču veidiem un robežkontroles punktā nav iespējams veikt padziļinātu kravas kontroli vai kontroles laikā nav iespējams nodrošināt konkrētajai kravai atbilstošus apstākļus. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona sedz visus ar šo kontroli (tai skaitā ar kravas izkraušanu un iekraušanu) saistītos izdevumus, ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža.
(7) Lēmums par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu vai pārtikas izplatīšanu un lēmums par pārtikas atzīšanu par izplatīšanai nederīgu un izņemšanu no apgrozības izpildāms nekavējoties, un tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 12.06.2009. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
23.pants. Valsts uzraudzībai un kontrolei tiek pakļautas:
1) pārtikas uzņēmumu telpas, teritorija, pārtikas apritē iesaistīto transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu stāvoklis un to izmantošana;
2) izejmateriāli, sastāvdaļas, tehnoloģiskie palīglīdzekļi, dzeramais ūdens un citi produkti, kurus izmanto pārtikas produktu sagatavošanā un ražošanā; pusfabrikāti un gatavie produkti, kā arī materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
3) pārtikas produktu apstrādes metodes;
4) tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi;
5) tīrīšanas un dezinfekcijas procesi;
6) pārtikas uzņēmumu pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;
7) pārtikas produktu marķēšana un ar marķējumu saistītā reklamēšana.
(21.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2004.)
24.pants. (1) Valsts uzraudzības un kontroles funkciju izpildē iesaistītajām institūcijām un amatpersonām jānodrošina uzraudzības un kontroles gaitā iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot informāciju par iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.
(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un amatpersonas par savu rīcību un lēmumiem atbild likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto pārtikas uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.
(4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt augstāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
(5) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
25.pants. Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to izcelšanās draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas aprites valsts uzraudzībā un kontrolē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošajām institūcijām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
26.pants. Naudas līdzekļus, kas iegūti, iekasējot Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu uzliktos naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī līdzekļus, kas iegūti, realizējot likumā noteiktajā kārtībā konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ieskaita valsts budžetā.
(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
(Nodaļa 06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2007.)
27.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, valsts vecākajam inspektoram, valsts inspektoram (turpmāk — Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona), izdodot rakstveida brīdinājumu pārtikas uzņēmumam, ir tiesības apturēt vai ierobežot pārtikas uzņēmuma darbību (tostarp tā struktūrvienības vai atsevišķu iekārtu darbību), ja ir konstatēta neatbilstība pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
(2) Brīdinājumā norāda konstatētās neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un nosaka neatbilstības novēršanas termiņu:
1) ņemot vērā neatbilstības faktiskās novēršanas iespējas, - no viena mēneša līdz trim mēnešiem;
2) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama renovācija, - līdz vienam gadam;
3) ja neatbilstības novēršanai ir nepieciešama celtniecība, - līdz diviem gadiem.
(3) Ja brīdinājumā norādītās neatbilstības noteiktajā termiņā netiek novērstas, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona triju darba dienu laikā pēc brīdinājumā noteiktā termiņa beigām pieņem lēmumu par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu.
(4) Pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu nodrošina pats pārtikas uzņēmums.
(5) Pārtikas uzņēmuma darbību aptur bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:
1) sakarā ar neatbilstību pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām produkcijā var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai;
2) darbība pārtikas apritē nav atzīta vai reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3) tiek izgatavota produkcija, kas neatbilst pārtikas uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(6) Pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas apliecību var anulēt, ja:
1) pārtikas uzņēmumā ir konstatētas atkārtotas neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
2) pārtikas uzņēmums nespēj nodrošināt turpmāko pārtikas apriti saskaņā ar pārtikas aprites atbilstību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
(7) Lēmumu par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu, uzņēmuma darbības atzīšanas apliecības anulēšanu, kā arī brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šajā pantā minēto Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu lēmumu vai brīdinājumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
28.pants. (1) Par to, ka neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām ir novērstas, pārtikas uzņēmums rakstveidā paziņo attiecīgajai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai neatbilstības ir novērstas.
(2) Pēc tam, kad visas lēmumā par pārtikas uzņēmuma darbības apturēšanu minētās neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām ir novērstas, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas rakstveidā atļauj atjaunot pārtikas uzņēmuma darbību, ja apturēšana nav saistīta ar darbības atzīšanas apliecības un atzīšanas numura anulēšanu.
1. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu pilnvarotā kompetentā institūcijā un reģistrāciju speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā uzsākt pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību šajos noteikumos paredzētajā termiņā.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 14.nr.; 1997, 3.nr.).
3. Ministru kabinets:
1) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu;
2) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;
3) līdz 2003.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;
4) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);
5) līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību;
6) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);
7) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);
8) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
9) (izslēgts ar 21.10.2004. likumu);
10) (izslēgts ar 06.11.2003. likumu);
11) līdz 2004.gada 1.maijam izdod noteikumus, kas reglamentē ātrās reaģēšanas sistēmas darbību;
12) Līdz 2005.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālajai kvalifikācijai un nosaka profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību;
13) līdz 2004.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un nosaka gadījumus, kad šo sāli izmanto pārtikas ražošanā;
14) līdz 2006.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā, kā arī minētās piegādes apjomu;
15) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);
16) līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 4.panta divpadsmitajā daļā un 10.panta ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus;
17) līdz 2008.gada 31.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības medicīnas, uztura un diētas speciālistu asociāciju un citu ar veselības aprūpi saistīto biedrību un nodibinājumu ieteikumu un ierosinājumu izmantošanai pārtikas preču marķējumā un reklāmā;
18) līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 4.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.
(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002., 06.11.2003., 21.10.2004., 17.11.2005., 19.12.2006., 06.12.2007.,24.01.2008. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.
(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.
(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)
7. Atzīšana, kas pārtikas uzņēmumiem veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", uzskatāma par spēkā esošu.
(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)
8. Pārtikas uzņēmumiem (izņemot tos, kuriem ir piešķirts atzīšanas numurs saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība"), kuri iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, aizliegts piedalīties pārtikas apritē, ja tie nav pieteikušies Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2003.gada 1.janvārim. Ja pārtikas uzņēmumi, kuru darbības veids minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, ir valsts uzraudzībā un kontrolē un atbilst normatīvo aktu prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests tiem piešķir atzīšanas numuru. Pārtikas uzņēmumus, kuru darbības veids nav minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, piešķirot tiem reģistrācijas numuru.
(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)
9. Pārtikas uzņēmumi, kuri vēlas iesaistīties pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja.
(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)
10. Pārtikas uzņēmumi, kuri nav iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numura saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)
11. 2005.gada 17.novembrī pieņemtie grozījumi šā likuma 4.panta 10.1 daļā, 19.panta pirmajā daļā, 20.pantā, 21.1 panta pirmajā daļā, kā arī 21.panta otrās daļas 10.1, 14. un 15.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
12. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu izdotie brīdinājumi un pieņemtie lēmumi par pārtikas uzņēmumu darbības apturēšanu vai ierobežošanu, kas izdoti vai pieņemti, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", ir spēkā arī pēc 2008.gada 1.janvāra.
(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2007.)
13. Grozījums šā likuma 5.pantā attiecībā uz septītās daļas izslēgšanu, kā arī 27. un 28.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2007.)
14. Šā likuma 4.panta piecpadsmitā un sešpadsmitā daļa, grozījumi 5.panta otrajā un trešajā daļā un 20.panta otrajā daļā stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
(12.11.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.12.2009. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2011.)
15. Līdz šā likuma 8.panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 2007.gada 2.oktobra noteikumi Nr.665 “Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”;
2) 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.875 “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”.
(12.11.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.12.2009.)
(Izslēgta ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)