Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem;
11) Eiropas Konkurences tīkls — publisko iestāžu tīkls, kuru veido konkurences iestādes un kura uzdevums ir kalpot par diskusiju un sadarbības forumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanā un izpildē;
12) iecietības programma — programma, kas tiek īstenota, lai piemērotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu vai šā likuma 11. pantu, saskaņā ar kuru iecietības programmas vienošanās dalībnieks neatkarīgi no citiem pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem izmeklēšanā sadarbojas ar konkurences iestādi, brīvprātīgi sniedzot tam zināmu informāciju par pārkāpumu un savu lomu tajā, pretī ar attiecīgu lēmumu vai procedūras izbeigšanu saņemot atbrīvojumu no naudas soda, kas piemērojams par iesaistīšanos pārkāpumā, vai naudas soda samazinājumu;
13) iecietības programmas ietvaros sniegta liecība — tirgus dalībnieka vai fiziskās personas, vai to vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija mutvārdos vai rakstveidā vai minētās informācijas transkripcija, kurā aprakstīta šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas rīcībā esošā informācija par iecietības programmas vienošanos un šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas loma tajā un kura speciāli sagatavota iesniegšanai attiecīgajā konkurences iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar iecietības programmu, un kurā nav ietverti pierādījumi, kas pastāv neatkarīgi no lietas izpētes procedūras, neraugoties uz to, vai šī informācija atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, proti, vai ir bijusi iepriekš;
14) iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs — tirgus dalībnieks, kas atbilstoši iecietības programmai piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu;
15) iecietības programmas vienošanās — karteļa, vertikālās vienošanās par tālākpārdošanas cenas noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežojuma aizlieguma vienošanās;
16) izlīguma iesniegums — tirgus dalībnieka vai tā vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija, kurā tirgus dalībnieks atzīst vai atsakās apstrīdēt savu dalību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā vai šā likuma 11. panta pirmajā daļā vai 13. pantā minētajā pārkāpumā un savu atbildību par minēto pārkāpumu un kura speciāli sagatavota konkurences iestādei, lai šai iestādei dotu iespēju veikt vienkāršotu vai paātrinātu lietas izpēti;
2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:
a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,
b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;
21) karteļa vienošanās — konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, īstenojot, bet neaprobežojoties ar iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšanu vai koordinēšanu, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadali, tirgu un klientu sadali, tai skaitā piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai vienošanos par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošanu vai pret konkurenci vērstām darbībām attiecībā uz citiem konkurentiem;
3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;
4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;
5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;
6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;
61) konkurences iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde vai Eiropas Komisija, vai abas kopā — atkarībā no konteksta;
7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;
71) netiešais pircējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas nevis tieši no pārkāpēja, bet gan no tiešā pircēja vai kāda turpmāka pircēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums, vai preci, kas iegūta vai kas sastāv no šādām precēm;
72) pārkāpējs — tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieku apvienība, kas ir pārkāpusi konkurences tiesības;
73) pārmaksa — faktiski samaksātās cenas un tās cenas starpība, kāda pastāvētu, ja konkurences tiesību pārkāpuma nebūtu bijis;
74) pieprasījuma iesniedzēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas iesniedz šā likuma IX nodaļā paredzēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu;
75) pieprasījuma saņēmēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas saņem savstarpējās palīdzības pieprasījumu un attiecībā uz šā likuma IX nodaļā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu var būt kompetenta publiska struktūra, kurai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi uzticēta galvenā atbildība par šādu lēmumu izpildi;
8) prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;
81) tiešais pircējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas tieši no pārkāpēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums;
9) tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku;
10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;
11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 05.10.2017 un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.
3. pants. Likuma darbība
(1) Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem, jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību un tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī uz kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.
(2) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci.
(28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019.)
4. pants. Konkurences padomes juridiskais statuss
(1) Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību.
(2) Pārraudzība neattiecas uz Konkurences padomei noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Konkurences padomes iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp starpresoru vienošanās slēgšanu, iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz šajā iestādē nodarbinātajiem (piemēram, lēmumiem par nodarbināto pieņemšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pārcelšanu un tās saskaņošanu, nosūtīšanu komandējumā, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un disciplinārsodu piemērošanu).
(3) Konkurences padome atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un veic tai likumā noteiktos uzdevumus, un tā savā darbībā ir neatkarīga.
(4) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padomi finansē tādā veidā, lai nodrošinātu tās neatkarību un efektīvu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanu.
(5) Konkurences padomei ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Konkurences padomes nosaukumu.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
5.pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība
(1) Konkurences padomes lēmējinstitūcija ir padome, kas Konkurences padomes vārdā pieņem lēmumus un slēdz administratīvos līgumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir struktūrvienības, kas nodrošina tās darbību, pildot sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavojot lietas materiālus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai padomes sēdēs, pārstāvot Konkurences padomi tiesā un īstenojot Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.
(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju, kas ir arī padomes priekšsēdētājs, un četrus padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Viena un tā pati persona var būt par padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(21) Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentus izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets. Pretendentu vērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
(22) Ministru kabinets nosaka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu:
1) pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
2) atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību;
3) vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
(23) Šā panta 2.1 daļā minētā pretendentu vērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā likuma 5.1 un 5.2 pantā paredzētās prasības un ierobežojumus, lai ieņemtu padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu.
(3) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu)
(4) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)
(5) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc padomes priekšsēdētāja vai visu padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu vai slēgt administratīvo līgumu, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs šīs padomes locekļi.
(6) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.
(61) Padome apstiprina:
1) iestādes vidēja termiņa darbības stratēģiju;
2) iestādes nolikumu, kurā nosaka iestādes struktūru;
3) lietu prioritizācijas stratēģiju un prioritātes kārtējam gadam, nodrošinot to publisku pieejamību;
4) iekšējās darbības noteikumus;
5) iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzību;
6) lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību;
7) iestādes ierēdņa dienesta apliecības saturu un formu.
(7) Konkurences padomes lēmumu un administratīvo līgumu paraksta padomes priekšsēdētājs.
(8) Padomes priekšsēdētājs:
1) pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas;
11) ieceļ amatā un atbrīvo no tā Konkurences padomes darbiniekus un ierēdņus, nosaka darbinieku un ierēdņu amatus;
2) ir Konkurences padomes finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;
3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;
4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;
5) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus jebkuram Konkurences padomes darbiniekam;
6) ir tiesīgs dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos;
7) ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs.
(81) Uz padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem neattiecas citu normatīvo aktu prasības par valsts civildienesta ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanu, ierēdņa atstādināšanu un disciplināro atbildību, kā arī citas padomes neatkarību ierobežojošas tiesību normas.
(9) Padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam.
(10) Iepriekšējais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis pēc tā pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad sāk pildīt amata pienākumus pēc atkārtotas iecelšanas vai kad amata pienākumus sāk pildīt jaunieceltais padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
5.1 pants. Prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem
(1) Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var iecelt personu, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:
1) ir ar nevainojamu reputāciju;
2) ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu;
3) pārvalda vismaz vienu svešvalodu;
4) kuras profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā un citos normatīvajos aktos Konkurences padomei noteikto uzdevumu izpildi;
5) ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(2) Par padomes priekšsēdētāju var iecelt personu, kurai ir atbilstoša pieredze organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā.
(3) Padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt amata pienākumus ar dienu, kad ir iecelts amatā.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)
5.2 pants. Padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi
Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:
1) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) kurai ir noteikts parādnieka statuss saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
3) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
4) kura ir Saeimas vai pašvaldības domes deputāts vai ieņem vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
5.3 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošana no amata
(1) Ministru kabinets pirms noteiktā termiņa atbrīvo no amata padomes priekšsēdētāju un padomes locekli šādos gadījumos:
1) ir saņemts padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;
3) pildot amata pienākumus, padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību un tādējādi radījis būtisku kaitējumu valstij vai personai;
4) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai;
5) ir atklājusies padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa neatbilstība šā likuma 5.1 panta prasībām vai iestājies kāds no šā likuma 5.2 panta 2., 3. vai 4. punktā vai Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem.
(2) Jautājumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izvērtē Ministru kabineta izveidota komisija (turpmāk šajā pantā — Komisija), izņemot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto gadījumu. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no amata, kā arī pieaicināt ekspertus un uzklausīt padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.
(4) Lai Komisija pārliecinātos par Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto ierobežojumu iestāšanos, Valsts kanceleja pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".
(5) Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata;
2) informēt ekonomikas ministru, ka nav pamata atbrīvot padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata.
(6) Ja Komisija konstatē, ka pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata un pieņem šā panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tā sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un:
1) nosūta to ekonomikas ministram iesniegšanai Ministru kabinetam;
2) piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā informē padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.
(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ekonomikas ministrs sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam lēmumu (Ministru kabineta rīkojuma projektu) par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
5.4 pants. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaru apturēšana
(1) Ja padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ekonomikas ministrs aptur viņa pilnvaras līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata.
(2) Padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim pilnvaru apturēšanas periodā izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ja amatpersona pilnvaru apturēšanas periodā savieno valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, minimālo mēneša darba algu par turpmāko periodu no pilnvaru apturēšanas dienas neizmaksā.
(3) Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņu uzskata par atbrīvotu no amata ar pilnvaru apturēšanas dienu un viņam neizmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, neizmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu. Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiek attaisnots vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts, viņam izmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, izmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atbrīvošanai no amata.
(4) Ja kriminālprocess pret padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata izvērtē šā likuma 5.3 panta otrajā daļā minētā komisija.
(5) Lai pārliecinātos par šā panta pirmajā daļā minētā gadījuma iestāšanos, Ekonomikas ministrija pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
6.pants. Konkurences padomes uzdevumi
(1) Konkurences padome:
1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;
2) uzrauga Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros;
3) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;
4) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;
5) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām;
6) uzrauga, kā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci;
7) atbilstoši kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;
8) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;
9) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu;
10) pilda citus likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos uzdevumus.
(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktu, Konkurences padome publicē savā mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(21) Konkurences padome katru gadu līdz 1. martam iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kā arī ievieto to savā tīmekļvietnē.
(3) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 28.03.2019., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
6.1 pants. Konsultatīvā padome
(1) Ekonomikas ministrs izveido konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no valsts institūcijām un sociālo un sadarbības partneru intereses pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem.
(2) Konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:
1) nodrošināt iespējami plašākas publiskās konsultācijas par Konkurences padomes darbības stratēģiju, sniegt ieteikumus attiecībā uz tās stratēģiskajiem darba virzieniem un izskatīt stratēģijas īstenošanas gaitu un darba pilnveidošanas iespējas;
2) sekmēt priekšlikumu sniegšanu saistībā ar konkurences politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgo normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu konkurences politikas jomā;
3) sniegt atzinumus par Konkurences padomes sagatavotajām vadlīnijām un lietu prioritizācijas stratēģiju, kā arī priekšlikumus par iestādes darbības prioritātēm;
4) sniegt atzinumu par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minēto darbības pārskatu un Konkurences padomes ziņojumu par to.
(3) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
(4) Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas pilda Konkurences padome.
(5) Padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
7.pants. Konkurences padomes tiesības
(1) Konkurences padome ir tiesīga:
1) veikt tirgus uzraudzību, šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu;
2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
3) iesniegt tiesai pieteikumus, iesniegumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;
4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus;
5) piemērot Eiropas Savienības konkurences tiesības;
6) veikt Padomes 2002.gada 16.decembra regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk arī — regula (EK) Nr. 1/2003) dalībvalsts konkurences iestādei uzliktos pienākumus un izmantot šajā regulā paredzētās tiesības;
7) lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus, iesaistīt ekspertus, konsultantus vai speciālistus;
8) veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulā (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2006/2004, uzliktos pienākumus un izmantot tajā paredzētās tiesības;
9) noteikt prioritātes šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei;
10) pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmā uzkrātajai informācijai par iepirkumiem, iepirkumu procedūrām, iesniegtajiem pieteikumiem un piedāvājumiem;
11) izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulā (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk — Digitālo tirgu akts) dalībvalsts konkurences iestādei paredzētās tiesības;
12) izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulā (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (turpmāk — Ārvalstu subsīdiju regula) dalībvalsts kompetentajai iestādei paredzētās tiesības, pildot šajā regulā uzliktos pienākumus.
(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci.
(3) Konkurences padome, lemjot par lietas ierosināšanu vai pieņemot lēmumu ierosinātajā lietā, ir tiesīga noteikt, vai ar tirgus dalībnieka darbībām ir nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.
(4) Konkurences padomes amatpersonas pilnvaras apliecina dienesta apliecība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 05.10.2017., 28.03.2019., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
8.pants. Konkurences padomes lēmumi
(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:
1) lietas ierosināšanu;
2) lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu;
3) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu;
4) lietas izpētes izbeigšanu;
5) tirgus dalībnieku apvienošanos;
6) paziņoto vienošanos;
7) Reklāmas likuma pārkāpumiem;
8) iesniegumu un sūdzību izskatīšanu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(3) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā iesniedz tiesā pieteikumu, iesniegumu vai sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.
(6) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas. Konkurences padome nesaskaņo uzziņu ar augstāku iestādi.
(7) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un tirgus dalībnieku apvienībām.
(8) Konkurences padomes lēmums izpildāms labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs. Konkurences padome ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par lēmuma iesniegšanu izpildei.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
8.1 pants. Tiesiskā pienākuma piespiedu izpilde
(1) Ja tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var veikt tiesiskā pienākuma izpildi piespiedu kārtā ar piespiedu naudas palīdzību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.
(2) Par tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi adresātu brīdina rakstveidā. Brīdinājums nav pārsūdzams.
(3) Konkurences padome piespiedu naudu uzliek ar izpildrīkojumu, kuru var izdot atkārtoti, līdz adresāts izpilda tiesisko pienākumu.
(4) Pirms izpildrīkojuma izdošanas Konkurences padome rakstveidā paziņo adresātam, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama izpildrīkojuma izdošanai. Adresāts septiņu dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju.
(5) Piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 euro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.
(51) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas kopējā neto apgrozījuma pasaulē par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 euro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.
(6) Par izpildrīkojumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas var iesniegt sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Sūdzību izskata saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tās saņemšanas dienas.
(7) Izpildrīkojuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda šā likuma 8.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus.
(9) Ja privātpersonai tiesiskā pienākuma prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā radušies zaudējumi, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteikumiem.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. Astotās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
9.pants. Konkurences padomes pilnvaras
(1) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(2) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(3) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(5) Konkurences padome, veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi, ir tiesīga:
1) pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un Konkurences padomes norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā;
2) aicināt jebkuru personu, kura saistīta ar šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties paskaidrojumu sniegšanai, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā;
3) ierasties pie jebkura tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības (arī bez iepriekšēja brīdinājuma). Apmeklējuma laikā Konkurences padomes amatpersonām, uzrādot iestādes rakstveida pilnvarojumu, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis, ir tiesības:
a) pieprasīt dokumentus (arī elektroniskā veidā sagatavotus, komercnoslēpumu saturošus dokumentus), uz vietas iepazīties ar tiem un saņemt šos dokumentus vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus šo dokumentu atvasinājumus,
b) pieprasīt un saņemt no tirgus dalībnieka darbiniekiem rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā,
c) izņemt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā;
4) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā — datoros, disketēs un citos informācijas nesējos — saglabāto ziņu (datu) apskati. Ja persona, pie kuras notiek pārmeklēšana, atsakās atvērt objektus vai tajos esošās glabātavas, Konkurences padomes amatpersonas ir tiesīgas tās atvērt, nenodarot būtiskus bojājumus. Pārmeklēšanas un apskates laikā Konkurences padomes amatpersonas ir tiesīgas:
a) aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām,
b) iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju),
c) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā,
d) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu atvasinājumus,
e) veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos,
f) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumā tos fiksējot skaņu ierakstā,
g) uz laiku, ne ilgāku par 72 stundām, ja nepieciešams, atkārtoti aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus, būves un citus objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu;
5) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti vai mantas, kas varētu kalpot par pierādījumu šā likuma pārkāpumam, tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, attiecībā uz šīm personām policijas klātbūtnē veikt šīs daļas 4.punktā minētās darbības;
51) turpināt šīs daļas 4. punkta "b" un "e" apakšpunktā noteiktās procesuālās darbības Konkurences padomes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās;
6) pamatojoties uz tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā aizliegta vienošanās, pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabājamos datus;
7) atbilstoši Kredītiestāžu likumam, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu, pieprasīt, lai kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Ziņu sniegšana Konkurences padomei šajā punktā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to kredītiestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā, atbildība.
(6) Šā panta piektās daļas 4. un 5.punktā minēto procesuālo darbību laikā pēc Konkurences padomes amatpersonu likumīga pieprasījuma tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības, šā tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku un citu ar izmeklējamo pārkāpumu saistīto personu pienākums ir:
1) nodrošināt piekļuvi jebkurām to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajām neapdzīvojamām telpām, transportlīdzekļiem, dzīvokļiem, būvēm un citiem kustamiem un nekustamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas;
2) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā, vietā un formā sastādītiem vai uzglabātiem dokumentiem, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā saglabātajām ziņām (datiem);
3) noteiktā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju;
4) izsniegt pieprasītos dokumentus, dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt to pareizību;
5) apliecināt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdruku vai elektroniskās informācijas nesējos izdarīto ierakstu autentiskumu;
6) izpildīt citas Konkurences padomes amatpersonu likumīgās prasības.
(7) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(8) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(9) Valsts policija sniedz palīdzību Konkurences padomes amatpersonām šā panta piektajā daļā minēto procesuālo darbību izpildē.
(10) Šā panta piektās daļas 4. punktā minēto procesuālo darbību veikšanā kopā ar Konkurences padomes amatpersonām ir tiesīgi piedalīties Konkurences padomes piesaistīti eksperti vai speciālisti no tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju eksperti vai speciālisti informācijas tehnoloģiju jomā.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 12.05.2016., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
9.2 pants. Procesuālās darbības protokols
(1) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu procesuālās darbības Konkurences padomes amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.
(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:
1) darbības norises vietu un datumu;
2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;
3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;
4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;
5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;
6) personu — darbības dalībnieku amatu, vārdu un uzvārdu;
7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus;
8) procesuālās darbības laikā iegūtās mantas un dokumentus.
(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtās mantas un dokumentus.
(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.
(5) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
9.3 pants. Tirgus dalībnieka un citu personu tiesības
(1) Uzsākot šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā minētās procesuālās darbības, Konkurences padomes amatpersona informē tirgus dalībnieku vai citu personu, attiecībā uz kuru tiek veiktas šīs darbības, par tās tiesībām.
(2) Tirgus dalībniekam vai citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā minētās procesuālās darbības, ir tiesības:
1) būt klāt visu procesuālo darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;
2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Paskaidrojumu sniegšanas sākumu atliek uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju;
3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;
4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus;
5) iesniegt sūdzību Konkurences padomes priekšsēdētājam par Konkurences padomes amatpersonas rīcību.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
9.4 pants. Atbildība par informācijas nesniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu, Konkurences padomes likumīgo prasību nepildīšanu un aizzīmogojuma bojāšanu
(1) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par:
1) informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc Konkurences padomes pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
2) nepilnīgas informācijas sniegšanu vai nekoriģēšanu noteiktajā termiņā lietas ietvaros;
3) informācijas nesniegšanu tirgus uzraudzības ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc Konkurences padomes atkārtota pieprasījuma;
4) nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu;
5) atteikšanos pildīt Konkurences padomes amatpersonu likumīgās prasības;
6) šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punkta "g" apakšpunktā noteiktajā kārtībā veikta aizzīmogojuma bojāšanu;
7) lēmuma par tiesisko pienākumu uzlikšanu vai pagaidu noregulējumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā;
8) šā likuma 27.3 pantā noteiktajā kārtībā noslēgtā administratīvajā līgumā paredzēto tiesisko pienākumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā.
(2) Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz lēmuma par tiesisko pienākumu nepildīšanu un šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā.
(21) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina naudas sodu, un naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu adresāts var pārsūdzēt šā likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība
(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem, kā arī citām personām, kas iesaistītas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē, ir aizliegts izpaust vai izmantot informāciju, kas tām kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus vai uzticētos uzdevumus, citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai. Aizliegums izpaust vai izmantot informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus vai uzticētos uzdevumus, Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem, kā arī citām personām, kas iesaistītas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē, ir saistošs arī pēc tam, kad tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas.
(2) Konkurences padomes amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā sagatavojusi vai pieņēmusi lēmumus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas, sodīšanas vai citas šajā likumā noteiktās darbības, aizliegts tieši vai pastarpināti būt par tādas privātpersonas pārstāvi, attiecībā uz kuru šī amatpersona minētās darbības veikusi. Šis ierobežojums ir saistošs papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajam.
(3) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki, arī pēc tam, kad to tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes un citu šā likuma prasību neievērošanu un par zaudējumiem, kas radušies to prettiesiskas rīcības dēļ.
(4) Ja Konkurences padomes amatpersona vai darbinieks, arī pēc tam, kad tā tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, pārkāpis šajā pantā noteiktos ierobežojumus un guvis no tā materiālu labumu, prezumējams, ka ar attiecīgajām darbībām ir nodarīts tāds kaitējums, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu vai mantisko labumu pieauguma vērtībai. Ja attiecīgā Konkurences padomes amatpersona vai darbinieks, arī pēc tam, kad tā tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi ir izbeigtas, labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, Konkurences padome veic nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu tos atlīdzināt.
(5) Konkurences padome zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
Atļauja procesuālo darbību veikšanai
(Nodaļa 12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
10.1 pants. Atļaujas izsniegšanas piekritība
Par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētās procesuālās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses.
10.2 pants. Iesniegums par atļaujas izsniegšanu
(1) Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4., un 5.punktā minētās darbības Konkurences padome norāda, pie kura tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas veicamas procesuālās darbības, šo darbību veikšanas priekšmetu un mērķi, kādas mantas, informācija vai dokumenti tiks meklēti, ciktāl tas ir zināms.
(2) Iesniegumā par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 6. un 7.punktā minētās darbības Konkurences padome norāda tiesisko pamatojumu un saglabājamo datu vai neizpaužamo ziņu apjomu.
10.3 pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība
(1) Tiesnesis 72 stundu laikā no Konkurences padomes iesnieguma iesniegšanas brīža izskata šo iesniegumu, kas pamato nepieciešamību veikt procesuālās darbības, iepazīstas ar Konkurences padomes lietas materiāliem, uzklausa Konkurences padomes pārstāvi un pieņem lēmumu par procesuālo darbību atļaušanu vai par atteikumu.
(2) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Konkurences padomei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
10.4 pants. Lēmums par procesuālo darbību veikšanu
(1) Lēmumā par šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minēto darbību atļaušanu tiesnesis norāda, pie kura tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas veicamas procesuālās darbības, šo darbību veikšanas priekšmetu un mērķi, kādas mantas, informācija vai dokumenti tiks meklēti, ciktāl tas ir zināms, un procesuālo darbību izpildes termiņu.
(2) Lēmumā par šā likuma 9.panta piektās daļas 6. un 7.punktā minēto procesuālo darbību atļaušanu tiesnesis norāda tirgus dalībnieku, tirgus dalībnieku apvienību vai personu, par kuru pieprasāma informācija, un šīs informācijas apjomu.
(3) Lēmumā neietver informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar šā likuma 26.panta sesto daļu.
10.5 pants. Lēmums par procesuālo darbību veikšanu neatliekamības kārtībā
(1) Ja šā likuma 9.panta piektās daļas 4. vai 5.punktā minēto procesuālo darbību ietvaros ir iegūta pamatota informācija, ka mantas, informācija vai dokumenti, kas var kalpot par konkurences tiesību pārkāpuma pierādījumu, tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, un ja meklējamās mantas, informācija vai dokumenti vilcināšanas dēļ var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti, Konkurences padome iesniedz tiesai iesniegumu par šā likuma 9.panta piektās daļas 4. vai 5.punktā minēto procesuālo darbību atļaušanu neatliekamības kārtībā.
(2) Tiesnesis nekavējoties, ne vēlāk kā divu stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža, izskata Konkurences padomes iesniegumu, kas pamato nepieciešamību veikt procesuālās darbības un to neatliekamību, iepazīstas ar Konkurences padomes lietas materiāliem, uzklausa Konkurences padomes pārstāvi un pieņem lēmumu par procesuālo darbību atļaušanu vai par atteikumu.
(3) Lēmumā ir ievada un rezolutīvā daļa. Lēmumu izsniedz Konkurences padomes pārstāvim un nosūta Konkurences padomei uz elektroniskā pasta adresi. Motivētu lēmumu sastāda un nosūta Konkurences padomei un tirgus dalībniekam, tirgus dalībnieku apvienībai vai personai, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums, triju darba dienu laikā.
(4) Lēmumā neietver informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar šā likuma 26.panta sesto daļu.
10.6 pants. Iepazīšanās ar lietas materiāliem un lēmuma pārsūdzēšana
(1) Tirgus dalībniekam, tirgus dalībnieku apvienībai un personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 10.4 vai 10.5 pantu, pēc procesuālo darbību izpildes ir tiesības iepazīties ar tiesas lietas materiāliem.
(2) Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam. Sūdzības iesniegšana neaptur Konkurences padomes procesuālo darbību veikšanu.
10.7 pants. Sūdzības izskatīšana
(1) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā un, ja nepieciešams, uzklausa sūdzības iesniedzēju. Tirgus dalībnieka, tirgus dalībnieku apvienības vai personas sūdzības gadījumā, ja nepieciešams, uzklausa gan sūdzības iesniedzēju, gan Konkurences padomes pārstāvi.
(2) Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
(3) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu.
(4) Pierādījumi, kas iegūti, pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kurš pilnīgi vai daļēji atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts šā lēmuma prettiesiskums.
11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās
(1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:
1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;
2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;
3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;
4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;
5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;
6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;
7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.
(2) Par spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās:
1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;
2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.
(21) Tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda, ka vienošanās atbilst šā panta otrās daļas prasībām, ir pienākums to pierādīt.
(3) Tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas, kā arī pirms tās spēkā stāšanās, ja par šo vienošanos nav ierosināta lieta, ir tiesīgi iesniegt Konkurences padomei ziņojumu par attiecīgo vienošanos. Konkurences padome ir tiesīga atļaut vai atļaut ar nosacījumiem uz noteiktu termiņu paziņoto vienošanos, ja tā atbilst šā panta otrajai daļai vai kritērijiem, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam. Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos, nosaka Ministru kabinets.
(4) Ministru kabinets nosaka:
1) atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci;
2) kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas šā panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu
(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku vai to apvienību darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.
(2) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram.
(3) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram.
(31) Ja vienošanās aizlieguma pārkāpums uzskatāms par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz
10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram.
(4) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 13.03.2008., 12.09.2013., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
12.1 pants. Iecietības programma
(1) Konkurences padome atbrīvo no naudas soda par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks:
1) izpilda iecietības programmas prasības;
2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks;
3) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas par faktiem un apstākļiem, kas ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības, ar nosacījumu, ka Konkurences padomes rīcībā vēl nav bijuši pietiekami pierādījumi šādu darbību veikšanai un tās vēl nebija veiktas;
4) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas, Konkurences padomes ieskatā, ir pietiekamas, lai konstatētu iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ar nosacījumu, ka pieteikuma saņemšanas brīdī Konkurences padomes rīcībā nav bijuši pietiekami pierādījumi, uz kuru pamata varētu konstatēt iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, un ka attiecībā uz šo vienošanos cits tirgus dalībnieks nav kvalificējies atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar šīs daļas 3. punktu;
5) nav veicis darbības, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus piedalīties iecietības programmas vienošanās pārkāpumā vai turpināt dalību tajā.
(2) Konkurences padome samazina naudas sodu par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks:
1) izpilda iecietības programmas piemērošanai noteiktās prasības;
2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks;
3) iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas būtiski papildina Konkurences padomes rīcībā esošos pierādījumus un ziņas;
4) iesniedz pierādījumus par citu iecietības programmas vienošanos un Konkurences padome to atbrīvo no naudas soda par šo iecietības programmas vienošanos.
(3) Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārliecinošus pierādījumus, kurus Konkurences padome var izmantot papildu faktu pierādīšanai, kuru rezultātā tiktu noteikti lielāki naudas sodi par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu nekā tie, kas būtu piemēroti bez šiem pierādījumiem, Konkurences padome, nosakot naudas sodu pieteikuma iesniedzējam, neņem vērā tā iesniegtos papildu pierādījumus.
(4) Konkurences padome pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu iecietības programmas ietvaros apstiprina vai noraida ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē šā likuma 11.panta pirmajā daļā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, uzliek tiesisku pienākumu un naudas sodu.
(5) Informācija, kas iekļauta pieteikumā par iecietības programmas piemērošanu, ir ierobežotas pieejamības informācija, kas var tikt izpausta tikai procesa dalībniekiem Konkurences padomes ierosinātajā lietā, lai nodrošinātu to tiesību un tiesisko interešu aizstāvību.
(6) Konkurences padomei ir tiesības, ievērojot regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantu, apmainīties ar citām konkurences iestādēm ar iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām. Tas veicams vai nu ar iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja piekrišanu, vai tad, ja konkurences iestāde, kas saņēmusi iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības, ir saņēmusi arī iecietības pieteikumu par to pašu pārkāpumu no tā paša iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja kā konkurences iestāde, kas pārsūta atbilstoši iecietības programmai sniegtās liecības, ar noteikumu, ka pārsūtīšanas brīdī iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs nevar atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis konkurences iestādei, kura saņem iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Konkurences padome iecietības programmas ietvaros atbrīvo no naudas soda un samazina naudas sodu, kā arī prasības iecietības programmas vienošanās dalībniekiem.
(8) Konkurences padomes lēmumā par lietas izbeigšanu neiekļauj ziņas par to tirgus dalībnieku identitāti, kuri sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas ietvaros.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2017., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums
(1) Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:
1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota
atteikšanās piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;
2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;
3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu;
4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana;
5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.
(2) (Izslēgta ar 21.05.2015. likumu)
(3) (Izslēgta ar 21.05.2015. likumu)
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
14.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.
(2) Konkurences padome ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 euro katram.
(21) Ja dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums uzskatāms par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā minēto pārkāpumu, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram.
(3) (Izslēgta ar 12.05.2016. likumu)
(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt.
(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 21.05.2015., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
14.1 pants. Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci
(1) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība;
3) darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas ievērošanu, Konkurences padome veic pārrunas ar tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādi, kā arī kapitālsabiedrību, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme.
(3) Lietu par iespējamo rīcības neatbilstību šā panta pirmās daļas prasībām Konkurences padome izmeklē un izskata saskaņā ar šajā likumā paredzēto pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību.
(4) Šo pantu piemēro, ciktāl konkrētā darbība tieši neizriet no citos likumos noteiktajām prasībām vai nav piemērojams šā likuma 13. pants.
(28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019. Pants stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)
14.2 pants. Atbildība par brīvas un godīgas konkurences noteikumu pārkāpumu
(1) Ja Konkurences padome konstatē kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, darbības neatbilstību šā likuma 14.1 panta pirmās daļas prasībām un pārrunu rezultātā neizdodas nodrošināt šo prasību ievērošanu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.
(2) Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Konkurences padome nevar uzlikt tādu tiesisku pienākumu, kas padara neiespējamu valsts pārvaldes uzdevumu, kā arī pašvaldības autonomo funkciju un pašvaldībai deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
(3) Konkurences padome ir tiesīga piemērot kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, naudas sodu par šā likuma 14.1 panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 euro.
(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības atsevišķiem gadījumiem, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.
(28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019. Pants stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)
14.3 pants. Tirgus dalībnieku apvienību atbildība par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem
(1) Ja tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībnieku apvienībai naudas sodu līdz 10 procentiem no summas, ko veido kopējais apgrozījums pasaulē katram tās dalībniekam, kurš darbojas tirgū, ko ietekmējis tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums, bet ne mazāk kā 700 euro.
(2) Ja Konkurences padome uzliek naudas sodu tirgus dalībnieku apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku apgrozījumu, un tirgus dalībnieku apvienība to nav samaksājusi, šīs apvienības dalībniekiem ir pienākums labprātīgi segt naudas soda samaksai nepieciešamo summu.
(3) Lai nodrošinātu naudas soda samaksu pilnā apmērā, ja tirgus dalībnieku apvienība nav samaksājusi saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzlikto naudas sodu, Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu naudas soda nesamaksātajā daļā secīgi izpildāms pret tirgus dalībnieku apvienības jebkuru dalībnieku:
1) kura pārstāvji bija tirgus dalībnieku apvienības lēmējinstitūcijas locekļi, nepārsniedzot 10 procentus no tā kopējā apgrozījuma pasaulē pēdējā finanšu gadā;
2) kurš darbojas tirgū, kurā tika konstatēts tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums, nepārsniedzot 10 procentus no tā kopējā apgrozījuma pasaulē pēdējā finanšu gadā.
(4) Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu saskaņā ar šā panta trešo daļu nav izpildāms pret tirgus dalībnieku apvienības dalībnieku, kurš pierāda, ka nav īstenojis vienošanos un vai nu nav zinājis par tās esību, vai pirms izmeklēšanas sākuma aktīvi distancējies no tās.
(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad ir tiesības samazināt naudas sodu.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022. Piektā daļa stājas spēkā 01.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi
(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:
1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);
2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);
3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;
4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.
(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei ziņojumu par apvienošanos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem euro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem euro katram.
(21) Konkurences padomei ir tiesības 12 mēnešu laikā no apvienošanās īstenošanas dienas pieprasīt, lai apvienošanās dalībnieki iesniedz ziņojumu par apvienošanos, kas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajiem ziņojuma iesniegšanas nosacījumiem, ja ir iestājušies abi šādi nosacījumi:
1) apvienošanās notiek konkrētajā tirgū, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki, un to kopējā tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus;
2) ir pamatotas aizdomas, ka apvienošanās rezultātā var rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.
(22) Šā panta otrajā daļā minētajiem tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei nevis pilnu, bet saīsinātu ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1) neviens apvienošanās dalībnieks nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;
2) apvienošanās dalībnieki darbojas vienā konkrētajā tirgū, un to kopējā tirgus daļa nepārsniedz 20 procentus;
3) apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, un katra apvienošanās dalībnieka tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30 procentus;
4) apvienošanās dalībnieki iegūst kopīgu izšķirošu ietekmi šā panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē pār citu tirgus dalībnieku, kurš negūst un kura mērķis nav gūt apgrozījumu no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas Latvijas teritorijā;
5) apvienošanās dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku tirgū, kurā apvienošanās dalībniekam jau ir kopīga izšķiroša ietekme šā panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.
(23) Ja Konkurences padome nolemj, ka tādai tirgus dalībnieku apvienošanai, par kuru iesniegts saīsinātais ziņojums, ir nepieciešama papildu izpēte, tā var pieprasīt no tirgus dalībniekiem pilna ziņojuma iesniegšanu.
(24) Ja apvienošanās neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem ziņojuma iesniegšanas nosacījumiem, tirgus dalībnieki ir tiesīgi:
1) lūgt rakstveida apstiprinājumu tam, ka Konkurences padome neizmantos šā panta 2.1 daļā noteiktās tiesības pieprasīt, lai apvienošanās dalībnieki iesniedz ziņojumu par apvienošanos;
2) pēc savas iniciatīvas iesniegt Konkurences padomei pilnu vai saīsinātu ziņojumu par apvienošanos.
(25) Konkurences padome var atbrīvot tirgus dalībnieku no pienākuma iesniegt daļu no pilnā vai saīsinātā ziņojumā ietveramās informācijas vai pievienojamiem dokumentiem, ja šāda informācija vai dokumenti nav nepieciešami ziņojuma izskatīšanai.
(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.
(4) Ziņojums Konkurences padomei nav jāiesniedz šādos gadījumos:
1) kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kuru darbība ietver darījumus ar vērtspapīriem par saviem vai citu līdzekļiem, ir laikā ierobežotas īpašuma tiesības uz tirgus dalībnieku vērtspapīriem, kurus tās iegādājušās tālākai pārdošanai, ja šīs kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības neizmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai ietekmētu attiecīgo tirgus dalībnieku konkurējošo darbību, vai izmanto minēto vērtspapīru radītās balsošanas tiesības, lai sagatavotu tikai tirgus dalībnieka, tā daļu, aktīvu vai attiecīgo vērtspapīru ieguldīšanu, un šāda ieguldīšana notiek gada laikā pēc balsošanas tiesību rašanās. Minēto termiņu Konkurences padome var pagarināt pēc attiecīgās kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības iesnieguma, ja tā pierāda, ka attiecīgā ieguldīšana gada laikā nav bijusi iespējama;
2) tirgus dalībnieka maksātnespējas un likvidācijas gadījumā izšķirošu ietekmi iegūst likvidators vai administrators.
(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.
(6) Par apvienošanās izvērtēšanu tirgus dalībnieki maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par apvienošanās izvērtēšanu, valsts nodevas apmēru, kā arī gadījumus, kad valsts nodeva netiek atmaksāta.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 14.11.2008., 18.06.2009., 12.09.2013. un 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
16.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos
(1) Konkurences padome viena mēneša laikā no pilnā vai saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata ziņojumu un pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu. Ziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad padomē saņemts pilns vai saīsināts ziņojums, kas atbilst šā likuma 15. panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām. Ja pilnais vai saīsinātais ziņojums neatbilst šīm prasībām, padome rakstveidā informē par to ziņojuma iesniedzēju.
(11) Ja tirgus dalībnieks 45 dienu laikā no dienas, kad iesniegts pilnais vai saīsinātais ziņojums, nesaņem no Konkurences padomes šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minēto lēmumu vai lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu, attiecīgā apvienošanās uzskatāma par atļautu.
(2) Ja Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par papildu izpētes uzsākšanu, tā četru mēnešu laikā no pilnā ziņojuma vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas pieņem kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem. Konkurences padome ir tiesīga pēc apvienošanās dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas pagarināt šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu par 15 darbdienām, lai izvērtētu saistošos noteikumus.
(3) Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci.
(4) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.
(5) Ja Konkurences padome pēc papildu izpētes uzsākšanas četru mēnešu laikā, termiņu skaitot no pilnā ziņojuma saņemšanas dienas, vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas nav pieņēmusi kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem, attiecīgā apvienošanās uzskatāma par atļautu.
(6) Konkurences padome ir tiesīga pieņemt šā panta trešajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 15.panta otro vai 2.1 daļu, bet tas netika izdarīts.
(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
17.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos
(1) Ja ziņojums par apvienošanos nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos vai notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
(2) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumus. Ar Konkurences padomes lēmumu uzlikto saistošo noteikumu piespiedu izpildi veic atbilstoši šā likuma 8.1 pantā attiecībā uz tiesisko pienākumu piespiedu izpildi noteiktajai kārtībai.
(3) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
18.pants. Negodīgas konkurences aizliegums
(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.
(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.
(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:
1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;
2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;
3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;
4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;
5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.
18.1 pants. Tiesas kompetence, izskatot negodīgas konkurences aizlieguma neievērošanas lietas
Šā likuma 18.pantā minētos pārkāpumus izskata tiesa.
(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
19.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci
(Izslēgts ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
Konkurences tiesību un Digitālo tirgu akta piemērošana civilprasībās
(Nodaļas nosaukums 15.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
20.pants. Tiesas kompetence
(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa. Lietas par šā likuma, Eiropas Savienības konkurences tiesību un Digitālo tirgu akta pārkāpumu un zaudējumu atlīdzināšanu izskata Ekonomisko lietu tiesa.
(2) Tiesa spriedumā par šā likuma, Eiropas Savienības konkurences tiesību vai Digitālo tirgu aktu pārkāpumu var noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus:
1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts šis likums, Eiropas Savienības konkurences tiesības vai Digitālo tirgu akts;
2) veikt darbības, kas novērš šā likuma, Eiropas Savienības konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu;
3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par pārkāpumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016., 05.10.2017., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
20.1 pants. Šā likuma, Eiropas Savienības konkurences tiesību un Digitālo tirgu akta pārkāpumu lietu izskatīšana
(1) Tiesa, kura pieņēmusi pieteikumu un ierosinājusi lietu par šā likuma, Eiropas Savienības konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu, septiņu dienu laikā pēc lietas ierosināšanas nosūta Konkurences padomei prasības pieteikuma un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu (kopiju).
(2) Konkurences padome var pēc savas vai tiesas iniciatīvas sniegt atzinumu lietā par Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas aspektiem. Konkurences padomei ir tiesības pirms atzinuma sniegšanas iepazīties ar lietas materiāliem.
(3) Tiesa septiņu dienu laikā pēc pilna sprieduma taisīšanas lietā par Eiropas Savienības konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu nosūta sprieduma norakstu (kopiju) Konkurences padomei un Eiropas Komisijai, bet lietā par šā likuma pārkāpumu — Konkurences padomei.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.pants. Zaudējumu atlīdzināšana
(1) Persona, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tai skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kāds personai būtu bijis, ja konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums nebūtu izdarīts. Ja konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa nosaka zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.
(2) Konkurences tiesību pārkāpums šīs nodaļas izpratnē, ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasības, ir Konkurences likuma pārkāpums vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. panta, vai attiecīgās dalībvalsts konkurences tiesību aktu pārkāpums. Dalībvalsts konkurences tiesību akti ir akti, kuru galvenais mērķis ir tāds pats kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantam un kurus piemēro vienā un tajā pašā lietā paralēli Eiropas Savienības konkurences tiesību aktiem saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) 3. panta 1. punktu, neietverot tiesību aktus, ar ko nosaka kriminālsodus fiziskajām personām, izņemot gadījumus, kad šādi kriminālsodi ir līdzekļi, ar kuriem tiek izpildīti konkurences noteikumi, kas attiecas uz tirgus dalībnieku.
(3) Ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts pretēji.
(4) Pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kopīgi izdarīta konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, izņemot šā panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus.
(5) Mazs vai vidējs uzņēmums ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem tikai attiecībā pret saviem tiešajiem un netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tā tirgus daļa konkrētajā tirgū visā konkurences tiesību pārkāpuma laikā bija mazāka par pieciem procentiem;
2) šā panta ceturtajā daļā minētās solidārās atbildības piemērošana neatgriezeniski apdraudētu tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisītu šāda uzņēmuma aktīvu pilnīgu vērtības zudumu.
(6) Šā panta piektajā daļā minētais izņēmums neattiecas uz pārkāpēju, kurš iepriekš ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu vai kurš organizējis vai vadījis konkurences tiesību pārkāpumu vai piespiedis citus tirgus dalībniekus izdarīt konkurences tiesību pārkāpumu.
(7) Pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, ir solidāri atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem:
1) tikai saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem;
2) citām personām, kuras nav tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, tikai tad, ja pilnu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kas piedalījās konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanā.
(8) Pārkāpējs, kurš solidārās atbildības ietvaros ir atlīdzinājis nodarītos zaudējumus personai, kura cietusi zaudējumus, ir tiesīgs no jebkura cita pārkāpēja prasīt atbilstošu atlīdzību. Minēto atlīdzību nosaka, ņemot vērā konkrētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
(9) Atbilstošās atlīdzības apmērs, ko pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, sniedz citiem pārkāpējiem, nedrīkst pārsniegt to zaudējumu apmēru, kādu viņš nodarījis saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem. Ja atbilstošās atlīdzības apmērs, ko minētais pārkāpējs sniedz citiem pārkāpējiem, attiecas uz zaudējumu atlīdzību citām personām, kuras nav pārkāpēja tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, sniedzamās atbilstošās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā minētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016., 05.10.2017. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.1 pants. Pārmaksas pārnešana
(1) Šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecas arī uz tiesībām saņemt atlīdzību par negūto peļņu sakarā ar pilnīgu vai daļēju pārmaksas pārnešanu. Pārmaksas pārnesto daļu tiesa ir tiesīga noteikt aplēses veidā. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību pārmaksas pārnešanas rezultātā attiecas arī uz pārkāpējam veiktajām piegādēm.
(2) Ja atbildētājs, atbildot uz prasību, norāda, ka prasītājs visu konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma rezultātā radušos pārmaksu vai tās daļu ir pārnesis uz citām personām, viņam ir pienākums to pierādīt.
(3) Ja zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma pastāvēšana vai piespriežamās atlīdzības summa ir atkarīga no tā, vai un kādā mērā pārmaksa ir pārnesta uz prasītāju, prasītājs no lejupējā piegādes ķēdes posma pierāda pārmaksas pārnešanas faktu un apmēru. Prasītājam ir tiesības lūgt tiesu izprasīt pierādījumus no atbildētāja vai trešās personas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Uzskatāms, ka netiešais pircējs ir pierādījis, ka uz viņu tika pārnesta pārmaksa, ja netiešais pircējs pierāda, ka:
1) atbildētājs ir izdarījis konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu;
2) konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums atbildētāja tiešajam pircējam ir radījis pārmaksu un
3) netiešais pircējs ir iegādājies preces, uz kurām attiecas konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums, vai preces, kas ir iegūtas vai kas sastāv no šādām precēm.
(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad atbildētājs var pierādīt, ka pārmaksa uz netiešo pircēju netika pārnesta vai netika pārnesta pilnā apmērā.
(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.2 pants. Dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības
Lai izvairītos no tā, ka dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības rada vairākkārtīgu atbildību vai pārkāpēja atbildības neesību, tiesas, kurās celtas zaudējumu atlīdzināšanas prasības, novērtējot, vai ir izpildīts pierādīšanas pienākums, kas izriet no šā likuma 21.1 panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas piemērošanas, ņem vērā:
1) zaudējumu atlīdzināšanas prasības, kuras attiecas uz vienu un to pašu konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu, bet kuras ir cēluši citos piegādes ķēdes posmos esoši prasītāji;
2) nolēmumus, kas pasludināti attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām;
3) publiski pieejamu informāciju par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu.
(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.3 pants. Strīdu izšķiršana ar izlīgumu un izlīguma ietekme uz turpmākām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām
(1) Kamēr notiek konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma izraisīta strīda izšķiršana vienošanās ceļā, lai noslēgtu izlīgumu, noilguma termiņš zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai tiek apturēts. Noilguma termiņa apturēšana attiecas vienīgi uz pusēm, kuras ir vai bija iesaistītas vai pārstāvētas strīda izšķiršanā, lai noslēgtu izlīgumu.
(2) Ja konkurences tiesību pārkāpuma izraisīts strīds tiek izšķirts, noslēdzot izlīgumu, attiecīgās zaudējumu atlīdzināšanas prasības apmērs tiek samazināts par izlīgumu noslēgušā pārkāpēja daļu.
(3) Izlīgumu noslēgusī persona, kas cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, jebkuru atlikušo zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma daļu var vērst tikai pret izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem. Izlīgumu nenoslēgušie pārkāpēji nav tiesīgi prasīt iemaksu par atlikušo daļu no izlīgumu noslēgušā pārkāpēja.
(4) Ja vien izlīgumā nav skaidri noteikts pretējais, izlīgumu noslēgusī persona, kura cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, var prasījuma atlikušo daļu vērst pret izlīgumu noslēgušo pārkāpēju, ja no izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem zaudējumu piedziņa nav iespējama.
(5) Nosakot iemaksas summu, ko viens no pārkāpējiem var atgūt no jebkura cita pārkāpēja atbilstoši viņu atbildības pakāpei par konkurences tiesību pārkāpuma radītajiem zaudējumiem, tiek ņemti vērā jebkādi zaudējumi, kas ir atlīdzināti, ievērojot iepriekšēju izlīgumu, kuru noslēdza attiecīgais pārkāpējs.
(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.4 pants. Noilguma iesākums un noilguma tecējuma apturēšana
(1) Noilguma termiņu zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai sāk skaitīt ar to dienu, kad konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums ir beidzies un prasītājs zina vai bija pamats uzskatīt, ka viņš zina:
1) par pārkāpēja rīcību un to, ka pārkāpums ir konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpums;
2) ka konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpuma dēļ viņam ir nodarīti zaudējumi;
3) pārkāpēja identitāti.
(2) Noilguma tecējums tiek apturēts uz laiku, kamēr konkurences iestāde izvērtē konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumu, uz kuru attiecas zaudējumu atlīdzināšanas prasība. Noilguma tecējuma apturēšana beidzas gadu pēc tam, kad lēmums par pārkāpumu ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams vai minētās darbības izbeigtas citādi.
(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
21.5 pants. Pierādījumu izprasīšana zaudējumu atlīdzināšanas lietās par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem
(1) Konkurences iestāde tiesai, kas izskata lietu par zaudējumu atlīdzināšanas prasību par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, iesniedz turpmāk norādītos pierādījumus tikai pēc tam, kad konkurences iestāde ir izbeigusi lietas izpēti:
1) ziņas, kuras persona sagatavojusi speciāli konkurences iestādes vajadzībām;
2) ziņas, kuras konkurences iestāde ir sagatavojusi un nosūtījusi pusēm;
3) atsauktos izlīguma iesniegumus.
(2) Ja tiesa zaudējumu atlīdzināšanas lietās par konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izprasa pierādījumus no Konkurences padomes lietas materiāliem, Konkurences padome pēc savas vai tiesas iniciatīvas ir tiesīga sniegt atzinumu par prasījuma samērīgumu un ietekmi uz konkurences tiesību vai Digitālo tirgu akta efektīvu piemērošanu.
(05.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
Lietas izpētes procedūra
(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
22.pants. Lietas ierosināšana
(1) Lietu par šā likuma pārkāpumu Konkurences padome ierosina pēc savas iniciatīvas, ievērojot noteiktās prioritātes, iespējamā pārkāpuma ietekmi uz konkurenci un būtiskām sabiedrības interesēm.
(2) Tirgus dalībnieki un iestādes ir tiesīgas sniegt Konkurences padomei ziņas par faktiem, uz kuru pamata var konstatēt šā likuma pārkāpumu.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
23.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata
(Izslēgts ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
24.pants. Lietas ierosināšana uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata
(Izslēgts ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
25.pants. Lietas ierosināšana uz citas institūcijas ziņojuma pamata
(Izslēgts ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
26.pants. Lietas izpēte
(1) Pēc lietas ierosināšanas Konkurences padome iegūst informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Tirgus uzraudzības laikā iegūtā informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, tiek pievienota šai lietai, un tai var būt pierādījumu nozīme lietā.
(2) Pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5.punktā paredzēto tirgus uzraudzības un likumu pārkāpumu procesuālo darbību laikā pieprasīto informāciju, kuras sagatavošanai nav nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, persona sniedz nekavējoties.
(3) Ja tiek pieprasīta informācija, kuras sagatavošanai nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, un informācijas sniedzējs objektīvu iemeslu dēļ nevar pieprasīto informāciju sagatavot minētajā termiņā, viņš par to rakstveidā paziņo Konkurences padomei, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta. Konkurences padome, ņemot vērā minēto paziņojumu, var noteikt citu informācijas iesniegšanas termiņu.
(4) Ja informācija tiek pieprasīta no Konkurences likuma iespējamā pārkāpēja, Konkurences padome informē tās sniedzēju par Konkurences likuma pantu, kurš, iespējams, ir pārkāpts.
(5) Konkurences padome var apvienot vienā lietvedībā vairākas lietas par vienu un to pašu likuma pārkāpumu viena un tā paša iespējamā pārkāpēja darbībās, ja lietu apvienošana sekmēs to ātrāku un objektīvāku izskatīšanu.
(6) Kamēr tiek iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, Konkurences padomei nav pienākuma iepazīstināt ar lietas materiāliem, ja iepazīstināšana var negatīvi ietekmēt likumā noteikto uzdevumu pienācīgu izpildi. Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.
(61) Kamēr tiek iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, Konkurences padome var ierobežot fiziskās personas kā datu subjekta piekļuves tiesības informācijai par to, vai tiek apstrādāti konkrētās personas dati. Šajā gadījumā Konkurences padome bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā rakstveidā informē datu subjektu par atteikumu vai ierobežojumu piekļūt personas datiem un par atteikuma vai ierobežojuma iemesliem. Šādā gadījumā personai ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai vai vērsties tiesā.
(7) Procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju 20 dienu laikā no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Konkurences padome var neņemt vērā informāciju, kas saņemta pēc šā termiņa izbeigšanās. Konkurences padome pēc adresāta lūguma veic tā mutvārdu uzklausīšanu pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kurš varētu būt tam nelabvēlīgs.
(8) Lietā esošā informācija līdz lēmuma pieņemšanai uzskatāma par informāciju iestādes iekšējai lietošanai, un ar to drīkst iepazīties tikai personas, kurām Konkurences padomes amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda.
(9) Fiziskajai personai ir tiesības iesniegt pieprasījumu saistībā ar savu personas datu apstrādi un bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas Konkurences padomē saņemt atbildi, kurā norādīts, vai un kādas darbības tiks veiktas saistībā ar datu subjekta pieprasījumu. Konkurences padome var atteikties izpildīt pieprasījumā ietverto lūgumu, ja, izpildot to, tiktu kavēts Konkurences padomes darbs vai aizskartas citu personu tiesības.
(10) Fiziskajai personai ir tiesības prasīt, lai Konkurences padome papildina vai izlabo neprecīzi vai nepilnīgi norādītos datus par šo personu. Konkurences padome rakstveidā neinformē datu subjektu par atteikumu labot vai papildināt personas datus vai par atteikuma iemesliem. Pieprasījums tiek pievienots lietas materiāliem un var tikt ņemts vērā lēmuma pieņemšanā.
(11) Fiziskās personas dati kopā ar lietas materiāliem tiek glabāti atbilstoši arhivēšanas prasības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Fiziskās personas datus, kas tiek glabāti elektroniskās informācijas nesējos, dzēš bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad Konkurences padomes galīgais lēmums lietā kļuvis neapstrīdams.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016. un 28.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.04.2019.)
26.1 pants. Ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšana sniedzamajai informācijai
(1) Lai Konkurences padome sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai noteiktu ierobežotas pieejamības informācijas statusu, informācijas sniedzējs precīzi norāda attiecīgos dokumentus un pamatojumu šāda statusa noteikšanai.
(2) Ja informācijas sniedzējs nav izpildījis šā panta pirmās daļas prasības vai ierosinājums konkrētajai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir nepamatots, Konkurences padome par to paziņo informācijas sniedzējam.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie trūkumi netiek novērsti septiņu dienu laikā no Konkurences padomes paziņojuma saņemšanas dienas, sniegtā informācija Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā var tikt aizsargāta vienīgi kā iekšējās lietošanas informācija. Konkurences padome par to paziņo informācijas sniedzējam.
(4) Konkurences padome var pieprasīt, lai persona, kuras sniegtajai informācijai nepieciešams noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu, minētajai informācijai pievieno vispārpieejamas informācijas eksemplāru, kurā nav iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā anonimizējot fizisko personu datus.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. un 28.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.04.2019.)
27.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš
(1) Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ sešu mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, Konkurences padome to var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, termiņu skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(3) Ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.
27.1 pants. Konkurences padomes lēmumu spēkā esamība
Konkurences padomes lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu.
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
27.2 pants. Lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos
(1) Ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, Konkurences padome, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu un tiesisko pienākumu uzlikšanu.
(2) Ja tiesiskie pienākumi, kurus tirgus dalībnieks rakstveidā apņēmies pildīt, netiek pildīti, to piespiedu izpilde tiek veikta šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.
(3) Konkurences padome var atjaunot saskaņā ar šā panta pirmo daļu izbeigtu lietu.
(4) Atjaunojot lietas izpēti, lēmuma pieņemšanas termiņš sākas no jauna ar lietas izpētes atjaunošanas dienu.
(13.03.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
27.3 pants. Administratīvā līguma slēgšana
(1) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)
(2) Pieteikumu par noslēgtā administratīvā līguma atbilstību tiesību normām, spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību izskata šā likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(3) Tāda administratīvā līguma pārsūdzēšana, ar kuru izbeigts tiesas process, neaptur tā izpildi.
(4) Ja tiesiskie pienākumi, kurus tirgus dalībnieks saskaņā ar administratīvo līgumu apņēmies pildīt, netiek pildīti, to piespiedu izpilde tiek veikta šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.
(12.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
Eiropas Savienības konkurences tiesību, Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošana
(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 15.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
28.pants. Lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību, Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu piemērojamie tiesību akti
(1) Lietu par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome izmeklē un izskata saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto šā likuma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību.
(11) Konkurences padomei ir Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā noteiktās pilnvaras izmeklēt iespējamo neatbilstību Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantam. Lietu par šādu iespējamo Digitālo tirgu akta pārkāpumu Konkurences padome izmeklē un izskata, kā arī sniedz atbalstu Eiropas Komisijai saskaņā ar šajā likumā paredzēto iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību.
(12) Sniedzot atbalstu Eiropas Komisijai lietās par iespējamo Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu, Konkurences padomei ir šajā likumā paredzētās pilnvaras. Publisko personu institūcijas sniedz nepieciešamo informāciju (arī ierobežotas pieejamības informāciju) vai nodrošina citu palīdzību Ārvalstu subsīdiju regulā noteikto pienākumu izpildei Konkurences padomes noteiktajā termiņā.
(2) Par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome uzliek sodu saskaņā ar šā likuma 12. vai 14.pantu un Ministru kabineta noteikumiem par naudas soda noteikšanas kārtību, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu un 14.panta ceturto daļu.
(3) Piemērojot Eiropas Savienības konkurences tiesības, terminu "tirgus dalībnieks" saprot kā Eiropas Komisijas lēmumos, Eiropas Savienības Tiesas spriedumos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietoto terminu "uzņēmums".
(4) Lieta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu var tikt izskatīta, piemērojot arī šo likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
28.1 pants. Paziņošana Eiropas Komisijai par lietu izpētes uzsākšanu vai izbeigšanu par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu
(1) Konkurences padome saistībā ar lietu izpētes uzsākšanu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem informē Eiropas Komisiju regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 3. punktā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja Konkurences padome izbeidz lietu izpēti par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu pēc tam, kad Eiropas Komisija ir informēta atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, Konkurences padome par to informē Eiropas Komisiju.
(09.06.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
29.pants. Par atsevišķiem Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem paredzētā naudas soda samazināšana
(1) Konkurences padome atbrīvo tirgus dalībnieku no naudas soda vai samazina tam naudas sodu, ja tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas paziņo Konkurences padomei par karteļa vienošanos, kas pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmo daļu.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto naudas sodu tirgus dalībniekam samazina vai tirgus dalībnieku pilnīgi atbrīvo no naudas soda saskaņā ar šā likuma 12.1 pantu.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
30.pants. Pagaidu noregulējums
(1) Konkurences padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā minētā pārkāpuma prima facie konstatējumu, var rīkoties pēc savas iniciatīvas un ar lēmumu noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus attiecībā uz tirgus dalībniekiem vai tirgus dalībnieku apvienībām vismaz tajos gadījumos, kas ir steidzami, jo pastāv risks nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei.
(2) Pagaidu noregulējuma līdzeklis ir lēmums, kas uzliek tirgus dalībniekam par pienākumu noteiktā termiņā veikt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.
(3) Lēmumu par pagaidu noregulējumu procesa dalībnieks, attiecībā uz kuru izdots pagaidu noregulējums, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
(4) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā līdz brīdim, kad Konkurences padomes galīgais lēmums lietā kļuvis neapstrīdams.
(5) Ar lēmumu par pagaidu noregulējumu uzlikto saistošo noteikumu piespiedu izpildi veic atbilstoši šā likuma 8.1 pantā attiecībā uz tiesisko pienākumu piespiedu izpildi noteiktajai kārtībai.
(6) Konkurences padome saistībā ar pagaidu noregulējuma pasākumu noteikšanu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem informē Eiropas Konkurences tīklu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2016. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
31.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana
(1) Tiesa izskata pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu un pieņem lēmumu 14 dienu laikā.
(2) Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana neaptur pagaidu noregulējuma spēkā esamību un izpildi.
(3) Tiesas lēmums attiecībā uz pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
32.pants. Eiropas Komisijas procesuālo darbību veikšana Latvijas teritorijā
(1) Par atļauju Eiropas Komisijai veikt regulas (EK) Nr. 1/2003 21.panta pirmajā daļā paredzētās procesuālās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesneša lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma II1 nodaļa.
(2) Pieteikumu šā panta pirmajā daļā paredzētās atļaujas saņemšanai ir tiesīga iesniegt gan Eiropas Komisija, gan Konkurences padome Eiropas Komisijas uzdevumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
33.pants. Palīdzība Eiropas Komisijai procesuālo darbību sagatavošanā un veikšanā
(1) Konkurences padome sniedz Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību regulas (EK) Nr. 1/2003 20. un 21.pantā, Digitālo tirgu akta 23. pantā un Ārvalstu subsīdiju regulas 14. pantā paredzēto darbību sagatavošanā un veikšanā.
(2) Valsts policija nodrošina Eiropas Komisijai nepieciešamo palīdzību, ja tirgus dalībnieks nepakļaujas regulas (EK) Nr. 1/2003 20.panta otrajā daļā un 21.panta pirmajā daļā, Digitālo tirgu akta 23. panta 2. punktā un Ārvalstu subsīdiju regulas 14. panta 2. punktā paredzēto procesuālo darbību veikšanai.
(3) Pēc Eiropas Komisijas lūguma Konkurences padome lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību, Digitālo tirgu akta vai Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, veic šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punktā minētās darbības. Tiesneša lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma II1 nodaļa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
34.pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu konkurences iestādēm
(1) Pēc citas dalībvalsts konkurences iestādes lūguma lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu Konkurences padome var veikt šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās darbības attiecībā uz Latvijas teritorijā esošiem tirgus dalībniekiem šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
(2) Citas dalībvalsts konkurences iestādes pārstāvji ir tiesīgi piedalīties šā likuma 9.panta piektajā daļā minēto darbību veikšanā.
(3) Pieprasījuma iesniedzējai valsts konkurences iestādei un pieprasījuma saņēmējai valsts konkurences iestādei ir pilnvaras apmainīties ar informāciju un to izmantot par pierādījumu šim nolūkam, ievērojot garantijas, kas noteiktas regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.05.2016., 05.10.2017., 09.06.2022. un 15.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2024.)
Pārrobežu pieprasījumu izpilde
(Nodaļa 09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
36. pants. Paziņošanas pieprasījumi
Konkurences padome citas dalībvalsts konkurences iestādes uzdevumā paziņo tirgus dalībniekam:
1) informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu un lietā pieņemtos lēmumus;
2) jebkuru citu procesuālu lēmumu, kas pieņemts saistībā ar izpētes procesu;
3) par jebkādiem citiem dokumentiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanu, tai skaitā dokumentiem, kuri attiecas uz lēmumu par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu izpildi.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
37. pants. Lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildes pieprasījumi
(1) Konkurences padome pēc citas dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma nodrošina tās lēmuma izpildi Latvijas teritorijā, ar kuru uzlikts naudas sods vai periodiskais soda maksājums, ja attiecīgās dalībvalsts konkurences iestāde ir pielikusi samērīgas pūles savā dalībvalstī un pārliecinājusies, ka tirgus dalībniekam, pret kuru ir izpildāms naudas sods vai periodiskais soda maksājums, nav pietiekamu aktīvu dalībvalsts teritorijā, lai varētu panākt šāda naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piedziņu.
(2) Konkurences padome nodrošina šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi arī gadījumā, kad tirgus dalībnieks neveic saimniecisko darbību pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī. Konkurences padome nodrošina tikai galīgā lēmuma izpildi.
(3) Noilguma termiņu naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildei nosaka pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalsts normatīvie akti.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
38. pants. Sadarbības vispārīgie principi
(1) Šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus Konkurences padome izpilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
(2) Šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus Konkurences padome izpilda, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdotu vienoto instrumentu, kam pievienota paziņojamā vai izpildāmā akta kopija. Vienotais instruments ir vienīgais pamats izpildes pasākumiem Latvijas teritorijā.
(3) Vienotajā instrumentā norādāma šāda informācija:
1) adresāta vārds, uzvārds vai nosaukums, zināmā adrese un jebkāda cita adresāta identificēšanai noderīga informācija;
2) attiecīgo faktu un apstākļu kopsavilkums;
3) pievienotās paziņojamā vai izpildāmā akta kopijas kopsavilkums;
4) pieprasījuma saņēmējas iestādes nosaukums, adrese un cita kontaktinformācija;
5) laikposms, kurā būtu veicama šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu paziņošana vai izpilde.
(4) Iesniedzot šā likuma 37. pantā minēto pieprasījumu, vienotajā instrumentā papildus norādāmas arī šādas ziņas:
1) informācija par lēmumu, kas ļauj veikt izpildi pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī;
2) galīgā lēmuma pieņemšanas diena;
3) naudas soda vai periodiskā maksājuma apmērs;
4) informācija, kas liecina par pieprasījuma iesniedzēja iestādes īstenotajiem samērīgajiem pūliņiem, lai izpildītu lēmumu savā teritorijā.
(5) Konkurences padome ir tiesīga neizpildīt šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1) pieprasījums neatbilst šā panta prasībām;
2) Konkurences padome var pamatot, kādēļ pieprasījuma izpilde Latvijas teritorijā būtu klajā pretrunā ar sabiedrisko kārtību valstī.
(6) Konkurences padome informē pieprasījuma iesniedzēja iestādi, ja tā plāno noraidīt šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus, un norāda pamatojumu vai arī pieprasa papildu informāciju.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
39. pants. Saziņas valoda
Pieprasījuma iesniedzēja iestāde šā likuma 38. pantā minēto vienoto instrumentu Konkurences padomei iesniedz latviešu valodā, ja vien puses nav vienojušās par citu saziņas valodu.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
40. pants. Paziņošanas un lēmumu izpildes pieprasījumu izpildes izmaksas
(1) Konkurences padome ir tiesīga pieprasīt pieprasījuma iesniedzēja iestādei segt papildu izmaksas, tostarp tulkošanas, darbaspēka un administratīvās izmaksas, kas tai radušās, lai nodrošinātu šā likuma 36. un 37. pantā minētās darbības.
(2) Konkurences padome ir tiesīga atgūt izmaksas, tostarp tulkošanas, darbaspēka, administratīvās un ar lēmuma izpildi saistītās izmaksas, kas tai radušās, lai nodrošinātu šā likuma 37. pantā minētās darbības.
(3) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas Konkurences padome atgūst no pieprasījuma iesniedzēja iestādes vārdā ieturētajiem naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem.
(4) Ja Konkurences padomei neizdodas pieprasījuma iesniedzēja iestādes vārdā ieturēt naudas sodu vai periodisko soda maksājumu, tā ir tiesīga pieprasīt pieprasījuma iesniedzēja iestādei segt radušās izmaksas.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
41. pants. Lēmuma izpilde
(1) Ja Konkurences padome atzīst šā likuma 37. pantā minēto pieprasījumu par pamatotu, tā uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdota vienotā instrumenta pamata uzsāk šīs iestādes lēmuma izpildi Latvijas teritorijā.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek labprātīgi izpildīts, Konkurences padome uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdota vienotā instrumenta pamata izdod izpildrīkojumu par kavētā naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piespiedu piedziņu un nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Piespiedu izpildi tiesu izpildītājs veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Konkurences padome pārskaita pieprasījuma iesniedzēja iestādei tiesu izpildītāja piedzīto naudas maksājumu pēc tam, kad ir segtas ar palīdzības pieprasījuma izpildi saistītās šā likuma 40. panta otrajā daļā minētās izmaksas.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
42. pants. Strīdi par paziņošanas un lēmumu izpildes pieprasījumiem
(1) Strīdu izskatīšana par šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu un vienotā instrumenta likumību ir pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iestāžu kompetencē, un tos izskata saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī spēkā esošiem tiesību aktiem.
(2) Strīdus par šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu izpildes pasākumiem Latvijas teritorijā vai Konkurences padomes paziņojuma spēkā esību izskata tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).
2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība";
2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem";
3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība";
4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 "Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 "Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 "Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 "Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 "Noteikumi par patentu un zinātības (know-how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 "Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 "Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 "Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma".
3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.
4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.novembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.22 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos";
2) 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.468 "Kārtība, kādā aprēķināms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem".
(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
5. Šā likuma 1.panta 1.punkta jaunā redakcija (termina "dominējošais stāvoklis" skaidrojums), kā arī 13.panta jaunā redakcija (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums) un 14.panta jaunā redakcija (atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu) stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, kā arī nosaka gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod:
1) šā likuma 11.panta trešajā daļā minētos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos;
2) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 1.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka tās atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci;
3) šā likuma 11.panta ceturtās daļas 2.punktā minētos noteikumus, kuros nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās netiek pakļautas 11.panta pirmajā daļā minētajam vienošanās aizliegumam.
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
8. Līdz šo pārejas noteikumu 7.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.699 "Kārtība, kādā Konkurences padome atļauj Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās";
2) Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.259 "Noteikumi par iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu noslēgto vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";
3) Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.434 "Noteikumi par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma";
4) Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.317 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma".
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
9. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 15.panta piektajā daļā minētos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pilnais un saīsinātais ziņojums tirgus dalībnieku apvienošanās gadījumā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumi Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos".
(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2008.)
10. Iespējamā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma lietas, kuras ierosinātas līdz 2008.gada 31.decembrim, Konkurences padome pabeidz izskatīt administratīvā procesa kārtībā.
(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
11. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā un sestajā daļā (par Konkurences padomes locekļu skaita samazināšanu) stājas spēkā 2010.gada 1.martā.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2009.)
12. Ministru kabinets, ievērojot Valsts civildienesta likuma un citu normatīvo aktu prasības, veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka, sākot ar 2010.gada 1.martu, Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un divi Konkurences padomes locekļi.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2009.)
13. Līdz 2015.gada 31.decembrim izdarītie pārkāpumi, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar tiem normatīvo aktu noteikumiem par naudas soda piemērošanu, kuri bija spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim.
(21.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
14. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
15. Ja Konkurences padomes loceklis sācis pildīt amata pienākumus līdz 2016.gada 15.jūnijam un pēc šā datuma turpina tos pildīt, viņa pilnvaru laiks tiek skaitīts no dienas, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums par viņa apstiprināšanu Konkurences padomes locekļa amatā. Šajā likumā noteikto ierobežojumu, kas liedz padomes loceklim tikt atkārtoti ieceltam amatā vairāk nekā vienu reizi pēc kārtas, skaita no padomes locekļa pilnvaru termiņa sākuma.
(12.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2016.)
16. Grozījumi par šā likuma 6. panta pirmās daļas papildināšanu ar 6. punktu, kā arī par šā likuma papildināšanu ar 14.1 un 14.2 pantu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
(28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019.)
17. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 14.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
(28.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.04.2019.)
18. Padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem, kas amatā iecelti līdz 2022. gada 30. jūnijam, noteiktais pilnvaru termiņš ir nemainīgs. Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis sācis pildīt amata pienākumus līdz 2022. gada 30. jūnijam un turpina tos pildīt pēc šā datuma, viņa pilnvaru termiņš tiek skaitīts no dienas, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums par viņa apstiprināšanu padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatā.
(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
19. Ministru kabinets veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un četri padomes locekļi.
(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
20. Grozījums šā likuma 5. panta piektajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
21. Šā likuma 5. panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
22. Šā likuma 5. panta 2.1, 2.2, 2.3 daļa un 5.1 pants neattiecas uz šo pārejas noteikumu 19. punktā minētā uzdevuma izpildi. Konkurences padomes divu papildu padomes locekļu amata pretendentu atlasi nodrošina saskaņā ar Valsts civildienesta likumā noteikto vispārējo ierēdņa amata pretendentu atlases kārtību.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
23. Šā likuma 5.1 pants, kas paredz prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentiem, neattiecas uz personām, kuras sākušas pildīt padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata pienākumus līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
24. Šā likuma 8.1 panta astotā daļa, 9.4 panta trešā daļa un 14.3 panta piektā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. novembrī. Līdz šajās tiesību normās minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/204/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 4.oktobrī.
 |
 |
 |
 |