Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu
1.pants. Likuma mērķis
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu (turpmāk — zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk — iestāde) prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
(2) (Izslēgta ar 15.02.2018. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2012. un 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
2.pants. Likuma darbība
(1) Likums paredz:
1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšanas nosacījumus;
2) kārtību, kādā iestāde:
a) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus,
b) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu,
c) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi.
(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par privātpersonai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar citiem likumiem.
(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ietver mantisko zaudējumu un nemantisko kaitējumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. un 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
2.1 pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība administratīvo pārkāpumu lietās
(Izslēgts ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
3.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti
Zaudējumu atlīdzina no:
1) valsts pamatbudžeta;
2) pašvaldības budžeta;
3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta;
4) iestādes ar patstāvīgu budžetu līdzekļiem, ja šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3. punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un attiecīgā iestāde ir nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
4.pants. Darbība un bezdarbība
(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.
(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem "darbība" un "rīcība" tiek saprasta arī bezdarbība gadījumos, kad iestādei ir pienākums rīkoties.
5.pants. Cietušais
(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība.
(2) Iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā bojā gājušas fiziskās personas tuvinieks arī var būt cietušais.
6.pants. Cēloņsakarība
(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.
(2) Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.
7.pants. Mantiskais zaudējums
(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.
(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.
(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.
(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
8. pants. Nemantiskais kaitējums
Nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts:
1) fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas;
2) juridiskās personas darījumu reputācijas, komercnoslēpuma, autortiesību vai citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
9.pants. Morālais kaitējums
(Izslēgts ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
10.pants. Līdzatbildība
(1) Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.
(2) Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.
11.pants. Pierādīšanas līdzekļi
(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.
(2) Faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru.
(3) Ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums, nemantiskā kaitējuma esība ir uzskatāma par pierādītu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
12.pants. Mantiskā zaudējuma apmēra noteikšana
(1) Zaudējuma apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus (11.pants).
(2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē cietušā līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.
(3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.
(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.
(5) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
13.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana
(1) Nosakot atbilstīgu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību.
(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.
(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:
1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 145 000 euro, — 100 procentu apmērā no šīs summas;
2) ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro, bet nepārsniedz 1 450 000 euro, — 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro;
3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 450 000 euro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50 procentiem no šīs summas.
(4) Iestāde pēc sava ieskata var cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu atlīdzināt tādā veidā, ka nevis izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, bet atjauno faktisko stāvokli, kādā atradās cietušā manta pirms zaudējuma nodarīšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
14. pants. Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana
(1) Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.
(2) Nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, — atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību.
(3) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās.
(4) Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 euro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 euro apmērā, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 euro.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
15.pants. Iesnieguma pieņemšanai piekritīgā iestāde
Privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu.
16.pants. Iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu
(1) Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda:
1) tās iestādes nosaukumu, kurai iesniegts iesniegums;
2) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
3) prasījumu;
4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;
5) bankas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.
(2) Iesniegumā var norādīt arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, un iesniegumam pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot šo dokumentu oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegums nosūtīts pa pastu, tam pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.
(3) Iesniegumā var norādīt lietas juridisko pamatojumu un citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanā.
(4) Prasījumā norāda prasītā zaudējuma atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem, iesniegumā var norādīt par katru zaudējuma veidu prasītā zaudējuma atlīdzinājuma summu.
17.pants. Iesnieguma iesniegšanas termiņš
(1) Privātpersona iesniedz iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas.
(2) Ja privātpersona nokavējusi šā panta pirmajā daļā minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
18.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par tiešās pārvaldes iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu
(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde, iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.
(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
19.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par pašvaldības iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu
(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei, bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei, bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
(4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā.
(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.
(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu. Zaudējumu atlīdzina no citas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot šīs citas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas vai uzdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
20.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu
(1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai tiešās pārvaldes iestādei vai citai normatīvajā aktā noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.
(2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas ar savu rīcību, pildot savas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.
(3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgajam atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota.
(4) (Izslēgta ar 15.02.2018. likumu)
(5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu.
(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pastarpinātās pārvaldes iestādes rīcība, pildot atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas vai uzdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
21. pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par iestādes patstāvīgā budžeta ietvaros nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu
(1) Iestāde ar patstāvīgu budžetu, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs iestādes patstāvīgā budžeta (3. panta 4. punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).
(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
21.1 pants. Lēmējiestādes lēmums par zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzinājumu
(1) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā. Šajā gadījumā lēmējiestādei ir pienākums lēmumā par zaudējuma atlīdzinājumu norādīt:
1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi;
2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;
3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.
(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "darba samaksa", ja runa ir par personām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, saprot terminu "atlīdzība" Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
22.pants. Lēmuma pārsūdzēšana
Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
23.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšana
Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
24. pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta
(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" vai no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem līdzekļiem.
(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā:
1) sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un iesniedz attiecīgās nozares ministrijai. Attiecīgās nozares ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu Finanšu ministrijai. Ja lēmējiestāde ir ministrija, tā sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijai;
2) pieprasa no privātpersonas informāciju par personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.
(3) Lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, 10 darbdienu laikā pēc līdzekļu piešķiršanas no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(4) Ja zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais iestādes lēmums vai tiesas nolēmums un no privātpersonas saņemta informācija par tās personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi, izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta
(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta.
(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei.
(3) Lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta piekritīgajai pašvaldības iestādei arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.
(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.1 pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, pavadvēstulē norāda:
1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi;
2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;
3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.
(5) Piekritīgā pašvaldības iestāde mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(6) Piekritīgā pašvaldības iestāde, pieņemot motivētu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Piekritīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.
(7) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome pieņem grozījumus pašvaldības budžetā kārtējam gadam.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta
(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret tādu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas nav pašvaldība, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta.
(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam.
(3) Lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.
(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.1 pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, pavadvēstulē norāda:
1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi;
2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;
3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.
(5) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(6) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns, pieņemot motivētu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.
(7) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem grozījumus atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžetā kārtējam gadam.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
27. pants. Zaudējuma atlīdzinājums no iestādes patstāvīgā budžeta
(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret iestādi ar patstāvīgu budžetu, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta (3. panta 4. punkts).
(2) Pēc tam kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai iestādei ar patstāvīgu budžetu.
(3) Lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta iestādei ar patstāvīgu budžetu arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.
(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.1 pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu iestādei ar patstāvīgu budžetu, pavadvēstulē norāda:
1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi;
2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;
3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;
5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.
(5) Iestāde ar patstāvīgu budžetu mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(6) Iestāde ar patstāvīgu budžetu, pieņemot motivētu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.
(7) Ja iestāde ar patstāvīgu budžetu nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma attiecīgās iestādes atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.
(8) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, tās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, uz kuru attiecināma iestādes ar patstāvīgu budžetu atbildība, pieņem grozījumus šīs iestādes budžetā kārtējam gadam.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
28. pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta
(1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai iestāde ar patstāvīgu budžetu nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27. pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.
(2) Ja pašvaldības dome vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde ar patstāvīgu budžetu konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, pašvaldības dome vai atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai padota iestāde ar patstāvīgu budžetu, sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un iesniedz attiecīgās nozares ministrijai. Attiecīgās nozares ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu Finanšu ministrijai. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.
(3) Pašvaldības dome vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai padota iestāde ar patstāvīgu budžetu, 10 darbdienu laikā pēc līdzekļu piešķiršanas no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
29.pants. Nokavējuma procenti
(1) Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.
(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt pēc diviem mēnešiem no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt:
1) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā (18.panta otrā daļa, 19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa), — pēc diviem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;
2) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā (18.panta trešā daļa, 19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa), — pēc pieciem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;
3) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta septītajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc trim mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas;
4) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta septītajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
30. pants. Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums
Ja zaudējuma atlīdzinājums tiek izmaksāts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" saskaņā ar šā likuma 28. pantu, nozares ministrija šos līdzekļus var pilnībā vai daļēji atgūt no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
31.pants. Pārskats par zaudējuma atlīdzinājumu
(Izslēgts ar 15.02.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu
izvērtēšana un amatpersonas civiltiesiskā atbildība
32.pants. Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana
(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.
(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstāka iestāde pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
33.pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība
(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.
(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.
(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.
(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu atbild saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi.
(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, tiek ņemta vērā amatpersonas vainas pakāpe.
(7) Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
34.pants. Pret amatpersonu vērsta regresa prasība
(1) Augstāka iestāde (normatīvajā aktā noteikta piekritīgā iestāde) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.
(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, atlīdzinājuma summu ietur no tās atalgojuma.
(3) Šā likuma 24. un 28.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
1. Likuma 28.pants stājas spēkā 2006.gada 1.februārī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
2. Šā likuma grozījums par 1.panta papildināšanu ar otro daļu un 2.1 pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
(18.10.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
3. Līdz šā likuma 2.1 panta spēkā stāšanās dienai izskatīšanā pieņemtās lietas par to zaudējumu atlīdzinājumu, kuri privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, turpina izskatīt iestāde vai tiesa, kas lietu pieņēmusi izskatīšanai (neatkarīgi no tā, vai iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegts vienlaikus ar lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā apstrīdēšanu vai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienas), ievērojot Administratīvā procesa likuma un šā likuma noteikumus.
(18.10.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
4. Privātpersonas, kurām atteikts pieņemt iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, jo tas iesniegts pēc šā likuma 17.pantā noteikto termiņu beigām, līdz 2013.gada 31.jūlijam var iesniegt atkārtotu iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, lūdzot atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.
(18.10.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, lai pilnveidotu valsts nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu privātpersonām.
(18.10.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2012.)
6. Iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, kas Finanšu ministrijā saņemts līdz 2018. gada 28. februārim, tiek izskatīts atbilstoši tiesību normām, kuras bija spēkā līdz 2018. gada 28. februārim. Finanšu ministrija sagatavo un līdz 2018. gada 15. aprīlim iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par 2018. gadā veiktajām izmaksām.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
7. Administratīvā procesa likumā lietotie termini "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "nemantiskais kaitējums".
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
8. Grozījumi par vārdu "personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu" aizstāšanu ar vārdiem "nemantisko kaitējumu" šā likuma 1. panta pirmajā daļā, vārdu "personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu" aizstāšanu ar vārdiem "nemantisko kaitējumu" 2. panta trešajā daļā, 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, 9. panta izslēgšanu, 11. panta otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 13. panta trešās daļas un 14. panta izteikšanu jaunā redakcijā nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.
(15.02.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2018.)
 |
 |
 |
 |