Darbības ar dokumentu

(Darbības programma MK 10.10.2023. rīkojuma Nr. 667 redakcijā)

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi: MK 03.05.2016. rīk. Nr.274 (L.V., 5.mai., nr. 86)

Grozījumi: MK 25.08.2016. rīk. Nr.484. (L.V. 29.AUG., nr.166)

Grozījumi: MK 29.03.2017. rīk. Nr.160 (L.V. 29. MAR., nr. 67)

Grozījumi: MK 16.08.2017. rīk. Nr. 433 (L.V. 18. AUG., nr. 164)

Grozījumi: MK 26.02.2018. rīk. Nr. 69 (L.V. 27. FEB., nr. 41)

Grozījumi: MK 03.10.2018. rīk. Nr. 485 (L.V. 5. OKT., nr. 197)

Grozījumi: MK 03.12.2019. rīk. Nr. 611 (L.V. 6. DEC., nr. 246)

Grozījumi: MK 22.01.2020. rīk. Nr. 25 (L.V. 24. JAN., nr. 17)

Grozījumi: MK 02.07.2020. rīk. Nr. 371 (L.V. 07. Jūl., nr. 128)

Grozījumi: MK 08.06.2021. rīk. Nr. 406 (L.V. 14. Jūn., nr. 113)

Grozījumi: MK 27.06.2022. rīk. Nr. 448 (L.V. 4. Jūl., nr. 126)

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2014

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

2. Prioritāro virzienu apraksts

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

2.7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

2.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

2.9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF specifiskie noteikumi (kur piemērojams)

2.10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

2.14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

Tehniskās palīdzības izmantošana citu prioritāro virzienu mērķu sasniegšanai

3. Finansējuma plāns

4. Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai

4.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

4.2. Integrēta pilsētvides attīstība

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

4.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

4.5. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

5. Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas

5.1. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam

5.2. Stratēģija teritoriju ar visaugstāko nabadzības risku īpašajām vajadzībām

6. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskajiem trūkumiem

7. Atbildīgās iestādes un svarīgo partneru loma vadības, kontroles un audita jautājumos

7.1. Partneri un iesaistītās institūcijas

7.2. Darbības programmas sagatavošana un partneru iesaiste

8. Atbalsta koordinācija starp fondiem

9. Ex-ante nosacījumi

10. Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem

11. Horizontālie principi (HP)

11.1. Ilgtspējīga attīstība

11.2. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

11.3. Vīriešu un sieviešu līdztiesība

12. Pielikumu saraksts

Izmantotie saīsinājumi un termini

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

(1) DP ieguldījumu stratēģijas izklāsts tiek veidots uz PL ieguldījumu stratēģijas pamata, balstoties uz PL sniegto analīzi un piedāvātājiem risinājumiem. DP sniedz detalizētāku pamatojumu un piedāvāto risinājumu aprakstu, nodrošinot skaidrāku loģisko saikni starp Latvijas izaicinājumiem un KP fondu ietvaros finansējamām darbībām.

(2) Balstoties uz PL analizētiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, DP ietvaros tiek izvirzītas šādas vispārējas KP fondu attīstības prioritātes:

1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;

2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;

3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;

4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;

5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;

6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.

Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana

(3) Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir uz pusi mazāks inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars. Tas liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības.

Inovāciju sistēmas nepilnības (RIS3):

1) pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovāciju (ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu);

2) zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums;

3) mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā;

4) nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte (pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; fragmentēta zināšanu bāze);

5) pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu;

6) pārāk zems finansējums zinātnei un pētniecībai;

7) vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni;

8) reģionāli monocentriska attīstība.

(4) Papildus Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums; to mēra kā zinātniskās publikācijas to 10% publikāciju skaitā, kuras ir visvairāk citētas, un Latvijas rādītājs ir tikai 4%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju. 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijas starptautisko zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 399 un sasniedzis 1 247 publikācijas, no kurām 1 188 ir citējamas. Tomēr joprojām Latvijas zinātnieku publikāciju skaits ir zems. Laika periodā no 2003.–2012.gadam Scopus datu bāzē atrodamas 7 232 publikācijas, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju, kur 2003.–2012.gadu periodā Scopus datu bāzē ir atrodamas 14 791 publikācijas, no tām 2012.gadā – 2 211 publikācijas, un Lietuvu, kura 2003.–2012.gadā Scopus datu bāzē atrodamas 20 552 publikācijas, no tām – 2 708 publicētas 2012.gadā.

(5) RIS3 uzsvērts, ka Latvijas straujākas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs un atbilstoša un zinoša cilvēkkapitāla. Bez atbilstoša cilvēkkapitāla Latvija nevar veidot un uzturēt mūsdienīgu zināšanu ekonomiku. Cilvēkkapitāla trūkums valstī ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos, bet arī neļauj efektīvi pielietot lielāko daļu jauno zināšanu, kas radītas citviet pasaulē. Bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē, tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās.

(6) Inovācijas sistēmas nepilnības liecina, ka Latvijas ekonomikā dominē sistēmiskie tirgus izaicinājumi. Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem satricinājumiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju.

(7) Sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai RIS3 ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

2) izaugsmes nozares, kurās eksistē produkti vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību vai ir iespējams tādus radīt;

3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.

(8) Lai īstenotu tautsaimniecības transformāciju un ieviestu RIS3 izvirzītās prioritātes, KP fondu investīcijas tiks virzītas inovāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādas inovāciju sistēmas veidošanai, kas veicina un sniedz atbalstu tehnoloģiskajam progresam tautsaimniecībā (RIS3 mērķis), izstrādājot risinājumus, kas primāri ir vērsti uz inovācijas sistēmas nepilnību un izaicinājumu novēršanu, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(9) Latvijas situācijā stratēģija inovācijas sekmēšanai prioritāri vērsta uz atbalstu ekonomikas transformācijai, vienlaikus iekļaujot elementus no inovācijas sekmēšanas stratēģijām, kas vērstas uz zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstību². Tādējādi tiek veidota konceptuāli jauna un kompleksa stratēģija, kas ietver un paredz sabalansētu un papildinošu atbalsta instrumentu kopumu. Vienlaikus jāveicina ne tikai tehnoloģisko inovāciju, bet arī netehnoloģisko inovāciju attīstība.

(10) Izpildot ex-ante nosacījumu Nr.1.1. "ir jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā", ZTAI ir ietverta RIS3 – nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

(11) Priekšnoteikums KP fondu investīciju veikšanai 1.tematiskā mērķa ietvaros ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam³. Tādējādi tiks novērsta turpmāka P&A finansējuma fragmentēšana un nodrošināta KP ieguldījumu mērķtiecīga koncentrēšana atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(12) RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

(13) RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, atvērtā, pārskatāmā procesā, kurā tiks iesaistīts zinātnes, augstākās izglītības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes sektors un kas balstās uz uzņēmējdarbības atklājumu principiem, un investīciju mērķtiecīgu koncentrēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(14) RIS3 mērķu sasniegšanai indikatīvi noteikti šādi galvenie atbalsta virzieni un instrumenti:

1) izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības integrācija (sadarbības un pārneses sistēmas inovācijas jomā stiprināšana);

2) nozaru inovācijas kapacitātes stiprināšana (inovācijas pieprasījuma stiprināšana);

3) zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes un atdeves palielināšana (zināšanu kapacitātes un inovācijas piedāvājuma stiprināšana);

4) nozaru izaugsmes, eksportspējas un iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs sekmēšana;

5) izglītības sistēmas pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai;

6) atbalsts publisko datu atkalizmantošanas pieauguma nodrošināšanai;

7) līdzsvarotas teritoriju attīstības veicināšana, radot priekšnosacījumus teritoriju attīstības potenciāla un resursu pilnvērtīgākai izmantošanai.

(15) ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendācija nosaka nepieciešamību izstrādāt un īstenot efektīvu P&I politiku. Minētās rekomendācijas ieviešanai plānots īstenot šādas darbības: 1) pētniecības sistēmas stiprināšana, konsolidējot zinātniskās institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem, 2) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstīšana zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, ieviešot RIS3 un īstenojot ZTAI, 3) nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību P&A&I, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās, kā arī 4) RIS3 ietvaros izvirzīto attīstības prioritāšu regulāra pārskatīšana, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēle un monitoringa sistēmas izveide, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(16) Lai risinātu iepriekšminētās identificētās problēmas, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības, un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, tam paredzot investīcijas 1., 2., 3. un 11.tematiskā mērķa (1., 2., 3. prioritārā virziena) ietvaros.

(17) Tāpat KP fondu investīcijas tiks novirzītas, lai risinātu arī citus inovāciju sistēmas ietvaros identificētos galvenos izaicinājumus.

(18) Lai stiprinātu jau esošo MVK bāzi un radītu jaunus MVK, plānots izveidot finanšu instrumentu klāstu atbilstoši ex-ante izvērtējumam, kur MVK nav optimāla pieeja finansējumam.

(19) KP fondu investīcijas plānotas apstrādes rūpniecības saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstošas industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, tādējādi veicinot apstrādes rūpniecības attīstību, tās produktivitātes pieaugumu un īpatsvaru Latvijas IKP. Atbalsta apjoms industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai 3.tematiskā mērķa ietvaros tiks analizēts vidusposma izvērtējuma ietvaros un tiks samazināts, ja netiks sasniegti plānotie rezultāti.

(20) KP fondu investīcijas plānots novirzīt nodarbināto personu apmācībām ar mērķi stiprināt komersantu konkurētspēju, piemēram, nodrošinot apmācības par resursu efektivitāti un efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu.

(21) Ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi specifisks atbalsts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un sociālā dialoga attīstībai, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un mazinātu korupcijas izplatību. Atbilstoši ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām, tiesu efektivitāti plānots uzlabot, nodrošinot KP finansējumu pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, tāpat atbalsts paredzēts specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu īstenošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. KP fondu investīcijas tiks novirzītas atbilstošo valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanai par korupcijas apkarošanu un novēršanu.

(22) Tā kā RIS3 ietvaros IKT ir identificēta kā nozare ar nozīmīgu horizontālo ietekmi uz tautsaimniecību, proti, tā ir nozare, kas veido pamatu jauno – uz inovācijām balstīto-salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai, KP fondu investīcijas plānots novirzīt elektronisko sakaru infrastruktūras nodrošināšanai lauku teritorijās, kā arī publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūrā un datu pieejamībā un to izmantošanas iespēju nodrošināšanā, tādējādi nodrošinot, ka IKT nozares jaunajās iespējas un risinājumi sniedz lielāku ieguldījumu citu nozaru attīstībā, būtiski paaugstinot to darba efektivitāti (IKT izglītības un e-prasmju attīstība, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumu un digitālā satura attīstība, pārrobežu sadarbība digitālā vienotā tirgus attīstībai, kā arī IKT pētniecības un inovācijas, uzticēšanās un drošības veicināšana).

(23) Ir jānodrošina, ka ESI fondu atbalsts nerada būtisku ietekmi uz darba vietu zudumu, ja tas tiek sniegts lielajiem uzņēmumiem, to esošajās atrašanās vietās ES.

Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra

(24) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja arī krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju reģionos, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(25) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, sliktais valsts ceļu stāvoklis un nepietiekamā dzelzceļa tīkla caurlaidība ierobežo ekonomikas tālāko attīstību.

(26) Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, Latvija ir spējusi izmantot tās ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un noturēt savas līderpozīcijas starp Baltijas valstīm tranzīta kravu pārvadājumu un ostu apgrozījuma jomā.

(27) Taču, neraugoties uz uzlabojumiem ceļu satiksmes drošības jomā, Latvijā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem joprojām ir 1,6 reizes augstāks nekā vidēji ES.

(28) Latviju raksturo sliktākā autoceļu stāvokļa kvalitāte Austrumeiropā, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Tāpat sliktā ceļu kvalitāte būtiski sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas.

(29) Uzlabota transporta infrastruktūra ir līdzsvarotas ekonomiskas izaugsmes priekšnosacījums, jo tā var pozitīvi ietekmēt gan ražošanu, gan sasniedzamību dažādos attālumos (līmeņos) un līdz ar to arī nevienlīdzības samazināšanu.

(30) Lai nodrošinātu starptautiska līmeņa efektīvu mobilitāti, ir nepieciešami uzlabojumi TEN-T tīkla infrastruktūrā gan autoceļos, gan dzelzceļa tīklos, un jānodrošina pilsētu savienojumi ar TEN-T tīklu. Tāpat ir būtiski nostiprināt Latvijas lielo ostu pieejamību un to darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.

(31) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(32) Pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo pilsētvidi.

(33) Pieaugot pasažieru un kravu apgrozījumam Rīgas lidostā, pieaug gaisa satiksmes negatīvā ietekme uz vidi.

(34) Ņemot vērā aprakstītos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra tam paredzot investīcijas 7. tematiskā mērķa (6.prioritārā virziena) ietvaros.

(35) KP fondu investīcijas transporta nozarē ir balstītas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kas atspoguļo Latvijas redzējumu par konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, komodālu transporta sistēmu, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus.

(36) KP fondu investīcijas transporta infrastruktūrā tiks koncentrētas uz ilgtspējīgu transportu un ierobežojumu novēršanu svarīgākajos infrastruktūras savienojumos atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm. Lielākais investīciju apjoms tiks novirzīts TEN-T tīkla savienojumu uzlabojumiem.

(37) Elektrificējot un modernizējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstināta konkurētspēja, piesaistītas papildu kravas, samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi, nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.

(38) Tāpat investīcijas plānotas TEN-T autoceļu infrastruktūrā ar mērķi samazināt ceļu posmus, ko var raksturot kā sliktas vai ļoti sliktas kvalitātes, tādējādi uzlabojot Baltijas jūras reģiona līmeņa mobilitāti.

(39) KP fondu investīcijas plānots novirzīt pilsētu savienojumiem ar TEN-T tīkliem, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un izveidotu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās.

(40) Būtisku KP fondu finansējuma daļu plānots novirzīt reģionālo ceļu rekonstrukcijai, kas paredz pastiprinātus KP fondu ieguldījumus perioda sākumā. Plānošanas perioda otrajā pusē tie pakāpeniski tiks aizstāti ar valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot KP fondu investīciju ilgtspēju. Ņemot vērā ierobežotos resursus, ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros (9+21 modelis)⁴ ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ESI fondu investīcijām, kas vērstas uz reģionu attīstību. Attiecīgi, rekonstruējamo valsts reģionālo autoceļu posmi ir noteikti, ievērojot reģionālās attīstības plānošanas 9+21 modeli un ņemot vērā:

1) autoceļu posmu tehnisko stāvokli;

2) satiksmes intensitātes uzskaites datus, vienlaikus modelējot iespējamo satiksmes intensitātes pieaugumu līdz 2020.gadam;

3) pakalpojumu sniedzēju (medicīniskās iestādes, izglītības iestādes, pasts, patēriņa preču tirdzniecība u.c.) izvietojumu;

4) sinerģiju ar citiem SAM;

5) komercdarbības attīstības iespējas.

(41) Multimodālas transporta sistēmas attīstībai ES ārējās konkurences kontekstā nepieciešamas arī investīcijas lielajās ostās drošības līmeņa uzlabošanai un uzlabojumiem transporta tīkla sasaistei ar ostu teritorijām. Tāpat KP fondu investīcijas plānotas vides aizsardzības pasākumiem starptautiskajā lidostā "Rīga".

Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana

(42) Atbilstoši PL stratēģijai un izaugsmes potenciāla analīzei būtiska ir ES padomes 2013.gadaun 2014.gada rekomendāciju ieviešana attiecībā uz enerģētiku un energoefektivitāti. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus atbilstoši PL 101.rindkopā minētajam.

(43) RIS3 identificē energoefektivitāti un AER izmantošanu kā nozari ar nozīmīgu horizontālu ietekmi uz jaunu tautsaimniecības priekšrocību veidošanu. Zems energoefektivitātes līmenis rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus, savukārt šī līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.

(44) Lielākais potenciāls ar valsts īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes, transporta un rūpniecības sektorā. Latvijā ir augsts tautsaimniecības energointensitātes līmenis (enerģijas patēriņš pret IKP, izteikts kg naftas ekvivalentā uz tūkst. EUR). 2011.gadā energointensitātes līmenis bija 323,3 kg naftas ekvivalenta uz tūkst. EUR jeb 2,2 reizes augstāks nekā vidēji ES. Laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam enerģijas patēriņš uz saražotas produkcijas vienību samazinājās par 13,7% (ES vidēji – par 14%).

(45) Latviju raksturo augsta blīvi apdzīvoto vietu siltumapgādes centralizācijas pakāpe, vienlaikus daļa no centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir novecojušas. Tāpat arī dzīvojamo māju fondam ir ļoti zema energoefektivitāte. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami tiek izmantoti AER.

(46) Papildus kā izaicinājums identificēts pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(47) Vides acquis mērķu sasniegšanai jāturpina attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kā arī paplašināt atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā.⁵

(48) Neraugoties uz ievērojamiem līdzšinējiem ieguldījumiem, atsevišķās teritorijās joprojām netiek pilnībā nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atbilstoši ES direktīvu prasībām, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi.

(49) Klimata pārmaiņu iespaidā pieaug jūras uzplūdu radīto plūdu ietekme uz Latvijas jūras krastu un lielo upju grīvām, skarot tuvumā esošās pilsētas. Plūdu rezultātā ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

(50) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par būtisku antropogēno slodzi uz dabas resursiem. Vides monitoringam nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, lai īstenotu vides uzraudzību atbilstoši ES direktīvu prasībām.

(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam⁶ norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(52) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, tam paredzot investīcijas 4., 5. un 6. tematiskā mērķa (4. un 5.prioritārā virziena) ietvaros.

(53) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja. KP fondu investīcijas ir vērstas uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un esošo dabas vērtību saglabāšanu – atkritumu pārstrāde, ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tāpat daļu KP fondu transporta investīciju plānots novirzīt uz pasākumiem ar tiešu pozitīvi ietekmi uz vidi – videi draudzīgs sabiedriskais transports un elektrotransports. Papildus DP ietvaros tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, kā arī energoefektivitātes un AER īpatsvaru palielinoši pasākumi.

(54) Investīcijas energoefektivitātes pasākumos plānots veikt saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteikto, un ieguldījumus koncentrēt uz jomām, kurās ir lielākais ekonomiskais un tehniskais potenciāls panākt enerģijas patēriņa samazinājumu, proti, dzīvojamo ēku, publisko ēku un siltumapgādes sistēmu, kā arī apstrādes rūpniecības komersantu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šo pasākumu ietekmi uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto AER mērķi, tiks atbalstīta arī pāreja uz AER izmantošanu ēkās un centralizētajā siltumapgādē. Papildu atbalsts plānots pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas balstīts uz pašvaldību integrētām attīstības programmām.

(55) Tā kā viens no lielākajiem enerģijas galapatērētājiem ir transporta nozare, investīcijas plānots novirzīt elektrotransportlīdzekļu tirgus izveides veicināšanai un videi draudzīga sabiedriskā transporta modernizācijai, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajiem principiem un stratēģiju.

(56) Lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, investīcijas plānots koncentrēt uz vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu apglabājamos atkritumos.

(57) Lai mazinātu vides riskus no nesavāktiem notekūdeņiem un uzlabotu dzeramā ūdens apgādes sistēmu, KP fondu investīcijas plānots veikt aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nav visiem nodrošināta, kā arī apdzīvotās vietās ar CE zem 2000, kur notekūdeņi tiek nopludināti riska ūdens objektos. Uzsvars tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu.

(58) Pieaugot plūdu riskiem klimata pārmaiņu rezultātā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt pasākumiem, kas mazinās jūras krastu eroziju un plūdu apdraudējumu. Vietās, kur jāizbūvē jaunas vai jāpaplašina esošās hidrotehniskās būves, prioritāri būs zaļās infrastruktūras risinājumi, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu. Tāpat atbalsts tiks sniegts meliorācijas sistēmu un hidrobūvju renovācijai lauku teritorijās, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

(59) Latvija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā (pārmitrājā) un ņemot vērā reljefa īpatnības, hidroloģisko režīmu un meteoroloģiskos apstākļus, iespējama netieša ietekme uz zonām, kas var ietekmēt Natura 2000, tāpēc plūdu risku novēršanas pasākumu ietvaros rekonstrukciju vai renovāciju neatbalstīs Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumos un dabas parka režīmu zonās (izņemot gadījumu, ja rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši Natura 2000 teritorijas vai aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), un mikroliegumos.

(60) Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mazinātu antropogēno slodzi, KP fondu investīcijas plānots novirzīt darbībām, kas veicina īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu, pilnveidojot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru Natura 2000 teritorijās. Tāpat atbalsts plānots vides monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai.

(61) Veicot KP fondu investīcijas, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētajām attīstības stratēģijām, plānots rast jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem starptautiskas nozīmes dabas un kultūras objektiem, kas kalpos par pamatu saimnieciskās darbības aktivizēšanai un pakalpojumu dažādošanai konkrētās teritorijās, kas tajās veicinās nodarbinātību. Investīcijas ir plānotas degradēto teritoriju reģenerācijas un revitalizācijas pasākumiem, veicot ieguldījumus nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībā. Tādējādi sinerģijā ar pilsētas attīstības plānā paredzētām papildinošām aktivitātēm pieguļošajās teritorijās saimnieciskās darbības un sociālās iekļaušanas pasākumiem plānots revitalizēt konkrētās teritorijas.

Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā

(62) Lai gan Latvijas bezdarba rādītāji ir pietuvinājušies ES vidējiem rādītājiem, valstī joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbs.

(63) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES, un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(64) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju⁷, kas norāda uz mērķtiecīga atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem, kā arī citām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām. Jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, it īpaši 15–19 gadu vecuma grupā (58,8%).

(65) Analizējot nabadzības cēloņus, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir pamats darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no jaunreģistrētajām personām ar invaliditāti Latvijā nestrādā, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.

(66) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, tiek noteikta attīstības prioritāte Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā, tam paredzot investīcijas 8. un 9.tematiskā mērķa (7. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(67) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(68) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām⁸, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību⁹.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma

(70) Saskaņā ar RIS3, lai attīstītu inovācijas kapacitāti Latvijā, ir jānodrošina moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, t.sk. pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un RIS3 prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Prioritāri jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā.

(71) Latvijā absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir viens no zemākajiem Eiropā (15,7% 2011.g., Eurostat). Lai attīstītu inovāciju kapacitāti un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu, jāpalielina skolēnu motivācija un interese par dabaszinātnēm, vienlaikus paaugstinot sasniegumu līmeni, nodrošinot kompleksu un savstarpēji papildinošu atbalstu visos izglītības līmeņos, tajā skaitā pilnveidojot izglītības saturu un tā organizāciju.

(72) AII tīkls ir par plašu pašreizējai demogrāfiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ ir spēcīga institūciju konkurence, zemas iestāšanās prasības AII un nepietiekama akadēmisko resursu sadale.

(73) Latvijas augstākās izglītības sistēma ir fragmentēta, vērojama studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība. Augstākā līmeņa studiju programmas – maģistratūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, un studējošo skaits šajās nozarēs joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem.

(74) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

(75) Globalizācijas, IT attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Lai veicinātu indivīda izpratnes veidošanos un prasmju attīstību, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana mācību procesā.

(76) Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam ir viens no būtiskākajiem strukturālā darbaspēka deficīta un bezdarba veidošanās iemesliem. Saimnieciskās darbības veicēju apsekojumu rezultāti liecina, ka atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums arvien spēcīgāk ietekmē ražošanas attīstības iespējas. Izteiktākas neatbilstības ir vērojamas vidējās kvalifikācijas profesijās, galvenokārt darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ.

(77) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, un nodarbināto skaits, kas pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām ir neliels. Saskaņā ar darba devēju aptaujām jauniešu profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļā profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(78) Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tam paredzot investīcijas 10. tematiskā (8.prioritārā virziena) ietvaros.

(79) KP fondu investīcijas tiks īstenotas saskaņā ar 2014.–2020.gada Izglītības attīstības pamatnostādnēm un vērstas uz augstākās, vispārējās, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības uzlabošanu, ievērojot RIS3 definētos mērķus un uzdevumus.

(80) Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam un ievērojot ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par augstākās izglītības reformām, IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi – nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.

(81) KP fondu investīcijas tiks novirzītas augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas stiprināšanai. Atbalsts plānots teritoriāli koncentrētas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai, t.sk. pirmā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, profesionālās augstākās izglītības programmu attīstībai koledžās. Sinerģijā ar iepriekš minētajām investīcijām, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, plānots KP fondu ieguldījums 1) studiju programmu attīstībā, vienlaikus mazinot to kopējo skaitu un veicinot starptautisko konkurētspēju, 2) augstākās izglītības iestāžu institucionālās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā koledžās. Augstākās izglītības iestāžu labākai pārvaldībai un starptautiskai konkurētspējai plānots atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.

(82) KP fondu investīcijas paredzētas kompleksam atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, t.sk. atbalstot dabas zinātņu kabinetu aprīkošanu un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.

(83) KP fondu atbalsts plānots uz kompetencēm balstīta vispārējās izglītības mācību satura un metodikas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai, karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalstam, izglītojamo iekļaujošas un kompetenču un prasmju attīstošas izglītības attīstībai, kā arī minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā atbalsta personāla un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

(84) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013.gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(85) Profesionālās izglītības jomā KP fondu investīcijas paredzēts novirzīt profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību, kā arī darba vidē un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības personāla kompetences paaugstināšanai un mācību satura un līdzekļu pilnveidei.

(86) Pieaugušo izglītības jomā atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, t.sk. paredzot atbalstu nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni.

Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība

(87) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos, un īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un pašvaldībās. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam secināts, ka līdzšinējie reģionālās politikas pasākumi nav bijuši pietiekami veiksmīgi šo izaicinājumu risināšanā. Arī RIS3 līdzsvarota teritoriālā attīstība noteikta par vienu no attīstības prioritātēm, tādējādi skaidri norādot, ka reģionālā politika nav uzskatāma par resursu pārdales politiku, bet gan par būtisku ilgtspējīgas un gudras valsts ekonomikas attīstības elementu.

(88) DP plānotie ieguldījumi teritorijās ir balstīti uz Latvijas reģionālās attīstības stratēģiju, kas noteikta Stratēģijā "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam. Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz attiecīgām politikas nozaru pamatnostādnēm, pašvaldību attīstības programmām, specializācijas stratēģijām un teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

(89) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās tiks sniegts, pielietojot bottom-up (augšupvērstu) pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām.

(90) Ņemot vērā apdzīvojuma struktūru, ekonomiskās attīstības tendences un reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts teritoriālās attīstības modeli (9+21), jāparedz vietējā potenciālā balstīti, ilgtspējīgi un iekļaujoši atbalsta pasākumi gan deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru, gan 21 reģionālas nozīmes attīstības centra un to funkcionālo teritoriju attīstībai.

(91) Pilsētvides atbalsta pasākumus ERAF Regulas 7.panta izpratnē Latvijā plānots ieviest deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros – Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils, izmantojot ITI ieviešanas mehānismu. Pilsētu teritorijas kopā aizņem 1,1% no valsts teritorijas un tajās dzīvo 51,1% Latvijas iedzīvotāju. Republikas pilsētās darbojas 69,7% no individuālo komersantu un komercsabiedrību kopskaita, tajās reģistrēti 39,6% no bezdarbnieku kopējā skaitā. Pašvaldību budžetā republikas pilsētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos veido 59,6%, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs ir vidēji augstāks, nekā valstī kopumā – 553,8 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā (valstī kopumā – 539,8). Pilsētvides attīstības jautājumi Latvijā nevar tikt skatīti atdalīti no reģionālās attīstības izaicinājumiem kopumā. Pilsētvides atbalsta instrumentiem jābūt virzītiem ne tikai uz vietēju un specifisku problēmu risināšanu, bet arī jāsniedz būtisks ieguldījums līdzsvarotā valsts attīstībā kopumā.

(92) Latvijā pilsētu jeb attīstības centru attīstības jautājumi netiek nodalīti no reģionālās politikas, jo Latvija ir maza valsts, un Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma visas valsts teritorijas attīstībā, īpaši līdzsvarotākas teritoriju attīstības veicināšanā. Pakalpojumu un darbavietu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā būtiska loma ir pilsētu un lauku partnerībai.

(93) Plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta pilsētu spēja būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu, un tiks samazināta nepieciešamība iedzīvotājiem pārcelties no citām pašvaldībām uz Rīgas apkārtni vai citām valstīm augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, jo tās būs pieejamas tuvējā attīstības centrā. Rezultātā tiks mazināta turpmāka nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanās Rīgas apkārtējās teritorijās. Tādējādi plānotie pasākumi sniegs ieguldījumu gan attīstības centru, gan visas valsts attīstībā.

(94) KP fondu finansētie aktīvie nodarbinātības un sociālo pakalpojumu pasākumi, profesionālās un mūžizglītības pasākumi, kā arī vispārējās izglītības pasākumi un veselības aprūpes pasākumi ir pielāgoti konkrēto reģionu situācijai un darba tirgus vajadzībām. Tāpat investīcijas reģionālo ceļu sakārtošanā vērstas uz līdzsvarotu nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstību.

(95) KP fondu atbalsts prioritāro virzienu ietvaros paredzēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (9+21), pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piesārņoto un degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, atbalsts sociālo pakalpojumu veicināšanai, kā arī atbalsts vispārējās izglītības iestāžu attīstībai.

(96) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm, sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, jāīsteno koordinēts pasākumu kopums, kas risinātu teritoriālās attīstības radītos izaicinājumus, attiecīgi DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriāla attīstība, indikatīvi paredzot ieguldījumus 3., 4., 6., 9. un 10.tematiskā mērķa (3., 4., 5., 8. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(97) Liela daļa DP investīciju plānotas, ņemot vērā teritoriālo dimensiju un sasaistē ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, lai nodrošinātu pašvaldību un citu vietējo ieinteresēto pušu plašāku iesaisti un līdzatbildību, kā arī lai sekmētu investīciju savstarpējo sinerģiju un pēc iespējas efektīvāku izlietojumu attiecīgo konstatēto izaicinājumu risināšanā.

(98) Īpaši ir uzsvērta deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru – lielo pilsētu – loma un īpašie pilsētu attīstības izaicinājumi, it sevišķi, attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības, vides un dabas resursu ilgtspējīgas vadības, kā arī saimnieciski efektīva, ilgtspējīga un vietējai ekonomikas vajadzībām un attīstības perspektīvām atbilstoša vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu.

(99) Par galvenajiem kopīgajiem rīcības virzieniem nacionālo attīstības centru izaugsmē Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīti investīciju piesaiste un tālredzīga uzņēmējdarbības vides uzlabošana, transporta infrastruktūras sakārtošana, investīciju teritoriālā koncentrēšana un teritoriju efektīva izmantošana, pakalpojumu "groza" attīstība (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība, zinātne, jaunatne un sports), pašvaldību lomas un rīcības brīvības stiprināšana vietējās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā šos uzdevumus, tiek plānots veidot integrētu pilsētvides attīstības pieeju, kas ļautu DP paredzēto SAM ietvaros atbalstīt projektus ar skaidri demonstrējamu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, prioritizējot tādus risinājumus, kas ietver vides ilgtspējas vai resursu efektivitātes elementus un paredz ietekmi uz vairāk kā viena tematiskā mērķa rezultātu sasniegšanu. Kā uzsvērts RIS3 stratēģijā, viens no gudras un ilgtspējīgas izaugsmes atslēgas elementiem ir efektīva izglītības politikas, darba tirgum un attīstībai nepieciešamo prasmju un zināšanu plānošanas un veidošanas instrumentu efektīva integrācija kopējā izaugsmes stratēģijā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. RIS3 stratēģijā īpaši uzsvērta arī enerģētikas un energoefektivitātes horizontālā loma ilgtspējīgā tautsaimniecības izaugsmē, konkurētspējas celšanā un darbavietu radīšanā, tādēļ pašvaldību integrētai attīstībai pieejamo instrumentu "grozā" iekļaujami arī energoefektivitātes risinājumi, kas labvēlīgi ietekmēs vidi un veicinās pašvaldību ekonomisko rīcībspēju. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas jautājumu lokāliem risinājumiem. Paredzēts, ka pasākumi ne tikai tiešā veidā sekmēs DP un pašvaldību attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu, bet arī palīdzēs efektivizēt pašvaldību budžetus, lai risinātu tās vietējās vajadzības, kas atrodas ārpus DP mērķu ietvara.

(100) Taču ieguldījumi deviņos nacionālas attīstības centros nav vienīgie, kas būs nozīmīgi pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Visi SAM DP ietvaros ITI ietvarā nav iekļaujami dažādu iemeslu dēļ, un tāpēc, ka vairākumā gadījumu tie tiks īstenoti kā tematiskie jeb nozaru politiku atbalsta pasākumi, kas nodrošinās attiecīgo nacionālo politiku stratēģisko mērķu īstenošanu, vienotu pakalpojumu standartu ieviešanu, spēcīgāku atbalsta koordināciju nacionālā līmenī.

100¹ COVID-19 pandēmijas seku mazināšana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100² REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk – MK) 2020.gada 2.jūlijā un par ko EK 2020.gada 20.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100³ Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100⁴ REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100⁵ Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem

100⁶ Reaģējot uz Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radīto bēgļu krīzi, 2022.gada 5.martā spēkā stājies "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums" (https://likumi.lv/ta/id/330546-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likums), kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēju atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai.

100⁷ DP atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd paredzēts sniegt esošo SAM un pasākumu ietvaros, nepieciešamības gadījumā (krīzei saasinoties), vērtējot īpaši mērķētu pasākumu izveidi un finansējuma pārdales iespējas starp SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 1.1. (1)

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

(101) Tabulā sniegta koncentrēta informācija par izvēlēto tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojumu. Izvērstāks investīciju prioritāšu pamatojums PL 1.3.2.tabulā "ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

(102) Lai sasniegtu "Eiropa 2020" stratēģijā noteikto mērķi – P&A ieguldījumiem sasniedzot 1,5% no IKP 2020.gadā, jāveic ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros atbilstoši RIS3 noteiktajam, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas strukturālās izmaiņas, veicinot zinātnes un tehnoloģiju virzīto izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstībai, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2.tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu un mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93 % no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā –uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3.tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30% no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(106) 4.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,78% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 29,08% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 1,62% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5.panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 15,40% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,22% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 47,44% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(110) Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi – nodarbinātības līmenis 73% vecuma grupā 20–64 gadi (2012. g. 68,2%), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9.tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 38,26% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 10,78% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts). Vienlaikus tiks veikti ieguldījumi SAFE ietvaros, kas veido 4.81% no KF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(113) Lai risinātu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par augstākās izglītības reformu īstenošanu, nodrošinātu karjeras atbalstu, uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, t.sk. stiprinot praksi un veicinot izglītojamo skaita proporcijas izmaiņas starp profesionālo un vispārējo izglītību apguvušajiem, panāktu progresu jauniešu nodarbināšanā, ieskaitot tos jauniešus, kuri nekur nemācās un nestrādā, un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, jāveic investīcijas 10.tematiskajā mērķī.

(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5.panta 10) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11.tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117)¹ 12.Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 1.2. (2) Pārskats par programmas investīciju stratēģiju

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2. Prioritāro virzienu apraksts

(118) Šajā sadaļā sniegta informācija par SAM, ar kuru palīdzību prioritāro virzienu ietvaros tiks īstenotas izvēlētās ieguldījumu prioritātēs noteiktās darbības. Izvērstāka vajadzību analīze ieguldījumiem izvēlētajās jomās, tematiskajos mērķos un prioritārajos virzienos sniegta PL 1.1. sadaļā "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze".

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

(119) 1.1.ieguldījumu prioritāte: uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.

(120) 1.1.1.SAM: palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

(121) SAM ietvaros tiks palielināts valsts zinātnisko institūciju piesaistītā ārējā finansējuma apjoms un stiprināta pētniecības kapacitāte, ieguldot cilvēkresursos, zinātnisko institūciju sadarbībā ar industriju un augstākās izglītības institūcijām un P&A infrastruktūras attīstībā atbilstoši RIS3, Latvijas Zinātnes starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, kā arī dots ieguldījums Latvijas zinātniskās un inovāciju kapacitātes celšanā, t.sk. attīstīta zinātniskā un tehnoloģiskā ekselence, veicināta cilvēkkapitāla atjaunotne, stiprināta zinātnisko institūciju starptautiskā sadarbība un konkurētspēja, sadarbība ar komersantiem, kuri rada un ievieš jaunus, zināšanu ietilpīgus un konkurētspējīgus produktus atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(122) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Latvijas īstenotās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju institucionālās sistēmas reformas ir vērstas uz funkcionālu resursu konsolidāciju, uzlabojot to pārvaldību. To īstenošanā tiek ievērots AII un zinātnisko institūciju autonomijas princips, vienlaikus sniedzot atbalstu institūciju attīstībai un veidojot tādu normatīvo vidi, kas motivē AII un zinātniskās institūcijas konsolidēt to struktūras, attīstīt pārvaldības spēju un uzlabot sava darba izcilību, kā arī īstenot izvirzītos augstākās izglītības un ZTAI pamatnostādnēs definētos politikas mērķus, ņemot vērā RIS3 noteikto. Zinātnisko institūciju un augstākās izglītības reformas, lai arī SAM līmenī nodalītas, tomēr ir savstarpēji papildinošas, jo ir vērstas uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības un zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares cilvēkkapitāla attīstību, kā arī Latvijas tautsaimniecības zināšanu absorbcijas spējas palielināšanu. Zinātnisko institūciju pārvaldības stiprināšanas aktivitātes tiek plānotas divās kārtās. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda noslēgumā tiek veikta strukturāla un/vai teritoriāla zinātnisko institūciju konsolidācija ap Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā labi novērtētajām zinātniskajām institūcijām un universitātēm kā zināšanu centriem, un uzsākti to administratīvās spējas stiprināšanas pasākumi. Pilotprojektu veidā tiks atbalstīti "reformu čempioni", proti, tās zinātniskās institūcijas, kas šobrīd izrāda iniciatīvu un ir veikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai uzsāktu strukturālo reformu īstenošanu. Nākošajā periodā tiks atbalstītas tās institūcijas, kas būs sasniegušas atbilstošo līmenī, uzsākot nākamo kārtu. Lai motivētu institūcijas veikt nepieciešamos priekšdarbus, IZM veic virkni izmaiņu normatīvajā regulējumā, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts finansējums zinātniskajām institūcijām.

(123) Lai gan līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora attīstībai, ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības kapacitātes stiprināšana, ievērojot NRP, ZTAI un RIS3 noteiktos inovācijas sistēmas izaicinājumus, sasniedzamos mērķus un izaugsmes prioritātes.

(124) Lai risinātu pašreizējos izaicinājumus P&A&I jomā un novērstu inovāciju sistēmas nepilnības, RIS3 izvirza divus prioritāros rīcības virzienus RIS3 mērķu sasniegšanai – (1) inovācijas kapacitātes stiprināšana (zināšanu bāzes attīstība un zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstība, jo īpaši dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas, lauksaimniecības zinātņu un IKT jomā), kas sekmētu nākotnes izaicinājumu risināšanu un iespēju izmantošanu, un (2) inovācijas sistēmas attīstība, kas uzņēmējdarbības atklājuma procesā palīdzētu identificēt šos izaicinājumus un koncentrētu resursus risinājumu izstrādei. Papildus ZTAI kā būtisku uzdevumu nosaka zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares efektīvu pārvaldību, mazinot pētniecības sistēmas sadrumstalotību un pārklāšanos un paaugstinot tās efektivitāti.

(125) Atbilstoši RIS3 nepieciešams attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kur Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā – zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju jomās.

(126) Inovācijas kapacitātes veidošanā būtiska ir ne vien cilvēkresursu kapacitātes veidošana un to starptautiskā konkurētspēja, bet arī atbilstošas P&A infrastruktūras attīstība, vienlaikus nodrošinot, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt uzsākto darbu P&A infrastruktūras uzlabošanā, kas, cita starpā, būtu pieejama studentiem un komersantiem, to mērķtiecīgi attīstot galvenajos valsts nozīmes zināšanu centros, ievērojot RIS3 stratēģiskos uzstādījumus un Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtējuma ieteikumus, lai integrētu un stiprinātu pētniecības sistēmu, sekmētu zinātnisko institūciju pārēju uz augstāku veiktspējas līmeni un novērstu P&A finansējuma fragmentāciju.

(127) Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā norādīts, ka Latvijas zinātniskās institūcijas ir vairāk orientētas uz nacionāla līmeņa problēmjautājumu risināšanu, dalību vietējas nozīmes konferencēs un vietējo zinātniskās sabiedrības komunikācijas kanālu izmantošanu, kas neveicina Latvijas zinātnieku starptautisko sadarbību un konkurētspēju.

(128) Tāpat šajā izvērtējumā uzsvērts, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, t.sk. nepieciešams pilnveidot zinātnisko institūciju pārvaldību, uzlabot zināntisko institūciju resursu izmantošanu un plānošanu. Vienlaicīgi pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, kas var kalpot par centriem sistēmas konsolidācijai un nākotnes investīcijām, attīstot mazāku skaitu zinātnisko institūciju ar spēcīgu kritisko masu un nozīmīgu starptautisko profilu, nodrošinot Latvijas pilnvērtīgāku iesaisti starptautiskajā zinātniskajā apritē.

(129) Efektīva zinātnisko institūciju pārvaldība, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu kritiskā masa un koncentrēta P&A infrastruktūra ir priekšnosacījums, lai investīcijas P&A&I būtu efektīvas, sekmētu starptautisko sadarbību un nodrošinātu pētniecības sasaisti ar industriju.

(130) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.2.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.tematisko mērķi un 3.tematisko mērķi atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(131) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar 8.1.1.SAM, kura ietvaros, savukārt, plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai un zinātnisko darbību veikšanai doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki. SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu, lai veicinātu ciešāku zinātnisko institūciju sadarbību ar industriju un stiprinātu starptautisko sadarbību atbilstoši ZTAI²², jo īpaši papildinātību ar "Horizonts 2020" izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas aktivitātēm (mērķsadarbības, tīklošanās un sadraudzības pasākumi, "Eiropas Pētniecības telpas katedras" iniciatīva (ERA-chairs)).

(132) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts pētījumu projektu (tajā skaitā pēcdoktorantūras pētījumu un zinātnisko grupu pētījumu) īstenošanai, kas sekmē zināšanu pārnesi tautsaimniecībā atbilstoši RIS3 izvirzītajām stratēģiskajām prioritātēm, inovāciju grantiem studentiem, jo īpaši STEM, medicīnas un radošo industriju jomās, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, sadarbības projektiem ar komersantiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares problēmu risināšanai, Eiropas Pētniecības telpas bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādei un dalībai starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūras objektos, t.sk. atbalsts "Horizonts 2020" Nacionālā kontaktpunkta kapacitātes stiprināšanai, P&A infrastruktūras attīstībai atbilstoši RIS3 noteiktajām prioritātēm, zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot zinātnisko institūciju darbības kvalitātes ārējā izvērtējuma rekomendācijas konkurētspējas palielināšanai starptautiskā līmenī un mērķtiecīgiem zinātnisko institūciju apvienošanās pasākumiem.

(133) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: zinātniskās institūcijas.

(134) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.1.2. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(135) 1.2.Ieguldījumu prioritāte: Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

(136) 1.2.1.SAM: palielināt privātā sektora investīcijas P&A.

(137) SAM ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi P&A, tāpat tiks pilnveidota intelektuālā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, kā arī radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(138) 1.2.2.SAM: veicināt inovāciju ieviešanu komersantos.

(139) SAM ietvaros tiks palielināts inovatīvo komersantu īpatsvars ekonomikā, ar apmācībām un semināriem veicinot izpratni par inovācijām un motivējot uzsākt komercdarbību atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(140) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu sadarbības starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām stiprināšanā, atbalsts tika sniegts praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, jo īpaši pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi, un pētījumiem ar augstu komercializācijas potenciālu.

(141) Tāpat, lai veicinātu privātā sektora investīcijas P&A&I, pilnveidotu pētniecības sektora izpratni par rūpniecības vajadzībām, kā arī veicinātu darbaspēka mobilitāti starp rūpniecības un pētniecības sektoriem, KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti seši kompetences centri, kas darbojas kā platformas zinātnieku un komersantu sadarbībai kopīgu rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Lai gan šobrīd ir samazinājušies ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A&I, tomēr publiskā un privātā sektora zinātniskajai sadarbībai ir liels izaugsmes potenciāls.

(142) Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama jaunu produktu izstrāde, ko iespējams sasniegt veicinot ciešu, komerciālu sadarbību starp komersantiem un zinātni, līdz ar to arī privātā sektora interesi ieguldīt P&A&I.

(143) Viens no NIP identificētajiem izaicinājumiem ir zema produktivitāte (vājš inovācijas sniegums), kas ietekmē Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas absorbcija mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos, arī privātā sektora ieguldījumi P&A darbībās 2012.gadā veidoja tikai 24% no kopējiem ieguldījumiem P&A. Lai uzlabotu produktivitāti, inovācijas process ir jāsasaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir valsts atbalsta palielināšana jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē, to ieviešanai ražošanā, kā arī komersantu motivācijas veicināšanā, tādējādi palielinot arī privātā sektora ieguldījumus. Augsts tehnoloģiskais risks, profesionālo iemaņu trūkums, nepietiekami pašu resursi, ierobežotas iespējas piesaistīt finanšu resursus, nepietiekams nodrošinājums, nestabila (vai negatīva) naudas plūsma un augstais risks ierobežo inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstību²³. Līdz ar to atbalsta instrumentiem jākoncentrējas uz izmaksu un riska mazināšanu, sadarbības veicināšanu un prasmju pilnveidošanu. Finansējuma nodrošināšana šādu komersantu attīstībai veicinās gan privātā sektora investīciju palielinājumu P&A&I darbībām, gan inovatīvu ideju īstenošanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijas tautsaimniecībā, palīdzot radīt produktus un tehnoloģijas ar augstāku pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

(144) Latvijai raksturīgs arī zems P&A rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība. Komersantiem ir ierobežota pieredze un prasmes identificēt pētniecības produktu attīstības vajadzības ilgtermiņā un iesaistīties pētniecībā agrīnā stadijā. Lielākā daļa komersantu veikto pētījumu ir eksperimentālās izstrādes stadijā, kas ir ar zemu risku un ļoti tuvu ieviešanai tirgū, tādēļ interese sadarboties ar zinātniskajām institūcijām ir neliela. Līdz ar to jāizveido vienota tehnoloģiju pārneses platforma, kas nodrošina atklātu pieeju infrastruktūrai P&A un inovatīvu projektu īstenošanai. Vienlaicīgi pilnveidojama rūpnieciskā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicinot pētniecības rezultātu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī palielinot zinātnisko institūciju ienākumus no jaunradīto zināšanu komercializācijas, tās licencējot vai veidojot jaundibinātus komersantus.

(145) EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā uzsvērts, ka Latvijai ir jāuzlabo augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un jāreaģē uz vajadzību labāk saskaņot pētniecisko darbību ar vietējās rūpniecības nozares vajadzībām, vienlaikus nostiprinot rūpniecības nozares spēju īstenot P&A&I darbības.

(146) RIS3 ietvaros veiktā pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi apstiprina iepriekšminēto, ka netiek nodrošināta pietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju institūcijām, augstāko izglītību un industriju, kā arī to, ka pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc nepieciešams risinājums zinātnisko institūciju sasaistei ar augstākās izglītības iestādēm un industriju.

(147) Lai stiprinātu zinātnieku un komersantu sadarbību un veicinātu sadarbības iesakņošanos inovāciju sistēmā, ir svarīgi turpināt pirms pāris gadiem uzsākto darbu un nodrošināt atbalsta sniegšanu kompetences centriem, pārskatot un izvērtējot līdzšinējos atbalsta programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošinot pētniecisko darbību veiksmīgāku saskaņošanu ar vietējo rūpniecības nozaru vajadzībām.

(148) Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

(149) Profesionālo prasmju pilnveidošana tiešā veidā sekmēs produktivitāti, veicinot ražošanas procesu optimizāciju, virzību uz resursu efektivitāti, efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu un inovāciju izstrādi un pārņemšanu.

(150) Augstāka produktivitāte un padziļinātas zināšanas sekmēs turpmāku specializāciju konkrētās jomās un nodrošinās atbilstību RIS3, tādejādi veicinot Latvijas iekļaušanos specifiskās globālās nišās.

(151) SAM ietvaros atbalsts paredzēts arī resursu efektivitātes veicināšanai, tādējādi stiprinot arī vienu no ESSBJR prioritārajām jomām "MVK — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVK izaugsmi".

(152) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja"ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(153) Paredzētie atbalsta pasākumi ietver visus produktu un tehnoloģiju izstrādes soļus: pētījumu veikšana -> projekta ekonomiskā un tehniskā priekšizpēte -> tehnoloģiju validēšana laboratorijā -> tehnoloģiju validēšana atbilstošā vidē -> tehnoloģiju demonstrēšana -> prototipa izstrāde -> produkta izstrāde -> produkta ieviešana ražošanā.

(153¹) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020.gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(154) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.1.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(155) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(156) 1.2.1.SAM indikatīvās mērķa grupas: komersanti, pašnodarbinātas personas, zinātniskās institūcijas, dažādas zinātnes un komersantu sadarbības platformas.

(157) 1.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

(158) 1.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbināto personu apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kā arī atbalsts inovācijas motivācijai ar informatīviem, izglītojošiem un konsultatīviem pasākumiem par inovāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanu; instrumenti un detalizētākas atbalstāmās darbības, t.sk., to savstarpējā sinerģija un demarkācija tiks noteiktas, ņemot vērā RIS3 monitoringa procesa rezultātus.

(159) 1.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(160) 1.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

Tabula Nr. 2.1.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.1.6. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	83 094 259			527 318 988	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25)	Kopējais	pilnslodzes ekvivalents	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			2 031	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111)	Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	uzņēmumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			1 773	Projektu dati	Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	55				Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.1.7. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

(161) 2.1.ieguldījumu prioritāte: paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.

(162) 2.1.1.SAM: uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.

(163) SAM ietvaros tiks uzlabota elektronisko sakaru tīklu pieejamība lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama.

(164) Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānots, ka tiks dubultots mājsaimniecību skaits lauku teritorijās, kurām pieejams platjoslas pakalpojums ar vismaz 30 Mbit/s ātrumu, ievērojami paplašinot to iedzīvotāju iespējas izmantot interneta un elektronisko pakalpojumu priekšrocības.

(165) Zemas ekonomiskās intereses teritorijās transporta tīkla attīstība veicinās komersantu interesi par pēdējās jūdzes²⁴ attīstību, nodrošinot galalietotājiem stabilus un ātrus platjoslas pakalpojumus. Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF finansētā projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros uzsākta sadarbība ar privātā sektora komersantu pakalpojumu nodrošināšanā galalietotājiem. 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta digitālā plaisa starp zemas un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Tādējādi tiks veicināta ne tikai elektronisko sakaru komersantu interese izvērst komercdarbību šādās teritorijās, bet arī vietējo komersantu ekonomiskā aktivitāte, izmantojot kvalitatīvu platjoslas pakalpojumu sniegtās priekšrocības (piekļuve e-pakalpojumiem, liela apjoma informācijas pārraide, e-komercijas attīstība u.c.). Rezultātā tiks nodrošināta paaugstināta mobilitāte lauku teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot attiecīgo teritoriju labklājību un komerciālo potenciālu.

Tabula Nr. 2.2.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(165)¹ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(165)² (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2.1. (3)

(Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(166) IKT un to pielietošanas attīstība ir radījusi komercdarbības un sociālekonomisko vidi, kas ir tieši balstīta uz elektronisko sakaru tīklu kvalitāti un drošību. Izcila komercdarbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz komersantu vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. IKT izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī jauni elektronisko sakaru pakalpojumi, iekārtas un to izmantošanas veidi rada ievērojamu pārraidāmās informācijas apjoma pieaugumu elektronisko sakaru tīklos. Tādēļ tiks attīstīti nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, jo tikai tie spēs nodrošināt lietotājiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, ērtumu un drošību²⁷.

(167) Pētījuma²⁸ ietvaros tika konstatēts, ka Latvijā 363 teritoriālajās vienībās (pagastos un novados, kuru sastāvā ir viens pagasts), t.i. 71,2% no Latvijas teritoriālajām vienībām, neviens elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem, izmantojot no optiskās šķiedras tīkla elementiem sastāvošus platjoslas piekļuves tīklus un nodrošinot datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

(168) Ņemot vērā minēto, ir nepieciešama platjoslas tīkla uzlabošana un digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformu veidošana, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp MVK konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.

(169) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī mijiedarbībā ar pašvaldību integrētājās attīstības programmās noteikto.

(170) 2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(171) 2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(172) 2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji – komersanti, iestādes un mājsaimniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173) 2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)¹ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)² (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)³ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁴ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁵ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁶ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁷ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(174) 2.2.ieguldījumu prioritāte: stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.

(175) 2.2.1.SAM: nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību.

(176) Sabiedrībai un publiskajai pārvaldei nav iespējas pilnvērtīgi piekļūt informācijai, kas ir valsts rīcībā. Netiek nodrošinātas sabiedrības intereses uz atvērtu, demokrātisku pārvaldi.

(177) SAM ietvaros tiks uzlabota un pilnveidota publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūra, datu pieejamība un to izmantošanas iespējas, pilnveidoti publiskās pārvaldes procesi (ietverot pasākumus administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai). Tiks atvērti pārvaldes rīcībā esošie dati izmantošanai komercdarbībā, t.sk. jaunu inovatīvu biznesa ideju un produktu, biznesa automatizācijas produktu radīšanai, kas veicinās RIS3 aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus. Papildus jau esošajiem pakalpojumiem tiks nodrošināta jaunu, iedzīvotājiem un komersantiem nepieciešamu pakalpojumu pieejamība elektroniski.

(178) Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānots nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, tai skaitā izveidojot tehnoloģisko mašīntulkošanas bāzi.

(179) Ieguldījumu rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot datu pieejamību, gan elektronisko pakalpojumu saturu, uzlabota uzņēmējdarbības vide, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, uzlabojot iedzīvotāju e-prasmes, veidojot pieejamus un iedzīvotājiem lietošanai draudzīgus elektroniskos pakalpojumus, kā arī veicot ieguldījumus veselības, izglītības, tiesību, kultūras jomas attīstībai un pakalpojumu pieejamībai.

Tabula Nr. 2.2.3. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(180) Investīciju virzieni ieguldījumu prioritātes ietvaros ir noteikti un tiks īstenoti saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam. Investīcijas tiks veiktas, lai palīdzētu sasniegt RIS3 mērķi.

(181) Latvijā nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos, un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Lai valsts pārvaldes datus padarītu tehniski, tiesiski un publiski pieejamus, tiks veidota un ieviesta IKT koplietošanas infrastruktūra valsts reģistros un pašvaldību rīcībā esošo datu nodošanai atkalizmantošanai, nodrošinot pašvaldību un valsts pārvaldes datu savstarpēju pieejamību un izveidots vienots, centralizēts datu katalogs, kā arī centralizēts datu izplatīšanas risinājums. Atbalsts plānots arī aktivitātēm, kas veicina atvērto datu pielietošanu jaunu un inovatīvu produktu radīšanai.

(182) Plānotās investīcijas publiskās pārvaldes elektronizācijai ietver arī e-veselības, e-izglītības, e-kultūras, e-iekļaušanas, e-labklājības, e-tieslietu un e-prasmju jomas attīstību, kā arī ievieš e-komercijas attīstībai nepieciešamos priekšnoteikumus.

(183) Līdzšinējā attīstības periodā Latvijā procesu elektronizācija tika veikta fragmentēti, kā rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji bija spiesti sazināties ar vairākām iestādēm, lai saņemtu saturiski vienu pakalpojumu. Tiks atbalstīta tādu darbības procesu pārskatīšana un pilnveidošana, kuru elektronizācija līdzšinējā plānošanas periodā vēl nav veikta vai veikta nepietiekoši, ne tikai resora, bet arī starpnozaru sadarbības mērogā, kā arī, kur iespējams, to pārveidošana uz "tikai elektroniski".

(184) Tiks atbalstīta izmaksu ziņā efektīva pakalpojumu elektronizācija (veselības, tieslietu, komercdarbības, vides aizsardzības u.c. jomās), kas tiks īstenota tikai vienlaikus ar pamatdarbības procesu pārbūvi un pilnveidošanu pārresoru skatījumā. Primāri tiks elektronizēti tie pakalpojumi, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem vai procesu efektivitātes paaugstināšanu (tiks ņemts vērā klientu bāzes novērtējums, pakalpojumu saņemšanas intensitāte un esošais administratīvais slogs). Plānots veikt, piemēram, kriminālprocesa digitalizāciju un administratīvā procesa digitalizāciju.

(185) Tiks attīstīti informācijas un datu pakalpojumi, ko var izmantot citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā e-biznesa un e-komercijas risinājumu attīstībā. E-rēķinu izmantošana ir uzskatāma par vienu no e-biznesa attīstību veicinošiem IKT investīciju aspektiem.

(186) Plānots veidot atbilstošu nacionālo infrastruktūru, lai nodrošinātu reģistru gatavību datu nodošanai pāri robežām, kā arī nodrošinātu pārrobežu procesu integrāciju, t.sk. paredzot šīs infrastruktūras mijiedarbību ar Eiropas centralizētajiem atvērto datu risinājumiem. Plānota arī pārrobežu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta pārrobežu sadarbība e-iepirkumu, e-Veselības, e-Tieslietu un komercdarbības jomās.

(187) Valsts publisko datu infrastruktūras darbības nodrošināšanai plānots attīstīt vienotu, atbilstoši mākoņdatošanas principiem organizētu, publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu kompleksu, kas būs kā loģisks turpinājums jau 2007.–2013.gada periodā veiktajām investīcijām un kuru rezultātā plānots nodrošināta 150 elektronisko pakalpojumu, tai skaitā, publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu un publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu, sistēmu izveide vai modernizācija (t.sk. iekšlietu, izglītības, tieslietu, veselības, būvniecības, labklājības, zemkopības, vides aizsardzības, ārlietu, satiksmes, finanšu jomās). Attiecīgi 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks izveidotas informācijas sistēmu sadarbspējas platformas, kurās tiktu nodrošināta pilnvērtīga publisko datu elektroniska apmaiņa starp sistēmām, nodrošinot, ka jebkura no 172³¹ sistēmām var centralizēti saņemt no citām informācijas sistēmām tās darbībai nepieciešamo informāciju, t.sk., nepieciešamības gadījumā nodrošinot sistēmu un saskarņu modernizāciju. Būtiski ir arī palielināt iespējas pašvaldību informācijas sistēmu datus nodot valsts informācijas sistēmām un pašvaldību informācijas sistēmām datus iegūt no valsts informācijas sistēmām, nodrošinot publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu sadarbspēju ar pašvaldību informācijas sistēmām, organizējot racionālus un ērtus datu apmaiņas procesus; nodrošinot valsts reģistru attīstību, īstenot pašvaldību informācijas sistēmu nepieciešamos uzlabojumus.

(188) Katra centralizētā IKT platforma tiks veidota kā centralizēts IKT kopums ar mērķi nodrošināt viena vai vairāku funkcionāli saistītu IKT pakalpojumu centralizētu sniegšanu, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu. Šādu centralizētu platformu piemēri būs: loģiski vienota publiskās pārvaldes datu centra platforma, centralizēts atvērto datu katalogs ar datu izplatīšanas centralizētu funkcionalitāti, informācijas sistēmu sadarbspējas platforma, nodrošinot datu apmaiņu Latvijas ietvaros, kā arī pārrobežu datu apmaiņu, nozares līmeņa biznesa procesu, t.sk. informācijas resursu vadības platformas, e-adreses platforma, e-iekļaušanas platforma u.c. Vienotā publiskās pārvaldes WEB platforma nodrošinās sabiedrības iekļaušanu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tādējādi attīstot e-iekļaušanas aplikācijas.

(189) E-veselības jomā 2007.–2013.gada plānošanas perioda izveidota e-veselības integrācijas platforma, kas ir pamats turpmākai veselības nozares informācijas sistēmu veiksmīgai un drošai integrācijai, kā arī sistēmas, kas būtiski pārveido esošos informācijas aprites procesus veselības nozarē apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(190) Ir izveidots vienotais e-veselības portāls, kurš nodrošinās iedzīvotājam ērtu piekļuvi saviem veselības datiem un ārstniecības personām – virtuālo darba vietu. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika likts uzsvars uz procesu pārveidi, risinājumu izveidi un integrēšanu, lai varētu uzsākt centralizētu, pilnvērtīgu darbu ar veselības nozares pārstāvjiem (slimnīcām, ārstniecības personām, u.c.), piedāvājot vienotus, drošus un savstarpēji integrētus risinājumus. Lai nodrošinātu izstrādāto informācijas sistēmu darbības tiesisko pamatu, tika izstrādāti MK noteikumi³². Noteikumi nosaka, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām pacienta datu elektroniska apstrāde veselības informācija sistēmā jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.

(191) 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros plānots turpināt e-veselības risinājumu attīstīšanu un jaunu risinājumu izstrādi, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar novecošanos. Plānoto aktivitāšu ietvaros iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem kļūs pieejami un izmantojami e-veselības risinājumi, kuru mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti un palielināt pacientu iesaisti veselības aprūpē. E-veselības risinājumi tiek plānoti, izstrādāti un attīstīti ņemot vērā gan esošos sabiedrības veselības izaicinājumus, piemēram, novecošanās, hroniskās saslimšanas, gan izvirzītos sabiedrības veselības mērķus, piemēram, pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazināt mirstību, u.c.

(192) Sekmīgai veselības aprūpes nodrošināšanai ES ietvarā plānots veicināt vienota ārstniecības personu identifikācijas un datu apmaiņas risinājuma ieviešanu ES dalībvalstīs. Uzmanība tiks pievērsta e-veselības risinājumu sadarbspējai un standartizācijai, t.sk. izmantojot ES projektu ietvaros izveidotos standartus un standartu ieviešanā iegūto labo praksi, atvērto un lietotāju ģenerēto datu izmantošanu. Efektīvai veselības aprūpei plānota individuāla aprūpes un veselīga dzīvesveida plāna izveide vienotajā e-veselības portālā, ar iespējām iedzīvotājiem sekot līdzi sava plāna izpildei un mērķu sasniegšanai.

(193) E-veselības tālāka attīstība ir plānota šādos virzienos: medicīnā izmantoto medicīnas dokumentu standartizācija IKT un integrācija datu pieejamības veicināšanai un telemedicīnas attīstībai; IKT risinājumi veselības politikas plānošanai un analīzei, ārstniecības kvalitātes uzlabošanai; noteiktām slimību grupām veidoti risinājumi ārstniecības personām un pacientiem; kvalitātes rādītāju sagatavošana sistēmas ietvaros; stacionāro veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes pilnveidošana – veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu apmaksas sistēmas uzlabošana; kontrindikāciju, brīdinājumu moduļu izstrāde; pārrobežu sadarbības attīstība pacienta informācijas apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm; e-veselības pakalpojumu un iespēju klāsta palielināšana iedzīvotājiem un vienotās e-veselības informācijas sistēmas drošības risinājumu turpmāka attīstība.

(194) 2007.–2013.gada periodā ir uzsākts darbs pie monolingvālā un paralēlo valodu korpusa izveides un tā integrēšanas e-pakalpojumu vidē. Lai veicinātu daudzvalodību digitālajā vidē, plānots izveidot tehnoloģisko bāzi un datorlingvistikas pētniecisko bāzi. Šim nolūkam tiks izveidots Latviešu valodas nacionālais korpuss, kas nepieciešams latviešu valodas datortehnoloģiju izstrādei, vārdnīcu izveidei, pētniecībai un attīstībai. Turpmāk tiks attīstītas un pielāgotas arī mašīntulkošanas tehnoloģijas, nodrošināta to integrēšana kopējā e-pārvaldes tehnoloģiskajā infrastruktūrā un ērta izmantošana, t.sk., paredzot mašīntulkošanas tehnoloģijas integrāciju ar CEF programmas ietvaros izveidoto mašīntulkošanas tehnoloģijas infrastruktūru (Digital Service Infrastructure on Automated Translation). Tiks attīstīta mašīntulkošanas kvalitāte, specializēto nozaru pārklājums un tulkošanas virzieni (piemēram, kultūras jomā).

(195) Investīcijas plānots turpināt arī e-izglītības risinājumu attīstīšanai. Turpmāk plānots attīstīt izglītības informācijas sistēmu, paplašinot tās funkcionalitāti (piemēram, pedagogu algu modelēšana, studentu reģistrs un absolventu nodarbinātības uzskaite darba tirgus analīzes un prognozēšanas vajadzībām) un veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu datus un informāciju efektīvas izglītības politikas plānošanas un monitoringa sistēmai. IKT jomas investīcijas papildina plānotās investīcijas izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā (8.prioritārais virziens), kuru ietvaros plānoti ieguldījumi izglītības infrastruktūrā un aprīkojumā, tajā skaitā IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā, kā arī izglītības iestāžu metodiskā centra funkciju IKT jomā stiprināšanai, digitālo mācību materiālu izstrādei.

(196) E-tieslietu jomā, lai risinātu ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, nepieciešams attīstīt plašu mūsdienīgu uz IKT balstītu risinājumu pielietojumu tiesvedībā, kas pieejamos tiesu sistēmas resursus ļaus izmantot maksimāli efektīvi un būtiski tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.

(197) Plānots nodrošināt efektīvu e-pakalpojumu un citu e-risinājumu izstrādi un ieviešanu iestādēs, kuru procesi nozīmīgi uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un juridiskās noteiktības stiprināšanai un administratīvā sloga mazināšanai.

(198) Izmeklēšanas un tiesvedības procesu e-lietas risinājuma ieviešana ir nozīmīgs priekšnoteikums tiesiskās informācijas pieejamības nodrošināšanā visai sabiedrībai kopumā - uzņēmējiem, privātpersonām un valsts pārvaldes iestādēm. Lai uzlabotu procesā iesaistīto iestāžu un personu sadarbību, mazinātu administratīvo slogu un risinātu ar lietu izskatīšanas ilgumu saistītās problēmas, nepieciešams ieviest elektronisku procesu (e-tiesvedība), nodrošināt iespēju iegūt pilnīgu informāciju par savu lietu tiešsaistē, nodrošināt automatizētu tiesu spriedumu apstrādi un to publicēšanu tiesu mājas lapā internetā, ieviest tiesvedības procesa kvalitātes monitoringu, izveidot centralizētu elektronisku arhīvu informācijas sistēmu datiem.

(199) E-kultūras attīstībai ir būtiski nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules tīmeklī. Kultūras resursu digitalizācija ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un attīstībā, tāpēc ir svarīgi IKT iespējas izmantot kultūras pieejamības veicināšanai, kultūras klātbūtnei globālajā tīmeklī, gan sekmējot kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un izplatīšanu plašākai sabiedrībai, gan arī veicinot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. 2007.–2013.gada periodā ir veikts ieguldījums kultūras mantojuma saglabāšanā, t.sk. izveidojot digitālās bibliotēkas e-pakalpojumus, izveidots Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. Turpmāk tiks turpināts darbs pie kultūras mantojuma digitalizēšanas, un izveidotas publiski pieejamas digitālās kolekcijas, attīstīti saistītie e-pakalpojumi, kas pēc iespējas plaši nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma un kultūras satura resursu pieejamību sabiedrībai. Latvijas digitālā kultūras mantojuma saturu plānots iekļaut Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana un citos starptautiskajos kultūras resursos. Detalizētāka rīcība kultūras mantojuma digitalizācijas jomā plānota kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam³³.

(200) 2007.–2013.gada periodā Latvijā minimālā apmērā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotāju un publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanu un apmācību saistībā ar ERAF ietvaros izveidotajiem e-pakalpojumiem. Lai IKT iespējas tiktu izmantotas visefektīvāk un sniegtu maksimālo atdevi no ieguldītajām investīcijām, ir nepieciešami par e-iespējām informēti lietotāji. Saskaņā ar ES 2012.gada E-pārvaldes novērtējuma ziņojumu Latvijā pakalpojumus elektroniskā vidē neizmanto 58% iedzīvotāju, kā arī ir zema uzticēšanās šādu pakalpojumu drošībai, privātuma aizsardzībai³⁴. Lai veicinātu SAM mērķa sasniegšanu, tiek plānota mērķtiecīga investīciju ieguldīšana izglītošanai un apziņas veidošanai par IKT sniegtajām iespējām dažādās dzīves situācijās, organizējot izglītojošas kampaņas un apmācības par e-iespējām, t.sk. investīcijas tiek plānotas komercdarbības veicēju izglītošanas aktivitātēs par e-komercijas risinājumu priekšrocībām un to izmantošanu komercdarbībā.

(201) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu un 3.prioritāro virzienu atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(202) Plānotās investīcijas SAM ietvaros turpinās un papildinās KP fondu ieguldījumu iepriekšējos plānošanas periodos, kā arī papildinās KP fondu investīcijas, kas atbalsta MVK un tiesu darbības efektivitāti. Visi komersanti, neatkarīgi no to atrašanās vietas, varēs mijiedarboties ar valsts iestādēm bez došanās uz tuvāko pilsētu administratīvu procedūru kārtošanai, tādējādi nodrošinot tos pašus ieguvumus komersantiem, kuri veic komercdarbību pilsētu teritorijās. IKT iespējas uzlabos sabiedrības piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tai skaitā veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

(203) Indikatīvās atbalstāmās darbības: centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide un tām nepieciešamo informācijas sistēmu (t.sk. nozaru) modernizācija; t.sk. esošu saskarņu pārveidošana, modernizēšana un jaunu saskarņu izveide; semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana; darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze, transformācija, optimizācija un elektronizācija izvēloties izmaksu ziņā efektīvus risinājumus vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai, kopīgu integrētu darbības procesu vai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai: t.sk. lietotāju atbalsta nodrošināšanas funkcionalitātes izveide publisko datu sniedzējiem un saņēmējiem; IKT iespēju izmantošanas paaugstināšana; pakalpojumu (t.sk. e-komercija) pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū; digitalizācija.

(204) Indikatīvie finansējuma saņēmēji³⁵: valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas.

(205) Projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(206) 2014.–2020.gada periodā primāri tiks atbalstīti tie projekti, kas:

1) atbilst valsts vienotai IKT arhitektūrai³⁶, prioritāri atbalstot tos projektus, kuri paredz realizēt vienotās arhitektūras būtiskos elementus;

2) paredz tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem (administratīvā sloga samazināšanas, izaugsmes veicināšanas formā) vai publiskās pārvaldes procesu efektivitātes paaugstināšanu, ņemot vērā klientu bāzes novērtējumu, pakalpojumu saņemšanas intensitāti un esošo administratīvo slogu (pakalpojumiem ar summāri lielāko ietekmi uz sabiedrību un summāri lielāko slogu būs jāplāno un jāīsteno pakalpojumu sniegšanas un iestāžu sadarbības procesu pilnveide, izmantojot IKT iespējas), kā arī ņemot vērā pakalpojumu grupas, kuru sniegšana no pakalpojumu saņēmēja viedokļa būtu organizējama vienota procesa ietvaros, sadarbojoties vairākiem resoriem (šajā gadījumā iesaistītajām iestādēm būs jāizstrādā pilnveidoti pakalpojumu sniegšanas procesi, kas ietver iestāžu sadarbību un pakalpojuma daudzkanālu pieejamību), kā arī tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas var tikt izmantoti citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā.

Tabula Nr. 2.2.4. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

Tabula Nr. 2.2.5. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.6. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

(207) MVK konkurētspējas veicināšanai plānotas investīcijas, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, komersantu attīstību un produktivitātes pieaugumu, sadarbību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū, nodrošinot konkurētspēju veicinošus faktorus, kas vērsti uz tiešu atbalstu saimnieciskajai darbībai (ERAF finansējums) un netiešu atbalstu, sekmējot komercdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību (ERAF finansējums), kā arī komercdarbības vides sakārtošanu (ESF finansējums), integrējot KP fondu ieguldījumus tematiskajos mērķos "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi".

(208) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmē ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī Stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP izvirzīto mērķu sasniegšanu MVK konkurētspējas uzlabošanā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēta PL 1.3.sadaļā (skat. "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi" aprakstā).

(209) 3.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.

(210) 3.1.1.SAM: sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs.

(211) SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts ne tikai nepieciešamais finansiālais atbalsts, bet arī konsultatīvie pakalpojumi un apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstoša infrastruktūra, t.sk. telpas, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti – samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.1. (1)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(212) 3.1.2.SAM: palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu.

(213) SAM ietvaros tiks veicināts straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums, atbalstot jaunu straujas izaugsmes komersantu veidošanos un esošu turpmāku izaugsmi. Straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums sekmēs jaunu darba vietu radīšanu, konkurētspējas celšanu un ekonomikas straujāku izaugsmi. Lai veicinātu straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugumu, tiks nodrošināts specifisks konsultatīvs un finansiāls atbalsts, ņemot vērā to vajadzības. Atbalsts dos spēju piesaistīt ārējo finansējumu un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.2. (2)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(214) Visaptveroša komercdarbības atbalsta sistēma ir pamats ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei. Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju. Tā kā attīstības valstīm finanšu tirgus tradicionāli ir mazāk attīstīts kā attīstītajām valstīm, alternatīvi finansēšanas avoti papildus banku sektora piedāvātajam ir ļoti ierobežoti. Līdz ar to jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, to ir nepieciešams papildināt ar konsultatīviem pakalpojumiem, it sevišķi attiecībā uz jaunizveidotiem komersantiem.

(215) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenotas finanšu instrumentu programmas, kurām pieejamais KP fondu finansējums sasniedza 161 milj. EUR, nodrošinot aizdevumu pieejamību komercdarbības uzsācējiem, komercdarbības attīstībai un paplašināšanai, attīstot riska kapitāla tirgu. Būtisks atbalsts komersantu konkurētspējas veicināšanai ir arī aizdevumu un eksporta garantiju nodrošināšana. Īstenotās atbalsta programmas ir veidotas un pielāgotas atbilstoši tirgus nepilnību analīzei finanšu pieejamības jomā, un to ieviešana pozitīvi ietekmēja tautsaimniecības attīstību, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad komercbankas praktiski apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu.

(216) Lai sekmētu dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanu, ir nepieciešams izveidot ilgtspējīgu mehānismu aizdevumu izsniegšanai. Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms komersantiem kopš 2008.gada turpina lēnām samazināties. Jaunu aizdevumu izsniegšanai bankas nosaka augstas nodrošinājuma prasības un tos piešķir uz īsu laika periodu, tādējādi atspoguļojot samazinātu riska toleranci un ierobežojot komersantu pieeju ilgtermiņa kapitāla investīcijām.

(217) Lai vecinātu jaunu komersantu veidošanos un attīstītu jaunas komercdarbības aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu komercdarbības uzsākšanai. Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas izvairās izsniegt mikrokredītus jaunām komercdarbības aktivitātēm un komercdarbības uzsācējiem, turklāt izvērtēšanas un administrēšanas izmaksas salīdzinājumā pret aizdevuma apjomu šādiem kredītiem ir augstas. Mikrokredīti tiek uzskatīti par augstāka riska aizdevumiem nodrošinājuma un informācijas trūkuma dēļ (piemēram, par komercdarbības uzsācēja, kurš plāno pirmoreiz uzsākt saimniecisko darbību, līdzšinējo darbību un kredītvēsturi).

(218) Komercdarbības uzsākšanai būtiska ir atbalsta nodrošināšana konsultatīva atbalsta veidā, veicinot finanšu instrumentu atbalsta pasākumu efektivitāti un atbalstīto biznesa plānu dzīvotspēju. Ņemot vērā, ka dažādām sabiedrības grupām var būt atšķirīga pieredze un spējas komercdarbības uzsākšanas sākuma fāzē, būtiski ir sniegt finansējuma pieejamības papildinošos pakalpojumus (apmācības un konsultācijas) un finansējuma saņemšanas nosacījumus pielāgot potenciālo finansējuma saņēmēju, tai skaitā jauniešu, pirmspensijas vecumā esošo personu, bezdarbnieku, reģionos dzīvojošo personu un citu sociālo grupu vajadzībām, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai neatkarīgi no komercdarbības uzsācēja sociālā stāvokļa.

(219) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(220) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un plānoto apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu līdz 3,6 miljr. EUR līdz 2020.gadam un produktivitātes kāpumu no 23,8 tūkst. līdz 30 tūkst., ir nepieciešams atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai.

(221) Investīciju trūkums ir skaidrojams ar ilgu atmaksāšanās termiņu, augstu investīciju risku (specifiskas telpas konkrētam ražotājam), MVK nespēja ar pašu kapitālu finansiāli nosegt investīcijas vai piesaistīt ārējo finansējumu attīstības investīciju izmaksu segšanai. Saskaņā ar CSP datiem³⁹ 2009.–2011.gadu periodā Latvijā vidēji ik gadu tika radīti ap 20 jauni, straujas izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma apstrādes rūpniecībā, veidojot bāzi pieprasījumam pēc industriālajām telpām. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā bija pastiprināta interese par industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Tā kopumā tika apstiprināti projekti par 77 000 m² industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Projektu ietvaros ir plānots radīt 450 jaunas darba vietas, tā sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir ierobežota industriālo telpu pieejamība, tad ir nepieciešamas papildu investīcijas industriālo telpu un teritoriju rekonstrukcijā. 2014.gada 1.ceturksnī saskaņā ar Colliers⁴⁰ International industriālo telpu tirgus apskatu īrei ir pieejami vien 3.3% no kopējās industriālo telpu platības (aptuveni 743 500 m2). 

(222) Ir paredzēta resursu koncentrācija un uz mērķi orientēts atbalsts, proti, atbalsts mērķēts uz MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari, ievērojot nosacījumu, ka telpās tiks veikta saimnieciskā darbība prioritāri RIS3 jomās, projektu ietvaros nodrošinot, ka labuma guvēji ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozares un kuru ietvaros tiek radītas jaunas darba vietas ar atalgojumu, kas augstāks nekā vidēji nozarē, vienlaicīgi paredzot, ka finansējums tiks izmaksāts tikai, kad telpās tiks veikta saimnieciskā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs un izveidotas jaunas darba vietas. Atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai ir neatņemams atbalsta sistēmas elements, kas nodrošinās ievērojami lielāku biznesa inkubatoru un citu agrīnās stadijas atbalsta programmu efektivitāti, jo tiks novērsta nākamā komercdarbības attīstības posma tirgus nepilnība, palielinot atbalstīto uzņēmējdarbības uzsācēju un saimniecisko darbību turpinošo uzņēmumu īpatsvaru atbalsta programmās. Investīcijas apstrādes rūpniecības MVK attīstībā radīs pamatu inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu nākotnē.

(223) Lai sekmētu jaunu komersantu veidošanos un nodrošinātu to dzīvotspēju, ir nepieciešams nodrošināt pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumus. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu beidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, profesionālo iemaņu trūkuma un augsto risku dēļ tie nespēj piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Saskaņā ar Eurostat datiem 2009.gadā likvidēto uzņēmumu īpatsvars (% no kopējā aktīvo uzņēmumu skaita) vidēji ES-27 bija 10,32%, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 14%. Komersanti bieži nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(224) Balstoties uz KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda pieredzi, ieviešot darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori", KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir paredzēts samaksu inkubatora operatoriem veikt, ņemot vērā komersantu sasniegtos darbības rādītājus (piemēram, samaksātie nodokļi, piesaistītais ārējais finansējums). Tāpat, uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts katra komersanta inkubācijas plāns – nepieciešamie pakalpojumi un finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams atbalsts. Pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai tiks veidota atsevišķa nozares ekspertu komisija.

(225) Jaunu ideju un esošu komersantu attīstībai ar strauju izaugsmes potenciālu ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu riska kapitāla veidā. Vērtējot privātā kapitāla un riska kapitāla investīciju attiecību pret IKP, Latvijas rādītājs 2012.gadā (0,009%,) ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja - 0,40 % (saskaņā ar EVCA datiem). 2014.gadā Latvijā darbojās tikai septiņi riska kapitāla fondi, no kuriem seši tiek daļēji finansēti no publiskajiem līdzekļiem.

(226) Lai palielinātu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaundibinātu komersantu skaitu Latvijā ar strauju izaugsmes potenciālu, ir nepieciešams attīstīt tehnoloģiju akseleratorus. Atbalsts tehnoloģiju akseleratoriem tādu jaunu komersantu izveidei, kas vērsti uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, kā arī tehnoloģiski intensīvu ideju dzīvotspējas veicināšanai ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu:

1) panākt jaunu, uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu vērstu, ātri augošu komersantu izveidi;

2) nodrošināt AII studentiem iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā;

3) nodrošināt finansējuma pieejamību visās komersantu izaugsmes stadijās;

4) piesaistīt privāto finansējumu agrīnam riska kapitālam.

Tehnoloģiju akseleratoru efektīvai darbībai nepieciešama to specializācija uz noteiktām tehnoloģiski intensīvām nišām, nodrošinot kvalitatīvu un pilnvērtīgu pakalpojumu klāstu nelielam komersantu skaitam.

(227) Ieguldījumu prioritāte ir papildinoša 1.prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un LAP 2020 apakšpasākumam 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju".

(228) 3.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un apmācības. Vienlaikus tiks nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts, aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, atbalsts prototipu izstrādei u.c.), tai skaitā radošo industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora infrastruktūra. Papildus esošu MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstība.

(229) 3.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori). Industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstības programmas mērķa grupa ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari.

(230) 3.1.1.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts gan tiešā veidā, gan caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(231) 3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(232) 3.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaunu un straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un esošu turpmāku izaugsmei, veicot riska kapitāla investīcijas, izsniedzot aizdevumus un nodrošinot tehnoloģiju akselerācijas pakalpojumus, kas ietver finansējuma pieejamību un mentoringu.

(233) 3.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(234) 3.1.2.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(235) 3.1.2.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, un piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. 3.1.2.SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2.SAM un 3.1.1.SAM par inovatīvu komersantu attīstības veicināšanu, kā arī MVK attīstības, īpaši apstrādes rūpniecībā sekmēšanu

Tabula Nr. 2.3.3. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(236) 3.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.

(237) 3.2.1.SAM: Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju.

(238) SAM ietvaros tiks veicināta MVK internacionalizācija:

1) kam būs tieša ietekme uz MVK produktivitāti;

2) kas sekmēs eksporta struktūras maiņu, eksporta apjoma pieaugumu;

3) kas sekmēs inovāciju attīstību, zināšanu pārnesi un spējas iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos;

4) kas radīs jaunas darba vietas un augstas pievienotās vērtības produktus.

SAM ietvaros tiks īstenoti kompleksi un mērķtiecīgi pasākumi, lai veicinātu Latvijas produktu un pakalpojumu starptautisku atpazīstamību, komersantu spēju paplašināšanu starptautiskos tirgos un nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Tiks atbalstīti pasākumi komersantu darbības paplašināšanai ārvalstu tirgos, nepieciešamo zināšanu attīstībai, kā arī sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanās klasteros, kā arī tūrisma tirgus nišu attīstībai, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Pasākumu īstenošana veicinās RIS3 noteikto tautsaimniecības transformācijas mērķu sasniegšanu ilgtermiņā.

(239) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu ESSBJR identificēto, ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā – sadarbības veicināšanā, tai skaitā komercdarbības veicināšanā sektoros ar augstu izaugsmes un inovācijas potenciālu, tai skaitā ekoinovāciju izstrādē.

Tabula Nr. 2.3.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(240) Eiropas MVK internacionalizācijas ziņojumā kā divi būtiskākie iekšējie šķēršļi internacionalizācijai ir minēti (1) produktu un pakalpojumu cena un (2) augstās izmaksas internacionalizācijai. Tāpat NIP kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem identificē izmaksas, kas saistītas ar komersanta darbības paplašināšanu jaunos tirgos, proti, sadarbības partneru apzināšana ietver sevī salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus, kuru atdeve ne vienmēr ir prognozējama, kas ierobežo iespējas paplašināt eksporta tirgus. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina gan izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, gan esošo produktu ražošanas izmaksas, palielinoties pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksām.

(241) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocību attīstību, tiks veicināta iekšējā un ārējā partnerība, ieiešana starptautiskajās ražošanas un piegādes ķēdēs, uzlabojot vadības prasmes, piesaistot ĀTI un aktīvi piedāvājot produktus globālajā tirgū. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas nevis uz noteiktu nozaru atbalstu, bet uz atbalstu noteiktiem produktiem un nišām, kas sevī ietver prioritāšu maiņu un atbalstu eksporta veicināšanai par labu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un resursu efektīvu izmantošanu, tai skaitā atbalstot komersantus atslēgtehnoloģiju un inovatīvu zināšanu ietilpīgu pakalpojumu nozarēs, radošajās industrijās.

(241¹) 2020.gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(242) Lai celtu produktivitāti, ir nepieciešams veicināt komersantu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanos klasteros, kas, cita starpā, sekmētu inovāciju attīstību. Viena no klasteru veidošanas priekšrocībām ir spēja MVK apvienoties un nodrošināt nepieciešamā apjoma pakalpojumu vai preču piegādi, ko komersanti nespētu izpildīt, darbojoties atsevišķi. Klasteru iniciatīvu ietvaros būtiski ir pilnveidot komersantiem pieejamo pakalpojumu loku, tai skaitā veicinot efektīvāku biznesa pārvaldības modeļu ieviešanu un konsultatīvo atbalstu, lai sagatavotu komersantu darbības paplašināšanai ārējos tirgos un veiksmīgai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, tādējādi veicinot Latvijas MVK starptautisko konkurētspēju. Atbalsts klasteriem tiks sniegts, lai pilnveidotu to darbību atbilstoši Klasteru Izcilības Iniciatīvas (Cluster excellence initiative) ietvaros noteiktajiem klasteru kvalitātes un labas pārvaldības principiem. Klasteru iniciatīvu ietvaros atbalsts primāri tiks sniegts projektiem RIS3 jomās. Vienlaicīgi šāda veida atbalsts veicinās netehnoloģiskās, pieprasījuma un piedāvājuma inovācijas, komercdarbības modeļa inovācijas un ekoinovācijas, inovācijas pakalpojumu sektorā un dizainā, papildinot 1.prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" sniegto atbalstu. Šādu inovāciju attīstība līdztekus tehnoloģiskām inovācijām ir būtiska MVK un visas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

(243) Klasteru iniciatīvas ietvaros tiks atbalstīta pasākumu koordinēšana, starptautiskās sadarbības veicināšana, atpazīstamības un mārketinga pasākumi, pakalpojumi klastera dalībniekiem (plānošanas un attīstības aktivitātes jaunām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, marketings un aktivitātes, kas sekmē komerciālu sadarbību, resursu efektivitāti un produktivitātes uzlabojumus nozarē vai piegādes ķēdē u.c.), sadarbība ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā tirgus izpēte un nozares attīstības pētījumi, apmācības klasteru koordinatoriem.

(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012.gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014.gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE⁴¹), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(245) SAM turpinās KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" un 2.3.2.3.aktivitātes "Klasteru programma" ietvaros sniegto atbalstu. Klasteru programmu ieviesīs saskaņā Klasteru Izcilības Iniciatīvas labas pārvaldības principiem⁴².

(246) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbilstoši RIS3 noteiktajam un sasaistē ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.3. "Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība". SAM īstenošana papildinās arī 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros plānotos mūžizglītības pasākumus.

(247) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju – MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(248) Indikatīvā mērķa grupa: MVK, saimnieciskās darbības veicēji.

(249) Projektu atlase: Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase"

Tabula Nr. 2.3.5. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(250) 3.3.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

(251) 3.3.1.SAM: palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

(252) SAM ietvaros tiks uzlabota uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra un jaunradītas darba vietas, uzņēmējiem nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai attiecīgajās teritorijās.

(253) Atbalsts komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecības jomā, paredzēts 3.1.1.SAM ietvaros, tomēr analīze liecina, ka Latvijā ar tiešu atbalstu komersantiem vien nepietiek, ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecībā un inovatīvo komersantu attīstībā nepieciešams integrēts atbalsts, tai skaitā papildinošas neliela izmēra, specifiskas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveide, cita starpā, investējot inženiertehniskajās komunikācijās (elektrība, gāzes, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde). Teritorijās, kur nav atbilstošas publiskās infrastruktūras, nav iespējama arī uzņēmējdarbības attīstība. 3.3.1.SAM sniedz papildinošu atbalstu komersantiem, investējot publiskajā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajam, kur ir privātā sektora pieprasījums un kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām). Kopumā atbalsts 3.1.1SAM un 3.3.1.SAM ietvaros ir tieši saistīts ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A&I un ir vērsts uz apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšanu Latvijas IKP.

Tabula Nr. 2.3.6. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(254) Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam ir uzsvērts, ka dati par saņemtajām nefinanšu investīcijām liecina, ka teritorijas ārpus Rīgas un tai apkārtējās teritorijas piesaista būtiski mazāk nefinanšu investīciju (2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 2 227 EUR uz vienu iedzīvotāju, bet Latgales plānošanas reģionā – vairāk kā divas reizes mazāks – 1 074 EUR). Vienlaikus LIAA apkopotie dati liecina, ka ļoti neliela daļa investoru no tiem, kuri sākotnēji ir izrādījuši interesi par iespējām investēt Latvijā, to ir izdarījusi (piemēram, 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%)). Tāpat periodā no 2011. līdz 2013.gadam 65–70% piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem (vienlaikus to vidū 2011. un 2012.gadā izteikti dominē Rīga). Viens no iemesliem, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciskā zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Tādējādi jāsecina, ka pašvaldībām trūkst investoru vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā to ierobežotos resursus tādus nodrošināt.

(255) Industriālo pieslēgumu izveides, jaudu palielināšanas, kā arī atbilstošo teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas ir augstas, kas kavē jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un paplašināšanos. Investīciju veicināšanai apstrādes rūpniecības komersantiem tiks sniegts integrēts atbalsts specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei. Īstenojot minētos pasākumus, tiks veicināta komersantu darbības paplašināšanās un produktivitātes pieaugums, radīta iespēja piesaistīt investīcijas, tai skaitā ĀTI, kā arī jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks dots stimuls kopējai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veicināta nodarbinātība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos.

(256) Pasākumi komercdarbības uzsākšanas atbalstam ir jāskata kopā ar pasākumiem komercdarbības veicināšanai, reģionālajai attīstībai un apstrādes rūpniecības attīstībai. Atbalstot jaunu komersantu veidošanos un sniedzot tiem nepieciešamos konsultatīvos pakalpojumus komercdarbības uzsākšanas fāzē, tiek veicināta jaunu darbavietu radīšana un saglabāšana daudzu komersantu attīstībai kritiskajos darbības pirmajos gados. Reģionu sekmīgai attīstībai un to konkurētspējas priekšrocību izmantošanai ir būtiski atbalstīt komercdarbības uzsācējus dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā, radošajās industrijās un citās nozarēs, veidojot sabalansētu tautsaimniecības struktūru.

(257) 2012.gadā veiktā pašvaldību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par pašreizējo situāciju un nepieciešamo atbalstu industriālo zonu attīstībai liecina, ka esošās un/vai perspektīvās industriālās zonas ir visās pašvaldībās un katrā no tām ir brīvas platības, kas varētu tikt izmantotas jaunu industriālo zonu izveidei/esošo paplašināšanai.

(258) Ņemot vērā stratēģisko vajadzību analīzi, kas ietverta NIP un NRP noteikto, kā arī pašvaldību veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus, lai atbalstītu uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstību, radītu jaunas darbavietas un palielinātu eksporta izlaides apjomu, ir nepieciešama pašvaldību aktīvāka līdzdalība, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, īpaši izstrādājot atbalsta pasākumus arī ceļu un komunikāciju sakārtošanai (kā daļa no publiskās infrastruktūras).

(259) Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam definē, ka policentriskai attīstībai jānodrošina ilgtspējīga uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība. VARAM apkopotā informācija liecina, ka industriālo zonu attīstībai, t.sk. piesaistot ārvalstu, kā arī vietējos investorus, ir nozīmīga ietekme uz darbavietu radīšanu pašvaldībā – viens projekts var radīt pat 1–5% no darbavietām pašvaldībā. Pašreizējās tendences investīciju piesaistē reģionos ļauj secināt, ka nozīmīga problēma ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra uzņēmēju piesaistei, kā arī nepietiekama pašvaldību kapacitāte darbā ar uzņēmējiem. Līdz ar to tiks veicināta starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru kā reģionu attīstības virzītājspēku ekonomiskā izaugsme, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, darbavietu un pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai plašākas teritorijas iedzīvotājiem, tādējādi sekmējot starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmei nepieciešamās kritiskās masas veidošanu un nostiprināšanu.

(260) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriskā attīstība" ietvaros tika atbalstīti projekti, kas paredzēja ieguldījumus, kas atbilda pašvaldību attīstības programmās noteiktajam, bet kas ne vienmēr pietiekami tika izvērtēti no funkcionālo teritoriju un privāto investīciju piesaistes aspekta. Līdz ar to KP fondu 20014.–2020.gada plānošanas periodā prioritāri plānots atbalstīt tos projektus:

1) kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām,

2) kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus,

3) kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

Lai apliecinātu gatavību īstenot, cita starpā, augstākminētos uzstādījumus, nepieciešams komersanta noslēgts nodomu protokols ar vietējo pašvaldību, uzņemoties konkrētas saistības (darba vietu radīšana, apgrozījuma palielināšana, eksportspējas paaugstināšana, darbības rādītāju uzlabošana, investīciju piesaiste utml.).

(261) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi", 5.prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un 8.prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši RIS3 noteiktajam. Ieguldījumu prioritāte ir savstarpēji papildinoša 3.1.1.SAM ietvaros plānotajām investīcijām industriālo telpu un teritoriju attīstībai, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, savukārt kā papildinošas darbības SAM pasākumiem būs arī Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2020.gada periodā finansētā projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam un LAP 2020 apakšpasākumu ietvaros paredzētās darbības atbilstoši SVVA stratēģijai, kā arī piekrastes teritorijās ar Rīcības programmas īpašo mērķi "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās".

(262) Indikatīvās atbalstāmās darbības: investīcijas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai - nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei, nodrošinot papildinātību ar 3.1.1.SAM, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, tādējādi veicinot arī reģionu attīstību, komersantu attīstību kapacitātes paaugstināšanu, investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu.

(263) Indikatīvās mērķteritorijas: investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t.sk., novada teritorijās ārpus attīstības centriem. 10 911 633 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(264) Indikatīvā mērķa grupa: MVK.

(265) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus, kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

(266) Projektu atlasē un atbalsta pasākumu koordinēšanā ar citām investīcijām tiks iesaistīti pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām (īpaši komersantu ieguldījumu) un attīstības instrumentiem.

(267) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

Tabula Nr. 2.3.7. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

(268) 3.4.ieguldījumu prioritāte: investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.

(269) 3.4.1.SAM: paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.

(270) Ar KP fondu palīdzību plānots celt tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetences un prasmju līmeni, tādējādi arī nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu gan civillietās, gan krimināllietās. Ātra un efektīva tiesvedības procesa gadījumā tiek samazināts civillietās tiesvedības procesos "iesaldēto" (līdzekļi, par kuriem norit tiesvedība, piemēram, lai atgūtu parādu vai nodarītos zaudējumus) finanšu līdzekļu apjoms, kas pretējā gadījumā nav pieejams komersantiem.⁴⁴ Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") pirmās instances tiesās ir 304,3 milj. EUR, ko nevar ieguldīt komercdarbības attīstībā un izaugsmē. Šobrīd saskaņā ar likumu⁴⁵ tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura, nepastāv vienota apmācību stratēģija. Trūkst vienotas likumu principu izpratnes un piemērošanas starp tiesu varu, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmai piederīgajām personām. Tāpat tiesu un tiesībsargājošo iestāžu un citu juridisko profesiju personu profesionālās zināšanas daudzos jautājumos ir nepietiekams, kas neveicina lietu ātru un kvalitatīvu izskatīšanu un personu uzticēšanos tiesām. Lai īstenotu ES Padomes 2013.gada un 2014.gada rekomendāciju izpildi un kopumā veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā, tiek plānots veidot vienotu apmācību tīklu tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionālas kompetences pilnveidei, ieviešot vienotas metodes un stratēģijas apmācību programmu īstenošanai.

(271) Būtiska nozīme strīdu risināšanas sistēmā ir alternatīvajiem domstarpību risināšanas (ADR) veidiem, jo īpaši mediācijai un šķīrējtiesām. Strīdu alternatīvo risināšanas metožu izmantošana veicina sabiedrības locekļu spēju pašiem uzņemties atbildību par savu domstarpību risināšanu tiesiskā veidā, turklāt tās būtiski atslogo tiesu sistēmu, veicinot to, ka līdz tiesai nonāk tikai tie strīdi, kuru risināšanai ir nepieciešama valsts varas (tiesu varas) iesaistīšana. Līdz ar to tiek nodrošināta strīdu risināšanas vides sabalansētība, proti – salīdzinoši maznozīmīgus strīdus un strīdus, kur puses pašas ir var panākt risinājumu, ir iespējams ātri un efektīvi atrisināt ar ADR metodēm. Savukārt komplicētākas lietas paliek tiesas kompetencē.

(272) Rezultātā tiks uzlabota to personu profesionālā kompetence, kuras nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, kas t.sk. ļaus samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

Tabula Nr. 2.3.8. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(273) 3.4.2.SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2%, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7% apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai,būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275)¹No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.3.9. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(277) Tiesu un tiesībsargājošo institūciju nodarbināto, t.sk. prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu, kuri nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, profesionālās kompetences paaugstināšana arī palīdzēs samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu) un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(279) 3.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai, apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana; tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem, secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi, organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi. Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(280) 3.4.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki, tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(281) 3.4.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Tiesu administrācija.

(282) 3.4.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase" .

(283) 3.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu, izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(284) 3.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(285) 3.4.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(286) 3.4.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.3.10. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.12. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.3.13. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

(287) Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir noteikta ES padomes 2013.gada rekomendācijā – attiecībā uz dzīvojamām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem, kā arī 2014.gada rekomendācijā – turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.

(288) Prioritārā virziena ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai noteikto, kur energoefektivitātes paaugstināšana noteikta kā nacionāla prioritāte.

(289) Prioritārā virziena ietvaros definētie SAM paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, AER izmantošanai un SEG emisiju apjoma mazināšanai. Tāpēc paredzēts īstenot gan ERAF, gan KF ieguldījumu prioritātes: KF un ERAF mērķi ir savstarpēji papildinoši, tādējādi šāda pieeja nodrošinās koncentrētu un mērķtiecīgu plānoto investīciju ieguldījumu prioritārā virziena ietvaros un kopējā resursu efektivitātes uzlabošanā.

(290) Investīcijām aptverot dažādus ēku sektorus, centralizēto siltumapgādi, kā arī transporta nozari, un īstenojot gan ERAF, gan KF ieguldījuma prioritātes, tiks sniegts ieguldījums Latvijas nacionālā mērķa Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā sasniegšanā. Ņemot vērā, ka ēku energoapgādē lielu siltuma īpatsvaru nodrošina tieši centralizētas siltumapgādes sistēmas, kas izmanto fosilos kurināmā resursus, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkās ļaus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kā arī samazināt valsts kopējo SEG emisiju apjomu. Tāpat būtiski ir sekmēt vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, rekonstruējot jau esošās sistēmas un būvējot jaunas, kā arī veicināt industriālo ēku energoefektivitāti un veicinot ekonomiski pamatotu vietējo AER izmantošanu industriālās ēkās – šo mērķu sasniegšanu veicinās KF finansējums. Savukārt publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai līdztekus valsts un privātām investīcijām paredzēts ERAF finansējums.

(291) Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas Nr.2012/27/ES "Par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK" (ES Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 14.novembris, L 315) 3.pantu ir paziņojusi valsts indikatīvo energoefektivitātes mērķi – sasniegt kopējo primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvija plāno īstenot pasākumus visos enerģijas piedāvājuma posmos – enerģijas ražošanā, piegādē un patēriņā. DP ietver pasākumus, kas vērsti uz enerģijas gala patērētājiem ar vislielāko energoefektivitātes potenciālu (tas ir ēkām) un nodrošina uzlabojumus siltuma ražošanā un centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātē. Turklāt saskaņā ar Latvijas valdības apstiprināto koncepciju ("Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos", MK 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr.587) minētie pasākumi dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkās plānoti kā alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts ieviest kombinējot ar valsts energoefektivitātes pienākumu shēmu, un šis risinājums notificēts EK Latvijas ziņojumā par Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību ieviešanu.

(292) 4.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.

(293) 4.1.1.SAM: veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.

(294) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atbalstīta pāreja uz AER. Investīcijas energoefektivitātē sniegs būtisku ieguldījumu, samazinot enerģijas patēriņu, iekšzemes kopprodukta radīšanai.

(295) SAM īstenošana ļaus uzlabot apstrādes rūpniecības konkurētspēju – rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Neraugoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu turpmāka sadārdzināšanās ietekmē vairākas ekonomikā būtiskas nozares. Koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka energoefektivitāte būtiski atšķiras starp vienas nozares komersantiem. Līdz ar to atbalsta nepieciešamība ir vērtējama komersantu līmenī.

(296) SAM īstenošanai paredzētais KF līdzfinansējums veicinās saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, kā arī sekmēs vides un ekonomisko ilgtspēju un resursu efektivitāti, ņemot vērā, ka enerģijas izmaksas ir tās, kuras atšķiras atkarībā no valsts, tai skaitā ņemot vērā izmantoto enerģijas resursu veidu. Tāpat saistībā ar apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumu līdz 3,9 mljrd. EUR – augs kopējais pieprasījums pēc energoresursiem, attiecīgi tiks radīta būtiska ietekme uz visu enerģētikas politiku Latvijā. Līdz ar to arvien vairāk pieaugs nepieciešamība pēc risinājumiem energoefektivitātes jomā.

(297) Mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātei un vietējo, lētāko AER resursu izmantošana pašpatēriņam rūpniecības nozarē samazinās izdevumus par energoresursiem, veicinot gan nozares ilgtspēju un konkurētspēju, gan draudzīgumu videi.

Tabula Nr. 2.4.1. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un atbalstāmās darbības

(298) NIP enerģijas izmaksu sadārdzinājums ir noteikts kā kritisks šķērslis Latvijas konkurētspējai vidējā termiņā, jo identificējams risks cenas priekšrocības uzturēšanai pie nosacījuma, ka paredzams dažādu resursu izmaksu sadārdzinājums. Pie nosacījuma, ka izejvielu bāze saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas šajā reģionā, ir viena un tā pati, līdz ar to izmaksu kāpums būs līdzvērtīgs visiem saimnieciskās darbības veicējiem, būtiski būs izvērtēt enerģijas resursu izmaksu kāpuma ietekmi uz cenas priekšrocības saglabāšanu.

(299) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā nav īstenoti pasākumi energoefektivitātes veicināšanai komersantiem, bet finansējums šādu darbību īstenošanai bija pieejams KPFI programmu ietvaros. Lai efektīvāk izmantotu publisko finansējumu un risinātu finanšu pieejamības tirgus nepilnības, saimnieciskās darbības veicējiem atbalsts iekārtu un ražošanas tehnoloģiju nomaiņai turpmāk primāri sniedzams, izmantojot finanšu instrumentus un pamatojoties uz dzīvotspējīgiem biznesa plāniem, savukārt energoefektivitātes pasākumu īstenošana apstrādes rūpniecības ēkās ir jākoncentrē pārsvarā uz ražotņu energoefektivitātes palielināšanu un efektīvu AER elektrības un siltumenerģijas ražošanas, kā arī ūdens sildīšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas ir paredzētas pašpatēriņam. Ieviešot atbalsta mehānismu tiks regulāri apkopota informācija par uzstādītajām AER jaudām un sasniegto ietaupījumu energoresursu patēriņā atbalstītajos projektos.

(300) SAM ieviešanā plānots izmantot aizdevumu ar daļēju pamatsummas dzēšanu. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Veiksmīgai atbalsta instrumenta izveidei ir būtiski mācīties no 2007.–2013.gada plānošanas periodā citās ES valstīs, it īpaši Baltijas valstīs, ieviesto finansēšanas modeļu piemēriem un veiksmēm. 2007.–2013.gada plānošanas periodā Latvijā tika noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, un tas nodrošinājis, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu pret investīcijām. Būtiski, ka arī turpmākās investīcijas šajā sektorā tiek veiktas, izmantojot šādu pieeju.

(301) Indikatīvās atbalstāmās darbības: apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana), jaunu un efektīvu AER elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas un ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

(302) Indikatīvā mērķa grupa: apstrādes rūpniecības komersanti.

(303) Indikatīvie finanšu instrumenti: tiks vērtēta iespēja 4.1.1.SAM īstenošanai izmantot finanšu instrumentu.

(304) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.2. (5)

KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(305) 4.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.

(306) 4.2.1.SAM: veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās.

(307) SAM ieviešanas rezultātā tiks uzlabota energoefektivitāte valsts un dzīvojamo ēku sektorā, samazinot siltumenerģijas patēriņu un nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(308) Investīcijas nodrošinās ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai ievērošanu energoefektivitātes jomā, kā arī Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteiktā pienākuma izpildi – sākot no 2014.gada ik gadu renovēt 3% centrālās valdības ēku, lai nodrošinātu to atbilstību minimālām energoefektivitātes prasībām. Tāpat atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantam, projektējot ēku, tiek izvērtētas iespējas izmantot augstas efektivitātes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, kas nodrošina Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu prasību izpildi, un to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota.

(309) Valsts ēku renovācija nodrošinās publiskā sektora ēku vadošo lomu piemēra demonstrēšanā un sekmēs ēku energosertifikāciju saskaņā ar direktīvām 2010/31/ES un 2012/27/ES, savukārt investīcijas mājokļu sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai. SAM ietvaros paredzētā valsts īpašumā vai izmantošanā esošu un dzīvojamo ēku energoefektīva renovācija ir būtiska plašai mērķa grupai visā Latvijas teritorijā. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods un ierobežotie līdzekļi kavē energoefektivitātes pasākumu veikšanu valsts īpašumā esošajās ēkās, kā arī kavē daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.

(310) SAM īstenošanas rezultātā samazināsies siltumenerģijas patēriņš apkurei, samazinot mājsaimniecību izdevumus enerģijai – pie esošā labklājības līmeņa Latvijā tā tiek patērēta apmēram divas reizes vairāk kā vidēji ES, pie tāda paša labklājības līmeņa, līdz ar to mājsaimniecības Latvijā par enerģiju tērē lielāku daļu no sava budžeta nekā vidēji ES. Ņemot vērā Cost-optimal pētījuma rezultātus un EM veiktos aprēķinus, apkures patēriņš pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas dzīvojamās un publiskās ēkās vidēji sasniedz 90 kWh/m²gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiks noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energoefektivitātes novērtējumā veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedz 90 kWh/m² gadā. Ēku energoefektivitātes novērtējumus veiks neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, izmantojot ēku energoefektivitātes aprēķina metodi saskaņā ar Direktīvām 2010/31/EU un 2012/27/EU.

(311) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu AER izmantošanas veicināšanā. Ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Tabula Nr. 2.4.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(312) 4.2.2.SAM: atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās.

(313) SAM ieviešanas rezultātā tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš pašvaldību ēkās.

(314) Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums attiecībā uz valsts ēku renovāciju, savukārt atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes veicināšanai plānojams atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

(315) Investīcijas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kā rezultātā samazināsies pašvaldību izdevumi par siltumapgādi. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus var novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

(316) Vienlaikus pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās; arī šādi risinājumi sekmēs pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus pašvaldību ēku renovācijai, veicot lokālās siltumapgādes infrastruktūras rekonstrukciju, tiks nodrošināts atbalsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai.

Tabula Nr. 2.4.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(317) Jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei - daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, - kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. KP fondu programmu ietvaros līdz šim renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas).

(318) Joprojām izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60–70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju, kuru kopplatība ir 38 milj. m². Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, un tiem ir zems energoefektivitātes līmenis. Kopējās nepieciešamās investīcijas renovācijai ir ap 5,3 miljr. EUR.

(319) Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumu. Pēc piederības statusa Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m² platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platība (3%) veido 280 tūkst. m².

(320) Gan publisko, gan dzīvojamo ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji, un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Ņemot vērā, ka vairumam ēku Latvijā joprojām ir ļoti zemi energoefektivitātes rādītāji, prioritāri jāsamazina to enerģijas patēriņš. Tādējādi veicamo pasākumu kopums ēkās ir jāvērtē kompleksi, un piemērojamie risinājumi, piemēram, saules kolektoru vai lokālas AER izmantojošas apkures un ūdens sildīšanas sistēmas izmantošana, ir atkarīgi no ēkas energoefektivitātes līmeņa, paredzamā investīciju atmaksāšanās perioda un izmantotā siltumenerģijas piegādes veida.

(321) Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu energoresursu izmantošanas ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās un AER izmantošanai publiskajā infrastruktūrā plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, energopakalpojumu (ESCO) sniedzējiem. Atbilstība pašvaldības integrētas attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai pašvaldību ēku energoefektivitātes projektiem.

(322) Attiecīgi prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz pašvaldību izdevumu samazināšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu izmaksas veidojošo komponenšu pārskatīšanu.

(323) 4.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts un dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(324) 4.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: dzīvojamo māju īpašnieki, valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības uz attiecīgo ēku ir nostiprinātas uz valsts vārda un ēku izmanto valsts pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), energopakalpojumu sniedzēji (ESCO)⁴⁸.

(325) 4.2.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: SAM atlases kārtas "Energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās ēkās" īstenošanai tiks vērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentu un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESCO). Šāda mehānisma izmantošana ļaus radīt ilgtermiņa risinājumu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanai, tā kā būs iespēja reciklēt KP fondu finansējumu vairākkārtīgi. Attiecīgi ilgtermiņā tiks renovēta lielāka proporcija no dzīvojamā fonda ēkām. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteikts - augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, lai nodrošinātu, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu un enerģijas galapatērētāju izmaksu samazinājumu pret investīcijām.

(326) 4.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku renovācija un rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji un ventilācijas sistēmas), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(327) Atbalsta demarkācija ar 4.3.1.SAM, kas paredz atbalstu centralizētajām siltumapgādes sistēmām – atbalsts 4.2.2.SAM tiks sniegts tikai lokālajām siltumapgādes sistēmām.

(328) 4.2.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija. 15 696 829 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(329) 4.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, energopakalpojumu sniedzēji (t.sk. ESCO)⁴⁹.

(330) 4.2.2.SAM projektu atlase: investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu. Īpaši tiks vērtēta projektu ilgtspēja, nodrošinot, ka atbalsts tiks sniegts tikai tādai infrastruktūrai, par kuras turpmāko pielietojumu ir skaidrs attīstības stratēģijās nostiprināts redzējums.

(331) Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan arī pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētajiem. Tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja kvalitātes kritēriju noteikšanā ar 4.2.1.SAM

(332) 4.2.1.SAM un 4.2.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(333) 4.3.ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali.

(334) 4.3.1.SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

(335) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās, un veicināta AER izmantošana.

(336) Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei. SAM īstenošana tiks līdzfinansēta no KF, kas paredz ieguldījumus enerģētikā gadījumos, ja tie ir videi draudzīgi, sekmē energoefektivitāti un AER izmantošanu. AER izmantošana siltuma ražošanai ir cieši saistīta ar centralizētās siltumapgādes energoefektivitāti. Investīcijas centralizētās siltumapgādes sistēmā sniegs būtisku ieguldījumu AER 40% īpatsvara sasniegšanai 2020.gadā. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo AER siltumjaudu vismaz 143 MW, no tiem – 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie no privātiem resursiem. Primāri tiks atbalstīta pāreja no fosilajiem resursiem uz AER un AER siltumavotu modernizācija un būvniecība ar augstu efektivitāti.

(337) Plānoto investīciju rezultātā tiks uzlabota centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte, vienlaikus papildinot investīcijas ēku energoefektivitātē. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē – 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami izmantoti AER. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk kā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem.

Tabula Nr. 2.4.6. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(338) Arī KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenota atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas zudumu mazināšanai un AER izmantošanai, atbalstot vairāk kā 300 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu. Lai sasniegtu rezultātus, ir būtiski turpināt investīcijas šajā jomā. 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet KP 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(339) Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km, no kuriem 676 km ir Rīgas siltumtīkli. Pēdējos gados veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos Rīgā samazināt līdz 13%, kamēr citās siltumapgādes sistēmās siltumenerģijas zudumi sasniedz pat 30%. Pilnībā no šiem zudumiem un izdevumiem izvairīties nav iespējams, un to izmaksas sedz siltumenerģijas lietotāji. Tādēļ viens no svarīgākajiem virzieniem efektivitātes paaugstināšanai aizvien ir siltumenerģijas piegādes zudumu samazināšana.

(340) Indikatīvās atbalstāmās darbības: rekonstrukcija siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER izmantošanu centrālapkurē, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi samazināt enerģijas zudumus (lai samazinātu kurināmā patēriņu uz vienu MWh) vai samazināt patērētā fosilā kurināmā apjomus (lai samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa) vai paaugstināt AER katlumāju efektivitāti.

(341) Indikatīvā mērķa grupa: siltumenerģijas lietotāji.

(342) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: energoapgādes komersanti, kas nodarbojas ar siltumapgādi.

(343) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešana: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(344) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.7. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(345) 4.4.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).

(346) 4.4.1.SAM: attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

(347) Īstenojot SAM, tiks izveidoti ETL ātrās uzlādes punkti, tādējādi veicinot elektromobilitātes attīstību Latvijā.

(348) ES Baltā⁵⁰ grāmata paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, līdz 2050.gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās un līdz 2030.gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO₂ emisijām. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) izpildei arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei gan attiecībā uz elektromobilitāti, gan arī citām alternatīvajām degvielām. Saskaņā ar starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem ir paredzams, ka līdz 2050.gadam iekšdedzes transportlīdzekļus pakāpeniski aizstās jaunās tehnoloģijas⁵¹, tai skaitā ETL. Investīcijas SAM ietvaros tiks veiktas atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam izvirzītajām prioritātēm, ļaujot nodrošināt elektromobilitātes attīstībai nepieciešamo vienotu nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar jau veiktajām un plānotajām nacionālā finansējuma un KPFI investīcijām elektromobilitātes attīstībai.

(349) Veicinot ETL izmantošanu transporta sektorā, tiks paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā un samazināts piesārņojums, kā arī mazināts fosilās degvielas importa apjoms. Transporta jomā vislielāko piesārņojumu rada vieglais pasažieru transports – 73% no kopējā apjoma. Tas ir izskaidrojams ar transporta līdzekļu skaita pieaugumu, ko tikai daļēji kompensē transporta līdzekļu efektivitātes palielinājums, jo jauno transporta līdzekļu iegādes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no ES valstīm un attiecīgi Latvijā ir lielākais vidējais transporta līdzekļu vecums starp ES valstīm, proti, 16 gadi, likumsakarīgi novedot pie liela emisiju daudzuma uz kilometru – 176,9 g CO₂.

(350) ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvo autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā arvien vairāk tiks izmantoti ETL, palielināsies to turpmākas attīstības potenciāls, veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināsies piesārņojums. Tīkla vadības operatora programmatūra nodrošinās visu uzlādes sistēmas darbību.

Tabula Nr. 2.4.8. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(351) Šobrīd Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patērētās elektroenerģijas ziņā ir salīdzinoši augsts – pateicoties lielajam elektrības īpatsvaram, kas tiek saražots, izmantojot HES (3627 GWh, kas bija 53% no kopējās AS "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas 2012.gadā), Latvija Eiropā ieņem trešo vietu aiz Norvēģijas un Zviedrijas ar 33,1% atjaunojamās enerģijas kopējā enerģijas patēriņā. Taču no transportā izmantotās enerģijas Latvijā tikai 3% ir videi draudzīgā atjaunojamā enerģija, un Latvija ievērojami atpaliek no, Latvijai Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktā un saistošā 10% mērķa, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam. ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā tiks veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināts piesārņojums, pakāpeniski sabiedrībai aizstājot piesārņojošos iekšdedzes dzinēju transporta līdzekļus.

(352) Funkcionējoša uzlādes tīkla esamība ir būtisks priekšnoteikumus ETL skaita pieaugumam – kamēr ETL ir salīdzinoši maz, uzlādes infrastruktūras izveide ir komerciāli neizdevīga, tādēļ būtiskas ir publiskās investīcijas. Lai panāktu ETL veiksmīgu ienākšanu Latvijas automobiļu tirgū un to pozīciju nostiprināšanu, salīdzinot ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, jāpanāk būtisku šķēršļu novēršana vai to negatīvās ietekmes mazināšana; nacionālās uzlādes infrastruktūras izveide ir galvenais ETL nodrošinošais pasākums, kas padarīs iespējamu ETL lietošanu visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši pašreizējiem datiem, ETL spēj nobraukt vidēji no 80 līdz 150 km no pilnas uzlādes, tāpēc, ņemot vērā esošo ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir būtisks ETL attīstību kavējošs iemesls.

(353) Savukārt ETL uzlādes staciju tīkla operators ir svarīgākā infrastruktūras sastāvdaļa, lai nodrošinātu ETL uzlādi Latvijas teritorijā. Operatora galvenās funkcijas ir saistīt viedās uzlādes stacijas ar datubāzu sistēmu, kas atļauj uzlādes staciju lietošanu un uzrauga to aktivitāti.

(354) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionāla līmeņa ETL uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra programmatūras izveide.

(355) Indikatīvā mērķa grupa: ETL lietotāji.

(356) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam noteiktajam, SM ar tiesībām deleģēt uzdevumu izpildi citām juridiskām personām.

(357) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(358) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.9. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(359) 4.5.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).

(360) 4.5.1.SAM: attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

(361) SAM ieviešanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana. Īstenojot SAM, rezultāts būs pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.

(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.4.10. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(367) Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(370) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(371) Projektu atlase: Skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.11. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.12. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.13. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.14. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

(372) Lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz vides aizsardzību, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, prioritārā virziena ietvaros paredzēts sniegt ERAF un KF atbalstu, vienlaikus apvienojot ieguldījumu prioritātes, kas noteiktas tematisko mērķu "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" un "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros, ņemot vērā, ka īstenojamās plānotās darbības ir cita citu papildinošas un nodrošinās iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību vērstas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Tādējādi tiks nodrošināti koncentrētāki un mērķtiecīgāki plānoto investīciju ieguldījumi DP 1.sadaļā definēto problēmu risināšanai.

(373) 5.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas.

(374) 5.1.1.SAM: novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(375) Plūdu un erozijas rezultātā izraisītie postījumi nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina vides piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, būtiski ir samazināt plūdu riskus pilsētām, infrastruktūras, kultūrvēsturiskiem un saimnieciskās darbības objektiem, lai nodrošinātu labvēlīgu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Veicot SAM paredzētās darbības, tiks panākts klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudēto pilsētu iedzīvotāju skaita samazinājums pilsētās.

(376) SAM plānotie pasākumi mazinās jūras krastu erozijas un upju plūdu rezultātā izraisīto apdraudējuma ietekmi gan uz nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Liepājas NAI, gan ceļu posmiem, gan uz apdzīvotajām vietām, piemēram Ogri. Attiecīgi tiks samazināts plūdu un erozijas apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā, tiks saglabāta vides kvalitāte un nodrošināta sabiedriski nozīmīgu vietu un infrastruktūras objektu aizsardzība.

(377) Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība" noteikto problēmu risināšanu.

Tabula Nr. 2.5.1. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(378) 5.1.2. SAM: samazināt plūdu riskus lauku teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(380) Plānotie pasākumi samazinās plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātajās un potamālajām upēm pieguļošajās platībās, kas vienlaikus ļaus veicināt uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ieguldītās investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvo izmantošanu.

Tabula Nr. 2.5.2. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(381) Klimata pārmaiņu problēmas ar katru gadu kļūst arvien nopietnākas, un to ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga. Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās plūdu apdraudējums, un novērojama pastiprināta krastu erozija. Plūdu un krastu erozijas gadījumi var nodarīt bīstamus postījumus, proti, var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ekosistēmu darbību.

(382) Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkst. ha pavasara palu vai vasaras - rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas (t.sk. katastrofāli – ap 100 tūkst ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud cilvēku radītās materiālās vērtības, veselību un dzīvību.

(383) Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potamālo, jeb samērā lēzeno upju posmos. Plūdu laikā, īpaši ledus sastrēguma rezultātā tiek appludinātas lielas apdzīvotas, vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi⁵³. Ar Daugavas HES kaskādi saistītā bīstamība ir tieši saistīta arī Rīgas HES inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju iespējamo avārijas situāciju (force major) potenciālo ietekmi Rīgas un Ogres teritorijās un to tuvējā apkārtnē, kas nenovēršamas gruntsūdeņu celšanās rezultātā novedīs pie plūdiem. Šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju spēka un vadības instalācijas ir jau kalpojušas 25 gadus, līdz ar to fiziski un morāli novecojušas, kas rada draudus apkārtējai sabiedrībai un videi⁵⁴.

(384) Būtiska problēma ir arī jūras krastu noskalošanās. Jūras uzplūdu rezultātā katru gadu tiek noskalotas jūras piekrastes teritorijas. Jūras krasta kopgarums Latvijā ir ap 496 km, no kuriem jūras uzplūdu tieši ietekmētās platības jūras krastu zonās ir kopumā ap 130 km garumā ar dažādu joslas platumu no 200 m līdz pat 1500 m. Vētru pastiprināšanās rezultātā jau pašlaik 25% no 496 km garās jūras piekrastes notiek intensīva krastu noskalošanās, gadā vidēji noskalojot aptuveni 20 ha zemes. Baltijas jūras līmenis līdz 2100.gadam celsies par vismaz 18 cm. Līdz ar to ir apdraudēti gan nozīmīgi infrastruktūras objekti, piemēram, Liepājas un Engures NAI, Užavas bāka, Kuivižu osta, ceļu posmi, gan apdzīvotas vietas.

(385) Esošā kritiskā situācija norāda uz vitālo nepieciešamību uzsākt pretplūdu un krasta erozijas pārvaldības pasākumus. Galvenais uzdevums šo pasākumu īstenošanai ir riska novēršana vai samazināšana blīvi apdzīvotu vietu un piesārņojošu darbību veicošu objektu teritorijās. Tādējādi tiks novērsta vai samazināta ar iepriekš minētājiem riskiem saistītā nelabvēlīgā ietekme, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Pasākumi samazinās arī virszemes ūdensobjektu iespējamā piesārņojuma risku un krasta erozijas procesus jūras, upju, ezeru un HES uzpludinājumu krastos.

(386) Par īpaši apdraudētajām teritorijām un tāpēc par prioritārām vietām aizsardzības pasākumu plānošanai tiek uzskatītas visas teritorijas, kuras kā visapdraudētākās izvērtētas plūdu novērtēšanas plānā, Daugavas HES kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasts. Kā galvenie apdraudējuma kritēriji tiek atzīti iepriekš notikuši nopietni plūdi, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā vai pat lielākā apjomā, ja netiek veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Saskaņā ar šo klasifikāciju nepieciešams finansējums plūdu apdraudētām teritorijām, kurās atrodas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) izbūvētas vai izbūvējamas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (piemēram, Rīga, Daugavpils un Liepāja)⁵⁵.

(387) Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumu, ir paredzēti pasākumi blīvi apdzīvoto vietu un salīdzinoši nelielā teritorijā koncentrēto iedzīvotāju un infrastruktūras objektu aizsardzībai. Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Tomēr zaļās infrastruktūras risinājumi nav piemērojami situācijās, kad klimata pārmaiņas un to izraisītās ārkārtējās dabas parādības jau apdraud izveidoto infrastruktūru (piemēram, esošās NAI applūšana vai daļēja ieskalošanas jūrā, izraisot ievērojamu vides piesārņojumu). Lai veicinātu zaļās infrastruktūras pielietošanu un attiecīgu projektu ieviešanu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts projekta iesniedzēja pienākums iesniegt sagatavotu analīzi par izvēlēto risinājumu, zaļās infrastruktūras pielietošanas iespējām konkrētās teritorijas plūdu risku mazināšanai un alternatīvu izvērtējumu, t.sk., par iespējām izmantot zaļo infrastruktūru kā papildinošu risinājumu tradicionālajiem risinājumiem (infrastruktūras būves), ņemot vērā faktu, ka zaļā infrastruktūra pilnībā neizslēdz citu risinājumu iespējamību, bet drīzāk tos papildina.

(388) Atbalsts paredzēts plūdu risku un krastu erozijas samazināšanai, primāri izvērtējot ekosistēmu pakalpojumus un zaļās infrastruktūras izmantošanas iespējas, hidrotehnisko būvju izveidei, paplašināšanai un rekonstrukcijai pilsētu un apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus ar vislielāko potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju labklājībai un veselībai, kā arī erozijas risku mazinošus pasākumus:

1) Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai ar blīvu apdzīvotību (indikatīvi – Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre, Jelgava u.c.) aizsardzības pasākumi pret applūduma risku, kas citā starpā ir saistīts ar jūras uzplūdiem vai upju gultnes piesērējumu, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām, pretplūdu aizsardzības pasākumi, t.sk. zaļās infrastruktūras pielietošana, hidrotehnisko būvju un aizsargbūvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība;

2) Baltijas jūras Kurzemes piekrastē esošo sabiedriski nozīmīgu objektu aizsardzības pasākumi, objektus ietekmējošo erozijas un applūšanas risku novēršanai un jūras krastu aizsardzībai.

(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.– 2015.gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.–2015.gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015.gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves – aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(390) 5.1.1.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumi, virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras (t.sk. atbilstoša zaļā infrastruktūra) būvju sakārtošana un attīstīšana, plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzība, veicot gan esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, gan jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecību un zaļās infrastruktūras izveidi atbilstoši plūdu riska pārvaldības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(391) 5.1.1.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās teritorijas, kā arī krasta erozijas apdraudētās apdzīvotās vietas un publiskās infrastruktūras objekti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(392) 5.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – pašvaldības, iestādes vai komersanti, kuriem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem ir jānodrošina pretplūdu pasākumi, kas noteikti Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, un kuru saimnieciskā darbība nav izraisījusi plūdu draudus. Īstenojamajām pretplūdu aktivitātēm jābūt saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem plūdu risku pārvaldības jomā. Ievērojot paredzēto darbību un pasākumu nozīmīgumu teritoriālā kontekstā, SAM mērķu īstenošana tiek plānota ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību integrētājām attīstības programmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju – Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju – pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(394) 5.1.2.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un vietas ar risku publiskajai infrastruktūrai. Ievērojot plānoto darbību specifiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(395) 5.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes pretplūdu būves un nodrošina pretplūdu pasākumus Latvijas lauku teritorijā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētas darbības plānots īstenot mijiedarbībā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām, pastiprinātu uzmanību pievēršot kritiski apdraudētajām teritorijām un nodrošinot ieguldīto investīciju efektīvāko atdevi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(396) 5.1.1.SAM, 5.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes un atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁵⁶

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(397) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.3. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(398) 5.2.ieguldījumu prioritāte: investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības; vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana.

(399) 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

(400) SAM paredzētas darbības veicinās vides acquis prasību izpildi atkritumu jomā (piemēram, Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK utt.), it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi.

(401) Ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi – palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē – SAM paredz atkritumu saimniecības attīstību, ieguldot investīcijas dalītas atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā, atdalot pārstrādājamo iepakojumu, kā arī veicinot atkritumu apstrādes un pārstrādes jaudas palielināšanu Latvijā un no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanu un tā turpmāku izmantošanu enerģijas ražošanai.

Tabula Nr. 2.5.4. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(402) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:

1) uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošina:

a. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma papīram, metālam, plastmasai un stiklam nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu),

b. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,

c. priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem;

2) problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem).

(403) Latvija daudzos aspektos neizpilda vides acquis atkritumu jomā (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK) prasības, it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi. 2010.gadā bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11% (direktīvā noteiktais mērķis – 65%). Sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010. gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 16,2% (direktīvā noteiktais mērķis – 50%), savukārt radītais iepakojums apjoms ir 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92% (direktīvā noteiktais mērķis – 55%). Attiecībā uz nolietotajiem transportlīdzekļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, 2010.gadā tika saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas, savukārt pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma (direktīvā noteiktais mērķis nolietotajiem transportlīdzekļiem ir 95% un elektroniskajiem un elektronisko iekārtu atkritumiem – 85%). Laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītās savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām, it īpaši attiecībā uz Direktīvā 2008/98/EK, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2012/19/EK, kā arī Direktīvā 1999/31/EK noteikto apjomu. Tomēr, ir plānots, ka 2022. gadā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas jomas direktīvu prasību izpilde 100% apmērā attiecībā uz atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi un reģenerāciju. Lai sasniegtu minētos mērķus, normatīvajos aktos pārņemti ES noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei, kā arī tiks izmantoti KP fondu līdzekļi, kas ļaus nodrošināt daļu no šo mērķu īstenošanas apjomiem. Lai pilnībā sasniegtu direktīvu prasības, ir izstrādāta valsts politika, kas, tostarp, noteikta Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, kas paredz piesaistīt gan komersantu, gan pašvaldību ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība attiecībā uz direktīvās noteikto mērķu izpildi, tajā skaitā, īstenojot paplašināto ražotāja atbildību. Ražotāja atbildība ir noteikta par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri). Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiski instrumenti, piemēram, DRN par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju. Ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt atbildību un, iespējams, administratīvos sodus par direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jākontrolē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

(404) Latvija ir izpildījusi Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un to atkritumiem izvirzītās savākšanas un pārstrādes prasības, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerācijas un pārstrādes prasības atbilstoši Direktīvai 2012/19/EK. Latvija jau šobrīd izpilda arī Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķi, kopumā pārstrādājot 333 tūkst. tonnu jeb 94,7% no 2012.gadā Latvijā būvniecībā savākto atkritumu apjoma, apglabājot 6813 tonnas minēto atkritumu.

(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums,papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā⁵⁸, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010.gadā pārstrādāti 16,2% mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011.gadā – 17,8 % un 2012.gadā – 18,4% šo atkritumu⁵⁹.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(406) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai un pārstrādei izmantojamās metodes ir noteiktas MK noteikumos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Plāna darbības laikā no valsts puses tiks veicināta:

1) atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošana, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, it īpaši attiecībā uz mājsaimniecību un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (loģistika);

2) bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde;

3) atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, ja turpmākā atkārtotā izmantošana būs zināma;

4) atkritumu sagatavošana pārstrādei vai reģenerācijai;

5) esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšana;

6) jaunu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu izveide, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.

(407) Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam noteikto netiks atbalstīti tādi atkritumu pārstrādes veidi, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu pirms citu pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas, ja nebūs apliecinājuma tam, ka minētā pārstrāde un reģenerācija tiešām notiks.

(408) Tas palīdzētu izmantot atkritumus kā resursu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai, samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu un atkritumu eksporta īpatsvaru.

(409) Pārstrādājamo atkritumu plūsmas prioritārā secībā ir sekojošas:

1. Mājsaimniecības un tiem līdzīgiem atkritumiem, t.sk., tajos esošais papīrs, metāls, stikls un plastmasa.

2. Bioloģiski noārdāmie atkritumi.

3. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

4. Izlietotais iepakojums.

5. Nolietoti transportlīdzekļi.

6. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.

(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, u.tml.). Tiks izvērtētas arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi kaitīgām precēm, iepakojumu nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām). Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai.

Prioritārā secībā atbalsts plānots:

1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;

3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai.

5.2.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt:

1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) );

2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:

a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

c. atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu reģenerācijai, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai).

Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(412) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās aktivitātes un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu "2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums". Šī līguma ietvaros paredzēts:

1) sagatavot novērtējumu par atkritumu apjomu dinamiku, tajā skaitā prognozes laika posmam līdz 2020.gadam;

2) apkopot informāciju par izveidoto atkritumu savākšanas punktiem un atkritumu šķirošanas laukumiem un to skaitu Latvijas pašvaldībās, kā arī sagatavot priekšlikumus, par šo punktu un laukumu attīstības nepieciešamībām;

3) sagatavot izvērtējumu par esošām iekārtām atkritumu sagatavošanai, apglabāšanai vai reģenerācijai, atkritumu reģenerācijai un pārstrādei un to jaudām, iekļaujot informāciju par attiecīgajās iekārtās notiekošo procesu efektivitāti un esošo iekārtu potenciālām jaudām, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējamo atbalstu no KP fondiem;

4) izvērtēt no no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas iespējas Latvijā un izmantošanas iespējas Latvijā un tuvākajās ārvalstīs;

5) novērtēt enerģijas ražošanā izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu un pieejamību, kā arī esošās un papildu nepieciešamās jaudas;

6) novērtēt ekonomiskos ieguvumus;

7) sniegt priekšlikumus par prioritāri atbalstāmām darbībām no KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem un par KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem finansēto projektu vērtēšanas kritērijiem.

Šī pētījuma rezultāti, kas iekļaus atkritumu sektora izvērtējumu direktīvās noteikto mērķu sasniegšanas kontekstā, t.sk., ņemot vērā arī 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoto projektu sasniegtos rezultātus, tiks atspoguļoti Partnerības līguma starpposma ziņojumā, kas tostarp aprakstīs, kā un ar kādiem papildu resursiem tiks risinātas identificētās nozares vajadzības, lai izpildītu vides acquis prasības atkritumu nozarē.

(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24.03% attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(414) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(415) Atbalstot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību, atkritumu pārstrādes veicināšanu un iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstību, kā arī piemērojot citas nacionālās iniciatīvas – paaugstinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu un uzlabojot normatīvos aktus atkritumu hierarhijas ieviešanas veicināšanai, tiks samazināts radīto atkritumu apjoms un sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums un palielināts otrreizēji pārstrādāto un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.

(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā, atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai), atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(417) Indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros pašvaldību paredzētas darbības, kas vērstas uz pašvaldību autonomo funkciju izpildi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, plānots īstenot atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(418) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(419) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶⁰

Tabula Nr. 2.5.5. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(420) 5.3. ieguldījumu prioritāte: investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.

(421) 5.3.1. SAM: attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas.

(422) SAM ietvaros tiek veicināta ES vides acquis direktīvu prasību izpilde, ieguldot investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā un rekonstrukcijā, NAI darbības uzlabošanā, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai attiecīgi veicinot ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko lietojumu un mazināt vides piesārņojumu.

(423) Ir plānots, ka ar ieguldītajām investīcijām ūdenssaimniecības pakalpojumos iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās ar CE lielāku par 2 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība, paaugstināsies no 93% (pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu izpildes) līdz 97% katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE > 100 000, II grupa CE 10 000 – 100 000, III grupa CE 2000 – 10 000). Savukārt faktisko kanalizācijas pieslēgumu skaita īpatsvars pieaugs no 79% 2012.gadā līdz 92% 2023.gadā, izmantojot KP fondu līdzekļus un nacionālās likumdošanas iniciatīvas.

(424) Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(425) SAM paredzēti pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.

Tabula Nr. 2.5.6. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(426) Vēl arvien aglomerācijās nav rekonstruēta liela daļa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, izraisot vides piesārņojumu nolietotu kanalizācijas tīklu radīto noplūžu dēļ. Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEK prasības, bet vēl 67 aglomerācijās būs jāveic ieguldījumi notekūdeņu savākšanas sistēmās, lai centralizēti tiktu savākti visi aglomerācijā radītie notekūdeņi. Iedzīvotājiem, it īpaši no sociālā riska grupām, nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(427) Atbilstoši 2007.–2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP₅ īpatsvars samazinājies no ~85% 2008.gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora – no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50%, salīdzinot ar 2007.gadu.

(428) Lai veicinātu pieslēgumus pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām, saskaņā ar likumprojektu "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" ir plānots noteikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu izveidi lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma pieslēgšanai pie centralizētajām sistēmām. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" (pēc apstiprināšanas Saeimā) noteiks prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir arī dots deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības sistēmu lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

(429) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa – fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās – riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015.gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200 – 2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(430) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts pat līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas arī minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu nelieli ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši direktīvai EC 98/83/EC.

(431) Ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu varēs, pirmkārt, atbalstīt notekūdeņu savākšanas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju tajās aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97%, un ar likumdošanas iniciatīvām un projektu īstenošanas noteikumiem stimulējot faktisko pieslēgumu veidošanu. Otrkārt, plānots nodrošināt notekūdeņu intensīvāku attīrīšanu, t.sk., lai nodrošinātu riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās ar CE zem 2000. Uzsvars tiks likts uz ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko saņemšanas iespēju uzlabošanu un notekūdeņu radītās vides slodzes samazināšanu tieši lielākajās aglomerācijās, kur iedzīvotāju skaita dēļ tiek radīti lielāki vides riski. Finansējums tiks novirzīts arī tām apdzīvotajām vietām ar CE 200 – 2000, kur nepieciešams uzlabot vides stāvokli šo apdzīvoto vietu ietekmētajos riska ūdensobjektos, kuru riska cēlonis ir notekūdeņos esošo biogēnu ieplūde no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un kuras ir noteiktas Upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

(432) Indikatīvās atbalstāmās darbības: kanalizācijas tīklu paplašināšana un kvalitātes prasībām neatbilstošu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, t.sk. māju kanalizācijas pievadu izbūve; notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošana; ūdensapgādes sistēmas attīstība dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai, sabiedrības informēšanas pasākumi.

(433) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem:

1. Kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE>100 000, II grupa CE 10 000–100 000, III grupa CE 2000–10 000).

2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās, kur CE>2000, saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

3. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, izmantojot samazinātu atbalsta likmi, nodrošinot, ka par šo pakalpojumu lietotājiem kļūst 92% aglomerāciju iedzīvotāju, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām.

4. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200–2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli.

5. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC.

Lai nodrošinātu izveidotās infrastruktūras faktisku lietojumu, finansējuma saņēmējam tiks noteikts pienākums gan izstrādāt pieslēgumu nodrošinājuma plānu, kurā, cita starpā norādāma informācija par finansiālo un administratīvo kapacitāti plāna izpildei, gan nodrošināt ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai izveidi atbilstoši plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(434) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētās darbības plānots īstenot sadarbībā ar pašvaldībām, atbilstoši pašvaldību plānošanas dokumentiem. Izvēlētām ūdenssaimniecības aktivitātēm jābūt tehniski un ekonomiski pamatotām to ūdenssaimniecības aglomerāciju robežās.

(435) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(436) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶³

Tabula Nr. 2.5.7. (5)

KF kopējie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(437) 5.4.ieguldījumu prioritāte: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura 2000 un zaļo infrastruktūru.

(438) 5.4.1.SAM: saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.

(439) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework – PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.8. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(441) 5.4.2.SAM: nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā.

(442) SAM paredzētās investīcijas nodrošinās vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu, kā arī tiks vērstas primāri uz Direktīvas 86/278/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2008/105/EK, Direktīvas 2009/90/EK un Direktīvas 2010/75/EK, kā arī Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi.

(443) ES direktīvu prasību izpildei un sekmīgai vides politikas ieviešanai būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa datu, kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, t.sk. arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā. SAM ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, palielinot vides monitoringa vietu skaitu papildus par ~270 vietām un nodrošinot direktīvām atbilstošo vides monitoringu gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības jomā.

(444) Ieplānotās aktivitātes veicinās sabiedrības nodrošināšanu ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī sniegs atbalstu efektīvai un operatīvai kontrolei un ļaus novērtēt citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots KP fondu finansējums.

(445) Paredzēti pasākumi vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" īstenošanu.

Tabula Nr. 2.5.9. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)¹ 5.4.3.SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai.

(445)² Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās, lai mazinātu antropogēnās slodzes, tai skaitā eitrofikāciju, eroziju, vides piesārņojumu un nenoplicinātu dabas vērtības saistībā ar palielinājušos dabas tūrisma popularitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)³ Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(455)⁴ Antropogēnu slodzi mazinošas un epidemioloģiski drošas infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās nodrošinās ilgtspējīgu dabas tūrismu, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)⁵ SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, Natura 2000 teritoriju nacionālo aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.5.9. (3)¹

KF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(446) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%⁶⁵ sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana⁶⁶. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(446)¹Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanas un neilgstpējīgu dabas resursu izmantošanu, apliecinot, ka iedzīvotāju veselība, labklājība un tautsaimniecība nav iespējama bez ekosistēmu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Covid-19 pandēmijas laikā būtiski audzis apmeklētāju skaits dabas tūrisma objektos, kas dažviet pārsniedz esošās infrastruktūras kapacitāti. Tāpat saistībā ar dabas tūrisma popularitāti tiek veidoti jauni maršruti, kur nav ierīkota labiekārtota infrastruktūra, tādejādi radot kaitējumu ES nozīmes dzīvotnēm. Apmeklētāju skaits dažos dabas objektos 2020.gadā bija tik liels, ka nebija iespējams nodrošināt epidemioloģiski drošu to pārvietošanos, tāpēc tika slēgti vairāki objekti. Lai pārvaldītu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinot dabas vērtības un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru, ĪADT, ir vajadzīga kompleksu risinājumu ieviešana gan veidojot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot sugu un biotopu dzīvotnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(447) Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

2) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;

3) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi;

4) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību;

5) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu

6) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448) Lai sasniegtu minēto, ar 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448)¹ Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1.SAM un 5.4.3.SAM tiks vērstas uz Dabas direktīvu prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars ar labvēlīgu aizsardzības statusu. Tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās līdz 2020.gadam un 2030.gadam paredzēto mērķu sasniegšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(449) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(450) Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(451) Lai uzlabotu ES vides prasību ieviešanu dabas aizsardzības jomā, kā arī saskaņot dabas aizsardzības un sociāli ekonomiskās intereses, ir paredzēts veikt aizsardzības pasākumus Natura 2000 teritorijās, izstrādājot un īstenojot izstrādātos dabas un sugu aizsardzības plānus. Dabas aizsardzības plānos tiks paredzētas gan biotopu atjaunošanai, gan sugu populāciju saglabāšanai nepieciešamās rīcības, t.sk., paredzot tādas darbības, kas samazinās barības vielu ieplūdi ūdeņos. Vairumā teritoriju ir sastopami vairāki ES nozīmes biotopi un sugas, kā arī lielā daļā Natura 2000 teritoriju ir jālīdzsvaro dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses. Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plānā tiks izvērtēta teritorijas "atvēršanas tūristiem" nepieciešamība, pieļaujamība un iespējamās vietas. Ņemot vērā, ka daļa ES nozīmes sugu sastopamas arī ārpus Natura 2000 teritorijām, tad šo sugu populāciju saglabāšanai tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni, kas paredzētu nepieciešamās darbības ne tikai aizsargājamās teritorijās, bet arī ārpus tām.

(452) SAM mērķu sasniegšanai (dabas aizsardzības plānu izstrāde, infrastruktūras izbūve) tiks izvēlētas Natura 2000 teritorijas ar lielāko antropogēno slodzi, no kurām jānovirza apmeklētāju plūsma, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Prioritāri tiks atbalstītas tās teritorijas, kurās atrodas tie ES nozīmes biotopi un sugas, kuru vērtība strauji samazinās kopējā bioloģiskajā daudzveidības sistēmā, vienlaikus izvērtējot teritorijā ieguldīto investīciju efektīvāko ekonomisko atdevi.

(453) ES direktīvu prasību izpildē un sekmīgai vides politikas ieviešanā būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa, kvalitātei un pieejamībai. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē arī kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Izvērtējot esošo situāciju vides monitoringa jomā Latvijā, konstatēts vides kvalitatīvas informācijas trūkums un nepietiekams monitoringa vietu skaits. Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, ir jāpilnveido gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošana, attīstot un modernizējot vides monitoringa infrastruktūru, jāpaplašina vides monitoringa tīkls, lai vides novērojumi aptvertu visu valsts teritoriju. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Latvija turpmāk neveiks vides monitoringu tādā apjomā, kas dotu pietiekamus datus un informāciju, EK ir tiesības uzsākt tiesvedības procesu par direktīvas prasību un uzņemto saistību neizpildi.

(454) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus tiek plānota vides monitoringa un kontroles sistēmai nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegāde, kartogrāfiskā materiāla izstrāde, vides apziņas veicināšana un vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana. Paredzētās darbības tiks veiktas, par prioritātēm izvirzot vides monitoringa jomas, kurās šobrīd ir konstatēti nozīmīgākie sistēmas trūkumi attiecībā pret direktīvu prasību izpildi. Kopumā atbalsts plānots četrām monitoringa un kontroles jomām šādā prioritārajā secībā:

1. Ūdens.

2. Bioloģiskā daudzveidība.

3. Gaiss un klimata pārmaiņas.

4. Zeme.

(455) KP fondu finansējums palīdzēs nodrošināt ES prasību ieviešanu un valsts Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju, tai skaitā nodrošināt ūdeņu monitoringu (ķīmisko vielu, tai skaitā prioritāro vielu monitoringu ūdens vidē un biotā un bioloģiskās kvalitātes monitoringu) atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām un, izstrādājot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, izmantot virszemes, jūras ūdeņu un pazemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam vides monitoringa rezultātus. Tāpat monitoringa aktivitāšu ieviešana palīdzēs nodrošināt vides kontroli savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, t.sk. kartogrāfisko informāciju, par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus.

(456) Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota sabiedrības vides apziņa un zaļā domāšana, kā arī jāattīsta sabiedrības izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā. 2014.–2020.gada plānošanas periodā būtiska nozīme ir arī vides informācijas, tostarp vides monitoringa kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā.

(457) Sabiedrības līdzdalības veicināšana ir integratīvs un iesaistošs pasākumu komplekss, kas ne tikai veido sabiedrības izpratni par vidi, bet arī nodrošina sabiedrības iesaistīšanos vides aizsardzības jautājumu risināšanā un attīstīta vides jautājumus par prioritāti līdzsvarotā attīstībā. Ar pasākumu kompleksu tiek saprasta tematiskās informācijas pieejamības nodrošināšana, t.sk., par KP fondu investīcijām vides jomā, attieksmes veidošana, izglītošana, pielietojot neformālās apmācību un prasmju apguves metodes, tādējādi veicinot KP fondu projektu īstenošanas rezultātu sasniegšanu un faktisku pielietošanu. Īpaša nozīme šo pasākumu ieviešanā tiek paredzēta vides izglītības centru aktivizēšanai.

(458) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus, tiek plānotas sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes un nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru⁶⁷ pilnveidošana. Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota visas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību valstij būtisku attīstības, tajā skaitā infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā un videi draudzīgas rīcības īstenošanā. Plānojot un īstenojot vides izglītības un sabiedrības līdzdalības pasākumus, maksimāli izmantojami jau funkcionējošie mehānismi iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai vides jautājumu risināšanā, tai skaitā iesaistot vietējās kopienas. Pasākumi būs tematiski saistīti ar tām prioritātēm vides pārvaldībā Latvijā, kas saistītas ar ES direktīvu prasību pārņemšanu un ES politiku uzstādījumu īstenošanu vides, klimata un dabas aizsardzības jomās. Sabiedrības līdzdalības veicināšanai paredzēti šādi prioritārie pasākumi: sabiedrības informēšanas, izglītošanas pasākumi un iesaistes aktivitātes – vides izglītības programmas, projekti, kampaņas, konferences un diskusijas nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī sadarbībā ar valsts, pašvaldību un zinātnes institūcijām, nevalstisko un privāto sektoru, un ekspertiem, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju demonstrēšana, videi draudzīgā dzīvesveida popularizēšana, veidojot interaktīvu vides komunikāciju un veicinot plašas sabiedrības iesaistīšanos un informatīvo materiālu nodrošinājumu šādās jomās:

1) KP fondu investīcijas vides aizsardzībā un projektu rezultātu lietošana;

2) klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana;

4) videi draudzīgo AER ieguves un izmantošanas attīstība;

5) resursu efektivitāte (dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, atkritumu slodzes samazināšana, energoefektivitāte);

6) zaļais iepirkums un zaļais patēriņš;

7) zema oglekļa ekonomika;

8) sabiedrības informēšana par vides politikas izstrādi un ieviešanu;

9) nevalstiskā sektora līdzdalības veicināšana noteiktu vides jautājumu risināšanā kā mediatoram vides komunikācijai ar citām mērķa grupām un sabiedrību kopumā, ar mērķi pilnveidot videi draudzīgas dzīves modeli.

Tādējādi Latvijas plānotās aktivitātes veicinās EK Resursu efektīvas izmantošanas ceļa kartē iekļauto pasākumu efektīvu ieviešanu, kā arī dos ieguldījumu vispārējas informētības uzlabošanā.

(459) 5.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(460) 5.4.1.SAM indikatīvā mērķteritorija – Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas⁶⁸. 5.4.1.SAM kā mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(461) 5.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir vides monitoringa un kontroles sistēmu tehniskā nodrošinājuma iegādes un infrastruktūras attīstība, kartogrāfiskā materiāla izstrāde un iegāde, nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana, sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātes, dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde.

(462) 5.4.2.SAM mērķteritorija – Latvijas teritorija un tās ekskluzīvā ekonomiskā zona saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem jūras vides aizsardzības un pārvaldības jomā.

(463) 5.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: institūcijas un kapitālsabiedrības, kas veic vides monitoringu un kontroli, kā arī vides informācijas apkopošanu, apstrādi un uzkrāšanu, nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centri, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, plānošanas reģioni. Īpaša sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ar pašvaldībām tiek plānota vides izglītības jautājumu risināšanā.

(463)¹ 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi (t.sk. kompleksi pasākumi, kas ietver dzīvotņu atjaunošanu, infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju), saskaņā ar dabas, sugu un biotopu aizsardzības plāniem, PAF un NAT-programmu, kā arī epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas prasībām, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)² 5.4.3.SAM indikatīvā mērķteritorija – ĪADT un mikroliegumi, t.sk. Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)³ 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, apmeklētāji, pašvaldības, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(464) 5.4.1.SAM, 5.4.2.SAM un 5.4.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶⁹

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(465) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.10. (5)

KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(466) 5.5.Ieguldījumu prioritāte: saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

(467) 5.5.1.SAM: saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu⁷¹ attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu NR. 433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(469) Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne vien kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība, bet arī jaunu funkciju attīstība kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošināta objektu dziļāka integrācija vietējā ekonomikas struktūrā (sadarbībā ar komersantiem) ar mērķi veicināt to finansiālo patstāvību, un mazinot slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Tabula Nr. 2.5.11. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(470) Investīcijas vērstas uz to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu šobrīd nepietiekoši izmantotās kultūras un dabas mantojuma teritorijas un objektus, padarot tos pievilcīgākus un pieejamākus, kā arī paplašinot to saturisko piedāvājumu un rodot tiem jaunas funkcijas, lai veicinātu to kvalitatīvu izmantošanu. Investīcijām kultūras un dabas mantojumā ir tieša ietekme uz kultūras un dabas tūrisma izaugsmi, kas ilgtermiņā rada sociālu un ekonomisku labumu.

(471) Baltijas jūras piekraste ir nozīmīga gan kā ekonomisko aktivitāšu teritorija, gan vienlaikus ir starptautiski atzīta un pieprasīta teritorija ar unikālu dabas un kultūras mantojumu, kuras potenciāls ir apzināts, bet netiek pilnvērtīgi izmantots. Piekraste kalpo arī par Latvijas vizītkarti un sadarbības platformu ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

(472) Investīcijas paredzētas teritorijās ar pilnvērtīgi neizmantotu attīstības potenciālu – kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietās ar izcilām kultūras un dabas vērtībām, izņemot Natura 2000 tīklā Latvijā iekļautās teritorijas, kurās ieguldījumi tiks veikti 5.4.1.SAM ietvaros, un esošām apmeklētāju plūsmām, kas ir identificējamas, integrēti skatot Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Stratēģijas "Latvija 2030" telpiskās attīstības perspektīvu, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam⁷², Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam⁷³ un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam⁷⁴. Teritoriālā koncentrācija nodrošinās, ka investīcijas tiks veiktas teritorijās, kurās dabas un kultūras mantojuma attīstībai ir lielākā potenciālā ietekme uz reģionālās attīstības, vietējās izaugsmes, komercdarbības, nodarbinātības un izaugsmes veicināšanu. Investīcijas kultūras un dabas mantojuma objektos var papildināt atbalsts 3.2.1.SAM ietvaros pakalpojumu eksportam tūrisma jomā⁷⁵.

(473) Investīcijas tiks veiktas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības attīstības programmu, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot ne tikai attiecīgā kultūras un dabas mantojuma objekta attīstību, bet arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā. Nosacījums investīcijām kultūras mantojuma objektos ir arī attiecīgā objekta investīciju atdeves ilgtermiņa darbības stratēģija, kas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij. Investīcijām objektos jāatbilst nosacījumiem, ka sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām.

(474) Indikatīvās atbalstāmās darbības: uz attīstības programmām balstīta, nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras atjaunošana, pārbūve un restaurācija, jaunas infrastruktūras būvniecība ar mērķi pilnveidot kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošinātos pakalpojumus, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi.

(475) Indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam⁷⁶, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam⁷⁷ un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam integrēti iezīmētās kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietas ar izcilām kultūras un dabas vērtībām un esošām apmeklētāju plūsmām, tajā skaitā Baltijas jūras piekrastē.

(476) Indikatīvā mērķa grupa: pašvaldības, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVK), iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi.

(477) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.12. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(478) 5.6.Ieguldījumu prioritāte: veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus.

(479) 5.6.1.SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.

(480) Rīgā ir pieejamas brīvas teritorijas (apkaimes) ar ievērojamu izaugsmes un attīstības potenciālu, ko raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kvalitatīva infrastruktūras bāze vai labi priekšnosacījumi tās izveidei, privātā sektora interese un pašvaldības gatavība investēt šajās teritorijās, bet kurās iespējamo attīstību un investīciju ieplūdi kavē tādi faktori kā slikti sociālekonomisko vidi raksturojošie parametri (salīdzinot ar vidējiem rādītājiem pilsētā) – augsts bezdarba līmenis, noziedzība, zemi iedzīvotāju vidējie ieņēmumi, zema esošā uzņēmējdarbības aktivitāte, augsta degradēto objektu un teritoriju⁷⁸ koncentrācija.

(481) SAM ietvaros tiks revitalizētas un attīstītas šādas pilsētas teritorijas, veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, novērsta to turpmāka degradācija, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu, kā arī veicinās komercdarbību, nodarbinātību un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgajās teritorijās.

(482) SAM ietvaros tiks atbalstīta tādu degradēto teritoriju attīstība, kuras kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālā līmenī atbilstoši nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

(483) Lai nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā 5.6.1.SAM ietvaros, teritorijas revitalizācijas projektos attīstot publisko infrastruktūru tiks nodrošināta maksimāla šīs infrastruktūras multifunkcionalitāte, multimodalitāte un veicināta to finansiālā pašpietiekamība un atvērtība komercdarbībai un vietējām kopienām. Sabiedriska objekta izveide radīs sinerģiju un nodrošinās objekta apmeklējuma pieaugumu. Tūristu piesaiste minētajiem objektiem radīs multiplikatora efektu pakalpojumu sektora MVK attīstībā, radot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un papildu pieprasījumu sabiedriskā transporta jaunas kapacitātes attīstībai.

Tabula Nr. 2.5.13. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(484) 5.6.2.SAM: teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(485) SAM īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un vides ilgtspēju veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana, revitalizējot pilsētvidi un reģenerējot degradētās teritorijas, ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 471 ha jeb 8,08 % degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. SAM tostarp ļaus veicināt Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīto pakalpojumu piedāvājumu attīstības mērķu sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(486) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. AII un ekonomiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātes aspektam.

Tabula Nr. 2.5.14. (3)

ERAF/KF specifiskie rezultāta rādītāji

(486)¹ 5.6.3.SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

(486)² SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7 – 9 ha platībā.

(486)³ Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.14. (3) ¹

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(487) Degradēto teritoriju atjaunošana, kas balstīta integrētā stratēģiskā plānojumā, uzlabos pilsētas telpisko, publiskās ārtelpas, sociālās un darījumu vides struktūru. Tiks veicināta gan Rīgas pilsētas, gan revitalizējamo teritoriju turpmākā sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanās, t.sk. sekmēta jaunu darbavietu veidošanās, paplašināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas un sociālā drošība.

(488) Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ievērojamiem ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem gan teritorijā kopumā, gan to veidojošajos objektos atsevišķi, ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības. Investīcijas veicamas, ievērojot arī attiecīgā objekta ilgtermiņa darbības stratēģiju, kas pamato pieprasījumu objekta nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu. Veicot mērķtiecīgu intervenci attiecīgajās teritorijās, arī apkārtesošie komersanti tiks motivēti attīstīties, papildinot pakalpojumu klāstu un uzlabojot to kvalitāti un pieejamību.

(489) Vienlaikus investīcijām jānodrošina arī atbilstība stratēģijas "Eiropa 2020" un nacionāla līmeņa attīstības prioritātēm, kas noteiktas NAP 2020 un citos plānošanas dokumentos. Piemēram, Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.–2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās.

(490) Ieguldījumi pilsētvides revitalizācijā 5.6.1.SAM ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar NAP 2020 noteiktajām prioritātēm, pašvaldību attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. Tiks veikta izpēte, lai noteiktu piemērotākās teritorijas, kurās varētu veikt šādas investīcijas, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu SAM rezultātus.

(491) 5.6.2.SAM ietvaros prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu vides kvalitātes uzlabošanu. Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, atbalstu pilsētvides kvalitātes paaugstināšanai plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kurus īsteno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Uz 2014.gada 31.decembri visām pašvaldībām, kas paredzētas kā atbalsta saņēmējas, ir apstiprinātas aktuālas attīstības programmas 2014.–2020.gada periodam, vai arī to izstrādi ir plānots pabeigt tuvākajā laikā.

(492) Rīgas pilsētā ir identificētas vairākas potenciālās atbalstāmās teritorijas, kurās ir plānotas un jau veiktas ievērojamas investīcijas, sabiedriskas infrastruktūras izveide ar kultūras vai sporta funkciju šajās teritorijās ne tikai papildinās jau veiktās un plānotās investīcijas, bet galvenokārt nodrošinās apmeklējuma pieauguma kritisko apjomu un teritorijā sniegto publisko pakalpojumu attīstību un pieejamību, kas nepieciešams, lai panāktu būtiskas izmaiņas attiecīgo teritoriju izmantošanā. Revitalizācijas pasākumu ietvaros papildus sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai tiks uzlabota attiecīgās teritorijas vides kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(493) Lai veicinātu Rīgas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.

(494) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējām pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar pašvaldību integrētas attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas. Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.

(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3.panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecasuz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(495)¹ Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām.

(495)² Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai.

(495)³ Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015.gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015.gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016.gada 7.jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.–2020.gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(496) 5.6.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem sabiedriski nozīmīgajiem objektiem un prioritāri atbalstāmo degradēto teritoriju revitalizēšanai, veikt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

(497) 5.6.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīgas pilsētas degradētās apkaimes.

(498) 5.6.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, investori, tūristi.

(499) 5.6.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: projektus plānots realizēt sadarbībā starp pilsētas pašvaldību (t.sk. tās uzņēmumiem), valsts pārvaldes iestādēm (t.sk. valsts kapitālsabiedrībām), kā arī investoriem un attīstītājiem.

(500) 5.6.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(501) 5.6.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalstu plānots sniegt integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto (deprived areas) teritoriju⁷⁹ atjaunošanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra), t.sk. attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ēku būvniecību/rekonstrukciju un aprīkojumu (ierobežotā apjomā). Latgales plānošanas reģionā investīcijas plānotas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Atbilstība integrētai pašvaldības attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai. Nacionālās nozīmes centri veic projektu definēšanu atbilstoši ERAF Regulas 7. Panta noteiktajam par integrēto pilsētvides attīstību un kas noteikti kā pašvaldību prioritārie projekti saskaņā ar pašvaldības specializāciju, vienlaikus ir saistīti ar degradēto teritoriju atjaunošanu un sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu attiecīgajā teritorijā.

(502) 5.6.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

(503) 5.6.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības, īpaši Latgales reģiona pašvaldības). EUR 92 138 673 indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(504) 5.6.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai, īpaši Latgales reģiona pašvaldībām. Noteikta apjoma finansējumu varēs izmantot tikai attīstības centru un to funkcionālo teritoriju sadarbības projektiem. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas būs noteikti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, t.sk. attīstības centriem nosakot potenciālos sadarbības projektus ar tās funkcionālo teritoriju un savstarpēji saskaņojot to. Projektus, kuriem finansējumu plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atlasīs deviņas pilsētas, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un jau sākotnēji, izstrādājot vai aktualizējot savas attīstības programmas, iekļaus potenciālo projektu sarakstu, attiecīgi Reģionālās attīstības koordinācijas padome (sadarbības un koordinācijas mehānisms), kuras sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības, kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas, saskaņos izstrādātās vai aktualizētās attīstības programmas. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(505) Lai nodrošinātu tematisko demarkāciju starp ieguldījumiem 5.6.1. un 5.6.2.SAM ietvaros, atbalsts 5.6.1.SAM vērsts uz degradēto teritoriju sakārtošanu kultūras un sporta pakalpojumu attīstības nolūkā, savukārt 5.6.2.SAM atbalstu plānots sniegt pašvaldību prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanu.

(506) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

(506)¹ 5.6.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti.

(506)² 5.6.3.SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

(506)³ 5.6.3.SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta".

(506)⁴ 5.6.3.SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(506)⁵ Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.15. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.16. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.17. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.5.18. (7–12)

Intervences kategorijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

(507) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un labas kvalitātes transporta un loģistikas pakalpojumus, kas nodrošina darbavietas un pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ietvaros jākombinē gan KF, gan ERAF atbalsta pasākumi, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu rezultātu sasniegšanu. Ieguldījumi prioritārā virziena ietvaros plānoti atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, kā arī, lai papildinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas, nodrošinot to ilgtspēju. No ESI fondiem plānotās investīcijas ceļu infrastruktūrā tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam.

(508) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(509) 6.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T (KF).

(510) 6.1.1.SAM: palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti.

(511) Īstenojot SAM, tiks uzlabots drošības līmenis ostās, un novērsti vājo punktu radītie ierobežojumi TEN-T transporta infrastruktūras darbībā.

(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana,jūras transporta infrastruktūras, t.sk., ostas kuģošanas ceļa padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN - T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai, un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(515) 6.1.2.SAM: veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga".

(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(517) Lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams turpināt lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizēšanu un attīstību, kas saistīta ar ietekmes uz vidi mazināšanu un drošības prasību paaugstināšanu atbilstoši pieaugošajam lidojumu, pasažieru un kravu skaitam.

(518) Lai samazinātu lidostas darbības negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinot lidostas infrastruktūras sakārtošanu un pilnveidojot energoefektivitāti, tiks veikta otras ātrās nobrauktuves izbūve, kas ļaus samazināt gaisa kuģu manevrēšanai ar ieslēgtiem dzinējiem nepieciešamo laiku un gaisa kuģu dzinēju radīto CO₂ emisiju apjomu un trokšņa piesārņojumu. Tāpat plānots veikt ieguldījumus lidostas tehnisko un darbībai nepieciešamo ēku rekonstrukcijā, paaugstinot ēku energoefektivitāti, samazinot siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas (tai skaitā arī CO₂ emisijas), kas kaitīgas videi un cilvēka veselībai, ka ari ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā. Ieguldījumi publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā un ielu rekonstrukcijā samazinās piesārņojošo vielu emisijas no lietusūdeņiem lidostas teritorijā. Uguņu ierīkošana peronu manevrēšanas ceļu ass līnijās nodrošinās, ka sliktas redzamības laika apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, un tādejādi mazinot gaisa kuģu sastrēgumu, kuri gaida uz nolaišanos, kas savukārt sekmēs gaisa kuģu radīto CO₂ emisiju samazinājumu gaisā. Veicot apgaismojuma nomaiņu lidostas teritorijā tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš un CO₂ emisiju apjoms. Savukārt nodrošinot lidlauka turpmāku uzlabošanu atbilstoši CAT II standartiem tiks uzlabota gaisa kuģu kustības drošība pie nelabvēlīgiem (samazinātas redzamības) laika apstākļiem.

(518)¹ Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(519) 6.1.3.SAM: nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu.

(520) SAM īstenošanas rezultātā tiks samazināti sastrēgumi uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, un novērsti infrastruktūras pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā.

(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(522) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā, un izveidota nepārtraukta pilsētas maģistrāle ziemeļu – dienvidu virzienā, kravas transports tiks novirzīts no lielu sabiedrisku objektu tuvumā esošām ielām, kā arī tiks samazināts ceļu satiksmes negadījumu konfliktpunktu skaits.

(523) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

Tabula Nr. 2.6.3. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(524) 6.1.4.SAM: pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu.

(525) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti infrastruktūras pārrāvumi pilsētās, un radīts alternatīvs maršruts tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

(526) Pilsētu maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, pieaugošā privātā un kravas transporta intensitāte ir faktori, kas nosaka investīciju nepieciešamību maģistrālo ielu tīkla izveidei. Sabiedriskā transporta nodalīšana no kravu transporta kustības, tranzītkravu nodalīšana no pilsētas centra ir galvenie šo maģistrālo ielu uzdevumi, saglabājot pilsētu satiksmes funkcionalitāti.

(527) Investīciju rezultātā tiks veicināta lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrēta sasaiste TEN-T tīklā; tādējādi attīstot pilsētu tranzītmezgla funkcijas, paaugstinot maģistrālo ielu caurlaides spējas, uzlabojot transporta plūsmas vidējo ātrumu un saīsinot pārvietojoties nepieciešamo laiku, vienlaikus veicinot ekoloģiskās un dzīves vides kvalitātes uzlabošanos pilsētas iedzīvotājiem. Minēto rezultātu sasniegšana, nosakot atbilstošus projektu iesniegumu atlases kritērijus, kā arī rādītājus, tiks nodrošināta projektu līmenī. Lai nodrošinātu transporta jomas ex ante nosacījumu izpildi atbilstoši PL noteiktajam tiks izstrādāts projektu saraksts, kura ietvaros tiks veikts novērtējums par 6.1.4.SAM ietekmi uz maģistrālo ielu caurlaides spēju un laika ietaupījumu.

Tabula Nr. 2.6.4. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(528) 6.1.5.SAM: valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

(529) Īstenojot SAM, tiks uzlabota to valsts galveno autoceļu kvalitāte, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

(530) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā konstatētās problēmas, laika periodā no 2014.–2020.gadam tajā ir jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi, t.sk. valsts galveno autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, par 80% tiks samazināti valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars.

(531) Nozīmīgs ieguvums no kvalitatīva autoceļu tīkla ir valsts konkurētspējas ievērojama paaugstināšanās. Labā kvalitātē uzturēts autoceļu tīkls nodrošina valsts ekonomikas funkcionēšanu un veicina attīstību, nodrošina iespēju pārvietoties iedzīvotājiem, pārvietot preces un sniegt pakalpojumus par iespējami zemākām izmaksām, kā arī tas ir nozīmīgs satiksmes drošības faktors un veicina tūrisma attīstību.

(532) Investīciju rezultātā rekonstruētie ceļi ļaus nodrošināt trūkstošo sasaistes posmu ar TEN-T tīklu attīstību, savukārt kvalitatīva transporta infrastruktūra samazinās tās uzturēšanas izmaksas. Investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības kā arī ļaus samazināt pārvietošanās ilgumu.

Tabula Nr. 2.6.5. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)¹ 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)² Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk – ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)³ Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.5.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(532)⁴ 6.1.7.SAM: Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁵ Saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁶ Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas Rail Baltica projekta teritorijā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā, bet ir nepieciešamas multimodālā transporta mezgla funkcionalitātes uzlabošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁷ Transporta un mobilitātes jautājumi īpaši aktuāli ir Rīgā un tās apkārtnē, jo Rīgas pilsētas morfoloģiskā robeža sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām, ko stimulē dažādas ekonomiskās aktivitātes. Ap galvaspilsētu Rīgu ir izveidojusies funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa – Rīgas metropoles areāls, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁸ SAM īstenošanas rezultātā tiks optimizēta transporta plūsma mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam. Veiktas priekšizpētes integrēta Rīgas metropoles areāla multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma izstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.5.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(533) Kompleksas investīcijas ieguldījumu prioritātes ietvaros vērstas uz visaptverošu transporta sistēmas attīstību, sniedzot ieguldījumu videi draudzīgākas un efektīvākas transporta sistēmas izveidei. Investīcijas visos SAM plānotas, lai stratēģiski papildinātu un turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar KP fondu atbalstu īstenotās aktivitātes trūkumu novēršanai TEN-T tīkla infrastruktūrās, tajā skaitā īstenotos projektus Rīgas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā, investīcijas Rīgas brīvostā un lidostā "Rīga".

(534) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros Latvijas lielajās ostās īstenoti projekti ostas akvatorijas padziļināšanai, piestātņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī kompleksam saistītās infrastruktūras inženiertīklu būvniecībai. Tomēr joprojām tiks novērsti vājo punktu ierobežojumi TEN-T tīkla infrastruktūras darbībā, kas ostu gadījumā īpaši attiecas uz vāji attīstītu ūdens transporta un sauszemes transporta savienojumu, tāpēc SAM ietvaros investīcijas paredzētas publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu piekļuvi gan no jūras, gan sauszemes puses. Investīcijas lielajās ostās tiks vērstas uz piesārņojuma mazināšanu ūdens transporta sektorā, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums. Detalizēta informācija par ostu vajadzībām minēta ostu izvērtējuma ziņojumā⁸¹.

(535) Lidostā "Rīga" KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidosta "Rīga" no saviem līdzekļiem ir uzsākusi īstenot projektu, kas saistīts ar kapacitātes palielināšanu; papildus minētajam, atbilstoši EK nostājai⁸², 6.1.2.SAM ietvaros starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēts risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu. Lai sasniegtu plānotos rezultātus attiecībā uz lidostas "Rīga" attīstību, jāveic kompleksi ieguldījumi lidostas attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā un materiāltehniskajā bāzē, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata politikas mērķu sasniegšana, atbilstoši pieaugošajiem apgrozījuma apjomiem.

(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(537) Pilsētu transporta infrastruktūras sasaistes TEN-T tīklā ietvaros tranzītmezgla funkciju attīstīšanai jāveic nozīmīgāko transporta infrastruktūras posmu attīstība un integrēšana TEN-T tīklā, lai paaugstinātu caurlaides spējas, uzlabotu transporta plūsmas ātrumu un saīsinātu brauciena laiku, vienlaikus uzlabojot ekoloģisko un dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem.

(538) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Investīcijas valsts autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus un transporta koridorus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(539) 6.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(540) 6.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga, Ventspils un Liepāja.

(541) 6.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Lielo ostu pārvaldes.

(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:

1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" – manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;

2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(543) 6.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: pasažieri, kravu un pasažieru pārvadātāji, visu transporta veidu satiksmes dalībnieki.

(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(545) 6.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(547) 6.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(548) 6.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldība, pašvaldības uzņēmumi.

(549) 6.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: jaunu maģistrālo ielu, maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīklu elementiem (alternatīvu kravas ceļu izbūvi, rekonstrukciju vai modernizāciju).

(550) 6.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālās nozīmes attīstības centri.

(551) 6.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM, pašvaldības.

(552) 6.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā rekonstrukcija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

(553) 6.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(554) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(554)¹ 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)² 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)³ 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)⁴ 6.1.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi saistīto infrastruktūras pārkārtojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā, tai skaitā transporta, gājēju un velobraucēju infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, sekmējot Baltijas mēroga multimodāla transporta mezgla izveidi un pilnvērtīgu funkcionēšanu. Pētījumu un plānošanas dokumentu sagatavošana, kas saistīti ar integrētu un koordinētu multimodāla sabiedriskā transporta plāna izstrādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)⁵ 6.1.7.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)⁶ 6.1.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Rīgas pilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.6. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(555) 6.2.ieguldījumu prioritāte: attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus (KF).

(556) 6.2.1.SAM: nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

(557) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(558) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

(559) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(560) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta visu pasažieru kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām, droša un ērta apkalpošana uz pasažieru platformām un stacijas ēkās.

Tabula Nr. 2.6.7. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(561) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(563) Investīcijas SAM ietvaros plānotas, lai nodrošinātu KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veikto investīciju ilgtspēju, stratēģiski papildinot īstenotos projektus sliežu ceļu rekonstrukcijai, ritošā sastāva modernizēšanai, pasažieru infrastruktūras modernizēšanai u.c.Vienlaikus investīcijas nodrošinās sinerģiju ar CEF ietvaros plānoto Rail Baltica projektu (detalizētākā informācija PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija")

(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(565) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš".

(566) Lielie projekti: N/A.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(567) (Svītrots Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

(568) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(569) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.6.8. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(570) 6.3.ieguldījumu prioritāte: pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai (ERAF).

(571) 6.3.1.SAM: palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

(572) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts reģionālo ceļu pieejamība un to kvalitāte.

(573) Lai novērstu valsts reģionālo autoceļu tīklā konstatētās problēmas, kas ir minētās PL un DP 1.1. sadaļā, ir jāveic valsts reģionālo autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu īpatsvars tiks samazināts par 50%.

(574) Reģionālo ceļu rekonstruēšana ļaus palielināt iedzīvotāju mobilitāti, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstības kontekstā ļoti nozīmīgs ir sasniedzamības jautājums – iespēja nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumiem. Laba ceļu kvalitāte ļaus samazināt iedzīvotāju izdevumus, kas saistīti ar neapmierinošu ceļu infrastruktūru.

(575) Tāpat reģionālajiem ceļiem ir būtiska papildinoša nozīme TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla attīstībā, jo tie nodrošina piekļuvi ne tikai visaptverošajam, bet arī pamattīklam. Attiecīgi uzlabojot reģionālo autoceļu stāvokli, tiks sniegts ieguldījums viena no EK izvirzītajiem mērķiem sasniegšanā – panākt, lai lielākajai daļai Eiropas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem ceļā līdz šim tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Tabula Nr. 2.6.9. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(576) Lai novērstu valsts reģionālajā autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – ceļu pārbūve un modernizācija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Projekti tiks atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā satiksmes intensitāte, autoceļa tehniskais stāvoklis, potenciāla ietekme uz sasniedzamības uzlabošanu, sezonālie ierobežojumi kravas izmantošanai. Tāpat tiks ņemts vērā pakalpojumu sniedzēju izvietojums un sinerģija ar citiem SAM. Investīcijas valsts reģionālo autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas, un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(577) Risinot sasniedzamības uzlabošanas jautājumus, prioritāte ir nodrošināt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās teritorijas. Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Līdz ar to policentriskas attīstības veicināšana nozīmē līdztekus Rīgas attīstībai sekmēt stratēģijā "Latvija 2030" definēto starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centru kā reģionu izaugsmes virzītājspēku attīstību, paaugstinot infrastruktūras, cilvēkresursu un reģionu un pašvaldību institucionālo kapacitāti, kā arī nodrošinot pievilcīgu, kvalitatīvu un radošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu. SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

(578) Indikatīvās atbalstāmās darbības: to valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu.

(579) Indikatīvās mērķteritorijas: stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldību teritorijas.

(580) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(581) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar demogrāfiskie, sociālie, nabadzības un diskriminācijas riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.

Tabula Nr. 2.6.10. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars