Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 02.07.2020. - ... / Spēkā esošā
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Ministru kabineta rīkojums Nr.62

Rīgā 2015.gada 4.februārī (prot. Nr.5 66.§)
Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 498 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektu 2014.–2020. gada plānošanas periodam" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 185. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Jānis Reirs
Darbības programma
"Izaugsme un nodarbinātība"

(Darbības programma grozīta ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr. 274; MK 25.08.2016. rīkojumu Nr. 484; MK 29.03.2017. rīkojumu Nr. 160; MK 16.08.2017. rīkojumu Nr. 433; MK 26.02.2018. rīkojumu Nr. 69; MK 03.10.2018. rīkojumu Nr. 485; MK 03.12.2019. rīkojumu Nr. 611; MK 22.01.2020. rīkojumu Nr. 25; MK 02.07.2020. rīkojumu Nr. 371)

PIELIKUMS NR.1
Kopsavilkums

(1) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) mērķis ir definēt Kohēzijas politikas fondu (turpmāk – KP fondi) prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

(2) KP fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

(3) Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4 418,2 milj. EUR (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 milj. EUR apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

(4) Darbības programmā izvēlēti un izveidoti deviņi prioritārie virzieni, kā arī trīs prioritāri virzieni tehniskajai palīdzībai un norādīts tiem pieejamais KP fondu finansējums. Katram prioritārajam virzienam ir izvēlētas ieguldījumu prioritātes, kas atbilst KP fondu regulām. Prioritāro virzienu un ieguldījumu prioritāšu īstenošanai noteikti specifiskie atbalsta mērķi, kuriem savukārt noteikti sasniedzamie rezultāti un indikatīvās īstenojamās darbības šo rezultātu sasniegšanai.

(5) Darbības programma saturiski strukturēta atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajai veidlapai. Darbības programmā noteikti mehānismi savstarpējai atbalsta koordinācijai starp fondiem, plānotajām darbībām administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmējiem, atspoguļoti plānošanas periodā ieviešamie horizontālie principi, sniegta informācija par darbības programmas ieviešanas administratīvo ietvaru, plānotajiem izvērtēšanas pasākumiem.

(6) Prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" ietvaros atbalsts tiks sniegts pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanai, veicinot cilvēkkapitāla atjaunotni, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu un pētniecības rezultātu komercializāciju, veicinot zinātnisko institūciju strukturālo reformu īstenošanu (konsolidācijas un rīcībspējas uzlabošanas pasākumi), uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, industriju un augstākās izglītības institūcijām, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Prioritārā virziena ietvaros atbalsts tiks sniegts arī radošuma pārnesei un netehnoloģisko inovāciju attīstībai, tai skaitā jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī sniegts atbalsts nodarbināto personu apmācībām un inovācijas motivācijai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju palielināšanos pētniecībā un attīstībā.

(7) Prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā.

(8) Prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānots atbalstīt jaunu komersantu veidošanos, esošo komersantu izaugsmi un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu, veicinot finansējuma pieejamību komersantiem, nodrošinot biznesa inkubatoru pakalpojumus (pirmsinkubācijas atbalsts, konsultācijas, mentorings, semināri), tai skaitā radošo industriju komersantiem. Papildus esošo MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo telpu un teritoriju infrastruktūras (atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām) izveide un attīstība, veicināta ārējo tirgu apguve un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšana – MICE1 un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, attīstīta klasteru darbība. Papildus minētajam tiks uzlabota tiesu sistēma un celta valsts pārvaldes kapacitāte, lai veicinātu saimnieciskās darbības vides uzlabošanu saimnieciskās darbības veicējiem.

(9) Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" kopējais mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Mērķa sasniegšanu sekmēs investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un AER izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī uzlabojot siltumavotu efektivitāti un veicinot vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, paredzot samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās. Papildus paredzētas investīcijas arī videi draudzīga transporta attīstībā, nodrošinot CO2 gāzu emisiju apjoma samazināšanos.

(10) Prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos, līdztekus nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu. Papildus paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām, kā arī nodrošinās dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Vienlaikus plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.

(11) Prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta attīstība" ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, samazinot vides piesārņojuma līmeni, kā arī radītu priekšnosacījumus līdzsvarotai reģionālajai attīstībai, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.

(12) Prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ietvaros plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darbavietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai.

(13) Prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, tai skaitā īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

(14) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai. Tā ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, tai skaitā sekmējot darba tirgum atbilstošas karjeras izvēli, mazinot bērnu un jauniešu nabadzību un novēršot priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu, kā arī lai uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, tai skaitā pilnveidojot nodarbināto profesionālo kvalifikāciju un kompetences.


1 Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions".

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.2
Projektu atlase

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzēti divi ES KP fondu līdzfinansēto projektu atlases veidi:

1) ierobežota projektu atlase – ja iepriekš ir zināms noteikts ES KP fondu projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu;

2) atklāta projektu atlase – ja starp ES KP fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un KP fonda finansējuma piešķiršanu.

DP SAM ieviešanas veids tiek noteikts nacionāla līmeņa normatīvajā aktā, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu iesniegumu atlasei, tiks izstrādāti vienoti atbilstības un administratīvie kritēriji, kas tiks piemēroti horizontāli visiem SAM, savukārt kvalitatīvie kritēriji un specifiskie atbilstības kritēriji tiks noteikti atšķirīgi, ņemot vērā katra SAM specifiku. Vienotie atbilstības un administratīvie kritēriji tiks apstiprināti vienu reizi un pēc tam pievienoti attiecīgā SAM projektu iesniegumu atlases nolikumam.

Lai nodrošinātu SAM ietvaros plānotā rezultāta labāku sasniegšanu, partnerības principa ievērošanu un procedūru caurspīdīgumu atbilstoši Vispārējās regulas 110.panta 2.punkta a) apakšpunktam, 2014.–2020.gada plānošanas periodā UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases metodoloģija, kur arī tiks panākta vienošanās par atlases kritēriju kopumu, kas nodrošina labāko projektu iesniegumu atlasi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.3
Lielo projektu saraksts

(Pielikums MK 02.07.2020. rīkojuma Nr. 371 redakcijā)

Nosaukums

Projekta

iesniegšanas laiks EK (gad, cet.)

Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.)

Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.)

Ieguldījuma prioritāte

Prioritārais virziens

Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde

2022/2

2019/3

2023/4

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta

2017/3

2017/3

2023/4

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība

2018/3

2017/3

2023/4

Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

PIELIKUMS NR.4
Darbības programmas izstrādē iesaistītie partneri

(12.3.)

Publiskās pārvaldes institūcijas

- Finanšu ministrija;

- Zemkopības ministrija;

- Ekonomikas ministrija;

- Izglītības un zinātnes ministrija;

- Kultūras ministrija;

- Labklājības ministrija;

- Satiksmes ministrija;

- Veselības ministrija;

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

- Tieslietu ministrija;

- Aizsardzības ministrija;

- Ārlietu ministrija;

- Valsts kanceleja;

- Pārresoru koordinācijas centrs;

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

- Nodarbinātības valsts aģentūra;

- Valsts izglītības attīstības aģentūra;

- Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

- Sabiedrības integrācijas fonds;

- Rīgas plānošanas reģions;

- Kurzemes plānošanas reģions;

- Vidzemes plānošanas reģions;

- Zemgales plānošanas reģions;

- Latgales plānošanas reģions.

Sociālie partneri

- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība;

- Latvijas Darba devēju konfederācija;

Pārējie iesaistītie sadarbības partneri

- Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO;

- Latvijas Pašvaldību savienība;

- Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padome;

- Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija;

- Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija;

- Biedrība "Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija";

- Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība;

- Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse";

- Biedrība "BIRTI";

- Vides aizsardzības klubs;

- Augstākās izglītības padome;

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

- Valsts kase;

- Saeimas Eiropas lietu komisija;

- Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome;

- Vides konsultatīvā padome;

- Latvijas Lielo pilsētu asociācija;

- Biedrība "Eiropas Savienības projektu vadītāju apvienība";

- Latvijas Disleksijas biedrība;

- Latvijas kūdras ražotāju asociācija;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- Latvijas Vecāku kustība;

- Latvijas Lauku forums;

- Biedrība "Latvijas Datortehnoloģijas asociācija";

- Latvijas Dabas fonds;

- Jūrmalas pilsētas dome;

- Liepājas pilsētas dome;

- Alūksnes pilsētas dome;

- Daugavpils pilētas dome;

- Valmieras pilsētas dome;

- Ventspils pilsētas dome;

- Rīgas pilsētas dome;

- Baldones novada dome;

- Rīgas uzņēmēju biedrība;

- Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome;

- Latvijas Zinātnes padome;

- Latvijas Komercbanku asociācija;

- Latvijas Jauno zinātnieku apvienība;

- Sabiedriskās politikas centrs "Providus";

- Biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija";

- Iepirkumu uzraudzības birojs;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs";

- Biedrība "Latvijas Lauku forums";

- Biedrība "Latvijas zaļā kustība";

- Latvijas Banka;

- VAS "Valsts Nekustāmie īpašumi";

- Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks";

- A/S "Latvenergo".

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.5
Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie komentāri

Nr.
p.k.

Prioritārais virziens

Komentāru sniedzēji

Komentāru būtība

Komentāru statuss, argumenti

1. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi uz nepieciešamību direktīvu ieviešanai plānotos finanšu resursus (biotopu aizsardzībai, dzeramā ūdens, notekūdeņu infrastruktūras attīstībai) maksimāli novirzīt citām prioritārajām vajadzībām, piemēram, transporta infrastruktūrai. Nav ņemts vērā.

ES direktīvu ieviešanai ir jānovirza pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu vienotu prasību ieviešanu vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vienmērīgu attīstību un pakalpojumu pieejamību ūdenssaimniecības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomās.

2. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Latvijas Pašvaldību savienība Uzskatām, ka "Eiropa 2020" stratēģijā izvirzītā prioritārā mērķa "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs" īstenošanai izvirzītie rezultatīvie rādītāji (siltumnīcefekta gāzu apjoma samazinājums, gala enerģijas patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem apjoms un energoefektivitātes pieaugums) jāsasniedz, piemērojot pieeju, ka katrai ES dalībvalstij tiek piemēroti atšķirīgi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu un attiecīgi nosakot nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu absorbcijas apjomu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā emitē. Savukārt saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat datiem par enerģijas patēriņu no jauna atjaunojamiem enerģijas avotiem Eiropas Savienībā 2010. gadā, Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Zviedrijas ar 32,6% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā patēriņā.

Tātad Latvijai būtiskākais mērķis ir ar ES fondiem sasniegt ES Kohēzijas politikas pamatmērķi — sociālekonomisko atšķirību samazināšana starp ES reģioniem vienotajā un atvērtajā ES kopējā tirgū ir ieguldījumi transporta infrastruktūrā un ražojošajos uzņēmumos.

Šajās sadaļās var tikt atbalstītas tikai tādas aktivitātes, kas vienlaicīgi dod visaugstāko pievienoto vērtību vai efektīvā veidā samazina iedzīvotāju nabadzību.

Ņemot vērā Apstrādes rūpniecības apakšnozaru ārkārtīgi plašo spektru, lūdzam sniegt izvērtējumu par attiecināmību uz pilnīgi visām apakšnozarēm.

Nav ņemts vērā.

Uzsveram, ka Latvijai ir saistoši stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi, kas saskaņā ar Latvijas NRP noteiktajiem kvantificētajiem mērķiem paredz:

- Panākt, ka 40% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido atjaunojamie energoresursi.

- Panākt 0,670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījumu.

- Ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko neierobežo ES ETS, lai pieaugums nepārsniegtu 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Norādām, ka sasniedzamie mērķi katrai dalībvalstij ir noteikti atšķirīgi, ņemot vērā dalībvalstu vajadzības. Šo mērķu sasniegšanai ES fondu investīcijas ir būtisks instruments. Norādām, ka AER īpatsvars 2012. gadā bija 33,5% no bruto enerģijas patēriņa, tātad Latvija, lai arī ierindojas starp ES valstīm ar augstākajiem AER izmantošanas rādītājiem, vēl nav sasniegusi savus mērķus, un nav pamata no tiem atkāpties.

Papildus norādām, ka minēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšana netiek plānota tikai ar ES fondu ieguldījumiem, savukārt tematiskā mērķa ietvaros plānotās darbības nenoliedzami vērstas arī uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, mazinot apkures rēķinus, palielinot centralizētās siltumapgādes efektivitāti, attīstot efektīvu sabiedrisko transportu u.c., kas attiecīgi atspoguļojas arī DP izvirzītajos rezultāta un iznākuma rādītājos.

3. Pāreja uz ekonomikuar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Latvijas Pašvaldību savienība SAM 4.3.1 "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" indikatīvos finansējuma saņēmējus papildināt ar pašvaldībām Nav ņemts vērā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta 2. punktu energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību; un saskaņā ar 46. pantu siltumapgādi veic energoapgādes komersanti. Turklāt Enerģētikas likuma 1. panta 3. punkts definē, ka energoapgādes komersants ir licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.

Atbilstoši Komerclikuma 1. panta 2. daļai komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 1. panta 1. daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Ņemot vērā minēto, pašvaldība vai saskaņā ar Publisko aģentūru likumu izveidota pašvaldības aģentūra nevar kvalificēties, jo neatbilst energoapgādes komersanta definētajiem kritērijiem.

4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Latvijas Lielo pilsētu asociācija SAM Nr. 4.4.1. attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

1) Uzskatām, ka šāds specifiskais atbalsta mērķis būtu izslēdzams, jo Latvija saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk SEGnekā emitē, līdz ar to būtu nepieciešams, lai pārējās ES dalībvalstis veic ES fondu ieguldījumus siltumnīcefekta gāzu samazināšanai. Uzskatām, ka Latvijai šādas aktivitātes īstenošana nav lietderīga, kamēr pārējās valstis nav sasniegušas Latvijas līmeni .

2) Ierosinām pārdalīt specifiskajam atbalsta mērķim paredzēto finansējumu Darbības programmas Pilsētvides tipa aktivitātēm vai iedzīvotāju lauku apvidos mobilitātes nodrošināšanai.

Uzskatām, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstīšana Latvijā ir kā luksus prece, kura nebūtu atbalstāma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Uzskatām, ka šāda veida investīcijas būtu veicamas uz komercnosacījumiem, kur vērojama ieguldījumu atmaksāšanās.

Papildus iepriekš minētajam, lūdzam atspoguļot indikatīvi plānotā finansējuma sadalījumu teritoriāli pašvaldībās. Rezultātu rādītājus indikatīvi jāizsaka katras pašvaldības dalījumā.

Būtiski jāuzlabo rezultātu rādītāji, it īpaši ņemot vērā uzdevumu samazināt nabadzības riskus un sociālo atstumtību, kā arī nodrošināt mobilitāti un pakalpojumu pieejamību (kurus praktiski nevar un nevajadzētu nodrošināt attālināti, izmantojot internetu).

Nav ņemts vērā.

Latvijas elektromobilitātes kā transporta apakšnozares mērķis ir cieši saistīts ar Transporta attīstības pamatnostādnēs noteikto transporta politikas mērķi — konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors. Pieejams uzlādes staciju tīkls ir nepieciešams, lai novērstu elektrotransportlīdzekļu lietotājos tā saucamās "attāluma bažas" jeb elektromobilitātes lietotāja bailes, ka transporta līdzeklis ar atlikušo akumulatora uzlādi nespēs sasniegt galamērķi (patērētāji nosaka galveno lomu elektromobilitātes attīstībā, kas ģenerē elektromobilitātes veiksmīgu tirgus ieviešanu un apjomradīta ietaupījuma sasniegšanu). Salīdzinoši nelieli attālumi padara Latviju par piemērotu valsti elektromobilitātes tehnoloģijas ieviešanai. Cilvēki Latvijā vidēji nobrauc līdz 50 km dienā, kamēr vidējā elektromobiļa nobraukuma kapacitāte ir 80–150 km atkarībā no braukšanas stila un laikapstākļiem. Tāpēc uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt elektrotransportlīdzekļu lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumu.

Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, Latvijas elektromobilitātes plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana ir viens no galvenajiem elektromobilitātes plāna rezultātiem, jo, palielinot uzņēmumu konkurētspēju, tiks gūti jauni ienākumi, kas atpelnīs veiktās investīcijas elektromobilitātē un ļaus gūtos līdzekļus izmantot turpmākai labklājības celšanai.

Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka Latvija ir pēdējā vietā Eiropā inovāciju jomā, un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas stūrakmens.

Līdz ar to valstij ir primāri jāsniedz atbalsts, kas vērsts uz konkurētspējas paaugstināšanu un sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem jaunu, eksportspējīgu produktu radīšanai un tiešo investīciju veicināšanai elektromobilitātes nozarē, lai pārējos plānā paredzētos rezultātus (Latvijas energoneatkarības palielināšana un piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana) sasniegtu ar Latvijā izstrādātu un ražotu produkciju.

Vienlaikus informējam, ka specifiskā atbalsta mērķa rādītāji atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1080/2006 ieguldījuma mērķiem, proti, attīstīt un uzlabot videi nekaitīgas transporta sistēmas, tostarp ar zemu trokšņa līmeni un zemu CO2 oglekļa emisiju līmeni.

NAP 2020 kā viens no tautsaimniecības izaugsmes rīcības virzieniem minēta energoefektivitāte un enerģijas ražošana. Mērķu sasniegšanai minētajā attīstības plānā ir paredzētas vairākas atbalsta programmas, tostarp arī pasākumi saistībā ar pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem transporta sektorā un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektromobiļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) segmentu un to uzlādes infrastruktūru. Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides aizsardzības un ilgstpējības nodrošināšanu, enerģētiku, uzņēmējdarbību, transportu, līdz ar to elektromobilitātei ir vērā ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, elektromobilitātes mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir galvenais iemesls, kādēļ jāattīsta plaša un vispārpieejama uzlādes infrastruktūra, lai elektromobilitāti varētu izmantot pilnvērtīgi. SAM paredzētā finansējuma ietvaros plānota tikai infrastruktūras attīstība, jo, nodrošinot pieejamu infrastruktūru, tiks stimulēta privātā sektora iesaistīšanās. Līdztekus vēršam uzmanību, ka SM sadarbībā ar CSDD izstrādājusi Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam, kurā ietverti priekšlikumi elektrotransportlīdzekļu iegādes atbalstam.

Atbilstoši Latvijas elektromobilitātes attīstības plānam 2014.–2016. gadam (projekts) nacionālā līmeņa ETL uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt ETL lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot ETL braukšanas attāluma ierobežojumu. Nacionālā līmeņa infrastruktūra attiecas uz TEN-T ceļiem un to savstarpēji savienojošajiem ceļiem. Detalizēta nacionālā līmeņa infrastruktūras izvietojumam paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu;

noskaidrojot potenciālās atrašanās vietas pēc vispārējiem kritērijiem, proti, maksimālais attālums starp stacijām 30–50 km, apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 iedzīvotājiem (viena uzlādes stacija uz 1000 iedzīvotājiem). Veicot detalizētu izpēti pēc ceļu lietošanas intensitātes un potenciālo lietotāju skaita noteikšanai;

veicot detalizētu izpēti pēc pieejamās elektropieslēgumu infrastruktūras, novērtējot pieslēgumu izmaksas un nosakot optimālos uzlādes stacijas tehniskos parametrus, jo elektropieslēgumu izveide ir visdārgākā infrastruktūras izmaksu komponente.

Saskaņā ar izveidoto plānu tiks veikta tehnisko specifikāciju sagatavošana, līgumu slēgšana par uzstādīšanas vietām, tehnisko plānu izstrādāšana un saskaņošana, uzlādes staciju uzstādīšana un visbeidzot savienošana ar tīkla vadības programmatūru un nodošana ekspluatācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un SAM specifiku, informējam, ka SAM investīciju plānošana pašvaldību griezumā netiek plānota, kamēr nav izstrādāta nepieciešama dokumentācija.

5. Ilgtspējīga transporta sistēma Latvijas Pašvaldību savienība Par specifisko atbalsta mērķi Nr. 6.1.4. "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu" — paredzētais finansējuma apjoms nav pietiekams mērķu sasniegšanai. Ir jāparedz indikatīvais finansējuma sadalījums katras pašvaldības teritorijā, kuru šķērso attiecīgie ceļi. Nav ņemts vērā.

Informācijas iekļaušana šādā detalizācijas pakāpē Darbības programmas ietvaros nav paredzēts.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.6
ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.–2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodā1


1 IZM dati

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.7
Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

Nr.
p.k.

ESSBJR mērķi1

ESSBJR apakšmērķi

ESSBJR prioritārās joma

Atbilstošie darbības programmas SAM

SAM ieguldījuma apraksts

1.

Glābt jūru

Skaidrs ūdens jūrā Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā 5.3.1.SAM SAM ietvaros paredzēts attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu un kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi. SAM ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.
Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule Saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības 5.4.1.SAM. SAM ietvaros paredzētie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un ekosistēmas aizsargāšanai vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmēŗķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule".
Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi 5.2.1.SAM SAM ietvaros paredzēts palielināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstādi un reģenerāciju, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz vidi.
Tīra un droša kuģošana Kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu 6.1.1.SAM 6.1.1.SAM ietvaros veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābsim jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6. prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Kļūt par vadošo reģionu jūras drošības un aizsardzības jomā 6.1.1.SAM
2.

Nodrošināt reģiona pieejamību

Labi transporta apstākļi Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus 6.1.4., 6.1.5.,, 6.2.1. un 6.3.1.SAM Minētie SAM tiešā veidā vērsti uz transporta savienojumu uzlabošanu.

6.1.4.SAM paredzētas investīcijas pilsētu sasaistei ar TEN-T.

6.1.5.SAM investīcijas uzlabos to valsts galveno autoceļu kvalitāti, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

6.2.1.SAM tiks īstenots ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

6.3.1.SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu, kā rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Uzticami enerģijas tirgi Uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību 4.1.1., 4.2.1., un 4.2.2., 4.3.1.SAM Visi minētie SAM ir vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem privātajā un publiskajā sektorā. Izceltie SAM tiešā veidā sniegs ieguldījumu attiecīgās ESSBJR prioritārās jomas rādītājiem, kas attiecas uz enerģijas ietaupījumu līmeni un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu un izmantošanas līmeni.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" apraksta.

Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā Pārrobežu noziedzības apkarošana 2.2.1.SAM Īstenojot 2.2.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa "Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā" sasniegšanā.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.

3.

Palielināt labklājību

ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum 2.1.1.,3.4.2.SAM Īstenojot 2.1.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai, attiecīgi sniedzot ieguldījumu arī ESSBJR prioritārajā jomā "Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum". SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2. prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" apraksta.

Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē "MVU" — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi 3.1.1.,

3.1.2., 3.2.1., 3.3.1., 3.4.2.SAM

3.1.1. un 3.1.2.SAM ir vērsti uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu veidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru un tehnoloģiju akseleratoru palīdzību, cita starpā atbalstot finansējuma pieejamību jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo attīstībai, kā arī atbalstot apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidi.

3.2.1.SAM ir vērsts uz MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos atbalstīšanu un iesaistīšanās veicināšanu inovāciju procesos.

3.3.1.SAM ir vērsts uz uzlabotu spēju radīšanas un paplašināšanas preču un pakalpojumu attīstībai atbalstīšanu, tā ietvaros palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja".

"Inovācija" — visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā 1.1.1.,1.2.1. un 1.2.2.SAM Visi ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros tiks veikti atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.

1.1.1.SAM. ir vērsts uz P&I infrastruktūras uzlabošanu un P&I izcilību spēju attīstīšanu, kā arī kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveides veicināšanu.

Savukārt 1.2.1. un 1.2.2.SAM ir vērsti uz uzņēmumu investīciju P&I sekmēšanu, veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicinot investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 1.prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība "Drošība" — aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes 5.1.1., 5.1.2.SAM SAM ietvaros paredzēts novērts plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās, kā arī samazināt plūdu riskus laiku teritorijās. Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība" noteikto problēmu risināšanu.

1 http://www.mfa.gov.lv/data/file/REGIO-2013-00811-00-00-LV-TRA-00.pdf

Finanšu ministrs Jānis Reirs
02.07.2020