Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 611

Rīgā 2019. gada 3. decembrī (prot. Nr. 56 15. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2019. gada 3. decembra
rīkojums Nr. 611)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk - 1.2. apakšsadaļa) 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 21,75% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, a) i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, b) i) un iv) punkts), kas veido 34,98% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,21% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. pants, 9) a) punkts).".

2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 117. punktu šādā redakcijā:

"(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 76% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) i), b) i) un iv), un c) i) un ii) punkts).".

3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" (turpmāk - Tabula Nr. 1.2. (2)) 2. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	168 533 829	3,81%	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām	2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās	Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu
							Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars
					2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā	2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību	Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1
							Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2
							Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss "

4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 4. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs	ERAF	290 594 229	6,58%	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā	4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
						4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
					4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus	4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā	Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā
	KF	236 852 949	5,36%		4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos	4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē	Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā
					4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali	4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē	Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē
					4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus	4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru	Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri "

5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	413 636 549	9,36%	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas	5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās	To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā
						5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās	Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās
							Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
				6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru	5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
							Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
					5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu	5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus	Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
					5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus	5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu	Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
						5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām	Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas
						5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija	To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
	KF	190 138 398	4,30%	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana	5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju	Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu
					5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības	5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas	Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
							Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
					5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru	5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā	Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
						5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
							Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām "

6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 6. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	235 477 563	5,33%	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai	6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti	Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
							Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu
	KF	881 707 638	19,96%		6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T	6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti	Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums
							Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
						6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"	Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)
							Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība
						6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu	Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks
						6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu	Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam
						6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana	Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
					6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus	6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti	CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos
							Infrastruktūras caurvedes spēja "

7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	107 855 043	2,44%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei	7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
						7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru	Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
					7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
					7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām	7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
						7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
	JNI	58 021 278	1,31%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas"

8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	221 973 134	5,02%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem	9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā	Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
						9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru	Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
							Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
	ESF	220 138 850	4,98%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību	9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū	Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
							Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
						9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
						9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti	Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
							Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
						9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
					9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem	9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām	Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
							Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
						9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
							Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
							Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
						9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai	Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
							Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits
						9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem	Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
							Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
						9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas	Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
						9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju	Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros"

9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.1.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.1.2.1.ak (CO01)	Atbalstīto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.bk (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.ck (CO28)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.d	Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits	Projekti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.ek (CO27)	Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem	EUR	ERAF	121 049 217	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.ak (CO01)	Atbalstīto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	1300	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.bk (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	1300	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.c	Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu	Personas	ERAF	34 320	Projektu dati	Reizi gadā "

10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.7. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
56	30 000 000	1	467 519 706	1	272 877 020	7	467 519 706	N/A	N/A	1	467 519 706
57	30 000 000			2	10 607 360
58	111 453 724			7	184 035 326
60	218 794 454
62	49 334 080
64	27 937 448										"

11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk - 2.2. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.2.5. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Rādītāja tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	23 975 988			198 275 093	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi	Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros. Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.	Darbības procesi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			205	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221)	Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	Galvenais īstenošanas posms
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits	Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.	Informāciju sistēmu platformas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	4			18	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējum"

12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.6. (7-12) šādā redakcijā:

"Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
46	39 724 115	1	168 533 829	7	128 809 714	7	168 533 829	N/A	N/A	2	168 533 829
48	7 000 000			3	39 724 115
78	42 423 858
79	54 585 880
80	5 154 593
81	7 000 000
82	12 645 383										"

13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk - 2.3. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.3.3. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.1.1.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	1 185	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.bk (CO03)	To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti	Komersanti	ERAF	1 030	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.ck (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	339	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.dk (CO05)	Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	740	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.ek (CO06)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti	EUR	ERAF	57 000 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.fk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)	EUR	ERAF	280 000 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.gk (CO08)	Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	1 667	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.hk (CO04)	To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu	Komersanti	ERAF	700	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.bk (CO03)	To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti	Komersanti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.ck (CO05)	Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	60	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.dk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)	EUR	ERAF	23 375 000	Projektu dati	Reizi gadā"

14. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.2.1.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	1 840	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.bk (CO02)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)	Komersanti	ERAF	1 250	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.ck (CO04)	To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu	Komersanti	ERAF	1 360	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.dk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti	EUR	ERAF	19 000 000	Projektu dati	Reizi gadā "

15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI3	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013. gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.4.1.a	Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	N/A	614	Skaits	2 427	Projektu dati	Reizi gadā ".

16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.4.1.a	Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Personu skaits	ESF	12 133	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.4.2.a	Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās	Personu skaits	ESF	14 126	Projekta dati	Reizi gadā
i.3.4.2.b	Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā	Pasākumu skaits	ESF	25	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.4.2.c	Institūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide	Institūciju skaits	ESF	5	Projektu dati	Reizi gadā ".

17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	79 669 032			348 460 356	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	7 012 838			21 251 009	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	Komersanti	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	120			960	Projektu dati	Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs	i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	456			12 133	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros "

18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.12. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
5	11 803 348	1	195 191 300	7	237 174 558	7	237 174 558	N/A	N/A	3	296 191 300
7	5 901 674	3	32 200 000	1	10 911 633	1	10 911 633
21	5 901 674	4	24 000 000	3	37 193 476	5	48 105 109
34	17 705 023	5	44 800 000	2	10 911 633
63	6 200 001
66	32 554 983
67	129 900 000
72	67 252 225
75	18 972 372										"

19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
119	18 063 357	1	18 063 357	7	18 063 357	7	18 063 357	8	18 063 357	11	18 063 357"

20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk - 2.4. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā:

"KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.1.1.a	Atbalstu saņemošo komersantu skaits	Komersanti	KF	52	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.b	Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem	MWh/gadā	KF	140 132	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.ck (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	KF	11,8	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.dk (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	KF	15 378	Projektu dati	Reizi gadā"

21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.2.1.ak (CO31)	Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju	Mājsaimniecības	ERAF	16 186	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.bk (CO32)	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās	kWh/gadā	ERAF	36 347 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.c	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas	kWh/m2/gadā	ERAF	90	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.dk (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	ERAF	1,2	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.ek (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	ERAF	22 039	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.ak (CO32)	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās	kWh/gadā	ERAF	13 718 237	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.bk (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	ERAF	1,2	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.ck (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	ERAF	3 460	Projektu dati	Reizi gadā"

22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.7. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.3.1.ak (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	KF	9	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.b	Atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē	MW	KF	234	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.c	Rekonstruētie siltumtīkli	km	KF	61	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.d	Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos	MWh/gadā	KF	47 086	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.ek (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	KF	178 437	Projektu dati	Reizi gadā"

23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.8. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.4.1.a	Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā	Elektroauto skaits	16 (2012)	693	VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"	Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā "

24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.4.1.a	Uzstādīto uzlādes staciju skaits	Uzlādes stacijas	ERAF	139	Projektu dati	Reizi gadā"

25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 362. un 363. punktu šādā redakcijā:

"(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana - palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports - no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.

(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.".

26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.10. (3) šādā redakcijā:

"KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.5.1.a	Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri	Pasažieri (milj./gadā)	89,71	89,92	CSP datu bāze	Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā"

27. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 364., 365. un 366. punktu šādā redakcijā:

"(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.

(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.

(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.".

28. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 368. un 369. punktu šādā redakcijā:

"(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.

(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 66% no SAM plānotā finansējuma.".

29. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)		EUR	KF		31 678 051			278 650 530	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)		EUR	ERAF		56 161 288			341 875 566	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31)	Kopējais	Mājsaimniecības	ERAF		0			14 286	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu	Līgumi	ERAF		70				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15)	Kopējais	km	KF		0			8	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42 % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms	i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu	Līgumi	KF		2				Projektu dati	"

30. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
13	129 251 630	1	271 884 179	1	28 914 666	7	259 200 571	N/A	N/A	4	290 594 229
14	141 493 317	4	9 355 025	7	261 679 563	1	15 696 829
43	18 643 523	5	9 355 025			5	15 696 829
44	1 205 759										"

31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.14. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
70	11 866 913	1	215 692 179	7	85 749 524	7	236 852 949	N/A	N/A	4	236 852 949
11	22 605 664	4	21 160 770	1	151 103 425
16	31 007 849
43	159 505 610
68	11 866 913										"

32. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk - 2.5. apakšsadaļa) 379. punktu šādā redakcijā:

"(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.".

33. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.2. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.1.2.a	Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās	ha	82 300	35 000	Meliorācijas kadastra dati.4 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma	Reizi divos gados
r.5.1.2.b	Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā	Iedzīvotāju skaits	21 000	8 500	Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites	Reizi divos gados"

34. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 389. punktu šādā redakcijā:

"(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.-2015. gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.-2015. gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021. gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015. gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves - aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.".

35. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 393. punktu šādā redakcijā:

"(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju - Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju - pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.".

36. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.3. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.1.1.ak (CO20)	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	ERAF	180 208	Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.1.2.a	Pārbūvēto būvju skaits	Būves	ERAF	29	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.1.2.b	Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums	km	ERAF	207	Projektu dati	Reizi gadā"

37. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.11. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2013. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.5.5.1.a	Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā	Pavadītās naktis/gadā	3 775 195	6 852 024	CSP dati	Reizi gadā "

38. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.12. (5) šādā redakcijā:

"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.5.1.a	Atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits	Dabas un kultūras mantojuma objekti	ERAF	47	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.5.1.bk (CO09)	Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums	Apmeklējumi gadā	ERAF	323 499	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.5.1.c	Jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos	Pakalpojumi	ERAF	80	Projektu dati	Reizi gadā "

39. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā:

"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.6.1.ak (CO38)	Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa	m2	ERAF	10 000	Pašvaldības informācija	Reizi gadā
i.5.6.1.bk (CO39)	Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās	m2	ERAF	20 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.6.1.c	Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits	Objektu skaits	ERAF	12	Pašvaldības informācija	Reizi gadā
i.5.6.2.ak (CO22)	Kopējā atjaunotās zemes platība	ha	ERAF	556	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.6.3.ak (CO22)	Kopējā atjaunotās zemes platība	ha	ERAF	2.5	Projektu dati	Reizi gadā"

40. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	109 957 466			486 631 237	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	35 200 539			223 692 235	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19)	kopējais	Iedzīvotāju ekvivalents	KF	Mazāk attīstītie reģioni	1175			41 790	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Iznākuma rādītājs	i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)	kopējais	ha	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			556	Projektu dati	Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	10				Projektu dati	N/A "

41. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.17. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
5	11 826 219	1	413 636 549	7	112 094 896	7	77 638 831	N/A	N/A	5	62 955 499
7	11 826 219			1	172 521 464	1	92138673			6	350 681 050
21	11 826 219			3	36 881 516	5	243 859 045
34	23 652 438			2	92 138 673
72	82 783 529
86	3 083 332
87	62 955 499
89	186 592 539
92	700 555
94	18 390 000										"

42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.18. (7-12) šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
17	24 805 351	1	190 138 398	7	71 394 938	7	190 138 398	N/A	N/A	6	190 138 398
18	9 184 249
19	7 352 652			1	51 059 688
21	104 469 173			3	39 185 342
22	14 274 287			2	28 498 430
85	30 052 686										"

43. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk - 2.6. apakšsadaļa) 516. punktu šādā redakcijā:

"(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.".

44. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 518¹. punktu šādā redakcijā:

"(518)¹ Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.".

45. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 521. punktu šādā redakcijā:

"(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.".

46. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 523. punktu.

47. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 532¹. 532². un 532³. punktu šādā redakcijā:

"(532)¹ 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.

(532)² Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk - ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

(532)³ Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.".

48. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 536. punktu šādā redakcijā:

"(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.".

49. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 542. punktu šādā redakcijā:

"(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:

1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" - manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;

2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.".

50. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 544. punktu šādā redakcijā:

"(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.".

51. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 546. punktu šādā redakcijā:

"(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību."

52. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 554¹. 554². un 554³. punktu šādā redakcijā:

"(554)¹ 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

(554)² 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija

(554)³ 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi".

53. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.6.1.1.a	Rekonstruētās hidrotehniskās būves	Hidrotehniskās būves	KF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.1.b	Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums	km	KF	12	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.a	Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve	m2	KF	12 090	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.b	Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums	m	KF	11 330	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.c	Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide	komplekts	KF	1	Projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.3.a	Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums	km	KF	3,8	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.4.a	Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T	km	KF	9,96	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.5.ak (CO14a)	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums	km	KF	296	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.6.a	Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts	gab.	KF	1	Projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā"

54. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 558. punktu.

55. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 562. punktu šādā redakcijā:

"(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, veicinot dzelzceļa elektrifikāciju, attīstot Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglus un rekonstruējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, sniegs ieguldījumu minēto problēmu risināšanā, uzlabojot dzelzceļa pārvadājuma efektivitāti kopumā un būtiski samazinot CO2 emisiju apjomu dzelzceļa pārvadājumos.".

56. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 564. punktu šādā redakcijā:

"(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija (elektrifikācija) un jaunas izveide, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.".

57. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Sievietes	Vīrieši	Kopā
Finanšu rādītājs	(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	72 852 630			277 032 428	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	306 148 623			1 037 303 107	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			296	Projektu dati	Rādītājs ietver 6.5.1. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 25,74 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	50				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			300	Projektu dati	Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 39,31 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621)	Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	15				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14)	Kopējais	km	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			305	Projektu dati	Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā
Galvenais īstenošanas posms	i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	20				Projektu dati	"

58. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.12. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
34	235 477 563	1	235 477 563	7	235 477 563	7	235 477 563	N/A	N/A	7	235 477 563"

59. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.13. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
13	2 106 640	1	881 707 638	7	652 377 169	7	881 707 638	N/A	N/A	7	881 707 638
22	1 015 580			1	229 330 469
24	404 889 851
25	22 537 515
26	2 500 000
33	362 182 882
34	16 500 000
37	9 862 545
39	55 112 625
44	5 000 000										"

60. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" (turpmāk - 2.7. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI5	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.1.1.ak	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	6 088	2012	Dalībnieku skaits	24 712	Projekta dati	Divas reizes gadā
r.7.1.1.b	Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	6 087	2012	Dalībnieku skaits	23 592	Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)	Divas reizes gadā "

61. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 596. punktu šādā redakcijā:

"(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.".

62. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.1.1.ak	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	ESF	88 034	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.1.b	Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+	Dalībnieki	ESF	29 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.2.a	Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits	Pasākumu skaits	ESF	800	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.2.b	Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits	Dokumentu skaits	ESF	3	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā uz 31.12.2021. "

63. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā:

"JNI kopējie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI6	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.2.1.a	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	JNI	Personu skaits	NA	1 683	2012.	Personu skaits	12 271	Projektu dati	Divas reizes gadā
r.7.2.1.bk (CR01)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	2 935	2012.	Dalībnieku skaits	12 920	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ck (CR02)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 760	2012.	Dalībnieku skaits	11 266	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.dk (CR03)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 760	2012.	Dalībnieku skaits	11 266	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ek (CR04)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	2 765	2012.	Dalībnieku skaits	3 420	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.fk (CR05)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	1 659	2012.	Dalībnieku skaits	2 052	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.gk (CR06)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	1 659	2012.	Dalībnieku skaits	2 052	NVA dati	Reizi gadā
r.7.2.1.h (CR07)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	690	2012.	Dalībnieku skaits	6 756	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ik (CR08)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	1 053	2012.	Dalībnieku skaits	2 838	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.jk (CR09)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	1 053	2012.	Dalībnieku skaits	3 310	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.kk (CR10)	Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	N/A	526	2012.	Dalībnieku skaits	1 673	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.lk (CR11)	Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 376	2012.	Dalībnieku skaits	6 781	Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)	Reizi gadā
r.7.2.1.mk (CR12)	Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	14	2012.	Dalībnieku skaits	80	Aptauja	Reizi gadā "

64. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.2.1.m	Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	Dalībnieku skaits	Nodarbinātās personas	980	2012	Dalībnieku skaits	1 496	Projektu dati	Reizi gadā "

65. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā:

"ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.2.1.a	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	JNI	19 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.b	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas	Dalībnieki	JNI	10 078	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.c	Ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	JNI	5 700	NVA dati	Reizi gadā
i.7.2.1.d	JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā	Dalībnieki	JNI	29 078	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.f	Nodarbinātās personas	Dalībnieki	ESF	2 206	Projektu dati	Reizi gadā"

66. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 626. punktu šādā redakcijā:

"(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.".

67. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.9. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.3.1.ak	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits	Saimnieciskās darbības veicēji	ESF	1 500	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.3.2.a	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits	Dalībnieki	ESF	3 000	Projektu dati	Reizi gadā "

68. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	49 376 694			126 888 288	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)		EUR	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	48 708 012			63 140 804	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	42 000			88 034	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 50 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	19 000			19 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai."

69. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
102	91 120 561	1	165 876 321	7	165 876 321	7	165 876 321	8	165 876 321	8	165 876 321
103	58 021 278
106	16 734 482										"

70. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" (turpmāk - 2.8. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.8.5. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.8.1.1.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	29 900	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.2.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas	Personu skaits	ERAF	45 600	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.3.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	10 800	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.4.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	3 100	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.IP (CO35)	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	89 400	Projektu dati	Reizi gadā "

71. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.13. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.3.5.a	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem	Mazāk attīstītie reģioni	Iestāžu skaits	N/A	86	2013	skaits	328	IZM dati, projektu uzraudzības dati	Projekta īstenošanas noslēgumā, apkopojot projekta datus "

72. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	80 534 872			326 424 456	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	36 865 959			273 826 242	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35)	Kopējais	Personas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	12 162			89 400	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs	i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.	Programmu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	16			22	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1 % (3 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.	Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	50			300	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)	Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai	Institūciju skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Mācību un metodisko līdzekļu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			61	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	3			3	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	180			272	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros	NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	1 950			3 500	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,48 % (6 802 502 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	295			328	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	11 562			25 693	Projektu dati	Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)	Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	756			3 150	Projektu dati	Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

73. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
49	44 002 486	1	277 460 786	1	131 269593	7	180 659 300	N/A	N/A	10	277 460 786
50	63 925 718			2	104 674 399	1	96 801 486
51	122 820 515			3	41 516 794
13	46 712 067										"

74. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
115	117 956 396	1	232 752 302	7	232 752 302	7	232 752 302	8	232 752 302	10	232 752 302
116	56 657 333
117	22 979 380
118	35 159 193										"

75. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" (turpmāk - 2.9. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.9.1. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI7	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.9.1.1.ak	Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 067	2012	Dalībnieku skaits	4 198	Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana	Divas reizes gadā
r.9.1.1.b	Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 067	2012	Dalībnieku skaits	5 655	Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana	Divas reizes gadā "

76. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 884. punktu šādā redakcijā:

"(884) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba tirgū. Izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs un funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveide ļaus efektīvāk kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības ieguvi un integrāciju sabiedrībā.".

77. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 886. punktu šādā redakcijā:

"(886) SAM īstenošana paredzēta sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros plānoti papildinoši ieguldījumi funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei nepieciešamo telpu iekārtošanai un aprīkojuma iegādei."

78. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.4. (6) šādā redakcijā:

"ESF kopējais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI8	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.9.1.4.ak	Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	NA	1 254	2007	Dalībnieku skaits	1 890	Projektu dati	Reizi gadā "

79. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 908. punktu šādā redakcijā:

"(908) 9.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pakalpojumu izveide un sniegšana personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajai iekļaušanai - profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un īstenošana, prasmju sertificēšana, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte; invaliditātes noteikšanas sistēmas nepilngadīgām personām izvērtējums un pilnveide; atbalsta pakalpojumu izveide un sniegšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām, indivīdu informēšana par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū, sadarbību un savstarpēju sapratni veicinoši informatīvi pasākumi ar publisko pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".

80. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 911. punktu šādā redakcijā:

"(911) 9.1.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, t.sk. tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju (jo īpaši, pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes) un dažādību, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte.".

81. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.5. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.9.1.1.ak	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	ESF	25 841	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.1.2.a	Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits	Dalībnieki	ESF	16 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.1.3.a	Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem	Personas (IeVP un VPD darbinieki)	ESF	1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.1.3.b	Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts	RVN instrumenti	ESF	6	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.1.4.a	Atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaits	Dalībnieki	ESF	6 300	Projektu dati	Reizi gadā "

82. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.9.2.1.a	Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās	Dalībnieki	ESF	2000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.b	Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā	Dalībnieki	ESF	5825	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.c	Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas	Personas	ESF	1000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.d	Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits	Rekomendāciju skaits	ESF	2250	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.e	Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts	Pētījumi	ESF	10	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.a	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumusdzīvesvietā	Personas	ESF	2100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.b	Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus	Personas	ESF	3 570	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.c	Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	2100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.d	Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	1 198	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.e	Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits	Institūciju/filiāļu skaits	ESF	3	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016.
i.9.2.2.f	Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi	Finansēšanas mehānismi	ESF	2	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g	Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms	Pakalpojums	ESF	1	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a	Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits	Vadlīniju skaits	ESF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.3.b	Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai	Iestāžu skaits	ESF	21	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.a	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Personu skaits	ESF	45 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.b	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos	Personu skaits	ESF	175 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.c	ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits	Pasākumu skaits	ESF	49 101	Projekta dati	Reizi gadā
i.9.2.4.d	ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits	Kampaņu skaits	ESF	5	Projekta dati	Reizi gadā
i.9.2.5.a	Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas	Personu skaits	ESF	14209	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.6.a	Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā	Dalībnieku skaits	ESF	35 000	Projektu dati	Reizi gadā"

83. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 982., 983. un 984. punktu šādā redakcijā:

"(982) Lai nodrošinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, kā arī mazinātu riskus pašvaldībās dzīvojošu personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanai ilgstošās aprūpes institūcijās, tiks veikti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā pašvaldībās, radot iespēju sniegt institūcijām alternatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Rezultātā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstājušas VSAC, tiks nodrošināta dzīvesvieta un atbalsta pakalpojumi pašvaldībā, kā arī tiks samazināts risks nonākt VSAC nepietiekama atbalsta pašvaldībā dēļ. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiks radīta iespēja saņemt jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.

(983) Lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu, tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā (pašvaldību dienas aprūpes centros, atelpas brīža pakalpojumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumos) atbalstīs to ģimeņu sociālo iekļaušanu, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, palielinās bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku.

(984) 9.3.1. SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.2.2. AM, kura ietvaros ar ESF atbalstu tiks izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni. Izvērtējot klientu individuālās vajadzības, esošo sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinājumu un aprūpes institūciju pārveides iespējas, plāns paredzēs rīcības un arī nepieciešamos ieguldījumus pakalpojumu infrastruktūras attīstībai reģiona ietvaros. Savukārt sinerģijā ar ESF līdzfinansēto 9.1.4.SAM tiks iekārtotas telpas un iegādāts aprīkojums funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei.".

84. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 988. punktu šādā redakcijā:

"(988) Plānoti ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, kas nodrošina bērnu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā. Vienlaikus tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu.".

85. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 992. punktu šādā redakcijā:

"(992) 9.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem -dienas aprūpes centru, grupu māju (dzīvokļu), specializēto darbnīcu izveide, labiekārtošana; sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, atelpas brīža pakalpojuma infrastruktūras izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; "jauniešu māju" izveide un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas; funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".

86. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 995. punktu šādā redakcijā:

"(995) 9.3.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, "jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vides pieejamības ekspertu konsultācijas.".

87. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.9.3.1.a	Izveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē	Vietu skaits	ERAF	250	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.3.1.b	Izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem	Vietu skaits	ERAF	2473	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.3.1.c	Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra	Infrastruktūra	ERAF	1	Projektu dati	Vienu reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2019.
i.9.3.2.a	Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits	ERAF	606	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.3.2.b (CO36)	Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi	Cilvēku skaits	ERAF	1 839 598	Projektu dati	Reizi gadā "

88. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	47 915 277			258 986 886	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	7 796 118			261 144 865	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki		Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	12 500			25 841	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 29 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	210			2100	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 19 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāji	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	20 000			45 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 18 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros	Ārstniecības iestādes	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			606	Projektu dati	Iznākuma rādītājs atbilst 78 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms	9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932)	Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	"

89. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
53	173 258 153	1	221 973 134	1	164 119 509	7	208 271 902	N/A	N/A	9	221 973 134
55	48 388 768			2	48 023 089	1	13 701 232
13	326 213			3	9 830 536						"

90. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
109	92 987 119	1	220 138 850	7	220 138 850	7	220 138 850	8	220 138 850	9	220 138 850
112	127 151 731										"

91. Izteikt 2.10. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.10.5. (14-16) šādā redakcijā:

"ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
122	15 300 000	1	21 420 040	7	21 420 040			8	21 420 040	12	21 420 040
123	6 120 040										"

92. Izteikt 2.11. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.11.3. (14-16) šādā redakcijā:

"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
121	39 180 553	1	39 180 553	7	39 180 553	N/A	N/A	N/A	N/A	12	39 180 554"

93. Izteikt 2.12. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.12.3. (14-13) šādā redakcijā:

"KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
121	40 715 710	1	40 715 710	7	40 715 710	N/A	N/A	N/A	N/A	12	40 715 710"

94. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" (turpmāk - 3. sadaļa) tabulu Nr. 3.1. (17) šādā redakcijā:

"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NR	Fonds	Reģions	2014, EUR	2015, EUR	2016, EUR	2017, EUR	2018, EUR	2019, EUR	2020, EUR	Kopā, EUR
(1)	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 214 930	291 536 583	328 768 552	342 810 774	357 274 862	394 164 452	418 797 496	2 410 567 649
	Pamatsumma	Mazāk attīstīts reģions	260 582 034	274 044 388	309 042 439	322 242 128	335 838 370	370 514 585	393 660 374	2 265 924 318
	Rezerve	Mazāk attīstīts reģions	16 632 896	17 492 195	19 726 113	20 568 646	21 436 492	23 649 867	25 137 122	144 643 331
(5)	ESF	Mazāk attīstīts reģions	101 569 026	105 377 525	87 428 101	91 162 294	95 008 670	76 968 199	71 726 416	629 240 231
	Pamatsumma	Mazāk attīstīts reģions	96 452 771	99 817 625	82 182 415	85 692 556	89 308 150	72 350 107	67 443 187	593 246 811
	Rezerve	Mazāk attīstīts reģions	5 116 255	5 559 900	5 245 686	5 469 738	5 700 520	4 618 092	4 283 229	35 993 420
(9)	JNI	N/A	16 298 112	12 712 527	0	0	0	0	0	29 010 639
	Pamatsumma	N/A	16 298 112	12 712 527	0	0	0	0	0	29 010 639
	Rezerve	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A	N/A
(10)	KF	N/A	167 454 594	175 995 293	185 012 112	193 047 173	200 965 711	209 486 800	217 453 012	1 349 414 695
	Pamatsumma	N/A	157 407 318	165 435 575	173 911 385	181 464 343	188 907 768	196 917 592	204 405 832	1 268 449 813
	Rezerve	N/A	10 047 276	10 559 718	11 100 727	11 582 830	12 057 943	12 569 208	13 047 180	80 964 882
(12)	Kopā		562 536 662	585 621 928	601 208 765	627 020 241	653 249 243	680 619 451	707 976 924	4 418 233 214"

95. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods	Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Nacionālais publiskais finansējums, EUR	Nacionālais privātais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR	Līdzfinansējuma likme, %	EIB līdzdalība, EUR	Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR	Rezerve, EUR	Rezerves apjoms, %
1	1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	525 454 395	467 519 706	82 503 479	57 934 689	24 568 790	550 023 185	85	0	439 003 228	28 516 478	6
2	2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	191 264 955	168 533 829	29 741 264	22 731 126	7 010 138	198 275 093	85	0	158 254 067	10 279 762	6
31	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	318 747 708	296 191 300	52 269 056	22 556 408	29 712 648	348 460 356	85	0	278 125 040	18 066 260	6
32	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	21 251 009	18 063 357	3 187 652	3 187 652	0	21 251 009	85	0	16 940 083	1 123 274	6
41	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	341 875 566	290 594 229	51 281 337	51 281 337	0	341 875 566	85	0	272 869 363	17 724 866	6
42	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	250 113 248	236 852 949	41 797 581	13 260 299	28 537 282	278 650 530	85	0	222 199 639	14 653 310	6
51	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	486 631 237	413 636 549	72 994 688	72 994 688	0	486 631 237	85	0	388 406 688	25 229 861	6
52	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	194 059 921	190 138 398	33 553 837	3 921 523	29 632 314	223 692 235	85	0	178 375 164	11 763 234	6
61	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 032 428	235 477 563	41 554 865	41 554 865	0	277 032 428	85	0	221 114 552	14 363 011	6
62	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	945 622 266	881 707 638	155 595 469	63 914 628	91 680 841	1 037 303 107	85	0	827 159 300	54 548 338	6
72	7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	124 959 799	107 855 043	19 033 245	17 104 756	1 928 489	126 888 288	85	0	101 148 049	6 706 994	6
73	7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	61 647 230	58 021 278	5 119 526	3 625 952	1 493 574	63 140 804	92	0	58 021 278	N/A	N/A
81	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	326 424 456	277 460 786	48 963 670	48 963 670	0	326 424 456	85	0	260 536 998	16 923 788	6
82	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	272 584 716	232 752 302	41 073 940	39 832 414	1 241 526	273 826 242	85	0	218 278 541	14 473 761	6
91	9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	250 497 255	221 973 134	39 171 731	28 524 121	10 647 610	261 144 865	85	0	208 433 829	13 539 305	6
92	9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	247 753 772	220 138 850	38 848 036	27 614 922	11 233 114	258 986 886	85	0	206 449 459	13 689 391	6
10	10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	25 200 048	21 420 040	3 780 008	3 780 008	0	25 200 048	85	0	21 420 040	0	0
11	11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	46 094 769	39 180 553	6 914 216	6 914 216	0	46 094 769	85	0	39 180 553	0	0
12	12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	47 900 836	40 715 710	7 185 126	7 185 126	0	47 900 836	85	0	40 715 710	0	0
0	Kopā	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2 764 022 769	2 410 567 649	425 394 306	353 455 120	71 939 186	2 835 961 955	85	0	2 265 924 318	144 643 331
0	Kopā	ESF	Mazāk attīstīts reģions	691 749 344	600 229 592	105 922 881	91 519 752	14 403 129	706 152 473	85	0	564 236 172	35 993 420
0	Kopā	JNI		61 647 230	58 021 278	5 119 526	3 625 952	1 493 574	63 140 804	92	0	58 021 278	0
0	Kopā	KF	N/A	1 437 696 271	1 349 414 695	238 132 013	88 281 576	149 850 437	1 587 546 708	85	0	1 268 449 813	80 964 882
0	Kopā			4 955 115 614	4 418 233 214	774 568 726	536 882 400	237 686 326	5 192 801 940	85	0	4 156 631 581	261 601 633	"

96. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Tematiskais mērķis	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	467 519 706	82 503 479	550 023 185
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	168 533 829	29 741 264	198 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju	296 191 300	52 269 056	348 460 356
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi	18 063 357	3 187 652	21 251 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	290 594 229	51 281 337	341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	236 852 949	41 797 581	278 650 530
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	413 636 549	72 994 688	486 631 237
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	190 138 398	33 553 837	223 692 235
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	235 477 563	41 554 865	277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	881 707 638	155 595 469	1 037 303 107
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	107 855 043	19 033 245	126 888 288
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	58 021 278	5 119 526	63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	277 460 786	48 963 670	326 424 456
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	232 752 302	41 073 940	273 826 242
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	221 973 134	39 171 731	261 144 865
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	220 138 850	38 848 036	258 986 886
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	NA	21 420 040	3 780 008	25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	NA	39 180 553	6 914 216	46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	NA	40 715 710	7 185 126	47 900 836
Kopā				4 418 233 214	774 568 726	5 192 801 940"

97. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:

"Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim

Prioritārais virziens	Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR	Proporcija no kopējā piešķīruma
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	0	0%
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	0	0%
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	2 360 670	1%
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs	419 834 243	80%
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	122 728 063	20%
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	198 122 636	18%
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	0	0%
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	46 712 067	9%
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	326 213	0,1%
Kopā	790 083 892	17,88%"

98. Izteikt pielikumu Nr. 3 "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:

"Nosaukums	Projekta iesniegšanas laiks EK (gad, cet.)	Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.)	Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.)	Ieguldījuma prioritāte	Prioritārais virziens
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija	2019/2	2020/2	2023/4	Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus	Ilgtspējīga transporta sistēma
Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde	2022/2	2019/3	2023/4	Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus	Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta	2017/3	2017/3	2023/4	Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus	Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība	2018/3	2017/3	2023/4	Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem	Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana"

Finanšu ministrs J. Reirs