Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 433

Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 39 7. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.- 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 26. nr.; 2016, 86., 166. nr.; 2017, 67. nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt tabulas Nr. 1.1. (1) 6. punktu šādā redakcijā:

"Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti	Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanos.  EK pētījumā1 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos.  Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka, palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.
	Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	Stratēģijas "Eiropa 2020"pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē.  NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi.
	Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (ERAF)	Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra, sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
	Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF)	Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
	Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. (ERAF)	Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.
	Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus. (ERAF)	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju - ja tā netiek veikta, saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."

1.2. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.2.1.ak (CO17)	Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums	Tonnas gadā	KF	172 0002	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.2.1.c	Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi jaudas pieaugums	Tonnas gadā	KF	11 000	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā"

1.3. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā redakcijā:

"KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.4.1.ak (CO23)	To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi	Hektāri	ERAF	9 318	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.4.3.ak (CO23)	To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi	Hektāri	KF	13 800	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.4.2.a	Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)3	Monitoringa programmas	KF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.4.2.b	Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni	Aizsardzības plāni	KF	20	Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati	Reizi gadā
i.5.4.2.b	Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni	Aizsardzības plāni	KF	5	Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati	Reizi gadā"

1.4. izteikt 468. punktu šādā redakcijā:

"(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu⁴ attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.";

1.5. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID.  Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	80 534 872			326 424 456	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	53 539 675			273 826 243	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35)	Kopējais	Personas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	12 162			59 492	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.1.b Studiju programmu ES valodās, izņemot latviešu valodu, skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	To atbalstīto studiju programmu ES valodās (izņemot latviešu valodu) skaits, kuru attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts plānots visu līmeņu studiju programmu ES valodās attīstībai (koledžas, bakalaura, profesionālo pamatstudiju, maģistra, profesionālo maģistra, 2. līmeņa profesionālo, doktora studiju programmām). Atbalsts ES valodu studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un starptautisko publicitāti	Programmu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	16			80	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.1. SAM plānotās investīcijas kopīgo studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 3,00 % (8 219 400 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.2.b Ārvalsts pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā	Ārvalsts pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs - ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	50			300	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)	Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai	Institūciju skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Mācību un metodisko līdzekļu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			61	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	3			3	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	180			272	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.3.a NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros	NVA nereģistrēto NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	3 683			5 262	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 3,29 % (9 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	295			328	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 25 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	11 562			25 693	Projektu dati	Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)	Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās vai māceklībā ESF atbalsta ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	1 260			3 150	Projektu dati	Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

1.6. izteikt 940. un 941. punktu šādā redakcijā:

"(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u. tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3. SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.

(941) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.";

1.7. izteikt 975. punktu šādā redakcijā:

"(975) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā strādājošie speciālisti un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji.";

1.8. izteikt tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.9.2.1.a	Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās	Dalībnieki	ESF	2 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.b	Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā	Dalībnieki	ESF	5 825	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.c	Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas	Personas	ESF	1 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.d	Speciālistu un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumisko pārstāvju vai aprūpētāju skaits, kuriem sniegtas rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai	Personas	ESF	2 250	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.1.e	Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts	Pētījumi	ESF	10	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.a	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	2 100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.b	Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus	Personas	ESF	3 400	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.c	Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	2 100	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.d	Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums	Personas	ESF	1 198	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.2.e	Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits	Institūciju/ filiāļu skaits	ESF	3	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2016.
i.9.2.2. f	Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi	Finansēšanas mehānismi	ESF	2	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2018.
i.9.2.2.g	Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms	Pakalpojums	ESF	1	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - uz 31.12.2017.
i.9.2.3.a	Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits	Vadlīniju skaits	ESF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.3.b	Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai	Iestāžu skaits	ESF	21	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.a	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Personu skaits	ESF	100 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.4.b	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos	Personu skaits	ESF	500 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.5.a	Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas	Personu skaits	ESF	1 4205	Projektu dati	Reizi gadā
i.9.2.6.a	Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā	Dalībnieku skaits	ESF	35 000	Projektu dati	Reizi gadā"

1.9. izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID.  Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F16) Finanšu rādītājs 9. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	86 060 737			264 895 004	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F17) Finanšu rādītājs 9. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	53 957 741			227 502 880	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	12 500			25 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 33,7 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	630			2 100	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 9,20 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāji	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	20 000			100 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 21,01 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros	Ārstniecības iestādes	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			606	Projektu dati	Iznākuma rādītājs atbilst 78,67 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms	9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932)	Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	"

1.10. izteikt 1095. un 1096. punktu šādā redakcijā:

"(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2., 8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot, kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā, ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa 2020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM, kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās identificēto problēmu risināšanu."

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

 

---

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola